(1)

Savienība Enerģētikas hartas nolīgumu (“Nolīgums”) noslēdza ar Padomes un Komisijas Lēmumu 98/181/EK, EOTK, Euratom (1), un tas stājās spēkā 1998. gada 16. aprīlī.

(2)

Ņemot vērā to, ka Nolīgums nav būtiski atjaunināts kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, tas kļuvis arvien mazāk piemērots pašreizējai situācijai.

(3)

Nolīguma Līgumslēdzējas puses (“Līgumslēdzējas puses”) 2019. gadā sāka sarunas ar mērķi Nolīgumu modernizēt, lai to pieskaņotu Parīzes nolīguma, kurš pieņemts 2015. gada 12. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros, principiem, ilgtspējīgas attīstības un pret klimata pārmaiņām noritošās cīņas prasībām, kā arī mūsdienīgiem investīciju aizsardzības standartiem.

(4)

Ad hoc konferencē 2022. gada 24. jūnijā Līgumslēdzējas puses panāca principiālu vienošanos par modernizēto Nolīguma tekstu, tādējādi noslēgdamas sarunas, neskarot Līgumslēdzēju pušu galīgo novērtējumu. Sarunu gaitā sagatavoto tekstu bija plānots pieņemt Enerģētikas hartas konferences 33. sanāksmē 2022. gada 22. novembrī.

(5)

Ievērojot Nolīguma 34. pantu, Enerģētikas hartas konference pieņem Nolīguma grozījumu tekstu un apstiprina pārlabojumus un tehniskas izmaiņas Nolīguma pielikumos.

(6)

Enerģētikas hartas konferencei ir jāpieņem ierosinātie Nolīguma grozījumi un jāapstiprina i) ierosinātie pārlabojumi un tehniskās izmaiņas Nolīguma pielikumos, ii) ierosinātās izmaiņas lēmumos, deklarācijās un vienošanās un iii) lēmums par Nolīguma grozījumu un tā pielikumu pārlabojumu un tehnisko izmaiņu stāšanos spēkā un provizorisku piemērošanu. Paredzams, ka Konference ierosinātos grozījumus no jauna iesniegs pieņemšanai 2024. gadā.

(7)

Līdztekus šim priekšlikumam Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Padomes Lēmumam par Savienības izstāšanos no Nolīguma, kas jāpieņem vienlaikus ar šo priekšlikumu.

(8)

Ir lietderīgi, ka Savienība Enerģētikas hartas konferencē nepiedalās balsošanā par ierosinātajiem Nolīguma grozījumiem un nosaka nostājas, kas dalībvalstīm, kuras ir Līgumslēdzējas puses, jāieņem jautājumos, kas ir Savienības kompetencē. Tas neskar kompetenču sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm un jebkādu turpmāku koordināciju pēc Savienības izstāšanās no Nolīguma.

(9)

Konferences lēmumu projektos par Nolīguma modernizāciju ir paredzēts, ka dažus Nolīguma grozījumus, kā arī pārlabojumus un izmaiņas Nolīguma pielikumos piemēros provizoriski no dienas, kas jānosaka Līgumslēdzējām pusēm, ja vien kāda Līgumslēdzēja puse neizvēlas nepiedalīties, iesniedzot attiecīgu deklarāciju noteiktā termiņā. Tāpēc Savienībai būtu jāieņem nostāja par modernizētā Nolīguma provizorisko piemērošanu. Ja Enerģētikas hartas konferencē tiks pieņemts modernizētais Nolīgums, Padome, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 5. punktu, pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu par provizorisku piemērošanu. Ja šāds Padomes lēmums nav pieņemts divas nedēļas pirms termiņa, kurā jāpaziņo par atteikšanos no provizoriskās piemērošanas, Komisijai būtu jāpaziņo Nolīguma depozitāram, ka Savienība un Euratom atsakās no provizoriskās piemērošanas. Tas neskar to, cik ilgi Savienība un Euratom provizoriski piemēro modernizēto Nolīgumu, ja Padome pieņem attiecīgu lēmumu.

(10)

Jomas, uz kurām attiecas ierosinātie Nolīguma grozījumi, lielā mērā ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Dalībvalstīm, kas ir Līgumslēdzējas puses un piedalās Enerģētikas hartas konferencē, būtu jāieņem nostāja, kas neliedz pieņemt modernizāciju, ko īsteno ar ierosinātajiem Nolīguma grozījumiem,