European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2024/2337

10.10.2024

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2024/2337

(2024. gada 11. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) 2022. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) 2022. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0122/2024),

A.

tā kā saskaņā ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (“Fonds”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tā 2022. finanšu gada galīgais budžets bija 22 438 000 EUR, t. i., par 3,13 % lielāks nekā 2021. gadā; tā kā Fonda budžets tiek finansēts galvenokārt no Savienības budžeta;

B.

tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Fonda 2022. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Fonda gada pārskati ir ticami un pakārtotie darījumi – likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.

ar gandarījumu atzīmē, ka 2022. finanšu gadā veikto budžeta uzraudzības centienu rezultātā kārtējā gada apropriāciju izpildes līmenis bija 100 %; pieņem zināšanai to, ka kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 79,93 %, t. i., par 3,63 % zemāks nekā 2021. gadā;

2.

saistībā ar 2022. gada budžeta izpildi atzīst Fonda spēju ātri pieņemt lēmumus un rīkoties, kas izpaudās kā oficiālo prognožu pārskatīšana, pamatojoties uz Eurostat ziņojumiem, kā arī dažādu budžeta pozīciju koriģēšana un budžeta grozījumu pieņemšana, ņemot vērā Īrijas nacionālā koeficienta un personāla pamatalgas palielināšanos; atzīmē, ka Fonda budžets 20 gadu laikā ir ticis vai nu iesaldēts, vai koriģēts par mazāk nekā 2 % gadā un ka šāda pieeja apdraud Fonda ilgtspējīgu sniegumu un tā spēju savlaicīgi nodrošināt kvalitatīvus un atbilstošus produktus; šajā sakarā atzīmē, ka Fonds aktīvi meklēja iespējas ietaupīt līdzekļus, lai varētu finansēt palielinājumus budžeta 1. sadaļā, un kā dažus šādas ietaupīšanas piemērus min komandējumu un klātienes sanāksmju skaita samazināšanu un dažādiem pētījumiem un pētniecības projektiem paredzēto izdevumu samazināšanu 2022. gadā; aicina budžeta lēmējinstitūciju nākamās DFS ietvaros pievērsties nepieciešamībai pienācīgi koriģēt Fonda budžetu;

Sniegums

3.

pauž atzinību par to, ka Fonda 2022. gada darba programma tika izpildīta 97 % apmērā: tika sasniegti no 30 no 31 tiešā rezultāta);

4.

atzīmē, ka Fonds izmanto astoņus galvenos snieguma rādītājus (KPI), kas iekļauti tā snieguma uzraudzības sistēmā; konstatē, ka KPI ir iedalīti šādās trīs grupās atkarībā no tā, vai tie ir saistīti ar rezultātiem, zinātniski pamatotu mērķu īstenošanu vai ieguldījumu un tiešajiem rezultātiem; jo īpaši atzīmē, ka jau trešo gadu pēc kārtas ir uzlabojies Fonda sniegums attiecībā uz tā speciālo zināšanu izmantošanu svarīgākajos Savienības līmeņa politikas dokumentos – no 74 % 2021. gadā līdz 82 % 2022. gadā; tomēr pauž nožēlu par vairāku KPI snieguma pazemināšanos, piemēram, par Fonda zināšanu izmantošanas medijos (572 presē publicēti raksti 2022. gadā salīdzinājumā ar 1 083 rakstiem 2021. gadā), sanāksmēs un notikumos paustās Fonda apņemšanās sadarboties ar ieinteresētajām personām (44 % 2022. gadā salīdzinājumā ar 48 % 2021. gadā) un akadēmiskos žurnālos publicēto rakstu skaita, kuros minēts Fonds (1 143 raksti 2022. gadā salīdzinājumā ar 1 220 rakstiem 2021. gadā), pazemināšanos;

5.

atzīmē, ka atšķirība Fonda zināšanu izmantošanā medijos 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu atspoguļo vēl nebijušo šī rādītāja palielināšanos 2021. gadā – galvenokārt pateicoties uzlabotajai Fonda darba pamanāmībai un profilam Covid-19 laikā; konstatē, ka 2022. gadā sasniegtie rezultāti liecināja par atgriešanos pie normālās situācijas attiecībā uz lielāko daļu rādītāju, kas tagad vai nu ir tādā pašā līmenī kā pirms Covid-19, vai pat augstāki;

