25.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 88/65

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA 2006/242/KĀDP

(2006. gada 20. marts)

par Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijas (BTIK) 2006. gada pārskata konferenci

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 15. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienība uzskata, ka Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču attīstīšanas, ražošanas un uzkrāšanas aizliegumu un par to iznīcināšanu (BTIK) ir galvenā starptautiskās neizplatīšanas un atbruņošanās sistēmas sastāvdaļa un pamatelements centieniem novērst to, ka bioloģiskos aģentus un toksīnus vispār izstrādā un izmanto kā ieročus. Turklāt Eiropas Savienība joprojām ir pilna apņēmības izstrādāt pasākumus, ar ko pārbaudīt BTIK ievērošanu ilgākā laikā.

(2)

Padome 1999. gada 17. maijā pieņēma Kopējo nostāju 1999/346/KĀDP (1) par juridiski saistoša Protokola izstrādāšanu, lai stiprinātu BTIK ievērošanu un 1996. gada 25. jūnijā – Kopējo nostāju 96/408/KĀDP (2) par gatavošanos ceturtajai BTIK pārskata konferencei.

(3)

Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP par daudzpusēju nolīgumu masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu (3). Saskaņā ar minēto kopējo nostāju BTIK ir viens no šādiem daudzpusējiem nolīgumiem.

(4)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, kuras mērķi, inter alia, ir stiprināt BTIK, turpināt apsvērt BTIK pārbaudi, atbalstīt to, ka valstis īsteno BTIK, tostarp ieviešot tiesību aktus par sankcijām, un stiprināt tās ievērošanu.

(5)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2004. gada 28. aprīlī vienprātīgi pieņēma Rezolūciju 1540 (2004), kurā masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana raksturota kā drauds starptautiskajam mieram un drošībai. Minētās rezolūcijas īstenošana sniedz ieguldījumu BTIK īstenošanā.

(6)

Padome 2004. gada 1. jūnijā pieņēma paziņojumu, ar ko tā pauda atbalstu Drošības iniciatīvai masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai.

(7)

Valstis, kas ir BTIK puses, 2002. gada 14. novembrī vienojoties pieņēma lēmumu katru gadu organizēt nedēļu ilgas trīs sanāksmes, sākot ar 2003. gadu, līdz sestajai pārskata konferencei, kura notiks, vēlākais, 2006. gada beigās. Katru sanāksmi valstīm, kas ir BTIK puses, sagatavotu divas nedēļas ilga ekspertu sanāksme, un sestajā pārskata konferencē šo sanāksmju darbu izskatītu un pieņemtu lēmumu par turpmāko rīcību. Valstis, kas ir BTIK puses, nolēma, ka sesto pārskata konferenci organizēs 2006. gadā Ženēvā un ka pirms tās darbosies Sagatavošanas komiteja.

(8)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 1982. gada 13. decembrī pieņēma Rezolūciju (A/RES/37/98) par ķīmiskiem un bakterioloģiskiem (bioloģiskiem) ieročiem, kurā ANO ģenerālsekretārs lūgts izmeklēt informāciju, ko viņam varētu darīt zināmu par darbībām, kuras varētu būt 1952. gada Ženēvas Protokola pārkāpums. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 1988. gada 26. augustā pieņēma Rezolūciju 620, kurā, inter alia, ģenerālsekretārs aicināts veikt tūlītējas izmeklēšanas, reaģējot uz apgalvojumiem par iespējamu ķīmisko un bakterioloģisko (bioloģisko) vai toksisko ieroču lietošanu, kas varētu būt 1952. gada Ženēvas Protokola pārkāpums.

(9)

Eiropas Savienība 2006. gada 27. februārī panāca vienošanos attiecībā uz Vienoto rīcību par BTIK ar mērķi veicināt BTIK vispārēju pieņemšanu un to, ka valstis, kas ir BTIK puses, to īsteno, lai nodrošinātu, ka valstis, kas ir BTIK puses, tajā paredzētos starptautiskos pienākumus transponē attiecīgo valstu normatīvajos un administratīvos aktos.

