(1)

Ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 215/2013 (2) Padome noteica kompensācijas maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”, “ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, turpmāk tekstā tiek saukta “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Vienlaikus ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 214/2013 (3) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam. Pašlaik ir spēkā antidempinga maksājumi no 0 % līdz 26,1 %.

(3)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, Komisija 2019. gada 2. maijā ar Regulu (ES) 2019/688 (4) atkārtoti noteica galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu ĶTR izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”). Pašlaik ir spēkā kompensācijas maksājumi no 13,7 % līdz 44,7 %.

(4)

Kopējais antidempinga un kompensācijas maksājumu līmenis ir no 13,7 % līdz 58,3 %.

(5)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo kompensācijas pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5) Komisija saņēma pieprasījumu sākt kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu (“pieprasījums”).

(6)

Pieprasījumu 2024. gada 2. februārī Savienības ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 10. panta 6. punkta nozīmē iesniedza Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“EUROFER” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”), kas pārstāv vairāk nekā 70 % no konkrēto ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pieprasījums tika pamatots ar to, ka kompensācijas pasākumu izbeigšana, visticamāk, izraisīs subsidēšanas un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos.

(7)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 25. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2024. gada 30. aprīlī ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja, ka, ievērojot pamatregulas 18. pantu, sāk piemērojamo kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu.

(8)

Pirms termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas un saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu Komisija informēja Ķīnas valdību (“ĶV”), ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu pārskatīšanas pieprasījumu, un aicināja ĶV uz apspriešanos saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu. Komisija nesaņēma pieprasījumus par apspriešanos pirms procedūras sākšanas.

(9)

Ar paziņojumu, kurš 2024. gada 30. aprīlī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7), Komisija arī paziņoja, ka, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 (8) 11. panta 2. punktu, sāk termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz galīgajiem antidempinga pasākumiem, kas ir spēkā attiecībā uz konkrētu ĶTR izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importu.

(10)

Subsidēšanas turpināšanās un atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču izpēte aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par termiņbeigu izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, zināmos nesaistītos importētājus Savienībā, zināmos iesaistītos nesaistītos lietotājus Savienībā, zināmos ražotājus ĶTR un ĶTR iestādes un aicināja tos piedalīties.

(12)

Ieinteresētās personas tika aicinātas paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus. Ieinteresētajām personām tika dota arī iespēja rakstiski pieprasīt uzklausīšanu Komisijas izmeklēšanas dienestos un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Pirms procedūras sākšanas 14 Savienības ražotāji iesniedza izlases veidošanai nepieciešamo informāciju un pauda vēlmi sadarboties ar Komisiju. Balstoties uz to, Komisija ir izveidojusi triju tādu ražotāju provizorisku izlasi, kuri tika atzīti par reprezentatīviem Savienības ražošanas nozarei līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma ziņā Savienībā. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (PIP) veidoja 26 % no Savienības ražošanas nozares lēstā kopējā ražošanas apjoma un 28 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma nesaistītiem pircējiem Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas, un provizoriskā izlase tādējādi tika apstiprināta.

(15)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza desmit pieprasījumā norādītos nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Neviens no viņiem neatsaucās.

(16)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga ražotāju eksportētāju atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(17)

Neviens ražotājs eksportētājs neiesniedza aizpildītu atlases veidlapu. Pēc tam 2024. gada 2. augustā Komisija informēja Ķīnas valdību (“ĶV”), ka ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās un tāpēc attiecībā uz konstatējumiem par subsidēšanas turpināšanos tā piemēros pamatregulas 28. panta noteikumus.

(18)

Komisija nosūtīja anketas trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, pieprasījuma iesniedzējam un ĶV. Izmeklēšanas sākšanas dienā tiešsaistē (9) tika darītas pieejamas arī anketas Savienības ražotājiem, nesaistītiem importētājiem, lietotājiem un ražotājiem eksportētājiem ĶTR.

(19)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un no pieprasījuma iesniedzēja.

(20)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanas un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu ieinteresēto personu telpās:

(21)

Komisija 2025. gada 6. jūnijā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā kompensācijas maksājumus. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(22)

Neviena persona nesniedza piezīmes par galīgo izpausto informāciju. Neviena persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(23)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana, t. i., konkrēti ar organisku pārklājumu pārklāti tērauda izstrādājumi, proti, neleģēta un leģēta tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) plakani velmējumi, kuri ir krāsoti, lakoti vai pārklāti ar plastmasu vismaz no vienas puses (izņemot tā sauktos daudzslāņu paneļus, ko izmanto būvniecībā un kas sastāv no divām ārējām metāla loksnēm ar izolācijas materiāla stabilizējošo vidējo slāni, kurš iestiprināts starp tām, izņemot izstrādājumus ar cinka putekļu virsējo pārklājumu (augstas cinka koncentrācijas krāsa, kurā cinka ir ne mazāk kā 70 masas %) un izstrādājumus, kuru pamatnei ir metāla, t. i., hroma vai alvas, pārklājums), kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7210 70 80 , ex 7212 40 80 , ex 7225 99 00 un ex 7226 99 70 (TARIC kodi 7210 70 80 11, 7210 70 80 91, 7212 40 80 01, 7212 40 80 21, 7212 40 80 82, 7225 99 00 11, 7225 99 00 91, 7226 99 70 11 un 7226 99 70 91) (“pārskatāmais ražojums” jeb “OTI”).

(24)

Pārskatāmo ražojumu iegūst, plakanus tērauda velmējumus pārklājot ar organisku pārklājumu. Organiskais pārklājums aizsargā tērauda izstrādājumus un piešķir tiem estētiskās un funkcionālās īpašības.

(25)

OTI galvenokārt tiek izmantoti būvniecības nozarē un tālākai pārstrādei būvizstrādājumos. Citi lietojumi ietver mājsaimniecības ierīces.

(26)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārskatāmais ražojums (“attiecīgais ražojums”).

(27)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un apstiprināts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(28)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija vispirms pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām subsidēšana varētu turpināties.

(29)

Komisija 2024. gada 21. maijā nosūtīja ĶV anketu kopā ar īpašiem papildinājumiem, ko tā ĶV lūdza nosūtīt bankām un citām finanšu iestādēm, par kurām ĶV bija zināms, ka tās ir sniegušas aizdevumus attiecīgajai nozarei, kā arī karsti velmēta un auksti velmēta tērauda ražotājiem un izplatītājiem, kas nodrošina izejresursus pārskatāmā ražojuma ražošanai.

(30)

Komisija nesaņēma ne ĶV, ne finanšu iestāžu, ne augšupējo uzņēmumu atbildes uz iepriekš minētajām anketām.

(31)

Kā paskaidrots 17. apsvērumā, Komisija ar 2024. gada 2. augusta verbālnotu informēja Ķīnas iestādes, ka, ņemot vērā ĶV un pārskatāmā ražojuma Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, Komisija ir iecerējusi izdarīt konstatējumus, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu. Ķīnas iestādes arī tika informētas par to, ka konstatējums, kura pamatā ir pieejamie fakti, var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja ĶV un ražotāji eksportētāji būtu sadarbojušies.

(32)

Šajā sakarā piezīmes netika saņemtas. Komisija saskaņā ar pamatregulas 28. pantu uzskatīja, ka ir jāizmanto pieejamie fakti, lai noteiktu Ķīnas subsidēšanas prakses turpināšanos ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda ražošanas nozarē.

(33)

Apelācijas institūcija saistībā ar pieejamo faktu izmantošanu ir atgādinājusi, ka SKP nolīguma 12.7. pantā ir atļauts izmantot reģistrētos faktus tikai tam, lai aizstātu iespējamu trūkstošu informāciju un tādējādi precīzi noteiktu subsidēšanu vai kaitējumu. Apelācijas institūcija ir īpaši skaidrojusi, ka “starp trūkstošu “nepieciešamo informāciju” un konkrētajiem “pieejamajiem faktiem”, kas ir 12.7. pantā minētās noteikšanas pamatā, ir jābūt saiknei”. Tāpēc “izmeklēšanas iestādei ir jāizmanto šie “pieejamie fakti”, kas “pamatoti aizstāj informāciju, ko nav sniegusi ieinteresētā persona”, lai veiktu precīzu noteikšanu”. Apelācijas institūcija ir sīkāk skaidrojusi, ka “pieejamie fakti” ir izmeklēšanas iestādes rīcībā esoši rakstveidā reģistrēti fakti. Tā kā saskaņā ar 12.7. pantu noteikšana ir jāveic, pamatojoties uz “pieejamajiem faktiem”, tad “to nevar veikt, balstoties uz pieņēmumiem vai spekulācijām, kas nav pamatoti ar faktiem”. Turklāt, argumentējot un izvērtējot to, kuri pieejamie fakti var pamatoti aizstāt trūkstošo informāciju, izmeklēšanas iestādei “jāņem vērā visi reģistrētie pamatotie fakti”. Apelācijas institūcija ir skaidrojusi, ka pārliecināšanās par to, ka “trūkstošā “nepieciešamā informācija” aizstāta pamatoti, ietver argumentācijas un izvērtēšanas procesu”, ko veic izmeklēšanas iestāde. Ja izmeklēšanas iestādei ir jāizvēlas no vairākiem pieejamiem faktiem, “šķistu dabiski, ka argumentācijas un izvērtēšanas procesā būtu jāveic zināma salīdzināšana”, lai veiktu precīzu noteikšanu. Veicamā “pieejamo faktu” izvērtēšana un tās forma ir atkarīgas no izskatāmās lietas konkrētajiem apstākļiem, tai skaitā reģistrēto pierādījumu rakstura, kvalitātes un apjoma, un konkrētās veicamās noteikšanas. Nepieciešamā skaidrojuma un analīzes iezīmes un apmērs dažādos noteikšanas gadījumos noteikti atšķirsies (10).

(34)

Attiecīgi Komisija savā analīzē izmantoja visus tai pieejamos faktus, konkrētāk:

(35)

Pirms Komisija analizēja iespējamo subsidēšanu īpašu subsīdiju vai subsīdiju programmu veidā (3.4. iedaļa un nākamās iedaļas), tā novērtēja valdības plānus, projektus un citus dokumentus, kuri attiecās uz vairāk nekā vienu no subsīdijām vai subsīdiju programmām. Komisija konstatēja, ka visas novērtējamās subsīdijas vai subsīdiju programmas turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ ir daļa no ĶV centrālās plānošanas.

(36)

Komisija pašreizējā izmeklēšanā konstatēja, ka galvenais būtiskais dokuments pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 14. piecgades plāns izejvielu nozares, piemēram, tērauda nozares, attīstībai. Tērauda nozare, kas ir svarīga izejvielu nozares sastāvdaļa, ir galvenā joma, kura veido Ķīnas starptautiskās konkurētspējas priekšrocības, un “galvenais darbības lauks” rūpnieciskā pamata pārstrukturēšanai un zaļās rūpniecības attīstībai. Plānā uzsvars ir likts uz tādu vadošo uzņēmumu grupas veidošanu rūpniecības ķēdē, kas nodrošina līderību ekoloģijas jomā un būtisku konkurētspēju.

(37)

Ķīnas 14. piecgades plāna, kas publicēts 2021. gada martā un aptver pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, preambulā ir apstiprināta tērauda stratēģiskā loma Ķīnas ekonomikā:

“Izejvielu nozare (15) ir reālās ekonomikas pamats, pamatnozare, kas atbalsta valsts ekonomikas attīstību, un galvenā joma, kurā gūt starptautiskās konkurences priekšrocības. Tā ir galvenais spēks rūpnieciskās bāzes pārstrukturizācijā un galvenais darbības lauks nozares zaļās attīstības nodrošināšanā. Šis plāns ir izstrādāts, lai īstenotu “Ķīnas Tautas Republikas Valsts ekonomiskās un sociālās attīstības četrpadsmito piecgades plānu un Ilgtermiņa mērķus 2035. gadam” un uzlabotu izejvielu nozares attīstības kvalitāti un efektivitāti”.

(38)

Turklāt Komisija ir izskatījusi 14. piecgades plānus, ko pieņēmuši reģioni un pilsētas visā Ķīnā, un secinājusi, ka šīs struktūras, īstenojot Ķīnas valsts 14. piecgades plānu, turpina pieņemt tērauda nozarei īpašu atbalsta politiku. Turpmāk ir citēti dažu šo dokumentu fragmenti, lai sniegtu piemērus par:

(39)

Hebei provinces 2023. gada plānā ir paredzēts: “Lai paātrinātu tērauda ražošanas uzņēmumu novatorisko jaudu veidošanu, izveidotu svarīgu dzinējspēku jaunas industrializācijas attīstībai, turpinātu uzlabotu pamata konkurētspēju, veicinātu pāreju “no tērauda uz materiāliem, no ražošanas uz pakalpojumiem” un veicinātu augstas klases, viedu un videi nekaitīgu attīstību, pamatojoties uz mūsu provinces faktisko situāciju (..)”.

(40)

Čuncjinas pilsētas plānā ir paredzēts:

“Progresīvi tērauda materiāli. Aktīvi izstrādāt augstas kvalitātes konstrukciju tēraudu, automobiļu un motociklu tēraudu, augstas kvalitātes speciālo tēraudu un augstas klases nerūsējošo tēraudu, kā arī tērauda lūžņu reciklēšanas sistēmu. Augstas kvalitātes konstrukciju tērauda [jomā] pievērsties pret laikapstākļiem izturīga tērauda, liela izmēra profilu tērauda, jūras inženierijas tērauda, kā arī augstas stiprības konstrukciju tērauda izstrādei un paātrināt augstas stiprības seismiski izturīgu tērauda stieņu, augsta elastīguma, auksti velmētu rievotu tērauda stieņu un citu būvkonstrukciju izstrādājumu izstrādi. Atbalstīt tādus lietojumus kā karsti cinkotas bezhroma pasivētas loksnes un bezhroma ar krāsu pārklātas plāksnes. Automobiļu un motociklu tērauda jomā paātrināt pētniecību un izstrādi, kā arī industrializāciju īpaši augstas stiprības tērauda un karsti formēta tērauda jomā, atbalstīt stieņu un stiepļu stieņu izstrādi izmantošanai automobiļos un motociklos un paātrināt tērauda izstrādi un izmantošanu energotaupīgiem un jauno energoavotu transportlīdzekļiem, modernām dzelzceļa tranzīta iekārtām un citiem ražojumiem.