6.

pieņem zināšanai dažus no Fonda svarīgākajiem sasniegumiem 2022. gadā, piemēram, pārskata ziņojuma par sesto Eiropas darba apstākļu apsekojumu publicēšanu, kurš atklāj pozitīvu saikni starp darba kvalitāti un darba un privātās dzīves līdzsvaru Covid-19 krīzes laikā, e-apsekojuma “Dzīve, darbs un Covid-19: dzīve jaunā nenoteiktības laikmetā” piektās kārtas rezultātu publicēšanu, kas sniedz datus un analīzi par pandēmijas ietekmi uz strādājošajiem, uzticēšanos valdības institūcijām un plaisu starp dzimumiem, kā arī gada pārskata par minimālo darba samaksu 2022. gadā publicēšanu, kurš cita starpā atklāj inflācijas negatīvo ietekmi uz zemas darba samaksas saņēmējiem; ar gandarījumu atzīmē Fonda sniegto pārskatu par sociālo partneru lomu un iesaisti taisnīgas pārkārtošanās procesā un atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā, kuri domāti sociālā dialoga stiprināšanai, kā paredzēts Padomes ieteikumā, kā arī zaļās pārkārtošanās un klimata tiesību aktu paketes “Gatavi 55” īstenošanas ietekmi uz nodarbinātību;

7.

ar gandarījumu atzīmē, ka 2022. gadā Fonds sasniedza savu stratēģisko mērķi dažādos veidos, piemēram, aktīvi piedaloties vairākās politikas debatēs un likumdošanas darbībās, kas saistītas ar platformu darbu, aprūpes jomā strādājošajiem un aprūpes pakalpojumiem, psihoemocionālo veselību, tāldarbu un tiesībām būt bezsaistē, nodrošinot zināšanas un atbalstu kā ieguldījumu dažādās sanāksmēs, kuras organizēja Padomes Francijas un Čehijas prezidentūra, kā arī ar tā veiktās pētniecības rezultātu palīdzību, kas minēti aptuveni 200 Savienības līmeņa politikas dokumentos, tādos kā Eiropas Aprūpes stratēģija, 2022. gada vienotais nodarbinātības ziņojums un Eiropas Parlamenta ziņojums par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: nodarbinātības un sociālie aspekti 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā); atkārtoti norāda, ka uz faktiem balstītas rīcībpolitikas veidošanā liela nozīme ir augstas kvalitātes datiem, ko nodrošina Fonda pastāvīgās uzraudzības instrumenti, jo īpaši Fonda veiktie Eiropas mēroga apsekojumi;

8.

pauž atzinību Fondam par ātro reaģēšanu uz Krievijas nelikumīgo un neprovocēto iebrukumu Ukrainā, sniedzot aktuālu informāciju par tematiem, kas saistīti ar tā pilnvarojumu; šajā kontekstā kā vienu no Fonda darbībām atzīmē to, ka tas ir publicējis pārskatu par valstu veiktajiem pasākumiem, lai uzņemtu bēgļus no Ukrainas, apkarotu inflāciju un risinātu piegādes problēmas, un pielāgojis Fonda e-apsekojuma piekto kārtu, iekļaujot tajā jautājumus par Ukrainu, rekordaugsto inflāciju un straujo dzīves dārdzības pieaugumu Eiropā; turklāt atzīmē, ka Fonds turpina informēt iedzīvotājus, izmantojot interaktīvo tiešsaistes platformu Stand with Ukraine;

Efektivitāte un ieguvumi

9.

atzinīgi vērtē Fonda sen iedibināto praksi kopīgot gada darba programmu ar sešām citām aģentūrām, to skaitā tām, kas strādā partnerībā ar Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātu (DG EMPL), lai uzlabotu efektivitāti, risinātu savstarpēji saistītus jautājumus, kopīgotu sinerģiju un būtiskus riskus un apmainītos ar paraugpraksi riska pārvaldības jomā; turklāt atzīmē, ka, pateicoties Fonda sakariem ar Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, ir apzinātas kopīgu interešu un kopīgas darbības jomas;

10.

