1993R0404 — LV — 01.05.2004 — 007.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 404/93

(1993. gada 13. februāris)

par banānu tirgus kopīgo organizāciju

(OV L 047, 25.2.1993, p.1)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

 M1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 3518/93 (1993. gada 21. decembris),

  L 320

15

22.12.1993

►M2

PADOMES REGULA (EK) Nr. 3290/94 (1994. gada 22. decembris)

  L 349

105

31.12.1994

►M3

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1637/98 (1998. gada 20. jūlijs),

  L 210

28

28.7.1998

►M4

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1257/99 (1999. gada 17. maijs)

  L 160

80

26.6.1999

►M5

PADOMES REGULA (EK) Nr. 216/2001 (2001. gada 29. janvāris),

  L 31

2

2.2.2001

►M6

PADOMES REGULA (EK) Nr. 2587/2001 (2001. gada 19. decembris),

  L 345

13

29.12.2001


Grozīta ar:

►A1

Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā

  L 236

33

23.9.2003



NB: Šajā konsolidētajā versijā ir atsauces uz Eiropas norēķinu vienību un/vai ecu, kuras no 1999. gada 1. janvāra jāsaprot kā atsauces uz euro − Padomes Regula (EEK) Nr. 3308/80 (OV L 345, 20.12.1980., 1. lpp.) un Padomes Regula (EK) Nr. 1103/97 (OV L 162, 19.6.1997., 1. lpp.).




▼B

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 404/93

(1993. gada 13. februāris)

par banānu tirgus kopīgo organizāciju



EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 42. un 43. pantu,

ņemot vērā Aizjūras valstu un teritoriju sadarbības ieviešanas konvencijai pievienoto protokolu par banānu importa tarifu kvotu, kas ietverta Līguma 136. pantā un it īpaši tā 4. punktā,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),

tā kā lauksaimniecības produktu kopējā tirgus darbība un attīstība jāapvieno ar kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu, jo īpaši ietverot lauksaimniecības tirgus, kas atkarībā no produktiem var pieņemt dažādas formas, kopīgas organizācijas ieviešanu;

tā kā Kopienas dalībvalstīs, kas ražo banānus, šobrīd pastāv nacionālā tirgus organizēšana, kas cenšas nodrošināt, ka ražotāji var izvietot savu produkciju valsts tirgū un saņemt produkcijas izmaksām atbilstošus ienākumus; tā kā šīs nacionālās tirgus organizācijas uzliekt kvantitatīvos ierobežojumus, kas kavē banānu vienotā tirgus sasniegšanu; tā kā dažas no dalībvalstīm, kas neražo banānus, sniedz labvēlīgāku noietu banāniem no ĀKK (Āfrikas, Karību un Klusā okeāna) valstīm, kamēr citām ir liberāli importa noteikumi, kas vienā gadījumā pat ietver priviliģētu tarifu situāciju; tā kā šie dažādie pasākumi aizkavē brīvu banānu apriti Kopienā un kopējo pasākumu ieviešanu tirdzniecības ar trešām valstīm; tā kā, lai sasniegtu kopēju tirgu, dažādi nacionālie pasākumi banānu nozarē jāaizstāj ar līdzsvarotu un elastīgu tirgus organizāciju;

tā kā, lai Kopiena varētu ievērot Kopienas priekšrocības un tās dažādās starptautiskās saistības, kopīgai tirgus organizācijai vajadzētu atļaut banānu, kas ražoti Kopienā un ĀKK valstīs, kas ir tradicionālie piegādātāji, izvietošanu Kopienas tirgū, nodrošinot atbilstošus ienākumus ražotājiem un godīgas cenas pircējiem, nesamazinot banānu importu no citiem trešo valstu piegādātājiem;

tā kā, lai atļautu tirgus nodrošināšanu ar vienādas un apmierinošas kvalitātes produktiem, ņemot vērā vietējās īpatnības un ražoto daudzveidību, un lai nodrošinātu Kopienas produktu iztirgošanu par peļņu nesošām cenām, kas garantē atbilstošus ienākumus, vajadzētu ieviest svaigo banānu kvalitātes standartus un vajadzības gadījumā tirdzniecības noteikumus banānu produktiem;

tā kā, lai palielinātu ienākumus no Kopienā ražotajiem banāniem, būtu jāveicina ražotāju organizāciju veidošana galvenokārt ar darbības uzsākšanas palīdzības piešķiršanu; tā kā, lai šādām organizācijām tiktu piešķirta efektīva loma piedāvājuma koncentrēšanā, to dalībniekiem vajadzētu uzņemties laist visu savu produkciju tirgū ar organizācijas palīdzību; tā kā cita veida asociāciju veidošana, kas ietvertu ražotāju organizācijas un citu ražošanas posmu pārstāvjus, arī būtu jāatļauj; tā kā vēlāk vajadzētu definēt apstākļus, kuros šādas dažādus banānu nozares aspektus pārstāvošas asociācijas var veikt visus interesējošus pasākumus un paplašināt to noteikumus, ietverot tos, kas nav dalībnieki, vietējā vai reģionālā līmenī; tā kā ar šādām organizācijām varētu konsultēties, veidojot ietvara programmas, un tās varētu spēlēt nozīmīgu lomu, ieviešot strukturālos pasākumus, kas ieviesti kā daļa no tirgus organizācijas;

