|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2024/3193 |
20.12.2024 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2024/3193
(2024. gada 19. decembris),
ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi
|
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 2320/97 (2) Padome noteica antidempinga maksājumus konkrētu, inter alia (cita starpā) Krievijas izcelsmes, dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam. Ar Komisijas Lēmumu 2000/70/EK (3) tika pieņemtas Krievijas eksportētāja saistības. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1322/2004 (4) saistībā ar konkrētu Savienības ražotāju iepriekš pret konkurenci vērsto rīcību piesardzības nolūkā tika nolemts vairs nepiemērot spēkā esošos pasākumus attiecībā uz importu, kas inter alia ir no Krievijas (sk. minētās regulas 9. apsvērumu). |
|
(2) |
Ar Regulu (EK) Nr. 954/2006 (5) Padome piemēroja galīgos antidempinga maksājumus dažu, inter alia Krievijas izcelsmes, bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, atcēla Regulu (EK) Nr. 2320/97 un Padomes Regulu (EK) Nr. 348/2000 (6), pārtrauca starpposma un termiņa beigu pārskatīšanas attiecībā uz antidempinga maksājumiem par dažu, inter alia Krievijas izcelsmes, dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu un pārtrauca starpposma pārskatīšanas attiecībā uz antidempinga maksājumiem par dažu, inter alia Krievijas izcelsmes, dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu. |
|
(3) |
Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 585/2012 (7) Padome pēc termiņbeigu pārskatīšanas noteica galīgos antidempinga maksājumus konkrētu, inter alia Krievijas izcelsmes, bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam. |
|
(4) |
Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu Padome attiecīgi ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 795/2012 (8) un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1269/2012 (9) grozīja galīgos pasākumus, kas noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 585/2012 attiecībā uz vairākiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem. |
|
(5) |
Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/1469 (10) noteica galīgos antidempinga maksājumus konkrētu, inter alia Krievijas izcelsmes, bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”). |
|
(6) |
Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (11) noteica galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu, tai skaitā nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un cauruļvadu un citu bezšuvju cauruļvadu, importu. |
|
(7) |
Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1029 (12) grozīja Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, lai pagarinātu konkrētu tērauda ražojumu, tai skaitā nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un cauruļvadu un citu bezšuvju cauruļvadu, importam noteikto aizsardzības pasākumu. |
|
(8) |
Padome ar Regulu (ES) 2022/428 (13) noteica ierobežojošus pasākumus vairāku Krievijas izcelsmes vai no Krievijas eksportētu ražojumu importam, aizliedzot attiecīgā ražojuma importu. |
|
(9) |
Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2024/1782 (14) grozīja Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, lai pagarinātu konkrētu tērauda ražojumu, tai skaitā nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un cauruļvadu un citu bezšuvju cauruļvadu, importam noteikto aizsardzības pasākumu. |
|
(10) |
Pašreiz spēkā esošie antidempinga maksājumi konkrētu bezšuvju cauruļvadu un cauruļu Krievijas izcelsmes importam ir no 24,1 % līdz 35,8 % apmērā. |
1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums
|
(11) |
Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (15), Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. |
|
(12) |
Pārskatīšanas pieprasījumu 2023. gada 30. jūnijā iesniedza Eiropas Tērauda cauruļu asociācija (“ESTA” jeb “pieprasījuma iesniedzējsŠ”) konkrētu Savienības dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu pret Krievijas izcelsmes importu termiņa beigām varētu atkārtoties dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei. |
1.3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana
|
(13) |
Komisija pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, 2023. gada 2. oktobrī sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem konkrētu Krievijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam Savienībā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (16). |
1.4. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods
|
(14) |
Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
1.5. Ieinteresētās personas
|
(15) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos ražotājus Savienībā, eksportētājas valsts pārstāvjus, arodbiedrības, zināmos importētājus, lietotājus, tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar termiņbeigu pārskatīšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties. |
|
(16) |
Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. |
1.6. Piezīmes par procedūras sākšanu
|
(17) |
Krievijas Federācija iesniedza piezīmes 2023. gada 8. novembrī. Tā apgalvoja, ka pieprasījumā nebija iekļauti nekādi pierādījumi par dempingu no Krievijas eksportētāju puses vai jebkādi pierādījumi tam, ka antidempinga maksājumu atcelšana veicinātu kaitējošu importu. Tā arī apgalvoja, ka nepastāvēja kaitējuma atkārtošanās iespējamība Krievijas izcelsmes importa dēļ. |
|
(18) |
Attiecībā uz pirmo apgalvojumu Komisija norādīja, ka sankciju dēļ pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika veikts eksports uz Savienību. Tādējādi pieprasījuma iesniedzējs saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja dempinga atkārtošanās iespējamību. Lai veiktu šo novērtējumu, tas balstījās uz Krievijas eksporta uz trešām valstīm cenām. Krievijas Federācija kritizēja CIF eksporta uz trešām valstīm cenu salīdzināšanu ar iekšzemes EXW cenām. Komisija norādīja, ka CIF cenu izmantošana EXW cenu vietā ir vienkāršojums, kas dod labumu Krievijas eksportētājiem, jo tas nozīmēja, ka no novērotajām CIF cenām pirms salīdzināšanas netika atskaitītas vairākas izmaksas. Tādējādi Komisija nepiekrita, ka šī vienkāršošana liek apšaubīt salīdzinājuma taisnīgumu, kas ir paredzēts, lai parādītu dempinga atkārtošanos, nevis konkrētu dempinga summu. |
|
(19) |
Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka nepastāvēja kaitējuma atkārtošanās iespējamība, Komisija norādīja, ka, pamatojoties uz eksporta uz Ēģipti un Turciju cenām, pieprasījuma iesniedzējs konstatēja ievērojamu cenas samazinājumu un mērķa cenu samazinājuma starpību, un, pamatojoties uz to, secināja, ka Krievijas izcelsmes imports turpinātu radīt potenciālus draudus Savienības ražošanas nozarei, ja nebūtu ierobežojošu tirdzniecības pasākumu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
1.7. Atlase
|
(20) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi. |
1.7.1. Savienības ražotāju atlase
|
