|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2026/1948 |
7.4.2026 |
Paziņojums par apstiprinātu standarta grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2025/27 (1) 5. panta 4. punktu
(C/2026/1948)
STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS
(Regulas (ES) 2024/1143 24. pants)
“Pays des Bouches-du-Rhône”
ES atsauces numurs: PGI-FR-A1223-AM02 – 8.1.2026.
1. Produkta nosaukums
“Pays des Bouches-du-Rhône”
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
|
☐ |
ACVN |
|
☑ |
AĢIN |
|
☐ |
ĢIN |
3. Nozare
|
☐ |
Lauksaimniecības produkti |
|
☑ |
Vīni |
|
☐ |
Stiprie alkoholiskie dzērieni |
4. Valsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals
Francija
5. Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu
Nosaukums
Lauksaimniecības un pārtikas suverenitātes ministrija, Uzņēmumu ekonomiskā un vidiskā snieguma ģenerāldirektorāts
6. Kvalificēšana par standarta grozījumu
Francijas iestādes uzskata, ka šis pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un Regulas (ES) 2024/1143 prasībām.
Šīs produkta specifikācijas grozījumi ir standarta grozījumi, kas definēti Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punktā.
Ar AĢIN apzīmētā produkta specifikācijas grozījuma pieteikums neatbilst nevienam no trim gadījumiem, kad grozījums būtu uzskatāms par Savienības grozījumu, proti, tas:
|
a) |
neietver izmaiņas nosaukumā vai nosaukuma lietojumā vai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta(-u) produkta(-u) kategorijas izmaiņas; |
|
b) |
nerada risku, ka vairs nebūs spēkā saikne ar ģeogrāfisko apgabalu; |
|
c) |
neparedz turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus. |
Tāpēc Francijas iestādes uzskata, ka pieteikums attiecas uz standarta grozījumu.
7. Apstiprinātā grozījuma (grozījumu) apraksts
Sadaļa
Ģeogrāfiskie apgabali, kuros notiek darbības
Apraksts
Produkta specifikācijas 1. nodaļas 4.1. punkts “Ģeogrāfiskais apgabals” un 4.2. punkts “Tiešās apkaimes apgabals” ir grozīti, lai iekļautu atsauci uz 2025. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.
Šīs redakcionālās izmaiņas ļauj norādīt ģeogrāfisko apgabalu, atsaucoties uz 2025. gadā spēkā esošo oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, ko publicējis Nacionālais statistikas un ekonomikas pētījumu institūts (INSEE), un nodrošina juridisko noteiktību attiecībā uz ģeogrāfiskā apgabala un tiešās apkaimes apgabala robežu noteikšanu.
Tiešās apkaimes apgabala rajonu saraksts bez izmaiņām ir pārveidots par pašvaldību sarakstu.
Grozītas vienotā dokumenta sadaļas “Ģeogrāfiskais apgabals” un “Papildu nosacījumi – tiešās apkaimes apgabals”.
|
☑ |
Šis grozījums ietekmē vienoto dokumentu. |
Sadaļa
Vīnkoku šķirnes
Apraksts
Produkta specifikācijas 1. nodaļas 5. punktā “Vīnkoku šķirnes” to šķirņu sarakstam, kuras drīkst izmantot ar AĢIN “Pays des Bouches-du-Rhône” apzīmētā produkta ražošanai, ir pievienotas šādas šķirnes:
|
— |
8 šķirnes, kas ir izturīgas pret sēnīšu slimībām: “Opalor B”, “Selenor B”, “Coliris N”, “Sirano N”, “Lilaro N”, “Fleurtai B”, “UD55.100”, “UD31.125”; |
|
— |
12 sausumizturīgas šķirnes: “Assyrtiko B”, “Xinomavro N”, “Verdejo B”, “Agiorgitiko B”, “Xarello B”, “Tourbat B”, “Montepulcinao N”, “Nero d’Avola N/Calabrese”, “Moschofilero Rs”, “Touriga Nacional N”, “Saperavi N”, “Morrastel N”; |
|
— |
3 šķirnes to nodrošinātā augļainā aromāta iegūšanai: “Pinotage N”, “Nebbiolo N”, “Couston N”. |
Saglabājot šo ar AĢIN apzīmēto vīnu organoleptisko profilu, šo jauno šķirņu iekļaušana kliedē ražotāju bažas saistībā ar vairākiem aspektiem:
|
— |
vides saglabāšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, |
|
— |
fitosanitāro apstrāžu skaita samazināšanu un darbības izmaksu samazināšanu, |
|
— |
nodrošināšanu, ka novāktās ražas apjoms ir regulārāks un mazāk atkarīgs no kaitīgo organismu radītā spiediena. |
Tiek grozīta vienotā dokumenta sadaļa “Vīna vīnogu šķirnes”.
|
☑ |
Šis grozījums ietekmē vienoto dokumentu. |
Sadaļa
Vīna iznākums
Apraksts
Produkta specifikācijas 1. nodaļas 6. punkts “Maksimālais vīna iznākums” ir grozīts, lai palielinātu ar AĢIN “Pays des Bouches-du-Rhône” apzīmēto vīnu ar papildu norādi uz mazāko ģeogrāfisko vienību Terre de Camargue maksimālo vīna iznākumu no 90 hl/ha līdz 100 hl/ha sarkanvīniem un sārtvīniem un līdz 120 hl/ha baltvīniem.