tā kā vajadzētu mazināt strukturālās nepilnības, kas ierobežo Kopienas ražošanas konkurētspēju, galvenokārt, lai paaugstinātu produktivitāti; tā kā Kopienas atbalsta sistēmu ietvaros katrā ražošanas reģionā vajadzētu izveidot programmas tā sasniegšanai ar Komisijas un nacionālo un reģionālo varas iestāžu sadarbības palīdzību un, dažādām iepriekšminētās nozares organizācijām pēc iespējas ciešāk sadarbojoties, ieviešamo pasākumu sagatavošanā;

tā kā nacionālās tirgus organizācijas ar šo dotu iespēju nacionālajiem banānu ražotājiem iegūt no tirgus pietiekamus ienākumus, lai segtu to ražošanas izmaksas; tā kā tirgus organizācijas ieviešanai nevajadzētu nostādīt ražotājus sliktākā situācijā nekā šobrīd un tā kā tas iespējams mainīs cenu līmeņus šajos tirgos, būtu jānosaka kompensācija ienākumu zaudēšanas gadījumā, kas varētu rasties no jaunās sistēmas ieviešanas, lai atļautu Kopienas ražošanas turpināšanu ar izmaksām, kas saistītas ar īpašo strukturālo situāciju, tik ilgi, kamēr to neietekmē ieviestie strukturālie pasākumi; tā kā būtu jāparedz pasākumi palīdzības piemērošanai, lai ņemtu vērā pieaugušo produktivitāti un dažādu kvalitātes kategoriju tendences;

tā kā noteiktos ļoti mazos Kopienas reģionos, kur apstākļi ir sevišķi nepiemēroti banānu ražošanai, bet labāk piemēroti citām kultūrām, būtu jāveicina pilnīga banānu ražošana pārtraukšana ar piemaksu palīdzību par banānu ražošanas pārtraukšanu; tā kā, lai samazinātu šīs darbības izmaksas, izaršana būtu jāveic pēc iespējas ātrāk;

tā kā piedāvājuma bilances prognozei, kas tiek sagatavota katru gadu, vajadzētu novērtēt Kopienas ražošanas un patēriņa perspektīvas; tā kā gada laikā vajadzētu būt iespējamam izskatīt šo bilanci, ņemot vērā apstākļus, tajā skaitā, īpašus klimata parādības;

tā kā, lai nodrošinātu Kopienā ražoto banānu un ĀKK valstu izcelsmes produktu apmierinošu tirdzniecību Lomes Konvencijas vienošanās ietvaros, tajā pašā laikā, cik iespējams, saglabājot tradicionālās tirdzniecības formas, būtu jānodrošina ikgadēja tarifu kvotas atvēršana; tā kā, no vienas puses, banānu importu no trešajām valstīm vajadzētu pakļaut tarifam ECU 100 tonnā, kas atbilst pašreizējam Kopējo muitas tarifu likmei, un, no otras puses, netradicionālo banānu importam no ĀKK valstīm vajadzētu piemērot nulles nodokli kvotai saskaņā ar iepriekšminētajiem līgumiem; tā kā vajadzētu nodrošināt tarifu kvotas apmēra piemērošanu, kas pamatota uz Kopienas pieprasījuma izmaiņām, kas ietvertas piedāvājuma bilances prognozē;

tā kā imports, kas neietilpst tarifu kvotā, jāpakļauj pietiekami augstiem nodokļu koeficientiem, lai nodrošinātu, ka Kopienas produkcija un tradicionālie ĀKK daudzumi tiek izvietoti pieņemamos apstākļos;

tā kā tradicionālais banānu imports no ĀKK valstīm neietilpst nemuitojamajā tarifu kvotā, kā daļa no tradicionālajiem daudzumiem, kas ņem vērā īpašās ražošanas paaugstināšanas programmu ietvaros veiktās investīcijas;

tā kā, lai nodrošinātu atbilstību iepriekšminētajiem mērķiem, vienlaikus ņemot vērā banānu tirdzniecības īpašās iezīmes, administrējot tarifu kvotas jāizšķir, no vienas puses, operatori, kas ir iepriekš laiduši tirgū trešās valsts banānus un netradicionālos ĀKK banānus, un, no otras puses, operatori, kas ir iepriekš laiduši tirgū Kopienā ražotus banānus, tajā pašā laikā atstājot zināmu daudzumu pieejamu jauniem operatoriem, kas ir nesen uzsākuši saimniecisko darbību vai taisās uzsākt saimniecisko darbību šajā nozarē;

tā kā, lai netraucētu esošās saimnieciskās darbības kontaktus, tajā pašā laikā atļaujot tirdzniecības struktūru attīstību, atsevišķu importa licenču izsniegšanai katram operatoram katrai no iepriekš definētajām kategorijām jābalstās uz operatora vidējo tirgū laisto banānu daudzumu pēdējo trīs gadu laikā, par kuru ir pieejami statistikas dati;

tā kā, pieņemot papildu kritērijus, kurus operatoriem būtu jāievēro, Komisija vadās pēc principa, saskaņā ar kuru licences jāpiešķir fiziskām vai juridiskām personām, kas ir uzņēmušās banānu tirgū laišanas komerciālo risku, un pēc nepieciešamības novērst parasto tirdzniecības saišu starp personām, kas ieņem dažādas vietas tirdzniecības ķēdē, traucēšanu;

tā kā, ņemot vērā esošās tirdzniecības struktūras, dalībvalstīm, balstoties uz Komisijas pieņemto kārtību un kritērijiem, jāveic operatoru uzskaite un jānosaka marķētie daudzumi, kas jāizmanto kā atsauce sertifikātu izsniegšanā;