Augstas kvalitātes speciālā tērauda jomā pievērsties karstumizturīga tērauda, korozijizturīga tērauda, neorientēta silīcijtērauda, gultņu tērauda, augstas veiktspējas instrumentu un štanču tērauda, augstas veiktspējas elektrotehniskā tērauda, zemas izplešanās tērauda, amorfu sakausējumu, karstumizturīgu sakausējumu un citu ražojumu izstrādei. Veicināt un izstrādāt augstas kvalitātes dzelzs sakausējumu pulverus un tēraudu izmantošanai pusvadītāju ražošanā. Augstas klases nerūsējošā tērauda jomā pievērsties nerūsējošā tērauda lokšņu, slokšņu, stiepļu, stieņu izstrādei, kā arī tāda nerūsējošā tērauda izstrādei, ko izmanto dekoratīvās caurulēs, metinātās šķidruma caurulēs un bezšuvju caurulēs. Atbalstīt tērauda lūžņu reciklēšanas sistēmas būvniecību, aktīvi attīstīt iekšējās aprites rūpniecību [rūpniecība, kurā īpaša uzmanība pievērsta atkritumu materiālu atkārtotai izmantošanai un reciklēšanai] un veicināt īsa procesa kausēšanas izmantošanu augstas kvalitātes speciālā tērauda un nerūsējošā tērauda ražošanā”.

(41)

Aņšaņas pilsētas 14. piecgades plānā ir noteikti ilgtermiņa mērķi līdz 2035. gadam. Preambulā ir cildināti 13. piecgades plāna sasniegumi šādi: “Tradicionālo ražošanas nozaru optimizācija un modernizācija, ieviešot tērauda, magnezīta un iekārtu ražošanu kā “vienu spārnu”, ir devusi ievērojamus rezultātus. Ir sekmīgi īstenoti vairāki lieli rūpniecības modernizācijas veicināšanas projekti, piemēram, Kobe Steel augstas stiprības automobiļu loksnes un Zizhu tērauda sliedes. (..) Piegādes puses strukturālā reforma ir devusi ievērojamus rezultātus. Ir demontēti “ditiaogang” [standartam neatbilstoša tērauda] uzņēmumi, ir likvidētas novecojušās ražošanas jaudas 4,6 miljoni tonnu apmērā un daudzo, mazo, izkliedēto un haotisko raktuvju uzlabošana ir devusi ievērojamus rezultātus”.

(42)

Aņšaņas reģionā no mūsdienām līdz 2035. gadam noteiktais tērauda plāns paredz:

“Uzlabot tērauda nozares vispārējo konkurētspēju. Atbalstīt Angang grupas (16) ražojumu optimizāciju un modernizēšanu un vispusīgi uzlabot augstākā līmeņa ražojumu, piemēram, kuģubūves tērauda, smago sliežu un īpaši augstas izturības automobiļu tērauda, konkurētspēju starptautiskajā un iekšzemes tirgū. Īstenot Aņšaņas privātā tērauda uzņēmuma atbalsta plānu, izveidot uzņēmumu aliansi, aktīvi veicināt lielu projektu būvniecību, piemēram, Houying grupas jaudas aizstāšanu un Zizhu grupas pret laikapstākļiem izturīga tērauda ražošanu piloniem un pārraides torņiem. Vadīt kvalitātes uzlabošanu un uzlabošanu un īstenot diferencētu, raksturīgu un pilnveidotu attīstību. Integrēt tērauda un metalurģijas uzņēmumus provinču ekonomikā un visa ziemeļaustrumu reģiona ekonomikā, lai izveidotu padziļinātu tērauda pārstrādes nozares klasteri, kurā Angang grupa būtu vadošais uzņēmums un kurā kā atbalstītāji būtu “specializēti un augsti attīstīti MVU, kas ražo jaunus un unikālus ražojumus”. Paplašināt tērauda ražošanas nozares ķēdi un piegādes ķēdi. Attīstīt vieglā tērauda nozari, pievērsties tērauda ražojumiem, kas vajadzīgi vietējiem specializētajiem tirgiem, piemēram, lolojumdzīvnieku tirgum, izstrādāt galapatēriņa ražojumus, kuri izgatavoti no tērauda materiāliem, un īstenot tērauda ražojumu ražošanas paplašināšanu no smagiem neiepakotiem ražojumiem uz viegliem, maziem un izsmalcinātiem ražojumiem. Aktīvi attīstīt tērauda lūžņu nozari, sparīgi atbalstīt vietējo tērauda lūžņu uzņēmumu attīstību Aņšaņas pilsētā, aktīvi ieviest tērauda lūžņu pārstrādes uzņēmumus, veicināt tērauda lūžņu resursu tirgu lokalizāciju Ķīnas ziemeļaustrumos un, balstoties uz Lišaņas ekonomiskās attīstības zonu, izveidot valsts līmeņa tērauda lūžņu resursu reciklēšanas bāzi. Turpināt tērauda loģistikas tirgus pārveidi un modernizāciju un izveidot modernu tērauda tirdzniecības tirgu, kas integrē tūlītēju tirdzniecību, noliktavu loģistiku, e-komerciju, atbalsta pakalpojumus un citas funkcijas. Pilnveidot un uzlabot Aņšaņas tērauda nozares attīstības ķēdi, izveidot pilnīgu ķēdi kalnrūpniecībai, ražošanai un saistītiem pakalpojumiem, kas ir visaptverošākā tērauda ražošanas nozares ķēdes piegādes ķēdes bāze valstī (..) Visaptveroši padziļināt programmas “Dubultā Aņšaņa” integrāciju. Pilnībā atbalstīt Angang grupas reformu un attīstību un aktīvi atrisināt tās pārmantotās problēmas. Anshan Metallurgical Industry Chain Group Company, kas pārņēma 113 nodoto uzņēmumu pārvaldību, tika izveidots, lai atbalstītu Angang grupu tās galveno tērauda ražošanas darbību paplašināšanā. Vadīt divvirzienu kapitāla diversifikācijas reformu starp vietējiem uzņēmumiem un Angang grupu, uzlabot kalnrūpniecības resursu, kapitāla, tehnoloģiju patentu, tirgus platformu un citu resursu sadali, lai maksimāli palielinātu ieguvumus. Kopīgi attīstīt ar tērauda rūpniecību nesaistītas nozares, aktīvi kopīgi veidot rūpnieciskos parkus un pievērsties ūdeņraža enerģijas, tērauda lūžņu, ogļu darvas dziļās pārstrādes un citu projektu būvniecības veicināšanai. Balstoties uz Angang grupas vērtību iepirkuma platformu, izveidot apmaiņas un sadarbības platformu vietējiem uzņēmumiem un izveidot nozarē vadošu trešo personu tiešsaistes tūlītējās tirdzniecības platformu, kas piedāvā visaptverošus pakalpojumus visai tērauda ražošanas nozares ķēdei un piegādes ķēdei. Sadarboties ar Angang grupu, lai stiprinātu pētniecības un izstrādes centienus, projektu līgumu slēgšanu, inženiertehnisko projektēšanu, pārbaudes un testēšanu, kā arī modernu loģistiku. Veicināt Anganga grupas tehnoloģisko sasniegumu vietējo pārveidi. Veikt padziļinātus ieguldījumu veicināšanas pasākumos, kas paredzēti Angang grupas rūpniecības ķēdei un piegādes ķēdei, lai uzlabotu vietējo uzņēmumu piegādāto ražojumu daudzveidību”.

(43)

Aņšaņas reģionālais plāns jāīsteno, izmantojot subsidēšanu, kā norādīts turpmāk:

“Palielināt politikas atbalstu. Mudināt uzņēmumus palielināt ieguldījumus pētniecībā un izstrādē un aktīvi īstenot politiku, piemēram, liela apjoma atskaitījumus pētniecības un izstrādes fondiem, pēcieguldījumu subsīdijas pētniecībai un izstrādei, ienākuma nodokļa samazinājumus un atbrīvojumus augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un iekļaujošus nodokļu samazinājumus, kā arī atbrīvojumus maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem. Visaptveroši īstenot reformu pasākumus, kas saistīti ar valsts atbalstu inovācijai. Atbalstīt pētniecību par galvenajām pamattehnoloģijām un īstenot vairākus lielus projektus, kas atspoguļo valsts stratēģiskos nodomus un uzsver Aņšaņas zinātniskās un tehnoloģiskās priekšrocības. Censties pārņemt vairākas galvenās tehnoloģijas un novērst to vājās vietas un izstrādāt vairākus nozīmīgus inovatīvus produktus. Pilnībā izmantot korporatīvās inovācijas vadošo lomu, palīdzēt Anganga grupai un vietējiem galvenajiem uzņēmumiem divkāršot pētniecības un izstrādes centienus un paātrināt ar ražojumiem saistītu pētniecību un izstrādi, procesu modernizāciju un citus procesus. Aktīvi izpētīt jaunus attīstības ceļus, piemēram, “anklāvu parkus” un “ārpus objekta inkubatorus”, virzīt inovatīvu resursu attīstību ārpus objekta un vietējo inkubāciju un atbalstīt uzņēmumus pētniecības un attīstības bāzu izveidē Pekinā, Šanhajā, Naņdzjinā un citos reģionos. Paplašināt finansiālā atbalsta kanālus. Nodrošināt stabilus zinātniskos un tehnoloģiskos finanšu pakalpojumus, pilnībā izmantot valdības līdzekļu vadošo lomu, piesaistīt finanšu kapitālu un privātos ieguldījumus, lai pārveidotu zinātniskos un tehnoloģiskos sasniegumus, palielināt finansiālo atbalstu zinātnes un tehnoloģiju uzņēmumiem un veicināt industrializāciju un jaunu tehnoloģiju plaša mēroga izmantošanu. Integrēt dažādus īpašus fondus zinātniskajam un tehnoloģiskajam atbalstam un koncentrēt finanšu resursus galvenajām tehnoloģiskajām inovācijām galvenajās ražošanas nozarēs, galvenajās nozarēs un galvenajās jomās. Inovatīvi uzlabot tehnoloģiju kredītu modeli, pilnībā izmantot uz tehnoloģijām balstītu kredītu riska kompensācijas funkciju un lietderīgi izmantot finanšu produktus, piemēram, “tehnoloģiju inovācijas aizdevumus”, intelektuālā īpašuma saistību finansējumu un tehnoloģiju apdrošināšanu, lai uzlabotu kredītus, dažādotu riskus un samazinātu izmaksas uz tehnoloģijām orientētiem uzņēmumiem. Veicināt zināšanu vērtības kredītus uz tehnoloģijām balstītiem uzņēmumiem un izpētīt jaunus parāda finansēšanas modeļus, kas ir ar nelielu aktīvu nodrošinājumu (asset-light), balstīti uz kredītiem un ērti”.

(44)

Valsts attīstības un reformu komisijas Rīkojums Nr. 35 “Dzelzs un tērauda nozares attīstības politika” (2005) (“Rīkojums Nr. 35”) ir vēl viens politikas dokuments, kas reglamentē Ķīnas tērauda nozari. To ir pieņēmusi Valsts padome, un tas attiecas uz dažādiem aspektiem, kas saistīti ar ĶV kontroli pār nozari, tai skaitā:

(45)

Lēmums Nr. 40 ir Valsts padomes rīkojums, kas ieguldījumu mērķim rūpniecības nozares iedala dažādās kategorijās, proti, “atbalstāmu, ierobežotu un likvidētu projektu” kategorijā. Minētajā lēmumā ir noteikts, ka “Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes katalogs”, kas ir Lēmuma Nr. 40 īstenošanas pasākums, ir svarīgs pamats, lai noteiktu ieguldījumu virzienus. Tajā arī dots uzdevums ĶV pārvaldīt ieguldījumu projektus, kā arī izstrādāt un īstenot politiku tādās jomās kā publiskās finanses, nodokļi, kreditēšana, zemes izmantošana, imports un eksports (17). Tērauda nozare par atbalstāmu nozari atzīta minētā ievirzes kataloga VIII nodaļā. Attiecībā uz juridiskajām iezīmēm Komisija norāda, ka Lēmums Nr. 40 ir rīkojums, ko izdevusi Valsts padome – augstākā administratīvā iestāde ĶTR. Šajā ziņā lēmums ir juridiski saistošs gan citām valsts iestādēm, gan ekonomikas dalībniekiem (18).

(46)

Tērauda nozares pielāgošanas un revitalizācijas plāns (2009) ir rīcības plāns tērauda nozarei. Plāna mērķis ir reaģēt uz starptautisko finanšu krīzi un uz vispārējām ĶV politikas prasībām saistībā ar izaugsmes nodrošināšanu. Tā mērķis ir arī “garantēt stabilu nozares darbību”, jo tā tiek uzskatīta par “svarīgu valsts ekonomikas pīlāru”. Dokumentā paredzētas šādas darbības:

(47)

Saskaņā ar Ievirzes katalogu par rūpniecības strukturālajiem pielāgojumiem (2019) VIII nodaļu tērauda nozare ir atbalstāma nozare.

