<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-06-202606T103202310970-00-TRA-DOC-LV-ARRET-T-1097-23-202605587-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="1" name="EP_Mention"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="31/08/2026 20:00:33" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="Publication intégrale au Rec ou RecFP, mention Rec" name="Mention"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="hjHEV8leWI2nzi6na23fAgRJCWLxqpM9OQVFasik8XIvGkTMjIhqdJ3Eq1T4OXgiMWGdgqIxB1sRAFHoXF5kJW9L5wX/XWVfReJPr+loFojjXF4QKLJItgUxwb2T5OFbEe2HIwF/BGdke3ndLNHDtWr0xMG+Qu4/sJS4ZPVA/JM=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GendocTemplateSubType"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="4b404208-c8ff-4d6a-96e0-7ec485ba0e84" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="1097" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_T" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 05-07-26 19:34:19" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-08-07T07:30:25Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="Normal" name="Version"/>
    <meta content="T" name="Juridiction"/>
    <meta content="d469b53fe2a74c49b52a3143856617c6" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="1097" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RD" name="NatureAff"/>
    <meta content="RD" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="T" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 3.6.2026. – Lieta T‑1097/23</div>
      <div id="rId21" style="default">Vivendi/Komisija</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta piecu tiesnešu sastāvā)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 3. jūnijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Konkurence – Koncentrācija – Informācijas pieprasījums – Regulas (EK) Nr. 139/2004 11. panta 3. punkts – Juridiskā pamata izvēle – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Pienākums norādīt pamatojumu – Patvaļas neesība – Impossibilium nulla obligatio est – Samērīguma princips – Pieprasītās informācijas nepieciešamība – Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 10. pants – Vārda brīvība – Žurnālistu informācijas avotu aizsardzība – Iebilde par prettiesiskumu – Pamattiesību hartas 7. pants – Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā T‑1097/23
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      Vivendi SE, Parīze (Francija), ko pārstāv P. Gassenbach, P. Wilhelm, E. Dumur, O. Thomas, S. Schrameck, F. de Bure, Y. Boubacir un M. Oiknine, avocats,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-6" title="page-1">
      prasītāja,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      Eiropas Komisiju, ko pārstāv P. Caro de Sousa, B. Cullen un D. Viros, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-9" title="page-1">
      atbildētāja,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      kuru atbalsta
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      Eiropas Savienības Padome, ko pārstāv A.‑L. Meyer un N. Coghlan, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-12" title="page-1">
      persona, kas iestājusies lietā,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-13" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta piecu tiesnešu sastāvā)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      apspriežu laikā šādā sastāvā: priekšsēdētājs L. Trišo [L. Truchot], tiesneši M. Jēgers [M. Jaeger], J. Švarcs [J. Schwarcz], M. Sampols Pukuruļs [M. Sampol Pucurull] un T. Perišina [T. Perišin] (referente),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      sekretāre: H. Ēriksone [H. Eriksson], administratore,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      un 2025. gada 14. maija tiesas sēdi,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-19" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Vivendi SE lūdz atcelt Komisijas 2023. gada 19. septembra Lēmumu C(2023) 6428 final par Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 11. panta 3. punkta piemērošanas procedūru (Lieta M.11184 – Vivendi/Lagardère) (turpmāk – 2023. gada 19. septembra lēmums), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2023. gada 27. oktobra Lēmumu C(2023) 7463 final (turpmāk – 2023. gada 27. oktobra lēmums) (turpmāk – apstrīdētais lēmums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja ir Vivendi grupas, kas ir starptautiska mēroga Francijas grupa, kura specializējusies plašsaziņas līdzekļos un izklaides jomā un darbojas dažādos tirgos ar savu meitasuzņēmumu starpniecību, mātesuzņēmums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 24. oktobrī prasītāja Eiropas Komisijai paziņoja par koncentrāciju, kas ietvēra vienpersoniskas kontroles iegūšanu pār Lagardère SA – Francijas grupu, kura tostarp darbojas plašsaziņas līdzekļu nozarē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 9. jūnija lēmumu Komisija atļāva koncentrācijas projektu ar nosacījumu, ka tiks izpildītas saistības pārdot visas prasītājas darbības grāmatu un preses žurnāla izdošanas nozarē (turpmāk – 2023. gada 9. jūnija lēmums, ar kuru atļauta koncentrācija).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 25. jūlija vēstuli Komisija informēja prasītāju par formālas izmeklēšanas uzsākšanu par iespējamu priekšlaicīgu koncentrācijas īstenošanu (turpmāk – 2023. gada 25. jūlija vēstule par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 19. septembra lēmums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Formālās izmeklēšanas par iespējamu priekšlaicīgu koncentrācijas īstenošanu kontekstā ar 2023. gada 19. septembra lēmumu Komisija prasītājai nosūtīja informācijas pieprasījumu, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV 2004, L 24, 1. lpp.) 11. panta 3. punktu, nosakot izpildes termiņu 2023. gada 27. oktobrī. Būtībā ar šo lēmumu prasītājai tika noteikts pienākums apkopot un nosūtīt Komisijai, pirmkārt, dokumentus, ar kuriem notikusi apmaiņa no 2020. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 19. septembrim (turpmāk – attiecīgais laikposms), izmantojot dažādus saziņas līdzekļus, kurus ir saņēmušas, nosūtījušas vai glabājušas piecpadsmit konkrēti identificētas fiziskas personas, kā arī to tiesību pārņēmēji un priekšteči (turpmāk – attiecīgās personas) un kuros ir ietverti noteikti meklētājvārdi, un, otrkārt, dokumentus, ar kuriem attiecīgajā laikposmā ir apmainījušās četras konkrēti identificētas personas, no kurām divas ir arī attiecīgās personas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši apstrīdētā lēmuma pielikuma I punkta 1. apakšpunktā ir paredzēts, ka “informācijas pieprasījuma nolūkā [..] “Lagardère” ieceļ Lagardère S.A. [un] “Vivendi” ieceļ Vivendi SE un Groupe Bolloré”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 19. septembra lēmuma pielikuma I punkta 2. apakšpunktā jēdziens “dokuments” definēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-2">
      “Ar jēdzienu “Dokuments(‑i)” apzīmē: visas datnes, kuras ir Vivendi īpašumā, turējumā vai kontrolē un kurās bez ierobežojumiem ir šāda informācija:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-2">
      a) jebkura elektroniski uzglabāta informācija, tostarp e‑pasta vēstules un tūlītējās ziņapmaiņas sistēmu (Whatsapp, īsziņas (SMS), Telegram, Signal, citi) ziņas, teksta apstrāde un PDF formāta dokumenti, izklājlapas un prezentācijas, kā arī visas programmatūras un citas informācijas pārvaldības un Dokumentu glabāšanas sistēmas, kas uzskaitītas atbildē uz Komisijas 2023. gada 16. augusta informācijas pieprasījuma Nr. 1 6. jautājumu;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-2">
      b) Dokumentu projekti, Dokumentu metadati un kopijas, kuru oriģināli nav Vivendi īpašumā vai Vivendi kontrolē, atkarībā no gadījuma;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-2">
      c) lai izvairītos no pārpratumiem, jēdziens “Dokuments” ietver arī:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-34" title="page-2">
      i) Dokumentus visās privātajās un/vai personiskajās elektroniskajās pastkastītēs (ja tās izmantotas saziņai darba vajadzībām vismaz vienu reizi), kā arī visās mobilajās ierīcēs, tostarp mobilajos tālruņos vai planšetdatoros (tostarp privātajos un/vai personiskajos mobilajos tālruņos vai planšetdatoros, ja tie izmantoti saziņai darba vajadzībām vismaz vienu reizi), tostarp tūlītējās ziņapmaiņas ziņas un īsziņas; un
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-2">
      ii) Dokumentus, kuri, lai gan galalietotājs tos ir izdzēsis, joprojām ir pieejami Vivendi informācijas sistēmās (piemēram, dublējumos).”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 19. septembra lēmuma pielikuma I punkta 4. apakšpunktā jēdziens “attiecīgais laikposms” definēts kā laikposms no 2020. gada 1. janvāra līdz šī informācijas pieprasījuma dienai, proti, 2023. gada 19. septembrim.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 19. septembra lēmuma pielikuma II punkta 5. apakšpunktā jēdziens “attiecīgās personas” definēts kā tāds, kas aptver piecpadsmit konkrēti identificētas personas, “kā arī visas personas, kas pirms vai pēc šīm personām ir ieņēmušas dažādos amatus, kurus tās ieņēma attiecīgajā laikposmā”. Saskaņā ar šī lēmuma pielikuma II punkta 6. apakšpunktu šīs personas, “iespējams, ir saņēmušas vai nosūtījušas Dokumentus vai to turējumā ir Dokumenti, kurus Komisija uzskata par būtiskiem, lai tā varētu analizēt, vai Vivendi iesaistīšanos un/vai konsultēšanos ar Vivendi un/vai Vivendi dalību dažos Lagardère pieņemtajos lēmumos vai saistībā ar tiem var kvalificēt kā Vivendi izšķirošas ietekmes īstenošanu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 19. septembra lēmuma pielikuma III punkta 7. apakšpunktā prasītājai ir noteikta prasība iesniegt, pirmkārt, dokumentus, kurus attiecīgajā laikposmā nosūtījušas vai saņēmušas attiecīgās personas (kā arī to tiesību pārņēmēji un priekšteči), kas ir konkrēti identificētas minētā pielikuma II punkta 5. apakšpunktā, un kuri satur vismaz vienu no šī pielikuma VII punktā uzskaitītajiem meklētājvārdiem, un, otrkārt, dokumentus, ar kuriem attiecīgajā laikposmā ir apmainījušās četras personas, kas ir konkrēti identificētas šī pielikuma III punkta 7. apakšpunkta a)–c) punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 19. septembra lēmuma pielikuma IV, V un VI punktā ir precizēts veids, kādā prasītājai ir jāiesniedz pieprasītie dokumenti, pavadziņojuma saturs un prasības attiecībā uz paziņojumiem par atbilžu pilnību. Šī paša pielikuma VII punktā ir uzskaitīti meklētājvārdi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Notikumi pēc 2023. gada 19. septembra lēmuma pieņemšanas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 11. oktobra e‑pasta vēstuli prasītāja lūdza piešķirt trīs mēnešu pagarinājumu, lai atbildētu uz informācijas pieprasījumu. Šajā ziņā tā precizēja, ka informācijas pieprasījums radot daudzas grūtības un prasot neierasta apmēra apkopošanas, apstrādes un pārbaudes darbību, kā arī ievērojamu cilvēkresursu un tehnisko resursu mobilizēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 12. oktobra e‑pasta vēstuli Komisija aicināja prasītāju precizēt to grūtību raksturu un nozīmīgumu, ar kurām tā saskaroties.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 14. oktobra e‑pasta vēstuli prasītāja precizēja, ka dažas no šīm grūtībām tostarp ir saistītas ar pietiekamu procesuālo garantiju neesību, lai nodrošinātu attiecīgo personu, citu tās darbinieku vai pilnvaroto pārstāvju, vai citu personu, kuras, iespējams, skar informācijas pieprasījums, privātās dzīves neaizskaramību un žurnālistu informācijas avotu aizsardzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 18. oktobra telefonkonferencē Komisija apstiprināja prasītājai, ka dokumentiem, kas varētu atklāt žurnālistu informācijas avotus, tikšot piešķirta īpaša aizsardzība, iedvesmojoties no procedūras, kas izveidota, lai aizsargātu advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 19. oktobrī prasītāja norādīja, ka tā nevar pieprasīt piekļuvi 2023. gada 19. septembra lēmuma pielikuma II punkta 5. apakšpunkta i) punktā minētās personas elektroniskajām pastkastītēm un mobilajiem tālruņiem tā iemesla dēļ, ka pastāvot “hold separate” situācija starp prasītāju un vienu no tās meitasuzņēmumiem, kas izriet no 2023. gada 9. jūnija lēmumā, ar kuru atļauta koncentrācija, izklāstītajiem nosacījumiem un saistībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 26. oktobra e‑pasta vēstuli Komisija aicināja prasītāju tai nosūtīt to attiecīgo personu sarakstu, kurām ir preses karte, un apspriest praktiskos nosacījumus, kas ļautu salāgot žurnālistu informācijas avotu aizsardzību ar 2023. gada 19. septembra lēmumā minēto dokumentu iesniegšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 27. oktobrī – dienā, kad beidzās 2023. gada 19. septembra lēmumā noteiktais termiņš, – prasītāja nebija iesniegusi nevienu dokumentu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma 2023. gada 27. oktobra lēmumu. Ar minētā lēmuma 1. pantu Komisija no attiecīgo personu saraksta izslēdza 2023. gada 19. septembra lēmuma pielikuma II punkta 5. apakšpunkta i) punktā minēto personu. Tā paša lēmuma 2. pantā 2023. gada 27. oktobra termiņš, kas sākotnēji bija noteikts 2023. gada 19. septembra lēmuma 1. pantā, tika pagarināts līdz 2023. gada 1. decembrim.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2023. gada 23. novembrī, prasītāja cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu, proti, 2023. gada 19. septembra lēmumu, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2023. gada 27. oktobra lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Fakti pēc prasības celšanas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 6. decembra vēstuli Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors norādīja, ka ikvienam dokumentam, kas attiecas uz sensitīvu personas datu vai žurnālistu informācijas avotu aizsardzību, tikšot piemērotas procesuālās garantijas saskaņā ar tiesību aktiem un attiecīgo judikatūru, un sīki izklāstīja minētās procesuālās garantijas (turpmāk – 2023. gada 6. decembra vēstule).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 24. janvārī Komisija pieņēma Lēmumu C(2024) 571 final par Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punkta un 15. panta 1. punkta piemērošanas procedūru (turpmāk – 2024. gada 24. janvāra lēmums). Pirmkārt, ar šī lēmuma 1. pantu 2023. gada 1. decembra termiņš, kas bija noteikts 2023. gada 27. oktobra lēmuma 2. pantā, tika pagarināts līdz 2024. gada 7. februārim. Otrkārt, ar 2024. gada 24. janvāra lēmuma 2. pantu, piemērojot Regulas Nr. 139/2004 15. pantu, prasītājai tika noteikta kavējuma nauda 5 % apmērā no prasītājas dienas vidējā apgrozījuma par katru nokavēto dienu, ko aprēķina no pirmās darbdienas, kas seko minētā lēmuma 1. pantā noteiktajam datumam. Treškārt, 2024. gada 24. janvāra lēmuma 13. apsvēruma a) punktā ir izklāstītas procesuālās garantijas, kas papildina apstrīdētajā lēmumā noteiktās garantijas, lai nodrošinātu sensitīvu personas datu aizsardzību, ieviešot virtuālās datu telpas procedūru, kā ierosināts 2023. gada 6. decembra vēstulē. 2024. gada 24. janvāra lēmuma 13. apsvēruma b) punktā ir izklāstītas procesuālās garantijas žurnālistu informācijas avotu aizsardzībai, apstiprinot 2023. gada 6. decembra vēstulē ierosināto procedūru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc informācijas apmaiņas ar prasītājas padomdevējiem 2024. gada 30. janvārī notikušajā telefonkonferencē Komisija piekrita, ka informācijas apmaiņa, kas notikusi starp personām, uz kurām attiecas apstrīdētais lēmums, un kontaktpersonām, kas ietilpst tikai personiskajā lokā, tiek ievietota virtuālajā datu telpā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada februārī prasītāja iesniedza Komisijai daļu no dokumentiem, kas atbilst apstrīdētajā lēmumā noteiktajiem kritērijiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja nosūtīja Komisijai dokumentus laikposmā no 2024. gada septembra līdz decembrim, tādējādi 2024. gada decembrī Komisija no prasītājas bija saņēmusi dokumentus, kas atbilda apstrīdētajā lēmumā noteiktajiem kritērijiem, izņemot dokumentus, uz kuriem attiecas advokāta un klienta saziņas noslēpums vai žurnālistu informācijas avotu noslēpums un kuri skar attiecīgo personu privāto dzīvi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pagaidu noregulējuma tiesvedība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2023. gada 24. novembrī, prasītāja iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu ar mērķi tostarp apturēt apstrīdētā lēmuma izpildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 28. novembra rīkojumu Vivendi/Komisija (T‑1097/23 R, nav publicēts) Vispārējās tiesas priekšsēdētājs izdeva rīkojumu apturēt apstrīdētā lēmuma izpildi līdz brīdim, kad tiks pieņemts rīkojums, ar ko izbeidz tiesvedību lietā T‑1097/23 R, neskarot prasītājas pienākumu turpināt apkopot informāciju un saglabāt elektroniskā informācijas nesējā visus dokumentus, uz kuriem attiecas šis lēmums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 19. janvāra rīkojumu Vivendi/Komisija (T‑1097/23 R, nav publicēts, EU:T:2024:15) Vispārējās tiesas priekšsēdētājs noraidīja pieteikumu par pagaidu noregulējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 6. februāra rīkojumu Vivendi/Komisija (C‑90/24 P(R)‑R, EU:C:2024:121) Tiesas priekšsēdētāja vietnieks uzdeva apturēt prasītājai ar apstrīdēto lēmumu noteikto pienākumu, neskarot tās pienākumu veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu visu šajā lēmumā minēto dokumentu saglabāšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 11. aprīļa rīkojumu Vivendi/Komisija (C‑90/24 P(R), EU:C:2024:318) Tiesas priekšsēdētāja vietnieks atcēla 2024. gada 19. janvāra rīkojumu Vivendi/Komisija (T‑1097/23 R, nav publicēts, EU:T:2024:15). Turklāt viņš konstatēja, ka steidzamības nosacījums ir izpildīts, un nodeva lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par nosacījumu attiecībā uz fumus boni iuris un vajadzības gadījumā izsvērtu pastāvošās intereses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 13. jūnija rīkojumu Vivendi/Komisija (T‑1097/23 R‑RENV, nav publicēts, EU:T:2024:381) Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieks daļēji apmierināja prasītājas lūgumu, pirmkārt, apturēt apstrīdētā lēmuma izpildi un, otrkārt, kā nodrošināšanas pasākumu uzdot tai saglabāt visus dokumentus, uz kuriem attiecas apstrīdētais lēmums, atsevišķā elektroniskā datu nesējā, kurš ar elektronisku aizzīmogojumu iesniegts neatkarīgai trešai uzticības personai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 3. jūlijā prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt 2024. gada 13. jūnija rīkojumu Vivendi/Komisija (T‑1097/23 R‑RENV, nav publicēts, EU:T:2024:381). Vienlaikus prasītāja lūdza Tiesu apturēt šī rīkojuma un apstrīdētā lēmuma izpildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 8. jūlija rīkojumu Vivendi/Komisija (C‑470/24 P(R)‑R, nav publicēts, EU:C:2024:592) prasītājai noteiktais pienākums apkopot un paziņot Komisijai dokumentus, uz kuriem attiecas apstrīdētais lēmums, tika apturēts līdz brīdim, kad tiks pieņemts pirmais no rīkojumiem – vai nu rīkojums, ar kuru izbeidz šo pagaidu noregulējuma tiesvedību, vai arī rīkojums par apelācijas sūdzību lietā C‑470/24 P(R), neskarot prasītājas pienākumu veikt visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu visu šo dokumentu saglabāšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 26. jūlija rīkojumu Vivendi/Komisija (T‑1097/23 R‑RENV‑INTP, nav publicēts, EU:T:2024:516) Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieks kā nepieņemamu noraidīja lūgumu interpretēt 2024. gada 13. jūnija rīkojuma Vivendi/Komisija (T‑1097/23 R‑RENV, nav publicēts, EU:T:2024:381) rezolutīvās daļas 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 16. augusta rīkojumu Vivendi/Komisija (C‑470/24 P(R), nav publicēts, EU:C:2024:674) Tiesas priekšsēdētāja vietnieks noraidīja prasītājas apelācijas sūdzību lietā C‑470/24 P(R).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku prasījumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt apstrīdēto lēmumu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijas, kuru atbalsta Eiropas Savienības Padome, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">prasību noraidīt;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskais pamatojums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus: no tiem pirmais attiecas uz kļūdaina juridiskā pamata izvēli un pilnvaru nepareizu izmantošanu, otrais – uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, trešais – uz aizsardzības pret publiskās varas patvaļīgu vai nesamērīgu iejaukšanos principa pārkāpumu, ceturtais – uz principa impossibilium nulla obligatio est pārkāpumu saistībā ar lūgumu iesniegt Bolloré grupas dokumentus, piektais – uz samērīguma principa pārkāpumu, sestais – uz žurnālistu informācijas avotu aizsardzības apdraudējumu, un septītais – uz atbilstošu garantiju neesību, lai aizsargātu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa uzskata, ka ir lietderīgi vispirms izvērtēt otro pamatu, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro pamatu, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro pamatu prasītāja pārmet Komisijai, ka tā neesot ievērojusi LESD 296. pantā noteikto vispārējo pienākumu norādīt pamatojumu un nav izpildījusi Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktā paredzēto pienākumu norādīt konkrētu pamatojumu, jo tā nav pietiekami skaidri definējusi savas izmeklēšanas priekšmetu un apjomu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrajam pamatam būtībā ir četras daļas. Ar pirmo daļu prasītāja norāda, ka apstrīdētajā lēmumā nav skaidri norādīts informācijas pieprasījuma nolūks, jo tajā nav minēti precīzi un objektīvi apsvērumi, kas pamato tā pieņemšanu. Ar otro daļu prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums attiecībā uz pieprasītās informācijas materiāltiesisko piemērojamību, piemērojamību laikā un piemērojamību personām. Ar trešo daļu prasītāja pārmet Komisijai, ka tā apstrīdētajā lēmumā nav paskaidrojusi iemeslus, kas pamato Bolloré grupas iekļaušanu šī lēmuma piemērošanas jomā. Ar ceturto daļu prasītāja būtībā apgalvo, ka apstrīdētais lēmums nav pietiekami pamatots attiecībā, pirmkārt, uz lēmuma par informācijas pieprasīšanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, izmantošanu un, otrkārt, nepieciešamību rīkoties ātri.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru LESD 296. pantā prasītais pamatojums Eiropas Savienības iestāžu aktiem ir jāpielāgo attiecīgā tiesību akta raksturam un tajā skaidri un nepārprotami ir jānorāda iestādes, kas ir izdevusi tiesību aktu, argumentācija, lai ieinteresētās personas varētu uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un lai kompetentā tiesa varētu veikt attiecīgu kontroli. Pamatojuma norādīšanas prasība ir izvērtējama, ņemot vērā visus attiecīgās lietas apstākļus, it īpaši attiecīgā akta saturu, izvirzīto pamatu būtību un interesi saņemt paskaidrojumus, kas var būt akta adresātiem vai citām personām, kuras tas skar, LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu precizēti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums, vai akta pamatojumā ir izpildītas LESD 296. panta prasības, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šī panta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kas regulē attiecīgo jomu (skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, HeidelbergCement/Komisija, C‑247/14 P, EU:C:2016:149, 16. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot konkrēti par lēmuma par informācijas pieprasīšanu pamatojumu, jāatgādina, ka Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktā ir definēti tā būtiskie elementi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, HeidelbergCement/Komisija, C‑247/14 P, EU:C:2016:149, 17. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā tiesību normā ir paredzēts, ka Komisija “paziņo pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda informāciju, kura vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā tā jāsniedz”. Šajā pašā tiesību normā turklāt ir precizēts, ka Komisija “norāda arī sodus, kas paredzēti [Regulas Nr. 139/2004] 14. pantā”, “norāda vai piemēro sodus, ko paredz [tās pašas regulas] 15. pants”, un “norāda tiesības pārskatīt lēmumu Eiropas Kopienu Tiesā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāatgādina, ka visas Savienības tiesību akta valodu versijas principā būtu atzīstamas par līdzvērtīgām. Tāpēc, lai saglabātu Savienības tiesību vienveidīgu interpretāciju, ir svarīgi šo versiju atšķirību gadījumos attiecīgo noteikumu interpretēt saistībā ar to ietverošā regulējuma vispārējo uzbūvi un mērķi. Tādējādi vienā no tiesību akta valodu versijām lietotais formulējums nevar būt nedz vienīgais pamats šī akta interpretācijai, nedz šajā sakarā būt pārāks par pārējo valodu versijām. Proti, šāda nostāja nebūtu saderīga ar prasību par Savienības tiesību piemērošanas vienveidīgumu (skat. spriedumu, 2018. gada 20. februāris, Beļģija/Komisija, C‑16/16 P, EU:C:2018:79, 49. un 50. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā jāprecizē, ka Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punkta franču valodas versijā ir paredzēts, ka, pieprasot informāciju ar lēmumu, Komisija norāda šī pieprasījuma juridisko pamatu un “nolūku” (“objet”). Citās šīs tiesību normas valodu versijās ir izmantoti jēdzieni, kas atbilst jēdzienam “mērķis”, kā, piemēram, angļu, vācu, holandiešu, itāļu, grieķu un horvātu valodas versijās, kurās attiecīgi ir izmantoti jēdzieni “purpose”, “Zweck”, “doel”, “scopo”, “σκοπό” un “svrhu”, izņemot spāņu valodas versiju, kurā ir izmantots vārds “objeto”. Tādējādi no citās valodu versijās lietotajiem terminiem, ņemot vērā šīs tiesību normas kontekstu un attiecīgās regulas mērķi, izriet, ka Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktā likumdevējs ir vēlējies atsaukties uz jēdzienu “mērķis”, kas minēts Regulas Nr. 139/2004 11. panta 2. punktā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101. un 102. pantā] (OV 2003, L 1, 1. lpp.), 18. panta 2. un 3. punktā, kā tas interpretēts šī sprieduma 48. punktā minētajā judikatūrā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pienākums norādīt konkrētu pamatojumu ir fundamentāla prasība, kas ir paredzēta, ne tikai lai būtu skaidrs, ka informācijas pieprasījums ir pamatots, bet arī lai attiecīgie uzņēmumi varētu saprast sava pienākuma sadarboties apjomu, vienlaikus aizsargājot to tiesības uz aizstāvību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, HeidelbergCement/Komisija, C‑247/14 P, EU:C:2016:149, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par pienākumu norādīt “pieprasījuma mērķi”, jānorāda, ka tas nozīmē, ka Komisijai savā pieprasījumā ir jānorāda izmeklēšanas priekšmets un tātad – jāidentificē apgalvotais konkurences noteikumu pārkāpums (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, HeidelbergCement/Komisija, C‑247/14 P, EU:C:2016:149, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Komisijai lēmuma par informācijas pieprasīšanu adresātam nav jāpaziņo visa tās rīcībā esošā informācija par iespējamiem pārkāpumiem un nav jāsniedz šo pārkāpumu precīza juridiska kvalifikācija, tomēr tai ir skaidri jānorāda aizdomas, ko tā plāno pārbaudīt (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, HeidelbergCement/Komisija, C‑247/14 P, EU:C:2016:149, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāds pienākums it īpaši ir izskaidrojams ar to, ka saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 11. panta 1. punktu, lai izpildītu Komisijai ar šo regulu noteiktos pienākumus, tā ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām sniegt “visu vajadzīgo informāciju” (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, HeidelbergCement/Komisija, C‑247/14 P, EU:C:2016:149, 22. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka Komisija var lūgt izpaust tikai to informāciju, kas tai var ļaut izmeklēt iespējamos pārkāpumus, kas pamato izmeklēšanas veikšanu un kas ir norādīta informācijas pieprasījumā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, HeidelbergCement/Komisija, C‑247/14 P, EU:C:2016:149, 23. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā tas, cik informācija ir vajadzīga, ir jāizvērtē attiecībā pret informācijas pieprasījumā norādīto mērķi, šis mērķis ir jānorāda pietiekami precīzi, pretējā gadījumā nav iespējams noteikt, vai informācija ir vajadzīga, un Savienības tiesa nevarēs veikt savu pārbaudi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, HeidelbergCement/Komisija, C‑247/14 P, EU:C:2016:149, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi lēmuma par informācijas pieprasīšanu pamatojuma pietiekamība ir atkarīga no tā, vai pieņēmumi par pārkāpumiem, kurus Komisija plāno pārbaudīt, ir pietiekami skaidri tikuši precizēti (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, HeidelbergCement/Komisija, C‑247/14 P, EU:C:2016:149, 25. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izvērtējot pienākuma norādīt pamatojumu apjomu attiecībā uz lēmumu par informācijas pieprasīšanu atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktam, jāņem vērā arī izmeklēšanas stadija, kurā ir pieņemts šāds lēmums, un tas, vai Komisijas rīcībā jau bija noteikta informācija par iespējamiem pārkāpumiem (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 9. aprīlis, Qualcomm un Qualcomm Europe/Komisija, T‑371/17, nav publicēts, EU:T:2019:232, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētā lēmuma pamatojuma pietiekamība jāpārbauda, ņemot vērā šos apsvērumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otrā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz nepietiekamu pamatojumu attiecībā uz informācijas pieprasījuma nolūku</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otrā pamata pirmo daļu prasītāja būtībā apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav skaidri norādīts informācijas pieprasījuma nolūks, jo tajā nav minēti precīzi un objektīvi apsvērumi, kas pamatojuši tā pieņemšanu, un it īpaši pārkāpumi, par kuriem ir aizdomas. It īpaši prasītāja uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā nav ietverts neviens precizējums par “sūdzībām” un “informāciju”, kas Komisijai esot bijusi zināma un kas minēta 2023. gada 25. jūlija vēstulē par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, bet nav minēta apstrīdētajā lēmumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no apstrīdētā lēmuma 1.–3. apsvēruma izriet, ka, pirmkārt, Komisija bija atļāvusi prasītājai iegādāties Lagardère ar nosacījumu, ka tiks izpildītas saistības pārdot visas prasītājas darbības grāmatu izdošanas nozarē (kas apvienotas prasītājas meitasuzņēmumā Editis) un preses žurnāla Gala izdošanas nozarē, un, otrkārt, apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā prasītājai joprojām bija pienākums apturēt šo iegādi, jo Komisija vēl nebija apstiprinājusi pircēju un pārdošanas noteikumus attiecībā uz Editis un Gala.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētā lēmuma 4. apsvērumā Komisija atgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 11. panta 1. punktu tā var pieprasīt visu informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu pienākumus, kuri tai noteikti ar minēto regulu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētā lēmuma 5. apsvērumā Komisija norāda arī pamatojuma norādīšanas prasības attiecībā uz informācijas pieprasījumu, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu. Šajā ziņā tā precizē, ka tad, “kad [tā] atbilstoši [minētās] regulas [..] 11. panta 3. punktam ar lēmumu pieprasa uzņēmumam sniegt informāciju, tā paziņo pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda informāciju, kura vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā tā jāsniedz; tā norāda arī sodus, kas paredzēti [tās pašas] regulas 14. pantā, un norāda vai piemēro sodus, ko paredz [šīs] regulas 15. pants; turklāt tā informē par tiesībām uz lēmuma pārskatīšanu Tiesā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Informācijas pieprasījuma nolūks ir norādīts apstrīdētā lēmuma 6. un 7. apsvērumā, kuros paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-101" title="page-11">