(21) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un ņemot vērā arī ģeogrāfisko izplatību. Šajā izlasē bija iekļauti trīs Savienības ražotāji, no kuriem divi bija saistīti. Izlasē iekļautie ražotāji veidoja [47–53 %] no aplēstā ražošanas apjoma un vairāk nekā 45 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā pārdošanas apjoma brīvajā tirgū Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par provizorisko izlasi. |
|
(22) |
Komisija saņēma vienu piezīmi no pieprasījuma iesniedzēja par provizoriskās izlases izveidi. Pieprasījuma iesniedzējs, ņemot vērā to, ka divi no provizoriskajā izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem bija saistīti, ierosināja Komisijai vienu no šiem diviem saistītajiem ražotājiem aizstāt ar citu Savienības ražotāju, kas nebija saistīts ar pārējiem ražotājiem (17). Komisija uzskatīja, ka provizoriskā izlase bija reprezentatīvāka attiecībā uz ražošanu un ES tirdzniecības apjomiem. Turklāt uzņēmums, kuru pieprasījuma iesniedzējs bija izvirzījis kā alternatīvu, līdz 2023. gada janvārim (18) piederēja ieguldītājam no attiecīgās valsts, t. i., Krievijas Federācijas, kuram Eiropas Savienība kopš 2022. gada marta piemēro sankcijas. Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka šis apstāklis, iespējams, ietekmēja uzņēmuma piekļuvi tā bankas kontiem, negatīvi ietekmējot uzņēmuma pārdošanas apjomu (19). Tādējādi ierosinātā uzņēmuma ekonomiskais sniegums, iespējams, nav bijis reprezentatīvs vismaz daļā pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. |
|
(23) |
Tāpēc Komisija noraidīja pieprasījuma iesniedzēja prasību un apstiprināja provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas. |
|
(24) |
Viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Dalmine S.p.A. pēc atbilžu uz anketas jautājumiem iesniegšanas 2024. gada 6. jūnijā informēja Komisiju, ka tas pārtrauc sadarbību izmeklēšanā. |
|
(25) |
Komisija informēja visas ieinteresētās personas, ka tā plāno turpināt darbu ar izlasi, kurā bija divi atlikušie izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Abi ražotāji, kas nebija savstarpēji saistīti, veidoja [33–45 %] no aplēstā ražošanas apjoma un vairāk nekā 30 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā pārdošanas apjoma brīvajā tirgū Savienībā. Komisija aicināja visas personas sniegt piezīmes par šo samazināto izlasi, taču nevienu piezīmi nesaņēma. |
|
(26) |
Tādējādi Savienības ražotāju galīgo izlasi veidoja divi nesaistīti Savienības ražotāji – S.C. Silcotub S.A. un Benteler Steel/Tube GmbH. |
1.7.2. Importētāju atlase
|
(27) |
Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. |
|
(28) |
Neviens nesaistītais importētājs nesniedza pieprasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē. Tāpēc Komisija nolēma neveikt importētāju atlasi. |
1.7.3. Ražotāju eksportētāju atlase
|
(29) |
Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus zināmos ražotājus eksportētājus Krievijā sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Krievijas Federācijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties. |
|
(30) |
Neviens no ražotājiem Krievijā nesniedza prasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē. |
1.8. Atbildes uz anketas jautājumiem
|
(31) |
Komisija nosūtīja anketas trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Procedūras sākšanas dienā tās pašas anketas tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (20). |
|
(32) |
Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim sākotnēji izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, proti, Dalmine SpA, S.C. Silcotub S.A un Benteler Steel/Tube GmbH. |
1.9. Pārbaude
|
(33) |
Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos: ražotāji Savienībā:
|
|
(34) |
Turklāt Komisija veica pieprasījuma iesniedzēja iesniegto makroekonomisko rādītāju attālinātu salīdzinošu pārbaudi. |
1.10. Turpmākā procedūra
|
(35) |
Komisija 2024. gada 24. oktobrī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju. |
|
(36) |
Atbildot uz izpausto informāciju, Krievijas Federācija sniedza piezīmes, kas aplūkotas 72. un 73. apsvērumā. |
2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
2.1. Pārskatāmais ražojums
|
(37) |
Pārskatāmais ražojums ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanās, proti, konkrēti dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadi un caurules (“BCC”), kuru apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm, kuru oglekļa ekvivalenta vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 saskaņā ar Starptautiskā metināšanas institūta (SMI) formulu un ķīmisko analīzi (“pārskatāmais ražojums”). |
|
(38) |
Pārskatāmo ražojumu pašreiz klasificē ar šādiem KN kodiem: ex 7304 11 00 , ex 7304 19 10 , ex 7304 19 30 , ex 7304 22 00 , ex 7304 23 00 , ex 7304 24 00 , ex 7304 29 10 , ex 7304 29 30 , ex 7304 31 80 , ex 7304 39 50 , ex 7304 39 82 , ex 7304 39 83 , ex 7304 51 89 , ex 7304 59 82 un ex 7304 59 83 (21) (Taric kodi 7304 11 00 10, 7304 19 10 20, 7304 19 30 20, 7304 22 00 20, 7304 23 00 20, 7304 24 00 20, 7304 29 10 20, 7304 29 30 20, 7304 31 80 30, 7304 39 50 30, 7304 39 82 30, 7304 39 83 20, 7304 51 89 30, 7304 59 82 30 un 7304 59 83 20). |
|
(39) |
Pārskatāmo ražojumu plaši izmanto, piemēram, kā cauruļvadus šķidrumu transportēšanai, celtniecībā rievsienās, mehāniskai izmantošanai, kā gāzes caurules, tvaika katlu caurules un cauruļveida izstrādājumus naftas ieguves objektiem (“OCTG”) urbšanai, nostiprināšanai un apvalkošanai naftas rūpniecībā. |
|
(40) |
Lietotājiem var piegādāt dažādu veidu BCC. Tās var būt, piemēram, galvanizētas, ar uzgrieztu vītni, piegādātas neapstrādā veidā (t. i., termiski neapstrādātas) ar īpašiem galiem, dažādiem šķērsgriezumiem, sagrieztas vai nesagrieztas pēc izmēra. Caurulēm nav vispārēju standartu, kas arī izskaidro to, kāpēc vairums BCC ir izgatavotas pēc pircēju pasūtījuma. BCC parasti sametina. Tomēr atsevišķos gadījumos tās var savienot ar vītni vai izmantot atsevišķi, bet tās ir metināmas. Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka visām BCC ir tādas pašas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tāds pats izmantojums. |
2.2. Attiecīgais ražojums
|
(41) |
Ražojums, uz ko attiecas šī izmeklēšana, ir pārskatāmais ražojums, kura izcelsme ir Krievijā. |
2.3. Līdzīgais ražojums
|
(42) |
Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:
|
|
(43) |
Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
3. DEMPINGS
3.1. Ievadpiezīmes
|
(44) |
Komisija norādīja, ka pēc 2022. gada 24. februāra, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, Savienība paplašināja savas sankcijas un ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū nav ievests Krievijas izcelsmes bezšuvju cauruļvadu un cauruļu eksports. Komisija arī norādīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz attiecīgo ražojumu attiecās tēraudam noteiktie aizsardzības pasākumi, kuru termiņš beidzas 2024. gada 30. jūnijā (Īstenošanas regula (ES) 2021/1029). |