(48)

Ņemot vērā iepriekš minētos dokumentus un to noteikumus, Komisija atkārtoja sākotnējā izmeklēšanā izdarīto secinājumu, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas tērauda nozare joprojām bija galvenā/stratēģiskā nozare, kuras attīstību ĶV aktīvi veicina un virza kā politikas stratēģisko mērķi.

(49)

Ņemot vērā to, ka ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nav sadarbojušies (sk. 17.–31. apsvērumu), Komisija, kā norādīts turpmāk, nolēma pārbaudīt, vai subsidēšana turpinās. Komisija vispirms pārbaudīja, vai pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā kompensētās subsīdijas turpināja nodrošināt ieguvumu ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda nozarei. Pēc tam Komisija analizēja, vai šī nozare saņēma subsīdijas, kuras netika kompensētas pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā (“papildu subsīdijas”) un par kurām izteikti apgalvojumi pieprasījumā.

(50)

Komisija ir nolēmusi, ka, ņemot vērā konstatējumus, kuri apstiprina, ka subsidēšana turpinājusies attiecībā uz lielāko daļu subsīdiju, kas tika kompensētas pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā, nebija vajadzības veikt izmeklēšanu par visām pārējām pieprasījuma iesniedzēja minētajām iespējamajām subsīdijām. Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisijai būtu jāpārbauda, vai ir pierādījumi, ka subsidēšana turpinājusies, neatkarīgi no tās apjoma.

(51)

Sākotnējā izmeklēšanā (20) Komisija konstatēja, ka valstij piederoši uzņēmumi (VPU), kas OTI ražotājiem piegādā karsti velmētu tēraudu (“KVT”) un auksti velmētu tēraudu (“AVT”), ir valsts iestādes saskaņā ar PTO Apelācijas institūcijas (21) noteikto testu, jo tās veic valdības funkcijas un, to darot, īsteno valdības pilnvaras.

(52)

Komisija arī secināja, ka ĶV uztic privātajiem KVT un AVT ražotājiem Ķīnā un norīko minētos ražotājus nodrošināt preces atbilstoši pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) un iv) punktam un rīkoties tāpat kā tēraudu ražojošie VPU (22).

(53)

Turpmākajā analīzē (23) Komisija izdarīja pārliecinošu secinājumu par to, ka OTI ražotāji eksportētāji saņem ieguvumu pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Šis ieguvums izrietēja no tā, ka KVT un AVT ražotāji, neatkarīgi no tā, vai tie ir VPU, kas darbojas kā valsts iestādes, vai privāti uzņēmumi, kuriem ĶV uztic funkcijas un norīko tos pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē, nodrošināja izejmateriālus par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(54)

Lai aprēķinātu šo ieguvumu, Komisija salīdzināja KVT un AVT cenas, ko maksāja attiecīgie OTI ražotāji eksportētāji, ar attiecīgo atsauces vērtību. Apelācijas institūcija ir apstiprinājusi, ka tad, ja nodrošināšanas valsts tirgus darbību kropļo valdības ietekme, ir atļauts izmantot ārējas atsauces vērtības.

(55)

Pamatojoties uz informāciju, kas bija iekļauta sākotnējā izmeklēšanā, tika konstatēts, ka Ķīnas VPU pārdotā KVT un AVT cenas ir izkropļotas. Tas bija saistīts ar VPU stabilo dominējošo stāvokli Ķīnas KVT un AVT tirgū un ar to, ka privāto piegādātāju KVT un AVT cenas tika pielīdzinātas VPU cenām.

(56)

Tāpēc Komisija secināja, ka Ķīnā nebija uzticamu KVT un AVT tirgus cenu un aprēķināja atsauces vērtību, pamatojoties uz KVT un AVT pasaules tirgus cenām, ko regulāri publicē dažādos specializētos tērauda nozares žurnālos, piemēram, Steel Business Briefing, MEPS un CRU.

(57)

Salīdzinot HRF un AVT ražotāju cenas ar ārpusvalsts atsauces vērtību, tika konstatēts, ka cenas Ķīnā ir daudz zemākas par atsauces cenām un attiecīgi rada ieguvumu Ķīnas OTI ražotājiem eksportētājiem pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē.

(58)

Turklāt tika konstatēts, ka šī subsīdiju programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka tikai ierobežots nozaru un uzņēmumu skaits Ķīnā savā ražošanas procesā izmanto KVT un AVT.

(59)

Subsīdijas likme, ko sākotnējā izmeklēšanā noteica izlasē iekļautajiem OTI ražotājiem eksportētājiem, svārstījās no 23,02 % līdz 27,63 %, un uzņēmumiem, kas nesadarbojās, šī likme bija 32,44 %.

(60)

Pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā tika secināts, ka Ķīnas OTI ražotāji OTI ražošanai turpināja saņemt ieguvumu no KVT un AVT nodrošināšanas par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, un šis ieguvums aptver iepirkumu gan no VPU, gan no uzņēmumiem, kas nav VPU.

(61)

Vispirms pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka KVT un AVT piegādātāji turpina būt valsts iestādes saskaņā ar PTO Apelācijas institūcijas noteikto testu (sk. 51. apsvērumu). Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka ĶV kontrolē un pārvalda VPU dažādos veidos.

(62)

Pirmkārt, institucionālā sistēma ļāva ĶV veikt stingru kontroli pār VPU, izmantojot dažādas struktūras.

(63)

Valsts padomes Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija (“SASAC”) ir visu VPU faktiskais īpašnieks Ķīnā. Visus SASAC direktorus un vadītājus ieceļ Ķīnas Komunistiskā partija. SASAC ir vadošā loma VPU pārvaldībā, arī disciplinārajā uzraudzībā, un tā nodrošina, ka VPU ievēro ĶV izvirzītos mērķus. Tā ir arī iesaistīta ieguldījumu lēmumu pieņemšanā un darījumos ar akcijām un pamatkapitāla daļām. Tāpēc SASAC var uzskatīt par VPU valsts regulatoru.

(64)

Valsts attīstības un reformu komisija (“NDRC”) ir vēl viena regulatīvā iestāde, kas kontrolē VPU. NDRC ir atbildīga par makroekonomikas un rūpniecības attīstības stratēģiju izstrādi un nodrošina, lai vietējie ekonomikas dalībnieki pienācīgi īstenotu ĶV politiku. NDRC pieņem pamatnostādnes un direktīvas un apstiprina lielus ieguldījumu projektus. NDRC ir jāapstiprina visi tērauda ražotāju ieguldījumi Ķīnā.

(65)

NDRC cieši sadarbojas ar Ķīnas Dzelzs un tērauda asociāciju (“CISA”). CISA pārstāv tērauda nozari attiecībās ar Ķīnas valdību un citiem tirgus dalībniekiem. Tomēr CISA daļēji ir valdības loma, proti, tā ir iesaistīta attīstības pamatnostādņu sagatavošanā un tādu darījumu apstiprināšanā, kas ietver ārvalstu ražotājus. CISA ir Metalurģijas rūpniecības ministrijas tērauda nozares filiāles pēctece.

(66)

Otrkārt, ĶV īsteno stingru kontroli pār tērauda nozari saskaņā ar tiesību aktiem. Tērauda nozare ir klasificēta pie “pamata un pīlāru nozarēm”, kurās valstij “jāsaglabā samērā spēcīgas kontroles pilnvaras” (24). Tā ir arī daļa no “atbalstāmajam” nozarēm un, pateicoties šim statusam, tā saņem dažādus ieguvumus, piemēram, saistībā ar aizdevumiem, zemes izmantošanas tiesībām un nodokļu atvieglojumu politiku. Šo kontroli vēl vairāk pastiprina tas, ka ārvalstu subjektiem iegūt vairākuma īpašumtiesības tērauda nozarē ir aizliegts tāpēc, kas tas varētu mazināt ĶV kontroli.

(67)

Jāuzsver, ka visi iepriekš minētie pierādījumi par ĶV īstenoto faktisko norīkošanu, pārvaldību un kontroli pār VPU ir balstīti uz to pašu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām spēkā esošo pamatdokumentu, tiesību aktu un noteikumu analīzi kā sākotnējā izmeklēšanā (25). Vienīgais būtiskais grozījums kopš sākotnējās izmeklēšanas ir 13. piecgades plāna aizstāšana ar 14. piecgades plānu. Tomēr šāda aizstāšana nemainīja ĶV dominējošo lomu tērauda nozarē.

(68)

Otrajā posmā pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus par VPU būtisku klātesamību un pastāvīgu dominēšanu tērauda nozarē kopumā un jo īpaši OTI un KVT nozarēs. Pieprasījumā ir apkopoti Austrālijas (26) un ASV (27) iestāžu šajā saistībā veikto izmeklēšanu jaunākie konstatējumi.

(69)

Trešajā posmā pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka ĶV joprojām AVT un KVT nozarē uztic funkcijas privātiem uzņēmumiem un norīko tos nodrošināt preces pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) un iv) punkta nozīmē un ka to cenas ir līdzīgas VPU cenām. Tādējādi Komisijas sākotnējā izmeklēšanā izdarītie konstatējumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija spēkā.

(70)

Lai pamatotu savu pieprasījumu, pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka ražotāji, kas nav VPU, joprojām ir spiesti rīkoties saskaņā ar valsts un vietējiem piecgades plāniem, un tie ir pakļauti intensīvai ĶV intervencei tirgū un to korporatīvajās struktūrās. Lai pierādītu nepārtrauktu un spēcīgu mijiedarbību starp valsts iestādēm, komunistisko partiju un ražotājiem, kas nav VPU, pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz konstatējumiem, kuri gūti nesen veiktajā ASV antisubsidēšanas izmeklēšanā (28) un 14. piecgades plāna reģionālā līmeņa īstenošanas dokumentiem.

(71)

Iepriekš minētie pierādījumi apliecina, ka AVT un KVT nozarē VPU pastāvīgi rīkojas kā valsts iestādes un ka ražotājiem, kas nav VPU, tiek uzticētas funkcijas vai tie tiek norīkoti. Tā kā ĶV nesadarbojās, netika sniegti argumenti, kas apšaubītu pieprasījuma iesniedzēja šajā saistībā sniegtos pierādījumus. Tāpēc Komisija secināja, ka OTI ražotāji turpina saņemt ieguvumu no izejmateriālu piegādes, ko AVT un KVT ražotāji veic par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo (kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā).

(72)

Turklāt ziņojums par Ķīnu attiecībā uz tērauda nozari kopumā (29) apstiprina kritiskos jautājumus šīs subsidēšanas programmas izveidē un tās turpināšanā, piemēram: VPU, kuri rīkojas kā valsts iestādes, to dominējošais stāvoklis attiecīgajā nozarē, funkciju uzticēšana ražotājiem, kas nav VPU, un to norīkošana un cenu izkropļojumi.

(73)

Tas, ka valsts iestādes OTI ražotājiem nodrošina AVT un KVT par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nozīmē. Privātu uzņēmumu veikta to pašu materiālu piegāde ir subsīdija 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē, jo ĶV šīm privātajām organizācijām ir uzticējusi vai tās norīkojusi to darīt par cenu, kas ir mazāka par tirgus vērtību.

(74)

Šī programma OTI ražotājiem rada ieguvumu, ko nevar izmērīt Ķīnas iekšzemes OTI tirgū, jo tas ir izkropļots. Šis ieguvums jāaprēķina, izmantojot starptautisku atsauces vērtību, kas noteikta, izmantojot tās pašas valstis kā sākotnējā lietā. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai nebija tādas informācijas par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata tā varētu aprēķināt subsīdijas apjomu, kas piešķirts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tomēr, lai pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā nonāktu pie konstatējuma par subsidēšanas turpināšanos, Komisija neuzskata par nepieciešamu aprēķināt šādus apjomus.

(75)

Attiecīgā subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā tādu nozaru ierobežoto skaitu, kurās ražošanā izmanto AVT un KVT.

(76)

Attiecībā uz pārskatāmo ražojumu subsīdija attiecas uz OTI ražotājiem, kas nav vertikāli integrēti tērauda ražotāji, proti, tiem, kuriem ir vai nu tikai i) aukstās velmēšanas līnija un ir jāpērk KVT kā izejviela aukstajai velmēšanai, vai ii) pārklāšanas līnija un tiem ir jāpērk AVT kā izejviela.

(77)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka KVT un AVT nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās kā kompensējama subsīdija.

(78)

Sākotnējā izmeklēšanā (30) Komisija konstatēja, ka ĶV nodrošinātās zemes izmantošanas tiesības (ZIT) uzskatāmas par subsīdijas pasākumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā kā Ķīnā nav funkcionējoša zemes tirgus, ĶV nodrošina zemes izmantošanas tiesības par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, tādējādi sniedzot ieguvumu saņēmējuzņēmumiem. Ārējās atsauces vērtības izmantošana parādīja, ka summa, ko OTI ražotāji samaksājuši par zemes izmantošanas tiesībām, ir daudz mazāka par parasto tirgus likmi.

(79)

Komisija arī konstatēja, ka subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta nozīmē tāpēc, ka rūpniecības zeme saskaņā ar tiesību aktiem ir pieejama tikai tiem uzņēmumiem, kuri ievēro valsts noteikto rūpniecības politiku. Turklāt tikai uz dažiem darījumiem attiecās piedāvājumu konkursa procedūra, cenas bieži vien noteica iestādes un valdības prakse šajā jomā ir neskaidra un nepārredzama.

(80)

Izmantojot zemes cenu standartu Taivānā, sākotnējā izmeklēšanā subsīdijas likme attiecībā uz šo pasākumu izlasē iekļautajiem OTI ražotājiem eksportētājiem tika noteikta no 0,34 % līdz 1,12 %, savukārt uzņēmumiem, kuri nesadarbojās, likme tika noteikta 1,36 % apmērā.