      “(6) Lai Komisija varētu izvērtēt, vai Vivendi ir īstenojusi tādu izšķirošu ietekmi uz Lagardère, kas varētu liecināt par paziņošanas pienākuma neizpildi un/vai apturēšanas pienākuma neizpildi un/vai to nosacījumu un saistību neizpildi, kas saistīti ar Komisijas lēmumu atļaut Vivendi/Lagardère koncentrāciju, Komisija ir nolēmusi pieprasīt, lai Lagardère iesniegtu noteiktu skaitu dokumentu, iekšējo saraksti un ārējo saziņu. Šie dokumenti un saziņa attiecas uz Lagardère pieņemtajiem lēmumiem, attiecībā uz kuriem Vivendi varētu būt bijusi izšķiroša loma, kas līdzinās kontrolējošā akcionāra īstenotajai lomai. Informācijas pieprasījums ir pievienots šī lēmuma pielikumā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-102" title="page-11">
      (7) Dokumenti un saziņa, kas pieprasīti saskaņā ar šo lēmumu un kas uzskaitīti pielikumā, ir būtiski, lai Komisija varētu izvērtēt, vai Vivendi iesaistīšanos un/vai konsultēšanos ar Vivendi un/vai Vivendi dalību dažos Lagardère pieņemtajos lēmumos vai saistībā ar tiem var kvalificēt kā Vivendi izšķirošas ietekmes īstenošanu 6. apsvērumā aprakstītajā veidā. Minētie dokumenti un saziņa attiecas uz tādu darbību sinerģijas īstenošanu kā kopīgas programmas starp Vivendi un Lagardère audiovizuālajām vienībām, Lagardère grupai piederošās radiostacijas Europe 1 raidījumu programmas noteikšana, žurnālistu iecelšana un aiziešana no darba Lagardère grupas preses izdevumos, Lagardère grupas žurnālu redakcionālā izvēle, ko varētu būt ietekmējušas Vivendi vai tās galvenā akcionāra – Bolloré grupas – vadošās amatpersonas, kā arī Vivendi grupas vienību pārcelšana uz Lagardère piederošām telpām. Tie attiecas arī uz stratēģiskiem lēmumiem, kurus pieņēmusi grāmatu izdevniecības grupa Hachette (kas pieder Lagardère) un attiecībā uz kuriem Vivendi varētu būt bijusi loma, ko varētu kvalificēt kā izšķirošas ietekmes īstenošanu, piemēram, atteikšanās no tiesvedības pret Vivendi meitasuzņēmumu vai piedāvājuma neiesniegšana ASV izdevēja [..] pārpirkšanai, kā arī uz apstākļiem, kādos atsevišķas, kā zināms, ar Bolloré grupu saistītas personas ieceltas Lagardère valdē.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma 6. un 7. apsvērumā Komisija norāda aizdomas par Regulas Nr. 139/2004 tiesību normu pārkāpumiem, kuras tā plāno pārbaudīt, un nosaka savas izmeklēšanas priekšmeta robežas šī sprieduma 48. un 49. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi apstrīdētā lēmuma 6. un 7. apsvēruma saturs ir skaidrs un nepārprotams Komisijas izmeklēšanas priekšmeta apraksts. Šāda informācija ļauj arī pietiekami precīzi noteikt aizdomas par pārkāpumiem, kas pamato šī lēmuma pieņemšanu, saskaņā ar šī sprieduma 48.–53. punktā minēto judikatūru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab ar šādu pamatojumu ir izpildīts pienākums norādīt informācijas pieprasījuma nolūku Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu nevar atspēkot ar prasītājas argumentu, ka apstrīdētajā lēmumā neesot ietverts neviens precizējums attiecībā uz “sūdzībām” un “informāciju”, kas Komisijai esot bijusi zināma un kas esot minēta 2023. gada 25. jūlija vēstulē par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, bet neesot minēta apstrīdētajā lēmumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, kā atzīst prasītāja, pieprasījuma nolūks tika norādīts arī 2023. gada 25. jūlija vēstulē par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, par kuru prasītāja zināja apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, saskaņā ar šī sprieduma 49. punktā minēto judikatūru Komisijai lēmuma par informācijas pieprasīšanu adresātam nav jāpaziņo visa tās rīcībā esošā informācija par iespējamiem pārkāpumiem un nav jāsniedz šo pārkāpumu precīza juridiskā kvalifikācija, tomēr tai ir skaidri jānorāda aizdomas, ko tā plāno pārbaudīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka apstrīdētais lēmums tika pieņemts saskaņā ar Regulu Nr. 139/2004 veiktās administratīvās procedūras iepriekšējas izmeklēšanas posmā, kuras mērķis ir ļaut Komisijai savākt visus atbilstošos pierādījumus, kas apstiprina no minētās regulas izrietošo pienākumu neizpildi, un formulēt pirmo nostāju par procedūras virzienu, kā arī turpmāko rīcību (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 29. septembris, Elf Aquitaine/Komisija, C‑521/09 P, EU:C:2011:620, 113. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar judikatūru iepriekšējas izmeklēšanas posmā papildus pieņēmumiem par pārkāpumu, kurus Komisija plāno pārbaudīt, tai nevar likt sniegt norādes, proti, pierādījumus, kas tai liek domāt, ka ir tikušas pārkāptas konkurences tiesības. Proti, šāds pienākums apdraudētu judikatūrā radīto līdzsvaru starp izmeklēšanas efektivitātes saglabāšanu un attiecīgā uzņēmuma tiesību uz aizstāvību saglabāšanu (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 14. marts, Cementos Portland Valderrivas/Komisija, T‑296/11, EU:T:2014:121, 37. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos apsvērumus, jāuzskata, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums ļauj, pirmkārt, prasītājai pārbaudīt, vai pieprasītā informācija ir vajadzīga izmeklēšanas veikšanai, un, otrkārt, Savienības tiesai veikt pārbaudi. Tālab prasītāja kļūdaini apgalvo, ka nav izpildīts LESD 296. pantā un Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu attiecībā uz Komisijas izmeklēšanas priekšmetu un tās prakses aprakstu, kuru tā plāno pārbaudīt izmeklēšanas gaitā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, otrā pamata pirmā daļa jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otrā pamata otro daļu, kas attiecas uz pamatojuma trūkumu attiecībā uz pieprasītās informācijas materiāltiesisko piemērojamību, piemērojamību laikā un piemērojamību personām</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otrā pamata otro daļu prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav nekāda pamatojuma, kas ļautu pamatot pieprasītās informācijas materiāltiesisko piemērojamību, piemērojamību laikā un piemērojamību personām, it īpaši meklētājvārdu izvēli, kritērijus, saskaņā ar kuriem izvēlētas attiecīgās personas, kā arī attiecīgo laikposmu, uz kuru attiecas apstrīdētais lēmums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā izriet no šī sprieduma 6.–12. un 19. punkta, jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā, it īpaši tā pielikumā, ir skaidri definēta pieprasītās informācijas materiāltiesiskā piemērojamība, piemērojamība laikā un piemērojamība personām. Kā pamatoti norāda Komisija, fakts vien, ka apstrīdētajā lēmumā nav ietverts konkrēts pamatojums attiecībā uz katru pieprasīto informāciju vai attiecībā uz katru meklētājvārdu, pats par sevi nevar tikt uzskatīts par nepietiekamu pamatojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, saskaņā ar judikatūru nevar noteikt prasību, ka Komisijai, pirms tā pieprasa jebkādu informāciju, ir jāzina pieprasīto dokumentu saturs un to relatīvā nozīme izmeklēšanā (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu, 2012. gada 22. marts, Slovak Telekom/Komisija, T‑458/09 un T‑171/10, EU:T:2012:145, 55. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šī sprieduma 42.–54. punktā atgādinātās tiesību normas un judikatūru, pienākums norādīt pamatojumu lēmuma par informācijas pieprasīšanu gadījumā nenozīmē, ka Komisijai attiecībā uz katru pieprasīto informāciju vai, kā tas ir šajā lietā, attiecībā uz katru meklētājvārdu, kura piemērošana tiek lūgta, ir jāsniedz konkrēts pamatojums par iemesliem, kuru dēļ tā uzskata, ka, pirmkārt, šī informācija vai meklētājvārds ir vajadzīgs izmeklēšanas veikšanai un, otrkārt, tajā ir ietverta vai identificēta tikai šai izmeklēšanai nozīmīga informācija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā izriet no šī sprieduma 42. punkta, pienākuma norādīt pamatojumu ievērošana ir jāvērtē, ņemot vērā ne tikai attiecīgā akta formulējumu, bet arī tā kontekstu, proti, šajā lietā – aktus, kas jau ir pieņemti administratīvās procedūras iepriekšējas izmeklēšanas posmā saskaņā ar Regulu Nr. 139/2004 (skat. šī sprieduma 68. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrēti – tāda informācijas pieprasījuma kā apstrīdētais lēmums vienīgais mērķis ir ļaut Komisijai apkopot informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu noteiktas faktiskās un tiesiskās situācijas patiesumu un tvērumu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, HeidelbergCement/Komisija, C‑247/14 P, EU:C:2016:149, 37. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītāja nevar lietderīgi atsaukties uz pamatojuma trūkumu attiecībā uz pieprasītās informācijas materiāltiesisko piemērojamību, piemērojamību laikā un piemērojamību personām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jānorāda, ka prasītājas argumenti, kuru mērķis ir apstrīdēt pieprasītās informācijas nepieciešamību, ir saistīti ar apstrīdētā lēmuma tiesiskumu pēc būtības un tos nevar ņemt vērā, izskatot pamatu par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 9. aprīlis, Qualcomm un Qualcomm Europe/Komisija, T‑371/17, nav publicēts, EU:T:2019:232, 55. punkts un tajā minētā judikatūra). Tālab šie argumenti tiks analizēti, izvērtējot piekto pamatu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, otrā pamata otrā daļa jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otrā pamata trešo daļu, kas attiecas uz pamatojuma trūkumu par “Bolloré” grupas iekļaušanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrā pamata trešajā daļā prasītāja uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā nav nekāda pamatojuma attiecībā uz Bolloré grupas iekļaušanu informācijas pieprasījuma piemērošanas jomā. Komisijas aizdomas, kas izklāstītas 2023. gada 25. jūlija vēstulē par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu un īsumā atkārtotas apstrīdētajā lēmumā, attiecoties nevis uz Bolloré grupas izšķirošo ietekmi uz Lagardère, bet gan uz prasītājas izšķirošo ietekmi uz Lagardère. Tādējādi prasītāja uzskata, ka tās informācijas pieprasījums, kas ir trešās personas rīcībā, pār kuru tai nav nekādas kontroles, proti, Bolloré grupas rīcībā, nav nekādā veidā pamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pietiek ar norādi, ka apstrīdētā lēmuma 7. apsvērumā ir precizēts, ka minētie dokumenti tostarp attiecas uz atsevišķiem Lagardère lēmumiem, “kurus var būt ietekmējušas Vivendi vai tās galvenā akcionāra – Bolloré grupas – vadošās amatpersonas”. Turklāt, kā uzsver Komisija, 2023. gada 9. jūnija lēmumā, ar kuru atļauta koncentrācija, kā arī paziņojuma par darījumu veidlapā, ko prasītāja tai ir iesniegusi, ir konstatēts, ka Bolloré grupa un Vivendi ir vienots uzņēmums konkurences tiesību izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ prasītāja kļūdaini atsaucas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi saistībā ar Bolloré grupas iekļaušanu to personu sarakstā, uz kurām attiecas informācijas pieprasījums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi otrā pamata trešā daļa jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otrā pamata ceturto daļu, kas attiecas uz nepietiekamu pamatojumu attiecībā, pirmkārt, uz lēmuma par informācijas pieprasīšanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, izmantošanu un, otrkārt, nepieciešamību rīkoties ātri</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtajā daļā prasītāja būtībā apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav juridiski pietiekami izskaidroti iemesli, kuru dēļ tika uzskatīts par nepieciešamu pieprasīt informāciju, izmantojot lēmumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, nevis izmantot vienkāršu informācijas pieprasījumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 2. punktu, vai pārbaudi, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 13. pantu. Turklāt tā uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums attiecībā uz nepieciešamību rīkoties ātri.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā apstrīdētā lēmuma 8. apsvērumā ir norādīts, ka “šajā pārkāpuma konstatēšanas procedūrā Komisija uzskata, ka tikai lēmums, kas pieņemts saskaņā ar Apvienošanās regulas 11. panta 3. punktu, ļauj nodrošināt, ka Vivendi iesniegs visus dokumentus, kas atbilst kritērijiem, kurus tā ir identificējusi [minētajā] lēmumā; proti, Apvienošanās regulas 11. panta 3. punktā paredzētās procedūras izmantošana ir vienīgā Apvienošanās regulā paredzētā procedūra, kas ļauj Komisijai noteikt pienākumu uzņēmumiem adresātiem sniegt pilnīgu atbildi, pretējā gadījumā paredzot sankcijas; turklāt Komisija uzskata, ka ir jārīkojas ātri, lai izvairītos no tā, ka atbilstošie dokumenti tiek dzēsti no Vivendi datnēm, it īpaši, ja ziņojumi tiek dzēsti pēc noteikta termiņa vai ja daži dokumenti, kurus izdevis darbinieks, netiek saglabāti ļoti ilgi pēc darbinieka aiziešanas no darba; lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar 11. panta 3. punktu, izvēle atbilst šim ātruma mērķim”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Komisija apstrīdētā lēmuma 8. apsvērumā paskaidro, ka vienīgi lēmums, kas pieņemts, piemērojot Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, ļauj nodrošināt, ka prasītāja iesniegs visus dokumentus, kas atbilst Komisijas identificētajiem kritērijiem, pretējā gadījumā paredzot sankcijas, un rīkoties ātri, lai izvairītos no attiecīgo dokumentu dzēšanas no prasītājas datnēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab jākonstatē, ka apstrīdētais lēmums ir pietiekami pamatots šī sprieduma 42. punktā minētās judikatūras izpratnē attiecībā uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punkta kā tā juridiskā pamata izmantošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu nevar atspēkot pārējie prasītājas izvirzītie argumenti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, runājot par informācijas pieprasīšanu, izmantojot lēmumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, nevis izmantojot vienkāršu informācijas pieprasījumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 2. punktu, no Regulas Nr. 139/2004 11. panta 1. punkta izriet, ka Komisijai ir tiesības “ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu” pieprasīt informāciju, un šajā tiesību normā lēmuma pieņemšana nav pakārtota iepriekšējam vienkāršam pieprasījumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izvēlei starp vienkāršu informācijas pieprasījumu un pieprasījumu ar lēmumu ir jābūt atkarīgai no vajadzības veikt pienācīgu izmeklēšanu, ņemot vērā lietas īpatnības (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 14. marts, Holcim (Deutschland) un Holcim/Komisija, T‑293/11, nav publicēts, EU:T:2014:127, 84. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, Komisijai ir plaša rīcības brīvība Regulas Nr. 139/2004 11., 14. un 15. panta piemērošanā (spriedums, 2024. gada 4. oktobris, thyssenkrupp/Komisija, C‑581/22 P, EU:C:2024:821, 380. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norāda Komisija, runājot par vienkāršiem informācijas pieprasījumiem, kas nosūtīti, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 2. punktu, minētās regulas 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts sods tikai nepatiesas vai maldinošas informācijas gadījumā, savukārt, runājot par informācijas pieprasīšanu ar lēmumu, pamatojoties uz šīs pašas regulas 11. panta 3. punktu, atbilžu nepilnīgums vai novēlotība ir atšķirīgi sankciju pamatojumi saskaņā ar šīs pašas regulas 14. panta 1. punkta c) apakšpunktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Informācijas pieprasījums, kas izteikts ar lēmumu, atšķiras no vienkārša informācijas pieprasījuma ar to, ka tad, ja Komisija izmanto pirmo minēto informācijas pieprasījumu, tā var noteikt naudas sodu vai kavējuma naudu, lai liktu uzņēmumam sniegt pilnīgu un pareizu informāciju, piemērojot attiecīgi Regulas Nr. 139/2004 14. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 4. oktobris, thyssenkrupp/Komisija, C‑581/22 P, EU:C:2024:821, 379. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 8. apsvēruma, kas minēts šī sprieduma 89. punktā, Komisija juridiski pietiekami paskaidro, ka Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktā paredzētās procedūras izmantošana tai ļauj noteikt uzņēmumiem, kas ir tās lēmuma adresāti, pienākumu sniegt pilnīgu atbildi, pretējā gadījumā paredzot sankcijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz informācijas pieprasīšanas ar lēmumu izmantošanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, nevis pārbaudes izmantošanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 13. pantu, jāatgādina, ka saskaņā ar šī sprieduma 141. punktā minēto judikatūru pārbaudes ir apgrūtinošākas un to ietekme uz attiecīgā uzņēmuma tiesisko stāvokli ir īpaši spēcīga salīdzinājumā ar informācijas pieprasījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ nevar prasīt, lai Komisija pamatotu savu izvēli neizmantot tādu pasākumu kā pārbaude, kas ir apgrūtinošāka procedūra nekā Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktā paredzētais informācijas pieprasījums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, attiecībā uz nepieciešamību rīkoties ātri, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 8. apsvēruma, kas minēts šī sprieduma 89. punktā, Komisija uzskatīja, ka ir jārīkojas ātri, lai izvairītos no tā, ka atbilstošie dokumenti tiek dzēsti no prasītājas datnēm, it īpaši, ja ziņojumi tiek dzēsti pēc noteikta termiņa vai ja daži dokumenti, kurus izdevis darbinieks, netiek saglabāti ļoti ilgi pēc šī darbinieka aiziešanas no darba. Komisijas ieskatā izvēle pieprasīt informāciju ar lēmumu, piemērojot Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, bija atbilstoša šim ātruma mērķim.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka apstrīdētais lēmums ir pietiekami pamatots gan attiecībā uz lēmuma par informācijas pieprasīšanu izmantošanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, gan attiecībā uz nepieciešamību rīkoties ātri.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jāatgādina, ka pienākums norādīt pamatojumu ir būtiska formas prasība, kas ir jānošķir no jautājuma par pamatojuma pamatotību, uz kuru attiecas strīdīgā akta tiesiskums pēc būtības. Proti, lēmuma pamatojumu veido formāls to pamatu izklāsts, uz kuriem balstīts šis lēmums. Ja šajos pamatos ir pieļautas kļūdas, tās skar lēmuma likumību pēc būtības, nevis tā pamatojumu, kas var būt pietiekams, pat izklāstot kļūdainus pamatus (skat. spriedumu, 2008. gada 10. jūlijs, Bertelsmann un Sony Corporation of America/Impala, C‑413/06 P, EU:C:2008:392, 181. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab pārējie prasītājas argumenti, kuru mērķis ir pierādīt apstrīdētā lēmuma pamatojuma kļūdaino raksturu, ir neefektīvi saistībā ar pamatu par pamatojuma trūkumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā prasītāja faktiski apstrīd Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punkta izmantošanas pamatotību, šī argumentācija tiks pārbaudīta, izvērtējot pirmā pamata pirmo un trešo daļu (skat. šī sprieduma 109.–125. un 130.–144. punktu). Tāpat, tā kā prasītāja faktiski apstrīd nepieciešamību rīkoties ātri, šī argumentācija tiks analizēta, izvērtējot piektā pamata otro daļu (skat. šī sprieduma 279.–299. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – prasītājas arguments, ka Komisija, pārtraukdama savu “ierasto praksi”, neesot ievērojusi piemērojamo pienākumu norādīt stingrāku pamatojumu, nav paskaidrots plašāk un nav pietiekami pamatots, un tālab tas ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ otrā pamata ceturtā daļa un līdz ar to otrais pamats kopumā jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo pamatu, kas attiecas uz kļūdaina juridiskā pamata izvēli un pilnvaru nepareizu izmantošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija nevarēja izmantot Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, lai pieņemtu apstrīdēto lēmumu. Pirmajam pamatam būtībā ir trīs daļas. Ar pirmo daļu prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums neattiecas uz koncentrācijas ietekmes novērtējumu. Ar otro daļu prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav ievērotas tam raksturīgās nepieciešamības un precizitātes prasības. Ar trešo daļu prasītāja pārmet Komisijai, ka tā ir nepareizi izmantojusi pilnvaras.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz to, ka apstrīdētais lēmums neattiecas uz koncentrācijas ietekmes novērtējumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmā pamata pirmo daļu prasītāja apgalvo, ka Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punkts var kalpot par juridisko pamatu tikai informācijas pieprasījumiem, kuru nolūks ir novērtēt Komisijai paziņotas koncentrācijas saderību ar iekšējo tirgu. Turklāt Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punkta piemērošanai vairs neesot pamata, ja pārbaude par koncentrācijas ietekmi uz tirgu ir pabeigta, kā tas it īpaši ir gadījumā, kad Komisija koncentrāciju ir atļāvusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā prasītāja uzskata, ka Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punkts nevar kalpot par apstrīdētā lēmuma juridisko pamatu, jo minētā lēmuma mērķis nav iegūt informāciju par prasītājas veiktās kontroles pār Lagardère iegūšanas saderību, un katrā ziņā šis lēmums ir pieņemts pēc tam, kad Komisija ir atļāvusi šo kontroles iegūšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 11. panta 1. punktu, “lai veiktu pienākumus, kas tai uzlikti ar [minēto] regulu, Komisija ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt personām, kas minētas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kā arī uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām sniegt visu vajadzīgo informāciju”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no Regulas Nr. 139/2004 11. panta 1. punkta formulējuma izriet, ka Komisija var pieprasīt visu informāciju, kas vajadzīga, lai pildītu tai ar minēto regulu noteiktos pienākumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir taisnība, kā apgalvo prasītāja, – ir ticis nospriests, ka Komisija var izmantot pilnvaras, kas tai ir uzticētas saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 11. pantu tikai tiktāl, ciktāl tā uzskata, ka tās rīcībā nav visas nepieciešamās informācijas, lai tā varētu lemt par attiecīgās koncentrācijas saderību ar kopējo tirgu (skat. spriedumu, 2009. gada 4. februāris, Omya/Komisija, T‑145/06, EU:T:2009:27, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, kā uzsver Komisija, šī argumentācija atspoguļo principu, ka Komisijas pieprasītās informācijas nepieciešamība ir jāizvērtē, ņemot vērā informācijas pieprasījumā minēto nolūku. Tas neliek apšaubīt faktu, ka saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 11. panta 1. punktu Komisija var pieprasīt visu informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu pienākumus, kuri tai noteikti ar minēto regulu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā informācijas pieprasījuma nolūks ir norādīts apstrīdētā lēmuma 6. un 7. apsvērumā, kas minēti šī sprieduma 61. punktā. No šiem apsvērumiem izriet, ka Komisija ir pieprasījusi attiecīgo informāciju, lai izvērtētu, vai prasītāja ir īstenojusi izšķirošu ietekmi uz Lagardère, kas var liecināt par paziņošanas pienākuma neizpildi un/vai apturēšanas pienākuma neizpildi un/vai ar 2023. gada 9. jūnija lēmumu, ar kuru atļauta koncentrācija, saistīto nosacījumu un saistību neizpildi. Šī informācija esot būtiska, lai ļautu Komisijai analizēt, vai prasītājas iesaistīšanos un/vai konsultēšanos ar to un/vai tās dalību dažos Lagardère pieņemtajos lēmumos var kvalificēt kā prasītājas izšķirošas ietekmes īstenošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jākonstatē, ka informācijas pieprasījuma nolūks, kā aprakstīts apstrīdētā lēmuma 6. un 7. apsvērumā, kas minēti šī sprieduma 61. punktā, ietilpst to pienākumu jomā, kas Komisijai noteikti ar Regulu Nr. 139/2004.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no Regulas Nr. 139/2004 8. panta 2. punkta otrās daļas, Komisija lēmumu, ar ko koncentrāciju atzīst par atbilstošu iekšējam tirgum, var papildināt ar nosacījumiem un saistībām, kas paredzētas, lai nodrošinātu, ka attiecīgie uzņēmumi ievēro saistības, kuras tie uzņēmušies attiecībā pret Komisiju ar mērķi padarīt koncentrāciju atbilstošu iekšējam tirgum.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Regulas Nr. 139/2004 7. panta “Koncentrāciju apturēšana” 1. punktā ir paredzēts, ka “Kopienas mēroga koncentrāciju, kas definēta 1. pantā vai ko Komisija pārbaudīs saskaņā ar 4. panta 5. punktu, nedrīkst uzsākt pirms tās paziņošanas vai līdz brīdim, kamēr to atzīst par atbilstošu kopējam tirgum saskaņā ar lēmumu, ievērojot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 8. panta 1. punktu vai 8. panta 2. punktu, vai pamatojoties uz pieņēmumu saskaņā ar 10. panta 6. punktu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā no apstrīdētā lēmuma 1. apsvēruma izriet, ka “2023. gada 9. jūnija lēmumā, [ar ko atļauj koncentrāciju], Komisija atļāva [..] Vivendi iegādāties [..] Lagardère ar nosacījumu, ka tiks izpildītas saistības pārdot visas Vivendi darbības grāmatu izdošanas nozarē (kas apvienotas Vivendi meitasuzņēmumā Editis) un preses žurnāla Gala izdošanas nozarē”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 3. apsvērumu “Vivendi iesniegtajās pārdošanas saistībās turklāt ir paredzēts, ka Vivendi veiktā Lagardère iegāde nevar tikt pabeigta, pirms Komisija nav apstiprinājusi pircēju un pārdošanas noteikumus [..]; [minētā] lēmuma dienā Vivendi joprojām ir apturēšanas pienākums, ciktāl Komisija vēl nav veikusi šos apstiprinājumus”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 7. pantu Komisijai bija jānodrošina, ka prasītāja ievēro nosacījumus, kas noteikti ar 2023. gada 9. jūnija lēmumu, ar kuru atļauta koncentrācija, un jānodrošina, ka prasītāja izpilda saistības, kas tai noteiktas minētajā regulā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">123</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, jānorāda, ka tādas informācijas meklēšana, kas var ļaut pārbaudīt pieņēmumu par to pienākumu neizpildi, kuri izriet no Regulas Nr. 139/2004, ir viens no pienākumiem, kuri Komisijai noteikti ar šo regulu un kuru izpildei tā saskaņā ar minētās regulas 11. panta 1. punktu var pieprasīt visu vajadzīgo informāciju. Tālab šīs informācijas meklēšana ir viens no informācijas pieprasījuma, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, mērķiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">124</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka Komisija varēja pamatoti balstīties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, lai pieņemtu apstrīdēto lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">125</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ pirmā pamata pirmā daļa jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmā pamata otro daļu, kas attiecas uz nepieciešamības un precizitātes prasību neievērošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">126</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmā pamata otro daļu prasītāja apgalvo, ka Komisijai piešķirtās pilnvaras pieprasīt informāciju tai ļauj vienīgi pieprasīt iesniegt “vajadzīgo” informāciju Regulas Nr. 139/2004 11. panta 1. punkta izpratnē. Tādējādi informācijas pieprasījums, kas izdarīts, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, ir pakļauts nepieciešamības un precizitātes prasībām, kurām neatbilstot apstrīdētais lēmums, kam esot “izpētes mērķis” un kas attiecoties uz tādu dokumentu kopumu, kurus Komisija iepriekš nav identificējusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">127</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">128</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pietiek ar konstatāciju, ka prasītājas pirmā pamata otrajā daļā izvirzīto argumentu mērķis patiesībā ir apstrīdēt apstrīdētā lēmuma atbilstību precizitātes un nepieciešamības prasībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">129</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to uz šiem argumentiem drīzāk attiecas otrais pamats par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi un piektais pamats, kas attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu, un tādējādi tie tiek analizēti saistībā ar šiem pamatiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmā pamata trešo daļu, kas attiecas uz pilnvaru nepareizu izmantošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">130</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmā pamata trešo daļu prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana, ar pamatojumu, ka lēmuma mērķis nav apkopot informāciju, lai novērtētu koncentrācijas saderību ar iekšējo tirgu, jo darījums tika atļauts 2023. gada 9. jūnijā, proti, trīs mēnešus pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. Turklāt prasītāja uzskata, ka apstrīdētā lēmuma mērķis patiesībā ir veikt “izpētes pārbaudi”. Lai gan apstrīdētais lēmums ir tikpat aizskarošs pasākums kā pārbaude, tajā nav sniegtas nekādas procesuālas garantijas saistībā ar šādu pārbaudi, it īpaši, runājot par pārbaudes metodi, kas ļautu pārbaudāmā uzņēmuma pārstāvjiem izteikt komentārus un panākt, ka tiek izņemti dokumenti, kas ir ārpus piemērošanas jomas, aizsargāti vai satur sensitīvus personas datus. Prasītāja uzskata, ka Komisija būtu varējusi piemērot stingrāku pārbaudēm piemērojamo tiesisko regulējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">131</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">132</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāatgādina, ka pilnvaru nepareizas izmantošanas jēdziens faktiski attiecas uz administratīvu iestādi, kas savas pilnvaras izmantojusi citiem mērķiem, nevis tiem, kuru sasniegšanai tai šīs pilnvaras piešķirtas. Lēmumā pilnvaru nepareiza izmantošana ir pieļauta tikai tad, ja tas, pamatojoties uz objektīvām, atbilstīgām un saskanīgām norādēm, izrādās pieņemts šādā nolūkā. Pastāvot vairākiem mērķiem, pat ja nepamatoti argumenti mijas ar pamatotiem, lēmumā tomēr nav pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana, ja tas nepārkāpj galveno mērķi (skat. spriedumu, 2009. gada 4. februāris, Omya/Komisija, T‑145/06, EU:T:2009:27, 99. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">133</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ ir jāpārbauda, vai prasītājas minētie pierādījumi ir objektīvas, atbilstīgas un saskanīgas norādes, kas norāda, ka Komisija apstrīdēto lēmumu ir pieņēmusi ar citu mērķi, nevis to, kas paredzēts Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">134</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no šī sprieduma 123. un 124. punkta izriet, ka tādas informācijas meklēšana, kas var ļaut pārbaudīt pieņēmumu par to pienākumu neizpildi, kuri izriet no Regulas Nr. 139/2004, ir viens no pienākumiem, kas Komisijai noteikti ar minēto regulu. Tālab šīs informācijas meklēšana ietilpst tāda informācijas pieprasījuma likumīgi pieļaujamajos mērķos, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, ar kuru Komisijai ir atļauts ar lēmumu pieprasīt uzņēmumiem sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu tai šajā regulā noteiktos pienākumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">135</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka, ciktāl ar apstrīdēto lēmumu pieprasītā informācija ir paredzēta, lai pārbaudītu, vai prasītāja nav izpildījusi paziņošanas pienākumu, apturēšanas pienākumu vai nosacījumu, kas saistīti ar lēmumu, ar kuru koncentrācija atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu, ievērošanas pienākumu, kas ir vienīgi Komisijas kompetencē saskaņā ar Regulu Nr. 139/2004, Komisija nav izmantojusi savas pilnvaras citam mērķim, nevis tam, kura sasniegšanai tai šīs pilnvaras piešķirtas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">136</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu neatspēko prasītājas arguments, ka Komisija būtu varējusi piemērot stingrāku pārbaudēm piemērojamo tiesisko regulējumu, kas sniedzot vairāk procesuālo garantiju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">137</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesību aktā ir pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana, ja, pamatojoties uz objektīvām, atbilstīgām un saskanīgām norādēm, izrādās, ka tas ir pieņemts tikai vai vismaz galvenokārt tāpēc, lai sasniegtu citus mērķus, nevis tos, kuru sasniegšanai attiecīgās pilnvaras ir tikušas piešķirtas, vai tādēļ, lai apstākļos, kādi ir konkrētajā gadījumā, varētu izvairīties no LESD īpaši paredzētas procedūras piemērošanas (skat. spriedumu, 2015. gada 5. maijs, Spānija/Parlaments un Padome, C‑146/13, EU:C:2015:298, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">138</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču pārbaudēm piemērojamā procedūra nav īpaši paredzēta šīs lietas apstākļos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">139</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt tas, ka pārbaude var būt alternatīva informācijas pieprasījumam, nenozīmē, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Komisija būtu izmantojusi savas pilnvaras citam mērķim, nevis tam, kura sasniegšanai tai šīs pilnvaras piešķirtas ar Regulu Nr. 139/2004.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">140</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda arī, ka no to pārbaudes pilnvaru uzskaitījuma, kas Komisijas amatpersonām ir piešķirtas saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 13. panta 2. punktu, izriet, ka minētajām pārbaudēm var būt ļoti plašs tvērums (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu, 2007. gada 12. jūlijs, CB/Komisija, T‑266/03, nav publicēts, EU:T:2007:223, 71. punkts), ciktāl tās ļauj Komisijai tostarp piekļūt attiecīgo uzņēmumu telpām, taisīt vai iegūt grāmatvedības reģistru un dokumentu kopijas vai izrakstus vai arī uz pārbaudes laiku aizzīmogot šī uzņēmuma tirdzniecības telpas, grāmatvedības reģistrus vai dokumentus. Tātad pārbaudes pilnvaru īstenošana rada sekas, kas atšķiras no informācijas pieprasījuma sekām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">141</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norāda Komisija, no judikatūras izriet, ka pārbaudēm ir saistošāks raksturs, kā arī īpaši spēcīga ietekme uz attiecīgā uzņēmuma juridisko situāciju salīdzinājumā ar informācijas pieprasījumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 8. jūlijs, AC‑Treuhand/Komisija, T‑99/04, EU:T:2008:256, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">142</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, no apstrīdētā lēmuma teksta izriet, ka Komisija ir ieviesusi noteiktas procesuālās garantijas, lai nodrošinātu, pirmkārt, advokātu un klientu saziņas konfidencialitātes aizsardzību, kas piemērojamas noteiktiem dokumentiem (šī lēmuma pielikuma IV punkta 10. apakšpunkta j) punkts), un, otrkārt, sensitīvu personas datu aizsardzību (šī lēmuma pielikuma IV punkta 10. apakšpunkta l) punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">143</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka prasītāja nav pierādījusi, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">144</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ pirmā pamata trešā daļa un līdz ar to pirmais pamats kopumā jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo pamatu, kas attiecas uz aizsardzības pret publiskās varas patvaļīgu vai nesamērīgu iejaukšanos principa pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">145</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar trešo pamatu prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums nav balstīts uz pietiekami nopietnām norādēm, kas var radīt aizdomas par konkurences noteikumu pārkāpumu, un tas ir principa, ar kuru aizliegta patvaļīga vai nesamērīga publiskās varas iejaukšanās, pārkāpums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">146</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, prasītāja uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā nav sniegta informācija par tās informācijas raksturu, izcelsmi un saturu, uz kuru Komisija ir balstījusies, lai pieņemtu šo lēmumu. Tikai 2023. gada 25. jūlija vēstulē par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu ir norādīts, ka Komisija esot “saņēmusi sūdzības un uzzinājusi informāciju par to, ka Vivendi esot īstenojusi izšķirošu ietekmi uz Lagardère”, taču nav sniegtas papildu norādes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">147</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, prasītāja apgalvo, ka Komisijas rīcībā esošo informāciju, šķiet, ir iesniegušas trešās personas, it īpaši organizācija “Reportieri bez robežām” (RSF). Prasītājas ieskatā šī informācija neļauj pamatot pieņēmumu par pārkāpumu, jo tā esot apmelojoša un apšaubāmas izcelsmes, ņemot vērā RSF vispārzināmo un vēsturisko naidīgumu pret prasītāju un Bolloré grupu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">148</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir prasīts iesniegt dokumentus, kas attiecas uz “gandrīz četru gadu” laikposmu bez jebkāda objektīva pamata un kas ir patvaļīgi izvēlēti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">149</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, prasītāja apgalvo, ka 2023. gada 25. jūlija vēstulē par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu ir atsauce vienīgi uz “sūdzībām” un “informāciju”, saskaņā ar kuru tā esot īstenojusi izšķirošu ietekmi uz Lagardère, tomēr nav norādīta informācija, kas liecinātu pret Bolloré grupu. Taču apstrīdētā lēmuma pielikums attiecas uz prasītāju, tāpat kā tas attiecas uz Bolloré grupu, tādējādi pierādot, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī Komisijas rīcībā nebija pietiekami nopietnu norāžu, lai būtu aizdomas par pārkāpuma pastāvēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">150</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot prasītāja lūdz Vispārējo tiesu, piemērojot tās Reglamenta 89. un 90. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus, uzdot Komisijai iesniegt visus dokumentus, materiālus un citu informāciju, uz kuru pamatojoties tā uzskatījusi, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā tās rīcībā ir bijušas pietiekami nopietnas norādes, lai pamatotu minētā lēmuma pieņemšanu attiecībā uz tā 2., 6. un 7. apsvērumā izklāstītajām aizdomām par pārkāpumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">151</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">152</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka prasība aizsargāt pret publiskās varas patvaļīgu vai nesamērīgu iejaukšanos jebkuras personas, vai tā būtu fiziska vai juridiska persona, privātās darbības sfērā ir vispārējs Savienības tiesību princips (skat. spriedumu, 2014. gada 14. marts, Cementos Portland Valderrivas/Komisija, T‑296/11, EU:T:2014:121, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">153</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, lai ievērotu šo vispārējo principu, lēmuma par informācijas pieprasīšanu mērķim ir jābūt ievākt dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu to faktisko un juridisko apsvērumu patiesumu un apmēru, par kuriem Komisijas rīcībā jau ir informācija, kas ir pietiekami nopietnas norādes, kuras ļauj nojaust konkurences noteikumu pārkāpumu (skat. spriedumu, 2014. gada 14. marts, Cementos Portland Valderrivas/Komisija, T‑296/11, EU:T:2014:121, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">154</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt saskaņā ar judikatūru par informācijas pieprasījumiem saskaņā ar 18. panta 3. punktu Regulā Nr. 1/2003, kas šajā lietā ir piemērojama mutatis mutandis, ņemot vērā Komisijai ar Regulu Nr. 1/2003 piešķirtās plašās izmeklēšanas pilnvaras, tai ir jāizvērtē, vai informācija ir nepieciešama, lai atklātu konkurences tiesību normu pārkāpumu. Pat ja Komisijas rīcībā jau ir norādes vai pat pierādījumi par pārkāpuma pastāvēšanu, tā var likumīgi uzskatīt par nepieciešamu pieprasīt papildu informāciju, kas tai ļautu labāk noteikt pārkāpuma apmēru un ilgumu vai iesaistīto uzņēmumu loku (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 28. janvāris, Qualcomm un Qualcomm Europe/Komisija, C‑466/19 P, EU:C:2021:76, 69. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">155</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar pārbaudi, ko Savienības tiesa veic attiecībā uz Komisijas vērtējumu par informācijas nepieciešamību, Tiesa ir nospriedusi, ka šī nepieciešamība ir jānovērtē, ņemot vērā informācijas pieprasījumā minēto mērķi, proti, aizdomas par pārkāpumu, ko Komisija plāno pārbaudīt. Prasība par saistību starp informācijas pieprasījumu un iespējamo pārkāpumu ir izpildīta, ja Komisija pieprasījuma iesniegšanas datumā var saprātīgi pieņemt, ka šī informācija var tai palīdzēt noteikt šī pārkāpuma esību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 28. janvāris, Qualcomm un Qualcomm Europe/Komisija, C‑466/19 P, EU:C:2021:76, 70. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt, kā uzsvērts šī sprieduma 54. punktā, novērtējot pienākuma norādīt pamatojumu apjomu attiecībā uz lēmumu par informācijas pieprasīšanu, ir jāņem vērā arī izmeklēšanas stadija un tas, vai Komisijas rīcībā jau ir vai vēl nav noteikta informācija par iespējamiem pārkāpumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">156</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai un kā apstiprināts LES 6. panta 3. punktā, pamattiesības ir neatņemama vispārīgo tiesību principu – kuru ievērošanu nodrošina Tiesa – sastāvdaļa. Tiesa ir vairākkārt lēmusi, ka tiesību uz aizstāvību ievērošana administratīvajās procedūrās konkurences politikas jomā ir vispārīgs Savienības tiesību princips (skat. spriedumu, 2011. gada 29. septembris, Elf Aquitaine/Komisija, C‑521/09 P, EU:C:2011:620, 112. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">157</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu, administratīvā procedūra, kas notiek Komisijā, iedalās divos atsevišķos un secīgos posmos, no kuriem katrs atbilst noteiktai iekšējai loģikai, proti, pirmkārt, iepriekšējās izmeklēšanas posmā un, otrkārt, posmā, kas balstīts uz sacīkstes principu. Iepriekšējās izmeklēšanas posms, kas noris līdz paziņojumam par iebildumiem, ir paredzēts, lai ļautu Komisijai savākt visu nozīmīgo informāciju, kas apstiprina vai noliedz konkurences tiesību normu pārkāpuma esību, un formulēt pirmo nostāju par procedūras virzienu, kā arī turpmāko rīcību. Turpretī posms, kas balstīts uz sacīkstes principu, sākas ar paziņojumu par iebildumiem un turpinās līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, un tam ir jāļauj Komisijai pieņemt galīgo lēmumu par konstatēto pārkāpumu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 29. septembris, Elf Aquitaine/Komisija, C‑521/09 P, EU:C:2011:620, 113. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">158</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par iepriekšējas izmeklēšanas posmu, tas sākas dienā, kad Komisija, īstenojot pilnvaras, ko tai piešķīris Savienības likumdevējs, veic pasākumus, kuri liecina par vainošanu pārkāpumā un kuriem ir nozīmīga ietekme uz aizdomās turēto uzņēmumu stāvokli. Tikai administratīvā posma, kurš balstīts uz sacīkstes principu, sākumā attiecīgais uzņēmums ar paziņojumu par iebildumiem tiek informēts par visiem būtiskajiem faktiem, uz kuriem Komisija balstās šajā procedūras stadijā, un šim uzņēmumam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, lai nodrošinātu savu tiesību uz aizstāvību efektīvu īstenošanu. Līdz ar to tikai pēc paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanas attiecīgais uzņēmums var pilnībā atsaukties uz savām tiesībām uz aizstāvību. Proti, ja šīs tiesības būtu attiecināmas uz posmu pirms paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanas, Komisijas veiktās izmeklēšanas efektivitāte tiktu apdraudēta, jo attiecīgais uzņēmums jau iepriekšējas izmeklēšanas posmā varētu identificēt informāciju, kas Komisijai jau ir zināma, un attiecīgi to informāciju, kuru vēl varētu noslēpt (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 14. marts, Cementos Portland Valderrivas/Komisija, T‑296/11, EU:T:2014:121, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">159</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr izmeklēšanas pasākumi, ko Komisija veikusi iepriekšējas izmeklēšanas posmā, it īpaši pārbaudes pasākumi un informācijas pieprasījumi, pēc savas būtības nozīmē pārkāpuma apgalvojumu un tie var būtiski ietekmēt aizdomās turēto uzņēmumu situāciju. Tādēļ ir svarīgi novērst, ka šajā administratīvā procesa posmā varētu tikt neglābjami pārkāptas tiesības uz aizstāvību, jo veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem var būt izšķiroša nozīme, sniedzot pierādījumus par uzņēmumu nelikumīgu rīcību, par ko tie varētu būt atbildīgi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 14. marts, Cementos Portland Valderrivas/Komisija, T‑296/11, EU:T:2014:121, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">160</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā saistībā jāatgādina, ka Komisijas pienākums norādīt informācijas pieprasījuma juridisko pamatu un mērķi ir pamatprasība, lai varētu uzskatīt, ka no attiecīgajiem uzņēmumiem pieprasītā informācija ir pamatota, kā arī lai šie uzņēmumi varētu apzināties sava pienākuma sadarboties apmēru, vienlaikus aizsargājot savas tiesības uz aizstāvību. No tā izriet, ka vienīgais, ko var lūgt Komisija, ir informācijas nodošana, kas tai ļautu pārbaudīt pieņēmumus par pārkāpumiem, kuri pamato izmeklēšanas veikšanu un kuri ir norādīti informācijas pieprasījumā (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 14. marts, Cementos Portland Valderrivas/Komisija, T‑296/11, EU:T:2014:121, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">161</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat ir jāatsaucas uz šī sprieduma 69. punktā atgādināto judikatūru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">162</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā prasītāja pārmet Komisijai, ka tā, pieņemot apstrīdēto lēmumu bez pietiekami nopietnām norādēm, kas varētu radīt aizdomas par konkurences noteikumu pārkāpumu, ir pārkāpusi principu, ar kuru aizliegta patvaļīga vai nesamērīga publiskas varas iejaukšanās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">163</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, attiecībā uz prasītājas apgalvojumu, ka apstrīdētajā lēmumā neesot sniegta informācija par norādēm, uz kurām tas ir balstīts, jāatgādina, kā izriet no šī sprieduma 64. un 70. punkta, ka apstrīdētā lēmuma pamatojumā ir izpildīts pienākums norādīt informācijas pieprasījuma nolūku Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">164</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt saskaņā ar šī sprieduma 157. punktā minēto judikatūru apstrīdētais lēmums tika pieņemts iepriekšējas izmeklēšanas posmā, kura mērķis ir ļaut Komisijai apkopot visus atbilstošos pierādījumus, kas apstiprina vai noliedz konkurences tiesību normu pārkāpuma pastāvēšanu, un formulēt pirmo nostāju par procedūras virzienu, kā arī turpmāko rīcību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">165</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi saskaņā ar šī sprieduma 69. punktā minēto judikatūru nevar noteikt prasību Komisijai, lai tā apstrīdētajā lēmumā, vēl bez pieņēmumiem par pārkāpumu, ko tā plāno pārbaudīt, norādītu norādes, proti, informāciju, kas tai liek domāt, ka, iespējams, ir tikuši pārkāpti no Regulas Nr. 139/2004 izrietošie noteikumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">166</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka Komisijas rīcībā esošos pierādījumus, šķiet, ir iesniegušas trešās personas un ka tie neļauj pamatot pieņēmumu par pārkāpumu, jānorāda, tāpat kā to dara Komisija, ka prasītāja nav paskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ fakts, ka dokumentus ir iesniegušas trešās personas, it īpaši tiesvedībā ieinteresētās trešās personas, ietekmējot apstrīdētā lēmuma tiesiskumu. No lietas materiāliem izriet, ka Komisija bija atzinusi RSF ieinteresētās trešās personas statusu saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 18. panta 4. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">167</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, runājot par prasītājas argumentu par Bolloré grupas iekļaušanu apstrīdētā lēmuma 7. apsvērumā, kā izriet no šī sprieduma 84. punkta, tiek precizēts, ka šajā lēmumā minētie dokumenti tostarp attiecas uz atsevišķiem Lagardère lēmumiem, “kurus varētu būt ietekmējušas Vivendi vai tās galvenā akcionāra – Bolloré grupas – vadošās amatpersonas”. Turklāt, kā uzsver Komisija, 2023. gada 9. jūnija lēmumā, ar kuru atļauta koncentrācija, kā arī paziņojuma par darījumu veidlapā, ko prasītāja iesniedza Komisijai, ir konstatēts, ka Bolloré grupa un prasītāja ir vienots uzņēmums konkurences tiesību izpratnē. Tādējādi Komisija apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā varēja saprātīgi pieņemt, ka šīs grupas sniegtā informācija var tai palīdzēt noteikt Regulas Nr. 139/2004 tiesību normu pārkāpuma pastāvēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">168</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, runājot par attiecīgo laikposmu, kā izriet no šī sprieduma 218.–222. punkta, ņemot vērā, ka prasītājas pirmā Lagardère kapitāldaļu iegāde notika 2020. gada martā, Komisija apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā varēja saprātīgi pieņemt, ka informācija no 2020. gada 1. janvāra tai varētu palīdzēt noteikt Regulas Nr. 139/2004 tiesību normu pārkāpuma pastāvēšanu, it īpaši tāpēc, ka šī informācija atvieglotu pareizu izpratni par visiem notikumiem un kontekstu, kādā tie ir notikuši.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">169</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, trešais pamats jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">170</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par lūgumu veikt pierādījumu savākšanas pasākumu, ar kuru Komisijai tiktu uzdots iesniegt dokumentus, materiālus un citu informāciju, uz kuru pamatojoties tā uzskatīja, ka tās rīcībā ir norādes par iespējamiem pārkāpumiem apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā, jāatgādina, ka saskaņā ar šī sprieduma 158. punktā minēto judikatūru attiecīgais uzņēmums var pilnībā atsaukties uz savām tiesībām uz aizstāvību tikai pēc paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanas. Ja šīs tiesības tiktu attiecinātas arī uz posmu pirms paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanas, Komisijas veiktās izmeklēšanas efektivitāte tiktu apdraudēta, jo attiecīgais uzņēmums jau iepriekšējas izmeklēšanas posmā varētu identificēt informāciju, kas Komisijai jau ir zināma, un attiecīgi to informāciju, kuru vēl varētu noslēpt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">171</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, tikai tad, ja Vispārējā tiesa tiek lūgta to darīt un ja uzņēmumi, kuriem ir adresēts saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 13. panta 4. punktu pieņemtais lēmums, iesniedz noteiktu informāciju, kas ļauj apšaubīt netiešo pierādījumu, kas bijuši Komisijas rīcībā, lai pieņemtu minēto lēmumu, pietiekami nopietno raksturu, Vispārējā tiesa var uzskatīt par vajadzīgu veikt šādu pārbaudi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 25. novembris, Orange/Komisija, T‑402/13, EU:T:2014:991, 88. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">172</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, jāatgādina, ka lēmuma pamatojuma pārbaude arī ļauj tiesai nodrošināt aizsardzības pret patvaļīgu un nesamērīgu iejaukšanos principa ievērošanu, jo ar minēto pamatojumu var tikt norādīts attiecīgo uzņēmumu iekšienē paredzētās pārbaudes pamatotais raksturs (skat. spriedumu, 2014. gada 25. novembris, Orange/Komisija, T‑402/13, EU:T:2014:991, 89. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">173</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktā ir definēta būtiskā informācija, kurai jābūt ietvertai lēmumā par informācijas pieprasīšanu, tostarp uzliekot Komisijai pienākumu norādīt pieprasījuma nolūku. Saskaņā ar šo pienākumu no šī sprieduma 52., 53. un 160. punktā minētās judikatūras izriet, ka Komisijai ir pietiekami precīzi jānorāda pieņēmumi par pārkāpumiem, kurus tā plāno pārbaudīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">174</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi apstākļos, kad Vispārējā tiesa uzskata, ka aizdomas, kuras Komisija ir iecerējusi pārbaudīt, un elementi, uz kuriem informācijas pieprasījums ir jāattiecina, ir norādīti pietiekami precīzi, tā var secināt, ka lēmums par informācijas pieprasīšanu nav patvaļīgs, konkrēti nepārbaudot šī lēmuma pieņemšanas dienā Komisijas rīcībā esošo netiešo pierādījumu saturu (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 25. novembris, Orange/Komisija, T‑402/13, EU:T:2014:991, 91. punkts). Vispārējā tiesa vienīgā var spriest par iespējamo nepieciešamību papildināt informāciju, kas ir tās rīcībā par lietām, kuras tā izskata (skat. spriedumu, 2022. gada 22. jūnijs, thyssenkrupp/Komisija, T‑584/19, nav publicēts, EU:T:2022:386, 344. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">175</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jākonstatē, ka tas tā ir apstrīdētā lēmuma gadījumā, ciktāl no tā 6. un 7. apsvēruma, kas minēti šī sprieduma 61. punktā, izriet, ka prezumēto konkurences ierobežojumu būtība ir definēta pietiekami precīzi un detalizēti. Turklāt apstrīdētajā lēmumā ir skaidri izklāstīts, kādā veidā uz prasītājas rīcību varētu attiekties katra no prezumētajām pretkonkurences darbībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">176</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Vispārējā tiesa var secināt, ka apstrīdētais lēmums nav patvaļīgs, pamatojoties tikai uz tajā norādītajiem pamatiem, un nav nepieciešams uzdot Komisijai iesniegt tās rīcībā esošos pierādījumus, kas pamatotu to, ka tās rīcībā bijušas pietiekami nopietnas norādes, kas ļāvušas pieņemt apstrīdēto lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ceturto pamatu, kas attiecas uz principa “impossibilium nulla obligatio est” pārkāpumu saistībā ar lūgumu iesniegt “Bolloré” grupas dokumentus</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">177</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar ceturto pamatu prasītāja būtībā apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts princips impossibilium nulla obligatio est, jo ar to tai ir noteikts pienākums iesniegt Komisijai dokumentus, kas ir Bolloré grupas īpašumā, turējumā vai kontrolē (turpmāk – Bolloré grupas dokumenti).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">178</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums rada saistošas tiesiskās sekas tikai attiecībā uz prasītāju un tās pilnvarotajiem pārstāvjiem. Turpretim tās akcionāri, tostarp Bolloré grupa, kas nav apstrīdētā lēmuma adresāti, uz kuriem neattiecas tā 1. pants un attiecībā uz kuriem nav pieņemts atsevišķs lēmums, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, varētu atturēties izpildīt apstrīdētajā lēmumā noteikto rīkojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">179</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, prasītāja uzsver, ka ar apstrīdēto lēmumu tai ir noteikts pienākums, kura izpilde no tā rašanās brīža bija objektīvi un absolūti neiespējama, jo tajā ir prasīts iegūt dokumentus no Bolloré grupas, kas ir viens no tās daudzajiem akcionāriem, pār kuru tai nav nekādas kontroles. Kā izriet no Komisijas atļaujas, ar kuru Bolloré grupai atļauts pārņemt kontroli pār prasītāju 2017. gada 24. aprīlī, kontroli pār prasītāju īsteno Bolloré grupa, nevis otrādi. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka neviena Francijas tiesību norma neļauj komercsabiedrībai pieprasīt iesniegt dokumentus un, vispārīgāk, īstenot jebkādas izpildes panākšanas pilnvaras attiecībā uz tās akcionāru. Un otrādi – nekas nenosaka pienākumu vairākuma akcionāram brīvprātīgi pakļauties trešās sabiedrības rīkojumam, pat ja tai pieder kapitāldaļas tā kapitālā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">180</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, prasītāja uzskata, ka, nosakot tai pienākumu, ko nav iespējams īstenot, Komisija tai de facto liek neievērot tai noteikto pienākumu sadarboties un pakļauj to pārkāpuma un naudas soda riskam saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 14. panta 1. punkta c) apakšpunktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">181</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana tādā ziņā, ka, lai gan prasītāja ir lēmuma adresāte, Komisijas mērķis esot netieši iegūt dokumentus no Bolloré grupas. Prasītājas ieskatā apstrīdētais lēmums liedzot Bolloré grupai tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 47. pantā un 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās [Eiropas] Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECPAK) 6. un 13. pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">182</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">183</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā, pirmām kārtām, jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru princips impossibilium nulla obligatio est ir viens no Savienības tiesību vispārējiem principiem (skat. spriedumu, 2018. gada 6. novembris, Scuola Elementare Maria Montessori/Komisija, Komisija/Scuola Elementare Maria Montessori un Komisija/Ferracci, no C‑622/16 P līdz C‑624/16 P, EU:C:2018:873, 79. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">184</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā izriet no judikatūras, iespējamās procesuālās vai citas grūtības saistībā ar akta izpildi nevar ietekmēt tā tiesiskumu. Savukārt Komisija ar lēmumu nevar noteikt pienākumu, kura izpilde no tā rašanās brīža būtu objektīvi un absolūti neiespējama, pretējā gadījumā lēmums būtu spēkā neesošs (skat. spriedumu, 1999. gada 17. jūnijs, Beļģija/Komisija, C‑75/97, EU:C:1999:311, 86. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">185</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādas neiespējamības priekšnoteikums ir divu kumulatīvu nosacījumu izpilde, proti, pirmkārt, minēto grūtību faktiska pastāvēšana un, otrkārt, alternatīvas īstenošanas kārtības nepastāvēšana (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 6. novembris, Scuola Elementare Maria Montessori/Komisija, Komisija/Scuola Elementare Maria Montessori un Komisija/Ferracci, no C‑622/16 P līdz C‑624/16 P, EU:C:2018:873, 91., 92. un 96. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">186</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, ir pienākums aktīvi sadarboties, un tas nozīmē, ka tas sniedz Komisijai visu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 9. aprīlis, Qualcomm un Qualcomm Europe/Komisija, T‑371/17, nav publicēts, EU:T:2019:232, 119. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">187</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā jākonstatē – apstrīdētā lēmuma 2. pantā ir precizēts, ka minētā lēmuma adresāts ir “Vivendi SE”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">188</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētā lēmuma pielikuma I punkta 1. apakšpunktā ir paredzēts, ka “informācijas pieprasījuma nolūkā “Lagardère” ieceļ Lagardère S.A. [un] “Vivendi” ieceļ Vivendi SE un Groupe Bolloré”. Minētā pielikuma I punkta 2. apakšpunktā it īpaši ir paredzēts, ka “ar jēdzienu “Dokuments(‑i)” apzīmē: visas datnes, kuras ir Vivendi [proti, prasītājas un Bolloré grupas] īpašumā, turējumā vai kontrolē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">189</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt apstrīdētā lēmuma 7. apsvērumā ir norādīts, ka “minētie dokumenti un saziņa attiecas uz tādu darbību sinerģijas īstenošanu [..], kuru varētu būt ietekmējušas Vivendi vai tās galvenā akcionāra – Bolloré grupas – vadošās amatpersonas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">190</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka tai nebija iespējams izpildīt apstrīdēto lēmumu attiecībā uz Bolloré grupas dokumentiem, jo tā neīsteno nekādu kontroli vai izpildes panākšanas pilnvaras attiecībā uz minēto grupu, kas ir viens no tās akcionāriem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">191</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču nekas neļauj uzskatīt, ka šāda apstrīdētā lēmuma izpildes neiespējamība pastāvējusi attiecīgā pienākuma rašanās brīdī. Proti, prasītāja nav norādījusi nevienu apstākli, kas varētu ļaut uzskatīt, ka ar apstrīdēto lēmumu noteiktais pienākums no tā rašanās brīža būtu bijis objektīvi un absolūti neizpildāms šī sprieduma 184. punktā minētās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">192</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā atzīst pati prasītāja, atbildot uz Vispārējās tiesas 2025. gada 2. aprīlī noteiktajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem, tā izpildīja no apstrīdētā lēmuma izrietošo pienākumu iesniegt Komisijai Bolloré grupas dokumentus, tādējādi apstiprinot, ka tai bija iespējams izpildīt apstrīdēto lēmumu. Prasītāja apgalvo, ka tā ir nosūtījusi Komisijai visus pieprasītos dokumentus, izņemot dokumentus, uz kuriem attiecas advokāta un klienta saziņas noslēpums vai žurnālistu informācijas avotu noslēpums un kuri skar attiecīgo personu privāto dzīvi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">193</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstiprina, ka, ņemot vērā prasītājas padomdevēju 2024. gada 6. februāra e‑pasta vēstuli, kā arī viņu iesniegto pavadziņojumu, prasītāja ir varējusi apkopot un iesniegt Bolloré grupas dokumentus, tādēļ apstrīdētā lēmuma izpilde attiecībā uz minētajiem dokumentiem laupa priekšmetu jebkādai argumentācijai, kas balstīta uz apgalvotu neiespējamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">194</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā jākonstatē, ka abi lietas dalībnieki ir vienisprātis par to, ka prasītāja ir izpildījusi savu pienākumu aktīvi sadarboties, kā izriet no šī sprieduma 186. punktā minētās judikatūras, ciktāl tā ir izpildījusi no apstrīdētā lēmuma izrietošo pienākumu iesniegt Komisijai arī Bolloré grupas dokumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">195</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr prasītāja apgalvo, ka “brīvprātīgajai” Bolloré grupas rīcībā esošo dokumentu iesniegšanai, kas veikta, ņemot vērā Komisijas 2024. gada 24. janvārī attiecībā uz to pieņemto lēmumu par kavējuma naudu un risku, ka apstrīdētā lēmuma neizpildes gadījumā tiks pieņemti jauni lēmumi par naudas sodu un kavējuma naudu, nav nozīmes ceturtā pamata vērtējumā. Prasītājas ieskatā, lai izvērtētu minēto pamatu, jautājums ir tikai par to, vai, [Komisijai] pieņemot apstrīdēto lēmumu, prasītājai nebija iespējams izpildīt tai noteikto pienākumu, nevis par to, vai bija absolūti neiespējami, ka apstrīdētajā lēmumā minēto dokumentu iesniegšana notiktu, piemēram, pēc ārēja, vienpusēja un nenoteikta notikuma vai lēmuma, kuru pieņēmusi trešā persona, pār kuru tai nav nekādas faktiskas vai juridiskas kontroles.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">196</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jākonstatē – tas, ka prasītājai ir izdevies izpildīt no apstrīdētā lēmuma izrietošo pienākumu apkopot un iesniegt Komisijai Bolloré grupas dokumentus, pierāda, ka šī pienākuma izpilde no tā rašanās brīža nebija objektīvi un absolūti neiespējama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">197</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā uzsver Komisija, saskaņā ar judikatūru neiespējamība izpildīt no lēmuma izrietošu pienākumu nevar padarīt minēto lēmumu par spēkā neesošu, ja šī neiespējamība parādās tikai šī pienākuma izpildes stadijā. Proti, no šī sprieduma 184. punktā minētās judikatūras izriet, ka iespējamās procesuālās vai citas grūtības saistībā ar apstrīdētā akta izpildi nevar ietekmēt tā tiesiskumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">198</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to jānorāda, tāpat kā to dara Komisija, – pat ja prasītājai nebūtu izdevies iegūt Bolloré grupas dokumentus, tas obligāti nenozīmētu, ka no informācijas pieprasījuma izrietošā pienākuma izpilde no tā rašanās brīža bijusi objektīvi un absolūti neiespējama šī sprieduma 184. punktā minētās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">199</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka prasītāja nav pierādījusi, ka no apstrīdētā lēmuma izrietošā pienākuma iesniegt Komisijai Bolloré grupas dokumentus izpilde no tā rašanās brīža bijusi objektīvi un absolūti neiespējama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">200</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu nevar atspēkot ar šī sprieduma 181. punktā minēto prasītājas argumentu, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana, ciktāl tā mērķis esot bijis netieši iegūt dokumentus no Bolloré grupas un liegt minētajai grupai tās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">201</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru tiesību uz aizstāvību pārkāpums pēc savas būtības ir subjektīvs pārkāpums, uz kuru tādēļ jāatsaucas pašai attiecīgajai personai. Tādējādi uz subjektīvu tiesību pārkāpumu var atsaukties tikai persona, kuras tiesības, iespējams, ir pārkāptas, nevis trešās personas (skat. spriedumu, 2022. gada 4. maijs, CRIA un CCCMC/Komisija, T‑30/19, EU:T:2022:266, 87. un 88. punkts (nav publicēti) un tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">202</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi jānorāda, ka prasītājai ir interese celt prasību tikai, lai panāktu savu procesuālo tiesību ievērošanu. Tā kā prasītājai nav intereses celt prasību, lai panāktu Bolloré grupas tiesību uz aizstāvību ievērošanu, iebildums saistībā ar minēto tiesību pārkāpumu nav pieņemams, ciktāl to ir izteikusi prasītāja (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 12. maijs, Région Nord‑Pas‑de‑Calais un Communauté d’agglomération du Douaisis/Komisija, T‑267/08 un T‑279/08, EU:T:2011:209, 77. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">203</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā prasītāja nav pierādījusi, pamatojoties uz objektīvām, atbilstīgām un saskanīgām norādēm, ka Komisija savas pilnvaras būtu izmantojusi, lai pieņemtu tiesību aktu ar citu mērķi, nevis to, kura sasniegšanai tai šīs pilnvaras piešķirtas, jo, pirmkārt, Regulas Nr. 139/2004 11. panta 1. punkts tai ļauj pieprasīt visu informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu tai šajā regulā noteiktos pienākumus (skat. šī sprieduma 123. un 124. punktu), un, otrkārt, Komisija apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā varēja saprātīgi pieņemt, ka Bolloré grupas rīcībā esošo dokumentu paziņošana tai var palīdzēt noteikt prezumēto pārkāpumu esību (skat. šī sprieduma 267.–269. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">204</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ceturtais pamats jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par piekto pamatu, kas attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">205</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piektais pamats, ar kuru prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts samērīguma princips, ir iedalāms divās daļās, no kurām pirmā attiecas uz to, ka pieprasītajiem dokumentiem nav saiknes ar prezumēto pārkāpumu un otrā – uz to, ka rīkojums prasītājai uzliek nesamērīgu darba slodzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">206</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka samērīguma princips, kas ir viens no vispārējiem Savienības tiesību principiem, nozīmē, ka iestāžu tiesību akti nedrīkst pārsniegt to, kas ir atbilstošs un nepieciešams, lai sasniegtu attiecīgajā tiesiskajā regulējumā noteiktos leģitīmos mērķus, ņemot vērā, ka tad, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais un tā radītās neērtības nedrīkst būt nesamērīgas ar sasniedzamajiem mērķiem (skat. spriedumu, 2001. gada 12. jūlijs, Jippes u.c., C‑189/01, EU:C:2001:420, 81. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">207</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, ir pienākums aktīvi sadarboties, un tas nozīmē, ka tas sniedz Komisijai visu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu (skat. spriedumu, 2019. gada 9. aprīlis, Qualcomm un Qualcomm Europe/Komisija, T‑371/17, nav publicēts, EU:T:2019:232, 119. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">208</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jāuzsver, ka Komisija šo prerogatīvu var izmantot, tikai ievērojot samērīguma principu. Uzņēmumam noteiktais pienākums sniegt informāciju nedrīkst tam radīt nesamērīgu slogu salīdzinājumā ar izmeklēšanas vajadzībām (skat. spriedumu, 2019. gada 9. aprīlis, Qualcomm un Qualcomm Europe/Komisija, T‑371/17, nav publicēts, EU:T:2019:232, 120. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">209</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču ar to vien, ka informācijas pieprasījums uzņēmumam uzliek ievērojamu darba slodzi, pašu par sevi nepietiek, lai pierādītu, ka tas ir nesamērīgs, ņemot vērā izmeklēšanas vajadzības, kas it īpaši ir saistītas ar pieņēmumiem par pārkāpumiem, kurus Komisija plāno pārbaudīt, un attiecīgās tiesvedības apstākļiem (skat. spriedumu, 2019. gada 9. aprīlis, Qualcomm un Qualcomm Europe/Komisija, T‑371/17, nav publicēts, EU:T:2019:232, 121. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">210</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā uzsvērts šī sprieduma 75. punktā, pirms jebkāda informācijas pieprasījuma nevar prasīt, lai Komisija zinātu pieprasīto dokumentu saturu, kā arī to relatīvo nozīmi izmeklēšanā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">211</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no šī sprieduma 154. punktā minētās judikatūras, ņemot vērā Komisijai ar Regulu Nr. 139/2004 piešķirtās plašās izmeklēšanas pilnvaras, tai ir jāizvērtē, vai informācija ir nepieciešama, lai atklātu konkurences noteikumu pārkāpumu. Pat ja Komisijas rīcībā jau ir norādes vai pat pierādījumi par pārkāpuma esību, tā var likumīgi uzskatīt par nepieciešamu pieprasīt papildu informāciju, kas tai ļautu labāk noteikt pārkāpuma apmēru un ilgumu vai iesaistīto uzņēmumu loku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">212</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā atgādināts šī sprieduma 155. punktā, saistībā ar pārbaudi, ko Savienības tiesa veic attiecībā uz Komisijas vērtējumu par informācijas nepieciešamību, Tiesa ir nospriedusi, ka šī nepieciešamība ir jāizvērtē, ņemot vērā informācijas pieprasījumā minēto mērķi, proti, aizdomas par pārkāpumu, ko Komisija plāno pārbaudīt. Prasība par saistību starp informācijas pieprasījumu un iespējamo pārkāpumu ir izpildīta, ja Komisija pieprasījuma iesniegšanas datumā var saprātīgi pieņemt, ka šī informācija var tai palīdzēt noteikt šī pārkāpuma pastāvēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">213</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā tas, cik informācija ir vajadzīga, ir jāizvērtē attiecībā pret informācijas pieprasījumā norādīto nolūku, šis nolūks ir jānorāda pietiekami precīzi, pretējā gadījumā nav iespējams noteikt, vai informācija ir vajadzīga, un Savienības tiesa nevarēs veikt savu pārbaudi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, Schwenk Zement/Komisija, C‑248/14 P, nav publicēts, EU:C:2016:150, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">214</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piektā pamata abas daļas ir jāizvērtē, ņemot vērā šos judikatūras principus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par piektā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz to, ka pieprasītajiem dokumentiem nav saistības ar prezumēto pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">215</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma tvērums lielā mērā pārsniedz tā mērķi, proti, “ļaut Komisijai analizēt, vai Vivendi iesaistīšanos un/vai konsultēšanos ar to un/vai tās dalību dažos Lagardère pieņemtajos lēmumos var kvalificēt kā Vivendi izšķirošas ietekmes īstenošanu”. Šajā ziņā tā izvirza deviņus iebildumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz attiecīgā laikposma izvēli</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">216</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka attiecīgā laikposma izvēle – tas ir gandrīz četrus gadus ilgs laikposms, kura sākumpunkts ir 2020. gada 1. janvāris, – ir patvaļīga, ņemot vērā, ka šajā datumā nav noticis neviens konkrēts notikums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">217</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">218</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka ar Regulu Nr. 139/2004 Komisijai ir noteikts pienākums nodrošināt, lai neviena Eiropas mēroga koncentrācija netiktu īstenota pirms tās paziņošanas un atļaušanas, tādējādi pārkāpjot minētās regulas 7. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">219</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka šajā lietā saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 6. apsvērumu, kas minēts šī sprieduma 61. punktā, apstrīdētā lēmuma mērķis ir apkopot informāciju, lai izvērtētu, vai prasītāja ir īstenojusi izšķirošu ietekmi uz Lagardère, kas var liecināt par paziņošanas pienākuma neizpildi un/vai apturēšanas pienākuma neizpildi un/vai ar 2023. gada 9. jūnija lēmumu, ar kuru atļauta koncentrācija, saistīto nosacījumu un saistību neizpildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">220</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka prasītājas pirmā Lagardère kapitāldaļu iegāde, kā arī apstrīdētā lēmuma pielikuma II punkta 5. apakšpunkta a) punktā minētās attiecīgās personas tuvinieku iecelšana Lagardère vadības institūcijās notika 2020. gada martā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">221</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, kā izriet no šī sprieduma 168. punkta, jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā Komisija varēja saprātīgi pieņemt, ka informācija no 2020. gada 1. janvāra tai varētu palīdzēt noteikt pārkāpuma pastāvēšanu, jo šī informācija atvieglotu pareizu izpratni par visiem notikumiem un kontekstu, kādā tie ir notikuši.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">222</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ piektā pamata pirmās daļas pirmais iebildums jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro iebildumu, kas attiecas uz noteiktu attiecīgo personu un noteiktu meklētājvārdu norādīšanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">223</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apstrīd piecpadsmit personu, uz kurām attiecas apstrīdētais lēmums, iekļaušanu attiecīgo personu sarakstā, uzsverot, ka dažām no šīm personām nav nekādas saiknes ar Lagardère vai koncentrāciju. Tā uzskata, ka attiecīgo personu izvēli, šķiet, ir vadījusi Komisijas vēlme vērst savu pieprasījumu pret publiski zināmām personām un ietekmīgiem vadītājiem, kas strādā prasītājas uzņēmumā un Bolloré grupā, piemēram, pret attiecīgo personu, kas minēta apstrīdētā lēmuma pielikuma II punkta 5. apakšpunkta d) punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">224</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt tā apgalvo, ka izvēlei noteikt tik vispārīgus meklētājvārdus kā tie, kas minēti apstrīdētā lēmuma pielikuma VII punktā ietvertās meklētājvārdu tabulas pirmajā rindā, nav attaisnojuma un objektīva pamatojuma attiecībā uz izmeklēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">225</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">226</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, jānorāda, tāpat kā to dara Komisija, ka, lai gan prasītāja sūdzas par piecpadsmit attiecīgo personu izvēli, patiesībā tā izvirza konkrētus argumentus tikai attiecībā uz apstrīdētā lēmuma pielikuma II punkta 5. apakšpunkta d) punktā minēto attiecīgo personu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">227</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši, kā uzsver Komisija, jākonstatē, ka apstrīdētais lēmums attiecas uz šo personu kā uz prasītājas uzraudzības padomes locekli, kā arī uz akcionāra, kuram ir kontrole pār prasītāju, deleģēto ģenerāldirektoru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">228</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, ņemot vērā šīs personas dominējošo lomu Vivendi grupas sabiedrībās, bija saprātīgi pieņemt, ka daži no tās rīcībā esošajiem dokumentiem var ļaut Komisijai noteikt iespējamo pārkāpumu esību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">229</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, jānorāda, tāpat kā to dara Komisija, ka divas personas, uz kurām ir atsauce apstrīdētā lēmuma pielikuma VII punktā ietvertās tabulas pirmajā rindā minētajos meklētājvārdos, Lagardère valdē tika ieceltas vienlaikus ar svarīgiem notikumiem Lagardère iegādes, ko veica prasītāja, kontekstā. Tādējādi viena no šīm personām pirmo reizi tika iecelta Lagardère uzraudzības padomē 2020. gada martā, proti, aptuveni brīdī, kad prasītāja sāka iegādāties Lagardère akcijas. Otra no šīm personām tika iecelta amatā 2022. gada 16. februārī, un tā atkāpās no amata pēc Lagardère grupas un prasītājas grupas apvienošanās pārrunu pabeigšanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">230</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Komisija varēja saprātīgi pieņemt, ka šie meklētājvārdi var tai ļaut noteikt prezumēto pārkāpumu pastāvēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">231</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, jāsecina, ka Komisija apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā varēja saprātīgi pieņemt, ka dokumenti no šī sprieduma 226. punktā minētās attiecīgās personas un dokumenti, kuros ietverti šī sprieduma 229. punktā minētie meklētājvārdi, var tai ļaut noteikt iespējamo pārkāpumu pastāvēšanu. Turklāt, tā kā prasības pieteikumā nav izklāstīti konkrēti argumenti par citu personu iekļaušanas attiecīgo personu sarakstā apstrīdēšanu, šis iebildums jānoraida kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">232</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to piektā pamata pirmās daļas otrais iebildums jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo iebildumu, kas attiecas uz 2023. gada 27. oktobra lēmuma pieņemšanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">233</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka 2023. gada 27. oktobra lēmuma pieņemšana pierāda, ka no informācijas pieprasījuma tvēruma izņemtie elementi nav būtiski izmeklēšanai un ka tai izteiktais rīkojums ir nesamērīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">234</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">235</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pietiek ar norādi, tāpat kā to dara Komisija, ka 2023. gada 27. oktobra lēmuma pieņemšana neļauj secināt, ka prasītājai ar apstrīdēto lēmumu izteiktais rīkojums būtu nesamērīgs. Gluži pretēji, tā pierāda, ka Komisija ir atzinusi, ka prasītāja nevarēja piekļūt apstrīdētā lēmuma pielikuma II punkta 5. apakšpunkta i) punktā minētās personas datiem, ņemot vērā tobrīd pastāvošo “hold separate” situāciju starp prasītāju un vienu no tās meitasuzņēmumiem grāmatu izdošanas jomā (skat. šī sprieduma 17. un 19. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">236</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ piektā pamata pirmās daļas trešais iebildums jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ceturto iebildumu, kas attiecas uz visas informācijas apmaiņas starp noteiktām personām paziņošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">237</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā tai ir noteikts pienākums iesniegt visus dokumentus, ar kuriem ir apmainījušās apstrīdētā lēmuma pielikuma III punkta 7. apakšpunkta a)–c) punktā minētās personas, par visu attiecīgo laikposmu bez jebkāda meklētājvārda, kas definēts saistībā ar izmeklēšanas priekšmetu, un tas nozīmē, ka Komisijai noteikti tiek nodota informācija, kas pārsniedz izmeklēšanas priekšmetu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">238</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">239</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā jākonstatē, ka saskaņā ar apstrīdētā lēmuma pielikuma III punkta 7. apakšpunkta a)–c) punktu Komisija prasītājai ir prasījusi tai iesniegt visus dokumentus, ar kuriem apmainījušās četras noteiktas personas visā attiecīgajā laikposmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">240</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka prasītājas arguments, ka esot nesamērīgi prasīt, lai tā iesniegtu visu informācijas apmaiņu starp šīm četrām personām, nevar pierādīt samērīguma principa pārkāpumu, jo informācijas konteksts var atvieglot tās izpratni un precizēt tās nozīmi izmeklēšanas vajadzībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">241</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā uzsver Komisija, tas, ka Komisija ir prasījusi iesniegt visu informācijas apmaiņu tikai attiecībā uz četrām personām, nevis attiecībā uz visām attiecīgajām personām, pierāda, ka tā, cik vien iespējams, ir ierobežojusi pieprasījuma apjomu, lai piekļūtu izmeklēšanas nolūkam nepieciešamajiem dokumentiem, proti, dokumentiem, kas tai ļauj noteikt prezumēto pārkāpumu pastāvēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">242</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja nav arī pierādījusi, ka “desmitiem tūkstoši dokumentu”, kas saskaņā ar tās pašas aplēsēm ir apstrīdētajā lēmumā noteiktajiem meklēšanas kritērijiem atbilstošo dokumentu skaits, būtu nesamērīgs slogs salīdzinājumā ar “vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu”, ko tā saskaņā ar tās pašas apgalvojumu prasības pieteikuma 96. punktā ir iesniegusi koncentrācijas pārbaudes ietvaros.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">243</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, jāsecina, ka Komisija apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā varēja saprātīgi pieņemt, ka visas dokumentu apmaiņas starp šī sprieduma 239. punktā minētajām personām iesniegšana var tai palīdzēt noteikt prezumēto pārkāpumu pastāvēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">244</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab piektā pamata pirmās daļas ceturtais iebildums jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par piekto iebildumu, kas attiecas uz meklētājvārdu izvēli</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">245</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā tai ir noteikts pienākums visiem attiecīgo personu darba un/vai personiskajiem saziņas līdzekļiem piemērot aptuveni simt meklētājvārdu, neprecizējot, kā šie meklētājvārdi ir izvēlēti. Šajā ziņā tā uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā nav ietverts konkrēts pamatojums, kas ļautu pamatot katra no šiem meklētājvārdiem izvēli un to kombināciju, ka liels skaits tās rīcībā esošās informācijas var atbilst katram no šiem meklētājvārdiem, nepastāvot saiknei ar Komisijas veiktās izmeklēšanas priekšmetu, ka neviens no meklētājvārdiem nav papildināts ar ierobežojumu attiecībā uz Komisijas minēto dokumentu apmaiņas laikposmu un dokumentu datumu un ka daži meklētājvārdi var atklāt informāciju par attiecīgo personu privāto dzīvi, viņu politisko vai reliģisko pārliecību, kā arī žurnālistu informācijas avotu identitāti vai ar šiem informācijas avotiem veiktās informācijas apmaiņas saturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">246</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā arī norāda, ka meklētājvārdu piemērošana saziņas līdzekļiem, kas minēti apstrīdētajā lēmumā, rada absurdus rezultātus, ņemot vērā izmeklēšanas priekšmetu, un ka ir nesamērīgi, pirmkārt, lūgt, lai prasītāja attiecībā gandrīz uz četru gadu laikposmu piemērotu meklētājvārdu kombinācijas, kas norāda uz vienreizējiem notikumiem, piemēram, uz rakstu publicēšanu izdevumā Paris Match, konkrēti identificētu personu pieņemšanu darbā vai atlaišanu no darba, un, otrkārt, piemērot ar pieņemšanu darbā vai atlaišanu no darba saistītus meklētājvārdus attiecībā uz visu aplūkoto laikposmu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">247</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">248</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. pantu un Reglamenta 76. panta d) punktu prasības pieteikumā ir jānorāda strīda priekšmets un kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai prasība būtu pieņemama, pamata faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem prasība pamatota, jāizriet – vismaz kopsavilkuma veidā un tomēr saskaņotā un saprotamā veidā – no paša prasības pieteikuma teksta. Kaut arī atsevišķos jautājumos prasības pieteikumu var pamatot un papildināt, atsaucoties uz tam pievienotajiem materiāliem, vispārēja atsauce uz citiem dokumentiem, pat ja tie ir pievienoti prasības pieteikumam, nevar kompensēt galveno juridisko argumentu neesību, kam atbilstoši iepriekš minētajiem noteikumiem ir jābūt ietvertiem prasības pieteikumā. Vispārējai tiesai turklāt nav pienākuma pielikumos meklēt un identificēt pamatus un argumentus, ko tā varētu uzskatīt par tādiem, kuri veido prasības pamatojumu, jo pielikumi izmantojami vienīgi pierādīšanas un tehniskos nolūkos (skat. spriedumu, 2012. gada 24. maijs, MasterCard u.c./Komisija, T‑111/08, EU:T:2012:260, 68. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">249</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā attiecībā uz meklētājvārdiem jānorāda, ka prasītājas atsauce uz A.13. pielikumā minētās kritikas pārskata tabulu ir jānoraida kā nepieņemama, jo tā neatbilst no Reglamenta 76. panta d) punkta izrietošajām prasībām. Tādējādi var pamatoti apstrīdēt tikai prasības pieteikumā minētos un apstrīdētos meklētājvārdus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">250</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz prasības pieteikuma 161. punktā minētajiem meklētājvārdiem jākonstatē, ka tie ir piemēroti, lai identificētu dokumentus, kuriem varētu būt nozīme Komisijas izmeklēšanā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">251</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši, runājot par apstrīdētā lēmuma pielikuma VII punktā ietvertās tabulas pirmajā rindā minēto meklētājvārdu, kā izriet no šī sprieduma 220. un 229. punkta, šis vārds ir atsauce uz personu, kuras iecelšana Lagardère valdē ir notikusi vienlaikus ar svarīgiem notikumiem prasītājas un Lagardère apvienošanās darījumā. Proti, šī persona pirmo reizi Lagardère uzraudzības padomē tika iecelta 2020. gada martā, un tas atbilst laikposmam, kurā prasītāja sāka iegādāties Lagardère akcijas. Turklāt šai personai ir senas personiskas saites ar attiecīgo personu, kas minēta apstrīdētā lēmuma pielikuma II punkta 5. apakšpunkta a) punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">252</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz meklētājvārdu “Europe”, kas minēts apstrīdētā lēmuma pielikuma VII punktā ietvertās tabulas trešajā rindā, kā norāda Komisija, runa ir par Europe 1, kas ir Lagardère piederoša radiostacija, saīsinājumu; šī radiostacija ir minēta Senāta ziņojumā, kā arī daudzos presē publicētos rakstos kā Lagardère vienība, uz kuru Bolloré grupa esot īstenojusi ietekmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">253</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz apstrīdētā lēmuma pielikuma VII punktā ietvertās tabulas devītajā rindā minēto meklētājvārdu “Couv* ET Z” jākonstatē, ka šis meklētājvārds vienīgais neietilpst apstrīdētā lēmuma piemērošanas jomā. Proti, lai šis vārds ietilptu apstrīdētā lēmuma piemērošanas jomā, tam būtu jāpievieno vismaz meklētājvārdi “PM” vai “Paris Match”. Turklāt, kā norāda Komisija, tā, izmantojot šo meklētājvārdu, plāno iegūt informāciju par Paris Match 2021. gada 23. septembra rakstu par apstrīdētā lēmuma pielikuma II punkta 5. apakšpunkta a) punktā minētajai attiecīgajai personai tuvu personu. Tādējādi bija saprātīgi un samērīgi, ka Komisija pieņēma, ka šo meklētājvārdu kombinācija var tai ļaut noteikt prezumēto pārkāpumu pastāvēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">254</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par meklētājvārdu “Presbourg”, kas minēts apstrīdētā lēmuma pielikuma VII punktā ietvertās tabulas otrajā rindā, kā uzsver Komisija, runa ir par ielu, kurā atrodas Lagardère vēsturiskā juridiskā adrese Parīzē (Francija). Turklāt daži plašsaziņas līdzekļu avoti ir norādījuši uz iknedēļas sanāksmēm Lagardère galvenajā birojā, klātesot “svarīgiem Vivendi darbiniekiem”, lai apstiprinātu Paris Match žurnāla vāku saturu, kas nebija ierasts līdz 2021. gadam. Tādējādi Komisija varēja saprātīgi uzskatīt, ka šis meklētājvārds ir ticis lietots, vai nu lai apzīmētu Lagardère, vai arī lai apzīmētu atsevišķu to sanāksmju vietu, kuras notika starp prasītāju un Lagardère un kuru saturam varētu būt nozīme izmeklēšanā, lai noteiktu prezumēto pārkāpumu pastāvēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">255</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz meklētājvārdu “Couv ET Paris Match”, kas minēts apstrīdētā lēmuma pielikuma VII punktā ietvertās tabulas sestajā rindā, no šī sprieduma 254. punkta izriet, ka daži plašsaziņas līdzekļu avoti ir norādījuši uz iknedēļas sanāksmēm Lagardère galvenajā birojā, klātesot “svarīgiem Vivendi darbiniekiem”, lai apstiprinātu Paris Match žurnāla vāku saturu. Tādējādi bija saprātīgi un samērīgi, ka Komisija pieprasīja iesniegt dokumentus, kas saistīti ar lēmumiem par Paris Match žurnāla vākiem attiecīgajā laikposmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">256</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par meklētājvārdiem, kas minēti apstrīdētā lēmuma pielikuma VII punktā ietvertās tabulas 35., 43., 44. un 45. rindā, kā norāda Komisija, runa ir par Vivendi grupā ietilpstošu vienību žurnālistiem vai sižetu veidotājiem, kuri tagad darbojas arī Europe 1 radiostacijā un par kuriem ir notikušas daudzas diskusijas saistībā ar iespējamo sinerģiju starp Vivendi un Lagardère radiostaciju Europe 1, kas ir sinerģija, uz kuru ir atsauce apstrīdētā lēmuma 7. apsvērumā. Tādējādi, tā kā šīs personas bija tās sinerģijas starp prasītāju un Lagardère centrā, kas esot notikusi, pirms Komisija atļāva abu grupu koncentrāciju, bija saprātīgi un samērīgi, ka Komisija pieprasīja iesniegt dokumentus, kas atbilst šiem meklētājvārdiem, lai noteiktu prezumēto pārkāpumu pastāvēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">257</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, jāsecina, ka prasītāja nav pierādījusi apstrīdēto meklētājvārdu nesamērīgo raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">258</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, runājot par prasītājas argumentāciju, kas attiecas uz konkrēta pamatojuma trūkumu, lai pamatotu katra meklētājvārda izvēli, tā ir jānoraida saskaņā ar šī sprieduma 74.–79. punktā veikto analīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">259</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab piektā pamata pirmās daļas piektais iebildums jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par sesto iebildumu, kas attiecas uz apstrīdētā lēmuma pielikuma II punkta 5. apakšpunkta o) punktā minētajai attiecīgajai personai piederošo dokumentu paziņošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">260</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā tai ir noteikts pienākums par laikposmu no attiecīgā laikposma sākuma, proti, no 2020. gada 1. janvāra, iesniegt dokumentus, kas pieder apstrīdētā lēmuma pielikuma II punkta 5. apakšpunkta o) punktā minētajai attiecīgajai personai, kura ir priekšsēdētāja vienā no tās meitasuzņēmumiem žurnālu jomā. Taču kontroli pār šo meitasuzņēmumu prasītāja esot ieguvusi tikai 2021. gada 1. jūnijā. Tādējādi prasītājas ieskatā ir nesamērīgi pieprasīt dokumentus, ar kuriem notikusi apmaiņa šī meitasuzņēmuma iekšienē laikposmā pirms šī datuma, jo tobrīd šai vienībai nebija nekādas saiknes ne ar prasītāju, ne ar Lagardère.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">261</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">262</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, ņemot vērā šī sprieduma 154. un 211. punktā minēto judikatūru, jākonstatē, ka, ņemot vērā Komisijai ar Regulu Nr. 139/2004 piešķirtās plašās izmeklēšanas pilnvaras, tā varēja uzskatīt par nepieciešamu pieprasīt dokumentus, kas pieder apstrīdētā lēmuma pielikuma II punkta 5. apakšpunkta o) punktā minētajai attiecīgajai personai, prasītājas meitasuzņēmuma žurnālu jomā priekšsēdētājai, [par laikposmu] pat pirms prasītāja ieguva kontroli pār šo meitasuzņēmumu 2021. gada 1. jūnijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">263</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, Komisija apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā varēja saprātīgi pieņemt, ka informācija par laikposmu no 2020. gada 1. janvāra varētu tai palīdzēt noteikt prezumēto pārkāpumu pastāvēšanu, it īpaši tāpēc, ka šī informācija atvieglotu pareizu izpratni par visiem notikumiem un kontekstu, kādā tie ir notikuši.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">264</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka piektā pamata pirmās daļas sestais iebildums jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par septīto iebildumu, kas attiecas uz “Bolloré” grupas dokumentu paziņošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">265</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā tai ir noteikts pienākums iesniegt Komisijai Bolloré grupas dokumentus, lai gan uz šo grupu neattiecas Komisijas uzsāktā oficiālā izmeklēšana, kura attiecas uz apstākļiem, kādos tā esot ieguvusi kontroli pār Lagardère priekšlaicīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">266</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">267</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pietiek ar atgādinājumu, ka apstrīdētā lēmuma 7. apsvērumā, kas minēts šī sprieduma 61. punktā, ir precizēts, ka minētie dokumenti tostarp attiecas uz noteiktiem Lagardère lēmumiem, “kurus varētu būt ietekmējušas Vivendi vai tās galvenā akcionāra – Bolloré grupas – vadošās amatpersonas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">268</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā atgādināts šī sprieduma 84. un 167. punktā, 2023. gada 9. jūnija lēmumā, ar kuru atļauta koncentrācija, kā arī paziņojuma par darījumu veidlapā, ko prasītāja iesniegusi Komisijai, ir konstatēts, ka Bolloré grupa un Vivendi ir vienots uzņēmums konkurences tiesību izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">269</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Komisija apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā varēja saprātīgi pieņemt, ka Bolloré grupas rīcībā esošo dokumentu paziņošana var tai palīdzēt noteikt prezumēto pārkāpumu pastāvēšanu, jo dažus Lagardère lēmumus varētu būt ietekmējušas Vivendi vai tās galvenā akcionāra – Bolloré grupas – vadošās amatpersonas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">270</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ piektā pamata pirmās daļas septītais iebildums jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par astoto iebildumu, kas attiecas uz pienākumu iesniegt visu saraksti, ja ziņojums ietilpst informācijas pieprasījuma piemērošanas jomā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">271</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja uzsver – ja dokuments, kas ir ziņojuma formā, ar kuru ir notikusi apmaiņa pa telefonu vai izmantojot tūlītējās ziņapmaiņas lietotni, ietilpst informācijas pieprasījuma piemērošanas jomā, apstrīdētajā lēmumā tai ir noteikts pienākums iesniegt visu saraksti, kas notikusi visā attiecīgajā laikposmā. Prasītāja uzskata, ka šāda prasība pārsniedz to, kas ir nepieciešams izmeklēšanas vajadzībām, jo, aizbildinoties ar to, ka pastāv viens ziņojums, kuram ir nozīme, Komisija lūdz piekļuvi visām attiecīgo personu sarakstēm, tostarp tām, kas atrodas viņu personiskajos tālruņos un kas notikušas visā attiecīgajā laikposmā. Komisija, piemēram, būtu varējusi pieprasīt iesniegt tikai tos ziņojumus, ar kuriem notikusi apmaiņa divdesmit četru stundu laikā pirms un pēc attiecīgā ziņojuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">272</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">273</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pietiek ar atgādinājumu – kā izriet no šī sprieduma 240. punkta, pienākums iesniegt visu informācijas apmaiņu starp noteiktām personām, ja tikai viena informācijas apmaiņa atbilst apstrīdētajā lēmumā minētajiem meklētājvārdiem, nevar pierādīt samērīguma principa pārkāpumu, jo informācijas konteksts var atvieglot tās izpratni un precizēt tās nozīmi izmeklēšanas vajadzībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">274</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to piektā pamata pirmās daļas astotais iebildums jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par devīto iebildumu, kas attiecas uz attiecīgo personu privātās dzīves aizskārumu un žurnālistu informācijas avotu aizsardzības pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">275</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā tai ir noteikts pienākums iesniegt Komisijai informāciju, kas skar attiecīgo personu privāto dzīvi, kā arī informāciju, kas apdraudot žurnālistu informācijas avotu aizsardzību. Prasītājas ieskatā papildus tiesību uz privātās dzīves aizsardzību aizskārumam un Francijas sociālo tiesību pārkāpumam, kas izriet no šāda rīkojuma, šī izņemto dokumentu perimetra attiecināšana uz sfēru, kas pārsniedz profesionālās darbības robežas, nav nepieciešama izmeklēšanas vajadzībām un tālab pārkāpj samērīguma principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">276</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">277</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka ar devīto iebildumu prasītāja būtībā atkārto argumentus, kas izvirzīti sestā pamata otrajā daļā par žurnālistu informācijas avotu aizsardzības apdraudējumu, un septītajā pamatā, kas attiecas uz atbilstošu garantiju trūkumu, lai aizsargātu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tālab to pašu iemeslu dēļ, kas norādīti sestā pamata otrās daļas vērtējumā (skat. šī sprieduma 340.–381. punktu) un septītā pamata vērtējumā (skat. šī sprieduma 382.–460. punktu), piektā pamata pirmās daļas devītais iebildums jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">278</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, piektā pamata pirmā daļa jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par piektā pamata otro daļu, kas attiecas uz to, ka ar apstrīdēto lēmumu prasītājai esot uzlikts nesamērīgs slogs</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">279</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums tai uzliek pārmērīgu slogu saistībā ar izmeklēšanas vajadzībām, nosakot tai pienākumu veikt apjomīgu meklēšanu uzņēmuma iekšienē vairākos uzņēmuma birojos atšķirīgās vietās. Lai to izpildītu, tai esot bijis jāmobilizē īpaši tam veltīti cilvēkresursi un tehniskie resursi un jāpiesaista divu trešo uzņēmumu pakalpojumi. Prasītāja uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā noteiktajiem meklēšanas kritērijiem atbilstošo dokumentu skaits bija vairāki desmiti tūkstošu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">280</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt prasītājas ieskatā aptuveni viena mēneša termiņš rīkojuma izpildei, kas noteikts apstrīdētajā lēmumā un sākotnēji bija noteikts 2023. gada 27. oktobrī, bija neizpildāms un neļāva tai pārliecināties, ka iesniegtie dokumenti ir pilnīgi, precīzi un nesagrozīti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">281</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja precizē, ka nav pastāvējusi nekāda ātruma prasība, jo izmeklēšanas sākšana tika publiski paziņota jau 2023. gada jūnijā un pēc tam tika formalizēta ar 2023. gada 25. jūlija vēstuli par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, un ka tai, kā bija noteikts minētajā vēstulē, bija jāsaglabā dokumenti, kuriem varētu būt nozīme, neatkarīgi no atbildes sniegšanas termiņa, kas tai varēja tikt noteikts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">282</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot prasītāja uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu tai ir uzlikta darba slodze, kas nav samērīga ar izmeklēšanas vajadzībām tādēļ, ka tā daļēji attiecas uz informāciju, kas jau ir Komisijas rīcībā, jo tika iesniegta saistībā ar pārbaudi par Lagardère kontroles pārņemšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">283</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">284</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jāatsaucas uz šī sprieduma 206. un 208. punktā minēto judikatūru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">285</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā prasītāja uzsver darba slodzes, ko nozīmē atbildes sniegšana uz apstrīdēto lēmumu, nesamērīgumu, tomēr tā nepamato šādu iebildumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">286</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, netiek apstrīdēts, ka saskaņā ar apstrīdēto lēmumu pieprasītā informācija ir daudzskaitlīga un plaša, tādēļ atbilde uz šo pieprasījumu prasītājai nozīmēja milzīgu darba slodzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">287</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, kā izriet no šī sprieduma 209. punktā atgādinātās judikatūras, nevar secināt, ka prasītājas darba slodze būtu nesamērīga, ņemot vērā izmeklēšanas vajadzības saistībā ar prezumētajiem pārkāpumiem, kurus Komisija plāno pārbaudīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">288</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No vienas puses, jāatgādina, ka saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 6. apsvērumu, kas minēts šī sprieduma 61. punktā, apstrīdētā lēmuma mērķis ir apkopot informāciju, lai izvērtētu, vai Vivendi ir īstenojusi izšķirošu ietekmi uz Lagardère, kas var liecināt par paziņošanas pienākuma neizpildi un/vai apturēšanas pienākuma neizpildi un/vai ar 2023. gada 9. jūnija lēmumu, ar kuru atļauta koncentrācija, saistīto nosacījumu un saistību neizpildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">289</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētā lēmuma 7. apsvērumā, kas arī ir minēts šī sprieduma 61. punktā, Komisija apgalvo, ka pieprasītā informācija ir būtiska, lai tā varētu analizēt, vai prasītājas iesaistīšanos un/vai konsultēšanos ar to un/vai tās dalību dažos Lagardère pieņemtajos lēmumos var kvalificēt kā prasītājas izšķirošas ietekmes īstenošanu. Turklāt tajā ir uzskaitīta prasītājas rīcība, kas varētu būt viens vai vairāki no Regulas Nr. 139/2004 izrietošo saistību pārkāpumi, attiecībā uz kuriem tā plāno veikt izmeklēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">290</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, lai veiktu prezumēto pārkāpumu pārbaudi, kas ietilpst izmeklēšanā, ir nepieciešama sarežģīta daudzu datu analīze, no kuriem lielākā daļa ir pieejama tikai prasītājai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">291</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ apstrīdētā lēmuma piemērošanas joma un izmeklēšanas mērķis var pamatot ievērojama apjoma informācijas iesniegšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">292</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No otras puses, neviens no prasītājas argumentiem nepierāda, ka apstrīdētais lēmums pārsniedzot to, kas ir nepieciešams, ņemot vērā izmeklēšanas mērķi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">293</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, kā uzsver Komisija, ātruma prasība pamatoja 2023. gada 27. oktobra termiņu, kas noteikts 2023. gada 19. septembra lēmumā (skat. šī sprieduma 101. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">294</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina arī, kā izriet no šī sprieduma 19. un 22. punkta, ka 2023. gada 19. septembra lēmumā sākotnēji noteiktais termiņš tika pagarināts divas reizes. Konkrēti – vispirms ar 2023. gada 27. oktobra lēmuma 2. pantu termiņš, kas noteikts 2023. gada 27. oktobrī, tika pagarināts līdz 2023. gada 1. decembrim. Pēc tam ar 2024. gada 24. janvāra lēmuma 1. pantu termiņš, kas noteikts 2023. gada 1. decembrī, tika pagarināts līdz 2024. gada 7. februārim.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">295</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču prasītājas argumentācija piektā pamata otrajā daļā ir vērsta tikai uz sākotnējo termiņu, kas ar 2023. gada 19. septembra lēmumu tika noteikts 2023. gada 27. oktobrī, neņemot vērā it īpaši minētā termiņa pagarināšanu līdz 2023. gada 1. decembrim, kas notika ar 2023. gada 27. oktobra lēmumu, un arī termiņa pagarinājumu līdz 2024. gada 7. februārim, kas notika ar 2024. gada 24. janvāra lēmumu. Līdz ar to prasītājas argumentācija par apstrīdētajā lēmumā noteikto termiņu jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">296</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, kā izriet no šī sprieduma 242. punkta, prasītāja nav pierādījusi ar apstrīdēto lēmumu uzliktās darba slodzes nesamērīgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">297</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jākonstatē – prasītājas arguments, ka apstrīdētais lēmums daļēji attiecas uz informāciju, kas jau ir Komisijas rīcībā, jo tā tika iesniegta saistībā ar pārbaudi par Lagardère kontroles pārņemšanu, nekādi nav pamatots, tādēļ tas jānoraida kā tāds, kas neatbilst Reglamenta 76. panta d) punktā paredzētajām skaidrības un precizitātes prasībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">298</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka prasītāja nav pierādījusi, ka, pieņemdama apstrīdēto lēmumu, Komisija būtu pārkāpusi samērīguma principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">299</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab piektā pamata otrā daļa un līdz ar to piektais pamats kopumā jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par sesto pamatu, kas attiecas uz žurnālistu informācijas avotu aizsardzības apdraudējumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">300</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar sesto pamatu prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu tiek apdraudēta žurnālistu informācijas avotu aizsardzība, kas garantēta Hartas 11. pantā un ECPAK 10. pantā. Šis pamats iedalās divās daļās, no kurām pirmā attiecas uz iebildi par Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punkta prettiesiskumu un otrā – uz žurnālistu informācijas avotu aizsardzības apdraudējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">301</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Hartas 11. panta “Vārda un informācijas brīvība” 1. punktu ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">302</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Hartas 52. panta 3. punktu Hartā ietvertajām tiesībām ir tāda pati nozīme un apjoms kā atbilstošajām tiesībām, ko garantē ECPAK, taču tas neliedz Savienības tiesībās paredzēt plašāku aizsardzību (skat. spriedumu, 2024. gada 4. oktobris, Real Madrid Club de Fútbol, C‑633/22, EU:C:2024:843, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">303</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Interpretējot Hartas 11. pantu, Savienības tiesai tātad kā minimālais aizsardzības līmenis ir jāņem vērā atbilstošās tiesības, kas garantētas ECPAK 10. pantā, kā tās interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) (skat. spriedumu, 2024. gada 4. oktobris, Real Madrid Club de Fútbol, C‑633/22, EU:C:2024:843, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">304</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ECPAK 10. pantā “Izteiksmes brīvība” noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-370" title="page-43">
      “1. Ikvienam ir tiesības brīvi izteikties. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no publisko institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Šis pants neierobežo valstu tiesības noteikt radioraidījumu, televīzijas raidījumu un kino demonstrēšanas licencēšanas režīmu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-371" title="page-43">
      2. Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">305</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru šīs pamattiesības, kas garantētas Hartas 11. pantā, veido vienu no demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības būtiskajiem pamatiem, kas ir to vērtību vidū, uz kurām pamatojoties saskaņā ar LES 2. pantu ir dibināta Savienība (skat. spriedumu, 2016. gada 21. decembris, Tele2 Sverige un Watson u.c., C‑203/15 un C‑698/15, EU:C:2016:970, 93. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">306</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ECT vienmēr ir īpaši rūpīgi pārbaudījusi vārda brīvības ievērošanas garantijas lietās, uz kurām attiecas ECPAK 10. pants, jo šī brīvība ir viens no demokrātiskas sabiedrības būtiskajiem pamatiem. Presei sniedzamās garantijas ir īpaši svarīgas, un žurnālistu informācijas avotu aizsardzība ir viens no preses brīvības stūrakmeņiem. Šādas aizsardzības neesība varētu atturēt žurnālistu informācijas avotus no palīdzības presei sabiedrības informēšanā par vispārējas nozīmes jautājumiem. Tādējādi prese varētu būt mazāk spējīga pildīt savu “sargsuņa” lomu un tās spēja sniegt precīzu un uzticamu informāciju varētu mazināties (ECT spriedums, 2021. gada 25. maijs, Big Brother Watch u.c. pret Apvienoto Karalisti, CE:ECHR:2021:0525JUD005817013, 442. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">307</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rīkojums atklāt informācijas avotus var nelabvēlīgi ietekmēt ne tikai informācijas avotus, kuru identitāte var tikt atklāta, bet arī laikrakstu vai jebkuru citu izdevumu, uz kuru attiecas rīkojums un kura reputāciju potenciālo nākotnes informācijas avotu uztverē var negatīvi ietekmēt informācijas avotu atklāšana, un sabiedrības locekļus, kuri ir ieinteresēti saņemt informāciju no anonīmiem avotiem. Tomēr pastāv būtiska atšķirība starp to, ka iestādes pieprasa žurnālistam atklāt savu informācijas avotu identitāti, un faktu, ka tās veic kratīšanu viņa dzīvesvietā un darba vietā, lai atklātu viņa informācijas avotus. Pat ja kratīšana nav sekmīga, tā ir smagāka darbība nekā pieprasījums izpaust informācijas avota identitāti, jo izmeklētājiem, kuri ierodas žurnālista darba vietā, ir piekļuve visai viņa rīcībā esošajai dokumentācijai (ECT spriedums, 2021. gada 25. maijs, Big Brother Watch u.c. pret Apvienoto Karalisti, CE:ECHR:2021:0525JUD005817013, 443. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">308</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Žurnālistu informācijas avotu aizsardzības apdraudējumu par saderīgu ar ECPAK 10. pantu var uzskatīt tikai tad, ja to pamato sevišķi svarīgas sabiedrības intereses. Turklāt jebkādam žurnālistu informācijas avotu tiesību uz aizsardzību aizskārumam ir jābūt papildinātam ar procesuālajām garantijām, kas noteiktas tiesību aktos un ir saistītas ar attiecīgā principa nozīmīgumu. Svarīgākajai no prasītajām garantijām ir jābūt iespējai likt tiesai vai jebkurai citai neatkarīgai un objektīvai lēmējstruktūrai, kurai ir piešķirtas pilnvaras, pirms pieprasītās informācijas iesniegšanas lemt, vai pastāv svarīgas sabiedrības intereses, kas prevalē pār žurnālistu informācijas avotu aizsardzības principu, pārbaudīt konkrēto pasākumu un, ja tas tā nav, liegt jebkādu piekļuvi informācijai, kas var izraisīt informācijas avotu identitātes atklāšanu, ja tā nav obligāti nepieciešama (ECT spriedums, 2021. gada 25. maijs, Big Brother Watch u.c. pret Apvienoto Karalisti, CE:ECHR:2021:0525JUD005817013, 444. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">309</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā nepieciešamību veikt preventīvu pārbaudi, tiesai vai citai neatkarīgai un objektīvai struktūrai ir jābūt iespējai pirms jebkādas izpaušanas izsvērt iespējamos riskus un attiecīgās intereses, ņemot vērā informāciju, kuras izpaušana tiek prasīta, lai varētu pareizi izvērtēt to iestāžu argumentus, kuras vēlas panākt izpaušanu. Pieņemamais lēmums ir jāreglamentē ar skaidriem kritērijiem, it īpaši attiecībā uz to, vai var pietikt ar mazāk aizskarošu pasākumu, lai nodrošinātu sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, kuras ir pierādītas. Tiesai vai citai kompetentai struktūrai ir jābūt iespējai atteikt izpaušanas rīkojuma izdošanu vai izdot rīkojumu ar ierobežotāku vai stingrāk reglamentētu piemērošanas jomu, lai attiecīgie informācijas avoti varētu izvairīties no viņu identitātes izpaušanas neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav konkrēti identificēti pieprasītajos dokumentos, pamatojoties uz to, ka šādu dokumentu paziņošana radītu nopietnu žurnālistu informācijas avotu identitātes apdraudējuma risku. Steidzamības gadījumā ir jābūt iespējai īstenot procedūru, kas ļauj identificēt un nošķirt informāciju, kura var ļaut identificēt informācijas avotus, no informācijas, kura nerada līdzīgu risku, pirms to izmanto iestādes (ECT spriedums, 2021. gada 25. maijs, Big Brother Watch u.c. pret Apvienoto Karalisti, CE:ECHR:2021:0525JUD005817013, 445. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par sestā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz iebildi par Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punkta prettiesiskumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">310</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar sestā pamata pirmo daļu prasītāja, pamatojoties uz LESD 277. pantu, izvirza iebildi par Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punkta prettiesiskumu, apgalvojot, ka ar to ir pārkāpts ECPAK 10. pants, jo tajā neesot paredzētas ne konkrētas pārsūdzības iespējas, ne ex ante tiesību aizsardzības līdzekļi, kas ļautu veikt neatkarīgu juridisko pārbaudi pirms tāda lēmuma pieņemšanas, ar kuru uzdots iesniegt informāciju, uz ko var attiekties žurnālistu informācijas avotu aizsardzība. Replikā prasītāja piebilst, ka LESD 278. un 279. pantā paredzētie tiesību aizsardzības līdzekļi nav pietiekami, lai kompensētu šo nepilnību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">311</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, kuru atbalsta Padome, apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">312</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā – saskaņā ar LESD 277. pantu jebkura puse tiesvedībā, kurā izskata Savienības iestāžu vai struktūru pieņemtus vispārējas piemērošanas pasākumus, var atsaukties uz LESD 263. panta otrajā daļā norādītajiem iemesliem, lai Eiropas Savienības Tiesā pierādītu šo pasākumu nepiemērojamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">313</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 277. pantā ir īstenots vispārējs princips, ar kuru ikvienam lietas dalībniekam tiek nodrošinātas tiesības – lai panāktu tiesību akta, par kuru tas var celt prasību, atcelšanu – ar blakusprasību apstrīdēt tādu iestāžu iepriekš pieņemtu tiesību aktu spēkā esību, kas ir apstrīdētā tiesību akta juridiskais pamats, ja šim lietas dalībniekam nav bijis tiesību, pamatojoties uz LESD 263. pantu, celt tiešu prasību par šādiem aktiem, ar kuriem tas tādējādi ir ticis ietekmēts, nebūdams spējīgs prasīt to atcelšanu. Vispārpiemērojamam aktam, kura prettiesiskums tiek apgalvots, tieši vai netieši jābūt piemērojamam lietā, kas ir prasības priekšmets, un jāpastāv tiešai juridiskai saiknei starp apstrīdēto individuālo lēmumu un attiecīgo vispārpiemērojamo aktu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 8. septembris, Komisija un Padome/Carreras Sequeros u.c., C‑119/19 P un C‑126/19 P, EU:C:2020:676, 67.–69. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2013. gada 16. septembris, Mamoli Robinetteria/Komisija, T‑376/10, EU:T:2013:442, 48. un 49. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">314</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, protams, kā uzsver prasītāja, saskaņā ar šī sprieduma 306.–309. punktā minēto ECT judikatūru žurnālistu informācijas avotu aizsardzības apdraudējumam ir jābūt papildinātam ar tiesību aktos noteiktām procesuālām garantijām, kas saistītas ar attiecīgā principa nozīmīgumu, no kurām svarīgākajai garantijai ir jābūt iespējai veikt preventīvu pārbaudi saskaņā ar šajā judikatūrā noteikto kārtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">315</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā uzsver Padome, pilnīga tiesību aizsardzības līdzekļu un procedūru sistēma, kas izveidota ar primārajām tiesībām, sniedz procesuālās garantijas, kas prasītas šī sprieduma 306.