Briselē, 14.7.2021

COM(2021) 568 final

PIELIKUMI

dokumentam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Sociālo klimata fondu


I PIELIKUMS

No fonda pieejamā maksimālā finansiālā piešķīruma aprēķina metodika katrai dalībvalstij saskaņā ar 13. pantu

Šajā pielikumā ir aprakstīta saskaņā ar 9. un 13. pantu katrai dalībvalstij pieejamā maksimālā finansiālā piešķīruma aprēķina metodika.

Šajā metodikā attiecībā uz katru dalībvalsti ir ņemti vērā šādi mainīgie lielumi:

–nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daļa, kas dzīvo lauku apvidos (2019. gads);

–oglekļa dioksīda emisijas, kuru avots ir kurināmā sadedzināšana mājsaimniecību sektorā (vidēji 2016.–2018. gadā);

–to nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību procentuālā attiecība, kam ir komunālo maksājumu parādi (2019. gads);

–kopējais iedzīvotāju skaits (2019. gads);

–dalībvalsts NKI uz vienu iedzīvotāju, izmērīts pēc pirktspējas līmeņa (2019. gads);

–Regulas (ES) 2018/842 4. panta 2. punktā minēto atsauces emisiju daļa nozarēm, uz kurām attiecas [Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa] (vidēji 2016.–2018. gadā).

Dalībvalstij no fonda pieejamo maksimālo finansiālo piešķīrumu (MFAi) definē šādi:

kur:

fonda īstenošanas kopējais budžets (KB) ir 9. panta 1. un 2. punktā minēto budžetu summa un ir dalībvalsts i daļa no kopējā budžeta, kas noteikta, veicot šādus aprēķinus:

ar

βi = min(

γi =

δi = min(

fi = 1, ja ; fi = 2,5, ja ,

kur attiecībā uz katru dalībvalsti i:

ir nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daļa, kas dzīvo dalībvalsts i lauku apvidos;

ir nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daļas, kas dzīvo ES27 dalībvalstu lauku apvidos, summa;

 ir dalībvalsts i iedzīvotāju skaits;

 ir ES27 dalībvalstu iedzīvotāju skaita summa;

ir oglekļa dioksīda emisijas, kuru avots ir kurināmā sadedzināšana dalībvalsts i mājsaimniecību sektorā;

ir oglekļa dioksīda emisiju, kuru avots ir kurināmā sadedzināšana mājsaimniecību sektorā, kopsumma ES27 dalībvalstīs;

ir to dalībvalstī i nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību procentuālā attiecība, kam ir komunālo maksājumu parādi;

ir to ES27 dalībvalstīs nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību procentuālā attiecība, kam ir komunālo maksājumu parādi;

ir dalībvalsts i NKI uz vienu iedzīvotāju;

ir ES27 dalībvalstu NKI uz vienu iedzīvotāju.

To dalībvalstu βi , kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par ES27 vērtību un attiecībā uz kurām ar vienādojumu iegūst mazāku daļu, proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka βi summa visām dalībvalstīm ir vienāda ar 100 %. Visus λi proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka to summa ir vienāda ar 100 %.

Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES27 vērtības, nevar būt mazāks par Regulas (ES) 2018/842 4. panta 2. punktā minēto atsauces emisiju daļu nozarēm, uz kurām attiecas [Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa] vidēji laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam. dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par ES27 vērtību, proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka visu summa ir vienāda ar 100 %.

II PIELIKUMS

Fonda maksimālais finansiālais piešķīrums katrai dalībvalstij saskaņā ar 9. un 13. pantu

Summām, kas minētas 9. panta 1. un 2. punktā, piemērojot I pielikumā aprakstīto metodiku, tiek iegūtas tālāk uzskaitītās katras dalībvalsts daļas un maksimālais finansiālais piešķīrums.

Jebkādas summas, kas noteiktas saskaņā ar 9. panta 3. punktu, proporcionāli sedz katrai dalībvalstij noteiktā maksimālā finansiālā piešķīruma robežās.

Maksimālais finansiālais piešķīrums katrai ES dalībvalstij

Dalībvalsts

Daļa kā % no kopsummas

KOPĀ

2025.–2032. gads

(EUR, pašreizējās cenās)

Summa,

2025.–2027. gads

(EUR, pašreizējās cenās)

Summa,

2028.–2032. gads

(EUR, pašreizējās cenās)