atzinīgi vērtē Fonda ciešās darba attiecības ar starptautiskām organizācijām, tādām kā Starptautiskā Darba organizācija (SDO), ar kuru 2022. gadā tika parakstīts jauns sadarbības pamatnolīgums, un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācija (ESAO); atzinīgi vērtē to, ka Fonds turpina veidot attiecības ar Eiropas Komisijas Kopīgo pētniecības centru (JRC) un ka notiek cieša sadarbība digitalizācijas un jaunu darba veidu jomās, kā arī strukturālo pārmaiņu uzraudzībā darba tirgū;

11.

konstatē, ka Fonds 2022. gadā veicis nulles bāzes budžeta plānošanu, rūpīgi pārbaudot katru spēkā esošo līgumu, lai noteiktu iespējamos ieguvumus efektivitātes ziņā nolūkā optimizēt Fonda finanšu un cilvēkresursu piešķiršanu;

12.

atzīmē Fonda centienus digitalizācijas jomā, iepirkuma, līgumu slēgšanas un iekšējo dokumentu gadījumā izmantojot EU Signature un DocuSign;

13.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu ar gandarījumu atzīmē, ka Fonds ir viena no 19 decentralizētajām aģentūrām, kurām ir plāns, kā uzlabot savu darbību energoefektivitāti un klimatneitralitāti un kuras sava gada darbības pārskata ietvaros sniedz vides deklarāciju, un viena no trim aģentūrām, kas plāno līdz 2024. gadam sākt ilgtspējas ziņojuma izdošanu; pauž atzinību Fondam par 2022. gadā saņemto Savienības vides vadības un audita sistēmas sertifikāciju; turklāt pēc iepazīšanās ar Fonda atbildēm uz rakstiskajiem jautājumiem atzīmē, ka Fonds izmanto arī zaļā iepirkuma kritērijus gadījumos, kad tiek izsludināti piedāvājumu konkursi par ēdināšanas pakalpojumiem un elektroenerģijas piegādi; ar gandarījumu norāda uz Fonda paziņojumu par papīra patēriņa ievērojamo samazinājumu: 2022. gadā tas bija par 30 % mazāks nekā 2020. gadā, kad Fonda telpas lielākoties bija slēgtas Covid-19 krīzes dēļ;

Personāla politika

14.

atzīmē, ka 2022. gada 31. decembrī Fonda štatu saraksts bija aizpildīts 92,3 % apmērā (salīdzinājumā ar 89 % 2021. gadā): bija aizpildītas 9 ierēdņa un 75 pagaidu darbinieka vietas no Savienības budžeta ietvaros apstiprinātās 91 amata vietas (2021. gadā arī bija apstiprināta 91 amata vieta); norāda, ka 2022. gadā Fondā strādāja arī 11 līgumdarbinieki; atzīmē, ka personāla mainības līmenis 2022. gadā bija aptuveni 5 % (no aprēķiniem izslēdzot vecuma un invaliditātes pensijā aizgājušos);

15.

pieņem zināšanai Fonda paziņoto darbinieku sadalījumu pēc dzimuma 2022. gadā: 5 vīrieši (56 %) un 4 sievietes (44 %) augstākā un vidējā līmeņa vadībā, 90 vīrieši (58 %) un 64 sievietes (42 %) valdē un 41 vīrietis (44 %) un 53 sievietes (56 %) personālā kopumā; mudina Fondu nākotnē nodrošināt dzimumu līdzsvaru visos personāla līmeņos; prasa Komisijai un dalībvalstīm ņemt vērā to, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru, kad tās izvirza savus kandidātus Fonda valdes locekļa amatam; atzīmē Fonda valdes locekļu lielo skaitu; turklāt atzīmē, ka Fonda valdei ir svarīga loma tā pārvaldībā, nodrošinot stratēģisku vadību un pārraugot tā darbības, un ka Fonda pilnvarojums un valdes īpašais sastāvs balstās uz trīspusējības principu, kas paredz valsts iestāžu un sociālo partneru pārstāvju iekļaušanu; atzīst, ka Fonda valde ar savu locekļu palīdzību nodrošina nepieciešamo saskaņotību starp Fonda darbu un ieinteresēto personu vajadzībām un prioritātēm;

16.