(81)

Pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā tika secināts, ka Ķīnas OTI ražotāji turpināja saņemt ieguvumu no ZIT nodrošināšanas par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(82)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā sniedza pierādījumus tam, ka Ķīnas OTI ražotāji turpināja saņemt ieguvumu no tā, ka zemes izmantošanas tiesības tika nodrošinātas par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(83)

Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka tiesību akti, kas reglamentē šo jautājumu, kopš sākotnējās izmeklēšanas nav grozīti. Privātīpašuma tiesības uz zemi Ķīnā ir aizliegtas. Zemes pārvaldības likumā un jo īpaši tā 2. pantā joprojām paredzēts, ka visa zeme Ķīnā pilnībā pieder ĶV, jo tā kolektīvi pieder Ķīnai. Īpašuma likumā (45.–48. pantā) paredzēts, ka zeme Ķīnā ir vai nu “kolektīvajā īpašumā”, vai “valsts īpašumā”. Zemi nedrīkst pārdot, bet zemes izmantošanas tiesības var piešķirt publiskā piedāvājumu konkursā, kotēšanā vai izsolē.

(84)

ĶV un ražotāji eksportētāji nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par to, ka OTI nozare pārstāja saņemt ieguvumu no zemes izmantošanas tiesību nodrošināšanas par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(85)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tai skaitā secinājumiem, kuri saistībā ar šo jautājumu izdarīti ziņojumā par Ķīnu (31), un konstatējumiem, kas izdarīti HRF lietas izmeklēšanā attiecībā uz dažiem tērauda uzņēmumiem, kuri ražo OTI (32), kā arī jaunākajiem konstatējumiem BEV un MAE lietas izmeklēšanās (33), Komisija secināja, ka par zemes izmantošanu maksātās maksas joprojām tiek subsidētas, jo ĶV noteiktā sistēma neatbilst tirgus principiem.

(86)

Ņemot vērā to, ka Ķīnā nav zemes tirgus, saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu ir jāizmanto ārēja atsauces vērtība, lai noteiktu atbilstošu tirgus cenu un aprēķinātu subsīdijas apjomu, kas piešķirts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Iepriekš minētās Taivānas zemes cenas, ko šādos aprēķinos parasti izmanto kā atsauces vērtību, tika atjauninātas un koriģētas uz augšu, ņemot vērā konstatējumus jaunākajās kompensācijas maksājuma izmeklēšanās.

(87)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai nebija pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata aprēķināt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto subsīdijas apjomu. Tomēr, lai pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā nonāktu pie konstatējuma par subsidēšanas turpināšanos, Komisija neuzskata par nepieciešamu aprēķināt šādus apjomus. Tomēr, tā kā atsauces cenas Taivānā bija augstākas par sākotnējā izmeklēšanā un pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā izmantotajām, ir visnotaļ iespējams, ka subsidēšana turpinājās vismaz tādā pašā līmenī.

(88)

Subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta nozīmē. Zemes izmantošanas tiesības tiek piešķirtas tikai ierobežotam uzņēmumu skaitam. Turklāt tērauda nozare, kas ietilpst atbalstāmo kategorijā saskaņā ar Valsts padomes Lēmumu Nr. 40, ir nozaru sarakstā, kuras saņem ieguvumu no zemes izmantošanas tiesībām. Zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana Ķīnā joprojām ir nepārredzama.

(89)

Attiecīgi Komisija secināja, ka zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, ir kompensējama subsīdija, kura pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās.

(90)

Sākotnējā izmeklēšanā (34) Komisija konstatēja, ka NDRC noteica elektroenerģijas cenas, kas piemērojamas dažādās provincēs. Tika konstatēts, ka vietējie cenu biroji darbojas tikai kā izpildinstitūcijas NDRC centrālajā līmenī pieņemto lēmumu izpildei. To apstiprina arī fakts, ka NDRC ir izdevusi paziņojumus, kuros tā nosaka faktiskās cenas katrai provincei. Tad šie paziņojumi tiek oficiāli transponēti vietējos paziņojumos, kurus pieņem vietējie cenu biroji un kurus īsteno vietējā līmenī.

(91)

Turklāt sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka atšķirīgos elektroenerģijas tarifus, kas piemērojami konkrētām nozarēm un/vai provinču vai vietējā līmenī, nosaka atbilstoši konkrētiem faktoriem, tai skaitā saskaņā ar rūpniecības politikas mērķiem, kurus savos piecgades plānos un nozaru plānos noteikušas centrālās un vietējās valdības.

(92)

Papildus Komisija konstatēja, ka viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, saņēma ieguvumu no elektroenerģijas tarifa, kurš ir zemāks par tarifu, ko parasti piemēro lieliem rūpnieciskiem lietotājiem. Tika konstatēts, ka konkrētajā teritorijā, kurā atradās minētais eksportētājs, atsevišķu rūpniecisko lietotāju apakškategorijai, tai skaitā pārskatāmā ražojuma ražotājiem, bija tiesības uz šo pazemināto tarifu. Tādējādi uzņēmums saņēma finansiālu ieguldījumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nozīmē, jo valdība nodrošināja elektroenerģiju ar vietējā valsts elektroapgādes uzņēmuma starpniecību. Tas ir valsts ieguldījums pamatregulas nozīmē tādu preču nodrošināšanas veidā, kas nav daļa no vispārējās infrastruktūras.

(93)

Tika konstatēts, ka subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē. Zemāks elektroenerģijas tarifs tiek noteikts attiecīgajā NDRC paziņojumā un iekļauta vietējā cenu biroja izdotajā paziņojumā. Tāpēc cenu ir noteikusi centrālā iestāde un tā tiek pārvaldīta vietējā līmenī. Šis pazeminātais tarifs attiecās tikai uz dažiem uzņēmumiem atsevišķās izraudzītajās nozarēs. Subsīdija ir arī paredzēta tikai konkrētam reģionam, jo tā ir piemērojama tikai ierobežotā noteiktā ģeogrāfiskā reģionā, kurā atrodas attiecīgais ražotājs eksportētājs.

(94)

Pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā Komisija apstiprināja, ka Likums par elektroenerģijas cenām (35) nav mainījies un OTI ražotāji turpināja saņemt ieguvumu no zemām elektroenerģijas cenām.

(95)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā norādīja, ka tiesību akti, kas reglamentē šo jautājumu, kopš sākotnējās izmeklēšanas un termiņbeigu pārskatīšanas nav grozīti.

(96)

ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par to, ka OTI nozare pārstāja saņemt ieguvumu no zemes izmantošanas tiesību nodrošināšanas par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(97)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tai skaitā secinājumiem ziņojumā par Ķīnu (36), Komisija secināja, ka maksātās elektroenerģijas maksas ir preferenciālas atkarībā no atsevišķiem uzņēmumiem, rūpniecības nozares vai to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

(98)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai nebija pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata aprēķināt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto subsīdijas apjomu. Tomēr, lai pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā nonāktu pie konstatējuma par subsidēšanas turpināšanos, Komisija neuzskata par nepieciešamu aprēķināt šādus apjomus. Tomēr subsidēšanas līmenis, domājams, nav samazinājies salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu.

(99)

Kā paskaidrots 93. apsvērumā, shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē.

(100)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka elektroenerģijas nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās kā kompensējama subsīdija.

(101)

Sākotnējā izmeklēšanā (38) Komisija konstatēja, ka valstij piederošas bankas (VPB) ir valsts iestādes, jo tās veic valdības funkcijas un, to darot, tās īsteno valdības pilnvaras. Turklāt tika secināts, ka sākotnējās izmeklēšanas periodā piecas lielākās valstij piederošas komercbankas veidoja vairāk nekā pusi banku sektora Ķīnā.

(102)

No bankām, kas piešķīra aizdevumus ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, lielākā daļa bija valstij piederošas bankas. Pieejamā informācija liecina, ka vismaz 14 no 17 paziņotajām bankām, tai skaitā Ķīnas lielākās komercbankas, piemēram, Ķīnas Banka, Ķīnas Būvniecības banka un Ķīnas Rūpniecības un tirdzniecības banka, pieder valstij. Turklāt tika arī konstatēts, ka šīs valstij piederošās komercbankas ieņēma dominējošo stāvokli tirgū un ka valsts iestādes piedāvāja izsniegt aizdevumus ar procentu likmēm, kas ir zemākas par procentu likmēm tirgū. Attiecīgi tika secināts, ka ĶV īstenoja politiku, saskaņā ar kuru OTI nozarei tika nodrošināti preferenciāli aizdevumi.

(103)

Cita starpā pamatojoties uz 34. un 38. pantu Komercbanku likumā un 24. un 25. pantu Rīkojumā Nr. 35 “Dzelzs un tērauda nozares attīstības politika”, Komisija arī secināja, ka ĶV pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē uzticēja privātajām komercbankām Ķīnā funkcijas un norīkoja tās piešķirt preferenciālus aizdevumus OTI ražotājiem.

(104)

Tāpēc Komisija secināja, ka: OTI ražotājiem tika nodrošināts finansiāls ieguldījums, tieši nododot valdības līdzekļus pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē, kā arī valdība uzticēja privātajām bankām funkcijas vai norīkoja tās piešķirt finansiālus ieguldījumus minētajiem ražotājiem pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(105)

Tika konstatēts, ka tiek piešķirts ieguvums pamatregulas 3. panta 2. punkta un 6. panta b) punkta nozīmē, ciktāl valdības aizdevumi tika piešķirti ar labvēlīgākiem nosacījumiem nekā tie, ko saņēmējs varētu faktiski iegūt tirgū. Tā kā tika konstatēts, ka nevalstiskos aizdevumus Ķīnā nevar izmantot par atbilstīgu tirgus atsauces vērtību [standartu] (jo Ķīnas valdība ir privātbankām uzticējusi funkcijas un norīko tās), šāda atsauces vērtība tika noteikta, pamatojoties uz Ķīnas Tautas bankas standarta aizdevumu likmi. Šī likme tika koriģēta, lai atspoguļotu parasto tirgus risku, pieskaitot atbilstošu prēmiju, kas sagaidāma darījumos ar obligācijām, kuras emitējuši uzņēmumi ar “spekulatīvās kategorijas” obligāciju reitingu (ar BB reitingu).

(106)

Sākotnējā izmeklēšanā (39) tika konstatēts, ka šī subsīdiju programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tērauda nozare ietilpa atbalstāmo nozaru kategorijā saskaņā ar Lēmumu Nr. 40, un aizdevumi tika nodrošināti tikai tiem tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas bija pilnībā ievērojuši dzelzs un tērauda nozares attīstības politiku (Rīkojumu Nr. 35).

(107)

Turklāt tika konstatēts, ka programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, jo konkrēti valdības plāni un dokumenti mudināja un uzdeva sniegt finansiālu atbalstu tērauda nozarei arī konkrētos Ķīnas ģeogrāfiskajos reģionos.

(108)

Subsīdijas likme, ko sākotnējā izmeklēšanā noteica izlasē iekļautajiem OTI ražotājiem eksportētājiem, svārstījās no 0,25 % līdz 0,89 %, un uzņēmumiem, kas nesadarbojās, šī likme bija 0,97 % līmenī.

(109)

Pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus, ka VPB joprojām ir valsts iestādes un joprojām ir plaši pārstāvētas Ķīnas banku sistēmā un tām ir dominējošais stāvoklis tirgū, savukārt ĶV joprojām uzticēja privātajām bankām un norīkoja tās sniegt subsidētus aizdevumus. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus, ka banku nozare ir ievērojusi valsts stratēģiskos mērķus, kas noteikti dažādās saistošajās pamatnostādnēs un ieteikumos, tai skaitā 13. piecgades plānā tērauda nozarei. Pamatojoties uz minēto, tika secināts, ka Ķīnas OTI ražotāji turpināja saņemt ieguvumu no preferenciāliem aizdevumiem un procentu likmēm.

(110)

Konstatējumi nesenajās ar HRF, BEV un MAE lietu saistītajās antisubsidēšanas izmeklēšanās (40) un attiecīgie secinājumi ziņojumā par Ķīnu (41) apstiprina, ka iepriekš minētie konstatējumi par 109. apsvērumā minētajiem kropļojumiem Ķīnas banku nozarē joprojām ir spēkā.

(111)

Turklāt pieprasījumā un attiecīgajos pielikumos (42) pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka Ķīnas OTI ražotāji turpināja saņemt ieguvumu no preferenciāliem Ķīnas iekšzemes banku piešķirtajiem aizdevumiem un procentu likmēm, kas ir zemākas par procentu likmēm tirgū. Pierādījumu kopuma pamatā ir OTI ražotāju un VPB, kas aizdevusi OTI ražotājam, paziņojumi presei, kuros paziņots par to savstarpējām kredītsaistībām. Šie pierādījumi ne tikai liecina, ka VPB turpina nodrošināt līdzekļus OTI ražotājiem, bet ka finansējums tiek nodrošināts tā, lai ievērotu valsts politiku tērauda apstrādes rūpniecības atbalstam Ķīnā.

(112)

Ķīnas Eksporta un importa bankas Šanhajas filiāle 2020. gada 20. februārī paziņoja, ka ir piešķīrusi Baoshan Iron and Steel Co. Ltd aizdevumu 1,5 miljardu RMB apmērā (43).

“Ķīnas Eksporta un importa bankas Šanhajas filiāle nesen izsniedza Baoshan Iron and Steel Co., Ltd. aizdevumu 1,5 miljardu RMB apmērā, lai nodrošinātu likviditāti, kas nepieciešama ražošanas atsākšanai un papildu ražošanai pandēmijas laikā.”.