Ar AĢIN “Pays des Bouches-du-Rhône” apzīmēto vīnu, kuriem nav norādes uz mazāku ģeogrāfisko vienību, iznākums sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem joprojām ir 120 hl/ha.
Šis grozījums neietekmē ražoto vīnu kvalitāti un ļauj ražotājiem saskaņot ar AĢIN apzīmēto vīnu iznākumu, vienlaikus atspoguļojot vietējo praksi.
|
☐ |
Šis grozījums ietekmē vienoto dokumentu. |
Sadaļa
Paziņošanas pienākums
Apraksts
2. nodaļas 1. punkts “Paziņošanas pienākums” ir grozīts, nosakot, ka ražas deklarācija un/vai ražošanas deklarācija jāiesniedz līdz 31. janvārim gadā pēc ražas novākšanas. Līdz minētajam datumam deklarētie apjomi ir maksimālais apjoms, kas var pretendēt uz AĢIN.
Šis ražas deklarācijas iesniegšanas termiņš ir kopīgs visiem reģiona AĢIN un ir paredzēts, lai stabilizētu ar AĢIN apzīmēto produktu segmentu reģionālā līmenī un nodrošinātu lielāku skaidrību attiecībā uz tirgū laistajiem apjomiem.
|
☐ |
Šis grozījums ietekmē vienoto dokumentu. |
Sadaļa
Kontroles iestāde
Apraksts
Produkta specifikācijas 3. nodaļas 2. punkts, kas attiecas uz informāciju par kontroles iestādi, ir vienkāršots, precizējot, ka pārbaudes par atbilstību produkta specifikācijai jāveic, pamatojoties uz apstiprinātu kontroles plānu, un tās jāveic trešai personai, kas nodrošina kompetenci, objektivitāti un neatkarību un ko deleģējis Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūts (INAO), kas ir kontroles iestāde.
|
☐ |
Šis grozījums ietekmē vienoto dokumentu. |
VIENOTAIS DOKUMENTS
Vīna cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
“Pays des Bouches-du-Rhône”
ES atsauces numurs: PGI-FR-A1223-AM02 – 8.1.2026.
1. Nosaukums (nosaukumi)
Pays des Bouches-du-Rhône
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
|
☐ |
ACVN |
|
☑ |
AĢIN |
|
☐ |
ĢIN |
3. Valsts, pie kuras pieder noteiktais apgabals
Francija
4. Lauksaimniecības produkta klasifikācija saskaņā ar kombinētās nomenklatūras pozīciju un kodu, minēta Regulas (ES) 2024/1143 6. panta 1. punktā
2204 – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 iekļauto
5. Vīnkopības produktu kategorijas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā
|
1. |
Vīns |
6. Vīna vai vīnu apraksts
Vīnkopības produkts
Baltvīni
Organoleptiskās īpašības
Baltvīnus parasti ražo ar vīnogu tiešu presēšanu. To krāsa ir mirdzoša un koša, ar iezaļganu lāsmojumu, kas atspoguļo to jaunumu.
Šie vīni ir ražoti gan no vietējām, gan citu reģionu vīnogu šķirnēm, un tiem ir raksturīgs ziedu un augļu aromāts.
Tiem raksturīgas svaigas un aromātiskas ziedu un augļu notis.
Papildu informācija par organoleptiskajām īpašībām
Analītiskās īpašības
|
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): |
- |
|
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): |
9 |
|
Minimālais kopējais skābums: |
- |
|
Minimālā kopējā skābuma vienība: |
miliekvivalentos uz litru |
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): |
- |
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): |
- |
Papildu informācija par analītiskajām īpašībām
-
|
☑ |
Analītiskās īpašības, kas šajā iedaļā nav norādītas, atbilst piemērojamajos ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām. |
Vīnkopības produkts
Sārtvīni
Organoleptiskās īpašības
Sārtvīni tiek iegūti ar vīnogu tiešu presēšanu un/vai macerāciju kopā ar miziņām.
Sārtvīni galvenokārt tiek izgatavoti no “Grenache N”, “Syrah N”, “Caladoc N”, “Cinsaut N”, “Cabernet Sauvignon N” un “Merlot N” šķirņu vīnogām, un nereti, ievietojot tvertnēs, tās papildina ar baltogu šķirņu vīnogām, lai izgatavotu vairākšķirņu sārtvīnus. Tiem ir vairāk vai mazāk intensīvi bāla krāsa ar tīri rozā atspīdumu.
To smaržā ir jūtams izteiksmīgs sarkano augļu vai citrusaugļu aromāts.
Paildzināta vīnogu sulas un mīkstuma saskare nodrošina lielāka aromātu prekursoru daudzuma nonākšanu vīnā un padara tā garšu līdzsvarotāku. Pēc garšas šie vīni ir aromātiski un patīkami svaigi.