tā kā importa uzraudzībai tarifu kvotas ietvaros vajadzīga ar nodrošinājumu atbalstīta importa licenču shēma;

tā kā Komisijai vajadzētu būt spējīgai veikt nepieciešamos pasākumus, lai tiktu galā ar nopietniem traucējumiem vai šādu traucējumu draudiem, kas, iespējams, varētu kavēt Līguma 39. panta mērķu sasniegšanu;

tā kā tirgus organizācijas darbība tiktu iedragāta, piešķirot noteiktu atbalstu; tā kā tādēļ Līguma noteikumus, kas pieļauj dalībvalstu piešķirtā atbalsta izvērtēšanu un aizliedz to, kas nav savienojams ar kopējo tirgu, vajadzētu piemērot banānu nozarei;

tā kā, lai atvieglotu šo nosacījumu ieviešanu, jāparedz procedūra ciešai dalībvalstu un Komisijas sadarbībai vadības komitejā;

tā kā banānu nozares tirgus kopīgajā organizēšanā jāņem vērā arī Līguma 39. un 110. pantā iekļautie mērķi;

tā kā dažādo darbojošos valsts noteikumu aizvietošana ar šo kopējā tirgus organizāciju, šai regulai stājoties spēkā, rada draudus iekšējā tirgus traucēšanai; tā kā Komisijai sākot no 1993. gada 1. jūlija būtu jāspēj pieņemt jebkādus pārejas pasākumus, kas nepieciešami jauno pasākumu ieviešanas grūtību pārvarēšanai;

tā kā Padomes 1985. gada 23. maija Regula (EEK) Nr. 1319/85 par Kopienas noteikumu par augļiem un dārzeņiem piemērošanas uzraudzības pastiprināšanu ( 4 ) būtu jāpaplašina arī uz banānu nozari, lai atļautu pārbaudīt, vai noteikumos iekļautie banānu standarti ir izpildīti;

ņemot vērā banānu audzēšanas sociālo, ekonomisko, kultūras un vides nozīmi Kopienas Francijas Aizjūras departamentu, Madeiras, Azoru salu, Algarves, Krētas, Lakonijas un Kanāriju salu reģionos, kurus raksturo salas stāvoklis, izolētība un strukturālā atpalicība, ko dažos gadījumos pastiprina ekonomiskā atkarība no banānu audzēšanas,

tā kā šo noteikumu darbība būtu jāizskata pēc piemērošanas starpposma un pirms desmitā gada beigām kopš to stāšanās spēkā, lai varētu apsvērt jaunus pasākumus, kas stātos spēkā pēc šī datuma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.



▼M6

1. pants

1.  Ar šo izveido banānu tirgus kopēju organizāciju.

2.  Šī organizācija attiecas uz šādiem produktiem:



KN kodi

Apraksts

0803 00 19

Svaigi banāni, izņemot miltu banānus

ex080300 90

Kaltēti banāni, izņemot miltu banānus

ex081295 90

Banāni, konservēti īslaicīgai glabāšanai

ex081350 99

Maisījumi, kuru sastāvā ir kaltēti banāni

1106 30 10

Smalka un rupja maluma banānu milti un pulveris

ex200600 99

Banāni, konservēti ar cukuru

ex200710 99

Homogenizēti banānu produkti

ex200799 39

ex200799 58

ex200799 98

Banānu ievārījumi, želejas, marmelādes, biezeņi un pastas

ex200892 59

ex200892 78

ex200892 93

ex200892 98

Maisījumi, kuru sastāvā ir citādi sagatavoti vai konservēti banāni

ex200899 49

ex200899 68

ex200899 99

Citādi sagatavoti vai konservēti banāni

ex200980 35

ex200980 38

ex200980 79

ex200980 86

ex200980 89

ex200980 99

Banānu sula

3.  Tirdzniecības gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

▼B



I NODAĻA

Kopējie kvalitātes un tirdzniecības standarti

2. pants

1.  Jāizstrādā kvalitātes standarti banāniem, kas paredzēti piegādei patērētājiem svaigā veidā, izņemot plantānus, ņemot vērā dažādas ražotās pasugas.

2.  Var izstrādāt tirdzniecības standartus arī no banāniem gatavotiem apstrādātiem produktiem.

3. pants

1.  Ja vien Komisija nenolemj savādāk, saskaņā ar 27. pantā noteikto procedūru produktus, kam ir noteikti kopējie standarti, var laist Kopienas tirgū tikai tad, ja tie atbilst šiem standartiem.

2.  Lai noteiktu, vai produkti atbilst kvalitātes standartiem, dalībvalstu nozīmētas organizācijas drīkst veikt pārbaudes.

4. pants

Kvalitātes un tirdzniecības standartus, tirdzniecības fāzes, kurās produktiem jāatbilst šiem standartiem, un pasākumus, lai nodrošinātu vienotu 2. un 3. panta noteikumu ieviešanu, nosaka saskaņā ar 27. pantā paredzēto procedūru.



