<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑300/12</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62012CJ0300</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:8">EU:C:2014:8</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>7</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>7</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20140116">2014. GADA 16. JANVĀRA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C‑300/12</P><P><HT TYPE="ITALIC">IBERO TOURS</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (pirmā palāta)</P><P><DATE ISO="20140116">2014. gada 16. janvārī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Pievienotās vērtības nodoklis</KEYWORD><KEYWORD>Ceļojumu aģentu darījumi</KEYWORD><KEYWORD>Atlaižu piešķiršana ceļotājiem</KEYWORD><KEYWORD>Pakalpojuma, kas sniegts saistībā ar starpniecības darbību, nodokļa bāzes noteikšana</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑300/12</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20120426">2012. gada 26. aprīlī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20120620">2012. gada 20. jūnijā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Finanzamt Düsseldorf-Mitte</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours GmbH .</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (pirmā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ticiano [<HT TYPE="ITALIC">A. Tizzano</HT>], tiesas priekšsēdētāja vietnieks, kas pilda pirmās palātas tiesneša pienākumus, K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K. Lenaerts</HT>], tiesneši E. Borgs Bartets [<HT TYPE="ITALIC">A. Borg Barthet</HT>] (referents), E. Levits un M. Bergere [<HT TYPE="ITALIC">M. Berger</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts M. Vatelē [<HT TYPE="ITALIC">M. Wathelet</HT>],</P><P>sekretārs K. Malaceks [<HT TYPE="ITALIC">K. Malacek</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20130605">2013. gada 5. jūnija</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours GmbH</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">P. Englert</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwalt</HT>, un <HT TYPE="ITALIC">P. Moser</HT>, <HT TYPE="ITALIC">barrister</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T. Henze</HT> un <HT TYPE="ITALIC">K. Petersen</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Apvienotās Karalistes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L. Christie</HT>, pārstāvis, kam palīdz <HT TYPE="ITALIC">R. Hill</HT>, <HT TYPE="ITALIC">barrister</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. Soulay</HT> un <HT TYPE="ITALIC">W. Mölls</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20130718">2013. gada 18. jūlija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes <DATE ISO="19770517">1977. gada 17. maija</DATE> Sestās direktīvas 77/388/EEK, par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem - Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="145" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1977">OV L 145, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Sestā direktīva<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), interpretāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar strīdu starp <HT TYPE="ITALIC">Finanzamt Dusserdörf‑Mitte</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">Finanzamt</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours GmbH</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/><HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT><QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>PVN<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>), kas pēdējam minētajam ir jāmaksā par tā darbību no 2002. gada līdz 2005. gadam, apmēra noteikšanu.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Saskaņā ar Sestās direktīvas 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>[..]