<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-729/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0729</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:923">EU:C:2020:923</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>10</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>10</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">G. Hogan</HT> secinājumi – Lieta C‑729/19</HT></P><P><HT TYPE="SC">Ziemeļīrijas Tieslietu departaments</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Džerarda Hogana [<HT TYPE="ITALIC">Gerard Hogan</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20201112">2020. gada 12. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑729/19</HT></P><P>TKF</P><P><HT TYPE="ITALIC">pret</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Department of Justice for Northern Ireland</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Court of Appeal in Northern Ireland</HT> [Apelācijas tiesas Ziemeļīrijā] (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE=")" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN="("><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Tiesu iestāžu sadarbība civillietās</KEYWORD><KEYWORD>Nolēmumu atzīšana un izpilde un sadarbība uzturēšanas saistību lietās</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 4/2009</KEYWORD><KEYWORD>75. pants</KEYWORD><KEYWORD>Piemērojamība laikā</KEYWORD><KEYWORD>Iespēja reģistrēt un izpildīt spriedumus, kas pasludināti pirms izcelsmes valsts pievienošanās Eiropas Savienībai</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Kādos apstākļos (ja tādi ir) valsts tiesas spriedums par uzturlīdzekļiem, kas pasludināts pirms attiecīgās valsts pievienošanās Eiropas Savienībai, var tikt atzīts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 4/2009 (<DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembris</DATE>) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="007" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 7, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, labojumi – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="131" PAGE.FIRST="26" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 131, 26. lpp.</REF.DOC.OJ>, un <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="008" PAGE.FIRST="19" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 8, 19. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>? Tāds būtībā ir jautājums, ko uzdevusi <HT TYPE="ITALIC">Court of Appeal for Northern Ireland</HT> [Apelācijas tiesa Ziemeļīrijā] (Apvienotā Karaliste) lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecīgi skar tādu nolēmumu atzīšanu un izpildi Apvienotajā Karalistē jautājumos, kas saistīti ar uzturēšanas saistībām, kuri Polijā ir pieņemti pirms tās pievienošanās Eiropas Savienībai <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maijā</DATE> un pirms Regulas Nr. 4/2009 piemērošanas datuma, proti, <DATE ISO="20110618">2011. gada 18. jūnija</DATE>. Pirms šā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatā esošo faktisko apstākļu izskatīšanas vispirms ir jāizklāsta attiecīgās tiesību normas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Attiecīgās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">ES tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 (<DATE ISO="20001222">2000. gada 22. decembris</DATE>) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="012" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 12, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> 66. pants paredz:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="066.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šo regulu piemēro vienīgi attiecībā uz tiesvedību, kas uzsākta, un dokumentiem, kas oficiāli sagatavoti vai reģistrēti kā publiski akti, pēc šīs regulas stāšanās spēkā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="066.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Tomēr, ja tiesvedība izcelsmes dalībvalstī bija uzsākta pirms šīs regulas stāšanās spēkā, pēc minētās dienas pieņemtus spriedumus atzīst un izpilda saskaņā ar III nodaļu:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ja tiesvedība izcelsmes dalībvalstī bija uzsākta pēc Briseles [<DATE ISO="19680927">1968. gada 27. septembra</DATE> konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="299" PAGE.FIRST="32" DATE.PUB="1972">OV 1972, L 299, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Briseles konvencija<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>)] vai Lugāno konvencijas [par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="319" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="1988">OV 1988, L 319, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Lugāno konvencija<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>)] stāšanās spēkā gan izcelsmes dalībvalstī, gan dalībvalstī, kurā prasa atzīšanu vai izpildi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>visos pārējos gadījumos – ja jurisdikcijas pamatā ir normas, kas atbilst II nodaļas noteikumiem vai noteikumiem kādā konvencijā starp izcelsmes dalībvalsti un dalībvalsti, kurā prasa atzīšanu vai izpildi, kura bija spēkā, kad tika uzsākta tiesvedība.