Paziņojumā presei ir arī teikts:

“Pēc iepazīšanās ar klienta finansiālajām vajadzībām Ķīnas Eksporta un importa bankas Šanhajas filiāle izveidoja zaļo kanālu, kas tika efektīvi koordinēts ar vairākiem departamentiem, paātrināja aizdevumu izmaksas progresu un salīdzinoši īsā laikposmā piešķīra Baosteel Co., Ltd. aizdevumu 1,5 miljardu RMB apmērā, lai apmierinātu uzņēmuma ražošanas kapitāla vajadzības epidēmijas laikā un nodrošinātu, ka uzņēmumi var pienācīgi atsākt ražošanu. Nākamajā posmā Ķīnas Eksporta un importa bankas Šanhajas filiāle turpinās stiprināt finanšu iestāžu pienākumus pandēmijas laikā, palielināt aizdevumu finansējuma atbalstu un palīdzēt uzņēmumiem cīnīties pret pandēmiju un atsākt ražošanu”.

(113)

Ķīnas Eksporta un importa banka 2023. gada 20. janvārī paziņoja (44), ka tā ir izsniegusi aizdevumus 1,5 triljonu CNY apmērā, no kuriem 80 % bija piešķirti apstrādes rūpniecības nozarē. Pēc tam tā norādīja, ka tās aizdevumu politika apstrādes rūpniecībai kopumā bija balstīta uz valsts politiku, kuras mērķis ir atbalstīt apstrādes rūpniecību gan iekšzemē, gan starptautiskā mērogā.

“Turklāt Ķīnas Eksporta un importa bankas partijas komiteja [t. i., ĶKP komiteja, ar kuru saskaņā ar likumu ir jāapspriežas par visiem lēmumiem uzņēmumos] piešķir lielu nozīmi apstrādes rūpniecības nozares attīstības atbalstam. Eksporta un importa bankas priekšsēdētājs Fulin Wu sacīja: “Apstrādes rūpniecība ir valsts pamats un spēcīgas valsts priekšnoteikums. Eksporta un importa banka vienmēr izvirza apstrādes rūpniecības nozares augstas kvalitātes attīstības atbalstu par prioritāti un mērķtiecīgi strādā šajā virzienā. (..) Izmantojot virkni politikas “kombināciju”, piemēram, īpašu pakalpojumu plānu izstrādi, īpašu kredītplānu organizēšanu, ekskluzīvu kredītproduktu radīšanu un ražošanas nozares pilnveidošanas politiku, Ķīnas Eksporta un importa banka ir noteikusi par prioritāti kredītresursu piešķiršanu apstrādes rūpniecībā un citās reālās ekonomikas jomās. [Tā] turpina nodrošināt stabilu un efektīvu kredītu piedāvājumu, palīdzēt uzņēmumiem stiprināt to starptautiskās paplašināšanās spējas tehnoloģiju, zīmola, tirgu un citu aspektu jomā un uzlabot to starptautisko konkurētspēju.”

Nav šaubu, ka šis finansējums tika darīts pieejams un izmantots OTI nozarei, kas Ķīnas apstrādes rūpniecībā ir atbalstāmā nozare. Ķīnas Eksporta un importa banka 2023. gada 23. oktobra paziņojumā presei paziņoja par semināru (45):

“Ķīnas Eksporta un importa banka 20. oktobrī veiksmīgi rīkoja semināru par tērauda nozares augstas kvalitātes attīstību. Šā pasākuma mērķis bija īstenot Centrālās ekonomikas darba konferences lēmumus un kārtību, atbalstīt tērauda nozares vienmērīgu darbību un izpētīt, kā veicināt nozares augstas kvalitātes attīstību.”

(114)

Ķīnas Eksporta un importa bankas aizdevums OTI ražotājam HBIS ir apstiprināts China Metallurgical News2022. gada 5. janvāra rakstā (46):

“ HBIS grupas galvenajā mītnē 2022. gada 4. janvārī notika HBIS grupas, Ķīnas Attīstības bankas un Ķīnas Eksporta un importa bankas parakstīšanas ceremonija, lai atbalstītu HBIS grupas pārveides un modernizācijas projektu. Šī parakstīšana ir spēcīgs triju pušu solis, lai padziļinātu rūpniecības un finanšu integrāciju un koordinētu attīstību. Visas trīs puses aktīvi veidos jauna veida sadarbības attiecības un izveidos jaunu standartu un modeli banku un uzņēmumu sadarbībai un banku un banku sadarbībai. Partijas komitejas sekretārs un HBIS grupas priekšsēdētājs Yong Yu, partijas komitejas sekretārs un Ķīnas Attīstības bankas Hebei filiāles priekšsēdētājs Hongyan Guan un partijas komitejas sekretārs un Ķīnas Eksporta un importa bankas Hebei filiāles priekšsēdētājs Xiaoyong Xu piedalījās parakstīšanas ceremonijā un uzstājās ar runu.”.

(115)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pierādījumus, ka kredītreitingu sistēma Ķīnā joprojām nav uzticama (47).

(116)

Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda 2016. gada darba dokumentu (48) vietējās kredītaģentūras Ķīnā vairāk nekā 90 % Ķīnas obligāciju ir novērtējušas ar reitingu no AA līdz AAA. SVF norādīja, ka ASV tikai 2 % uzņēmumu ir šāds reitings.

(117)

Bloomberg 2021. gada tirgus analīzes dokuments (49) liecina, ka piecas vietējās reitingu aģentūras 90 % obligāciju ir novērtējušas ar AAA reitingu. Standard and Poor reitingi vieniem un tiem pašiem instrumentiem ir no A līdz BBB. Reitingus nosaka nevis, ņemot vērā kredītrisku, bet gan to, kāda ir stratēģiskā nozīme ĶV vai ĶKP.

(118)

Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza to kredītreitingu sarakstu, kas Ķīnas OTI ražotājiem bija pieejami saskaņā ar Ķīnas vietējo reitingu sistēmu. 2023. gadā zemākais šo uzņēmumu reitings bija AA+, savukārt vidējais svērtais reitings bija AAA. Ir norādīts, ka reitingi ir “stabili”. Šo iemeslu dēļ pieprasījuma iesniedzējs uzskatīja, ka procentu likmes, ko piemēro valsts iestāžu vai banku, kurām uzticētas funkcijas vai kuras norīkotas pildīt tās, sniegtiem aizdevumiem un kas balstītas uz neuzticamiem kredītreitingiem, nevar būt par pamatu pašu aizdevumu tirgus cenas noteikšanai.

(119)

Jautājumu par neuzticamu kredītreitingu sistēmu Ķīnā apstiprina konstatējumi, kas izdarīti nesenajās ar BEV un MAE lietu saistītajās antisubsidēšanas izmeklēšanās (50).

(120)

Tā kā ĶV nesadarbojās, netika sniegti argumenti, kas apšaubītu pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus par Ķīnas banku sistēmas pašreizējo stāvokli un to, ka preferenciālo aizdevumu izniegšana OTI ražotājiem joprojām turpinājās.

(121)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai nebija tādas informācijas par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata varētu aprēķināt subsīdijas apjomu, kas piešķirts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tomēr, lai pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā nonāktu pie konstatējuma par subsidēšanas turpināšanos, Komisija neuzskata par nepieciešamu aprēķināt šādus apjomus. Tomēr nekas neliecina, ka salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu subsidēšanas līmenis ir samazinājies.

(122)

Attiecīgā subsīdiju programma joprojām bija īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka juridiskā situācija, kas aprakstīta 106. apsvērumā, nav mainījusies, un ņemot vērā jauno 14. piecgades plānu tērauda nozarei, kurā tērauda nozare apstiprināta kā atbalstāma nozare.

(123)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka preferenciālo aizdevumu nodrošināšana pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās kā kompensējama subsīdija.

(124)

Sākotnējā izmeklēšanā (51) Komisija secināja, ka vairāki tērauda ražotāji, tai skaitā OTI ražotāji, saņēma dotācijas saskaņā ar četrām shēmām: Pasaulē vadošo Ķīnas zīmolu programmu, Slaveno zīmolu programmu, Valsts pamattehnoloģiju projektu fondu un antidempinga juridisko pakalpojumu maksas atlaižu programmām. Turklāt tika konstatēts, ka vairākas dotācijas tika piešķirtas OTI ražotājiem saskaņā ar reģionālajām programmām (cita starpā Liaoninas, Dzjansu un Hebei provincēs).

(125)

Ņemot vērā, ka ĶV par šīm programmām informāciju nesniedza, sākotnējā izmeklēšanā konstatējumi par tām tika balstīti uz informāciju, kas ietverta pieprasījumā, ASV iestāžu konstatējumiem citās antisubsidēšanas izmeklēšanās (52) un Komisijas pašas konstatējumiem, kas izdarīti izmeklēšanā par krītoto papīru (53).

(126)

Sākotnējā izmeklēšanā izdarīja pārliecinošu secinājumu par to, ka pastāv vairākas ad hoc subsīdijas, kas piešķir konkrētiem OTI ražotājiem, kuri uzskaitīti pieprasījumā, pamatojoties uz attiecīgo uzņēmumu revidēto pārskatu analīzi. Šīs subsīdijas bija vai nu dotācijas, vai arī citi atbrīvojumi no nodokļiem vai to samazinājumi, ko piešķīra, lai finansētu konkrētus projektus vai aktīvus. Saskaņā ar pieprasījumu tās tika piešķirtas saistībā ar vispārējo stratēģisko tērauda rūpniecības modernizācijas politiku.

(127)

Tika konstatēts, ka šīs dotācijas un citas ad hoc subsīdijas ir subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē tiešas naudas līdzekļu nodošanas veidā attiecībā uz dotācijām un līdzīgām resursu nodošanas darbībām. Turklāt tās bija subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē tādu ieņēmumu veidā, no kuriem valdība atteikusies, attiecībā uz dažādajiem citos gadījumos maksājamu nodokļu un/vai maksājumu atbrīvojumiem vai samazinājumiem centrālā, provinču vai pašvaldību līmenī.

(128)

Turklāt tika konstatēts, ka tās ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo programmas ir pieejamas tika konkrētiem uzņēmumiem, vai 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā to, ka acīmredzami nav piešķīrējas iestādes noteiktu objektīvu kritēriju un nosacījumu attiecībā uz šo programmu piemērošanu.

(129)

Dažas no šīm subsīdijām tika atzītas par īpašām pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē, jo tās ir pieejamas tikai konkrētiem uzņēmumiem, kas atrodas izraudzītos ģeogrāfiskos reģionos konkrētā provincē, vai saskaņā ar 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu, jo tika konstatēts, ka ieguvums ir atkarīgs no eksporta rezultātiem (piemēram, “slaveno zīmolu” ražojumu eksporta gadījumā).

(130)

Pieprasījuma iesniedzējs pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā sniedza ad hoc subsīdiju sīki izstrādātu sarakstu par katru OTI ražotāju, iekļaujot atsauces uz konkrētām pozīcijām attiecīgo uzņēmumu revidētajos gada pārskatos. Attiecīgās subsīdijas būtībā bija dotācijas, kas attiecās uz aktīviem vai ienākumiem. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka OTI ražotāji pirmās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpināja saņemt dotācijas kā kompensējamas subsīdijas.

(131)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus, ka vismaz 23 OTI ražotāji, turpina saņemt ieguvumu no dotāciju programmām, lai gan galvenās izmantotās shēmas dažkārt atšķiras no sākotnējā izmeklēšanā un pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā konstatētajām shēmām.

(132)

Attiecīgās subsīdijas būtībā bija dotācijas, kas attiecās uz aktīviem vai ienākumiem.

(133)

Subsīdijas, kas attiecas uz aktīviem, ieskaita atlikto ienākumu kontā. Tās iegrāmato tekošajā ienākumu deklarācijā / tekošajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (P/Z aprēķins) kā “ienākumus, kas nav saimnieciskās darbības ienākumi”, attiecīgā aktīva paredzamās ekspluatācijas laikā, sadalot tās vairākos gada maksājumos, vai atskaita no aktīva uzskaites vērtības un iegrāmato ienākumu deklarācijā, samazinot nolietojuma izmaksas.

(134)

Subsīdijas, kas attiecas uz ienākumiem un ko izmanto nākotnes izdevumu vai zaudējumu kompensācijai, tiek atzītas par atliktajiem ienākumiem, un tās tiek iekļautas tekošajā P/Z aprēķinā, savukārt tās subsīdijas, kuras izmanto saistīto izdevumu vai radušos zaudējumu kompensācijai, tiek tieši iekļautas tekošajā P/Z aprēķinā.

(135)

Subsīdijas, kas piešķirtas, lai kompensētu pagātnes izdevumus vai zaudējumus, tiek atzītas ienākumu deklarācijā periodā, kurā subsīdija saņemta. Pozitīvo bilanci starp kompensācijas maksājumiem un kompensācijas summu, kas pārnesta uz atliktajiem ienākumiem, būtu jāuzskata par kapitāla rezervi.

(136)

Atkarībā no dotācijas veida pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā norādīja katra OTI ražotāja gūtā ieguvuma kvantitatīvu aprēķinu, lai pierādītu, ka subsīdijas, ko OTI ražotāji saņem dotāciju veidā, kopš sākotnējās izmeklēšanas nav samazinājušās.

(137)

Tika konstatēts, ka visas dotācijas un citas iepriekš iztirzātās ad hoc subsīdijas ir subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē tiešas naudas līdzekļu nodošanas veidā attiecībā uz dotācijām un līdzīgām resursu nodošanas darbībām.

(138)

Tā kā ĶV nesadarbojās, netika sniegti argumenti, kas apstrīdētu pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus attiecībā uz to, ka OTI ražotāji joprojām saņem ieguvumu no dotācijām neatkarīgi no tā, vai tās ir paredzētas jaudas pārpalikuma samazināšanai, konkrētām programmām vai tiek piešķirtas ad hoc.