</ALINEA><PARAG IDENTIFIER="011A.001"><NO.PARAG>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Summa, kurai uzliek nodokli, ir:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>“preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, izņemot b), c) un d) apakšpunktā minētos, visa summa, kas veido atlīdzību, kuru piegādātājs ir saņēmis vai kura tam jāsaņem no pircēja, klienta vai trešās personas par šādām piegādēm, ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar šādu piegāžu cenām<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Sestās direktīvas 11. panta A daļas 3. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Summa, kurai uzliek nodokli, neietver:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>cenu samazinājumus atlaižu veidā par iepriekšēju samaksu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>cenu atlaides un rabatus, kas piešķirti klientam un iegrāmatoti piegādes brīdī;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Sestās direktīvas 11. panta C daļas ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Dažādi noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Anulēšanas, atteikuma vai pilnīgas vai daļējas nemaksāšanas gadījumā vai arī ja cenu samazina pēc tam, kad notikusi piegāde, attiecīgi samazina summu, kurai uzliek nodokli, saskaņā ar noteikumiem, ko nosaka dalībvalstis.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Sestās direktīvas 26. pantā ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Īpašs režīms ceļojumu aģentiem<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="026.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Gadījumā, ja ceļojumu aģenti veic darījumus ar klientiem paši savā vārdā, bet izmanto citu nodokļa maksātāju piegādes un pakalpojumus, nodrošinot ceļošanas iespējas, dalībvalstis piemēro [PVN] ceļojumu aģentu darbībai saskaņā ar šā panta noteikumiem. Šis pants neattiecas uz ceļojumu aģentiem, kuri darbojas tikai kā starpnieki un nodokļu uzskaiti veic saskaņā ar 11. panta A daļas 3. punkta c) apakšpunktu. Šajā pantā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>ceļojumu aģenti<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ietver arī ceļojumu rīkotājus.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="3"?><PARAG IDENTIFIER="026.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Visus darījumus, ko ceļojumu aģents veic sakarā ar ceļojumu, uzskata par vienu pakalpojumu, ko ceļojumu aģents sniedzis ceļotājam. Tam uzliek nodokli dalībvalstī, kurā ceļojumu aģents ir izvērsis savu uzņēmējdarbību vai kur tam ir pastāvīga iestāde, no kuras ceļojumu birojs ir sniedzis pakalpojumus. Summa, kurai uzliek nodokli, un cena bez nodokļa 22. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē par šo pakalpojumu ir ceļojumu aģenta peļņas daļa, tas nozīmē starpību starp kopējo summu, kuru maksā ceļotājs, bez [PVN], un citu nodokļa maksātāju veikto piegāžu un sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām ceļojumu birojam, ja šie darījumi dod tiešu labumu ceļotājam.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="026.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja darījumus, ko ceļojumu birojs uzticējis citiem nodokļa maksātājiem, šie maksātāji veic ārpus Kopienas, ceļojumu aģenta pakalpojumu uzlūko par atbrīvotu starpnieka darbību, uz ko attiecas 15. panta 14. punkts. Ja šos darījumus veic gan Kopienā, gan ārpus tās, atbrīvot var tikai to ceļojumu aģenta pakalpojumu daļu, kura attiecas uz darījumiem ārpus Kopienas.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="026.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>[PVN], ko citi nodokļa maksātāji iekasējuši no ceļojumu aģenta par 2. punktā aprakstītajiem darījumiem, kuri dod tiešu labumu ceļotājam, nav tiesību nedz atskaitīt, nedz atmaksāt nevienā dalībvalstī.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Vācijas tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Likuma par pievienotās vērtības nodokli (<HT TYPE="ITALIC">Umsatzsteuergesetz</HT>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/><HT TYPE="ITALIC">UStG</HT><QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>) 17. panta 1. punktā, redakcijā, kas bija spēkā no <DATE ISO="20020101">2002. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20041216">2004. gada 16. decembrim</DATE>, bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Ja ir grozīta ar nodokli apliekama darījuma bāze 1. panta 1. punkta 1) apakšpunkta izpratnē:</P><PARAG IDENTIFIER="017.001"><NO.PARAG>1)</NO.PARAG><ALINEA>uzņēmējam, kurš ir īstenojis šo apgrozījumu, ir atbilstoši jākoriģē par to maksājamā nodokļa summa un</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="017.002"><NO.PARAG>2)</NO.PARAG><ALINEA>uzņēmējam, kurš ir šā darījuma adresāts, atbilstoši ir jākoriģē atskaitāmā priekšnodokļa summa;</ALINEA><ALINEA>pēc analoģijas tas attiecas uz 1. panta 1. punkta 5) apakšpunktā un 13.b pantā noteiktajiem gadījumiem. Atskaitāmo priekšnodokli var nekoriģēt, ja trešais uzņēmējs samaksā Finanšu pārvaldei nodokļa summu, kas atbilst atlīdzības samazinājumam; šajā gadījumā trešais uzņēmējs ir nodokļa parādnieks. [..]<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> 17. panta 1. punktā, redakcijā, kas ir spēkā no <DATE ISO="20041216">2004. gada 16. decembra</DATE>, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Ja ir grozīta ar nodokli apliekama darījuma bāze 1. panta 1. punkta 1) apakšpunkta izpratnē, uzņēmējam, kurš ir īstenojis šo apgrozījumu, ir jākoriģē par to maksājamā nodokļa summa. Tāpat uzņēmējam, kurš ir šā darījuma adresāts, ir jākoriģē atskaitāmā priekšnodokļa summa. Koriģēšana nav jāveic, ja uzņēmējs no bāzes grozīšanas negūst ekonomisku labumu. Ja šajos gadījumos, grozot bāzi, ekonomisku labumu gūst cits uzņēmējs, sava atskaitāmā priekšnodokļa summa ir jākoriģē šim uzņēmējam. Šā punkta 1.–4. teikums pēc analoģijas ir piemērojami 1. panta 1. punkta 5) apakšpunktā un 13.b pantā paredzētajos gadījumos. Atskaitāmo priekšnodokli var nekoriģēt, ja trešais uzņēmējs samaksā Finanšu pārvaldei nodokļa summu, kas atbilst atlīdzības samazinājumam; šajā gadījumā trešais uzņēmējs ir nodokļa parādnieks. [..]<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> 25. panta 1.–4. punktā, redakcijā, kas ir spēkā no <DATE ISO="19990401">1999. gada 1. aprīļa</DATE>, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="025.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Turpmāk minētās tiesību normas attiecas uz tādiem uzņēmēja sniegtiem ceļojumu pakalpojumiem, kas nav paredzēti pakalpojuma saņēmēja uzņēmumam, ja uzņēmējs veic darījumus ar pakalpojuma saņēmēju savā vārdā un izmanto trešo personu sniegtus ceļojumu pakalpojumus. Uzņēmēja sniegtie pakalpojumi ir uzskatāmi par citiem pakalpojumiem. Ja uzņēmējs viena ceļojuma ietvaros sniedz<?PAGE NO="4"?> pakalpojuma saņēmējam vairākus šāda veida pakalpojumus, tie ir uzskatāmi par atsevišķu citu pakalpojumu. Cita pakalpojuma sniegšanas vieta ir nosakāma atbilstoši 3.a panta 1. punktam. Trešo personu sniegtie ceļojumu pakalpojumi ir trešo personu veiktās preču piegādes un citi pakalpojumi, kurus nepakārtoti izmanto ceļotāji.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="025.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Cits pakalpojums ir atbrīvots no nodokļiem, ja attiecīgie trešo personu pakalpojumi ir sniegti trešās valsts teritorijā. [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="025.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Cita pakalpojuma vērtība atbilst starpībai starp summu, ko pakalpojuma saņēmējs maksā, lai saņemtu pakalpojumu, un summu, ko uzņēmējs maksā par trešo personu pakalpojumiem. [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="025.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Atkāpjoties no 15. panta 1. punkta, uzņēmējs nav tiesīgs atskaitīt iepriekš samaksāto PVN summu, kas viņam bija atsevišķi aprēķināta par trešo personu pakalpojumiem. Attiecībā uz pārējo ir spēkā 15. pants.