(10)

Paralēli minētajai vienotajai rīcībai Eiropas Savienība vienojās par rīcības plānu attiecībā uz BTIK, kurā dalībvalstis apņēmās Apvienoto Nāciju Organizācijai 2006. gada aprīlī iesniegt ziņojumus par uzticēšanās stiprināšanas pasākumiem, kā arī iesniegt ANO ģenerālsekretāram attiecīgu ekspertu un laboratoriju sarakstus, lai veicinātu izmeklēšanu par ķīmisko un bioloģisko ieroču iespējamu lietošanu.

(11)

Ņemot vērā gaidāmo BTIK pārskata konferenci, kas notiks no 2006. gada 20. novembra līdz 8. decembrim, un tās Sagatavošanas komiteju, kas notiks no 2006. gada 26. aprīļa līdz 28. aprīlim, ir lietderīgi atjaunināt Eiropas Savienības nostāju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

Eiropas Savienības mērķis ir turpināt stiprināt Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču attīstīšanas, ražošanas un uzkrāšanas aizliegumu un par to iznīcināšanu (BTIK). ES turpina strādāt, lai apzinātu efektīvus mehānismus, kā stiprināt BTIK un pārbaudīt tās ievērošanu. Tādējādi ES veicina 2006. gada sestās pārskata konferences sekmīgu iznākumu.

2. pants

Lai sasniegtu 1. pantā minēto mērķi, Eiropas Savienība:

a)

sestajā pārskata konferencē veicina pilnīgu pārskatu par BTIK darbību, tostarp par to, kā valstis, kas ir BTIK puses, īsteno tajā paredzētās saistības;

b)

atbalsta papildu starpsanāksmju darba programmu laikposmā starp sesto un septīto pārskata konferenci un apzina īpašas jomas un procedūras, kā saskaņā ar šo darba programmu gūt turpmākus panākumus;

c)

atbalsta septīto BTIK pārskata konferenci, ko organizē, vēlākais, 2011. gadā;

d)

palīdz panākt vienošanos, lai nodrošinātu sestās pārskata konferences sekmīgu iznākumu, pamatojoties uz sistēmu, kas ieviesta iepriekšējās šādās konferencēs, kā arī sekmē, inter alia, šādus būtiskus aspektus:

i)

to, lai visas valstis pilnībā pievienotos BTIK, tostarp aicinot valstis, kas nav BTIK puses, nekavējoties pievienoties tai un uzņemties juridiskas saistības atbruņoties un neizplatīt bioloģiskos un toksiskos ieročus; un, kamēr šādas valstis nav pievienojušās BTIK, veicināt šo valstu dalību kā novērotājiem to valstu sanāksmēs, kuras ir BTIK puses, kā arī brīvprātīgu BTIK noteikumu īstenošanu tajās. Censties panākt to, ka bioloģisko un toksīnu ieroču aizliegums tiek pasludināts par vispārēji saistošām starptautisko tiesību normām, tostarp vispārēji pieņemot BTIK;

ii)

to, lai visas valstis, kas ir BTIK puses, pilnībā ievēro tajā paredzētās saistības un īsteno to;

iii)

saistībā ar to, lai visas valstis, kas ir BTIK puses, pilnībā ievērotu visus tās noteikumus, vajadzības gadījumā, stiprināt attiecīgo valstu īstenošanas pasākumus, tostarp tiesību aktus par sankcijām, un saskaņā ar BTIK kontroli attiecībā uz patogēniem mikroorganismiem un toksīniem. Censties apzināt efektīvus mehānismus, kā stiprināt BTIK un pārbaudīt tās ievērošanu;

iv)

centienus uzlabot pārskatāmību, palielinot informācijas apmaiņu starp valstīm, kas ir BTIK puses, tostarp izmantojot ikgadējo informācijas apmaiņu starp valstīm, kas ir BTIK puses (uzticēšanās stiprināšanas pasākumi (USP)), apzinot pasākumus, lai novērtētu un veicinātu valstu piedalīšanos USP mehānismā un tā lietderību, un izskatot, cik būtiska būtu šā mehānisma darbības jomas iespējamā paplašināšana;