|
(45) |
Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un pēc iepriekšējā apsvērumā aprakstīto sankciju ieviešanas pārskatāmā ražojuma imports no Krievijas praktiski izzuda. Saskaņā ar Eurostat statistiku pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nenotika BCC imports no Krievijas un augstākais importa līmenis attiecīgajā periodā tika sasniegts 2021. gadā, un tas bija aptuveni trīs miljoni tonnu. Tādējādi BCC imports no Krievijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 0,0 % no kopējā Savienības tirgus, kas ir samazinājums salīdzinājumā ar 0,2 % 2021. gadā. |
|
(46) |
Kā minēts 30. apsvērumā, neviens no Krievijas eksportētājiem/ražotājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja Krievijas iestādes, ka sadarbības trūkuma dēļ Komisija attiecībā uz konstatējumiem par Krievijas ražotājiem varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā jautājumā nesaņēma ne piezīmes, ne pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai. |
|
(47) |
Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pieprasījumā sniegto informāciju, viegli pieejamu tirdzniecības statistiku un Eurostat datiem. |
3.2. Normālā vērtība
|
(48) |
Kā minēts iepriekš 46. apsvērumā, Krievijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija normālās vērtības noteikšanā izmantoja pieejamos faktus. Šajā nolūkā Komisija izmantoja pieprasījuma iesniedzēja sniegtos datus par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, pamatojoties uz Krievijas iekšzemes cenām visizplatītākajam ražojumam (caurulēm GOST 8732, 57–159 mm) (22). Pamatojoties uz to, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā normālā vērtība bija 140 000 RUB/t, kas atbilst 1 709 EUR/t (23). |
3.3. Eksporta cena un salīdzināšana
|
(49) |
Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgais ražojums uz Savienību netika eksportēts. |
3.4. Dempinga turpināšanās
|
(50) |
Ņemot vērā to, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgais ražojums uz Savienību netika eksportēts, Komisija nākamajā iedaļā analizēja dempinga atkārtošanās iespējamību. |
4. DEMPINGA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA
|
(51) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti. Šajā nolūkā tika analizēti šādi papildu elementi: eksports uz trešām valstīm, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā, kā arī Savienības tirgus pievilcīgums. |
4.1. Eksports uz trešām valstīm
|
(52) |
Normālā vērtība tika noteikta, kā paskaidrots iepriekš 3.2. iedaļā. Pieprasījuma iesniedzēja ieskatā Krievijas iekšzemes EXW cena 1 709 EUR/t, kas izmantota kā normālā vērtība, ir zemākā cena, kas atbilst visparastākajam oglekļa tērauda (izņemot leģēto tēraudu) ražojumam, un jebkādu uz šā pamata veikto dempinga aprēķinu rezultātā faktiskā dempinga starpība tiks novērtēta par zemu. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka tā ir piesardzīga aplēse bez negatīviem aizspriedumiem attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem. |
|
(53) |
Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija izmantoja GTA datubāzi, lai iegūtu eksporta cenas. Kā ierosināts pieprasījumā, Komisija ieguva pēc iespējas detalizētākus datus, kas aptver visu attiecīgā ražojuma klāstu (SH6 7304.19/23/29/31/39/51/59). Komisija atzīst – pieprasījumā ir atzīts, ka šis klāsts var ietvert ražojumus, kuri neietilpst izmeklēšanas tvērumā. Tomēr pieprasījumā ir skaidri norādīts, ka šie ražojumi, kuri neietilpst pārskatāmā ražojuma tvērumā, ir dārgāki par pārskatāmo ražojumu un tāpēc eksporta cena tiktu novērtēta par augstu. |
|
(54) |
Izmantojot iepriekš minēto pieeju, vidējā CIF eksporta uz trešām valstīm cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteikta 1 454 EUR/t apmērā. Turklāt Komisija ņēma vērā pieprasījuma iesniedzēja ierosināto konservatīvo pieeju, t. i., ka CIF eksporta uz trešām valstīm cenas ir vienādas ar FOB cenām un ka netiek veikta korekcija starp FOB un EXW, izņemot korekciju 30 EUR/t apmērā par muitošanu. |
|
(55) |
Izmantojot pieprasījuma iesniedzēja ierosināto konservatīvo metodiku, koriģētā vidējā EXW eksporta uz trešām valstīm cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 1 424 EUR/t. Komisija norādīja, ka neviens no ražotājiem eksportētājiem vai Krievijas Federācija nesniedza citu informāciju, ko varēja izmantot, lai CIF cenas koriģētu līdz EXW cenām. |
|
(56) |
Komisija sīkāk analizēja cenas eksportam uz sešiem lielākajiem Krievijas eksporta tirgiem (Azerbaidžānu, Ēģipti, Kazahstānu, Turciju, Uzbekistānu un Vjetnamu), kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 94 % no tās eksporta. Komisija konstatēja, ka divos lielākajos eksporta tirgos, kas veido 65 % no tās eksporta, eksporta cenas bija zemākas par šajā pārskatīšanā noteikto normālo vērtību. 1. tabula Krievijas eksports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(57) |
Komisija salīdzināja normālo vērtību un vidējo cenu eksportam uz trešām valstīm, pamatojoties uz EXW cenu, kas, kā paskaidrots iepriekš 54. apsvērumā, bija vienāda ar CIF vērtību, kura koriģēta tikai saistībā ar muitošanu. Salīdzināšana parādīja, ka Krievijas EXW eksporta cenas (t. i., 1 424 EUR/t – sk. 55. apsvērumu) bija vidēji par 17 % zemākas par EXW normālo vērtību (t. i., 1 709 EUR/t – sk. 48. apsvērumu). |
|
(58) |
Krievijas Federācija apgalvoja, ka pieprasījumā un tās pielikumos dažas eksporta cenas atšķīrās. Tā kā Komisija noteica eksporta cenas, pamatojoties uz viegli pieejamu informāciju GTA, kas sniegta iepriekš 1. tabulā, un neizmantoja pieprasījumā sniegtos datus, kuru pamatā bija Comtrade dati (SH6 7304.19/23/29/31/39/51/59), Komisija uzskata, ka tā, pārrakstot cenas, de facto ir izlabojusi visas iespējamās kļūdas. Komisija arī norādīja, ka iepriekš norādītā tabula liecina par dempinga atkārtošanās iespējamību un ka tās analīze neaprobežojas tikai ar ierobežotu skaitu valstu, bet, gluži pretēji, tā ir ņēmusi vērā visu pieejamo informāciju. |
4.2. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā
|
(59) |
Ņemot vērā Krievijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem un jo īpaši uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju. |
|
(60) |
Pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija liecina, ka pārskatāmā ražojuma kopējā ražošanas jauda Krievijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir pārsniegusi 4 400 000 t. Pieprasījuma iesniedzējs ir aplēsis, ka Krievijas ražotāju pārprodukcija ir aptuveni 168 000 t, ko iekšzemes tirgus nevar absorbēt. Turklāt tika lēsts, ka neizmantotā jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza 500 000 t. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Krievijas ražotāji laikposmā no 2022. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām ir palielinājuši ražošanas jaudu par 450 000 t. |
|
(61) |
Tādējādi neizmantotā jauda vien veido 32 % no kopējā patēriņa Savienībā, un, ja pasākumi zaudētu spēku, šis daudzums, visticamāk, tiktu novirzīts uz Savienības tirgu. |