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> 25. panta 4. punktā, redakcijā, kas ir spēkā no <DATE ISO="20050101">2005. gada 1. janvāra</DATE>, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Atkāpjoties no 15. panta 1. punkta, uzņēmējs nav tiesīgs atskaitīt iepriekš samaksāto PVN summu, kas viņam bija atsevišķi aprēķināta par trešo personu pakalpojumiem, kā arī saskaņā ar 13.b pantu maksājamās nodokļa summas. Attiecībā uz pārējo ir spēkā 15. pants.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>11</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT> saistībā ar tā saimniecisko darbību nodrošina pakalpojumu sniegšanu kā starpnieks Vācijā, kas ietilpst Sestās direktīvas piemērošanas jomā. Šo pakalpojumu sniegšana ir daļēji atbrīvota no nodokļa un daļēji apliekama ar nodokli.</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Saistībā ar darbībām, kas ir apliekamas ar nodokli, <HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT> kā starpnieks piedāvā nodrošināt ceļojumu pakalpojumus, kurus klientiem sniedz ceļojumu rīkotāji un kam ir piemērojama īpašā ar Sestās direktīvas 26. pantu ieviestā kārtība. Kaut arī <HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT> ir ceļojumu aģents, pamatlietā sniegtajiem pakalpojumiem nevar piemērot šo īpašo kārtību, jo šis aģents darbojas tikai kā starpnieks, un saskaņā ar 26. panta 1. punkta otro teikumu minētajā pantā paredzētā kārtība nav piemērojama šādam aģentam.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT> sniedz ceļojumu rīkotājiem pakalpojumus kā starpnieks un saņem no tiem noteikto komisijas maksu. Tostarp tas piešķīra klientiem/ceļotājiem cenu atlaides, ko tas finansēja, izmantojot daļu savas komisijas maksas. Pēc tam, kad tas sākotnēji bija samaksājis PVN par visu saņemto komisijas maksu, tas lūdza <HT TYPE="ITALIC">Finanzamt</HT> grozīt šī nodokļa aprēķinu par tā darbību no 2002. gada līdz 2005. gadam tādējādi, lai tā klientiem piešķirtās cenas atlaides tiktu atskaitītas no nodokļa bāzes.</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Finanzamt</HT> šai prasībai piekrita tikai tādā mērā, kādā ceļojumu rīkotāju sniegtie pakalpojumi ir apliekami ar nodokli atbilstoši Sestās PVN direktīvas 26. panta īpašā režīma nosacījumiem. Savukārt, ciktāl šie pakalpojumi saskaņā ar Sestās direktīvas 26. panta 3. punktu bija no nodokļa atbrīvoti, <HT TYPE="ITALIC">Finanzamt</HT> atteicās veikt <HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT> lūgtos grozījumus.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Pēc nesekmīgās sūdzības <HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT> cēla prasību, kuru <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht</HT> (Finanšu tiesa) apmierināja. <HT TYPE="ITALIC">Finanzamt</HT> iesniedza apelācijas sūdzību par šo <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht</HT> nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> [Federālajā Finanšu tiesā].</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesai rodas jautājums, pirmkārt, vai ir iespējams piemērot Tiesas <DATE ISO="19961024">1996. gada 24. oktobra</DATE> spriedumā lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-317/94" PAGE.ECR="I-5339" YEAR="1996">C-317/94 <HT TYPE="ITALIC">Elida Gibbs</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-5339. lpp.)</REF.DOC.ECR> noteiktos principus, ja starpnieks saistībā ar pakalpojumu sniegšanu piešķir atlaidi cenai par pamatpakalpojumu, kuru tas nodrošina.</TXT></NP><?PAGE NO="5"?><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Lai gan neitralitātes princips runā par labu tam, ka šajā lietā ir piemērojami minētajā spriedumā noteiktie risinājumi, tomēr pastāv šaubas, jo Tiesa minētajā spriedumā ir apskatījusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>izplatīšanas ķēdi<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, kurā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>līdzīgas preces<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> tiek piegādātas vairākas reizes un ar vienādiem nodokļu nosacījumiem. Līdz ar to iesniedzējtiesai rodas jautājums par to, vai šiem jēdzieniem ir nozīme pamatlietā, jo galvenā operatora un starpnieka veiktie darījumi ir atšķirīgi un katrs no tiem ir atbilstošas nodokļu ieturēšanas sistēmas pamatā.</TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Otrkārt, ja tiek uzskatīts, ka pakalpojumu sniegšana, kas tiek veikta saistībā ar starpniecības darbību, var būt daļa no izplatīšanas ķēdes, kurai ir piemērojami Tiesas iepriekšminētās lietas spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Elida Gibbs</HT> izvirzītie principi, <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> skatījumā rodas jautājums, vai tas būs tāpat, ja pamatpakalpojumu sniegšanai ir piemērojams Sestās direktīvas 26. pants. Iesniedzējtiesa uzskata, ka tādā gadījumā ir apšaubāms, ka minētā Tiesas sprieduma principu piemērošanas rezultātā nodokļi tiktu pareizi piemēroti.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Turklāt tā norāda, ka Tiesa savā <DATE ISO="20021015">2002. gada 15. oktobra</DATE> spriedumā lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-427/98" PAGE.ECR="I-8315" YEAR="2002">C-427/98 Komisija/Vācija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-8315. lpp.)</REF.DOC.ECR> ir atzinusi, ka dalībvalstīm ir tiesības nepiemērot Tiesas formulētos principus iepriekšminētajā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Elida Gibbs</HT>, ja pamatpakalpojums ir atbrīvots no nodokļa. Iesniedzējtiesa saistībā ar to uzskata, ka iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Vācija ir jāsaprot tādējādi, ka Tiesas formulētie principi iepriekšminētajā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Elida Gibbs</HT> nav jāpiemēro, ja izplatīšanas ķēdes pēdējā pakalpojuma sniegšana ir atbrīvota no nodokļa. Ja uz pamatpakalpojumu sniegšanu attiecas īpašais režīms, kas ir ieviests ar Sestās direktīvas 26. pantu, ar šī panta 3. punktu tie tiek pielīdzināti no nodokļa atbrīvotai starpniecības darbībai, ja darījumus, kuru nodrošināšanu pakalpojumu sniedzējs lūdz citiem nodokļu maksātājiem, pēdējie minētie veic ārpus Eiropas Savienības. Ja šie darījumi tiek veikti gan Savienībā, gan ārpus tās, tad pakalpojumu sniegšana ir tikai daļēji atbrīvota no nodokļa.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka ir iespējamas šaubas jautājumā par to, kādā veidā ceļojumu aģentam un attiecībā uz to kompetentajai nodokļu administrācijai būtu jānosaka, kādā mērā ceļojuma pamatpakalpojumu sniegšana ir atbrīvojama no nodokļa un kādā mērā tādējādi tā nepieļauj Tiesas formulēto principu iepriekšminētajā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Elida Gibbs</HT> piemērošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Treškārt, iesniedzējtiesa aplūko situāciju, kurā dalībvalsts, kas ir pienācīgi transponējusi Sestās direktīvas 11. panta C daļas 1. punktu, bet tomēr vēlas izslēgt PVN, ko maksā starpnieks no nodokļa atbrīvotu pamatpakalpojumu sniegšanas gadījumā, samazināšanu. Tai ir šaubas par to, vai šāda izslēgšana ir paredzēta, pareizi transponējot minēto direktīvu, un tai rodas jautājums par attiecīgās dalībvalsts tiesiskā regulējuma, kurā šī nodokļa atlaide būtu īpaši paredzēta, nepieciešamību. Tā uzskata, ka iepriekšminētā sprieduma lietā Komisija/Vācija 65. un 66. punktā ir atbalstīts pēdējais minētais vērtējums, ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>iespējām<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>. Tā uzskata, ka šis secinājums tomēr nav nešaubīgi piemērojams, ja tas attiecas uz Tiesas dotās interpretācijas radīto seku ierobežošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>“1)</NO.P><TXT>Vai atbilstoši [iepriekšminētā] Tiesas [..] sprieduma lietā [..] <HT TYPE="ITALIC">Elida Gibbs</HT> principiem, tāpat kā saistībā ar izplatīšanas ķēdi, nodokļa bāze ir jāsamazina, ja starpnieks (pamatlietā – ceļojumu aģents) saņēmējam (šajā gadījumā – klientam/ceļotājam) pamata darījumā, kuru nodrošinājis starpnieks (šajā gadījumā – ceļojumu rīkotāja pakalpojumā klientam), atlīdzina daļu no tā cenas?