II NODAĻA

Ražotāju organizācijas un koncentrācijas mehānismi

5. pants

1.  Šajā regulā “ražotāju organizācija” nozīmē jebkuru Kopienā reģistrētu ražotāju organizāciju:

a) kas ir pašu ražotāju dibināta, lai:

— koncentrētu piedāvājumu un regulētu cenas ražošanas fāzē vienam vai vairākiem 1. pantā minētajiem produktiem,

— padarītu dalībniekiem – ražotājiem pieejamas atbilstošas tehniskās iekārtas minēto produktu iepakošanai un tirdzniecībai;

b) kas ir spējīga demonstrēt minimālu tirgū laižamās produkcijas apjomu un minimālu ražotāju skaitu;

c) kurai ir noteikumi ar nosacījumiem, kas:

— pieprasa ražotājiem visu viņu tā produkta vai produktu, kā dēļ viņi ir iestājušies organizācijā, apjomu laist tirgū caur organizāciju,

— ļauj ražotājiem kontrolēt organizāciju un tās lēmumu pieņemšanas kārtību,

— soda jebkādus dalībnieku – ražotāju izdarītus organizācijas noteikumu pārkāpumus,

— iekasē nodevas no saviem biedriem,

— attiecas uz jaunu dalībnieku uzņemšanu;

d) kas izstrādā noteikumus attiecībā uz produktu atpazīstamību, ražošanu un jo īpaši noteikumus, kas paredzēti kvalitātes un tirdzniecības noteikumu uzlabošanai;

e) kam ir atsevišķas tās ar banāniem saistīto darbību uzskaites;

f) kuru saskaņā ar 2. punktu ir atzinusi attiecīgā dalībvalsts.

2.  Iesniedzot pieteikumu, dalībvalstis atzīst minētās organizācijas ar nosacījumu, ka tās piedāvā atbilstošas to darba ilguma un efektivitātes garantijas, īpašu uzmanību pievēršot 1. punktā minētajiem uzdevumiem un ar nosacījumu, ka tās atbilst šeit iekļautajiem nosacījumiem.

▼M4

6. pants

1.  Dalībvalstis piecus gadus pēc atzīšanas piešķir atbalstu atzītajām ražotāju organizācijām, lai veicinātu to dibināšanu un palīdzētu tām veikt pārvaldību.

2.  Šāds atbalsts:

— pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā ir attiecīgi 5 %, 5 %, 4 %, 3 % un 2 % no tās produkcijas vērtības, ko pārdod tirgū ražotāju organizāciju aizgādībā,

— nepārsniedz attiecīgās organizācijas dibināšanas un administratīvās darbības faktiskās izmaksas,

— tiek izmaksāta pa daļām katru gadu ne ilgāk kā septiņus gadus, sākot no atzīšanas datuma.

Produkcijas vērtību katru gadu aprēķina, pamatojoties uz:

— faktiski pārdoto apjomu gadā,

— ražotāja panāktajām vidējām cenām.

3.  Tās ražotāju organizācijas, kas veidojas no organizācijām, kuras jau lielā mērā atbilst šīs regulas nosacījumiem, var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo pantu tikai tad, ja tās ir izveidotas apvienošanās rezultātā, ļaujot efektīvāk sasniegt 5. pantā minētos mērķus. Taču šādos gadījumos atbalstu piešķir tikai attiecībā uz organizācijas dibināšanas izdevumiem (izdevumi, kas saistīti ar sagatavošanās darbiem un memoranda un statūtu sastādīšanu).

4.  Dalībvalstis paziņo Komisijai par šajā pantā minēto atbalstu savos ziņojumos katra finanšu gada beigās.

▼B

7. pants

1.  Ražotāju asociācijas vai ražotāju organizācijas, kas nodibinātas, lai veiktu vienu vai vairākus visus interesējošus pasākumus, var piedalīties 10. pantā minētājās darba programmās iekļauto pasākumu sagatavošanā. Šādas asociācijas par dalībniekiem var pieņemt arī pārstrādātājus un tirgotājus.

2.  1. punktā minētie visus interesējošie pasākumi var ietvert lietišķo pētniecību, ražotāju apmācību, kvalitātes stratēģiju un videi draudzīgu ražošanas metožu attīstību.

8. pants

1.  Saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā paredzēto procedūru Padome izstrādā nosacījumus tādu grupu atzīšanai un darbībai, kas paredz vienu vai vairākas ar banānu ražošanu, tirdzniecību vai apstrādi saistītas darbības, lai jo īpaši:

— uzlabotu zināšanas par situāciju tirgū un iespējamo tirgus un tirgus apstākļu attīstību,

— un

— samazinātu piedāvājuma izkliedi, virzītu ražošanu un popularizētu banānu kvalitātes uzlabojumus, lai labāk atbilstu tirgus vajadzībām un patērētāju pieprasījumam.

2.  Pieņemamie nosacījumi ietver, ņemot vērā nosacījumus, kas vēl jānosaka, iespēju paplašināt šo grupu pieņemtos noteikumus, ietverot arī tos, kas nav dalībnieki, ar nosacījumu, ka šie noteikumi interesē nozari kopumā un ka to paplašināšana atbilst līguma konkurences noteikumiem.

9. pants

Šīs nodaļas īstenošanas noteikumus pieņem saskaņā ar 27. pantā paredzēto procedūru.



III NODAĻA

Palīdzība

10. pants

1.  Darbojoties Komisijas un nacionālo un reģionālo varas iestāžu sadarbības ietvaros, dalībvalstu kompetentās iestādes var izstrādāt darba programmas saskaņā ar Kopienas atbalsta sistēmās iekļautajiem reģioniem, definējot banānu nozarē veicamos pasākumus, lai sasniegtu vismaz divus no šiem mērķiem:

— kvalitātes un tirdzniecības stratēģiju produktiem šajā zonā, ņemot vērā iespējamo izmaksu un tirgu attīstību,

— uzlabotu resursu izmantošanu, ievērojot vides prasības,

— paaugstinātu konkurētspēju.