4.3. Savienības tirgus pievilcīgums
|
(62) |
Komisija konstatēja, ka Krievijas ražotāji eksportēja pārskatāmo ražojumu uz trešo valstu tirgiem par cenām, kas vidēji bija par aptuveni 15–25 % zemākas par Savienības ražotāju vidējām pārdošanas cenām Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādējādi eksports uz Savienību Krievijas eksportētājiem potenciāli ir pievilcīgāks nekā eksports uz citām valstīm. |
|
(63) |
Savienības tirgus ir pievilcīgs arī tā ģeogrāfiskā tuvuma un lieluma dēļ – pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais patēriņš bija 1 574 000 t. |
|
(64) |
Krievijas BCC eksporta apjoms uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 293 325 t. Tas ir papildu BCC apjoms, kas varētu tikt novirzīts uz Savienības tirgu, ņemot vērā tā pievilcīgumu, ja pasākumi zaudētu spēku. |
|
(65) |
Komisija atzīst, ka spēkā esošo sankciju dēļ šāda novirzīšana varētu nenotikt. Tomēr, tā kā šīs sankcijas ir saistītas ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pamatā esošo ģeopolitisko situāciju, to tvērums, izmaiņas un ilgums nav prognozējami. Turklāt antidempinga pasākumu darbības laiks ir pieci gadi. Ņemot vērā iepriekš minēto nenoteiktību un to, ka Padome jebkurā brīdī var grozīt sankciju precīzo tvērumu un ilgumu, Komisija konstatēja, ka pašreizējo sankciju esība nevar ietekmēt tās secinājumus šajā procedūrā. |
|
(66) |
Visbeidzot, Komisija norāda, ka, ņemot vērā antidempinga maksājumus, kas ir spēkā citos nozīmīgos tirgos, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs (24), pašreizējo maksājumu vai sankciju izbeigšanas gadījumā Savienības tirgus pievilcīgumu nevarētu apstrīdēt ne absolūtā, ne arī relatīvā izteiksmē. |
4.4. Secinājums
|
(67) |
Komisija konstatēja, ka Krievijas ražotāji eksportēja BCC uz trešām valstīm par cenām, kas bija zemākas par normālo vērtību. |
|
(68) |
Kā paskaidrots 60. apsvērumā, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ievērojama – neizmantotā jauda veidoja 32 % no kopējā patēriņa Savienībā. |
|
(69) |
Savienības tirgus pievilcīgums lieluma, ģeogrāfiskā tuvuma un cenu ziņā rada iespējamību, ka, ja pasākumi zaudētu spēku, Krievijas eksports un neizmantotā jauda (atkārtoti) tiktu novirzīta uz Savienības tirgu. |
|
(70) |
Attiecībā uz eksportu uz Savienību Komisija noteica dempinga atkārtošanās iespējamību, pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem elementiem. Komisija uzskatīja, ka sankciju ietekme ir īslaicīga situācija, kas jebkurā laikā var mainīties, un tāpēc tās nevar ietekmēt secinājumus šajā procedūrā. |
|
(71) |
Tādējādi Komisija secināja, ka, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings varētu atkārtoties. |
|
(72) |
Pēc galīgo konstatējumu izpaušanas Krievijas Federācija apgalvoja, ka importa aizlieguma dēļ bezšuvju cauruļvadu un cauruļu eksports nevar ienākt Savienības tirgū, un tāpēc nevar pastāvēt dempinga atkārtošanās risks, kamēr ir spēkā šis importa aizliegums, un ka, ņemot vērā spēkā esošo importa aizliegumu, importa par dempinga cenām radītā kaitējuma atkārtošanās nav iespējama. Turklāt Krievijas Federācija apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus par dempinga turpināšanos vai atkārtošanos un ka līdz ar to nav juridiska pamata sākt termiņbeigu pārskatīšanu ADN 11. panta 4. punkta nozīmē. |
|
(73) |
Kā minēts 65. apsvērumā, Komisija uzsvēra, ka sankcijas ir tieši saistītas ar neprovocēto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un tās pamatā esošo ģeopolitisko situāciju. Tāpēc to tvērums, modulācija un/vai ilgums nav prognozējami. Ņemot vērā šīs neskaidrības un to, ka Padome jebkurā brīdī var grozīt sankciju precīzu darbības jomu un ilgumu, lai gan antidempinga pasākumu darbības laiks ir pieci gadi, Komisija konstatēja, ka pašreizējo sankciju esība nevar ietekmēt tās secinājumus šajā procedūrā attiecībā uz dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(74) |
Krievijas Federācijas apgalvojums, ka pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus par dempinga turpināšanos vai atkārtošanos, ir nepareizs. Pārskatīšanas pieprasījumā pieprasījuma iesniedzējs patiešām bija sniedzis prima facie pierādījumus par dempinga atkārtošanos. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. |
5. KAITĒJUMS
5.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms
|
(75) |
Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā izgatavoja 16 ražotāji. Tāpēc tie uzskatāmi par “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. |
|
(76) |
Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 2,4 miljoni tonnu. Komisija noteica šo apjomu, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, ESTA un izlasē iekļauto Savienības ražotāju datiem. Kā norādīts 26. apsvērumā, izlasē tika iekļauti divi Savienības ražotāji, kas kopā veido [33–45 %] no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā. |
5.2. Patēriņš Savienībā
|
(77) |
Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz:
|
|
(78) |
Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika: 2. tabula Patēriņš Savienībā (tonnas)
|
||||||||||||||||||||||
|
(79) |
Izņemot 2020. gadu, ko ietekmēja Covid-19 pandēmijas uzliesmojums, patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā bija stabils – no 1,5 līdz 1,7 miljoniem tonnu. Patēriņa pieaugums no 2021. gada bija saistīts ar atveseļošanos pēc Covid-19 krīzes, kas izraisīja darījumdarbības pieaugumu klientu vidū, jo īpaši būvniecības nozarē. |
5.3. Imports no Krievijas
5.3.1. Importa apjoms no Krievijas un tā tirgus daļa
|
(80) |
Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz importa apjoma datiem, kas izgūti no Eurostat Comext datubāzes. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz Savienībā importēto apjomu attiecībā pret patēriņu Savienībā. |
|
(81) |
Importam no Krievijas Federācijas Savienībā bija šāda dinamika: 3. tabula Importa apjoms (tonnas) un tirgus daļa
|
|||||||||||||||||||||||||||
|
(82) |
Importa apjoms no Krievijas attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs. Šīs regulas 8. un 44. apsvērumā noteikts, ka attiecīgajā periodā pārskatāmā ražojuma importu ietekmēja Savienības sankcijas, kas piemērotas, ņemot vērā Krievijas neizprovocēto militāro agresiju pret Ukrainu, kā minēts iepriekš 44. apsvērumā. |
5.3.2. Krievijas izcelsmes importa cenas un cenu samazinājums
|
(83) |
Komisija noteica vidējās importa cenas, pamatojoties uz Eurostat importa datiem. Savienībā no Krievijas veiktā importa vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika: 4. tabula Importa cenas (EUR/t)
|
||||||||||||||||||||||
|
(84) |
Cenas samazinājumu parasti aprēķina, pamatojoties uz aprēķinātām vidējām importa cenām attiecībā pret Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienībā. Tomēr, kā redzams iepriekšējā tabulā, šajā termiņbeigu pārskatīšanā cenas 2020.–2022. gadā bija balstītas uz nenozīmīgiem importa apjomiem, kas reģistrēti Eurostat, un attiecīgajā periodā nav veidojušas vērā ņemamu cenu tendenci. Turklāt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa apjomu vispār nebija. Tāpēc cenu samazinājuma aprēķinus nevarēja veikt. |