(139)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai nebija pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata aprēķināt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto subsīdijas apjomu. Tomēr, lai pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā nonāktu pie konstatējuma par subsidēšanas turpināšanos, Komisija neuzskata par nepieciešamu aprēķināt šādus apjomus. Tomēr, pamatojoties uz OTI ražotāju gada pārskatiem, šīs summas nav nenozīmīgas.

(140)

Tika uzskatīts, ka šīs subsīdijas juridiski vai faktiski ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta nozīmē. Tā kā ĶV nesadarbojās, uzskata, ka tās ir piešķirtas ierobežotam tērauda ražošanas uzņēmumu skaitam atbalstāmajā tērauda nozarē, un/vai arī ņemot vērā veidu, kā piešķīrējas iestādes ir īstenojušas rīcības brīvību to piešķiršanā.

(141)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpināja saņemt dotācijas kā kompensējamas subsīdijas.

(142)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka OTI ražotāji saņem kompensējamās subsīdijas, kas saistītas ar preferenciālu režīmu ienākuma nodokļa un citu tiešo nodokļu programmu un politikas jomā.

(143)

Attiecībā uz divām konkrētām programmām: Nodokļu politiku pētniecības un izstrādes izdevumu atskaitīšanai un Nodokļu atvieglojumiem centrālajiem un rietumu reģioniem, tā kā ĶV un Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis bija pietiekams, Komisija balstīja savus konstatējumus par juridisko pamatu, atbilstību, subsīdijas veidu un īpašajām iezīmēm uz pārbaudītām atbildēm, kas sniegtas uz anketas jautājumiem, un spēja aprēķināt individuālās subsīdiju likmes izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(144)

Attiecībā uz pārējām astoņām programmām un politikas jomām, tā kā ĶV nesadarbojās, Komisija balstīja savus konstatējumus uz pierādījumiem, kas sniegti pieprasījumā, un ASV iestāžu veikto antisubsidēšanas izmeklēšanu rezultātiem par apļveidā metinātiem oglekļa kvalitātes tērauda cauruļvadiem (54), konkrētiem tērauda riteņiem (55), stiepļu segumiem (56), konkrētām velkamām zāliena kopšanas ierīcēm (57) un Komisijas pašas veiktās izmeklēšanas rezultātiem par krītoto papīru. Jāatzīmē, ka divas no šīm astoņām programmām netika atzītas par kompensējamām.

(145)

Pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā Komisija secināja, ka daudzi Ķīnas tērauda ražotāji, tai skaitā vismaz trīs OTI ražotāji, turpina saņemt ieguvumu no vismaz divām tiešo nodokļu subsīdiju programmām, kuras ir kompensētas sākotnējā izmeklēšanā, proti, programmas “Preferenciāla nodokļu politika uzņēmumiem, kas ir atbalstāmi kā augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi” un programmas “Nodokļu politika pētniecības un izstrādes izdevumu atskaitīšanai”. Tika arī apstiprināts, ka shēmas joprojām ir balstītas uz vienu un to pašu juridisko pamatu, un tādējādi nav izmaiņu secinājumos par atbilstību, shēmu praktisko piemērošanu, ieguvumiem, kas izriet no to izmantošanas, un to īpašajām iezīmēm.

(146)

Pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā pieprasījuma iesniedzējs arī sniedza pierādījumus tam, ka daži OTI ražotāji saņem ieguvumu no šādiem trim papildu preferenciāliem ienākuma nodokļa režīmiem, kas nav tikuši kompensēti sākotnējā izmeklēšanā, proti, Uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides resursu ražojumiem no sinerģiskas izmantošanas, Zemes izmantošanas nodokļa atbrīvojums un Nodokļa samazinājums dzelzsrūdai. Šajā saistībā gūtie pierādījumi ir balstīti uz HRF lietas izmeklēšanā izdarītajiem konstatējumiem un attiecīgo uzņēmumu revidētajiem pārskatiem.

(147)

Tā kā ĶV sadarbības līmenis bija nepietiekams un ņemot vērā to, ka izlasē iekļautie uzņēmumi sākotnējā izmeklēšanā ieguvumu no šīm shēmām nav saņēmuši, Komisija balstīja savus konstatējumus par juridisko pamatu, atbilstību, subsīdijas veidu un īpašajām iezīmēm uz pierādījumiem, kas sniegti pieprasījumā, un ASV iestāžu veiktās antisubsidēšanas izmeklēšanas rezultātiem par celulozi nesaturošu krītoto papīru (58) un Komisijas pašas veiktās izmeklēšanas rezultātiem par krītoto papīru (59).

(148)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka OTI ražotāji saņem arī kompensējamās subsīdijas, kas saistītas ar preferenciālu režīmu netiešo nodokļu un importa tarifu programmu un politikas jomā:

(149)

Turklāt tika kompensēta vēl viena reģionālā shēma un vairākas citas ad hoc nodokļu atlaides, kas saistītas ar netiešajiem nodokļiem.

(150)

Pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā, pamatojoties uz sākotnējo HRF lietas izmeklēšanu, tika secināts, ka daži uzņēmumi, kas vienlaikus bija gan HRF, gan OTI ražotāji, turpināja saņemt ieguvumu no vismaz pirmās 148. apsvērumā minētās shēmas. Tāpat tika apstiprināts, ka shēmas juridiskais pamats nav mainījies, un tādējādi nav izmaiņu secinājumos par atbilstību, shēmas praktisko piemērošanu, ieguvumiem, kas izriet no tās izmantošanas, un tās īpašajām iezīmēm.

(151)

Tika konstatēts, ka iepriekš aprakstītās tiešo un netiešo nodokļu un importa tarifu programmas uzskatāmas par subsīdijām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē valdības nesaņemto ieņēmumu veidā, kas nodrošina ieguvumu saņēmējuzņēmumiem.

(152)

Tāpat tika konstatēts, ka šīs subsīdiju shēmas ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojās piešķīrēja iestāde, piekļuve šīm shēmām tika paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm. Turklāt tas, ka ĶV nesadarbojās, neļāva Komisijai izdarīt secinājumu par to, vai pastāv objektīvi atbilstības kritēriji konkrētam shēmām, kas tās padarīja par īpašām pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(153)

Tika konstatēts, ka otrā shēma, kas minēta 148. apsvērumā, ir īpaša pamatregulas 4. panta 4. punkta b) apakšpunkta nozīmē, jo tā ir atkarīga no iekšzemes preču izmantošanas pretstatā importētām precēm, savukārt reģionālā shēma un ad hoc nodokļu atlaides papildus tika atzītas par īpašām šīs regulas 4. panta 3. punkta nozīmē, jo to atbilstības tvērums attiecas uz izraudzītiem apgabaliem un pašvaldībām, kas ir subsīdijas piešķīrējas iestādes jurisdikcijā.

(154)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus tam, ka vismaz 27 OTI ražotāji (to grupas) turpināja saņemt ieguvumu no vairākām UIN un PVN atlaidēm.

(155)

Pieprasījumā sniegtā analīze un dati attiecas uz laikposmu no 2018. gada līdz 2023. gada jūnijam un ir balstīti uz pārskatīšanā ietverto uzņēmumu finanšu pārskatiem un, ciktāl tas iespējams, informāciju par konkrētiem uzņēmumiem, nodokļu atvieglojumu veidu un ieguvuma gadu.

(156)

Turklāt nesenajā HRF lietas izmeklēšanā tika apstiprināts, ka HRF ražotāji (kas bieži vien ir arī OTI ražotāji) turpināja saņemt ieguvumu no tiešo un netiešo nodokļu subsīdiju shēmām HRF procedūras pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas aptvēra 2021. gadu (60).

(157)

Minētajā izmeklēšanā, kā arī jaunākajās BEV un MAE lietas izmeklēšanās izdarītie konstatējumi apstiprina, ka shēmas joprojām tiek izmantotas un joprojām ir balstītas uz vienu un to pašu juridisko pamatu, un tādējādi nav izmaiņu secinājumos par atbilstību, shēmu praktisko piemērošanu, ieguvumiem, kas izriet no to izmantošanas, un to īpašajām iezīmēm.

(158)

Tā kā ĶV nesadarbojās, netika sniegti argumenti, kas apstrīdētu pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus attiecībā uz to, ka OTI ražotāji joprojām saņem ieguvumu no ienākuma nodokļa un citu tiešo nodokļu programmām, kā arī netiešo nodokļu programmām un politikas.

(159)

Attiecīgās shēmas uzskatāmas par subsīdijām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē valdības nesaņemto ieņēmumu veidā, kas nodrošina ieguvumu saņēmējuzņēmumiem.

(160)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisijai nebija pieejama informācija par konkrētiem uzņēmumiem, uz kuras pamata aprēķināt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto subsīdijas apjomu. Tomēr, lai pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā nonāktu pie konstatējuma par subsidēšanas turpināšanos, Komisija neuzskata par nepieciešamu aprēķināt šādus apjomus.

(161)

Šīs shēmas ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojās piešķīrēja iestāde, piekļuve šīm shēmām tika paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm.

(162)

Turklāt tas, ka ĶV nesadarbojās, neļāva Komisijai izdarīt secinājumu par to, vai pastāv objektīvi atbilstības kritēriji konkrētam shēmām, kas tās padarīja par īpašām pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(163)

Attiecīgi Komisija secina, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka dažas tiešo un netiešo nodokļu programmas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija kompensējamas subsīdijas.

(164)

Komisija tādējādi secināja, ka OTI ražotāji Ķīnā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpināja saņemt ieguvumu no kompensējamām subsīdijām.

(165)

Pēc tam, kad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika konstatēta subsidēšana, Komisija pārbaudīja subsidētā importa no attiecīgās valsts turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā, citu tirgu pieejamība un Savienības tirgus pievilcīgums.

(166)

Ņemot vērā nesadarbošanos, saskaņā ar pamatregulas 28. pantu ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(167)

OTI ražošanas jauda Ķīnā attiecīgajā periodā pakāpeniski palielinājās, jo vertikāli integrētas tērauda rūpnīcas ieguldīja lejupējo ražojumu, piemēram, ar krāsu pārklātu tērauda ražojumu, ražošanā. OTI kopējā ražošanas jauda palielinājās no 50 miljoniem tonnu 2020. gadā līdz vairāk nekā 55 miljoniem tonnu 2023. gadā (61).

(168)

2020. gadā tika pievienotas astoņas jaunas ar krāsu pārklātu ražojumu ražošanas līnijas ar kopējo jaudu 1,59 miljoni tonnu. 2021. gadā tika nodotas ekspluatācijā piecas jaunas ražošanas līnijas ar jaudu 800 000 tonnu. 2022. gadā tika paredzēts uzbūvēt papildu 2,3 miljonu tonnu jaudu 11 jaunās ražošanas līnijās vairākās provincēs, tai skaitā Tjaņdziņā, Liaoninā, Fudzjaņā, Guandunā, Hebei un Fudzjaņā (62). Tomēr daži projekti aizkavējās, jo iekšzemes pieprasījums pēc ruļļiem ar krāsas pārklājumu nemainījās. 2023. gadā tika uzsāktas astoņas jaunas ražošanas līnijas ar kopējo jaudu 1,9 miljoni tonnu. Arī 2024. gadā bija paredzēts, ka Ķīnas OTI ražošanas nozare turpinās augt un plānotas astoņas jaunas ražošanas līnijas ar papildu jaudu 2,07 miljonu tonnu apmērā (63).

(169)

Ražošanas jauda Ķīnā turpina ievērojami pieaugt, neraugoties uz tās izmantošanas līmeni. Jaunā jauda, kas pievienota attiecīgajā periodā vien, varētu pilnībā apmierināt pieprasījumu Savienības tirgū.

(170)

Papildu ieguldījumi OTI ražošanas līnijās tika veikti, neraugoties uz to, ka jaudas izmantojums joprojām bija zems. Attiecīgajā periodā jaudas izmantojums samazinājās no 68 % 2020. gadā (64) līdz aptuveni 50 % 2022. un 2023. gadā (65). Tādējādi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas OTI ražotājiem bija pieejama neizmantotā jauda, kas gandrīz septiņas reizes pārsniedza OTI pieprasījumu Savienībā.

(171)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas OTI ražotāji varētu pārpludināt Savienības tirgu ar saviem ražojumiem.

(172)

Tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret Ķīnas OTI eksportu ir spēkā Austrālijā, Indijā, Malaizijā, Meksikā, Pakistānā un Turcijā.

(173)

Turklāt uz OTI importu no Ķīnas cita starpā attiecas aizsardzības pasākumi Kanādā, Indijā, Marokā, Turcijā, Apvienotajā Karalistē, Zambijā, kā arī Persijas līča sadarbības padomes un Dienvidāfrikas Muitas savienības valstīs.

(174)

Tāpēc Komisija secināja, ka tad, ja pašlaik spēkā esošos pasākumus atceltu, Ķīnas OTI ražotāji, iespējams, pārvirzītu eksportu uz Savienību.

(175)

Kā norādīts 3.5. iedaļā, Ķīnas OTI ražotājiem ir milzīga neizmantotā ražošanas jauda. Savienības tirgus sniedz pievilcīgu iespēju apgādāt ar ražojumiem ievērojama apjoma tirgu par cenām, kas ievērojami pārsniedz OTI iekšzemes cenas Ķīnā, kā arī eksporta cenas, kuras prasītas klientiem Ķīnas lielākajos eksporta tirgos, un tādējādi palielināt kopējo jaudas izmantojumu. Tas joprojām ir īpaši aktuāli tāpēc, ka vairākas trešās valstis, izmantojot aizsardzības pasākumus un tirdzniecības aizsardzības pasākumus, regulē Ķīnas izcelsmes pārklāta tērauda piekļuvi savam tirgum.