2.  Izmantojot 1. punktā minēto sadarbību, kompetentas iestādes, ciktāl tas iespējams, 1. punktā minēto pasākumu sagatavošanā iesaistīt banānu nozares grupas, asociācijas un organizācijas, kā minēts attiecīgi 5., 7. un 8. pantā, un tehniskās un ekonomiskās pētniecības centrus.

3.  Attiecībā uz darba programmu pasākumiem, organizācija, lēmumu pieņemšanu un īstenošanu veic saskaņā ar spēkā esošajiem strukturālo fondu vadības noteikumiem.

11. pants

Komisijas un nacionālo un reģionālo varas iestāžu sadarbības ietvaros ražotāju organizācijām, asociācijām un grupām, kas minētas 5., 7. un 8. pantā, var lūgt iesniegt kompetentajām iestādēm to viedokļus par piedāvājamo pasākumu īstenošanu.

12. pants

1.  Kopienas ražotājiem, kas ir atzītas ražotāju organizācijas, kuri laiž Kopienas tirgū noteiktajiem standartiem atbilstošus banānus, dalībnieki piešķir kompensāciju par ienākumu zaudējumiem. Tomēr kompensāciju var izmaksāt individuālam ražotājam, kas sava īpašā stāvokļa un, it īpaši, atrašanās vietas dēļ, nav spējīgs pievienoties ražotāju organizācijai.

▼A1

2.  Maksimālais banānu daudzums, kuru saražo un tirgo Kopienā un par kuru var saņemt kompensāciju, tiek noteikts 867 500 tonnas (tīrsvars), ko Kopienas ražotājreģioniem sadala šādi:

1. 420 000 tonnas Kanāriju salām,

2. 150 000 tonnas Gvadelupai,

3. 219 000 tonnas Martinikai,

4. 50 000 tonnas Madeirai, Azoru salām un Algarvi,

5. 15 000 tonnas Krētai un Lakonijai,

6. 13 500 tonnas Kiprai.

Katram reģionam paredzēto daudzumu var koriģēt, ņemot vērā Kopienai noteikto maksimālo daudzumu.

▼B

3.  Kompensāciju aprēķina balstoties uz starpību starp:

— “vienotiem bāzes likmes ienākumiem” Kopienā saražotajiem un tirgū laistajiem banāniem, un

— “vidējiem ražošanas ienākumiem”, kas iegūti Kopienas tirgū attiecīgā gada laikā Kopienā saražotajiem un tirgū laistajiem banāniem.

4.  “Vienotie bāzes likmes ienākumi” ir:

— vidējā Kopienā saražoto un tirgū laisto banānu cena atsauces perioda laikā pirms 1993. gada 1. janvāra, ko nosaka saskaņā ar 27. pantā paredzēto procedūru,

— mīnus vidējās transporta un piegādes izmaksas FOB.

Komisija to pārskata pēc trim gadiem, kad palīdzība ir noteikta, lai jo īpaši ņemtu vērā pieaugošo produktivitāti un dažādu kvalitātes kategoriju tendences.

5.  “Vidējos ražošanas ienākumus” Kopienas banāniem aprēķina katru gadu no:

— attiecīgā gada laikā Kopienā saražoto un tirgū laisto banānu vidējās cenas,

— atņemot vidējās transporta un piegādes izmaksas FOB.

6.  Līdz katra gada 1. martam Komisija nosaka kompensāciju par iepriekšējo gadu saskaņā ar 27. pantā paredzēto procedūru.

Papildus palīdzību piešķir vienam vai vairākiem ražotāju reģioniem, kur vidējie ražošanas ienākumi ir ievērojami zemāki nekā vidējie Kopienas ienākumi.

7.  Var izmaksāt avansus pret nodrošinājumu, balstoties uz iepriekšējā gadā piešķirto kompensāciju.

8.  1993. gadā Komisija veic starpposma tā gada vidējo ražošanas ienākumu pārbaudi. Balstoties uz šo pārbaudi, Komisija var izmaksāt avansus saskaņā ar 27. pantā paredzēto procedūru.

▼M6

9.  Dalībvalstij var piešķirt tiesības ieviest pagaidu pasākumu, ar to ļaujot neizmaksāt kompensācijas palīdzību par tirgū laisto banānu produkciju, kas iegūta jaunos banānu stādījumos, kuri stādīti 2002. gada 1. jūnijā un vēlāk, ja dalībvalsts uzskata, ka ir apdraudēta ražošanas apgabalu līdzsvarota attīstība, jo īpaši vides saglabāšana, kā arī augsnes un apgabalam raksturīgo īpatnību aizsardzība.

Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija piešķir iepriekšējā daļā paredzēto pilnvarojumu saskaņā ar 27. pantā noteikto kārtību.