5.4. Imports no trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti
|
(85) |
Pārskatāmā ražojuma imports no trešām valstīm, izņemot Krieviju, galvenokārt bija no Brazīlijas, Ķīnas Tautas Republikas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Ukrainas, kā norādīts turpmāk. |
|
(86) |
Importa apjomam Savienībā, kā arī no citām trešām valstīm veiktā ražojuma importa tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika: 5. tabula Imports no trešām valstīm
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(87) |
Importa apjomi no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā ir palielinājušies gan absolūto apjomu ziņā, gan tirgus daļas izteiksmē, un kopējā importa tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 17,8 % salīdzinājumā ar 13,8 % tirgus daļu 2020. gadā. |
|
(88) |
Nozīmīgākais bija Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importa tirgus daļas pieaugums, kas attiecīgajā periodā palielinājās no 5,2 % līdz 9,3 %. |
5.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis
5.5.1. Vispārīgas piezīmes
|
(89) |
Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kas attiecīgajā periodā ietekmējuši Savienības ražošanas nozares stāvokli. |
|
(90) |
Kā minēts 1.7.1. iedaļā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase. |
|
(91) |
Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, ko atbildēs uz anketas jautājumiem par visiem Savienības ražotājiem sniedza ESTA, un tās attiecīgā gadījumā tika pārbaudītas, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, vadoties pēc atlasīto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika pārbaudītas un atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām. |
|
(92) |
Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga. |
|
(93) |
Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās pārdošanas cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. |
5.5.2. Makroekonomiskie rādītāji
5.5.2.1.
|
(94) |
Savienības ražošanas kopējam apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 6. tabula Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(95) |
Kā minēts 79. apsvērumā, attiecīgā perioda pirmo gadu, proti, 2020. gadu, ļoti lielā mērā ietekmēja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē darījumdarbība kopumā palēninājās. Pēc tam, sākot no 2021. gada, darījumdarbība atjaunojās. Laikposmā no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ražošanas apjoms pieauga par 21 %, sasniedzot augstāko līmeni 2022. gadā. |
|
(96) |
Savienības ražošanas nozare ir spējusi pielāgot savu ražošanas līmeni pēkšņajām patēriņa izmaiņām Savienībā (sk. 78. apsvērumu). Salīdzinājumā ar 16 Savienības ražotāju ražošanas jaudas samazinājumu par 7 % attiecīgajā periodā ražošanas jaudas izmantojuma rādītāji attiecīgajā periodā attīstījās pozitīvi un pieauga no 42,6 % līdz 55,6 %. |
5.5.2.2.
|
(97) |
Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 7. tabula Pārdošanas apjoms un tirgus daļa (t)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(98) |
Kā minēts 79. apsvērumā, attiecīgā perioda pirmo gadu, proti, 2020. gadu, ļoti lielā mērā ietekmēja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē darījumdarbība kopumā palēninājās. Pēc tam 2021. un 2022. gadā darījumdarbība atjaunojās. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi atkal samazinājās, un tās tirgus daļa bija 82,2 % salīdzinājumā ar 86,2 % 2020. gadā. Neraugoties uz to, pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 10 %. |
5.5.2.3.
|
(99) |
Savienības ražošanas nozarei izdevās gūt labumu no izaugsmes periodiem Savienības tirgū, un tā attiecīgajā periodā palielināja pārdošanas apjomu, bet tās tirgus daļa samazinājās. |
5.5.2.4.
|
(100) |
Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 8. tabula Nodarbinātība un ražīgums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(101) |
Savienības ražotāji attiecīgajā periodā ir saglabājuši diezgan stabilu darbinieku skaitu, proti, aptuveni 14 000 darbinieku Savienībā. Palielinoties ražošanas apjomam, sākot no 2021. gada, ražīgums attiecīgajā periodā pieauga par aptuveni 20 %. |
5.5.2.5.
|
(102) |
Kā norādīts 82. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā BCC imports no Krievijas Savienībā netika veikts. Tāpēc faktiskās dempinga starpības apmēra ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevarēja jēgpilni noteikt. |
|
(103) |
Pārskatīšanā galvenā uzmanība tika pievērsta dempinga atkārtošanās iespējamībai antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā. Kā minēts 4.1. iedaļā, eksporta uz trešām valstīm cena bija ievērojami zemāka par Krievijas normālo vērtību. |
|
(104) |
Spēkā esošajiem pasākumiem bija pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari, kas attiecīgajā periodā atguvās. |
5.5.3. Mikroekonomiskie rādītāji
|
(105) |
Tā kā izlasē iekļauto Savienības ražotāju skaits ir ierobežots, turpmāk sniegtie dati ir norādīti iekavās, lai neatklātu konfidenciālus rādītājus. |
5.5.3.1.
|
(106) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām un ražošanas izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 9. tabula Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(107) |
Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā spēja palielināt pārdošanas cenas par tonnu. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdošanas cenas vidēji bija par 70–100 % augstākas nekā 2020. gadā piemērojamās cenas. |
|
(108) |
Pārdošanas cenu pieaugums bija saistīts ar to, ka Savienības ražošanas nozarei bija jāpārnes Savienības ražošanas izmaksu pieaugums. Ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā pieauga par 35–60 %. |
5.5.3.2.
|
(109) |
Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 10. tabula Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku
|
||||||||||||||||||||||
|
(110) |
Vidējās algas attiecīgajā periodā pieauga par 20–40 %. Šis pieaugums būtu jāvērtē, ņemot vērā vienlaicīgo ražīguma pieaugumu (sk. 100. apsvērumu). Tādējādi algu pieaugums atbilst pareizai finanšu pārvaldībai Savienības ražošanas nozarē. |
5.5.3.3.
|
(111) |
Savienības ražotāju krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 11. tabula Krājumi
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(112) |
Krājumu apjomi attiecīgajā periodā bija stabili, un kopējie krājumu apjomi attiecīgā perioda beigās bija mazāki nekā 2020. gadā. Kā minēts 40. apsvērumā, pārskatāmais ražojums bieži tiek izgatavots un projektēts atbilstoši pasūtījuma specifikācijai un tādējādi tiek piegādāts tieši klientiem, neglabājot to noliktavā. |
|
(113) |
Attiecībā pret ražošanas apjomu krājumu līmenis attiecīgajā periodā samazinājās, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā krājumu līmenis bija 4–4,8 % no ražošanas apjoma. |
5.5.3.4.