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiktu atbildēts apstiprinoši: vai [minētā] Tiesas sprieduma lietā [..] principi ir piemērojami arī tad, ja Sestās direktīvas [..] 26. pantā paredzētais īpašais režīms attiecas tikai uz ceļojumu rīkotāja pamata darījumu, un nevis uz ceļojumu aģenta starpniecības pakalpojumu?</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="6"?><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Gadījumā, ja arī uz otro jautājumu tiktu atbildēts apstiprinoši: vai pamatpakalpojuma atbrīvošanas no nodokļa gadījumā dalībvalstij, kas ir pienācīgi transponējusi Sestās direktīvas [..] 11. panta C daļas 1. punktu, tikai tad ir tiesības atteikt nodokļa aprēķina bāzes samazināšanu, ja tā, īstenojot tai šajā tiesību normā piešķirto rīcības brīvību, ir noteikusi samazināšanas atteikuma papildu kritērijus?</TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciāliem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Tiesas formulētie principi iepriekšminētajā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Elida Gibbs</HT> par PVN nodokļa bāzes noteikšanu ir piemērojami, ja ceļojumu aģents, kurš darbojas kā starpnieks pēc savas iniciatīvas un uz sava rēķina piešķir galapatērētājam atlaidi cenām par ceļojumu rīkotāja sniegto pamatpakalpojumu.</TXT></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Sestās direktīvas 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunktu nodokļu par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu bāzi veido visa summa, kas veido atlīdzību, kuru piegādātājs ir saņēmis vai kura tam jāsaņem no pircēja, klienta vai trešās personas par šādām piegādēm, ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar šādu piegāžu cenām.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Protams, ar Sestās direktīvas 26. pantu ir paredzēts izvairīties no praktiskām grūtībām, ko rada fakts, ka ceļojumu aģentu un ceļojumu rīkotāju darbību veido dažādi pakalpojumi, kas tiek sniegti dažādās vietās. Tomēr šī mērķa īstenošanai nekādā gadījumā nav nepieciešama atkāpe no Sestās direktīvas 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkta, kurā nodokļa bāzes noteikšanai ir atsauce uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>[..] atlīdzība, kuru piegādātājs ir saņēmis vai kura tam jāsaņem no [..] klienta vai trešās personas<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> (skat. Tiesas <DATE ISO="20030619">2003. gada 19. jūnija</DATE> tiesas spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-149/01" PAGE.ECR="I-6289" YEAR="2003">C-149/01 <HT TYPE="ITALIC">First Choice Holidays</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-6289. lpp.</REF.DOC.ECR>, 26. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Pamatlietā, pirmkārt, atlīdzība, ko saņem ceļojumu rīkotājs par saviem pakalpojumiem, ir kopējā cena par ceļojumu bez atlaidēm. Šo faktu nevar apšaubīt tāda apstākļa dēļ, ka <HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT> maksā ceļojumu rīkotājam tikai samazinātu summu, ko veido maksa par ceļojumu, no kuras atskaita <HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT> pienākošos komisiju, šī samazināšana ir tikai dažādu iemeslu dēļ maksājamu summu kompensēšanas rezultāts.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Otrkārt, ņemot vērā, ka <HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT> nepiešķir ceļojumu organizatoram atlaidi par pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar tā starpniecības darbību, un ka pēdējo minēto neskar <HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT> gala patērētājiem piešķirtās atlaides pastāvēšana vai tās apmērs, fakts, ka tas šo atlaidi finansē, izmantojot daļu tā komisijas vai citus līdzekļus, neietekmē nedz minētā organizatora sniegto pakalpojumu cenu, nedz <HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT> saistībā ar tam pašam organizatoram sniegto starpniecības darījumu cenu.