Papildu informācija par organoleptiskajām īpašībām
-
Analītiskās īpašības
|
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): |
- |
|
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): |
9 |
|
Minimālais kopējais skābums: |
- |
|
Minimālā kopējā skābuma vienība: |
- |
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): |
- |
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): |
- |
Papildu informācija par analītiskajām īpašībām
-
|
☑ |
Analītiskās īpašības, kas šajā iedaļā nav norādītas, atbilst piemērojamajos ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām. |
Vīnkopības produkts
Sarkanvīni
Organoleptiskās īpašības
Sarkanvīni visbiežāk ir vairākšķirņu vīni, bet dažkārt var būt arī vienšķirnes vīni (“Merlot N”, “Cabernet N”, “Marselan N”, “Syrah N”, “Grenache N” utt.). Vīnogu ražas novākšana brīdī, kad tās ir visgatavākās no fizioloģiskā un fenolu satura viedokļa, ļauj iegūt vīnus ar spēcīgu raksturu, piesātinātus, bet bez sīvuma, ar Vidusjūras reģiona vīniem raksturīgajām īpašībām.
To krāsa ir granātsarkana ar violetiem atspīdumiem, kad vīns vēl ir jauns, bet, vīnam kļūstot vecākam, tā krāsa kļūst tumšāk sarkana.
Tiem ir ļoti izteikta smarža ar krūmāju vai sāļākām notīm atkarībā no ražošanas apgabala, un sarkano augļu nianses ar laiku iegūst augļu ievārījumam raksturīgus aromātus.
Ekstrakciju veic, lai iegūtu maigu un līdzsvarotu tanīnu struktūru un noturīgu garšu. Pēc garšas tie ir dzīvīgi, bagātīgi, izsmalcināti un ar zīdainiem tanīniem.
Papildu informācija par organoleptiskajām īpašībām
-
Analītiskās īpašības
|
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): |
- |
|
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): |
9 |
|
Minimālais kopējais skābums: |
- |
|
Minimālā kopējā skābuma vienība: |
- |
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): |
- |
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): |
- |
Papildu informācija par analītiskajām īpašībām
-
|
☑ |
Analītiskās īpašības, kas šajā iedaļā nav norādītas, atbilst piemērojamajos ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām. |
7. Vīndarības metodes
7.1. Īpašas vīndarības metodes, kas izmantotas vīna vai vīnu ražošanā, un attiecīgi ražošanas ierobežojumi
-
Īpašās vīndarības metodes
Vīndarības metožu ziņā ir jāievēro prasības, kas noteiktas ES līmenī un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.
7.2. Maksimālais vīna iznākums
Sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni
|
Maksimālais vīna iznākums: |
120 |
|
Maksimālā vīna iznākuma vienība: |
hektolitri no hektāra |
8. Vīna vīnogu šķirne vai šķirnes, no kā vīns vai vīni ražoti
|
— |
“Agiorgitiko N” |
|
— |
“Alicante Henri Bouschet N” |
|
— |
“Aligoté B” |
|
— |
“Alphonse Lavallée N” |
|
— |
“Aléatico N” |
|
— |
“Aramon N” |
|
— |
“Aramon Gris G” |
|
— |
“Aranel B” |
|
— |
“Arinarnoa N” |
|
— |
“Arriloba B” |
|
— |
“Artaban N” |
|
— |
“Assyrtiko B” |
|
— |
“Aubun N” – “Murescola” |
|
— |
“Barbaroux Rs” |
|
— |
“Bourboulen B” – “Doucillon Blanc” |
|
— |
“Brachet N” – “Braquet” |
|
— |
“Brun Argenté N” – “Vaccarèse” |
|
— |
“Cabernet Blanc B” |
|
— |
“Cabernet Cortis N” |
|
— |
“Cabernet Franc N” |
|
— |
“Cabernet Sauvignon N” |
|
— |
“Caladoc N” |
|
— |
“Calitor N” |
|
— |
“Carignan N” |
|
— |
“Carignan Blanc B” |
|
— |
“Carmenère N” |
|
— |
“Chardonnay B” |
|
— |
“Chasan B” |
|
— |
“Chasselas B” |
|
— |
“Chasselas Rose Rs” |
|
— |
“Chatus N” |
|
— |
“Chenanson N” |
|
— |
“Chenin B” |
|
— |
“Cinsaut N” – “Cinsault” |
|
— |
“Clairette B” |
|
— |
“Clairette Rose Rs” |
|
— |
“Clarin B” |
|
— |
“Coliris” |
|
— |
“Colombard B” |
|
— |
“Cot N” – “Malbec” |
|
— |
“Counoise N” |
