(1)

Lai atvieglotu dalībvalstu investīcijas aizsardzībā un paātrinātu apstiprināšanas un atļaujas piešķiršanas procedūras, ir jālikvidē regulatīvais un administratīvais slogs saistībā ar aizsardzības gatavību. Šādu investīciju atvieglošana un vienkāršošana laika gaitā atbalstīs aizsardzības industrijas izaugsmi un palīdzēs atbalstīt dalībvalstu aizsardzības gatavību. Ir svarīgi, lai Savienība un dalībvalstis turpinātu pievērsties praktiskajām problēmām, ar kurām saskaras aizsardzības industrija, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), un vajadzības gadījumā apsvērtu iespējas veikt pielāgojumus, vienlaikus vienmēr nodrošinot pareizo līdzsvaru starp augsta veselības un vides aizsardzības līmeņa saglabāšanu, konkurētspējīgu iekšējo tirgu un aizsardzības gatavību.

(2)

Lai gan vairāki Savienības tiesību aktu instrumenti nodrošina dalībvalstīm nepieciešamo elastību tādu darbību veikšanai, kas atvieglo aizsardzības industrijas izvēršanu, bieži vien aizsardzības gatavību kavē valsts tiesību akti un īstenošana, piemēram, tas, kā dalībvalstis izmanto atbrīvojumus no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (3) piemērošanas, ja tas nepieciešams aizsardzības interesēs, tostarp aizsardzības gatavības nolūkā.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 izveidotais tiesiskais regulējums būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā aizsardzības gatavības mērķi. Lai sargātu valstu un Savienības ar aizsardzību saistītās drošības intereses, kā to prasa ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās, ir vajadzīga elastība un spars. Vienlaikus ir būtiski saglabāt augstu veselības, vides aizsardzības un juridiskās noteiktības līmeni. Ir norādes, ka Regulas (EK) Nr. 1907/2006 īstenošanā dažās dalībvalstīs nav pilnībā ņemta vērā minētajā regulā paredzētā elastība. Pašreizējo izņēmumu aizsardzības jomā var uzlabot, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un varētu rīkoties ātrāk. Tāpēc ir lietderīgi paplašināt spēkā esošo valsts izņēmumu aizsardzības jomā tvērumu Regulā (EK) Nr. 1907/2006, dodot dalībvalstīm iespēju vajadzības gadījumā aizsardzības interešu labad atļaut plašākus atbrīvojumus, vienlaikus saglabājot pamatpienākumu līdzsvarot aizsardzības un ar aizsardzību saistītas drošības vajadzības ar augstu veselības un vides aizsardzības līmeni.

(4)

Līdzīgas izmaiņas būtu jāizdara citos ar ķimikālijām saistītos tiesību aktos, kuros ir paredzēts līdzvērtīgs valsts mēroga atbrīvojums, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 528/2012 (5), lai nodrošinātu saskaņotu normatīvo vidi aizsardzības gatavībai.

(5)

Lai gan operatīvo spēju un aizsardzības gatavības saglabāšanas labad aizsardzības nozarei var būt vajadzīgi konkrēti atbrīvojumi no Regulām (EK) Nr. 1907/2006, (EK) Nr. 1272/2008 un (ES) Nr. 528/2012, šādus atbrīvojumus būtu jāatļauj piešķirt tikai tad, ja tos var pamatot kā nepieciešamus aizsardzības interesēs.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1021 (6) īsteno Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (“Konvencija”) un 1979. gada Konvencijai par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos pievienoto Protokolu par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem. Puse nevar piešķirt atbrīvojumus, ja saskaņā ar Konvenciju ir pieņemts lēmums ķimikāliju iekļaut Konvencijas A, B vai C pielikumā papildus atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar Konvenciju, ja vien Puse minētajai iekļaušanai nepiekrīt. Tādējādi aizsardzības gatavības vajadzības Savienībā būtu jārisina sagatavošanas posmos, pirms Konvencijā starptautiskā līmenī tiek noteikti aizliegumi vai ierobežojumi. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, lai attiecīgā informācija tiktu savākta, novērtēta un iesniegta riska pārvaldības izvērtēšanas posma vajadzībām procesā, kur notiek vielas iekļaušana Konvencijas sarakstā, jo šajā posmā Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komiteja var apsvērt potenciālus izņēmumus no iespējamiem kontroles pasākumiem attiecībā uz konkrēto vielu.