|
(114) |
Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 12. tabula Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(115) |
Komisija noteica Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. |
|
(116) |
Pārdošanas rentabilitāte attiecīgajā periodā ir ievērojami palielinājusies. Savienības ražošanas nozare, kas nepārprotami cieta zaudējumus 2020. gadā (zaudējumus lielā mērā radīja Covid-19 pandēmijas ietekme uz tirgu), spēja būtiski mainīt situāciju un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā guva peļņu 11–16 % apmērā no pārdošanas apjoma. |
|
(117) |
Neto naudas plūsma liecina par Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence sekoja pozitīvajai rentabilitātes tendencei, proti, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no saimnieciskās darbības ģenerētā naudas plūsma gandrīz trīs reizes pārsniedza 2020. gadā sasniegto līmeni. |
|
(118) |
Neto ieguldījumi 2021. gadā samazinājās, bet 2022. gadā atkal sasniedza 2020. gada līmeni. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uzņēmumu ieguldījumi par 34–41 % pārsniedza 2020. gada līmeni. |
|
(119) |
Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Galveno veikto ieguldījumu saimnieciskās izmantošanas laikam ir tieša ietekme uz ienākumu no ieguldījumiem, jo aprēķinā saucējs ir uzskaites neto vērtība. Ienākumam no ieguldījumiem bija tāda pati pozitīva tendence kā rentabilitātei un naudas plūsmai, un ienākums no ieguldījumiem (t. i., uzskaites neto vērtība) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 40 %. |
|
(120) |
Krievijas izcelsmes imports tiešā veidā neietekmēja spēju piesaistīt kapitālu. |
5.6. Secinājums par kaitējumu
|
(121) |
Mikroekonomisko un makroekonomisko rādītāju izmaiņas attiecīgajā periodā liecināja, ka Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis attiecīgajā periodā ievērojami uzlabojās, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā rentabilitātes rādītāji bija labi. Šī pozitīvā tendence ir vērojama, neraugoties uz to, ka vienlaikus Savienības ražotāji ir zaudējuši tirgus daļu no 86,2 % 2020. gadā līdz 82,2 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. |
|
(122) |
Lai gan daudzus rādītājus ietekmēja vilcināšanās tirgū, kas dominēja 2020. gadā (Covid-19 pandēmijas dēļ), sākot no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam (ieskaitot) situācija uzlabojās. |
|
(123) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. |
6. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA
|
(124) |
Komisija iepriekšējā iedaļā secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu turpināties kaitējums, ko sākotnēji radījis imports par dempinga cenām no Krievijas. |
|
(125) |
Šajā saistībā, tā kā neviena no Krievijas pusēm nesadarbojās, Komisija paļāvās uz lietas materiālos pieejamo informāciju. Tā pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Krievijā; saistību starp cenām Savienībā, Krievijā un Krievijas eksporta cenām uz trešām valstīm; iespējamo cenu un apjoma līmeni importam no attiecīgās valsts, ja antidempinga pasākumu nebūtu, un ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, ja pasākumi zaudētu spēku. |
|
(126) |
Kā secināts 60. apsvērumā, aplēstā BCC neizmantotā jauda Krievijā, proti, 500 000 tonnu, ir vairāk nekā 35 % no BCC brīvā patēriņa Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Patiesi, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Krievijas ražotāji laikposmā no 2022. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ir palielinājuši savu jaudu vēl par 450 000 t. Turklāt Krievijas ražotāji eksportēja pārskatāmo ražojumu uz trešo valstu tirgiem par cenām, kas bija par 20–25 % zemākas par Savienības ražotāju vidējām pārdošanas cenām Savienības tirgū. |
|
(127) |
Pamatojoties uz minēto, antidempinga pasākumu izbeigšanas gadījumā pastāv ļoti liela iespējamība, ka palielināsies Krievijas eksports uz Savienību. Savienības tirgus pievilcīgums lieluma, ģeogrāfiskā tuvuma un cenu ziņā rada iespējamību, ka, ja pasākumi zaudētu spēku, Krievijas eksports un neizmantotā jauda (atkārtoti) tiktu novirzīta uz Savienības tirgu. |
|
(128) |
Visbeidzot, Komisija norāda, ka, ņemot vērā antidempinga maksājumus, kas ir spēkā citos nozīmīgos tirgos, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, pašreizējo maksājumu vai sankciju izbeigšanas gadījumā Savienības tirgus pievilcīgumu nevarētu apstrīdēt ne absolūtā, ne arī relatīvā izteiksmē. |
|
(129) |
Komisija atzīst, ka spēkā esošo sankciju dēļ šāda novirzīšana varētu nenotikt. Tomēr, tā kā šīs sankcijas ir saistītas ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pamatā esošo ģeopolitisko situāciju, to tvērums, izmaiņas un ilgums nav prognozējami. Turklāt antidempinga pasākumu darbības laiks ir pieci gadi. Ņemot vērā iepriekš minēto nenoteiktību un to, ka Padome jebkurā brīdī var grozīt sankciju precīzo tvērumu un ilgumu, Komisija konstatēja, ka pašreizējo sankciju esība nevar ietekmēt tās secinājumus šajā procedūrā. |
|
(130) |
Pārskatāmā ražojuma tirgus ir ļoti konkurētspējīgs cenu ziņā. Tāpēc liela importa apjoma no attiecīgās valsts par daudz zemākām cenām iespējamā ienākšana Savienībā, ja pasākumi zaudētu spēku, liktu Savienības ražošanas nozarei samazināt ražošanas apjomus un pazemināt cenas. Savienības ražošanas nozares atveseļošanas tendence, kas realizējās attiecīgajā periodā, mainītos pretējā virzienā. Ražotāji nevēlētos veikt turpmākus ieguldījumus un saskartos ar aizvien lielākām grūtībām izpildīt savas saistības, arī sociālajā un vides jomā. |
|
(131) |
Šādā kapitālietilpīgā nozarē strauji tiktu ietekmēts peļņas līmenis. Tas apdraudētu Savienības ražošanas nozares spēju piesaistīt kapitālu un ilgtermiņā apdraudētu tās dzīvotspēju, iespējams, izraisot ražotņu slēgšanu un arī piegādes ķēžu traucējumus. |
|
(132) |
Ir ieviesti tērauda aizsardzības pasākumi, kurus Savienības ražotāji jau izmanto. Tomēr pašreizējā antidempinga izmeklēšana attiecas uz atšķirīgu jautājumu, uz kuru neattiecas neviens no esošajiem pasākumiem. Jebkurā gadījumā tērauda aizsardzības pasākumu ietekmi mazina pašreizējās sankcijas attiecībā uz eksportu no Krievijas. |
|
(133) |
Tādējādi tiek secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā, visticamāk, atsāktos imports no Krievijas par dempinga cenām un varētu atkārtoties būtisks kaitējums. |
7. SAVIENĪBAS INTERESES
|
(134) |
Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādo iesaistīto personu, t. sk. Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju, intereses. |
7.1. Savienības ražošanas nozares intereses
|
(135) |