|
— |
“Couston N” |
|
— |
“Egiodola N” |
|
— |
“Fleurtai” |
|
— |
“Floreal B” |
|
— |
“Fuella Nera N” |
|
— |
“Gamay Fréaux N” |
|
— |
“Gamay N” |
|
— |
“Gamay de Bouze N” |
|
— |
“Gamay de Chaudenay N” |
|
— |
“Ganson N” |
|
— |
“Gewürztraminer Rs” |
|
— |
“Gramon N” |
|
— |
“Grenache N” |
|
— |
“Grenache Blanc B” |
|
— |
“Grenache Gris G” |
|
— |
“Gros Manseng B” |
|
— |
“Gros Vert B” |
|
— |
“Jurançon Noir N” – “Dame Noire” |
|
— |
“Lilaro N” |
|
— |
“Liliorila B” |
|
— |
“Listan B” – “Palomino” |
|
— |
“Macabeu B”– “Macabeo” |
|
— |
“Marsanne B” |
|
— |
“Marselan N” |
|
— |
“Mauzac Rose Rs” |
|
— |
“Mayorquin B” |
|
— |
“Melon B” |
|
— |
“Merlot N” |
|
— |
“Merlot Blanc B” |
|
— |
“Meunier N” |
|
— |
“Mollard N” |
|
— |
“Monarch N” |
|
— |
“Monerac N” |
|
— |
“Montepulciano” |
|
— |
“Morrastel N” – “Minustellu”, “Graciano” |
|
— |
“Moschofilero Rs” |
|
— |
“Mourvaison N” |
|
— |
“Mourvèdre N” – “Monastrell” |
|
— |
“Muscadelle B” |
|
— |
“Muscardin N” |
|
— |
“Muscaris B” |
|
— |
“Muscat Ottonel B” – “Muscat”, “Moscato” |
|
— |
“Muscat Cendré B” – “Muscat”, “Moscato” |
|
— |
“Muscat d’Alexandrie B” – “Muscat”, “Moscato” |
|
— |
“Muscat de Hambourg N” – “Muscat”, “Moscato” |
|
— |
“Muscat à petits grains blancs B” – “Muscat”, “Moscato” |
|
— |
“Muscat à petits grains roses Rs” – “Muscat”, “Moscato” |
|
— |
“Muscat à petits grains rouges Rg” – “Muscat”, “Moscato” |
|
— |
“Nebbiolo N” |
|
— |
“Nero d’Avola N” |
|
— |
“Nielluccio N” – “Nielluciu” |
|
— |
“Négrette N” |
|
— |
“Opalor” |
|
— |
“Perdea B” |
|
— |
“Petit Manseng B” |
|
— |
“Petit Verdot N” |
|
— |
“Picardan B” – “Araignan” |
|
— |
“Pinot Blanc B” |
|
— |
“Pinot Gris G” |
|
— |
“Pinot Noir N” |
|
— |
“Pinotage N” |
|
— |
“Piquepoul Blanc B” |
|
— |
“Piquepoul Gris G” |
|
— |
“Piquepoul Noir N” |
|
— |
“Plant Droit N” – “Espanenc” |
|
— |
“Portan N” |
|
— |
“Prior N” |
|
— |
“Riesling B” |
|
— |
“Riminèse B” |
|
— |
“Rosé du Var Rs” |
|
— |
“Roussanne B” |
|
— |
“Rousseli Rs” |
|
— |
“Saperavi N” |
|
— |
“Sauvignon B” – “Sauvignon Blanc” |
|
— |
“Sauvignon Gris G” – “Fié Gris” |
|
— |
“Sciaccarello N” |
|
— |
“Selenor” |
|
— |
“Semillon B” |
|
— |
“Servanin N” |
|
— |
“Sirano” |
|
— |
“Solaris B” |
|
— |
“Soreli B” |
|
— |
“Souvignier Gris Rs” |
|
— |
“Sylvaner B” |
|
— |
“Syrah N” – “Shiraz” |
|
— |
“Tannat N” |
|
— |
“Tempranillo N” |
|
— |
“Terret Gris G” |
|
— |
“Terret Noir N” |
|
— |
“Tibouren N” |
|
— |
“Tourbat B” |
|
— |
“Touriga Nacional N” |
|
— |
“Téoulier N” |
|
— |
“UD-31.125” |
|
— |
“UD-55.100” |
|
— |
“Ugni Blanc B” |
|
— |
“Valdiguié N” |
|
— |
“Verdejo B” |
|
— |
“Vermentino B” – “Rolle” |
|
— |
“Vidoc N” |
|
— |
“Viognier B” |
|
— |
“Voltis B” |
|
— |
“Xarello B” |
|
— |
“Xinomavro N” |
9. Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija
Vīnogu ražas novākšanu, vinifikāciju un to vīnu gatavošanu, uz kuriem attiecas aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Pays des Bouches-du-Rhône”, veic visās Bušdironas departamenta pašvaldību teritorijās saskaņā ar oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2025. gada redakciju.
10. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu
Cēloniskā saikne ar ģeogrāfisko izcelsmi pamatojas uz
|
☑ |
reputāciju |
|
☑ |
noteiktu kvalitāti |
|
☑ |
citām īpašībām |
Vīnkopības produkta kategorija
|
1. |
Vīns |
Kopsavilkums par saikni
Bušdironas departaments atrodas pašā Provansas sirdī. Tā 5 087 km2 teritoriju rietumos norobežo Rona, kas to atdala no Gāras departamenta, bet ziemeļos – Diransa, kas to norobežo no Voklīzas departamenta. Austrumos tas robežojas ar Vāras departamentu, bet dienvidos to apskalo Vidusjūra.