–309. punktā minētajā ECT judikatūrā, un it īpaši iespēju likt tiesai vai jebkurai citai neatkarīgai un objektīvai lēmējstruktūrai, kurai ir piešķirtas pilnvaras, pirms pieprasītās informācijas iesniegšanas lemt, vai pastāv svarīgas sabiedrības intereses, kas prevalē pār žurnālistu informācijas avotu aizsardzības principu, pārbaudīt konkrēto pasākumu un, ja tas tā nav, liegt jebkādu piekļuvi informācijai, kas var izraisīt informācijas avotu identitātes atklāšanu, ja tā nav obligāti nepieciešama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">316</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka faktiski ar LESD – ar 263. un 277. pantu, no vienas puses, un 267. pantu, no otras puses, – ir izveidota pilnīga tiesību aizsardzības līdzekļu un procedūru sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību aktu tiesiskuma pārbaudi, to uzticot Savienības tiesai (skat. spriedumu, 2015. gada 28. aprīlis, T &amp; L Sugars un Sidul Açúcares/Komisija, C‑456/13 P, EU:C:2015:284, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">317</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības likumdevējs, pieņemot sekundāro tiesību aktu, nevar radīt tiesību aizsardzības līdzekli, kas nav paredzēts LESD, jo minētajā līgumā ir izveidota pilnīga tiesību aizsardzības līdzekļu un procedūru sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt iestāžu aktu tiesiskuma pārbaudi, uzticot to Savienības tiesām (skat. spriedumu, 2024. gada 5. septembris, ECHA, C‑256/23 un C‑290/23, EU:C:2024:683, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">318</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā uzsver Padome – tā kā Hartas 11. pantā, to interpretējot, ņemot vērā atbilstošās ECPAK 10. pantā garantētās tiesības, ir prasīts, lai pastāvētu tiesību aizsardzības līdzeklis, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, šis tiesību aizsardzības līdzeklis būtu jāmeklē ar Līgumiem izveidotajā tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā un tam būtu šī sistēma jāievēro.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">319</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāda tiesību aizsardzības līdzekļa pastāvēšana ar Līgumiem izveidotajā pilnīgajā tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā ir apstiprināta judikatūrā par advokātu un klientu saziņas konfidencialitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">320</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no 1982. gada 18. maija sprieduma AM &amp; S Europe/Komisija (155/79, EU:C:1982:157, 32. punkts) izriet, ka pilnīgā tiesību aizsardzības līdzekļu sistēma sniedz pienācīgu aizsardzību, ņemot vērā advokātu un klientu saziņas konfidencialitāti. It īpaši Tiesa minētajā spriedumā uzskatīja, ka, pirmkārt, tas, ka saskaņā ar EEK līguma 185. pantu (tagad – LESD 278. pants) attiecīgā uzņēmuma celtai prasībai par lēmumiem, ar kuriem uzdots paziņot dokumentus, uz kuriem, iespējams, attiecas advokātu un klientu saziņas konfidencialitāte, nav apturošas iedarbības, ļauj atbildēt uz Komisijas paustajām bažām par sekām, kādas var būt tiesvedības Tiesā paredzētajam termiņam uz tās pārbaudes efektivitāti, kas Komisijai jāveic par Līguma konkurences noteikumu ievērošanu. Otrkārt, attiecīgā uzņēmuma intereses tika aizsargātas ar EEK līguma 185. un 186. pantā (tagad – LESD 278. un 279. pants), kā arī Reglamenta 83. pantā, tobrīd piemērojamajā redakcijā, paredzēto iespēju likt apturēt pieņemtā lēmuma izpildi vai noteikt jebkādu citu pagaidu pasākumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">321</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka pilnīga tiesību aizsardzības līdzekļu sistēma nodrošina iespēju veikt preventīvu pārbaudi tiesā, pirms Komisija piekļūst informācijai, uz kuru attiecas konfidencialitāte.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">322</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši saskaņā ar judikatūru par Komisijas pārbaudes pilnvarām attiecībā uz LESD 101. un 102. panta ievērošanu, kas šajā lietā ir piemērojama mutatis mutandis, ja kāds uzņēmums atsaucas uz advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti, lai iebilstu pret kāda dokumenta izņemšanu pārbaudes laikā, lēmums, ar kuru Komisija noraida šo lūgumu, šim uzņēmumam rada tiesiskas sekas, konkrētā veidā mainot tā tiesisko stāvokli. Šis lēmums tam faktiski liedz Savienības tiesībās paredzētās aizsardzības priekšrocības un ir galīgs un neatkarīgs no galīgā lēmuma, ar kuru konstatē konkurences noteikumu pārkāpumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 17. septembris, Akzo Nobel Chemicals un Akcros Chemicals/Komisija, T‑125/03 un T‑253/03, EU:T:2007:287, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">323</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka iespēja, kas ir uzņēmumam, celt prasību par iespējamo lēmumu, ar kuru konstatē konkurences noteikumu pārkāpumu, nav pietiekama, lai tam sniegtu pienācīgu tā tiesību aizsardzību. Pirmkārt, administratīvais process var nenovest pie lēmuma par pārkāpuma konstatējumu. Otrkārt, prasība, kas celta pret šādu lēmumu, ja tāda ir, nekādi nesniedz uzņēmumam līdzekli, lai novērstu nenovēršamas sekas, ko ietver nelikumīga konfidencialitātes ietvaros aizsargātu dokumentu satura uzzināšana (skat. spriedumu, 2007. gada 17. septembris, Akzo Nobel Chemicals un Akcros Chemicals/Komisija, T‑125/03 un T‑253/03, EU:T:2007:287, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">324</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka Komisijas lēmums, ar kuru noraida lūgumu konfidencialitātes ietvaros aizsargāt noteiktu dokumentu un attiecīgā gadījumā uzdod uzrādīt attiecīgo dokumentu, izbeidz īpašu procedūru, kas nošķirama no procedūras, kura ļauj Komisijai lemt par konkurences noteikumu pārkāpuma esību, un līdz ar to ir akts, par kuru var celt prasību atcelt tiesību aktu, kuru nepieciešamības gadījumā papildina pieteikums par pagaidu pasākumiem, kas tostarp paredzēts tā izpildes apturēšanai, līdz Vispārējā tiesa lemj par prasību pamatlietā (spriedums, 2007. gada 17. septembris, Akzo Nobel Chemicals un Akcros Chemicals/Komisija, T‑125/03 un T‑253/03, EU:T:2007:287, 48. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">325</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, ņemot vērā advokātu un klientu saziņas konfidencialitātes aizsardzības principa īpašo raksturu, kura mērķis ir gan nodrošināt personu tiesību uz aizstāvību izmantošanu, gan nodrošināt, ka tiek izpildīta prasība, lai visām personām būtu iespēja bez ierobežojumiem vērsties pie sava advokāta, ir jāuzskata – tas, ka Komisija uzzina konfidenciāla dokumenta saturu, pats par sevi ir šī principa pārkāpums. Konfidencialitātes aizsardzība pārsniedz prasību, ka informāciju, ko uzņēmums ir uzticējis savam advokātam, vai advokāta padoma saturu nevar izmantot pret uzņēmumu lēmumā, ar ko uzlikts sods par konkurences normu pārkāpumu (spriedums, 2007. gada 17. septembris, Akzo Nobel Chemicals un Akcros Chemicals/Komisija, T‑125/03 un T‑253/03, EU:T:2007:287, 86. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">326</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aizsardzība saskaņā ar advokātu un klientu saziņas konfidencialitāti netieši paredz arī, ka, tikko kā Komisija ir pieņēmusi lēmumu noraidīt pieteikumu šajā sakarā, tā attiecīgo dokumentu saturu var uzzināt tikai pēc tam, kad attiecīgajam uzņēmumam ir dota iespēja vērsties Vispārējā tiesā. Šajā ziņā Komisijai ir pienākums sagaidīt, līdz beidzas termiņš prasības celšanai par tās lēmumu par atteikumu, pirms tā iepazīstas ar šo dokumentu saturu. Katrā ziņā, ciktāl šādai prasībai nav apturošas iedarbības, attiecīgajam uzņēmumam ir jāiesniedz pieteikums par pagaidu noregulējumu, lai panāktu tā lēmuma izpildes apturēšanu, ar ko noraida pieteikumu par šādu aizsardzību (skat. spriedumu, 2007. gada 17. septembris, Akzo Nobel Chemicals un Akcros Chemicals/Komisija, T‑125/03 un T‑253/03, EU:T:2007:287, 88. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">327</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā, kā norādīts šī sprieduma 16. punktā, Komisija 2023. gada 18. oktobrī apstiprināja prasītājai, ka dokumentiem, kas varētu atklāt žurnālistu informācijas avotus, tiks piešķirta īpaša aizsardzība, iedvesmojoties no procedūras, kas izveidota, lai aizsargātu advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti. Šādas aizsardzības piemērošana tika atkārtoti apstiprināta 2023. gada 6. decembra vēstulē (skat. šī sprieduma 21. punktu) un formalizēta 2024. gada 24. janvāra lēmumā (skat. šī sprieduma 22. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">328</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā judikatūru par advokātu un klientu saziņas konfidencialitāti, kas atgādināta šī sprieduma 320. un 322.–326. punktā un kas šajā lietā piemērojama mutatis mutandis, jākonstatē, ka ar Līgumiem izveidotā pilnīgā tiesību aizsardzības līdzekļu sistēma paredz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kurā tiek ievērotas visas procesuālās garantijas žurnālistu informācijas avotu aizsardzībai, kuras kā prasība noteiktas ECT judikatūrā par ECPAK 10. pantu, kas ir tiesību norma, kura atbilst Hartas 11. pantam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">329</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu nevar atspēkot prasītājas replikā izvirzītie argumenti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">330</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka LESD 263., 278. un 279. pantā paredzētās procedūras neesot “ex ante” ECT judikatūrā prasītajā izpratnē, jo tās var “aktivizēt” tikai pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi informācijas pieprasījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">331</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču jāuzsver, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesību akti, par kuriem var celt prasību par atcelšanu LESD 263. panta izpratnē, ir pasākumi, kas rada juridiski saistošas sekas, kuras var ietekmēt prasītāja intereses, konkrētā veidā mainot tā tiesisko stāvokli. Principā starppasākumi, kuru mērķis ir sagatavot galīgo lēmumu, līdz ar to nav apstrīdami tiesību akti. No judikatūras tomēr izriet, ka tiesību akti, kas ir pieņemti sagatavošanas procedūras laikā un ar ko būtībā tiek pilnībā pabeigta īpaša procedūra – kas notiek atsevišķi no procedūras, kuras iznākumā Komisijai ir jāpieņem lēmums pēc būtības –, un kas rada juridiski saistošas sekas, kuras var ietekmēt prasītāja intereses, konkrētā veidā mainot tā tiesisko stāvokli, arī ir apstrīdami tiesību akti (skat. spriedumu, 2007. gada 17. septembris, Akzo Nobel Chemicals un Akcros Chemicals/Komisija, T‑125/03 un T‑253/03, EU:T:2007:287, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">332</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šī sprieduma 322. un 323. punktā minēto judikatūru, kas pēc analoģijas piemērojama šajā lietā, jānorāda, ka tad, ja uzņēmums atsaucas uz žurnālistu informācijas avotu aizsardzību, lai iebilstu pret dokumenta izņemšanu saistībā ar informācijas pieprasījumu atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktam, lēmums, ar kuru Komisija noraida šo lūgumu, rada tiesiskas sekas šim uzņēmumam, būtiski mainot tā tiesisko stāvokli. Šis lēmums tam faktiski liedz Savienības tiesībās paredzētās aizsardzības izmantošanu un ir galīgs un neatkarīgs no galīgā lēmuma, ar kuru konstatē konkurences noteikumu pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">333</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka ar lēmumu, ar kuru Komisija noraida lūgumu par konkrēta dokumenta aizsardzību, pamatojoties uz žurnālistu informācijas avotu aizsardzību, un attiecīgā gadījumā uzdod iesniegt attiecīgo dokumentu, tiek izbeigta īpaša procedūra, kas atšķiras no tās procedūras, kurai jāļauj Komisijai lemt par konkurences noteikumu pārkāpuma pastāvēšanu, un tātad tas ir tiesību akts, par kuru var celt atcelšanas prasību, ko nepieciešamības gadījumā papildina pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu, kuru mērķis ir apturēt tā izpildi līdz brīdim, kad Vispārējā tiesa lems par prasību pamatlietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">334</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Žurnālistu informācijas avotu aizsardzība nozīmē arī to, ka, tiklīdz Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru noraida šādu pieteikumu, tā ar attiecīgo dokumentu saturu drīkst iepazīties tikai pēc tam, kad attiecīgajam uzņēmumam ir dota iespēja lietderīgi vērsties Vispārējā tiesā un kad tā šajā nolūkā sagaida, ka ir beidzies termiņš prasības celšanai par tās noraidošo lēmumu. Katrā ziņā, ciktāl šādai prasībai nav apturošas iedarbības, attiecīgajam uzņēmumam ir jāiesniedz pieteikums par pagaidu noregulējumu, lai apturētu lēmuma, ar kuru noraidīts pieteikums par šādu aizsardzību, izpildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">335</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi prasītājas argumentam, ka LESD 263., 278. un 279. pantā paredzētās procedūras neesot “ex ante” ECT judikatūrā prasītajā izpratnē, nevar piekrist.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">336</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka nosacījumi, lai piešķirtu izpildes apturēšanu vai citus pagaidu pasākumus saistībā ar pagaidu noregulējumu, atšķiras no nosacījuma, kas reglamentē žurnālistu informācijas avotu aizsardzību, proti, tādu svarīgu sabiedrības interešu pastāvēšana, kas prevalē pār žurnālistu informācijas avotu aizsardzības principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">337</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda, tāpat kā to dara Padome, ka nosacījums par pastāvošo interešu izsvēršanu, ko attiecīgā gadījumā veic pagaidu noregulējuma tiesnesis, būtībā atbilst juridiskajam kritērijam, kas piemērojams tās informācijas izvērtēšanai, uz kuru attiecas žurnālistu informācijas avotu aizsardzība, un kas izpaužas kā noteikšana, vai pastāv svarīgas sabiedrības intereses, kuras prevalē pār žurnālistu informācijas avotu aizsardzības principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">338</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, prasītājas izvirzītā iebilde par Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punkta prettiesiskumu saskaņā ar LESD 277. pantu nevar tikt apmierināta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">339</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab sestā pamata pirmā daļa jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par sestā pamata otro daļu, kas attiecas uz žurnālistu informācijas avotu aizsardzības apdraudējumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">340</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar sestā pamata otro daļu prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu tiek apdraudēta žurnālistu informācijas avotu aizsardzība, jo tas attiecas uz diviem žurnālistiem, kas ir attiecīgo personu vidū, kā arī uz viņu saziņu ar žurnālistiem, kas saistīti ar Vivendi grupu un kas minēti apstrīdētā lēmuma meklētājvārdos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">341</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt prasītāja uzsver, ka Komisija pati ir atzinusi nepieciešamību aizsargāt žurnālistu informācijas avotus, jo 2023. gada 18. oktobrī notikušajā telefonsarunā starp ierēdņiem, kuri atbildīgi par izmeklēšanu, un prasītājas padomdevējiem Komisija norādīja, ka tā meklē risinājumu, lai atrisinātu šo prasītājas identificēto problēmjautājumu. Prasītāja uzskata – tas pierāda, ka Komisija apzinājās grūtības, ko rada apstrīdētais lēmums. Tomēr prasītājas ieskatā šīs prasības celšanas dienā apstrīdētajā lēmumā tai joprojām bija uzdots sniegt visu šo informāciju, pretējā gadījumā paredzot sankcijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">342</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Replikā prasītāja uzsver, ka apstrīdētajā lēmumā nav ietvertas nekādas procesuālas garantijas attiecībā uz žurnālistu informācijas avotu aizsardzību. Tikai pēc šīs prasības celšanas un ar vienkāršu vēstuli, kuras saturs pēc tam tika pārņemts 2024. gada 24. janvāra lēmumā, Komisija paredzēja minētās garantijas, un tas nevar labot ar atpakaļejošu spēku apstrīdētajā lēmumā pieļautos trūkumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">343</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">344</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jāatgādina, ka, tā kā prasības pieņemamības nosacījumi ir saistīti ar absolūtu šķērsli tiesas procesam, Vispārējai tiesai pēc savas ierosmes ir jāpārbauda, vai prasītājai ir interese panākt pārsūdzētā lēmuma atcelšanu (skat. spriedumu, 2022. gada 21. decembris, E. Breuninger/Komisija, T‑525/21, EU:T:2022:835, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">345</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar judikatūru prasība atcelt tiesību aktu, ko ir cēlusi fiziska vai juridiska persona, ir pieņemama tikai tad, ja šādai personai ir interese, lai apstrīdētais akts tiktu atcelts. Šāda interese nozīmē, ka šī akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas un tādējādi prasības celšana var radīt labumu lietas dalībniekam, kurš to ir cēlis. Pierādījums par šādu interesi, kas ir jāizvērtē dienā, kad prasība tiek celta, un kas ir jebkuras prasības tiesā galvenais un pirmais nosacījums, ir jāiesniedz prasītājam (skat. spriedumu, 2019. gada 27. marts, Canadian Solar Emea u.c./Padome, C‑236/17 P, EU:C:2019:258, 91. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">346</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja interesei celt prasību, ņemot vērā prasības priekšmetu, ir jāpastāv prasības celšanas brīdī, pretējā gadījumā šāda prasība ir nepieņemama. Šim strīda priekšmetam, tāpat kā interesei celt prasību, ir jāpastāv līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai – pretējā gadījumā tiesvedība tiek izbeigta pirms sprieduma taisīšanas –, un tas nozīmē, ka prasības iznākumā lietas dalībniekam, kurš cēlis šo prasību, var rasties labums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 30. aprīlis, Izba Gospodarcza Producentów i Operatorów Urządzeń Rozrywkowych/Komisija, C‑560/18 P, EU:C:2020:330, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">347</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir taisnība, ka prasītāja interese celt prasību ne vienmēr zūd tādēļ, ka apstrīdētais akts ir pārstājis radīt sekas tiesvedības laikā. Proti, personai, kuru skar šis akts, var saglabāties interese, lai tas tiktu atcelts, lai panāktu sava iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu vai liktu apstrīdētā akta autoram nākotnē izdarīt atbilstošus grozījumus un tādējādi novērstu pārkāpuma, kas, iespējams, ir pieļauts apstrīdētajā tiesību aktā, atkārtošanās risku. Pat gadījumā, ja apstākļu dēļ izrādītos, ka atceltā tiesību akta izdevēja iestāde nevar izpildīt pienākumu veikt pasākumus, lai izpildītu spriedumu, ar kuru ir atcelts šis tiesību akts, atcelšanas prasībā var saglabāties interese kā pamats iespējamai prasībai saistībā ar atbildību (skat. spriedumu, 2022. gada 30. jūnijs, Camerin/Komisija, C‑63/21 P, nav publicēts, EU:C:2022:516, 48. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">348</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr prasītājam ir jāiesniedz pierādījumi par savu interesi celt prasību, atbilstoši pamatojot tā interesi atcelt šo tiesību aktu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 30. jūnijs, Camerin/Komisija, C‑63/21 P, nav publicēts, EU:C:2022:516, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">349</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas pats attiecas uz interesi izvirzīt pamatu (spriedums, 2017. gada 28. februāris, JingAo Solar u.c./Padome, T‑157/14, nav publicēts, EU:T:2017:127, 69. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">350</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Tiesas judikatūras arī izriet, ka prasītāja intereses celt prasību saglabāšanās ir jāizvērtē in concreto, ņemot vērā tostarp apgalvotā pārkāpuma sekas un apgalvotā kaitējuma būtību (spriedums, 2013. gada 28. maijs, Abdulrahim/Padome un Komisija, C‑239/12 P, EU:C:2013:331, 65. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">351</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā saskaņā ar judikatūru atcelšanas pamats ir nepieņemams, jo nepastāv interese celt prasību, ja, pat pieņemot, ka tas ir pamatots, apstrīdētā akta atcelšana, pamatojoties uz šo pamatu, nevar apmierināt prasītāju (skat. spriedumu, 2011. gada 9. jūnijs, Evropaïki Dynamiki/ECB, C‑401/09 P, EU:C:2011:370, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">352</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā vispirms jāatgādina faktiskais konteksts, kurā iekļaujas sestā pamata otrā daļa, it īpaši, kā tas izriet no šī sprieduma 15.–21. punkta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">353</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrēti – pēc prasītājas 2023. gada 14. oktobra e‑pasta vēstules Komisijai (skat. šī sprieduma 15. punktu) šī iestāde 2023. gada 18. oktobra telefonkonferencē prasītājai apstiprināja, ka dokumentiem, kuri varētu atklāt žurnālistu informācijas avotus, tiks piešķirta īpaša aizsardzība, iedvesmojoties no procedūras, kas ieviesta, lai aizsargātu advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti (skat. šī sprieduma 16. punktu). Pēc tam ar 2023. gada 26. oktobra e‑pasta vēstuli Komisija aicināja prasītāju tai nosūtīt to attiecīgo personu sarakstu, kurām ir preses karte, un apspriest praktiskos nosacījumus, kas ļautu nodrošināt žurnālistu informācijas avotu aizsardzību (skat. šī sprieduma 18. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">354</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 27. oktobrī – dienā, kad beidzās 2023. gada 19. septembra lēmumā noteiktais termiņš pieprasīto dokumentu iesniegšanai, prasītāja nebija iesniegusi nevienu dokumentu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma 2023. gada 27. oktobra lēmumu (skat. šī sprieduma 19. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">355</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2023. gada 23. novembrī, prasītāja cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu (skat. šī sprieduma 20. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">356</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 6. decembra vēstuli Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors atkārtoti norādīja, ka visiem dokumentiem, kas attiecas uz sensitīvu personas datu vai žurnālistu informācijas avotu aizsardzību, piemēros stingras procesuālās garantijas saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem un judikatūru, un sīki izklāstīja minētās procesuālās garantijas (skat. šī sprieduma 21. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">357</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši 2023. gada 6. decembra vēstules 14. punktā attiecībā uz dokumentiem, kuros varētu būt norādīti žurnālistu informācijas avoti, Komisija piedāvāja piemērot procesuālās garantijas, kas ir analogas tām, kuras ieviestas, lai nodrošinātu advokāta un klienta saziņas konfidencialitātes aizsardzību. Praksē bija paredzēts, ka personas, uz kurām attiecas apstrīdētais lēmums un kurām ir preses karte, varēs pārskatīt dokumentus, kas atbilst apstrīdētajā lēmumā noteiktajiem kritērijiem, identificēt informāciju, uz kuru attiecas šāda aizsardzība, un iesniegt versiju, kurā svītrota žurnālistu informācijas avotu identitāte (vai, ja tas nav iespējams, izņemt dokumentu no iesniedzamajiem dokumentiem, ja nav iespējams iesniegt nekonfidenciālu versiju). Tā kā prasītāja ir atbildīga par visu apstrīdētā lēmuma piemērošanas jomā ietilpstošo dokumentu pilnīgu un pareizu iesniegšanu, tai esot jāiesniedz pārējie dokumenti, kā arī kopsavilkuma tabula, kurā sīki izklāstīta izņemtās informācijas būtība vai norādīti no iesniedzamajiem dokumentiem izņemtie dokumenti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">358</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no šī sprieduma 22. punkta, šādas garantijas attiecībā uz žurnālistu informācijas avotu aizsardzību tika formalizētas 2024. gada 24. janvāra lēmumā, kura 13. apsvēruma b) punktā paredzēts, ka personas, uz kurām attiecas apstrīdētais lēmums un kurām ir preses karte, varēs pārskatīt dokumentus, kas atbilst apstrīdētajā lēmumā noteiktajiem kritērijiem, identificēt informāciju, uz kuru attiecas šāda aizsardzība, un iesniegt versiju, kurā svītrots žurnālistu informācijas avotu identitāte, vai, ja tas nav iespējams, izņemt dokumentu no iesniedzamajiem dokumentiem, ja nav iespējams iesniegt nekonfidenciālu versiju. Tāpat ir paredzēts, ka prasītājai jāiesniedz pārējie dokumenti, kā arī kopsavilkuma tabula, kurā sīki izklāstīta izņemtās informācijas būtība vai norādīti no iesniedzamajiem dokumentiem izņemtie dokumenti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">359</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāprecizē, ka ar 2024. gada 25. janvāra vēstuli Komisija informēja Vispārējo tiesu par 2024. gada 24. janvāra lēmuma pieņemšanu un aicināja prasītāju grozīt tās prasības pieteikumu, pamatojoties uz Reglamenta 86. pantu. Šī vēstule tika pievienota lietas materiāliem un izsniegta prasītājai 2024. gada 1. februārī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">360</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka, protams, Savienības tiesību akta tiesiskums ir jāizvērtē atbilstoši faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas pastāv akta pieņemšanas brīdī (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 17. oktobris, Schaible, C‑101/12, EU:C:2013:661, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">361</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr saskaņā ar judikatūru, ja lēmums vai regula, kura tieši un individuāli skar privātpersonu, tiesvedības laikā tiek aizstāta ar aktu, kuram ir tāds pats priekšmets, šis akts jāuzskata par jaunu apstākli, kas prasītājam ļauj pielāgot savus prasījumus un izvirzītos pamatus. Ja prasītājam tiktu noteikts pienākums vēlreiz celt prasību, tiktu pārkāpts pareizas tiesvedības princips un netiktu ievērotas procesuālās ekonomijas prasības. Turklāt būtu netaisnīgi, ja attiecīgā iestāde, lai vērstos pret kritiku, kas ietverta attiecīgajā prasības pieteikumā, kurš Savienības tiesā iesniegts par kādu aktu, varētu pielāgot apstrīdēto aktu vai to aizstāt ar citu aktu un tiesvedībā balstīties uz šiem grozījumiem vai aizstāšanu, lai atņemtu otram lietas dalībniekam iespēju savus sākotnējos prasījumus un izvirzītos pamatus attiecināt uz vēlāku lēmumu vai iesniegt papildu prasījumus un izvirzīt pret to papildu pamatus (skat. spriedumu, 2013. gada 6. septembris, Bank Melli Iran/Padome, T‑35/10 un T‑7/11, EU:T:2013:397, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">362</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Reglamenta 86. panta 1. un 2. punktu tobrīd piemērojamajā redakcijā, ja tiesību akts, kuru lūgts atcelt, tiek aizstāts vai grozīts ar citu tiesību aktu, kuram ir tāds pats priekšmets, prasītājs pirms tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanas vai pirms Vispārējās tiesas lēmuma izlemt lietu bez tiesvedības mutvārdu daļas var grozīt savu prasības pieteikumu, lai ņemtu vērā šo jauno apstākli. Prasības pieteikuma grozījumi jāiesniedz kā atsevišķs dokuments LESD 263. panta sestajā daļā paredzētajā termiņā, kurā var lūgt atcelt tiesību aktu, kas pamato prasības pieteikuma grozīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">363</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, pirmām kārtām, prasītājas nostāja, kas pausta tās replikā, atbildē uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, kā arī tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, ir tāda, ka 2024. gada 24. janvāra lēmuma pieņemšana nevar tiesvedības laikā ar atpakaļejošu spēku novērst apstrīdētajā lēmumā pieļautos trūkumus. Prasītāja arī precizē, ka šī prasība attiecas tikai uz apstrīdēto lēmumu, kas neesot grozīts ar 2024. gada 24. janvāra lēmumu – kura 1. pants grozot 2023. gada 27. oktobra lēmuma 2. pantu un kura 2. pantā esot paredzēta kavējuma naudas uzlikšana. Tādējādi prasītājas ieskatā prasības priekšmets, kāds tas noteikts prasības pieteikumā, nebija jāgroza.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">364</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jākonstatē, ka ar 2024. gada 24. janvāra lēmumu apstrīdētais lēmums būtībā tiek grozīts trijos aspektos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">365</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, kā izriet no šī sprieduma 22. punkta, 2024. gada 24. janvāra lēmuma 1. pantā ir paredzēts līdz 2024. gada 7. februārim pagarināt 2023. gada 1. decembra termiņu, kas noteikts ar 2023. gada 27. oktobra lēmumu, kurš savukārt ir 2023. gada 19. septembra lēmumā noteiktā 2023. gada 27. oktobra termiņa pagarinājums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">366</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, 2024. gada 24. janvāra lēmuma 13. apsvēruma a) punktā ir noteiktas papildu procesuālās garantijas salīdzinājumā ar apstrīdēto lēmumu, lai nodrošinātu sensitīvu personas datu aizsardzību, ieviešot virtuālās datu telpas procedūru, kā ierosināts 2023. gada 6. decembra vēstulē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">367</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, 2024. gada 24. janvāra lēmuma 13. apsvēruma b) punktā ir noteiktas procesuālās garantijas žurnālistu informācijas avotu aizsardzībai, apstiprinot 2023. gada 6. decembra vēstulē ierosināto procedūru. Šīs garantijas būtībā ir tādas pašas kā tās, par kurām neformāli apspriedušās Komisija un prasītāja un kurām iedvesma rasta procedūrā, kas ieviesta, lai aizsargātu advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti (skat. šī sprieduma 353.