(176)

Saskaņā ar Mysteel 2022. un 2023. gada pārskatu kopējais ar krāsu pārklāta tērauda eksporta apjoms no Ķīnas kopš 2018. gada saglabājās virs 6 miljoniem tonnu, 2023. gadā sasniedzot 6,4 miljonus tonnu.

(177)

Tādējādi Savienība, kuras OTI patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 3,9 miljoni tonnu, sniedz pievilcīgu iespēju palielināt eksportu par vairāk nekā 60 %.

(178)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka Savienības tirgus lielums, visticamāk, motivētu Ķīnas ražotājus no jauna aktivizēt neizmantotās ražošanas jaudas un palielināt eksportu uz Savienības tirgu.

(179)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražotāju cena bija par 30–60 % augstāka nekā eksporta cena, ko Ķīnas OTI eksportētāji prasīja piecos galvenajos eksporta tirgos un kas koriģēta līdz CIF cenai ar piegādi līdz Savienības robežai.

(180)

Turklāt Indijas un Korejas izcelsmes OTI importa cenas arī bija augstākas nekā Ķīnas eksporta cenas galvenajos eksporta tirgos, proti, par 10–35 % Indijas izcelsmes un 30–60 % Korejas izcelsmes OTI.

(181)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka cenu līmeņi, kas dominē Savienības tirgū, radītu stimulu Ķīnas OTI eksportētājiem pārvirzīt savu eksportu no trešām valstīm uz Savienību, ja pasākumi vairs nepastāvētu.

(182)

Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, secina, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka OTI nozares subsidēšana ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās un, visticamāk, turpināsies arī nākotnē.

(183)

OTI nozares subsidēšana ļauj Ķīnas ražotājiem saglabāt savu ražošanas jaudu līmenī, kas ievērojami pārsniedz iekšzemes pieprasījumu. Šī milzīgā jauda joprojām lielā mērā netiek izmantota stagnējošā iekšzemes pieprasījuma dēļ. Pašreizējā neizmantotā jauda ir pietiekama, lai pārpludinātu Savienības tirgu ar subsidētiem ražojumiem. Tika konstatēts, ka Savienības tirgus Ķīnas OTI ražotājiem ir pievilcīgs gan lieluma, gan cenu ziņā. Kopējais OTI patēriņš Savienībā sniedz ĶTR iespēju ievērojami palielināt eksportu. Turklāt Savienības tirgū dominējošās cenas ir ievērojami augstākas nekā Ķīnas iekšzemes cenas un Ķīnas eksporta cenas uz galvenajiem eksporta tirgiem. Tas, ka vairāki trešo valstu tirgi spēkā esošo tirdzniecības aizsardzības pasākumu dēļ joprojām ir slēgti vai ar ierobežotu pieejamību, palielina Savienības tirgus pievilcību. Viss iepriekš minētais ir spēcīgs stimuls Ķīnas ražotājiem a) no jauna aktivizēt dīkstāvē esošo ražošanas jaudu un/vai b) pārvirzīt savus pārdošanas apjomus no iekšzemes tirgus vai trešo valstu tirgiem uz Savienību. Šāds eksports uz Savienību, visticamāk, būtu par cenām, kas ir augstākas nekā cenas iekšzemes tirgū vai eksportam uz trešo valstu tirgiem, vienlaikus joprojām pārdodot par lētākām cenām nekā Savienības ražotāju cenas. Tādējādi Ķīnas OTI ražotāji varētu viegli izspiest Savienības ražotājus no Savienības tirgus un iegūt ievērojamu tirgus daļu.

(184)

Tāpēc Komisija konstatēja, ka kompensācijas pasākumu atcelšana varētu izraisīt pārskatāmā ražojuma subsidētā importa būtiska apjoma pārvirzīšanu uz Savienības tirgu. ĶV OTI nozarei joprojām piedāvā dažādas subsīdiju programmas, un Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā OTI ražošanas nozare ir saņēmusi ieguvumu no vairākām programmām.

(185)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā OTI Savienībā ražoja vairāk nekā 20 zināmi ražotāji, daži no tiem bija savstarpēji saistīti. Vairāki no šiem ražotājiem pieder pie tērauda ražošanas grupām.

(186)

Pamatojoties uz atbildēm, ko uz anketas jautājumiem sniedza izlasē iekļautie Savienības ražotāji, un pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 3 981 155 tonnas. Savienības ražotāji, kuru ražošanas apjoms veido kopējo ražošanas apjomu Savienībā, ir Savienības ražošanas nozare pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(187)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka daļa Savienības ražošanas nozares izmanto savu produkciju pašu vajadzībām, proti, tā tiek vienkārši nodota (bez rēķina) un/vai piegādāta par transfertcenām viena un tā paša uzņēmuma vai uzņēmumu grupas ietvaros turpmākai lejupējai pārstrādei. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā (Īstenošanas regulas (ES) 2019/688 462. un 463. apsvērumā) tika uzskatīts, ka tādi ekonomiskie rādītāji kā ražošanas apjoms, jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, algas un spēja piesaistīt kapitālu ir atkarīgi no darbības kopumā neatkarīgi no tā, vai produkciju ir paredzēts izmantot pašu vajadzībām vai to pārdod brīvajā tirgū. Tomēr pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū, tirgus daļa, izaugsme, eksporta apjoms un cenas ir vērsti uz situāciju, kas dominē brīvajā tirgū (tādējādi izslēdzot pašu vajadzībām veiktās darbības). Tādējādi kaitējuma rādītāji tika laboti, ņemot vērā zināmo izmantošanu un pārdošanu pašu vajadzībām Savienības ražošanas nozarē. Šā aprēķina rezultātā, ņemot vērā, ka, no vienas puses, pašu vajadzībām izmantotais apjoms pats par sevi bija neliels (5–10 % no ražošanas apjoma) un, no otras puses, tas bija mainījies atbilstoši brīvajā tirgū pārdotajiem apjomiem, tas netika sīkāk analizēts atsevišķi.

(188)

Savienības patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz i) Eurostat importa statistiku un ii) pieprasījuma iesniedzēja sniegto Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienībā. Attiecībā uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem šie pārdošanas apjomi tika salīdzināti un, ja nepieciešams, atjaunināti, veicot pārbaudes apmeklējumus to telpās.

(189)

Attiecīgajā periodā patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas)

(190)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 6 %. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji skaidroja patēriņa samazināšanos Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ar zemākiem Vācijas ekonomiskajiem rādītājiem un mazāku OTI pieprasījumu.

(191)

Komisija noteica importa apjomu un cenas, pamatojoties uz importa statistiku TARIC līmenī, kam izmantoja informāciju, kas savākta saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu.

(192)

Attiecīgajā periodā importam no Ķīnas Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa daudzums (t) un tirgus daļa

(193)

Importa apjoms no Ķīnas visā attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs.

(194)

Attiecīgajā periodā importa no Ķīnas Savienībā cenai bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(195)

Attiecīgajā periodā importa no Ķīnas cenas palielinājās par 97 %, tomēr tās visu laiku attiecās uz minimālu importa apjomu. Šos minimālos importa apjomus nevar uzskatīt par reprezentatīviem, un tie neļauj jēgpilni aprēķināt cenu samazinājumu.

(196)

Ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, galvenokārt bija no Indijas, Dienvidkorejas, Apvienotās Karalistes, Vjetnamas, Turcijas, Taivānas, Ziemeļmaķedonijas un Krievijas.

(197)

No citām trešām valstīm Savienībā ievestā ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda importa apjomam, kā arī tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

4. tabula

Imports no trešām valstīm

(198)

Attiecīgajā periodā importa no trešām valstīm apjoms palielinājās, sasniedzot 16,5 % lielu tirgus daļu. Lielākā daļa šā importa bija no Indijas un Korejas, kam sekoja Apvienotā Karaliste, Vjetnama, Turcija un Taivāna. Imports no Indijas un Korejas Republikas ievērojami palielinājās, un to kopējā tirgus daļa gandrīz divkāršojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot 9,7 %. No Indijas un Korejas Republikas ievestā importa vidējās cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, un tās radīja cenu spiedienu uz OTI cenām, kas dominēja Savienības tirgū.

(199)

Atbilstīgi pamatregulas 8. panta 4. punktam, pārbaudot subsidētā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, pārbaudē tika ietverts visu to ekonomisko faktoru un indeksu izvērtējums, kas attiecīgajā periodā attiecās uz ražošanas nozares stāvokli.

(200)

Kā minēts 16. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai tika izmantota atlase.

(201)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, pamatojoties uz datiem, kuri sniegti pārbaudītajās pieprasījuma iesniedzēja atbildēs uz anketas jautājumiem un kuri tika salīdzināti ar pārbaudītajām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, pamatojoties uz datiem, kas ietverti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem (skatīt 20. apsvērumu). Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(202)

Makroekonomiskie rādītāji (ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums, izaugsme, subsidēšanas starpību lielums un atgūšanās no iepriekšējās subsidēšanas sekām) tika novērtēti visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Novērtējuma pamatā bija pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija, kas salīdzināta ar pārbaudītajām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(203)

Mikroekonomisko rādītāju (krājumu, pārdošanas cenu, rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu, ienākuma no ieguldījumiem, spējas piesaistīt kapitālu un algu) analīze tika veikta izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz viņu sniegto informāciju, kas tika pienācīgi pārbaudīta apmeklējumā uz vietas.

(204)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(205)

Ražošanas apjoms vispirms palielinājās 2021. gadā, jo būvniecības nozare Covid-19 pandēmijas laikā 2020. un 2021. gadā darbojās labi. Ražošanas jauda arī palielinājās. Tomēr attiecīgajā periodā kopumā samazinājās gan ražošanas apjoms (–16 %), gan jaudas izmantojums (–17 %), jo kopš 2022. gada Savienības ekonomikā samazinājās ekonomikas sniegums, pieauga inflācija un palielinājās ražošanas izmaksas (palielinājās algas un pieauga būvmateriālu cenas).

(206)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas apjoms (t) un tirgus daļa

(207)

Pēc 190. un 205. apsvērumā aprakstītās ekonomiskās tendences Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 15 %.

(208)

Kā norādīts 6. tabulā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 89,6 % līdz 83,5 %.

(209)

Pateicoties augstākam būvniecības nozares sniegumam un lielākam pieprasījumam pēc tērauda ražojumiem 2020. un 2021. gadā, Savienības ražošanas nozarei izdevās īslaicīgi gūt labumu no izaugsmes Savienības tirgū. Visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare saglabāja ievērojamu tirgus daļu. Tomēr, ņemot vērā 205. apsvērumā aprakstītās ekonomiskās problēmas, turpmākās izaugsmes spējas ir apdraudētas.

(210)

Attiecīgajā periodā nodarbinātības līmenim un ražīgumam Savienības ražošanas nozarē bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(211)

Savienības ražotāju darbaspēka nodarbinātība un ražīgums, ko mēra kā izlaidi (t) uz vienu nodarbināto gadā, attiecīgajā periodā samazinājās. Šīs lejupejošās tendences atspoguļo kopējo ražošanas un pārdošanas apjoma samazinājumu.

(212)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā subsidēšana turpinājās nozīmīgā līmenī, kā paskaidrots iepriekš 3. iedaļā. Jānorāda, ka Ķīnas ražotāju cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un ka Savienības ražošanas nozare vēl aizvien cieš no kaitējuma.

(213)

Tā kā subsidētā importa no Ķīnas apjomi bija daudz mazāki nekā sākotnējā izmeklēšanas periodā, Komisija secināja, ka subsidēšanas starpības lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija ievērojami mazāk izteikta nekā sākotnējā izmeklēšanā.

(214)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

(215)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas palielinājās par 52 %. Šis izmaksu pieaugums bija īpaši straujš 2021. un 2022. gadā nepamatotā un neprovocētā Krievijas agresijas kara pret Ukrainu dēļ, kas izraisīja enerģijas cenu pieaugumu līdz nepieredzēti augstam līmenim, atsevišķu citu izejvielu cenu pieaugumu, inflācijas un algu palielināšanos. Turklāt Savienības pieprasījuma ievērojamā samazinājuma dēļ 2022. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās ražošanas apjomi, kas savukārt palielināja fiksētās vienības izmaksas. 2023. gadā šī tendence nedaudz mainījās, un ražošanas izmaksas salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājās par 6 %.

(216)

Tomēr, lai gan Savienības ražošanas nozare 2021. un 2022. gadā spēja palielināt pārdošanas cenas pat vairāk, nekā bija nepieciešams šo papildu izmaksu segšanai, 2023. gadā tas vairs nebija iespējams. Savienības pieprasījuma samazināšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopā ar zemajām importa cenām, jo īpaši no Indijas un Korejas Republikas, noveda pie tā, ka Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdeva par cenām, kas bija zemākas par ražošanas izmaksām.

(217)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(218)

Vidējie algu līmeņi attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās (+12 %), bet mazākā mērā nekā vienības ražošanas izmaksas.

(219)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

(220)

Savienības ražotāji attiecīgajā periodā samazināja savus krājumus atbilstoši ražošanas un pārdošanas apjoma samazinājumam. Tomēr šis rādītājs netiek uzskatīts par ļoti būtisku, lai novērtētu Savienības ražotāju ekonomisko stāvokli. OTI galvenokārt ražo pēc pasūtījuma. Jebkurā gadījumā krājumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja mazāk nekā 2 % no kopējā pārdošanas apjoma.