Departamenta teritoriju iezīmes ir atšķirīgas. Departamenta austrumiem raksturīgs austrumu–rietumu virzienā pavērsto Provansas Priekšalpu kalnainais kaļķakmens reljefs. Cita aiz citas stiepjas Trevareses (501 m), Estakas un Etuālas (793 m), Senviktuāra (1 011 m), Sensīra un Sentbomas (1 041 m rietumu daļā) kalnu grēdas. Tās šķērso Arkas (Eksanprovansas ieplaka), Tulubras (Salondeprovansa) un Ivonas (Obaņa–Marseļa) ielejas – vairāk vai mazāk bagātīgi nogulumiem klāti līdzenumi. Rietumos ap Alpiju kalnu grēdu plešas plaši līdzenumi. Kro līdzenums ir veidojies no iežu šķembu iznesām senajā Diransas un Ronas satekā un atrodas uz Arlas–Salondeprovansas ass. Tas ir Francijā unikāls pamests stepes veida līdzenums, kurā valda mistrāls. Kamargā, kurai piešķirts reģionāla dabas parka statuss un kurā mijas vīndārzi, ganības un rīsa lauki, ir saglabājusies vēršu (Kamargas šķirne), zirgu un bagāta vismaz 400 dažādu citu dzīvnieku sugu fauna. Bušdironas ziemeļu daļā rietumu–austrumu virzienā atrodas Alpiju kalnu grēda un Diransas ieleja.
Augsnes, vai tās būtu akmeņainas mālaina kaļķakmens augsnes vai smilšainas vai pat grantainas augsnes, kas veidojušās uz molasēm un smilšakmens pamata, ir nabadzīgas, labi drenētas un viegli pakļaujas erozijai. Šīs seklās augsnes, kas nav pārmērīgi mitras, ir ideāli piemērotas vīnogulājiem.
Bušdironas departamentu ietekmē Vidusjūras klimats ar tam raksturīgo lielo saules gaismas daudzumu. Vasaras ir ļoti karstas un sausas, bet ziemas – salīdzinoši maigas. Gaisa temperatūra dažādos gadalaikos atšķiras; īpaši augsta tā ir vasarā, kad ēnā termometra stabiņš bieži vien sasniedz 35 °C atzīmi. Gada vidējās temperatūras svārstības diennakts laikā ir ievērojamas, taču īpaši izteiktas tās ir ziemā ar dažkārt novērotu spēcīgu salu naktīs. Nokrišņi ir neregulāri, un to daudzums ir nevienmērīgi sadalīts gada garumā. Nereti tiek piedzīvotas spēcīgas lietusgāzes. Mistrāls – sauss un auksts ziemeļu vējš – te pūš gandrīz 100 dienas gadā, brāzmās bieži vien pārsniedzot ātrumu 100 km/h.
Provansas vīndārzs ar savu vairāk nekā 2 600 gadus seno vēsturi ir senākais Francijā. Sevišķu ievērību tas ir guvis ar sārtvīnu ražošanu.
Vīnkopība departamentā turpināja uzplaukt līdz 19. gadsimtam, kad filoksera iznīcināja gandrīz visus vīndārzus, izņemot Kamargas apgabalā esošos (tie bija appludināti ar ūdeni).
Balstoties uz savām tradīcijām, vīnkopības nozare tika atjaunota, ieguldot ievērojamus tehniskos un finansiālos resursus. No 1907. gada daudzi vīnkopji izjuta nepieciešamību apvienoties, lai stātos pretī grūtībām. Vīna darīšana tika reglamentēta, un vīnkopji apvienojās kooperatīvos un arodbiedrībās, kas veicināja kvalitātes uzlabošanos.
Vin de canton [kantona vīns] ieguva precīzu un juridisku definīciju 1964. gadā, atsaucoties uz ražošanas administratīvo apgabalu ar tā augsnes un klimatisko īpašību kopumu. Ar 1968. gada dekrētu apzīmējums vin de canton tika aizstāts ar vin de pays (reģiona vīns). Sākotnēji reģiona vīnus identificēja pēc ražošanas departamenta nosaukuma, un tiem bija jāatbilst īpašiem ražošanas kritērijiem, kas paredzēja augstāku kvalitātes līmeni. Šādi tika atzīts vīns “vin de pays des Bouches du Rhône”, kas 2011. gadā ieguva aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
Vīnus “Pays des Bouches-du-Rhône” galvenokārt ražo divos atsevišķos ražošanas apgabalos: galvenais apgabals pēc ražošanas apjoma (65–70 %) atrodas departamenta centrālaustrumu daļā ap Eksanprovansu, savukārt rietumos atrodas Kamargas ražošanas apgabals uz dienvidaustrumiem no Taraskonas – Arlas un Sentmerīdelamēras pašvaldību teritorijās. Šī apgabala vīnu unikālais raksturs tiek izcelts ar norādi Terre de Camargue (Kamargas zeme). Šajā ģeogrāfiskajā apgabalā ražo vienīgi vīnus, kurus drīkst apzīmēt ar AĢIN “Pays des Bouches-du-Rhône”.