<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 4/2009</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 4/2009 31., 44. un 47. apsvērumā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>(31)</NO.P><TXT>Lai atvieglotu uzturēšanas prasību pārrobežu piedziņu, būtu jāizstrādā noteikumi par dalībvalstu ieceltu centrālo iestāžu sadarbības sistēmu. Tādām iestādēm būtu jāpalīdz uzturēšanas līdzekļu kreditoriem un parādniekiem izmantot savas tiesības kādā citā dalībvalstī, iesniedzot pieteikumus par jau pieņemtu nolēmumu atzīšanu, izpildāmību un izpildi, šādu nolēmumu grozīšanu vai kāda nolēmuma pieņemšanu. Vajadzības gadījumā tām būtu arī jāapmainās ar informāciju, lai noteiktu uzturēšanas līdzekļu parādnieku un kreditoru atrašanās vietu un apzinātu viņu ienākumus un mantu. Visbeidzot, tām būtu savstarpēji jāsadarbojas, apmainoties ar vispārīgu informāciju, un jāveicina savas dalībvalsts kompetento iestāžu sadarbība.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(44)</NO.P><TXT>Uzturēšanas saistību lietās ar šo regulu būtu jāgroza Regula Nr. 44/2001, aizstājot minētās regulas noteikumus, kas piemērojami uzturēšanas saistībām. Atbilstīgi šīs regulas pārejas noteikumiem dalībvalstīm uzturēšanas saistību lietās attiecībā uz jurisdikciju, atzīšanu, izpildāmību un izpildi, kā arī juridisko palīdzību no dienas, kad šī regula ir piemērojama, būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi, nevis Regulas Nr. 44/2001 noteikumi.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><?PAGE NO="3"?><CONSID><NP><NO.P>(47)</NO.P><TXT>Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā Apvienotajai Karalistei nav saistoša un nav jāpiemēro. Tomēr tas neskar Apvienotās Karalistes iespēju paziņot par šīs regulas piemērošanu pēc tās pieņemšanas saskaņā ar minētā protokola 4. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 4/2009 2. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Šajā regulā:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir dalībvalsts tiesas pieņemts nolēmums uzturēšanas saistību lietās neatkarīgi no nolēmuma nosaukuma, kas var būt dekrēts, rīkojums, spriedums vai izpildraksts, kā arī tiesas ierēdņa pieņemts nolēmums noteikt izdevumus vai izmaksas. VII un VIII nodaļā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> attiecas arī uz trešās valstīs pieņemtiem nolēmumiem uzturēšanas saistību lietās<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 4/2009 IV nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Nolēmumu atzīšana, izpildāmība un izpilde<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir trīs iedaļas. Saskaņā ar minētās regulas 16. pantu 1. iedaļu, kurā ietverts šīs regulas 17.–22. pants, piemēro nolēmumiem, kas pieņemti dalībvalstī, kurai ir saistošs Hāgas <DATE ISO="20071123">2007. gada 23. novembra</DATE> Protokols par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Hāgas protokols<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>); 2. iedaļu, kurā ietverts šīs regulas 23.–38. pants, piemēro nolēmumiem, kas pieņemti dalībvalstī, kurai nav saistošs Hāgas protokols; savukārt 3. iedaļā, kurā ietverts šīs pašas regulas 39.–43. pants, paredzēti kopīgi noteikumi, ko piemēro visiem nolēmumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 4/2009 VII nodaļas 49.–63. pants ietver noteikumus par centrālo iestāžu sadarbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 4/2009 75. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Pārejas noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="075.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šo regulu piemēro vienīgi tādai uzsāktai tiesvedībai, tādiem apstiprinātiem vai noslēgtiem tiesas izlīgumiem un tādiem publiskiem aktiem, kas ir izdoti pēc šīs regulas piemērošanas dienas, ievērojot 2. un 3. punktu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="075.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>IV nodaļas 2. un 3. iedaļu piemēro:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>tādiem pirms šīs regulas piemērošanas dienas pieņemtiem dalībvalstu nolēmumiem, kuru atzīšana un izpildes pasludināšana tika prasīta pēc šī datuma;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>tādiem nolēmumiem, kas pieņemti pēc šīs regulas piemērošanas dienas, ja tiesvedība tika uzsākta pirms šī datuma,</TXT></NP></ITEM></LIST><P>tiktāl, ciktāl šie nolēmumi – to atzīšana un izpilde – attiecas uz Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas jomu.</P><P>Regulu Nr. 44/2001 turpina piemērot attiecībā uz atzīšanas un izpildes procesiem, kas ir ierosināti šīs regulas piemērošanas dienā.</P><P>Pirmo un otro punktu piemēro <HT TYPE="ITALIC">mutatis mutandis</HT> attiecībā uz apstiprinātiem vai noslēgtiem tiesas izlīgumiem un tādiem publiskiem aktiem, kas ir izdoti dalībvalstīs.</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="075.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>VII nodaļu par centrālo iestāžu sadarbību piemēro lūgumiem un pieteikumiem, ko centrālā iestāde ir saņēmusi pēc šīs regulas piemērošanas dienas.