(221)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(222)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(223)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare 2021. un 2022. gadā bija rentabla. Kopumā būvniecības nozarei bija labi rezultāti Covid-19 pandēmijas laikā 2020. gadā un pēc tam 2021. un 2022. gadā. Zemas procentu likmes, īsi pārvietošanās ierobežojumi būvniecības nozarē, lielāki ieguldījumi un darbi nekustamā īpašuma atjaunošanas jomā veicināja pieprasījumu pēc būvizstrādājumiem. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozarei izdevās palielināt pārdošanas un ražošanas apjomu, kā arī pārdošanas cenas un sasniegt ievērojamu peļņas procentu visos gados pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas. Tomēr pēc tam, kad patēriņš 2022. gadā sāka palēnināties un 2023. gadā turpināja samazināties, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte kļuva negatīva un Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā radās ievērojami zaudējumi 5,7 % apmērā.

(224)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence sekoja Savienības ražošanas nozares vispārējās rentabilitātes dinamikai.

(225)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare, kas ir ļoti kapitālietilpīga, veica regulārus ieguldījumus esošo ražošanas iekārtu optimizācijā un uzlabošanā. Turklāt tika veikti ievērojami ieguldījumi, lai nodrošinātu atbilstību juridiskajām prasībām attiecībā uz energoefektivitāti, vides aizsardzību un lielāku darba drošību. Atkarībā no uzņēmuma ieguldījumu mērķis bija izmaksu samazināšana, energoefektivitātes optimizācija un/vai arī to iekārtu modernizēšana, kuras negatīvi ietekmēja zemāks jaudas izmantojums, kurš tika novērots sākotnējā izmeklēšanas periodā.

(226)

Ienākuma no ieguldījumiem tendence attiecīgajā periodā cieši sekoja rentabilitātes tendencei. Kopš pasākumu noteikšanas spēja piesaistīt kapitālu ir uzlabojusies.

(227)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare kopumā 2021. un 2022. gadā atguvās no iepriekšējās subsidēšanas. Tomēr šī atgūšanās bija saistīta ar ārkārtas apstākļiem, konkrētāk, Covid-19 pandēmijas izraisīto uzplaukumu būvniecības nozarē. Kad tirgus situācija atgriezās normālā stāvoklī, šī atgūšanās pavērsās pretējā virzienā.

(228)

Tas ir īpaši acīmredzams Savienības ražošanas nozares rentabilitātes ziņā, jo, tā kā tās nespēju paaugstināt cenas atbilstīgi izmaksu pieaugumam, Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cieta zaudējumus. Kaitējums ir redzams arī citu svarīgu rādītāju ziņā, piemēram, ievērojami samazinājās ražošanas un pārdošanas apjomi, kā arī tirgus daļa.

(229)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 1. punkta nozīmē.

(230)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamus pārdošanas apjomus Savienības tirgū, jo tās pārdošanas apjoms Savienībā samazinājās par 15 %. Patēriņam samazinoties par 6 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa arī ievērojami samazinājās – par 6,1 procentpunktu – no 89,6 % līdz 83,5 %.

(231)

Importam no Ķīnas nebija nekādas nozīmes Savienības ražošanas nozarei nodarītajā kaitējuma izraisīšanā. Kā norādīts 195. apsvērumā, imports no Ķīnas attiecīgajā periodā bija nenozīmīgā apmērā. Nozīme bija importam no citām valstīm: 2020. gadā to tirgus daļa bija 10,3 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā to tirgus daļa Savienības tirgū palielinājās līdz 16,5 %. Turklāt divu svarīgāko importa avotu, proti, Indijas un Korejas Republikas, kuru tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 5 %, cenas spieda uz leju Savienības ražošanas nozares cenas. To zemo cenu dēļ Savienības ražošanas nozare nevarēja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdošanas cenās iekļaut visas ražošanas izmaksas.

(232)

Pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sākuma Savienības ražošanas nozare saskārās ar strauju enerģijas un galveno izejmateriālu cenu pieaugumu. Sākotnēji Savienības nozare ar to spēja tikt galā, izmantojot pēc Covid-19 pandēmijas 2021. un 2022. gadā augošo būvniecības tirgu, un tādējādi iekļaut šīs izmaksas savās pārdošanas cenās. Tomēr 2023. gadā tas vairs nebija iespējams.

(233)

Tāpēc Komisija secināja, ka imports no Ķīnas neveicināja būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, bet ka šo kaitējumu izraisīja citi faktori, jo īpaši ražošanas izmaksu pieaugums, patēriņa kritums un importa pieaugums no citām valstīm, jo īpaši Indijas un Korejas Republikas.

(234)

Tāpēc Komisija nolēma saskaņā ar pamatregulas 18. pantu sīkāk novērtēt, vai varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja subsidētais imports no ĶTR, ja pasākumi pret šādu importu zaudētu spēku.

(235)

Kā norādīts iepriekš 4.5. iedaļā, Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā kaitējuma, ko izraisīja imports no Ķīnas par dempinga cenām, taču pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā nonāca būtisku kaitējumu izraisošā situācijā, ko radīja 215. un 216. apsvērumā aprakstītie faktori. Tomēr šajā iedaļā tiks pārbaudīts, vai Savienības ražošanas nozares nedrošais stāvoklis vēl vairāk pasliktināsies, izraisot būtiska kaitējuma atkārtošanos, ja pasākumi tiktu atcelti.

(236)

Ja pasākumi tiktu atcelti, sagaidāms, ka importa apjoms no Ķīnas krasi palielinātos. Jāatgādina, ka importa apjoms sākotnējās izmeklēšanas periodā bija vairāk nekā 702 000 t, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas bija 2 554 t.

(237)

Ķīnas tērauda ražošanas jaudas pārpalikums ir vispāratzīts. Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) savāktos datus, kas liecināja, ka Ķīnas nominālā neapstrādāta tērauda ražošanas jauda 2022. gadā bija 1 149 miljoni tonnu (66), kas 2022. gadā ir 47 % no pasaules tērauda ražošanas jaudas. Salīdzinājumam – Savienības tērauda ražošanas jauda bija 213 miljoni tonnu. Saskaņā ar nākamo ESAO ziņojumu (67) Ķīnas nominālā neapstrādāta tērauda ražošanas jauda 2023. gadā nedaudz samazinājās – līdz 1 141 miljonam tonnu, bet saglabājās 47 % apmērā no pasaules tērauda ražošanas jaudas, un tika prognozēts, ka jaudas turpmāk palielināsies.

(238)

Sūdzības iesniedzējs iesniedza GMK Center (68) datus, kas liecina, ka Ķīnas tērauda ražošana pēdējo 10 gadu laikā ir pakāpeniski palielinājusies. Tā 2021. gadā sasniedza maksimumu, proti, 1 033 miljardus tonnu, un 2022. gadā samazinājās, bet 2023. gadā atkal palielinājās, sasniedzot 1 019 miljardus tonnu salīdzinājumā ar 1 013 miljardiem tonnu 2022. gadā (69). Datus apstiprina Pasaules Tērauda asociācijas neapstrādāta tērauda ražošanas dati (70).

(239)

Saskaņā ar ESAO datiem (71) tērauda ražošanas jauda Ķīnā 2022. gadā par 191 miljonu tonnu pārsniedza iekšzemes pieprasījumu pēc tērauda. Saskaņā ar Ķīnas avotu par OTI ražošanu 2023. gadā OTI ražošanas jauda bija 55,26 miljoni tonnu un ražošanas apjoms sasniedza 27,63 miljonus tonnu, kas liecina par 7,46 % pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (72). Turklāt no 2023. gada janvāra līdz novembrim Ķīnas kopējais OTI eksports bija 5,98 miljoni tonnu, un tika prognozēts, ka 2023. gadā tas būs aptuveni 6,4 miljoni tonnu.

(240)

Tomēr, lai arī cik svarīgi Ķīnas ražošanas nozarei nebūtu eksporta tirgi, Ķīna saskaras ar arvien lielākām grūtībām piekļūt tiem. No 2018. līdz 2025. gadam tādas valstis kā ASV, Kanāda, Austrālija, Apvienotā Karaliste, Malaizija, Pakistāna un Taizeme ir noteikušas tirdzniecības aizsardzības pasākumus, kas ietekmē Ķīnas izcelsmes OTI. No 2025. gada aprīļa ASV ir noteikušas 125 % tarifu Ķīnas izcelsmes tēraudam (arī OTI).

(241)

Pēc Āzijas un Ziemeļamerikas/Centrālamerikas tirgus Savienība ir lielākais OTI tirgus.

(242)

Ķīnas datubāze liecina, ka nesenā pagātnē Ķīna eksportēja ievērojamus apjomus par zemām cenām uz valstīm ārpus Savienības. 2020.–2023. gadā Ķīnas FOB cenas uz Savienību bija attiecīgi par 27 % un 63 % augstākas nekā, piemēram, cenas uz Turciju (pirmais rādītājs) vai Taizemi (otrais rādītājs), kas ir Ķīnas galvenais šā ražojuma eksporta tirgus. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā apjomi, kas eksportēti uz valstīm ārpus Savienības, bija lielāki nekā Savienības ražošanas nozares kopējais ražošanas apjoms un domājamais patēriņš Savienībā. Ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu cenu noteikšanas, atvērtības (šim ražojumam nav muitas nodokļu) un domājamā patēriņa pieauguma ziņā, tiek uzskatīts, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, Ķīnas eksportētāji, visticamāk, novirzītu ievērojamus OTI apjomus uz ienesīgāku Savienības tirgu. Tas, ka Savienība nesen ir pieņēmusi aizsardzības pasākumus attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem, tai skaitā OTI, nemaina šo secinājumu. Importa apjomi saskaņā ar tarifa likmes kvotām ir noteikti tādos līmeņos, kas ļautu Ķīnai eksportēt ievērojamus OTI daudzumus.

(243)

OTI ražojumu tirgū ir ļoti liela cenu konkurence, jo konkurence galvenokārt notiek cenu ziņā. Iespējamo spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām vēl vairāk palielina tas, ka saskaņā ar pieprasījumu Ķīnas pārdošanas apjomi parasti tiek realizēti salīdzinoši lielos daudzumos. Ja lētu un subsidētu importu Savienības tirgū pārdos ievērojamos daudzumos, Savienības ražotāji zaudēs lielus pārdošanas apjomus. Spēja piesaistīt kapitālu un ieguldīt varētu tikt traucēta, ja Savienības ražotāju rentabilitāte vēl vairāk saruks vai kļūs negatīva.

(244)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā, ļoti iespējams, ievērojami palielinātos subsidēts imports no Ķīnas par cenām, kas rada kaitējumu, un tādējādi vēl vairāk pastiprinātos Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums.

(245)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo kompensācijas pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(246)

Izmeklēšanā konstatēts, ka pasākumu izbeigšana, visticamāk, izraisītu būtisku negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Savienības ražošanas nozares stāvoklis strauji pasliktinātos zemāku pārdošanas apjomu un pārdošanas cenu ziņā, kā rezultātā ievērojami samazinātos rentabilitāte. Pasākumu turpināšana ļautu Savienības ražošanas nozarei turpmāk izmantot tās potenciālu Savienības tirgū, kurā valda vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

(247)

Tāpēc spēkā esošo kompensācijas pasākumu saglabāšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(248)

Kā minēts iepriekš 15. apsvērumā, šajā izmeklēšanā sazinājās ar desmit zināmajiem importētājiem un aicināja tos sadarboties. Neviens importētājs izmeklēšanā nepieteicās un nesadarbojās.

(249)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka, ņemot vērā importētāju peļņu un piegādes avotus, pasākumu noteikšanas negatīvā ietekme uz importētājiem, ja tāda būtu, nebūtu nesamērīga.

(250)

Pašreizējā izmeklēšanā nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, un tādējādi var apstiprināt, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nebija būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju finansiālo stāvokli un ka šo pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz tiem.

(251)

Šajā izmeklēšanā sazinājās ar aptuveni 59 zināmajiem lietotājiem, un tos aicināja sadarboties. Neviens lietotājs izmeklēšanā nepieteicās un nesadarbojās.

(252)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā desmit lietotāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tolaik tika konstatēts, ka, ņemot vērā lietotāju peļņu un piegādes avotus, pasākumu noteikšanas ietekme uz lietotājiem, ja tāda būtu, nebūtu nesamērīga.

(253)

Pašreizējā izmeklēšanā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka spēkā esošie pasākumi tos ietekmētu negatīvi. Faktiski pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pierādījumus, ka galveno lietotāju rentabilitāte pārskata periodā uzlabojās. Saskaņā ar pieprasījumu spēkā esošajiem pasākumiem nav ievērojamas ietekmes uz lietotājiem un patērētājiem, jo OTI ir neliela daļa no lejupējo ražojumu izmaksām (piemēram, 0,42 EUR no veļas mazgājamās mašīnas ražošanas izmaksām vai 0,4 % no tukšas rūpnīcas ēkas ieguldījuma).

(254)

Pamatojoties uz to, tiek apstiprināts, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotāju finansiālo stāvokli un ka šo pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz tiem.

(255)

Tāpēc Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt galīgos kompensācijas pasākumus ĶTR izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda importam.

(256)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par subsidēšanas atkārtošanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, kompensācijas pasākumi attiecībā uz Ķīnas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tēraudu būtu jāsaglabā.

(257)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo kompensācijas maksājumu piemērošanu. Individuālos kompensācijas maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Līdz brīdim, kad tāds rēķins uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina kompensācijas maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(258)

Lai gan šā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās kompensācijas maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(259)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 23. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam noteikt valsts mēroga maksājumu.

(260)

Individuālās uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Ķīnas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās kompensācijas maksājuma likmes.

(261)

Uzņēmums var prasīt individuālo kompensācijas maksājumu likmju piemērošanu, ja tas attiecīgi maina kāda sava subjekta nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai. Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojumu par nosaukuma maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(262)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (73) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(263)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,