Ražošana centrālaustrumu apgabalā (ap Eksu), kur ir vairāk mālainu kaļķakmens un akmeņainu augšņu, galvenokārt ir vērsta uz jauktiem vīniem, kuru pamatā pārsvarā ir šķirnes “Grenache N”, “Syrah N”, “Carignan N”, “Merlot N” un “Cabernet Sauvignon N”. Sarkanvīni, kas ir diezgan strukturēti, ir viegli dzerami un aromātiski. Aromātā tiem parasti ir krūmāju un priedes notis ar zināmu svaigumu. Šī apgabala baltvīniem un sārtvīniem piemīt izteikts svaigums, jo īpaši tad, ja vīnogas novāktas no nogabaliem, kuros ir izteikta temperatūras starpība starp dienu un nakti, jo tas veicina aromāta prekursoru veidošanos vīnogās. Gaišo vīnogu šķirnes ir “Ugni Blanc B”, “Clairette B”, “Vermentino B”, “Bourboulenc B” un dažkārt “Chardonnay B”, kas vīniem piešķir ziedu aromātu.
Kamargas ražošanas apgabalam ar tā smilšainajām vai pat grantainajām augsnēm virs molases un smilšakmens ir izveidojusies savdabīga identitāte, kas balstīta uz vienšķirnes vīniem, kuru pamatā ir ierobežotāks šķirņu klāsts, ko raksturo augsts aromātiskais potenciāls: “Merlot N”, “Cabernet Sauvignon N”, “Caladoc N”, “Syrah N”, “Marselan N”, “Chardonnay B”, “Viognier B”, “Muscat à petits grains B”, “Chasan B” un “Sauvignon B”, kā arī “Arinarnoa N” vai “Petit Verdot N”. Šajās Kamargas augsnēs samērā īsais sarkanvīnu macerācijas laiks ļauj saglabāt “augļainumu” un iegūt viegli dzeramus vīnus. Smaržā un garšā šiem vīniem ir raksturīgas sāļas notis, un tiem vienmēr piemīt izteikts svaigums. Baltvīnu un sārtvīnu ražošana tiek rūpīgi kontrolēta, lai saglabātu svaigumu un smalkas aromātiskās notis (pārvaldot ražas novākšanas datuma un fenoliskās gatavības kombināciju un uzturot zemu temperatūru).
AĢIN “Pays des Bouches-du-Rhône” galvenokārt balstās uz vīnu specifiskajām īpašībām, kas saistītas ar dabiskās vides (klimata un augsnes) raksturlielumiem.
Bušdironas departaments atrodas Francijas dienvidaustrumos, Provansas–Alpu–Azūra krasta reģionā. To raksturo kalnains reljefs, kas pāriet līdzenumā, kas stiepjas līdz pat jūrai. Tajā valda Vidusjūras klimats, un veģetāciju galvenokārt veido krūmāji. Tāpat arī tam raksturīgs mistrāls, kas dažkārt apgrūtina darbu, bet ļauj attīrīt vīnogulājus, pasargāt tos no sēnīšu slimībām un rezultātā veicina vīnogu sastāva bagātīgumu, paaugstinot vajadzīgo vielu koncentrāciju nogatavošanās beigu posmā.
Augsnes, vai tās būtu akmeņainas mālaina kaļķakmens augsnes vai smilšainas vai pat grantainas augsnes, kas veidojušās uz molasēm un smilšakmens pamata, ir labi drenētas un nav pārmērīgi mitras, tāpēc ir lieliski piemērotas vīnkopībai.
Izmantodami savā labā optimālos dabas apstākļus un prasdami izvēlēties labākos zemesgabalus, vīnkopji ir spējuši gūt labumu no dažādām vīnogu šķirnēm teritorijā ar nereti nabadzīgām, toties labi drenētām augsnēm, kas īpaši labi piemērotas tieši vīnogulāju audzēšanai. Šo augsnes iezīmju un siltā un sausā, Vidusjūras ietekmētā klimata apvienojums nodrošina optimālus apstākļus vīnogu nobriešanai, kas ļauj saglabāt šo vīnogu šķirņu primāros aromātus, kuri vīnos izpaužas ar tiem raksturīgo svaigumu un aromāta potenciālu. Tādējādi svaigos un patīkamos sarkanvīnus raksturo sarkano augļu aromāti; arī svaigajiem sārtvīniem piemīt līdzsvarota garša un izteiksmīgi sarkano augļu vai citrusaugļu aromāti. Savukārt baltvīni ir aromātiski, ar ziedu vai augļu notīm, tie ir svaigi, un tajos izpaužas to jaunums.
Mūsdienās gadā saražo aptuveni 50 000 hl ar AĢIN “Pays des Bouches-du-Rhône” apzīmētā vīna, un tos tirgo 18 kooperatīviem piederošas un 88 privātas vīndarītavas. Sārtvīni veido gandrīz 50 %, sarkanvīni – nedaudz vairāk nekā 40 %, bet baltvīni – nedaudz mazāk nekā 10 % no kopējā apjoma.
11. Citas piemērojamās prasības
Prasības / atkāpes temats
Papildu nosacījumi
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Papildu prasības/atkāpes veids
Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu
Prasības/atkāpes apraksts
Ģeogrāfiskās vienības Terre de Camargue nosaukuma burtu lielums nedrīkst būt nedz platumā, nedz augstumā lielāks par AĢIN “Pays des Bouches-du-Rhône” burtu lielumu.
Ja vārdus “indication géographique protégée” [aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde] aizstāj ar tradicionālo apzīmējumu Vin de Pays, marķējumā jāiekļauj Eiropas Savienības AĢIN logotips.