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 4/2009 76. pantu, izņemot 2. panta 2. punktu, 47. panta 3. punktu, 71., 72. un 73. pantu, regulu piemēro no <DATE ISO="20110618">2011. gada 18. jūnija</DATE>, ievērojot to, ka Hāgas protokolu Savienībā piemēro no minētā datuma.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lēmums 2009/451/EK</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2009/451/EK (<DATE ISO="20090608">2009. gada 8. jūnijs</DATE>) par Apvienotās Karalistes nodomu pieņemt Regulu (EK) Nr. 4/2009<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="149" PAGE.FIRST="73" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 149, 73. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> 2. pantu minētā regula Apvienotajā Karalistē stājās spēkā <DATE ISO="20090701">2009. gada 1. jūlijā</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">4.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lēmums 2009/941/EK</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2009/941/EK (<DATE ISO="20091130">2009. gada 30. novembris</DATE>) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu [Hāgas protokolu]<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="331" PAGE.FIRST="17" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 331, 17. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, 4. pantu minētā protokola noteikumi Savienībā tiek provizoriski piemēroti no <DATE ISO="20110618">2011. gada 18. jūnija</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Apvienotās Karalistes tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Magistrates’ Courts</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Civil Jurisdiction and Judgments Act 1982</HT>) <HT TYPE="ITALIC">Rules (Northern Ireland)</HT> <HT TYPE="ITALIC">1986</HT> [1986. gada Noteikumi par maģistrātu tiesām (1982. gada Likums par civilo jurisdikciju un spriedumiem) Ziemeļīrijā] 4. panta 1.A noteikumā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Ja <HT TYPE="ITALIC">[Court for the] petty sessions</HT> [pirmās instances tiesas] sekretārs saņem pieteikumu saskaņā ar [Regulas Nr. 4/2009] 26. pantu, lai reģistrētu rīkojumu par uzturlīdzekļu piedziņu, kas izdots valstī, kurā darbojas Regula un kas nav Apvienotā Karaliste, viņš, ievērojot [Regulas Nr. 4/2009] 24. pantu un šā noteikuma 3. un 4. punktu, nodrošina rīkojuma reģistrāciju savā tiesā protokolu vai atzīmi, kuru viņš ieraksta un paraksta rīkojumu grāmatā.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlietas fakti</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Polijas pilsoņi TKF un AKF apprecējās Polijā 1991. gadā. Viņiem piedzima divi dēli. Polijas tiesa <DATE ISO="19990401">1999. gada 1. aprīlī</DATE> pret TKF pieņēma nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu AKF labā. Laikposmā no 2002. gada decembra līdz 2003. gada februārim Polijas tiesās tika ierosināta jauna tiesvedība par uzturlīdzekļiem. Šīs vēlākās tiesvedības rezultātā tika pieņemti – kā to dēvē iesniedzējtiesa – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>atjaunināti rīkojumi par uzturlīdzekļu piedziņu<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>, kas ir datēti ar 2003. gada 14. februāri, un šie nolēmumi ir vienas un tās pašas tiesas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/><DATE ISO="19990401">1999. gada 1. aprīlī</DATE> izdotā sākotnējā rīkojuma varianti<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Tomēr no lietas materiāliem nav pilnībā skaidrs, vai 2002.–2003. gada tiesvedība bija pilnīgi jauns procesu kopums vai arī (kā tas laikam ir visticamāk) – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>atjauninātais<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> rīkojums par uzturlīdzekļu piedziņu tika pieņemts 2002.–2003. gadā jaunu pieteikumu rezultātā attiecībā uz iepriekšējo 1999. gada tiesvedību. Šis jautājums galu galā ir jānoskaidro iesniedzējtiesai.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>TKF un AKF izšķīrās 2004. gadā. Pēc diviem gadiem, 2006. gada augustā, TKF ieradās Ziemeļīrijā, kur kopš tā laika dzīvo.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20131024">2013. gada 24. oktobra</DATE> un <DATE ISO="20140815">2014. gada 15. augusta</DATE> nolēmumiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>nolēmumi par reģistrāciju<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>) <HT TYPE="ITALIC">Magistrates’ Court for the</HT> <HT TYPE="ITALIC">Petty Sessions</HT> <HT TYPE="ITALIC">District of Belfast and Newtownabbey</HT> [Belfāstas un Ņūtaunabijas apgabala pirmās instances tiesas] (Apvienotā Karaliste) sekretārs reģistrēja un pasludināja par izpildāmiem abus nolēmumus par uzturlīdzekļu piedziņu, kas bija pieņemti Polijas tiesā un datēti ar 2003. gada 14. februāri. Nolēmumi par reģistrāciju tika pieņemti saskaņā ar Regulas Nr. 4/2009 75. pantu. Ar šiem nolēmumiem tiek arī paziņots, ka šādi reģistrēti nolēmumi ir izpildāmi minētās regulas IV nodaļas 2. iedaļas izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>TFK apstrīdēja nolēmumus par reģistrāciju <HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> <HT TYPE="ITALIC">of Justice in Northern Ireland, Queen’s Bench