Beļģija

2,56

1 844 737 639

605 544 073

1 239 193 566

Bulgārija

3,85

2 778 104 958

911 926 420

1 866 178 538

Čehija

2,40

1 735 707 679

569 754 460

1 165 953 219

Dānija

0,50

361 244 536

118 580 270

242 664 266

Vācija

8,19

5 910 983 488

1 940 308 984

3 970 674 504

Igaunija

0,29

207 004 992

67 950 392

139 054 600

Īrija

1,02

737 392 966

242 052 816

495 340 150

Grieķija

5,52

3 986 664 037

1 308 641 796

2 678 022 241

Spānija

10,53

7 599 982 898

2 494 731 228

5 105 251 670

Francija

11,20

8 087 962 701

2 654 912 964

5 433 049 737

Horvātija

1,94

1 403 864 753

460 825 411

943 039 343

Itālija

10,81

7 806 923 117

2 562 660 358

5 244 262 759

Kipra

0,20

145 738 994

47 839 531

97 899 463

Latvija

0,71

515 361 901

169 170 042

346 191 859

Lietuva

1,02

738 205 618

242 319 573

495 886 046

Luksemburga

0,10

73 476 421

24 118 991

49 357 430

Ungārija

4,33

3 129 860 199

1 027 391 783

2 102 468 416

Malta

0,01

5 112 942

1 678 348

3 434 594

Nīderlande

1,11

800 832 270

262 877 075

537 955 195

Austrija

0,89

643 517 259

211 237 660

432 279 599

Polija

17,61

12 714 118 688

4 173 471 093

8 540 647 595

Portugāle

1,88

1 359 497 281

446 261 573

913 235 708

Rumānija

9,26

6 682 901 998

2 193 694 977

4 489 207 021

Slovēnija

0,55

397 623 987

130 522 001

267 101 985

Slovākija

2,36

1 701 161 680

558 414 568

1 142 747 112

Somija

0,54

386 966 933

127 023 772

259 943 161

Zviedrija

0,62

445 050 067

146 089 842

298 960 225

ES27

100 %

72 200 000 000

23 700 000 000

48 500 000 000

III PIELIKUMS

Galvenās prasības attiecībā uz dalībvalsts kontroles sistēmu

(1)Dalībvalstij ir jānodrošina lietderīga un efektīva iekšējās kontroles sistēma, tostarp jānošķir funkciju un ziņošanas, pārraudzības un uzraudzības procedūras.

Lai to panāktu:

·jānorīko iestāde, kura veic “koordinatora” funkcijas un kura ir vispārēji atbildīga par sociālo klimata rīcības plānu, un kura ir vienīgais kontaktpunkts saziņai ar Komisiju;

·jānodrošina, ka koordinatoram ir i) administratīvā spēja cilvēkresursu ziņā (darbinieku skaits un kvalifikācija), pieredze un zināšanas iestāžu darbā un ii) pilnvaras veikt visus attiecīgos uzdevumus, tostarp izpildīt uzraudzības un ziņošanas pienākumus;

·jāieceļ iestādes, kuras nodrošina sociālā klimata rīcības plāna īstenošanu un piešķir attiecīgās funkcijas;

·jāieceļ iestāde, kura ir atbildīga par maksājumu pieprasījumiem pievienoto pārvaldības deklarāciju parakstīšanu;

·jāievieš procedūras, ar kurām nodrošina, ka šī iestāde spēj pārliecināties par plānā noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, ka līdzekļus pārvalda saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par interešu konfliktu, krāpšanas, korupcijas un divkārtējas finansēšanas novēršanu;

·pareizi jānošķir pārvaldības un revīzijas funkcijas.

(2)Dalībvalsts iedarbīgi īsteno samērīgus krāpšanas un korupcijas apkarošanas pasākumus, kā arī jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai iedarbīgi novērstu interešu konfliktus.

Lai to panāktu:

·jāpieņem atbilstoši pasākumi saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju, kā arī divkārtējas finansēšanas novēršanu un jāveic tiesiskas darbības, lai atgūtu nepareizi izmaksātus līdzekļus;

·jāievieš krāpšanas riska novērtējums un jānosaka atbilstoši krāpšanas ierobežošanas pasākumi.

(3)Dalībvalsts uztur atbilstošas procedūras pārvaldības deklarāciju un valsts līmenī veikto revīziju un kontroļu kopsavilkumu sagatavošanai.

Lai to panāktu:

·jāievieš iedarbīga procedūra pārvaldības deklarācijas sagatavošanai, revīziju un kontroļu kopsavilkumu dokumentēšanai un to informācijas glabāšanai, lai nodrošinātu revīzijas taku;

·jāievieš iedarbīgas procedūras, ar kurām nodrošina, ka par visiem krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījumiem tiek pienācīgi ziņots un tie tiek pareizi koriģēti, atgūstot izmaksātos līdzekļus.

(4)Lai sniegtu vajadzīgo informāciju, dalībvalsts nodrošina atbilstošas pārvaldības pārbaudes, tostarp procedūras atskaites punktu un mērķrādītāju izpildes pārbaudei un pareizas finanšu pārvaldības horizontālo principu ievērošanai.

Lai to panāktu:

·jāievieš atbilstošas pārvaldības pārbaudes, ar kuru palīdzību par īstenošanu atbildīgās iestādes pārbauda fonda atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi (piemēram, veicot dokumentu pārbaudes, pārbaudes uz vietas);

·jāievieš atbilstošas pārvaldības pārbaudes, ar kuru palīdzību par īstenošanu atbildīgās iestādes pārbauda, vai nav nopietnu pārkāpumu (krāpšana, korupcija un interešu konflikti) un divkārtējas finansēšanas (piemēram, veicot dokumentu pārbaudes, pārbaudes uz vietas).

(5)Dalībvalsts veic atbilstošas un neatkarīgas sistēmu un darbību revīzijas saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem.

Lai to panāktu:

·jāieceļ struktūra vai struktūras, kuras veiks sistēmu un darbību revīzijas, un jānosaka, kā tiek nodrošināta to funkcionālā neatkarība;

·jānodrošina šai struktūrai vai šīm struktūrām pietiekami resursi fonda mērķu sasniegšanai;

·revīzijas struktūrai vai struktūrām iedarbīgi jānovērš krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un divkārtējas finansēšanas risks gan sistēmas revīziju, gan darbību revīziju veidā.

(6)Dalībvalsts uztur lietderīgu sistēmu, ar kuru nodrošina visas revīzijas takai nepieciešamās informācijas un dokumentu glabāšanu.

Lai to panāktu:

·jānodrošina atskaites punktu / mērķrādītāju izpildei vajadzīgo pasākumu vai investīciju galasaņēmēju datu rezultatīva vākšana, reģistrēšana un glabāšana elektroniskā sistēmā;

·jānodrošina Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un EPPO (ja piemērojams) piekļuve datiem par galasaņēmējiem.