Prasības / atkāpes temats
Tiešās apkaimes apgabals
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Papildu prasības/atkāpes veids
Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Prasības/atkāpes apraksts
Tiešās apkaimes apgabalu, kas, piemērojot atkāpi, noteikts ar AĢIN “Pays des Bouches-du-Rhône” apzīmēto vīnu vinifikācijai un gatavošanai un ko var papildināt ar mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu Terre de Camargue, saskaņā ar 2025. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru veido šādas pašvaldības apgabalos, kas robežojas ar ģeogrāfisko apgabalu:
Gāras departamentā:
Aigaliers, Aigues-Mortes, Aigues-Vives, Aiguèze, Aimargues, Les Angles, Aramon, Argilliers, Arpaillargues-et-Aureillac, Aspères, Aubais, Aubord, Aubussargues, Aujargues, Bagnols-sur-Cèze, Baron, La Bastide-d’Engras, Beaucaire, Beauvoisin, Bellegarde, Belvézet, Bernis, Bezouce, Blauzac, Boissières, Bouillargues, Bourdic, La Bruguière, Cabrières, Le Cailar, Caissargues, La Calmette, Calvisson, La Capelle-et-Masmolène, Carsan, Castillon-du-Gard, Caveirac, Cavillargues, Chusclan, Clarensac, Codognan, Codolet, Collias, Collorgues, Combas, Comps, Congénies, Connaux, Cornillon, Crespian, Dions, Domazan, Estézargues, Flaux, Foissac, Fons, Fons-sur-Lussan, Fontanès, Fontarèches, Fournès, Fourques, Gajan, Gallargues-le-Montueux, Le Garn, Garons, Garrigues-Sainte-Eulalie, Gaujac, Générac, Goudargues, Le Grau-du-Roi, Issirac, Jonquières-Saint-Vincent, Junas, Langlade, Laudun-l’Ardoise, Laval-Saint-Roman, Lecques, Lédenon, Lirac, Lussan, Manduel, Marguerittes, Meynes, Milhaud, Montaren-et-Saint-Médiers, Montagnac, Montclus, Montfaucon, Montfrin, Montignargues, Montmirat, Montpezat, Moulézan, Moussac, Mus, Nages-et-Solorgues, Nîmes, Orsan, Parignargues, Le Pin, Pont-Saint-Esprit, Pougnadoresse, Poulx, Pouzilhac, Pujaut, Redessan, Remoulins, Rochefort-du-Gard, Rodilhan, Roquemaure, La Roque-sur-Cèze, La Rouvière, Sabran, Saint-Alexandre, Sainte-Anastasie, Saint-André-de-Roquepertuis, Saint-André-d’Olérargues, Saint-Bauzély, Saint-Bonnet-du-Gard, Saint-Chaptes, Saint-Christol-de-Rodières, Saint-Clément, Saint-Côme-et-Maruéjols, Saint-Dézéry, Saint-Dionisy, Saint-Étienne-des-Sorts, Saint-Geniès-de-Comolas, Saint-Geniès-de-Malgoirès, Saint-Gervais, Saint-Gervasy, Saint-Gilles, Saint-Hilaire- d’Ozilhan, Saint-Hippolyte-de-Montaigu, Saint-Julien-de-Peyrolas, Saint-Laurent-d’Aigouze, Saint-Laurent-de-Carnols, Saint-Laurent-des-Arbres, Saint-Laurent-la-Vernède, Saint-Mamert-du-Gard, Saint-Marcel-de-Careiret, Saint-Maximin, Saint-Michel-d’Euzet, Saint-Nazaire, Saint-Paul-les-Fonts, Saint-Paulet-de-Caisson, Saint-Pons-la-Calm, Saint-Quentin-la-Poterie, Saint-Siffret, Saint-Victor-des-Oules, Saint-Victor-la-Coste, Salazac, Salinelles, Sanilhac-Sagriès, Sauveterre, Sauzet, Saze, Sernhac, Serviers-et-Labaume, Sommières, Souvignargues, Tavel, Théziers, Tresques, Uchaud, Uzès, Vallabrègues, Vallabrix, Vallérargues, Valliguières, Vauvert, Vénéjan, Verfeuil, Vergèze, Vers-Pont-du-Gard, Vestric-et-Candiac, Villeneuve-lès-Avignon, Villevieille.