Division</HT> [Ziemeļīrijas Augstajā tiesā, Karaļnama kompetences lietu departamentā] (Apvienotā Karaliste), pamatojoties uz to, ka, tā kā Polija nebija dalībvalsts, kad tika pieņemti attiecīgie Polijas tiesas nolēmumi, Regulas Nr. 4/2009 4. nodaļas 2. iedaļas noteikumi nebija piemērojami. Viņš arī apgalvoja, ka 23. un 26. pants neattiecas uz Polijas tiesas nolēmumiem un katrā ziņā šie nolēmumi neatbilst Regulas Nr. 4/2009 24. pantam, jo nav pierādījumu, ka TFK būtu zinājis par attiecīgo tiesvedību, tajā piedalījies vai ticis pārstāvēts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Tomēr <HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> <HT TYPE="ITALIC">of Justice in Northern Ireland, Queen’s Bench Division</HT> noraidīja viņa prasību, pamatojoties uz to, ka Regulā Nr. 4/2009 nav noteikumu, kuri ierobežotu tās piemērojamību laikā, to attiecinot vienīgi uz tādiem Polijā izdotiem tiesas rīkojumiem par uzturlīdzekļu piedziņu, kas izdoti pēc Polijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Turklāt, tā kā Regulas Nr. 4/2009 75. panta 2. punkts nebija piemērojams, jo Polija ir Hāgas protokola parakstītāja valsts, Regulas Nr. 4/2009 VII nodaļa, ņemot vērā 75. panta 3. punktu, bija piemērojama izskatāmajiem jautājumiem. <HT TYPE="ITALIC">High Court</HT> <HT TYPE="ITALIC">of Justice in Northern Ireland, Queen’s Bench Division</HT> attiecīgi nosprieda, ka Polijas tiesas nolēmumi ir atbilstīgi reģistrēti un izpildīti saskaņā ar minēto nodaļu. Tad TFK pārsūdzēja šo nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Court of Appeal in Northern Ireland</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>iesniedzējtiesa<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Tādējādi iesniedzējtiesā izskatāmais jautājums attiecās uz Regulas Nr. 4/2009 pareizu piemērojamību laikā, lai reģistrētu un pasludinātu par izpildāmiem nolēmumus par uzturlīdzekļu piedziņu, un uz 75. panta 2. punkta piemērojamību nolēmumiem, kas pieņemti Hāgas protokola parakstītājās valstīs. Šajā saistībā iesniedzējtiesai ir šaubas par Regulas Nr. 4/2009 piemērojamību nolēmumiem par uzturlīdzekļiem, kas pieņemti Polijā pirms tās pievienošanās ES, un par to, vai <HT TYPE="ITALIC">Magistrates’ Court for the</HT> <HT TYPE="ITALIC">Petty Sessions</HT> <HT TYPE="ITALIC">District of Belfast and Newtownabbey</HT> bija kompetenta reģistrēt attiecīgos nolēmumus saskaņā ar jebkuru Regulas Nr. 4/2009 75. panta daļu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Court of Appeal in Northern Ireland</HT> ar <DATE ISO="20190902">2019. gada 2. septembra</DATE> nolēmumu, kuru Tiesa saņēma <DATE ISO="20191002">2019. gada 2. oktobrī</DATE>, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus jautājumus prejudiciāla nolēmuma sniegšanai:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>1)</NO.P><TXT>Vai [Regulas Nr. 4/2009] 75. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas tikai uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>nolēmumiem<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>, kas ir pieņemti valstīs, kuras šo nolēmumu pieņemšanas laikā bija Eiropas Savienības dalībvalstis?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Paturot prātā, ka Polija tagad ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kurai ir saistošs Hāgas protokols, vai nolēmumus par uzturlīdzekļu piedziņu, ko tiesa Polijā ir pieņēmusi 1999. un 2003. gadā, tas ir, pirms Polija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, tagad var reģistrēt un izpildīt citā ES dalībvalstī saskaņā ar jebkuru [Regulas Nr. 4/2009] daļu, jo īpaši:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>saskaņā ar [Regulas Nr. 4/2009] 75. panta 3. punktu un 56. pantu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>saskaņā ar [Regulas Nr. 4/2009] 75. panta 2. punktu un IV nodaļas 2. iedaļu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>saskaņā ar [Regulas Nr. 4/2009] 75. panta 2. punkta a)apakšpunktu un IV nodaļas 3. iedaļu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>saskaņā ar kādiem citiem [Regulas Nr. 4/2009] pantiem?<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza TKF un Eiropas Komisija. Turklāt TKF, <HT TYPE="ITALIC">Department of justice for Northern Ireland</HT> [Ziemeļīrijas Tieslietu departaments], Polijas valdība un Eiropas Komisija sniedza mutvārdu paskaidrojumus tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, kas notika <DATE ISO="20201014">2020. gada 14. oktobrī</DATE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Kā tika norādīts minētajā tiesas sēdē, šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu diemžēl var būt pati pēdējā Ziemeļīrijas lieta, kuru Tiesai ir tieša iespēja izskatīt. Patiesi, <DATE ISO="20200131">2020. gada 31. janvāra</DATE> pusnaktī (pēc Centrāleiropas laika) Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības. Tomēr var atzīmēt, ka saskaņā ar 86. panta 2. punkta un 89. panta 1. punkta noteikumiem Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="029" PAGE.FIRST="7" DATE.PUB="2020">OV 2020, L 29, 7. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> šīs Tiesas spriedums joprojām būs pilnībā saistošs visā Apvienotajā Karalistē (arī Ziemeļīrijā) neatkarīgi no datuma, kurā šīs Tiesas spriedums tiek pasludināts.