(7)

Nevar izslēgt, ka informācija par ķīmisko vielu izmantošanu satur sensitīvu informāciju, kas ir jāaizsargā. Tāpēc dalībvalstīm, pienācīgi ņemot vērā starptautiskās tiesības, būtu jāļauj noteikt izņēmumus no Regulas (ES) 2019/1021 13. pantā paredzētajām ziņošanas prasībām, pamatojoties uz Savienības vai valsts aizsardzības un ar aizsardzību saistītu drošības interešu aizsardzību, lai aizsargātu sensitīvu informāciju.

(8)

Eiropas Aizsardzības fondam (EAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/697 (7), būtu jāpalīdz īstenot un sasniegt aizsardzības gatavības mērķi līdz 2030. gadam, kā noteikusi Eiropadome, tādējādi stiprinot Savienības stratēģisko autonomiju un noturību, saskaroties ar mainīgajām drošības problēmām. Tas ietver dalībvalstu aizsardzības spēju stiprināšanu nolūkā iedarbīgi novērst plašu apdraudējumu klāstu, tostarp hibrīdoperāciju draudus un bruņotas agresijas risku.

(9)

EAF būtu jāstiprina Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes (EDTIB) noturība, tostarp, izstrādājot tehnoloģijas un aktīvus, kas palielina energoefektivitāti un samazina atkarību no kritiski svarīgu izejvielu ārējiem piegādātājiem.

(10)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2025/2643 (8) Savienībai būtu jāapzina Eiropas aizsardzības kopīgu interešu projekti (EDPCI), kuru īstenošanai būtu jāvelta lielākie pūliņi un resursi. EDPCI vajadzētu sastāvēt no kopdarbīgiem industriāliem projektiem, kuru mērķis ir stiprināt EDTIB konkurētspēju visā Savienībā, vienlaikus dalībvalstīs veicinot Savienības drošības un aizsardzības interesēm kritiski svarīgu militāro spēju attīstību. Tāpēc EAF varētu atbalstīt kopdarbīgas pētniecības un izstrādes darbības, kuras ir saskanīgas ar šajā kontekstā nepieciešamajām darbībām.

(11)

Ziņojumā par EAF starpposma izvērtējumu ir apstiprināta fonda vispārējā efektivitāte un nozīmīgums, vienlaikus uzsverot nepieciešamību vēl vairāk racionalizēt procedūras un, ja iespējams, mazināt administratīvo slogu un Regulā (ES) 2021/697 ieviest precizējumu, vienkāršošanu un elastību, lai atvieglotu EAF īstenošanu. Tāpēc minētā regula būtu jāgroza, ņemot vērā pieredzi, kas gūta kopš 2021. gada, un atsauksmes, kas saņemtas apspriešanās, kuras rīkotas EAF starpposma izvērtēšanas kontekstā.

(12)

Būtu vēl vairāk jāsamazina administratīvais slogs, kas saistīts ar dalību EAF, un būtu jāvienkāršo procedūras. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pārrobežu MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, lai visā Savienībā nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Lai labāk ņemtu vērā MVU īpašās vajadzības, ir lietderīgi ievērojami saīsināt un vienkāršot pieteikšanās un novērtēšanas procedūras ar MVU saistītos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Šāda tūlītēja atbalsta sniegšanas konkrētajiem nosacījumiem nevajadzētu apdraudēt uz izcilību balstītu pieeju, un tie būtu jānosaka darba programmā.

(13)

EAF būtu jāveicina sadarbība, kas atbilst aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā, jo īpaši saistībā ar spēju attīstības prioritātēm, un jāpalīdz pievērsties Eiropadomes noteiktajām prioritārajām spēju jomām.

(14)

Pašreizējais tiesiskais regulējums attiecībā uz EAF īstenošanu ierobežo netiešās pārvaldības izmantošanu, attiecinot to tikai uz izņēmuma gadījumiem. Taču, lai veicinātu ātrākus un vienkāršākus inovācijas ciklus, kas ļautu EAF efektīvāk reaģēt uz jaunām aizsardzības vajadzībām un tehnoloģiskajiem sasniegumiem, kā arī rentablāku EAF īstenošanu, var būt vajadzīga elastīgāka netiešās pārvaldības izmantošana. Tāpēc ir jāievieš iespēja elastīgāk izmantot netiešo pārvaldību, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un pārskatatbildības principi un ka netiešās pārvaldības izmantošana tiek stingri uzraudzīta un izvērtēta, lai garantētu Savienības līdzekļu optimālu izlietošanu. Izvērtēšanas un piešķiršanas procedūras tiek veiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/697, kas grozīta ar šo regulu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 (9), neatkarīgi no tā, vai tās tiek veiktas tiešā vai netiešā pārvaldībā.