v)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1540 (2004) paredzēto saistību izpildi, jo īpaši nolūkā novērst draudus, ka bioloģiskos vai toksiskos ieročus iegādājas vai izmanto terorisma mērķiem, tostarp teroristu iespējamu piekļuvi materiāliem, ierīcēm un zināšanām, ko varētu izmantot bioloģisko un toksisko ieroču izstrādei un ražošanai;

vi)

G8 Globālās partnerības programmas, kuru mērķis ir atbalstīt atbruņošanos, ierobežotas izplatīšanas materiālu, iekārtu un zināšanu kontroli un drošību;

vii)

to, ka tiek ņemts vērā līdz šim veiktais darbs saskaņā ar starpsanāksmju programmu laikposmā no 2003. gada līdz 2005. gadam, un lēmumus par turpmāku rīcību saistībā ar to, kā arī centienus apspriest un veicināt kopēju izpratni un efektīvu rīcību attiecībā uz: vajadzīgo pasākumu pieņemšanu valstu līmenī, lai īstenotu BTIK paredzētos aizliegumus, tostarp sankciju tiesību aktu stāšanos spēkā; valsts mehānismiem, lai ieviestu un nodrošinātu patogēno mikroorganismu un toksīnu drošību un pārraudzību; starptautisko spēju palielināšanu, lai reaģētu gadījumos, kad varbūtēji izmantoti bioloģiskie vai toksiskie ieroči, vai aizdomīgos slimību uzliesmojumu gadījumos, un lai izmeklētu šos gadījumus un mazinātu to sekas; valstu un starptautisko institūciju centienu un esošo mehānismu stiprināšanu un paplašināšanu, kuru mērķis ir uzraudzīt, atklāt, diagnosticēt un apkarot infekcijas slimības, kas skar cilvēkus, dzīvniekus un augus; zinātnieku rīcības kodeksu saturu, izplatīšanu un pieņemšanu; paturot prātā, ka BTIK īstenošanas veicināšanai visu valstu, kas ir BTIK puses, būs jāturpina centieni attiecībā uz iepriekšminētajiem aspektiem.

3. pants

Eiropas Savienības rīcība saistībā ar 2. pantā noteiktajiem mērķiem ir:

a)

dalībvalstu vienošanās par konkrētiem, praktiskiem un īstenojamiem priekšlikumiem, ar kuriem efektīvi veicinātu BTIK īstenošanu un kurus sestajā pārskata konferencē Eiropas Savienības vārdā iesniedz izskatīšanai valstīm, kas ir BTIK puses;

b)

vajadzības gadījumā, prezidentvalsts rīcība saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 18. pantu:

i)

lai veicinātu vispārēju pievienošanos BTIK;

ii)

lai veicinātu to, ka valstis, kas ir BTIK puses, īsteno konvenciju;

iii)

lai aicinātu valstis, kas ir BTIK puses, atbalstīt efektīvu un pilnīgu BTIK pārskatu un piedalīties tajā, un tādējādi atkārtoti apliecināt savu atbalstu šim pamataktam bioloģisko ieroču apkarošanas jomā;

iv)

lai veicinātu iepriekšminētos priekšlikumus, ko Eiropas Savienība ar mērķi turpināt stiprināt BTIK iesniegusi izskatīšanai valstīm, kas ir BTIK puses;

c)

Eiropas Savienības paziņojumi, ko prezidentvalsts sniedz, gatavojoties pārskata konferencei un tās laikā.

4. pants

Šī kopējā nostāja stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

5. pants

Šo kopējo nostāju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 20. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

U. PLASSNIK

(1)   OV L 133, 28.5.1999., 3. lpp.

(2)   OV L 168, 6.7.1996., 3. lpp.

(3)   OV L 302, 20.11.2003., 34. lpp.