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pirmais jautājums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa jautā, vai atkāpe no Regulas Nr. 4/2009 piemērojamības laikā, kas paredzēta Regulas Nr. 4/2009 75. panta 2. punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas tikai uz nolēmumiem, kurus pieņēmušas valsts tiesas valstīs, kas šo nolēmumu pieņemšanas laikā jau bija ES dalībvalstis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141112">2014. gada 12. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">L</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑656/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2364">EU:C:2014:2364</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Piemērojot šos principus šajā lietā, vispirms var novērot, ka saskaņā ar Regulas Nr. 4/2009 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā sniegto definīciju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> ir <HT TYPE="ITALIC">dalībvalsts</HT> tiesas pieņemts nolēmums uzturēšanas saistību lietās. Tādējādi sākumpunkts ir tāds, ka Regulas Nr. 4/2009 noteikumi izriet no pieņēmuma, ka spriedumu ir jābūt taisījušai dalībvalsts tiesai. Attiecībā uz Poliju situācija pirms 2004. gada maija, protams, bija citāda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 4/2009 75. pants ir pārejas noteikums, kura mērķis ir regulēt to nolēmumu statusu, kas ir pieņemti pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Protams, jāatgādina, ka Regula Nr. 4/2009, kā tas skaidri izriet no tās 44. apsvēruma, būtībā aizstāj vispārējos noteikumus attiecībā uz rīkojumu par uzturlīdzekļu piedziņu jurisdikciju un izpildi, kas iepriekš bija ietverti Regulā Nr. 44/2001. Citiem vārdiem sakot, Regula Nr. 4/2009 ir <HT TYPE="ITALIC">lex specialis</HT> lietās, kas saistītas ar jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un tiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi īpašajā uzturēšanas saistību jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200604">2020. gada 4. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>FX (Iebildums pret uzturlīdzekļu parādsaistību izpildi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑41/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:425">EU:C:2020:425</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Tā kā starp abām regulu kopām pastāv būtiska nepārtrauktība, bija tikai sagaidāms, ka Regulā Nr. 4/2009 būs paredzēti noteikumi attiecībā uz nolēmumiem uzturēšanas lietās, kas dalībvalstīs pieņemti pirms otras regulas piemērošanas datuma <DATE ISO="20110618">2011. gada 18. jūnijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Saskaņā ar Regulas Nr. 4/2009 76. pantu.</P></NOTE>. Tas, kā redzams, ir atspoguļots pārejas noteikumos, kas ietverti Regulas Nr. 4/2009 75. pantā. Tomēr joprojām ir būtisks jautājums par to, vai šos noteikumus var interpretēt tā, lai pakāptos atpakaļ un tos piemērotu nolēmumiem, ko valstu tiesas ir pieņēmušas pirms šo valstu pievienošanās, kļūstot par Savienības dalībvalstīm. Pašlaik varam pievērsties šim galvenajam jautājumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Regulas 75. panta 1. punkts paredz, ka, ievērojot minētā panta 2. un 3. punktu, šo regulu piemēro vienīgi tādai uzsāktai tiesvedībai, tādiem apstiprinātiem vai noslēgtiem tiesas izlīgumiem un tādiem publiskiem aktiem, kas ir izdoti pēc šīs regulas piemērošanas dienas. Regulas 75. panta 3. punkts attiecas uz pārejas noteikumiem centrālo iestāžu sadarbības jomā, un tas nav būtisks pirmā jautājuma mērķiem, lai gan es ierosinu izskatīt šī noteikuma iespējamo ietekmi, aplūkojot otro jautājumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 4/2009 75. panta 2. punktam un jo īpaši 75. panta 2. punkta a) apakšpunktam tomēr ir galvenā nozīme, un tas attiecas uz divām nedaudz atšķirīgām situācijām. Pirmkārt, Regulas Nr. 4/2009 75. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka 2. iedaļa (kas ietver šīs regulas 23.–38. pantu un attiecas uz nolēmumiem, kas pieņemti dalībvalstī, kurai nav saistošs Hāgas protokols) un 3. iedaļa (kas ietver šīs regulas 39.–43. pantu un kas paredz kopīgus noteikumus, ko piemēro visiem nolēmumiem) attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>tādiem pirms šīs regulas piemērošanas dienas pieņemtiem <HT TYPE="ITALIC">dalībvalstu</HT> nolēmumiem, kuru atzīšana un izpildes pasludināšana tika prasīta pēc šī datuma<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Vārds, kuru esmu atļāvies pasvītrot – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>dalībvalstu<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> –, protams, ir jālasa kopā ar pašu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>nolēmuma<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> definīciju, kas ietverta Regulas Nr. 4/2009 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā. Tas viss sniedz skaidru tekstuālu pierādījumu tam, ka attiecīgās valsts tiesas nolēmumam bija jābūt pieņemtam laikā, kad arī pati valsts bija Savienības dalībvalsts. Tas, protams, tā nebija Polijas gadījumā pirms 2004. gada maija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Otrkārt, gan Regulas Nr. 4/2009 75. panta 2. punkta a) apakšpunktā, gan 75. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka 2. un 3. iedaļa attiecas uz nolēmumiem, kas pieņemti pirms šīs regulas piemērošanas dienas vai pēc šīs dienas, ja tiesvedība tika uzsākta pirms šī datuma, <HT TYPE="ITALIC">tiktāl, ciktāl šie nolēmumi – to atzīšana un izpilde – attiecas uz Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas jomu</HT>. Tādējādi šis noteikums skaidri norāda, ka tikai nolēmumiem, kas ietilpst Regulas Nr. 44/2001 darbības jomā, var piemērot attiecīgi 75. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā ietvertos pārejas noteikumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Tādēļ ir jāizpēta Regulas Nr. 44/2001 66. pants, kas attiecas uz šīs regulas piemērojamību laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Šajā ziņā, kā Polijas valdība norādīja savos mutvārdu apsvērumos <DATE ISO="20201014">2020. gada 14. oktobra</DATE> tiesas sēdē, ir taisnība, ka Regulas Nr. 44/2001 66. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka spriedumi, kas taisīti pēc šīs regulas stāšanās spēkā ir jāatzīst un jāizpilda saskaņā ar minētās regulas III nodaļu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>ja tiesvedība izcelsmes dalībvalstī bija uzsākta pēc Briseles [konvencijas] vai Lugāno konvencijas stāšanās spēkā gan izcelsmes dalībvalstī, gan dalībvalstī, kurā prasa atzīšanu vai izpildi<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Tomēr, kā Tiesa ar īpašu skaidrību ir atzinusi <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120621">2012. gada 21. jūnija</DATE> spriedumā <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wolf Naturprodukte</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑514/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:367">EU:C:2012:367</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), lai šo konkrēto regulu varētu piemērot sprieduma atzīšanas un izpildes nolūkā, ir vajadzīgs, lai <HT TYPE="ITALIC">sprieduma pasludināšanas laikā</HT> Regula Nr. 44/2001 būtu bijusi spēkā <HT TYPE="ITALIC">gan</HT> izcelsmes dalībvalstī, <HT TYPE="ITALIC">gan</HT> tajā dalībvalstī, attiecībā uz kuru ir iesniegts pieteikums atzīšanai un izpildei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Citiem vārdiem sakot, ciktāl tas attiecas uz šo lietu, vispirms ir jāatzīmē, ka tiesvedība tika uzsākta laikā, kad Lugāno konvencija neattiecās uz Poliju, jo nolēmums par uzturlīdzekļiem tika pieņemts <DATE ISO="19990401">1999. gada 1. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Lugāno konvencija Polijā stājās spēkā 2000. gada 1. februārī.</P></NOTE>. Lai gan iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pieteikumi, kuru mērķis ir atjaunināt šo sākotnējo nolēmumu, tiešām ir iesniegti tajā pašā tiesvedībā – kā liek domāt termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>atjaunināšana<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> –, tam, ka Lugāno konvenciju Polijā sāka piemērot šo pieteikumu iesniegšanas brīdī, katrā ziņā nebūtu nozīmes, jo pēdējie nolēmumi tika pieņemti 2003. gada 14. februārī, proti, laikā, kad Polija vēl nebija Eiropas Savienības dalībvalsts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>No šādas Regulas Nr. 44/2001 pārejas noteikumu interpretācijas izriet, ka jebkurā gadījumā, ja attiecīgos nolēmumus ir pieņēmusi tādas valsts tiesa, kura tajā laikā vēl nebija Eiropas Savienības dalībvalsts, šie nolēmumi neietilpst Regulas Nr. 44/2001 darbības jomā – jo tā vēl uz to neattiecās – un līdz ar to uz tiem neattiecas arī Regulas Nr. 4/2009 75. panta 2. punktā paredzētie pārejas noteikumi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Treškārt, lai gan, uzmanīgi lasot Regulas Nr. 4/2009 75. panta 2. punktu, nepārprotami, tiek apstiprināts, ka tie, ko varētu dēvēt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>pirmspievienošanās spriedumiem<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>, neietilpst minēto atzīšanas un izpildes noteikumu darbības jomā, šo secinājumu katrā ziņā uzsver un apstiprina jebkura uz mērķtiecīga vai teleoloģiska Regulas Nr. 4/2009 75. panta 2 punkta interpretācija. Patiesi, no Regulas Nr. 4/2009 44. apsvēruma izriet, ka 75. pantā paredzēto pārejas noteikumu mērķis ir nodrošināt pāreju no Regulā Nr. 44/2001 paredzētā vispārējā režīma uz īpašo uzturēšanas saistību kārtību, kas noteikta Regulā Nr. 4/2009, tādējādi ļaujot atzīt un izpildīt saskaņā ar pirmo regulu taisītos spriedumus. Tā kā nolēmumi, kas pieņemti valstīs, kuras tajā laikā nebija Savienības dalībvalstis, neietilpst Regulas Nr. 44/2001 darbības jomā, nav pamata šiem nolēmumiem piemērot minētos pārejas noteikumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Tiesa saistībā ar visu Briseles konvencijas un regulu režīmu ir konsekventi uzsvērusi, ka atzīšanas un izpildes sistēmas pamatā ir savstarpēja uzticēšanās, it īpaši pārliecība, ka visu dalībvalstu tiesas apzinīgi piemēros (ja nepieciešams – pēc savas iniciatīvas) noteikumus par jurisdikciju un procesuālajām garantijām, kas paredzētas Briseles konvencijā un pēc tās pieņemtajās regulās, lai pirmspievienošanās spriedumu atzīšana būtu atkarīga no tā, vai pati spriedumu pasludinošā tiesa ir uzņēmusies jurisdikciju, atsaucoties uz jurisdikcijas noteikumiem, kuri atbilst attiecīgajā konvencijā vai regulā paredzētajiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Skat., piemēram, spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19971009">1997. gada 9. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">von Horn</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑163/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:472">EU:C:1997:472</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka vienkāršoto atzīšanas un izpildes noteikumu piemērošana, kas aizsargā prasītājus, jo īpaši ļaujot viņiem ātri, droši un efektīvi izpildīt viņiem par labu pieņemto spriedumu izcelsmes dalībvalstī, ir attaisnojama tikai tiktāl, ciktāl spriedums, kurš ir atzīstams vai izpildāms, ir pasludināts saskaņā ar jurisdikcijas noteikumiem, kas spēj aizsargāt atbildētāja intereses. Šāda aizsardzība, tomēr, visticamāk, nav garantēta, ja nolēmums ir pieņemts valstī, kurā Regula Nr. 44/2001 nebija piemērojama laikā, kad tika uzsākta tiesvedība, kurā tika pieņemts attiecīgais nolēmums, jo īpaši tāpēc, ka attiecīgajai tiesai tajā laikā nebija pienākuma nodrošināt, lai pašu tiesas jurisdikciju reglamentējošo noteikumu pamatā būtu jurisdikcijas noteikumi, kas ietverti minētās regulas 3. pantā un II nodaļas 2.–7. iedaļā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Šo aspektu Tiesa nesen minēja <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120621">2012. gada 21. jūnija</DATE> spriedumā <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wolf Naturprodukte</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑514/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:367">EU:C:2012:367</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kurā Tiesa nosprieda, ka attiecībā uz Austrijas 2003. gada spriedumu nebija tiesību pieprasīt izpildi Čehijā 2007. gadā saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 noteikumiem, jo šī regula Čehijā nebija spēkā dienā, kad spriedumu pasludināja Austrijas tiesas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Skat. 28.–30. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Attiecīgi, ņemot vērā šos apsvērumus, es uzskatu, ka atkāpe no Regulas Nr. 4/2009 piemērojamības laikā, kas paredzēta tās 75. panta 2. punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas tikai uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>nolēmumiem<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>, kurus ir pieņēmusi tiesa valstīs, kas šo nolēmumu pieņemšanas laikā jau bija ES dalībvalstis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Šāda interpretācija atbilst Regulas Nr. 4/2009 75. panta formulējumam, kontekstam un mērķim. Turklāt tā arī atbilst principam, ka izņēmumi jāinterpretē šauri, lai neradītu pretrunu vispārējiem noteikumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wucher Helicopter</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Euro‑Aviation Versicherung</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑6/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:122">EU:C:2015:122</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190729">2019. gada 29. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Austrija (Būvinženieri, patentu aģenti un veterinārārsti)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑209/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:632">EU:C:2019:632</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Otrais jautājums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai ir iespējams citā dalībvalstī atzīt un izpildīt valsts tiesas nolēmumu, kas pieņemts pirms tās pievienošanās Savienībai, pamatojoties uz jebkādu Regulas Nr. 4/2009 daļu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Sākumā varētu atgādināt, ka saskaņā ar Regulas Nr. 4/2009 76. pantu minēto regulu piemēro no <DATE ISO="20110618">2011. gada 18. jūnija</DATE>, izņemot 2. panta 2. punktā, 47. panta 3. punktā, 71., 72. un 73. pantā ietvertos izņēmumus. Turklāt vienīgās atkāpes no šā noteikuma Savienības likumdevējs ir skaidri reglamentējis Regulas Nr. 4/2009 75. panta 2. un 3. punktā. Šādos apstākļos man šķiet, ka tikai šiem noteikumiem ir nozīme, atbildot uz uzdoto otro jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tomēr no manas atbildes uz iesniedzējtiesas pirmo jautājumu izriet, ka Regulas Nr. 4/2009 75. panta 2. punktu nevar piemērot nolēmumiem, kas ir pieņemti valstīs, kuras šo nolēmumu pieņemšanas laikā vēl nebija ES dalībvalstis. Ja šī Regulas Nr. 4/2009 75. panta 2. punkta interpretācija ir pareiza, ir visai neiespējami uzskatīt, ka Regulas Nr. 4/2009 75. panta 3. punkta papildu noteikumiem būtu netieša ietekme uz tāda nolēmuma atzīšanas un izpildes veicināšanu, kuru valsts tiesa pieņēmusi pirms attiecīgās valsts pievienošanās Savienībai. Esmu nonācis pie secinājuma, ka arī šo noteikumu nevar šādi interpretēt. Es tā uzskatu turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Pirmkārt, no Regulas Nr. 4/2009 75. panta 3. punkta formulējuma izriet, ka minētās regulas VII nodaļas noteikumus, kas attiecas uz centrālo iestāžu sadarbību, piemēro pieprasījumiem un pieteikumiem, kurus centrālā iestāde saņēmusi kopš Regulas Nr. 4/2009 piemērošanas dienas, bez citiem ierobežojumiem. Tomēr saskaņā ar Regulas Nr. 4/2009 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā sniegto definīciju jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> attiecas arī uz <HT TYPE="ITALIC">trešās valstīs pieņemtiem</HT> nolēmumiem uzturēšanas saistību lietās minētās VII nodaļas ietvaros.