(15)

Ņemot vērā strauji mainīgo stratēģisko kontekstu, jo īpaši saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, ir būtiski paātrināt Eiropas aizsardzības tehnoloģisko pārveidi. Ukrainas aizsardzības ekosistēma ir izrādījusies inovatīva, noturīga un izmakslietderīga daudzos nozīmīgos aizsardzības tehnoloģiju aspektos. Būtu īpaši vērtīgi, ja EDTIB gūtu labumu no šīs pieredzes un zinātības un apmainītos ar paraugpraksi nolūkā uzlabot savas inovācijas spējas. Savienības saņēmēju un Ukrainas subjektu sadarbības stiprināšana ar mērķtiecīgām darbībām varētu būtiski veicināt minētos centienus. Šāda sadarbība jo īpaši var nodrošināt iespējas, kas Savienībā nav viegli pieejamas, piemēram, ātri pieejamus rezultātus, 24 stundu testēšanu un testēšanu reālistiskos operatīvajos apstākļos. Tā var arī ievērojami uzlabot aizsardzības tehnoloģiju un ražojumu izstrādi un validēšanu un atvieglot reālistisku scenāriju iekļaušanu aizsardzības tehnoloģiju un ražojumu turpmākajā izstrādē, tādējādi nodrošinot EDTIB tehniskas un stratēģiskas priekšrocības. Ļaujot saņemt finansējumu par Ukrainā veiktu testēšanas darbību izmaksām, EAF varētu atbalstīt efektīvāku un inovatīvāku aizsardzības risinājumu izstrādi, galu galā palīdzot uzlabot Savienības aizsardzības spējas. Šādu testēšanas darbību izmaksām vajadzētu būt attiecināmām finansējuma saņemšanai tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams Regulas (ES) 2021/697 3. panta 2. punktā noteikto EAF konkrēto mērķu sasniegšanai.

(16)

EAF starpposma izvērtējums liecina, ka pašreizējie piešķiršanas kritēriji EAF priekšlikumu izvērtēšanai ir pārāk sarežģīti, neskaidri un grūti piemērojami praksē. Tas ir radījis nevajadzīgu administratīvo slogu un neskaidrības Komisijai un pieteikumu iesniedzējiem, galu galā kavējot EAF efektīvu īstenošanu. Ir jāvienkāršo piešķiršanas kritēriji un jāievieš lielāka elastība to piemērošanā, lai izvērtēšanu padarītu efektīvāku, pārredzamāku un lietderīgāku. Saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz izcilību aizsardzības jomas pētniecībā un izstrādē, priekšlikumi būtu jāizvērtē, vismaz pamatojoties uz izcilību aizsardzības jomā un inovācijas potenciālu, pienācīgi ņemot vērā operatīvo nozīmi un Savienībai pievienoto vērtību, kā arī pamatojoties uz darbību īstenošanas kvalitātes un efektivitātes novērtējumu. Iespēja izvēlēties attiecīgu piešķiršanas kritēriju apakškopu atkarībā no katra individuālā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus konkrētajiem mērķiem ļautu veikt pielāgotu un mērķtiecīgu izvērtējumu, tādējādi nodrošinot labāku saskaņotību ar EAF prioritātēm un mērķiem. Lai atvieglotu pieteikumu sagatavošanu, katrā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus būtu skaidri un pārredzami jānorāda kritēriju apakškopu izmantošana un to attiecīgais svērums. Lai nodrošinātu pārredzamību, katrā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus tematā būtu jāiekļauj tas pats piešķiršanas kritēriju kopums, kas norādīts gada darba programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

(17)

EAF īstenošanu ir kavējusi prasība pieņemt gada darba programmas, un tā rezultātā procedūras bija sarežģītas, tāpēc ir grūti nodrošināt EAF atbalstīto darbību paredzamību un nepārtrauktību. Lai risinātu šo jautājumu un nodrošinātu lielāku elastību EAF pārvaldībā, ir jāievieš iespēja īstenot EAF, izmantojot gada vai daudzgadu darba programmas. Tas ļautu Komisijai labāk plānot un koordinēt atbalstu aizsardzības pētniecības un izstrādes darbībām, vienlaikus ļaujot arī lietderīgāk izmantot resursus un uzlabot sinerģiju starp dažādiem projektiem un iniciatīvām. Atļaujot izmantot daudzgadu darba programmas, EAF varētu labāk atbalstīt ilgtermiņa pētniecības un izstrādes projektus, veicināt sadarbību starp ieinteresētajām personām un galu galā palīdzēt uzlabot Savienības aizsardzības spējas. Ņemot vērā izmaiņas ģeopolitiskajā vidē, īpaša uzmanība būtu jāpievērš darbībām, kas palīdz apmierināt to dalībvalstu un asociēto valstu vajadzības, kuras ir visvairāk pakļautas konvencionālo militāro apdraudējumu riskam.