atzīmē, ka 2022. gadā tika sākta Cilvēkresursu attīstības programmas īstenošana, balstoties uz ikgadēju apmācības plānu, kas ietver ārējas mācības par ētiku, juridiskiem jautājumiem un statistikas programmatūru; šajā sakarā atzinīgi vērtē Fonda īstenotos centienus, saviem darbiniekiem nodrošinot apmācību par fizisko un psiholoģisko labbūtību, lai saglabātu viņu sniegumu, kad viņi pandēmijas dēļ strādāja attālināti;

17.

pauž atzinību Fondam par 2022. gadā īstenotajiem centieniem palielināt vadības lēmumu pārredzamību, kā arī darbinieku līdzatbildību attiecībā uz iesaistīšanas un motivēšanas pasākumiem, rīkojot regulāras sanāksmes un diskusijas par attiecīgajiem jautājumiem; atzinīgi vērtē to, ka Fonds ir pieņēmis Daudzveidības un iekļaušanas hartu, kuras mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi un iespējas neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas utt.;

18.

atzinīgi vērtē Fonda centienus veikt pasākumus personu ar invaliditāti integrācijai, nodrošinot, ka visas biroju telpas ir piekļūstamas ratiņkrēslā; atzinīgi vērtē arī Fonda rakstiskajās atbildēs pausto apņemšanos veikt konkrētus pasākumus, katru gadījumu izskatot atsevišķi, atkarībā no attiecīgā darbinieka īpašajām prasībām;

Iepirkums

19.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu atzīmē, ka Fonds tīklošanas pakalpojumu iepirkuma procedūrā atlases kritēriju vietā izmantoja piešķiršanas kritērijus, proti, komandas locekļu profesionālās un valodu prasmes, tādējādi pārkāpjot Finanšu regulas 167. pantu; pieņem zināšanai Fonda atbildi, ka paraugi tika mainīti, lai skaidrāk izceltu atšķirību starp atlases un piešķiršanas kritērijiem;

20.

atzinīgi vērtē to, ka Fonds ir ieviesis e-iepirkuma ceļvedi un ka tas izmanto publiskā iepirkuma pārvaldības instrumentu (PPMT) visu to līgumu apstrādei, kuru vērtība pārsniedz 15 000 EUR; aicina Fondu ieviest visus PPMT moduļus, tiklīdz tie būs pieejami;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

21.

atzīmē, ka Fonds ir īstenojis turpmākus centienus interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības un pārredzamības jomā; norāda, ka Fonda tīmekļa vietnē ir publicētas vadības līmeņa darbinieku interešu konflikta deklarācijas un CV; atzīmē, ka saistībā ar jauno četru gadu pilnvarojumu, kas sākās 2023. gada 1. aprīlī, ir publicētas jaunas Fonda valdes locekļu interešu konflikta deklarācijas un CV;

22.

atzīmē, ka Fonds ir ieviesis politiku interešu konflikta jomā ar sīki izstrādātu procedūru iespējama interešu konflikta situācijai, tostarp attiecībā uz Fonda valdes un padomdevēju komiteju locekļiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka ikgadējā pasākuma “Ētikas mēnesis” ietvaros Fonds 2022. gadā izdeva atjauninātu versiju praktiskajai rokasgrāmatai par personāla ētiku un rīcību un organizēja obligātas tematiskas sesijas, piemēram, par interešu konflikta novēršanu, un ka to apmeklētības līmenis bija ļoti augsts (91 %);

23.

atzīmē, ka Fonda personālam un valdes locekļiem katru gadu ir jāiesniedz deklarācija par interešu konflikta neesamību; atzinīgi vērtē to, ka personālam katru gadu tiek atgādināts par šo pienākumu pasākuma “Ētikas mēnesis” ietvaros un ka tā rezultātā 2022. gadā palielinājās ikgadējo deklarāciju pārskatījušo personu īpatsvars; konstatē, ka 2022. gadā tika pabeigta izmeklēšana par kāda darbinieka interešu konfliktu, attiecībā uz kuru tika īstenota disciplinārā procedūra un kuram tika izteikts rakstisks brīdinājums; atzīmē, ka 2022. gadā nebija ziņots par trauksmes celšanas gadījumiem;

Iekšējā kontrole

24.