Lielākā daļa no 16 Savienības ražotājiem atbalstīja šo pieprasījumu, savukārt neviens ražotājs neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Kā secināts iepriekš 123. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei vairs netiek radīts būtisks kaitējums. Tomēr, kā secināts 133. apsvērumā, pasākumu atcelšana, visticamāk, radītu atkārtotu importa par dempinga cenām pieplūdumu no Krievijas, kas, ļoti iespējams, izraisītu kaitējuma atkārtošanos. Tāpēc pasākumu turpināšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs. |
7.2. Nesaistīto importētāju intereses
|
(136) |
Neviens importētājs šajā izmeklēšanā nesadarbojās. |
|
(137) |
Importētāju nesadarbošanās dēļ Komisija nevarēja analizēt, vai importētāju darbības rādītāji ir slikti un vai tie nespēj novirzīt cenu pieaugumu, ja tāds bija. |
|
(138) |
Komisija norāda, ka ne vien Savienības ražošanas apjoms ir ļoti liels, importētāji un piegādes ķēdes var izmantot importu no vairākām alternatīvām izcelsmes valstīm. Turklāt pasākumu pagarināšana, atšķirībā no spēkā esošajām sankcijām, nav paredzēta, lai no tirgus izslēgtu importu no Krievijas, bet tikai lai nodrošinātu, ka šis imports netiek pārdots par dempinga cenām, tādējādi nodarot kaitējumu. |
7.3. Lietotāju intereses
|
(139) |
Neviens lietotājs šajā izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija nevarēja analizēt spēkā esošo pasākumu ietekmi uz lietotāju situāciju. |
|
(140) |
Saskaņā ar konstatējumiem iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanās un pieejamo informāciju ir secināts, ka BCC īpatsvars lietotāju izmaksās ir diezgan zems. BCC parasti ir lielu projektu daļa (katlu iekārtas, cauruļvadi, būves), kuros tās ir tikai ierobežota daļa. Tādējādi nav paredzama būtiska iespējamā pasākumu turpināšanas ietekme uz lietotājiem. |
7.4. Secinājums par Savienības interesēm
|
(141) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kas liegtu saglabāt Krievijas izcelsmes BCC importam noteiktos spēkā esošos pasākumus. |
8. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
|
(142) |
Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas piemērojami Krievijas izcelsmes bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam. |
|
(143) |
Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Krievijas izcelsmes importam”. |
|
(144) |
Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota. |
|
(145) |
Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kuras noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Krievijas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visam pārējam Krievijas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes. |
|
(146) |
Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (25). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu. |
|
(147) |
Pārskatāmais ražojums ietilpst vienā no ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas aizsardzības pasākums. Tādējādi, līdzko ir pārsniegtas aizsardzības pasākuma ietvaros noteiktās tarifa kvotas, par vienu un to pašu importu būtu maksājams gan tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums, gan antidempinga maksājums. Tā kā antidempinga pasākumu kumulācija ar aizsardzības pasākumiem var izraisīt lielāku ietekmi uz tirdzniecību, nekā vēlams, Komisija uz aizsardzības maksājuma piemērošanas laiku nolēma novērst antidempinga maksājuma un tarifa kvotas pārsniegšanas maksājuma vienlaicīgu piemērošanu pārskatāmajam ražojumam. |
|
(148) |
Tas nozīmē, ka tad, ja Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams pārskatāmajam ražojumam un pārsniedz saskaņā ar šo regulu noteikto antidempinga maksājumu līmeni, iekasē tikai Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu. Aizsardzības un antidempinga maksājumu vienlaicīgas piemērošanas laikā saskaņā ar šo regulu noteikto maksājumu iekasēšanu aptur. Ja Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams pārskatāmajam ražojumam un tā līmenis ir zemāks par šajā regulā noteikto antidempinga maksājumu ad valorem līmeni, tad iekasē Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu, kā arī starpību starp minēto maksājumu un saskaņā ar šo regulu noteiktajiem antidempinga maksājumiem, kas to pārsniedz. Aptur to antidempinga maksājumu summas daļu, kas nav iekasēta. |
|
(149) |
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (26) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā. |
|
(150) |
Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt saglabāt spēkā esošos pasākumus. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Piezīmes par to ir sīki izklāstītas 72. un 73. apsvērumā. |
|
(151) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadiem un caurulēm, kuru apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm, kuru oglekļa ekvivalenta vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 saskaņā ar Starptautiskā metināšanas institūta (SMI) formulu un ķīmisko analīzi (27) un kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7304 11 00 , ex 7304 19 10 , ex 7304 19 30 , ex 7304 22 00 , ex 7304 23 00 , ex 7304 24 00 , ex 7304 29 10 , ex 7304 29 30 , ex 7304 31 80 , ex 7304 39 50 , ex 7304 39 82 , ex 7304 39 83 , ex 7304 51 89 , ex 7304 59 82 un ex 7304 59 83 (28) (Taric kodi 7304 11 00 10, 7304 19 10 20, 7304 19 30 20, 7304 22 00 20, 7304 23 00 20, 7304 24 00 20, 7304 29 10 20, 7304 29 30 20, 7304 31 80 30, 7304 39 50 30, 7304 39 82 30, 7304 39 83 20, 7304 51 89 30, 7304 59 82 30 un 7304 59 83 20).
2. Galīgā antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas turpmāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā šā panta 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
Uzņēmums |
Antidempinga maksājums (%) |
Taric papildu kods |
|
Joint Stock Company Chelyabinsk Tube Rolling Plant un Joint Stock Company Pervouralsky Novotrubny Works |
24,1 |
A741 |
|
OAO Volzhsky Pipe Plant, OAO Taganrog Metallurgical Works, OAO Sinarsky Pipe Plant un OAO Seversky Tube Works |
28,7 |
A859 |
|
Viss pārējais Krievijas izcelsmes imports |
35,8 |
A999 |
3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins ar šādu apliecinājumu, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto (pārskatāmā ražojuma) (apjomu), ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) Krievijā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Kamēr šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājuma likmi.
4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
1. Ja Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams apaļā šķērsgriezuma dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadiem un caurulēm, kuru ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm, kuru oglekļa ekvivalenta vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 saskaņā ar Starptautiskā metināšanas institūta (SMI) formulu un ķīmisko analīzi, un tas pārsniedz 1. panta 2. punktā noteikto antidempinga maksājumu, iekasē tikai Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu.
2. Šā panta 1. punkta piemērošanas laikposmā aptur saskaņā ar šo regulu noteikto maksājumu iekasēšanu.