Voklīzas departamentā:
Ansouis, Apt, Auribeau, Avignon, La Bastide-des-Jourdans, La Bastidonne, Beaumettes, Beaumont-de-Pertuis, Bédarrides, Bollène, Bonnieux, Buoux, Cabrières-d’Aigues, Cabrières-d’Avignon, Cadenet, Caderousse, Camaret-sur-Aigues, Caseneuve, Castellet-en-Luberon, Caumont-sur-Durance, Cavaillon, Châteauneuf-de-Gadagne, Châteauneuf-du-Pape, Cheval-Blanc, Courthézon, Cucuron, Gargas, Gignac, Gordes, Goult, Grambois, Grillon, L’Isle-sur-la-Sorgue, Jonquerettes, Jonquières, Joucas, Lacoste, Lagarde-d’Apt, Lagarde-Paréol, Lagnes, Lamotte-du-Rhône, Lapalud, Lauris, Lioux, Lourmarin, Maubec, Ménerbes, Mérindol, Mirabeau, Mondragon, Morières-lès-Avignon, Mornas, La Motte-d’Aigues, Murs, Oppède, Orange, Pertuis, Peypin-d’Aigues, Piolenc, Le Pontet, Puget, Puyvert, Richerenches, Robion, Roussillon, Rustrel, Saignon, Sainte-Cécile-les-Vignes, Saint-Martin-de-Castillon, Saint-Martin-de-la-Brasque, Saint-Pantaléon, Saint-Saturnin-lès-Apt, Saint-Saturnin-lès-Avignon, Sannes, Saumane-de-Vaucluse, Sérignan-du-Comtat, Sivergues, Sorgues, Taillades, Le Thor, La Tour-d’Aigues, Travaillan, Uchaux, Valréas, Fontaine-de-Vaucluse, Vaugines, Vedène, Viens, Villars, Villelaure, Violès, Visan, Vitrolles-en-Lubéron.
Augšprovansas Alpu departamentā:
Aubenas-les-Alpes, Aubignosc, Authon, Banon, Bayons, Bellaffaire, Bevons, La Brillanne, Le Caire, Céreste-en-Luberon, Château-Arnoux-Saint-Auban, Châteaufort, Châteauneuf-Miravail, Châteauneuf-Val-Saint-Donat, Clamensane, Claret, Corbières-en-Provence, Cruis, Curbans, Curel, Dauphin, Entrepierres, L’Escale, Faucon-du-Caire, Fontienne, Forcalquier, Ganagobie, Gigors, L’Hospitalet, Lardiers, Limans, Lurs, Mallefougasse-Augès, Mane, Manosque, Melve, Mison, Montfort, Montfuron, Montjustin, Montlaux, Montsalier, La Motte-du-Caire, Nibles, Niozelles, Noyers-sur-Jabron, Les Omergues, Ongles, Oppedette, Peipin, Peyruis, Piégut, Pierrerue, Pierrevert, Redortiers, Reillanne, Revest-des-Brousses, Revest-du-Bion, Revest-Saint-Martin, La Rochegiron, Sainte-Croix-à-Lauze, Saint-Étienne-les-Orgues, Saint-Geniez, Saint-Maime, Saint-Martin-les-Eaux, Saint-Michel-l’Observatoire, Sainte-Tulle, Saint-Vincent-sur-Jabron, Salignac, Saumane, Sigonce, Sigoyer, Simiane-la-Rotonde, Sisteron, Sourribes, Thèze, Turriers, Vachères, Valavoire, Valbelle, Valernes, Vaumeilh, Venterol, Villemus, Villeneuve, Volonne, Volx.
Vāras departamentā:
Aiguines, Artignosc-sur-Verdon, Artigues, Aups, Bandol, Barjols, Baudinard-sur-Verdon, Bauduen, Le Beausset, Belgentier, Besse-sur-Issole, Bormes-les-Mimosas, Bras, Brignoles, Brue-Auriac, Cabasse, La Cadière-d’Azur, Camps-la-Source, Carcès, Carnoules, Carqueiranne, Le Castellet, La Celle, Châteauvert, Collobrières, Correns, Cotignac, La Crau, Cuers, Entrecasteaux, Esparron, Évenos, La Farlède, Flassans-sur-Issole, Forcalqueiret, Fox-Amphoux, La Garde, Garéoult, Ginasservis, Gonfaron, Hyères, Le Lavandou, La Londe-les-Maures, Mazaugues, Méounes-lès-Montrieux, Moissac-Bellevue, Montfort-sur-Argens, Montmeyan, Nans-les-Pins, Néoules, Ollières, Pierrefeu-du-Var, Pignans, Plan-d’Aups-Sainte-Baume, Pontevès, Pourcieux, Pourrières, Le Pradet, Puget-Ville, Régusse, Le Revest-les-Eaux, Rians, Riboux, Rocbaron, La Roquebrussanne, Rougiers, Saint-Antonin-du-Var, Saint-Cyr-sur-Mer, Sainte-Anastasie-sur-Issole, Saint-Julien, Saint-Mandrier-sur-Mer, Saint-Martin-de-Pallières, Saint-Maximin-la-Sainte-Baume, Saint-Zacharie, Les Salles-sur-Verdon, Sanary-sur-Mer, Seillons-Source-d’Argens, La Seyne-sur-Mer, Signes, Sillans-la-Cascade, Six-Fours-les-Plages, Solliès-Pont, Solliès-Toucas, Solliès-Ville, Tavernes, Le Thoronet, Toulon, Tourtour, Tourves, Le Val, La Valette-du-Var, Varages, La Verdière, Vérignon, Vinon-sur-Verdon, Vins-sur-Caramy.
Elektroniska atsauce (URL) uz produkta specifikācijas publikāciju
https://info.agriculture.gouv.fr/boagri/document_administratif-e6973094-a6eb-4fa8-8e7a-778e5761fd19
(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/27 (2024. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 papildina ar noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, garantētu tradicionālo īpatnību produktu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu reģistrāciju un aizsardzību un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (OV L, 2025/27, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/27/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/1948/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)