▼B

13. pants

1.  Kopienas banānu ražotājiem, kas pārtrauc banānu ražošanu, piešķir vienreizēju piemaksu.

2.  Piemaksas piešķiršanai ir nepieciešama saņēmēja rakstiska piekrišana:

a) ka viņš uzņemas vai ir uzņēmies vienā reizē, kas notiks noteiktā periodā 1993. vai 1994. gadā:

— visu banānkoku izaršanu plantācijā, kur ar banānkokiem apstādītā platība ir mazāk kā pieci hektāri,visu banānkoku izaršanu plantācijā, kur ar banānkokiem apstādītā platība ir mazāk kā pieci hektāri,

— puses no banānkoku izaršanu plantācijā, kur ar banānkokiem apstādītā platība ir pieci vai vairāk hektāri;

b) nestādīt minētajā plantācijā banānkokus divdesmit gadus sākot no gada, kad notika izaršana.

Platības, kas apstādītas ar banānkokiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā, un plantācijas, kas ir mazākas par 0,2 hektāriem, nevar saņemt piemaksu.

3.  Piemaksa ir ECU 1 000 par hektāru. Saskaņā ar 27. pantā paredzēto procedūru, šo summu var pielāgot ņemot vērā atsevišķu teritoriju īpašos apstākļus.

4.  Saskaņā ar 27. pantā paredzēto procedūru Komisija var pilnvarot dalībvalsti izslēgt no atbilstības piemaksai par banānu ražošanas pārtraukšanu, ražotājus, kas atrodas teritorijās, kur šīs kultūras izzušanai būtu negatīva ietekme jo īpaši uz mikroklimatu, augsnes struktūru, vidi vai ainavu.

5.  Šī piemaksa ir apvienojama ar palīdzības piešķiršanu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3763/91 ( 5 ) III nodaļu, Regulas (EEK) Nr. 1600/92 ( 6 ) II nodaļu un Regulas (EEK) Nr. 1601/92 ( 7 ) III nodaļu un strukturālās palīdzības piešķiršanu saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2052/88 ( 8 ) un (EEK) Nr. 4253/88 ( 9 ).

14. pants

Šīs nodaļas piemērošanai pieņem detalizētus noteikumus saskaņā ar 27. pantā paredzēto procedūru.

Tomēr detalizētus noteikumus 6. un 10. panta piemērošanai pieņem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 4253/88 29. pantā paredzēto procedūru.



IV NODAĻA

Tirdzniecība ar trešām valstīm

▼M2

15. pants

1.  Ja šī regula neparedz citādi, 1. panta 2. punktā uzskaitītajiem produktiem piemēro kopējā muitas tarifa nodokļu likmes.

2.  Lai nepieļautu vai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz Kopienas tirgu, kas var rasties dažu 1. pantā uzskaitīto produktu ievešanas rezultātā, ievedot vienu vai vairākus šādus produktus pēc 10. pantā noteiktās nodokļu likmes, jāmaksā papildu ievedmuitas nodoklis, ja izpildīti 5. panta nosacījumi Lauksaimniecības nolīgumā, kas noslēgts saskaņā ar Līguma 228. pantu daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā, izņemot gadījumu, ja nepastāv varbūtība, ka preču ievešana var destabilizēt Kopienas tirgu vai ka tās sekas būtu nesamērojamas ar izvirzīto mērķi.

3.  Sprūda cenas, zem kurām drīkst uzlikt papildu ievedmuitas nodokli, ir tās, kuras Kopiena nosūtījusi Pasaules tirdzniecības organizācijai.

Sliekšņa daudzumus, kas jāpārsniedz, lai tiktu uzlikts papildu ievedmuitas nodoklis, nosaka, galvenokārt balstoties uz preču importu Kopienā iepriekšējos trīs gados pirms tā gada, kad sāk izpausties vai var sākt izpausties 2. punktā minētā nelabvēlīgā ietekme.

4.  Importa cenas, kas jāņem vērā, uzliekot papildu ievedmuitas nodokli, nosaka, izejot no importa CIF cenām attiecīgajā preču sūtījumā.

Šāda iemesla dēļ importa CIF cenas salīdzina ar attiecīgā produkta reprezentatīvajām cenām pasaules tirgū vai šā produkta importa tirgū Kopienā.

5.  Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai saskaņā ar 27. pantā izklāstīto procedūru. Šādi sīki izstrādāti noteikumi jo īpaši precizē:

a) kādiem produktiem uzliek papildu ievedmuitas nodoklis, ievērojot Lauksaimniecības nolīguma 5. pantu;

b) pārējos kritērijus, kas jāievēro, piemērojot 1. punktu saskaņā ar iepriekšminētā nolīguma 5. pantu.

▼M3 —————

▼M5

16. pants

▼M6

1.  Šo pantu un 17. līdz 20. pantu piemēro, importējot svaigus produktus ar KN kodu 0803 00 19, līdz attiecībā uz tiem ne vēlāk kā 2006. gada 1. janvārī stājas spēkā kopējā muitas tarifa likme, ko nosaka Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXVIII pantā paredzētajā kārtībā.

▼M5

2.  Līdz stājas spēkā 1. punktā minētā likme, tajā pašā punktā norādīto svaigo produktu importu veic atbilstīgi tarifu kvotām, kas atvērtas, ievērojot 18. pantu.

17. pants

Ciktāl vajadzīgs, importējot Kopienā banānus, jāuzrāda importa licence, ko dalībvalstis izsniedz visām ieinteresētajām personām neatkarīgi no to reģistrācijas vietas Kopienā un neierobežojot īpašos noteikumus, kuri pieņemti 18. un 19. panta piemērošanai.