3. Ja Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams apaļā šķērsgriezuma dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadiem un caurulēm, kuru ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm, kuru oglekļa ekvivalenta vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 saskaņā ar Starptautiskā metināšanas institūta (SMI) formulu un ķīmisko analīzi, un tā līmenis ir zemāks par 1. panta 2. punktā noteikto antidempinga maksājumu, tad iekasē Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu, kā arī starpību starp minēto maksājumu un 1. panta 2. punktā noteikto antidempinga maksājumu, kas to pārsniedz.
4. Tās antidempinga maksājuma summas daļas iekasēšana, kas nav iekasēta saskaņā ar 2. un 3. punktu, tiek apturēta.
5. Maksājumu apturēšana, kas minēta šā panta 2. un 3. punktā, attiecas tikai uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētā tarifa kvotas pārsniegšanas maksājuma piemērošanas periodu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2024. gada 19. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 2320/97 (1997. gada 17. novembris), ar ko ievieš galīgos antidempinga maksājumus atsevišķu dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, kuru izcelsme ir Ungārijā, Polijā, Krievijā, Čehijas Republikā, Rumānijā un Slovākijas Republikā, ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 1189/93 un pārtrauc procedūru attiecībā uz tādu importu, kura izcelsme ir Horvātijas Republikā ( OV L 322, 25.11.1997., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1997/2320/oj).
(3) Komisijas Lēmums 2000/70/EK (1999. gada 22. decembris), ar ko pieņem saistības, kādas piedāvā sakarā ar tāda antidempinga maksājuma starpposma pārskatu, ko piemēro dažu veidu dzelzs un neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, kam inter alia ir Krievijas izcelsme (OV L 23, 28.1.2000., 78. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2000/70(1)/oj).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1322/2004 (2004. gada 16. jūlijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2320/97, ar ko ievieš galīgos antidempinga maksājumus atsevišķu dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, kuru izcelsme, cita starpā, ir Krievijā un Rumānijā (OV L 246, 20.7.2004., 10. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/1322/oj).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 954/2006 (2006. gada 27. jūnijs), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2320/97 un Padomes Regulu (EK) Nr. 348/2000, pārtrauc starpposma un termiņa beigu pārskatīšanas attiecībā uz antidempinga maksājumiem par, inter alia, Krievijas un Rumānijas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu, un pārtrauc starpposma pārskatīšanas attiecībā uz antidempinga maksājumiem par dažu, inter alia, Krievijas un Rumānijas, Horvātijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu (OV L 175, 29.6.2006., 4. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/954/oj).
(6) Padomes Regula (EK) Nr. 348/2000 (2000. gada 14. februāris), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu par dažu Horvātijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu un galīgi iekasē uzlikto pagaidu maksājumu (OV L 45, 17.2.2000., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2000/348/oj).
(7) Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 585/2012 (2012. gada 26. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam un izbeidz termiņbeigu pārskatīšanas procedūru attiecībā uz konkrētu Horvātijas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu (OV L 174, 4.7.2012., 5. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2012/585/oj).
(8) Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 795/2012 (2012. gada 28. augusts), ar kuru pēc daļējas starpposma pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 585/2012, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam (OV L 238, 4.9.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2012/795/oj).
(9) Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1269/2012 (2012. gada 21. decembris), ar kuru pēc daļējas starpposma pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 585/2012, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu par konkrētu arī Krievijas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu importu (OV L 357, 28.12.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2012/1269/oj).
(10) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1469 (2018. gada 1. oktobris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam ( OV L 246, 2.10.2018., 20. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2018/1469/oj).
(11) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/159 (2019. gada 31. janvāris), ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 31, 1.2.2019., 27. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/159/oj).
(12) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1029 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, lai pagarinātu konkrētu tērauda ražojumu importam noteikto aizsardzības pasākumu (OV L 225 I, 25.6.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2021/1029/oj).
(13) Padomes Regula (ES) 2022/428 (2022. gada 15. marts), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 87 I, 15.3.2022., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/428/oj).
(14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/1782 (2024. gada 24. jūnijs), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 un pagarina konkrētu tērauda ražojumu importam noteikto aizsardzības pasākumu (OV L, 2024/1782, 25.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/1782/oj).
(15) Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 12, 13.1.2023., 10. lpp.).
(16) Paziņojums par to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kuri piemērojami konkrētu Krievijas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam (OV C, C/2023/93, 2.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/93/oj).
(17) Sk. pieprasījuma iesniedzēja vēstuli TRON T23.004619.
(18) https://eurometal.net/romanian-steel-pipe-group-sold-by-russian-owner-to-serbian-investment-company/.
(19) https://balkaninsight.com/2023/09/01/romania-moves-at-slow-pace-to-sanctions-russia-owned-businesses.
(20) https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2683.
(21) Kā pašreiz noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2024/2522 (2024. gada 23. septembris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L, 2024/2522, 31.10.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2522/oj).
(22) Pieprasījuma iesniedzējs ierosināja šādu pieeju, ko tas uzskatīja par konservatīvu vairāku iemeslu dēļ: 1) ražojuma ārējais diametrs bija 57/159 mm, bet pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka tas ir derīgs visam karstās apstrādes izmēru diapazonam (līdz 406,4 mm), jo tas būtu izmēru diapazona galvenais elements ar ražojumiem par zemākajām cenām, 2) ražojums atbilst standartam GOST 8732, kas ir Krievijā piemērotais standarts bezšuvju karsti velmēta tērauda caurulēm, ko izmanto gāzes, gaisa, ūdens un naftas transportēšanai, kā arī vispārīgiem mērķiem, un tā ir bezšuvju karstās apstrādes cauruļu pamatīpašība ar pielāgojumiem DIN 1629, 2440, 2448, 17121 tērauda kategorijai St 33 vai St 37 un ASTM A 53 un A10 vai 6 A kategorijā (pat ne B kategorijā), un 3) ražojuma veidi, uz kuriem attiecas šī pieeja, veidoja vismaz 50 % no kopējā ražošanas apjoma, un tādējādi tika nodrošināta to cenu reprezentativitāte.
(23) Izmantojamie mēneša valūtas kursi tika iekļauti anketās. Komisija no pusēm nesaņēma piezīmes par tiem. Vidējais valūtas kurss pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 70,2577 RUB/EUR.
(24) A-821-826, oglekļa un leģētā tērauda bezšuvju standarta caurules, cauruļvadi un spiedcaurules (pasākuma uzsākšanas datums: 4.8.2020.).
(25) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).
(27) OEV nosaka saskaņā ar tehnisko ziņojumu, 1967, SMI dok. IX-555-67, ko publicējis Starptautiskais metināšanas institūts (SMI).
(28) Kā pašreiz noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2024/2522. Aptvertos ražojumus nosaka, kopā skatot 1. panta 1. punktā un atbilstīgajos KN kodos sniegto ražojuma aprakstu.
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/3193/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)