(1)

Nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) stājās spēkā 1968. gada 29. janvārī. Eiropas valstu Nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (ADN) stājās spēkā 2008. gada 28. februārī.

(2)

Ievērojot ADR 14. pantu, jebkura līgumslēdzēja puse var ierosināt vienu vai vairākus grozījumus ADR pielikumos. Bīstamo kravu pārvadājumu darba grupa (“WP.15”) ir struktūra, kura ir kompetenta lemt par jebkuru šādu grozījumu pieņemšanu. Ievērojot ADN 20. pantu, jebkura līgumslēdzēja puse var ierosināt vienu vai vairākus grozījumus ADN pievienotajos noteikumos. Administratīvā komiteja, kas izveidota saskaņā ar ADN, ir struktūra, kura ir kompetenta lemt par jebkuru šādu grozījumu pieņemšanu.

(3)

Divu gadu laikposmā starp 2022. un 2024. gadu WP.15 un ADN Administratīvā komiteja pieņēma grozījumus, attiecīgi, ADR pielikumos un ADN pievienotajos noteikumos, kuri ADR līgumslēdzējām pusēm un ADN līgumslēdzējām pusēm tika paziņoti, attiecīgi, 2024. gada 1. jūlijā un 2024. gada 1. septembrī.

(4)

Ievērojot ADR 14. pantu, ierosinātos grozījumus pielikumos uzskata par pieņemtiem, ja vien vismaz viena trešā daļa no līgumslēdzējām pusēm vai vismaz piecas no tām, ja viena trešdaļa pārsniedz minēto skaitu, nav iesniegušas iebildumus pret minētajiem grozījumiem trīs mēnešu laikā no dienas, kad ģenerālsekretārs ir darījis zināmus ierosinātos grozījumus. Ievērojot ADN 20. pantu, jebkuru grozījumu ADN pievienotajos noteikumos projektu uzskata par pieņemtu, ja vien vismaz viena trešā daļa no līgumslēdzējām pusēm vai vismaz piecas no tām, ja viena trešdaļa pārsniedz minēto skaitu, nav iesniegušas iebildumus pret minētajiem grozījumiem trīs mēnešu laikā no dienas, kad ģenerālsekretārs ir darījis zināmus ierosinātos grozījumus.

(5)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem attiecībā uz minētajiem ADR un ADN grozījumiem, jo tie būs saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK (1). Minētā direktīva nosaka prasības bīstamo kravu pārvadājumiem pa autoceļiem, dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem, kas ir piemērojamas dalībvalstu teritorijā vai starp dalībvalstīm, atsaucoties uz ADR un ADN. Turklāt minētā direktīva nosaka, ka bīstamo kravu pārvadājumus starp dalībvalstīm un trešām valstīm atļauj, ciktāl ir ievērotas ADR, Noteikumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem (RID) un ADN prasības. Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2008/68/EK 8. pantu Komisija ir pilnvarota pielāgot Direktīvas 2008/68/EK I pielikuma I.1. iedaļu un III pielikuma III.1. iedaļu zinātnes un tehnikas attīstībai, jo īpaši, lai ņemtu vērā ADR, RID vai ADN grozījumus.

(6)

Savienība nav ADR vai ADN līgumslēdzēja puse. Tomēr tas neliedz tai īstenot savu kompetenci, ar savu iestāžu starpniecību nosakot nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem struktūrā, kura izveidota ar attiecīgo nolīgumu, jo īpaši ar to dalībvalstu starpniecību, kuras ir attiecīgā nolīguma līgumslēdzējas puses, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs.

(7)

Visas dalībvalstis ir ADR līgumslēdzējas puses un to piemēro, un 13 dalībvalstis ir ADN līgumslēdzējas puses un to piemēro.

(8)

Paredzēto grozījumu mērķis ir nodrošināt bīstamo kravu pārvadājumu drošumu un efektivitāti, vienlaikus ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību nozarē un tādu jaunu vielu un priekšmetu izstrādi, kas pārvadāšanas laikā varētu radīt apdraudējumu. Bīstamo kravu pārvadājumu ar autotransportu un pa iekšējiem ūdensceļiem attīstība gan Savienībā, gan starp Savienību un tās kaimiņvalstīm ir kopējās transporta politikas svarīgs elements un nodrošina, lai pareizi darbotos visas rūpniecības nozares, kas ražo vai izmanto preces, kuras klasificētas kā bīstamas saskaņā ar ADR vai ADN.

(9)

Paredzētie grozījumi tiek uzskatīti par lietderīgiem, lai veiktu bīstamo kravu drošus un izmaksu ziņā efektīvus pārvadājumus, tie ir pamatoti un noderīgi, un tāpēc Savienībai tie būtu jāatbalsta.

(10)

Savienības nostāja attiecībā uz grozījumiem ADR pielikumos un grozījumiem ADN pievienotajos noteikumos, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, būtu jāpauž tās dalībvalstīm, kas ir, attiecīgi, ADR un ADN līgumslēdzējas puses,