–357. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">368</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, kā norādīts šī sprieduma 359. punktā, jākonstatē, ka prasītājai nav tikusi liegta iespēja savus sākotnējos prasījumus un izvirzītos pamatus attiecināt uz 2024. gada 24. janvāra lēmumu vai iesniegt papildu prasījumus un izvirzīt papildu pamatus šī sprieduma 361. punktā minētās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">369</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā izriet no šī sprieduma 353.–357. punkta, jānorāda, ka dialogā ar Komisiju prasītāja pirms prasības pieteikuma iesniegšanas 2023. gada 23. novembrī uzzināja par Komisijas centieniem rast risinājumu žurnālistu informācijas avotu aizsardzībai, iedvesmojoties no procedūras, kas ieviesta, lai aizsargātu advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">370</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr prasītāja ar šo prasību izvēlējās negrozīt savu prasības pieteikumu, lai ņemtu vērā 2024. gada 24. janvāra lēmumu, un neizvēlējās arī celt jaunu prasību par minēto lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">371</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, kā izriet no šī sprieduma 345.–348. punktā minētās judikatūras, atcelšanas prasība, ko cēlusi fiziska vai juridiska persona, ir pieņemama tikai tad, ja šai personai ir interese, lai apstrīdētais akts tiktu atcelts. Šāda interese, kas jāpierāda prasītājai, nozīmē, ka šī akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas un tādējādi prasība ar savu iznākumu var radīt labumu lietas dalībniekam, kurš to ir cēlis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">372</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā, atbildot uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, prasītāja apgalvo, ka tās interese sestā pamata otrajā daļā apstrīdēt to, ka pastāv procesuālās garantijas žurnālistu informācijas avotu noslēpuma aizsardzībai, bija saglabājusies, jo, pirmkārt, Komisija nevarēja ar atpakaļejošu spēku novērst trūkumus, kas ietekmē apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, un, otrkārt, paredzētās garantijas nevarēja novērst jebkādu žurnālistu informācijas avotu aizsardzības apdraudējumu. Šajā ziņā tā izvirza jaunus argumentus, kuru mērķis ir apstrīdēt 2024. gada 24. janvāra lēmumā noteikto garantiju pietiekamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">373</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, jaunie argumenti, kuru mērķis ir apstrīdēt minēto garantiju pietiekamību un kuri pirmo reizi ir izvirzīti atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem stadijā, ir jānoraida kā nepieņemami (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 29. janvāris, Ben Ali/Padome, T‑178/23, nav publicēts, EU:T:2025:114, 54. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">374</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, jākonstatē, ka ar šo atbildi prasītāja sestā pamata otrajā daļā nav pierādījusi savas intereses celt prasību saglabāšanos. Tā it īpaši nepaskaidro iemeslus, kuru dēļ apstrīdētā lēmuma atcelšana tai varētu sniegt labumu pēc 2024. gada 24. janvāra lēmuma pieņemšanas, ko prasītāja ir izvēlējusies neapstrīdēt ar šo prasību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">375</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka pirms 2024. gada 24. janvāra lēmuma pieņemšanas prasītāja nebija iesniegusi Komisijai nevienu dokumentu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">376</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, kā izriet no lietas materiāliem un kā prasītāja apstiprināja tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, tā vispirms dokumentus Komisijai nosūtīja 2024. gada februārī un pēc tam 2024. gada septembrī un decembrī. Tiesas sēdē prasītāja norādīja, ka 2024. gada decembrī Komisija bija saņēmusi dokumentus, kas atbilst apstrīdētā lēmuma noteikumiem, izņemot dokumentus, uz kuriem attiecas advokāta un klienta saziņas noslēpums vai žurnālistu informācijas avotu noslēpums, un tos, kuri ietilpst attiecīgo personu privātās dzīves sfērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">377</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to apstrīdētais lēmums šajā ziņā nav radījis tiesiskas sekas laikposmā no tā pieņemšanas brīža, proti, no 2023. gada 19. septembra, līdz 2024. gada 24. janvāra lēmuma spēkā stāšanās brīdim.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">378</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ prasītāja nevarētu gūt nekādu labumu no apstrīdētā lēmuma iespējamās atcelšanas, pamatojoties uz procesuālo garantiju žurnālistu informācijas avotu aizsardzībai neesību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">379</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jāprecizē, ka šajā prasībā prasītāja neizvirza prasījumus par zaudējumu atlīdzību un neatsaucas ne uz vienu atlikušo interesi, kas minēta šī sprieduma 347. punktā minētajā judikatūrā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">380</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, var secināt, ka prasītāja sestā pamata otrajā daļā nav pamatojusi savas intereses celt prasību saglabāšanos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">381</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab sestā pamata otrā daļa un līdz ar to sestais pamats kopumā jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par septīto pamatu, kas attiecas uz atbilstošu garantiju neesību, lai aizsargātu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">382</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar septīto pamatu prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav ietvertas atbilstošas garantijas, lai aizsargātu Hartas 7. pantā un ECPAK 8. pantā nostiprinātās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">383</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas ieskatā to, ka apstrīdētajā lēmumā tai ir noteikts pienākums iesniegt dokumentus, kas saistīti ar dažu tās darbinieku un pilnvaroto pārstāvju privāto dzīvi, būtībā pierāda šādi fakti. Pirmkārt, privātie un/vai personiskie mobilie tālruņi vai planšetdatori (turpmāk – personiskie saziņas līdzekļi), kas vismaz vienu reizi esot tikuši izmantoti darba vajadzībām, ietilpstot apstrīdētā lēmuma piemērošanas jomā attiecīgajā laikposmā. Otrkārt, dokumenti, kas atbilst apstrīdētā lēmuma pielikuma III punkta 7. apakšpunktam, ir jāiesniedz pilnībā. Treškārt, apstrīdētajā lēmumā nav nekādu norāžu par procesuālajām garantijām, lai aizsargātu privātās dzīves noslēpumu. Ceturtkārt, ar apstrīdēto lēmumu izdotais rīkojums esot pretrunā Francijas darba tiesībām. Ja prasītāja izpildītu apstrīdētajā lēmumā noteikto pienākumu apkopot, apstrādāt un nosūtīt Komisijai dokumentus, kuri ietilpst dažu tās darbinieku un pilnvaroto pārstāvju privātās dzīves sfērā, tai tiktu piemēroti kriminālsodi un tiktu pārkāptas šo personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">384</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā tā precizē, ka saskaņā ar Francijas tiesībām darba devējs nevar piekļūt vēstulēm vai e‑pasta vēstulēm, ko darbinieks ir nosūtījis vai saņēmis savā darba vietā, kā arī dokumentiem, kuri ir darbinieka rīcībā viņa darba vietā un kurus darbinieks ir identificējis kā personiskus dokumentus, izņemot, ja ieinteresētā persona ir klātesoša, kad notiek iepazīšanās ar šo dokumentu, vai ja tā ir uzaicināta būt klātesoša. Turklāt darba devējs nevar iepazīties ar darbinieka nosūtītajām vai saņemtajām e‑pasta vēstulēm viņa personiskajā elektroniskajā pastkastītē, kas ir nošķirta no darba pastkastītes, vai ar sarakstēm, kuras darbinieks veic personiskajā tūlītējās ziņapmaiņas lietotnē, pretējā gadījumā tas ir uzskatāms par korespondences noslēpuma pārkāpumu, kas ir noziedzīgs nodarījums, un tas tā ir pat tad, ja darbinieks ir instalējis personiskās saziņas lietotni un izmanto to datorā, kuru tam nodrošina darba devējs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">385</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Replikas rakstā prasītāja apgalvo, ka Komisija jauc jēdzienus “personas dati” un “privāt[ās] dzīv[es]” sfērā ietilpstošā informācija. Prasītājas ieskatā jēdziens “personas dati” tomēr ir šaurāks nekā plašākais jēdziens “privātā dzīve”. Tā uzskata, ka aizsardzība, ko Komisija, kā tā apgalvo, nodrošina tikai personas datiem, neattiecas uz informāciju, uz kuru, lai arī tā nav tikai personiska, attiecas pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">386</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">387</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Hartas 7. pantu ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">388</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Hartas 7. pantā ir ietvertas tiesības, kas atbilst ECPAK 8. panta 1. punktā garantētajām tiesībām; saskaņā ar to ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un sarakstes neaizskaramību (skat. spriedumu, 2022. gada 8. decembris, Google (Atsauču uz apgalvoti nepatiesu saturu atsaistīšana), C‑460/20, EU:C:2022:962, 59. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi atbilstoši Hartas 52. panta 3. punktam Hartas 7. pantam ir piešķirama tāda pati nozīme un apjoms kā ECPAK 8. panta 1. punktam, kā tas interpretēts ECT judikatūrā (skat. spriedumu, 2015. gada 17. decembris, WebMindLicenses, C‑419/14, EU:C:2015:832, 70. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par iejaukšanos Hartas 7. pantā paredzēto tiesību īstenošanā, kas izriet no apstrīdētā lēmuma</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">389</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru personas datu izpaušana trešai personai, piemēram, valsts iestādei, ir iejaukšanās Hartas 7. pantā noteiktajās pamattiesībās, lai kāda būtu izpaustās informācijas vēlāka izmantošana, pat ja nav apstākļu, kas ļautu šo iejaukšanos kvalificēt kā “smagu”. Tas pats attiecas uz personas datu glabāšanu, kā arī piekļuvi minētajiem datiem, lai valsts iestādes varētu tos izmantot. Nav svarīgi, vai attiecīgā informācija par privāto dzīvi ir vai nav sensitīva un vai attiecīgajām personām ir vai nav radītas iespējamas neērtības šīs iejaukšanās dēļ (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 2. oktobris, Ministerio Fiscal, C‑207/16, EU:C:2018:788, 51. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 21. jūnijs, Ligue des droits humains, C‑817/19, EU:C:2022:491, 96. punkts un tajā minētā judikatūra). Šajā ziņā nav nozīmes tam, ka attiecīgie dati varētu būt saistīti ar profesionālo darbību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 22. novembris, Luxembourg Business Registers, C‑37/20 un C‑601/20, EU:C:2022:912, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">390</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā Tiesai jau ir bijusi iespēja apstiprināt, ka elektroniskā pasta izņemšana, kas tiek veikta fiziskas personas profesionālo telpu vai komerctelpu vai komercsabiedrības telpu kratīšanas laikā, arī ir iejaukšanās Hartas 7. pantā garantēto tiesību īstenošanā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 17. decembris, WebMindLicenses, C‑419/14, EU:C:2015:832, 70.–73. un 80. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">391</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, kā izriet no šī sprieduma 6.–12. un 19. punkta, apstrīdētajā lēmumā prasītājai būtībā ir noteikts pienākums apkopot un nosūtīt Komisijai, pirmkārt, dokumentus, ko attiecīgajā laikposmā nosūtījušas vai saņēmušas četrpadsmit attiecīgās personas (kā arī to tiesību pārņēmēji un priekšteči), kuras konkrēti identificētas minētā lēmuma pielikuma II punkta 5. apakšpunktā, un kas satur vismaz vienu no šī pielikuma VII punktā uzskaitītajiem meklētājvārdiem, un, otrkārt, dokumentus, ar kuriem attiecīgajā laikposmā ir apmainījušās četras personas, kuras konkrēti identificētas šī pielikuma III punkta 7. apakšpunkta a)–c) punktā. Šis pienākums attiecas uz [informācijas] apmaiņu, kas notikusi, izmantojot gan darba saziņas līdzekļus, gan personiskos saziņas līdzekļus, ja tie vismaz vienu reizi ir tikuši izmantoti saziņai darba vajadzībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">392</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos dokumentos, kuri jāapkopo, jāapstrādā un jānosūta Komisijai, var būt ietverta informācija, kas saistīta ar atsevišķu prasītājas darbinieku un pilnvaroto pārstāvju privāto dzīvi. Tālab apstrīdētā lēmuma izpilde var izraisīt iejaukšanos Hartas 7. pantā garantētajās tiesībās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">393</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par iejaukšanās smagumu, pirmkārt, jāatgādina, ka ar apstrīdēto lēmumu noteiktais pienākums attiecas arī uz informācijas apmaiņu, kas veikta, izmantojot personiskos saziņas līdzekļus, ja tie vismaz vienu reizi ir tikuši izmantoti saziņai darba vajadzībām. Otrkārt, apstrīdētajā lēmumā ir ne tikai noteikts pienākums nosūtīt dokumentus, ar kuriem visā attiecīgajā laikposmā apmainījušās šī sprieduma 391. punktā minētās personas, bet tā pielikuma III punkta 9. apakšpunktā ir paredzēts arī pienākums nodot visu informācijas apmaiņu starp noteiktām personām, ja minētajā lēmumā norādītajiem meklētājvārdiem atbilst tikai viena informācijas apmaiņa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">394</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ apstrīdētā lēmuma izpilde var izraisīt ļoti dažāda rakstura, kuru ir grūti noteikt a priori, personas datu paziņošanu, kura, iespējams, ir plaša apmēra. Turklāt informācija, kas apkopota no personiskajiem saziņas līdzekļiem, var sniegt vairāk informācijas par sensitīviem attiecīgo personu privātās dzīves aspektiem nekā informācija, kas iegūta no darba saziņas līdzekļiem. No tā izriet, ka šādi dati kopumā ļauj izdarīt precīzus secinājumus par attiecīgo personu privāto dzīvi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">395</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādas sensitīvas informācijas par attiecīgo personu privāto dzīvi paziņošana, kas ļauj izdarīt precīzus secinājumus par šo personu privāto dzīvi, ir smaga iejaukšanās Hartas 7. pantā nostiprinātajās pamattiesībās (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2022. gada 1. augusts, Vyriausioji tarnybinės etikos komisija, C‑184/20, EU:C:2022:601, 105. punkts; 2022. gada 22. novembris, Luxembourg Business Registers, C‑37/20 un C‑601/20, EU:C:2022:912, 41.–44. punkts, un 2024. gada 30. aprīlis, La Quadrature du Net u.c. (Personas dati un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošana), C‑470/21, EU:C:2024:370, 96. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">396</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ apstrīdētajā lēmumā paredzētais pienākums nosūtīt informāciju Komisijai rada smagas iejaukšanās Hartas 7. pantā nostiprinātajās pamattiesībās risku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">397</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā apstrīdētais lēmums Hartas 52. panta 1. punkta izpratnē ir tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību īstenošanas ierobežojums, jāpārbauda, vai šāds ierobežojums ir pamatots saskaņā ar šajā tiesību normā paredzētajiem noteikumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par iejaukšanās, kas izriet no apstrīdētā lēmuma, pamatojumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">398</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punkta pirmo teikumu visiem tajā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos (prasība, kas judikatūrā saukta par “tiesiskuma principu”) un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Atbilstoši Hartas 52. panta 1. punkta otrajam teikumam, ievērojot proporcionalitātes [samērīguma] principu, ierobežojumus [šīm tiesībām un brīvībām] drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes [vispārējo interešu] mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesiskuma principa ievērošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">399</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Tiesas judikatūras izriet, ka tiesiskuma principa ievērošana nozīmē, ka juridiskais pamats, kas atļauj šādu ierobežojumu, pietiekami skaidri un precīzi definē tā tvērumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 26. janvāris, Ministerstvo na vatreshnite raboti (Policijas veikta biometrisko un ģenētisko datu reģistrācija), C‑205/21, EU:C:2023:49, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">400</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā jākonstatē, ka Hartas 7. pantā garantēto pamattiesību īstenošanas ierobežojums, kas izriet no apstrīdētā lēmuma izpildes, ir paredzēts Savienības leģislatīvā aktā. Proti, apstrīdētais lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, ar kuru Komisijai ir piešķirtas pilnvaras ar lēmumu pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu tai šajā regulā noteiktos pienākumus (skat. šī sprieduma 112.–124. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">401</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulā Nr. 139/2004 Komisijai piešķirto pilnvaru izmantošana veicina Līgumos noteiktā konkurences režīma saglabāšanu, kas uzņēmumiem ir stingri jāievēro (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 20. jūnijs, České dráhy/Komisija, T‑621/16, nav publicēts, EU:T:2018:367, 105. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">402</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā ar Regulu Nr. 139/2004 Komisijai pietiekami skaidri un precīzi ir piešķirtas pilnvaras pieņemt lēmumus par informācijas pieprasīšanu, apstrīdētajā lēmumā tādējādi ir ievērots tiesiskuma princips Hartas 52. panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Hartas 7. pantā nostiprināto pamattiesību būtības ievērošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">403</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar judikatūru tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru valsts iestādēm vispārīgi tiek ļauts piekļūt elektronisko komunikāciju saturam, ir jāuzskata par tādu, kas apdraud pašu Hartas 7. pantā garantēto pamattiesību uz privātās dzīves neaizskaramību būtību (skat. spriedumu, 2015. gada 6. oktobris, Schrems, C‑362/14, EU:C:2015:650, 94. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">404</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat pasākums, kas ļauj valsts iestādēm gūt pilnīgu priekšstatu par attiecīgo personu privāto un ģimenes dzīvi, var apdraudēt Hartas 7. pantā nostiprināto pamattiesību būtību (spriedumi, 2022. gada 21. jūnijs, Ligue des droits humains, C‑817/19, EU:C:2022:491, 120. punkts; 2022. gada 22. novembris, Luxembourg Business Registers, C‑37/20 un C‑601/20, EU:C:2022:912, 50.–52. punkts, un 2024. gada 21. marts, Landeshauptstadt Wiesbaden, C‑61/22, EU:C:2024:251, 80. un 81. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">405</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ar pamattiesību ierobežojumu tiek ievērota to būtība, ja ar šo ierobežojumu šīs tiesības netiek apdraudētas pašas par sevi, it īpaši, ja šis ierobežojums ir piemērojams, ievērojot īpašus nosacījumus, ciktāl minētie nosacījumi ir izpildīti (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumus, 2015. gada 6. oktobris, Delvigne, C‑650/13, EU:C:2015:648, 48. punkts, un 2017. gada 27. septembris, Puškár, C‑73/16, EU:C:2017:725, 64. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">406</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, pirmām kārtām, lai gan ir taisnība, ka informācija, kas apkopota un nosūtīta Komisijai saskaņā ar apstrīdēto lēmumu, var atklāt ļoti precīzu informāciju par attiecīgo personu privāto dzīvi, šāda informācija tikai izkliedētā un papildu veidā var sniegt norādes par noteiktiem minēto personu privātās dzīves aspektiem. Proti, šī informācija attiecas uz dažādām tādu datu kategorijām, kas ietilpst privātās dzīves sfērā un kas ne vienmēr ir savstarpēji saistīti un neveido viendabīgu kopumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">407</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma piemērojamība laikā, piemērojamība personām un materiāltiesiskā piemērojamība ir ierobežota, precīzi definējot attiecīgo laikposmu (minētā lēmuma pielikuma I punkta 4. apakšpunkts), attiecīgās personas (šī pielikuma II punkta 5. apakšpunkts) un meklētājvārdus (šī pielikuma VII punkts) tādējādi, ka šajā lēmumā prasītājai nav noteikts pienākums apkopot un nosūtīt Komisijai visus dokumentus, ar kuriem ir apmainījušies tās darbinieki un pilnvarotie pārstāvji (skat. šī sprieduma 391. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">408</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat ir jāprecizē, ka apstrīdētais lēmums uz personiskajiem saziņas līdzekļiem attiecas tikai tad, ja tie vismaz vienu reizi ir izmantoti darba vajadzībām, kā izriet no minētā lēmuma pielikuma I punkta 2. apakšpunkta (skat. šī sprieduma 8. un 391. punktu). Šis nosacījums ļauj ierobežot apstrīdētā lēmuma piemērošanas jomu, attiecinot to tikai uz personām, kuras savus personiskos saziņas līdzekļus ir izmantojušas darba vajadzībām. Šajā ziņā jāprecizē, ka attiecīgā informācijas pieprasījuma mērķis ir konstatēt konkurences noteikumu pārkāpumus; tā ir joma, kurā informācijas apmaiņa, kam ir nozīme, var notikt starp attiecīgajām personām, izmantojot citus saziņas līdzekļus, kas nav darbam paredzētie saziņas līdzekļi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">409</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jāuzsver, ka tāda lēmuma par informācijas pieprasīšanu, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, kā apstrīdētais lēmums, mērķis nav apkopot informāciju, kas ietilpst attiecīgo personu privātās dzīves sfērā, pašu par sevi vai viņu personas datus pašus par sevi, bet gan apkopot informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu pieņēmumus par to pienākumu neizpildi, kuri izriet no minētās regulas. Tas nozīmē, ka, izņemot gadījumus, kad informācijai ir komerciāla nozīme un tādējādi tā ir lietderīga, lai konstatētu šāda pārkāpuma pastāvēšanu, informācijas, kas ietilpst attiecīgo personu privātās dzīves sfērā, un viņu personas datu apkopošanai ir tikai papildu raksturs (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu, 2002. gada 22. oktobris, Roquette Frères, C‑94/00, EU:C:2002:603, 45. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">410</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, iejaukšanos, ko izraisa apstrīdētais lēmums, reglamentē procesuālās garantijas attiecībā uz sensitīvu personas datu aizsardzību. Proti, apstrīdētā lēmuma pielikuma IV punkta 10. apakšpunkta l) punktā ir paredzēts, ka tad, ja atsevišķos dokumentos ir ietverti sensitīvi personas dati, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.; turpmāk – VDAR), šie dokumenti tiks iesniegti kodētā veidā un nošķirti un tiks identificēti kā “sensitīvi personas dati”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">411</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar VDAR 9. panta 1. punktu, lasot to kopsakarā ar 10. apsvērumu, jēdziens “sensitīvi personas dati” attiecas uz personas datiem, kuru apstrāde atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, kā arī uz ģenētiskajiem datiem, biometriskajiem datiem, kuru apstrāde ļauj veikt fiziskas personas unikālu identifikāciju, uz veselības datiem vai datiem par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">412</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi apstrīdētajā lēmumā ir izklāstītas īpašas procesuālās garantijas attiecībā uz sensitīviem personas datiem, kas nodrošina, ka šie dati tiek iesniegti kodētā veidā un nošķirti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">413</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā jāprecizē, kā izriet no šī sprieduma 22. punkta, ka apstrīdētais lēmums tika grozīts un papildināts ar 2024. gada 24. janvāra lēmumu. It īpaši no šī lēmuma 13. apsvēruma a) punkta izriet, ka attiecībā uz personas datiem tos apstrīdētā lēmuma piemērošanas jomā ietilpstošos dokumentus, kuri nav saistīti ar prasītājas komercdarbību un kuri ietver sensitīvus personas datus VDAR 9. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV 2018, L 295, 39. lpp.) 10. panta nozīmē, varēs ievietot virtuālajā datu telpā, kā paredzēts 2020. gada 29. oktobra rīkojuma Facebook Ireland/Komisija (T‑451/20 R, nav publicēts, EU:T:2020:515) un 2020. gada 29. oktobra rīkojuma Facebook Ireland/Komisija (T‑452/20 R, nav publicēts, EU:T:2020:516) rezolutīvās daļas 2. punktā, lai ļautu Komisijai pārbaudīt, vai tiem nav nozīmes tās izmeklēšanā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">414</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai Komisija paskaidroja, ka apstrīdētā lēmuma pielikuma IV punkta 10. apakšpunkta l) punktā paredzētās procesuālās garantijas un 2024. gada 24. janvāra lēmuma 13. apsvēruma a) punktā paredzētās procesuālās garantijas ir kumulatīvas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">415</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 24. janvāra lēmumu izveidotā virtuālās datu telpas procedūra ļauj vēl vairāk reglamentēt apstrīdētā lēmuma īstenošanu, piešķirot papildu procesuālās garantijas, lai nodrošinātu sensitīvu personas datu aizsardzību. Šajā ziņā jāprecizē, ka Hartas 8. panta 1. punktā paredzētās tiesības uz personas datu aizsardzību ir cieši saistītas ar Hartas 7. pantā nostiprinātajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, kā izriet no šī sprieduma 444. punktā minētās judikatūras un no šī sprieduma 442.–454. punktā veiktās analīzes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">416</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, Komisijas izmeklēšanas konkurences tiesību jomā ietvaros sniegtās informācijas nodošanu un apstrādi reglamentē vispārējas procesuālās garantijas, kuru mērķis ir nodrošināt tostarp šo datu drošību, integritāti un konfidencialitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">417</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, tikai Komisijas darbinieki un ierēdņi, kas ir atbildīgi par izmeklēšanu, attiecīgā gadījumā var iepazīties ar personas datiem. Komisijas darbiniekiem ir stingri dienesta noslēpuma pienākumi saskaņā ar LESD 339. pantu un Regulas Nr. 139/2004 17. pantu. Ar pēdējo minēto tiesību normu Komisijas darbiniekiem un ierēdņiem ir aizliegts izpaust iegūto informāciju vai to izmantot citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem tā tikusi iegūta. Turklāt Komisijas ierēdņiem un darbiniekiem ir saistošs Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 17. pants, saskaņā ar kuru tie, tostarp pēc atbrīvošanas no amata, “atturas no jebkādas informācijas neatļautas atklāšanas, ko [tie] saņēm[uši], pildot savus pienākumus, ja vien šī informācija jau nav publicēta vai kļuvusi pieejama sabiedrībai”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">418</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka apstrīdēto lēmumu nevar uzskatīt par tādu, kas apdraud Hartas 7. panta būtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Savienības atzītu vispārējo interešu mērķu sasniegšanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">419</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar judikatūru konkurences tiesību mērķis, kas ir nepieciešams iekšējā tirgus darbībai, ir nodrošināt to, lai konkurence šajā tirgū netiktu izkropļota, kaitējot vispārējām interesēm, atsevišķiem uzņēmumiem un patērētājiem (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumus, 2022. gada 22. marts, bpost, C‑117/20, EU:C:2022:202, 46. punkts un tajā minētā judikatūra; 2022. gada 22. marts, Nordzucker u.c., C‑151/20, EU:C:2022:203, 51. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2018. gada 20. jūnijs, České dráhy/Komisija, T‑621/16, nav publicēts, EU:T:2018:367, 105. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">420</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā jānorāda, ka apstrīdētais lēmums ir ar Regulas Nr. 139/2004 11. pantu Komisijai piešķirto pilnvaru izpausme, kuru mērķis ir ļaut šai iestādei izpildīt tai ar Līgumiem uzticēto uzdevumu, proti, nodrošināt konkurences tiesību ievērošanu iekšējā tirgū.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">421</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">To, cik svarīgas ir vispārējās intereses, kas saistītas ar konkurences tiesību efektīvu piemērošanu, ir uzsvērusi arī ECT. It īpaši, ņemot vērā negatīvo ietekmi, kāda var būt minēto tiesību pārkāpumiem uz konkurenci tirgos, un pastāvošās grūtības, lai šos pārkāpumus atklātu un izmeklētu, ir svarīgi, lai konkurences uzraudzības iestādes un citas tiesībaizsardzības iestādes varētu koordinēt savus centienus, lai atklātu šādas pretkonkurences darbības un piemērotu sodus par tām. Konkurences tiesību piemērošana ir būtiska, lai saglabātu ekonomikas tirgu darbības potenciālu un godīgumu un tātad arī valsts ekonomisko labklājību (skat. ECT spriedumu, 2025. gada 1. aprīlis, Ships Waste Oil Collector B.V. u.c. pret Nīderlandi, CE:ECHR:2025:0401JUD000279916, 197. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">422</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis mērķis ir vispārējo interešu mērķis, kas var attaisnot pat smagu iejaukšanos Hartas 7. pantā nostiprinātajās pamattiesībās (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 18. jūnijs, Deutsche Bahn u.c./Komisija, C‑583/13 P, EU:C:2015:404, 20. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">423</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab apstrīdētais lēmums veicina Savienības atzīta vispārējo interešu mērķa sasniegšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par samērīguma principa ievērošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">424</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Tiesas judikatūru samērīguma princips prasa, lai ierobežojumi, kas ar Savienības tiesību aktiem var tikt noteikti Hartā paredzētajām tiesībām un brīvībām, nepārsniegtu to, kas ir atbilstošs un nepieciešams, lai sasniegtu izvirzītos leģitīmos mērķus vai vajadzību aizsargāt citu personu tiesības un brīvības, ņemot vērā, ka tad, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais un tā radītās neērtības nedrīkst būt nesamērīgas ar sasniedzamajiem mērķiem. Tādējādi iespējamība pamatot Hartas 7. pantā noteikto tiesību ierobežojumu ir jāizvērtē, izsverot iejaukšanās, ko rada šāds ierobežojums, smagumu un pārbaudot, vai vispārējo interešu mērķa nozīmīgums, kas ir šī ierobežojuma pamats, ir atbilstošs šim smagumam (skat. spriedumu, 2022. gada 8. decembris, Orde van Vlaamse Balies u.c., C‑694/20, EU:C:2022:963, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ierobežojuma piemērotību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">425</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojuma, kas izriet no apstrīdētā lēmuma, piemērotību ir jāuzskata, ka, ņemot vērā šī sprieduma 419.–423. punktu, tāds lēmums par informācijas pieprasīšanu kā apstrīdētais lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, ir piemērots pasākums, lai sasniegtu vispārējo interešu mērķi aizsargāt efektīvu un neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū, jo ar to attiecīgajām sabiedrībām ir noteikts pienākums apkopot un nosūtīt Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu pretkonkurences darbību pastāvēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ierobežojuma nepieciešamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">426</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz prasību par tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojuma nepieciešamību šī prasība nav izpildīta tad, ja izvirzīto vispārējo interešu mērķi saprātīgi var sasniegt tikpat efektīvi ar citiem līdzekļiem, kas mazāk aizskar attiecīgo personu pamattiesības. Šī nepieciešamības prasība turpretim ir izpildīta, ja attiecīgo datu apstrādes nolūku nav iespējams pienācīgi sasniegt tikpat efektīvi ar citiem līdzekļiem, kas mazāk aizskar attiecīgo personu pamattiesības, it īpaši Hartas 7. pantā garantētās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 4. oktobris, Bezirkshauptmannschaft Landeck (Mēģinājums piekļūt mobilajā tālrunī saglabātajiem personas datiem), C‑548/21, EU:C:2024:830, 87. un 88. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">427</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā jāatgādina, ka digitalizētā vidē nav strīda par to, ka informācijas apmaiņa uzņēmumā vai starp uzņēmumiem lielā mērā notiek elektroniski, izmantojot darba vai pat personiskos saziņas līdzekļus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">428</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijas izmeklēšanas pilnvarām konkurences tiesību jomā varētu tikt liegta to lietderīgā iedarbība, ja uzņēmumi varētu izvairīties no pienākuma atbildēt uz informācijas pieprasījumu tikai ar pamatojumu, ka dažos dokumentos ir ietverta norāde “personisks” vai “privāts” vai ka apmaiņa ar šiem dokumentiem notiek, izmantojot personiskos saziņas līdzekļus, neizvērtējot jautājumu, vai šajos dokumentos faktiski ir ietverta informācija saistībā ar attiecīgo uzņēmumu komercdarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">429</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, lai nodrošinātu konkurences tiesību efektivitāti, Komisijai ir jābūt iespējai pieprasīt visu informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu tai Regulā Nr. 139/2004 noteiktos pienākumus, un kas atrodas darba vai pat personiskajos saziņas līdzekļos, ja pēdējie minētie ir tikuši izmantoti darba vajadzībām, – vienlaikus ievērojot Hartas 7. pantā nostiprinātās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">430</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab prasītājai apstrīdētajā lēmumā noteiktais pienākums apkopot un nosūtīt Komisijai tajā minētos dokumentus un – papildus – datu par privāto dzīvi apkopošana, ko šis lēmums rada, ir jāuzskata par nepieciešamu, lai sasniegtu vispārējo interešu mērķi aizsargāt konkurenci iekšējā tirgū, jo šo mērķi nevar saprātīgi sasniegt tikpat efektīvi ar citiem līdzekļiem, kas mazāk aizskar pamattiesības, it īpaši Hartas 7. pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ierobežojuma absolūti samērīgo raksturu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">431</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai izvērtētu, vai Hartas 7. pantā garantēto pamattiesību izmantošanas ierobežojums ir absolūti samērīgs, jāizsver viss konkrētajā lietā nozīmīgo apstākļu kopums. Šo apstākļu vidū tostarp ir attiecīgo pamattiesību īstenošanas ierobežojuma smagums, kas atkarīgs no tā, kāda veida datiem kompetentās iestādes var piekļūt, un no šo datu sensitivitātes, ar šo ierobežojumu sasniedzamā vispārējo interešu mērķa svarīgums, attiecīgo dokumentu īpašnieka saistība ar attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, kā arī attiecīgo datu nozīme faktu konstatēšanai (skat. spriedumu, 2024. gada 4. oktobris, Bezirkshauptmannschaft Landeck (Mēģinājums piekļūt mobilajā tālrunī saglabātajiem personas datiem), C‑548/21, EU:C:2024:830, 89. un 90. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">432</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, runājot par iejaukšanās smagumu, kā izriet no šī sprieduma 396. punkta, apstrīdētajā lēmumā paredzētais pienākums nosūtīt informāciju Komisijai ietver smagas iejaukšanās Hartas 7. pantā nostiprinātajās pamattiesībās risku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">433</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jāprecizē, ka ar apstrīdēto lēmumu Komisijai nav piešķirta pilnīga un nekontrolēta piekļuve visiem datiem, kas atrodas attiecīgo personu personiskajos saziņas līdzekļos, un tā mērķis nav izveidot nepārtrauktas, mērķtiecīgas un sistemātiskas uzraudzības sistēmu, kas ietver visu prasītājas darbinieku un pilnvaroto pārstāvju, kā arī to personu, uz kurām attiecas minētais lēmums, personas datu automatizētu izvērtēšanu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2022. gada 21. jūnijs, Ligue des droits humains, C‑817/19, EU:C:2022:491, 98.–111. punkts, un 2024. gada 4. oktobris, Bezirkshauptmannschaft Landeck (Mēģinājums piekļūt mobilajā tālrunī saglabātajiem personas datiem), C‑548/21, EU:C:2024:830, 91.–95. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">434</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, jāprecizē, ka saistībā ar dokumentiem, kas apkopoti saskaņā ar apstrīdēto lēmumu, dati par privāto dzīvi drīzāk var parādīties izkliedētā veidā, kad tiek meklēta komercinformācija par uzņēmumu. Šajā kontekstā šie dati paši par sevi neļauj gūt pilnīgu priekšstatu par attiecīgās personas privāto dzīvi, ja netiek veikta papildu apstrāde, un tas nekādā gadījumā nav izmeklēšanas mērķis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">435</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, kā precizēts šī sprieduma 8. un 408. punktā, apstrīdētajā lēmumā ietvertais pienākums attiecas uz informācijas apmaiņu, kas veikta, izmantojot gan attiecīgo personu darba saziņas līdzekļus, gan personiskos saziņas līdzekļus, piemēram, viņu personiskos mobilos tālruņus, tikai tad, ja tie vismaz vienu reizi ir tikuši izmantoti darba vajadzībām. Līdz ar to informācijas pieprasījuma tvērums ir ierobežots attiecībā uz pienākumu nosūtīt dokumentus, kas minēti apstrīdētā lēmuma pielikuma III punkta 7. apakšpunktā un iegūti no personiskajiem saziņas līdzekļiem, lai ierobežotu Hartas 7. pantā nostiprināto tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību aizskārumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">436</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, jānorāda, ka attiecīgās personas ir atlasītas vai nu ieņemamā amata un pilnvaru, ko tās īsteno prasītājas vai tās galvenā akcionāra struktūrvienībās, nozīmīguma dēļ, vai arī to kā personu, kurām ir preses kartes, statusa dēļ, ciktāl minētā lūguma mērķis ir noteikt, vai prasītāja ir īstenojusi izšķirošu ietekmi uz Lagardère, kā izriet no šī sprieduma 10. punktā atgādinātajiem apstākļiem. Tādēļ apstrīdētajā lēmumā ne tikai ir vienīgi prasīts ievākt attiecīgos dokumentus no personām, kuras ieņem augsta līmeņa vadības amatus prasītājas uzņēmumā, bet ar to arī ir stingri reglamentēta tās informācijas nosūtīšana, kas iegūta no personām, kurām ir preses kartes, kā izriet no šī sprieduma 353.–358. punkta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">437</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, no šī sprieduma 419.–423. punktā atgādinātās informācijas izriet, ka nozīme, kāda ir mērķim aizsargāt efektīvu un neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū, var attaisnot pat smagu iejaukšanos Hartas 7. pantā nostiprinātajās tiesībās uz pamattiesību ievērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">438</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, attiecībā uz saikni, kas pastāv starp attiecīgo saziņas līdzekļu īpašnieku un attiecīgo pārkāpumu, jānorāda, ka piekļuvei privātās dzīves sfērā ietilpstošiem datiem, kuri, iespējams, atrodas darba saziņas līdzekļos un personiskajos saziņas līdzekļos, kas vismaz vienu reizi izmantoti darba vajadzībām, un to apkopošanai principā ir papildu raksturs, kad tiek meklēta komerciāla rakstura informācija, kuras mērķis ir apsūdzēt uzņēmumu, par kuru tiek veikta izmeklēšana. No tā izriet, ka piekļuves personas datiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana konkurences jomā, un to apkopošanas mērķis principā nav noteikt fiziskās personas, kas ir šo datu īpašniece, atbildību konkurences jomā, bet tikai tās juridiskās personas atbildību, ar kuru šai fiziskajai personai ir darba tiesiskās attiecības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">439</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, jāatgādina, ka a posteriori pārbaudes tiesā pastāvēšana ir pamatgarantija, lai nodrošinātu attiecīgā pasākuma saderību ar Hartas 7. pantu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 18. jūnijs, Deutsche Bahn u.c./Komisija, C‑583/13 P, EU:C:2015:404, 32. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt tieši šādā nozīmē Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktā, uz kura pamata tika pieņemts apstrīdētais lēmums, ir precizēts, ka lēmumos par informācijas pieprasīšanu ir jānorāda tiesības pārskatīt šādus lēmumus Savienības tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">440</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab, runājot par to ierobežojumu absolūto samērīgumu, kas ar apstrīdēto lēmumu noteikti Hartas 7. pantā garantētajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, neērtības, ko rada apstrīdētā lēmuma izpilde, nešķiet nesamērīgas ar šī lēmuma vispārējo interešu mērķi aizsargāt konkurenci iekšējā tirgū (skat. šī sprieduma 419.–423. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">441</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu nevar atspēkot pārējie prasītājas argumenti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">442</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz prasītājas norādīto atšķirību starp jēdzienu “personas dati” un “privāt[ās] dzīv[es]” sfērā ietilpstošās informācijas jēdzienu ir taisnība, ka apstrīdētajā lēmumā ir noteiktas procesuālās garantijas attiecībā uz sensitīviem personas datiem, kā tie definēti VDAR 9. panta 1. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">443</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jāuzsver – tas vien, ka apstrīdētajā lēmumā noteiktās procesuālās garantijas attiecas tikai uz sensitīviem personas datiem, nevis vispārīgi uz datiem, kas ietilpst privātās dzīves sfērā, pats par sevi nenozīmē, ka minētajā lēmumā nav ievērotas Hartas 7. pantā nostiprinātās pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">444</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, Hartas 8. panta 1. punktā paredzētās tiesības uz personas datu aizsardzību ir cieši saistītas ar tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, kas nostiprinātas Hartas 7. pantā (spriedumi, 2010. gada 9. novembris, Volker und Markus Schecke un Eifert, C‑92/09 un C‑93/09, EU:C:2010:662, 47. punkts, un 2011. gada 24. novembris, Asociación Nacional de Establecimientos Financieros de Crédito, C‑468/10 un C‑469/10, EU:C:2011:777, 41. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">445</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā atbilstoši Tiesas judikatūrai tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi, kas atzītas Hartas 7. un 8. pantā, attiecas uz visu informāciju, kas skar identificētu vai identificējamu fizisku personu (spriedums, 2010. gada 9. novembris, Volker und Markus Schecke un Eifert, C‑92/09 un C‑93/09, EU:C:2010:662, 52. punkts). Tādējādi, ja ir izpildīti VDAR paredzētie personas datu likumīgas apstrādes nosacījumi, principā tiek uzskatīts, ka šī apstrāde atbilst arī Hartas 7. un 8. pantā noteiktajām prasībām (spriedums, 2023. gada 5. jūnijs, Komisija/Polija (Tiesnešu neatkarība un privātā dzīve), C‑204/21, EU:C:2023:442, 332. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">446</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā jāatgādina, ka saskaņā ar VDAR 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu prasītāja veic personas datu likumīgu apstrādi, nosūtot Komisijai dokumentus, kuros ir ietverti šādi dati, kas pieprasīti saskaņā ar apstrīdēto lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">447</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt saskaņā ar Regulas 2018/1725 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu Savienības iestādes var likumīgi apstrādāt personas datus, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības [vispārējās] interesēs vai īstenojot [šīm iestādēm] likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">448</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā apstrīdētais lēmums ir ar Regulu Nr. 139/2004 Komisijai piešķirto pilnvaru īstenošanas izpausme, kura, kā izriet no šī sprieduma 420. punkta, veicina Līgumos noteiktā konkurences režīma saglabāšanu, kas uzņēmumiem ir stingri jāievēro.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">449</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jāatgādina, ka Hartas 7. pantā nostiprinātās pamattiesības ir uztveramas nevis kā absolūtas prerogatīvas, bet gan jāaplūko saistībā ar to funkciju sabiedrībā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 21. jūnijs, Ligue des droits humains, C‑817/19, EU:C:2022:491, 112. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">450</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, kā izriet no šī sprieduma 403.–418. un 424.–440. punktā veiktās analīzes, ar apstrīdēto lēmumu noteiktie Hartas 7. pantā garantēto tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojumi neapdraud pamattiesību būtību un nav nesamērīgi ar minētajā lēmumā izvirzīto mērķi aizsargāt efektīvu un neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">451</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi prasītājas arguments, ka apstrīdētajā lēmumā paredzētās procesuālās garantijas nav piemērojamas visiem datiem, kuri ietilpst attiecīgo personu privātās dzīves sfērā, bet gan tikai sensitīviem personas datiem, pats par sevi nevar likt apšaubīt apstrīdētā lēmuma atbilstību Hartas 7. pantā nostiprinātajām pamattiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">452</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā, lai gan ir taisnība, ka apstrīdētajā lēmumā ir minētas tikai garantijas attiecībā uz sensitīviem personas datiem, no šī sprieduma 23. punkta arī izriet, ka Komisija ir piemērojusi virtuālās datu telpas garantiju datiem, kas ietilpst privātajā sfērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">453</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, jānorāda, ka šī virtuālās datu telpas piemērošanas jomas paplašināšana, attiecinot to arī uz dokumentiem, kas ietilpst privātajā sfērā, ar lēmumu nav tikusi formalizēta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">454</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, kā izriet no šī sprieduma 472. un 473. punkta, Komisija ir pierādījusi savu apņemšanos aizsargāt attiecīgo personu privāto dzīvi, apmierinot prasītājas 2025. gada 21. janvārī nosūtīto lūgumu izņemt atsevišķus dokumentus, kuros ir informācija, kas attiecas uz privāto dzīvi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">455</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu par apstrīdētā lēmuma pielikuma III punkta 9. apakšpunktā ietverto prasību iesniegt dokumentus, kas atbilst minētā pielikuma III punkta 7. apakšpunktam, pilnībā, pietiek ar atgādinājumu, kā izriet no šī sprieduma 240. punkta, ka šāds arguments nevar pierādīt samērīguma principa pārkāpumu, ciktāl informācijas konteksts var atvieglot tās izpratni un precizēt tās nozīmi izmeklēšanas vajadzībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">456</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, prasītāja apgalvo, ka saskaņā ar apstrīdēto lēmumu Komisijai varētu tikt nosūtīti dokumenti, uz kuriem attiecas privātās dzīves noslēpums vai kuros ir ietverti personas dati par atsevišķu attiecīgo personu “politiskajiem uzskatiem” vai “reliģisko pārliecību”. Šajā ziņā jānorāda, tāpat kā to dara Komisija, ka atsevišķi dokumenti, kas ietver “politiskos uzskatus” vai “reliģisko pārliecību”, var būt to dokumentu vidū, kuri ir saistīti ar prasītājas komercdarbību, un tiem varētu būt nozīme Komisijas izmeklēšanā, ciktāl tā daļēji attiecas uz iespējamu izšķirošu ietekmi, kas esot tikusi īstenota uz Lagardère grupas preses izdevumiem vai vienībām saistībā ar politiskiem, reliģiskiem vai filozofiskiem sižetiem. Turklāt prasītāja neidentificē alternatīvus vai papildu meklētājvārdus, no kuriem mazāk varētu izrietēt dati, kas attiecas uz attiecīgo personu politiskajiem uzskatiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">457</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka ar apstrīdēto lēmumu izdotais rīkojums ir pretrunā Francijas darba tiesībām, vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību pārākuma princips nostiprina Savienības tiesību prioritāti pār dalībvalstu tiesībām un uzliek visām dalībvalstu iestādēm pienākumu nodrošināt pilnīgu iedarbību dažādām Savienības tiesību normām, jo dalībvalstu tiesības nevar ietekmēt šīm dažādajām normām atzīto iedarbību minēto valstu teritorijā (skat. spriedumu, 2022. gada 18. janvāris, Thelen Technopark Berlin, C‑261/20, EU:C:2022:33, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">458</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā katrā ziņā jānorāda, ka prasītāja nesniedz konkrētu analīzi par konkrētām Francijas tiesību normām, kas ir minētas vienīgi prasības pieteikuma 160. un 161. zemsvītras piezīmē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">459</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā nav papildu paskaidrojumu vai pierādījumu, prasītājas arguments par Francijas darba tiesībām jānoraida kā tāds, kas neatbilst Reglamenta 76. panta d) punktā noteiktajām precizitātes prasībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">460</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālab septītais pamats jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prasītājas iesniegtajiem papildu pierādījumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par 2024. gada 26. jūlijā iesniegtajiem pierādījumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">461</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2024. gada 26. jūlijā, prasītāja, atsaucoties uz Reglamenta 85. panta 3. punktu, iesniedza papildu pierādījumus, kas sastāvēja no vairākām vēstulēm, kuras prasītāja un Komisija sūtījušas viena otrai, par to, vai un kādos apstākļos RSF varēja zināt par paziņojumu par iebildumiem, kas tai tika nosūtīts koncentrāciju kontroles procedūrā, kuru Komisija reģistrēja ar numuru M.10433 – Vivendi/Lagardère, vai piekļūt tam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">462</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 19. augusta apsvērumos Komisija apgalvo, ka prasītājas iesniegtie pierādījumi ir nepieņemami, jo Reglamenta 85. panta 3. punkta nosacījumi nav izpildīti nepamatotas kavēšanās dēļ, kas attiecināma uz prasītājas rīcību, iesniedzot šos pierādījumus. Komisijas ieskatā prasītāja nepaskaidro, kāpēc tā gaidīja desmit mēnešus pēc RSF 2023. gada 15. jūnija paziņojuma, lai mēģinātu “saprast apstākļus, kādos RSF varēja iepazīties ar konfidenciālu dokumentu no Komisijas lietas materiāliem vai zināt par to”, vai lai lūgtu Komisiju “sākt iekšējo izmeklēšanu”, lai gan tā būtu varējusi to izdarīt jau krietni pirms pirmās procesuālo rakstu apmaiņas. Katrā ziņā Komisija apgalvo, ka pierādījumiem acīmredzami nav nozīmes prasības izvērtēšanā. Komisija uzskata, ka šo pierādījumu mērķis ir tikai izmantot vecas domstarpības starp RSF un prasītāju un tie nekādā veidā nepamato argumentāciju, ko tā jau izklāstījusi savu pamatu pamatošanai. Šo pierādījumu iesniegšana esot tikai jauna izpausme prasītājas stratēģijai ar mērķi vairot lūgumus un procesa jautājumus, lai aizkavētu izmeklēšanas gaitu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">463</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka Reglamenta 85. panta 3. punktā ir paredzēts, ka “puses izņēmuma kārtā var sniegt papildu pierādījumus vai izteikt pierādījumu piedāvājumus pirms tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanas vai pirms Vispārējās tiesas lēmuma izlemt lietu bez tiesvedības mutvārdu daļas ar nosacījumu, ka kavēšanās šo ziņu iesniegšanā ir attaisnota”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">464</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā jākonstatē, ka prasītājas iesniegtās vēstules ir datētas ar datumu, kas ir vēlāks par prasības pieteikuma (2023. gada 23. novembris) un replikas (2024. gada 8. aprīlis) iesniegšanas datumu. Tālab prasītāja nevarēja pievienot šos pierādījumus ne replikai, ne vēl jo vairāk prasības pieteikumam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 13. janvāris, Bezouaoui un HB Consultant/Komisija, T‑478/18, nav publicēts, EU:T:2021:2, 79. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to šajos apstākļos minētie pierādījumi ir jāuzskata par pieņemamiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">465</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, kā uzsver Komisija, šiem pierādījumiem nav nozīmes šīs prasības vērtējumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">466</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, vispirms jānorāda, ka atbilstoši Komisijas paustajam tā nav nosūtījusi paziņojuma par iebildumiem nekonfidenciālo versiju lietā M.10433 – Vivendi/Lagardère organizācijai RSF, kura minētajā lietā netika atzīta par ieinteresēto trešo personu, jo tā to nebija lūgusi. No tā izriet, ka RSF šai versijai varēja piekļūt ar tādas trešās personas starpniecību, kas nav ievērojusi neizpaušanas saistības un ko Komisija nav varējusi identificēt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">467</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču ieinteresētas trešās personas rīcību nevar attiecināt uz Komisiju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">468</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā uzsver Komisija, tai nav atļauts izpaust trešām personām komercnoslēpumus, konfidenciālu informāciju vai sensitīvus personas datus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">469</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2023/914 (2023. gada 20. aprīlis), ar ko īsteno Regulu Nr. 139/2004 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 802/2004 (OV 2023, L 119, 22. lpp.), 16. panta 2. punktā ir paredzēts, ka tad, “ja ir izdots iebildumu paziņojums vai papildu iebildumu paziņojums, Komisija var nosūtīt trešām personām attiecīgā paziņojuma nekonfidenciālu versiju vai informēt tās par procedūras būtību un priekšmetu, izmantojot citus atbilstošus līdzekļus; [ka] šajā nolūkā paziņotājas puses piecu darbdienu laikā no paziņojuma saņemšanas norāda visu informāciju, kuru tās iebildumos uzskata par konfidenciālu, ievērojot 18. panta 3. punkta otro un trešo daļu; [ka] Komisija iebildumu nekonfidenciālo versiju trešām personām nodrošina tikai izmantošanai attiecīgās saskaņā ar Regulu [..] Nr. 139/2004 notiekošās procedūras vajadzībām; [ka] pirms iebildumu nekonfidenciālās versijas saņemšanas trešām personām jāakceptē minētais izmantošanas ierobežojums”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">470</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šajā lietā lietas materiālos nekas neliecina par to, ka Komisija būtu izpaudusi konfidenciālu informāciju attiecībā uz prasītāju. Turklāt prasītāja nekādi nepamato savu argumentu par to, ka RSF piekļuve paziņojuma par iebildumiem nekonfidenciālajai versijai lietā M.10433 – Vivendi/Lagardère esot varējusi ietekmēt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">471</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka prasītājas 2024. gada 26. jūlijā iesniegtajiem pierādījumiem šīs prasības izvērtēšanā nav nozīmes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par 2025. gada 6. februārī iesniegtajiem pierādījumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">472</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2025. gada 6. februārī, prasītāja, atsaucoties uz Reglamenta 85. panta 3. punktu, iesniedza Komisijai 2025. gada 21. janvārī adresētu vēstuli, ar ko prasītāja Komisijai bija lūgusi izņemt no lietas materiāliem dokumentus, kuros ir privātās dzīves sfērā ietilpstoša informācija un kuri tika iekļauti 2024. gada septembra un oktobra dokumentu sūtījumos (turpmāk – izņemšanas pieprasījums), kā arī vairākus dokumentus, uz kuriem attiecas izņemšanas pieprasījums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">473</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija 2025. gada 25. februāra apsvērumos paskaidro, ka tā ir apmierinājusi izņemšanas pieprasījumu, dzēšot attiecīgos dokumentus un apstiprinot šo dzēšanu ar 2025. gada 19. februāra e‑pasta vēstuli. Turklāt prasītāja nekādi nepaskaidrojot ne to, kādi meklētājvārdi esot izraisījuši šo dokumentu iesniegšanu, ne arī to, kā šie dokumenti ietilpst apstrīdētā lēmuma piemērošanas jomā, lai gan pati prasītāja precizējot, ka tie nekad neesot bijuši jāiesniedz. Komisija arī precizē, ka visi dokumenti un datnes, ko prasītāja iesniedza, atbildot uz apstrīdēto lēmumu, ir iegūti no darba [saziņas] līdzekļiem un ka prasītāja ir atteikusies izveidot virtuālu datu telpu. Visbeidzot – Komisija uzsver, ka tā ir piekritusi no informācijas pieprasījuma piemērošanas jomas izslēgt informācijas apmaiņu, kas ietilpst privātajā sfērā, kuru identificējusi pati prasītāja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">474</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pietiek ar konstatāciju, ka, ciktāl, pirmkārt, prasītāja atzīst, ka izņemšanas pieprasījumā minētie dokumenti Komisijai tika nosūtīti tehniskas kļūdas dēļ un tie nekad neesot bijuši jāiekļauj tās 2024. gada septembra un oktobra dokumentu sūtījumā, un, otrkārt, Komisija ir apmierinājusi izņemšanas pieprasījumu, prasītājas 2025. gada 6. februārī iesniegtajiem pierādījumiem šīs prasības izvērtēšanā vairs nav nozīmes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">475</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā neviens no prasītājas izvirzītajiem pamatiem nav pamatots, prasība jānoraida kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">476</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Reglamenta 134. panta 1. punktu lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies Komisijai, atbilstoši tās prasījumiem, tostarp arī tos, kuri saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedībām, kas reģistrētas ar numuriem T‑1097/23 R, C‑90/24 P(R)‑R, C‑90/24 P(R), T‑1097/23 R‑RENV un C‑470/24 P(R)‑R.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">477</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas. Tālab Padome savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-562" title="page-71">
      Ar šādu pamatojumu
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-563" title="page-71">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta piecu tiesnešu sastāvā)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-564" title="page-71">
      nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasību noraidīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vivendi SE sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kuri saistīti ar pagaidu noregulējuma procedūrām, kas reģistrētas ar numuriem T‑1097/23 R, C‑90/24 P(R)‑R, C‑90/24 P(R), T‑1097/23 R‑RENV un C‑470/24 P(R)‑R.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Savienības Padome savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-568" title="page-71">
<span class="signatory">Truchot</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Jaeger</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Schwarcz</span>
</p>
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-569" title="page-71">
<span class="signatory">Sampol</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Pucurull</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Perišin</span>
</p>
<p class="C77SignaturesAlinea" id="para-570" title="page-71">
<span class="signatory">Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2026. gada 3. jūnijā.</span>
</p>
<p class="C77Signatures" id="para-571" title="page-71">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    
    
    
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – franču.</p>
</body>
</html>