atzīmē, ka līdz 2022. gada beigām bija veiktas visas darbības saistībā ar ieteikumiem, kurus Iekšējās revīzijas dienests (IAS) sniedza pēc 2020. gadā veiktās Fonda cilvēkresursu pārvaldības un ētikas revīzijas; turklāt atzīmē, ka 2022. gadā IAS pabeidza iepirkuma un līgumu pārvaldības revīziju, pēc kuras tas sniedza trīs kā svarīgus klasificētus ieteikumus, kuru rezultātā Fonds izstrādāja plānu ar 20 darbībām, no kurām līdz 2022. gada beigām bija īstenoti 50 %; aicina Fondu veikt atlikušās darbības, tostarp attiecībā uz IAS ieteikumiem par novērtēšanas un pārklasificēšanas procesu, darbā pieņemšanas procesu un Fonda mācību un attīstības stratēģiju;

25.

atzinīgi vērtē centienus, ko Fonds īstenojis 2022. gadā attiecībā uz savas iekšējās kontroles satvara pieciem komponentiem; šajā sakarā atzīmē, ka Fonds kopā ar aģentūrām, kuras saistītas ar DG EMPL, piedalījās dokumenta par korporatīviem riskiem projekta un tā pamatā esošā procesa salīdzinošā izvērtēšanā, veica sensitīvu amata vietu jaunu izvērtēšanu, īstenoja programmu izstrādes procesa uzlabošanas procedūru visos tā posmos, simulēja kiberuzbrukumu, izmēģināja daudzfaktoru autentifikācijas risinājumu, kas jāievieš 2023. gadā, un organizēja Kiberdrošības izpratnes mēnesi;

26.

konstatē, kā Revīzijas palātas ziņojumā iekļauta piezīme par trūkumiem Fonda prakses programmā, pirmkārt, attiecībā uz praksi reglamentējošo noteikumu publicēšanu – tie tika publicēti Fonda tīmekļa vietnē pirms to oficiālās pieņemšanas – un, otrkārt, attiecībā uz praktikantu atalgojumu; attiecībā uz otro problēmu atzīmē, ka Fonds nebija atjaunojis atalgojumu atbilstoši Komisijas maksāto atsauces atalgojuma likmju un Īrijas korekcijas koeficienta izmaiņām, kā rezultātā 16 praktikantiem tika samaksāts par 3 330 EUR mazāk nekā pienācās; atzinīgi vērtē Fonda atbildi attiecībā uz pasākumiem, ko tas veicis, lai novērstu Revīzijas palātas minēto trūkumu, proti, ka tas, sākot no 2022. gada oktobra, attiecīgajiem praktikantiem maksā koriģētu summu un, sākot no 2023. gada, ir pieņēmis jaunus noteikumus, kuri paredz prakses stipendijas absolūto summu, nevis piesaista to Komisijas praktikantu stipendijai;

Citi komentāri

27.

ar gandarījumu konstatē, ka Fonds 2022. gadā ir ražīgi strādājis pie tā, lai palielinātu savu klātbūtni tiešsaistē un publisko pamanāmību, un ka tas nodrošina savlaicīgu un lietotāju vajadzībām pielāgotu datu un cita veida informācijas sniegšanu; šajā sakarā atzīmē 36 publikācijas Fonda tīmekļa vietnē, datu vizualizācijas izmantošanas palielināšanu bloga ierakstos, Fonda darba popularizēšanu, izmantojot partnerību ar medijiem (piemēram, ar Irish Times, EurActiv, Politico Europe), mārketingu pa e-pastu, korporatīvo ikmēneša informatīvo biļetenu un apmaksātu reklāmu sociālajos medijos, lai izplatītu dažus no Fonda produktiem, apmeklējumu programmu un citu pasākumu organizēšanu (Eiropas diena, Pilsoņu dialogs, Fonda forums), tostarp tiešsaistē, kā arī septiņu tīmekļsemināru rīkošanu, kuros notika Fonda eksperti apmainījās viedokļiem ar partnerorganizācijām, aplāžu sēriju (Eurofound Talks), kurā īpaša uzmanība veltīta darbvietu kvalitātei, aprūpei, platformu darbam, tāldarbam un minimālajai algai, un iepazīstināšanu ar dažiem Fonda produktiem (piemēram, ar pētniecības ziņojumu kopsavilkumu) vairākās valodās;

28.

attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju (2) par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli.

(1)   OV C 38, 31.1.2023., 112. lpp.

(2)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280.


ELI: http://data.europa.eu/eli/res/2024/2337/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)