</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Iepriekš minētajā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Elida Gibbs</HT> izvirzītie principi neietekmē nodokļa bāzes noteikšanu tādā situācijā kā pamatlietā.</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Tiesa minētajā spriedumā ir atzinusi – ja preces ražotājs, neesot ar līgumu saistītam ar galapatērētāju, bet esot pirmajam posmam darījumu ķēdē, kas noslēdzas ar pēdējo minēto, piešķir tam minētā galapatērētāja cenas atlaidi, izmantojot mazumtirgotāju iekasētos atlaižu kuponus, ko ražotājs atmaksā pēdējiem minētajiem, PVN nodokļa bāze ir jāsamazina minētās atlaides apmērā (iepriekš minētā sprieduma lietā <HT TYPE="ITALIC">Elida Gibbs</HT> 31., 34. un 35. punkts). Iepriekš minētajā lietā taisītajā spiedumā <HT TYPE="ITALIC">Elida Gibbs</HT> atlīdzība, ko saņēma nodokļu maksātājs, kas atradās darījumu ķēdes sākumā, tiešām tika samazināta šī paša nodokļu maksātāja galapatērētājam piešķirtās atlaides apmērā.</TXT></NP><?PAGE NO="7"?><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Tomēr pamatlietas apstākļos ceļojumu rīkotājs neatrodas darījumu ķēdes sākumā, jo tas sniedz savus pakalpojumus tieši galapatērētājam, <HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT> darbojoties tikai kā šī atsevišķā darījuma starpniekam. Savukārt <HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT> sniedz pakalpojumu, proti, starpniecību, kas ir pilnībā nošķirams no tā, ko sniedz ceļojumu rīkotājs.</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Visbeidzot, ceļojumu rīkotājs pamatlietā nepiešķir nekādu atlaidi, jo <HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT> ir pienākums tam katrā ziņā maksāt noteikto cenu, neatkarīgi no tā, vai pēdējais minētais ir piešķīris kādu atlaidi ceļotājam.</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Šajos apstākļos ceļojumu aģenta – šajā situācijā <HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT> – sniegtais ceļojuma daļējais finansējums, kas attiecībā uz ceļojuma galapatērētāju izpaužas kā tā cenas atlaide, neskar nedz atlīdzību, ko saņem ceļojumu rīkotājs par minētā ceļojuma pārdošanu, nedz atlīdzību, ko saņem <HT TYPE="ITALIC">Ibero Tours</HT> par savu starpniecības pakalpojumu. Līdz ar to saskaņā ar Sestās direktīvas 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunktu šāda cenas atlaide nav pamats nodokļa bāzes samazināšanai nedz pamata darījumam, nedz ceļojumu aģenta nodrošinātajam pakalpojumu sniegšanas darījumam.</TXT></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Sestās direktīvas tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka iepriekšminētajā Tiesas spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Elida Gibbs</HT> noformulētie principi attiecībā uz PVN nodokļa bāzes noteikšanu nav piemērojami, ja ceļojumu aģents, kurš darbojas kā starpnieks, pēc savas iniciatīvas un uz sava rēķina piešķir galapatērētājam cenas atlaidi pamatpakalpojumam, ko sniedz ceļojumu organizators.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par otro un trešo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Tā kā uz pirmo jautājumu ir jāatbild noliedzoši, tad uz otro un trešo jautājumu nav jāatbild.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="19770517">1977. gada 17. maija</DATE> Sestās direktīvas 77/388/EEK, par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas Savienības Tiesas <DATE ISO="19961024">1996. gada 24. oktobra</DATE> spriedumā lietā C‑317/94 <HT TYPE="ITALIC">Elida Gibbs</HT> noteiktie principi attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa bāzes noteikšanu nav piemērojami, ja ceļojumu aģents, kurš darbojas kā starpnieks, pēc savas iniciatīvas un uz sava rēķina piešķir galapatērētājam cenas atlaidi pamatpakalpojumam, ko sniedz ceļojumu organizators.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>