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Tomēr šie noteikumi nevarēja reāli izraisīt secinājumu, ka nolēmums, kas pieņemts trešā valstī pirms tās pievienošanās Savienībai, tiek atzīts un izpildīts kādā dalībvalstī, piemērojot Regulas Nr. 4/2009 vienkāršotos noteikumus tikai tāpēc, ka kreditors varētu vērsties centrālajā iestādē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tas, pirmkārt, būtu pretrunā rūpēm par līdzsvaru starp prasītājiem un atbildētājiem, kas ir Regulas Nr. 4/2009 75. panta 2. punktā paredzētās atkāpes ierobežojošās interpretācijas pamatā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. šo secinājumu 38. punktu.</P></NOTE>. Otrkārt, tas radītu diskrimināciju starp kreditoriem, kuri izvēlas vērsties centrālajās iestādēs, un tiem, kuri rīkojas individuāli, kaut arī Tiesa ir skaidri atzinusi, ka personai ir <HT TYPE="ITALIC">tiesības</HT> – bet tai <HT TYPE="ITALIC">nav pienākuma</HT> – iesniegt pieteikumu centrālajām iestādēm, vēršoties pēc palīdzības saskaņā ar Regulas Nr. 4/2009 VII nodaļas noteikumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 9. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">S</HT></NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑283/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:104">EU:C:2017:104</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādēļ diez vai varētu ierosināt uzskatīt, ka pirmspievienošanās nolēmuma atzīšana un izpilde varētu būt atkarīga no tā, vai nolēmuma par uzturlīdzekļu piedzīšanu kreditors patiešām ir izmantojis VII nodaļā paredzētās iespējas. Kā tiesas sēdē minēja TKF pārstāvis, nekas neliecina arī par to, ka – pilnīgi pretstatā IV nodaļas noteikumiem – VII nodaļas noteikumos būtu kāda pazīme, kuras mērķis būtu piešķirt jurisdikciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Lai neatņemtu nozīmi Regulas Nr. 4/2009 75. panta 3. punktam, būtu skaidri jānosaka, ka ieteiktā ierobežojošā interpretācija neattiecas uz pieteikumiem un pieprasījumiem, kas ir minēti Regulas Nr. 4/2009 51. un 56. pantā, kuri tieši neattiecas uz tādu nolēmumu atzīšanu un izpildi, ko valsts tiesa ir pieņēmusi pirms attiecīgās valsts pievienošanās [Savienībai]. Ir pilnīgi iespējams, piemēram, ka šāda sprieduma kreditors lūdz centrālās iestādes palīdzību, lai tā palīdzētu noteikt parādnieka atrašanās vietu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Regulas Nr. 4/2009 51. panta 2. punkta b) apakšpunkts.</P></NOTE> vai palīdzētu iegūt svarīgu informāciju par parādnieka vai kreditora ienākumiem un, vajadzības gadījumā, par citiem finansiāliem apstākļiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Regulas Nr. 4/2009 51. panta 2. punkta c) apakšpunkts.</P></NOTE>, vai pat panākt nolēmuma pieņemšanu, ja nav iespējams atzīt un/vai pasludināt izpildāmību nolēmumam, kas pieņemts valstī, kura nav saņēmēja dalībvalsts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Regulas Nr. 4/2009 56. panta 1. punkta d) apakšpunkts</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Attiecīgi, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es uzskatu, ka nav iespējams, pamatojoties uz Regulas Nr. 4/2009 75. pantu vai jebkuru citu šīs regulas noteikumu, panākt tāda nolēmuma atzīšanu un izpildi, kuru ir pieņēmusi valsts tiesa pirms attiecīgās valsts pievienošanās Savienībai, atbilstoši Regulā Nr. 4/2009 izklāstītajiem noteikumiem. Tādēļ no tā izriet, ka nav tiesību prasīt tādu Polijas tiesu spriedumu atzīšanu un izpildi, kuri ir pasludināti pirms Polijas iestāšanās Eiropas Savienībā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Court of Appeal in Northern Ireland</HT> (Apvienotā Karaliste) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi.</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Atkāpe no Padomes Regulas (EK) Nr. 4/2009 (<DATE ISO="20081218">2008. gada 18. decembris</DATE>) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās piemērojamības laikā, kas paredzēta Regulas Nr. 4/2009 75. panta 2. punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas tikai uz nolēmumiem, kurus ir pieņēmusi tiesa valstīs, kas šo nolēmumu pieņemšanas laikā jau bija ES dalībvalstis.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Nav iespējams, pamatojoties uz Regulas Nr. 4/2009 75. pantu vai jebkuru citu šīs regulas noteikumu, panākt tāda nolēmuma atzīšanu un izpildi, kuru ir pieņēmusi valsts tiesa pirms attiecīgās valsts pievienošanās Savienībai, atbilstoši Regulā Nr. 4/2009 izklāstītajiem noteikumiem.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>