Šādas importa licences ir derīgas visā Kopienā. Ja vien saskaņā ar 27. pantā noteikto kārtību nav paredzēts izņēmums, licences izsniedz, ja ir iesniegts saistību nodrošinājums par apņemšanos licences derīguma laikā veikt importu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Ja noteiktajā termiņā attiecīgā darbība nav veikta vai veikta tikai daļēji, tad, izņemot force majeure gadījumus, saistību nodrošinājumu pilnībā vai daļēji konfiscē.

▼M6

18. pants

1.  Ik gadu no 1. janvāra atver šādas tarifu kvotas:

a) tarifu kvota 2 200 000 tīrsvara tonnu apjomā – kvota A;

b) papildu tarifu kvota 453 000 tīrsvara tonnu apjomā – kvota B;

c) autonoma tarifu kvota 750 000 tīrsvara tonnu apjomā – kvota C.

Kvotas A un B atver jebkuras trešās valsts izcelsmes produktu importam.

Kvotu C atver ĀKK valstu izcelsmes produktu importam.

Komisija, pamatojoties uz vienošanos ar Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm, kas ir būtiski ieinteresētas banānu piegādē, var sadalīt kvotas A un B starp piegādātāja zemēm.

2.  Importam saskaņā ar kvotām A un B, kā arī banānu importam no trešām valstīm, kas nav ĀKK valstis, piemēro muitas nodokli 75 EUR apmērā par tonnu. Importējot produktus ar izcelsmi ĀKK valstīs, piemēro nulles nodokli.

3.  Importam saskaņā ar C kvotu piemēro nulles nodokli.

4.  Importam, kura izcelsme ir ĀKK valstīs, piemēro tarifu atvieglojumu 300 EUR apmērā par tonnu.

5.  Šajā pantā noteiktās muitas nodokļu likmes, piemērojot kopējo muitas tarifu, pārrēķina valsts valūtā pēc kursa, kas piemērojams attiecīgajiem produktiem.

6.  Kvotu B var palielināt, ja saskaņā ar ražošanas, patēriņa, importa un eksporta bilances datiem Kopienā palielinās pieprasījums.

Bilanci pieņem un tarifu kvotu palielina 27. pantā paredzētajā kārtībā.

7.  Ja Kopienas tirgus apgādi ietekmē ārkārtas apstākļi, kas saistīti ar ražošanu vai importēšanu, tad Komisija 27. pantā noteiktajā kārtībā paredz vajadzīgos īpašos pasākumus.

Šādos gadījumos kvotu B var pielāgot, pamatojoties uz 6. punktā minēto bilanci. Ar īpašajiem pasākumiem var atkāpties no noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 19. panta 1. punktu. Tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā uz trešām valstīm.

8.  Atbilstīgās tarifu kvotas neattiecina uz banānu daudzumiem, kurus eksportē atpakaļ no Kopienas.

▼M5

19. pants

1.  Tarifu kvotas var pārvaldīt saskaņā ar metodi, kuras pamatā ir ierastās tirdzniecības plūsmas (“tradicionālie/netradicionālie piegādātāji”) un/vai ar citām metodēm.

2.  Piemērojot izraudzīto metodi, pienācīgi ņem vērā vajadzību saglabāt piegāžu līdzsvaru Kopienas tirgū.

20. pants

Saskaņā ar 27. pantā noteikto kārtību Komisija pieņem noteikumus šīs sadaļas ieviešanai. To jomā ietilpst:

a) noteikumi par 18. pantā minēto tarifu kvotu vadību;

b) vajadzības gadījumā produktu veida un izcelsmes garantija;

c) pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu saistību ievērošanu atbilstīgi nolīgumiem, kurus Kopiena noslēgusi saskaņā ar Līguma 300. pantu.

▼B



V NODAĻA

Vispārēji nosacījumi

21. pants

1.  Izņemot, ja šajā regulā norādīts savādāk:

— jebkāda maksājuma, kam ir muitas nodokļa raksturs, uzlikšana,

— jebkādu kvantitatīvu ierobežojumu vai pasākumu ar līdzīgu efektu piemērošana

1. pantā minēto produktu importam ir aizliegta.

2.  Tiek pārtraukta Līguma 136. pantā minētās Konvencijai par aizjūras valstu un teritoriju sadarbības ieviešanu pievienotajā protokolā par banānu importa tarifu kvotu ietvertā tarifu kvota.

▼M2

22. pants

Vispārīgos noteikumus kombinētās nomenklatūras interpretēšanai un īpašos noteikumus tās piemērošanai piemēro to produktu klasifikācijai, kurus skar šī regula; tarifu nomenklatūru, kas izriet no šīs regulas piemērošanas, iekļauj kopējā muitas tarifā.

23. pants

1.  Ja sakarā ar preču importu vai eksportu viena vai vairāku 1. pantā uzskaitīto produktu tirgus Kopienā izjūt šo ietekmi vai tam draud nopietni traucējumi, kas var kaitēt Līguma 39. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai, tirdzniecībā ar trešām valstīm drīkst veikt piemērotus pasākumus, kamēr novērš šādus traucējumus vai traucējumu draudus.

Padome, lemjot pēc Komisijas priekšlikuma, saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto balsošanas procedūru pieņem vispārīgus noteikumus šā punkta piemērošanai un nosaka, kādos gadījumos un kādā mērā dalībvalstis drīkst veikt pagaidu aizsardzības pasākumus.

2.  Ja rodas 1. punktā minētā situācija, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes lemj par vajadzīgajiem pasākumiem; par šādiem pasākumiem, kas uzreiz veicami, tā paziņo dalībvalstīm. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem šajā sakarā lēmumu trīs darba dienu laikā pēc lūguma saņemšanas.

3.  Jebkura dalībvalsts var nodod Komisijas lēmumu izskatīšanai Padomē trīs darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Padome sanāk bez kavēšanās. Tā var, lemjot ar kvalificētu vairākumu, grozīt vai atcelt attiecīgo pasākumu.

4.  Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 27. pantā izklāstīto procedūru.

5.  Šo pantu piemēro, ņemot vērā saistības, kas izriet no starpvalstu nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 228. panta 2. punktu.

▼B

24. pants

Uz 1. pantā minēto produktu ražošanu un tirdzniecību attiecas līguma 92. līdz 94. pants, izņemot, ja šajā regulā norādīts savādāk.

▼M6

25. pants

1.  Šīs regulas 12. un 13. pantā paredzētie pasākumi ir intervence ar mērķi stabilizēt lauksaimniecības tirgus tādā nozīmē, kā paredzēts 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1258/1999 par Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu ( 10 ).

2.  Izdevumus, kas attiecas uz palīdzību, kuru dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar 6. pantu, uzskata par intervenci ar mērķi stabilizēt lauksaimniecības tirgus Regulas (EK) Nr. 1258/1999 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

Šie izdevumi ir atļauti visām ražotāju organizācijām, kas dibinātas līdz 2006. gada 31. decembrim.

Uz tiem attiecina Kopienas iemaksu 75 % apmērā no kompensējamiem valsts izdevumiem.

3.  Regulas 10. pantā paredzētos pasākumus daļēji finansē ELVGF Virzības nodaļa.

4.  Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, jo īpaši to nosacījumu definējumu, kas jāizpilda pirms Kopienas iemaksas veikšanas, pieņem saskaņā ar 27. pantā paredzēto kārtību.

▼M6 —————

▼M6

27. pants

1.  Komisijai palīdz Banānu tirgus vadības komiteja (še turpmāk “Komiteja”).

2.  Ja izdarīta atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

3.  Komiteja apstiprina savu reglamentu.

▼B

28. pants

Komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, ko tai iesniedzis tās priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pārstāvja lūguma.

29. pants

Dalībvalstis nodrošina Komisiju ar informāciju, kas tai nepieciešama šo noteikumu īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz:

— pasākumiem, kas veikti kopējo kvalitātes standartu piemērošanai un pārbaudīšanai,

— ražotāju organizācijām,

— reģionālo banānu ietvara programmu saturu un īstenošanu,

— jebkādas kompensējošās palīdzības vadības nosacījumiem,

— operatoru sarakstiem,

— datiem par ražošanu un cenām,

▼M5

— tādu banānu daudzumi no Kopienas un ĀKK, kā arī trešām valstīm, kas nav ĀKK valstis, kurus laiž tirgū to teritorijā,

▼B

— nākamā gada ražošanas un patēriņa prognozēm.

30. pants

Ja pēc 1993. gada jūlija ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai palīdzētu pārejai no pasākumiem, kas pastāvēja pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, uz šajos noteikumos iekļautajiem un jo īpaši, lai pārvarētu īpašas grūtības, Komisija, darbojoties saskaņā ar 27. pantā paredzēto procedūru, pieņem pārejas pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem.

31. pants

Regulas (EEK) Nr. 1319/85 1. panta 1. punktā:

1. Otro ievilkumu aizstāj ar šo:

“— pārbaude par atbilstību kvalitātes standartiem vai atsevišķām kvalitātes prasībām

a) Regulā (EEK) Nr. 1035/72 ietvertajiem produktiem, kas ir izņemti no tirgus saskaņā ar šīs regulas 15. un 15.a pantu vai nopirkti saskaņā ar šīs regulas 19. un 19.a pantu;

b) banānu nozares produktiem, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 404/93 ( 11 );

2. Ceturto ievilkumu aizstāj ar:

“Regulas (EEK) Nr. 1035/72 17. un 24. pantā minēto cenu reģistrēšanas pārbaude”

.

▼M3

32. pants

1.  Vēlākais līdz 2004. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, vajadzības gadījumā kopā ar priekšlikumiem, par šīs regulas darbību un iespējamajām alternatīvām, jo īpaši attiecībā uz importa kārtību.

2.  Ziņojumā jo īpaši analizē Kopienas, ĀKK un trešo valstu banānu tirdzniecības tendences un novērtē, kā darbojusies importa kārtība. Šajā sakarā īpašu uzmanību velta tam, kādā mērā visneaizsargātākie ĀKK piegādātāji spējuši nostiprināt savas pozīcijas Kopienas tirgū.

▼B

33. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro, sākot no 1993. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

▼M5 —————



( 1 ) OV C 232, 10.9.1992., 3. lpp.

( 2 ) OV C 21, 25.1.1993.

( 3 ) OV C 19, 25.1.1993., 99. lpp.

( 4 ) OV L 137, 27.5.1985., 39. lpp.

( 5 ) OV L 356, 24.12.1991., 1. lpp.

( 6 ) OV L 173, 27.6.1992., 1. lpp.

( 7 ) OV L 173, 27.6.1992., 13. lpp.

( 8 ) OV L 185, 15.7.1988., 9. lpp.

( 9 ) OV L 374, 31.12.1988., 1. lpp.

( 10 ) OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

( 11 ) OV L 47, 25.2.1993., 1. lpp.”