(18)

Lai vēl vairāk uzlabotu EAF efektivitāti un lietderību, ir būtiski nodrošināt Komisijai elastību, kas nepieciešama, lai pārvaldītu EAF tā, ka tiek optimizēta resursu izmantošana un mazināts administratīvais slogs. Šajā nolūkā būtu jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisija izņēmuma kārtā var izmantot tiešu piešķiršanu, noteiktos nepārprotamos un priekšlikuma tematam par nozīmīgiem uzskatāmos apstākļos pieļaujot racionālāku un paātrinātu procedūru. Būtu jāveicina centienu nepārtrauktība un aizsardzības pētniecības un izstrādes projektu efektīva īstenošana, vienlaikus ievērojot uz izcilību balstītu pieeju un pārredzamības, taisnīguma un vienlīdzīgas attieksmes principus. Komisijai vajadzētu būt iespējai labāk reaģēt uz aizsardzības nozares mainīgajām vajadzībām, būtu jāveicina ieinteresēto personu sadarbība un jāuzlabo inovatīvu un efektīvu aizsardzības risinājumu izstrāde, tādējādi uzlabojot Savienības drošību un dalībvalstu aizsardzības spējas.

(19)

EAF ir potenciāls veicināt inovatīvu aizsardzības tehnoloģiju un risinājumu izstrādi, izmantojot iepirkumu pirmskomercializācijas posmā. Tomēr pašreizējais tiesiskais regulējums ir pārāk sarežģīts un tajā trūkst skaidrības par nosacījumiem pirmskomercializācijas iepirkumam EAF ietvaros, tādējādi kavējot tā efektīvu izmantošanu. Ir jāvienkāršo un jāprecizē nosacījumi iepirkumam pirmskomercializācijas posmā, jo pašreizējie noteikumi veicina vairāku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu vienā un tajā pašā procedūrā (iepirkums no vairākiem avotiem), kas ne vienmēr ir piemērota aizsardzības nozarei. Paredzams, ka minētā ierobežojuma atcelšana nodrošinās skaidrāku un efektīvāku publiskā iepirkuma regulējumu pirmskomercializācijas posmā, ļaujot EAF labāk atbalstīt inovatīvu risinājumu izstrādi, novērst plaisu starp pētniecību un ieviešanu tirgū un radīt spēcīgu stimulu dalībvalstīm ieguldīt aizsardzības pētniecībā un izstrādē.

(20)

Pašreizējais EAF tiesiskais regulējums nav nodrošinājis dalībvalstīm pietiekamas piekļuves tiesības attīstības projektu rezultātiem, jo īpaši dalībvalstīm, kas līdzfinansē šādus projektus. Lai kliedētu šīs bažas un veicinātu sadarbīgāku pieeju aizsardzības pētniecībai un izstrādei, ir jāpiešķir līdzfinansējošajām dalībvalstīm tiesības piekļūt attīstības projektu rezultātiem ar taisnīgiem nosacījumiem. Šādām piekļuves tiesībām būtu stingri jāaprobežojas ar iespēju attiecīgajām valsts iestādēm novērtēt darbības rezultātus un novērtēt to iespējamo izmantošanu publiskās aizsardzības plānošanā un spēju attīstībā. Minētajām piekļuves tiesībām nevajadzētu ietvert intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) vai zinātības nodošanu, un tās būtu jāattiecina tikai uz nekomerciālu un ar konkurenci nesaistītu izmantošanu. Turklāt, ja dalībvalstis vai EAF asociētās valstis ir apstiprinājušas līdzfinansējumu dažiem konsorcija tiesību subjektiem, neviens Regulas (ES) 2021/697 noteikums neaizliedz atlasītā konsorcija tiesību subjektiem nodrošināt šādām dalībvalstīm vai EAF asociētajām valstīm tiesības izmantot vai būt izmantojušām darbības laikā gūtos rezultātus, tostarp sertifikācijas, testēšanas un integrācijas valstu sistēmās vajadzībām, kā arī citām aizsardzības vajadzībām, par ko jāvienojas dalībvalstīm vai EAF asociētajām valstīm un atlasītā konsorcija tiesību subjektiem. Šādu piekļuves tiesību izmantošanas nosacījumi būtu jānosaka līgumattiecībās starp saņēmējiem un valsts iestādēm, kas līdzfinansē darbību. Tā mērķis ir uzlabot pārredzamību un atvieglot sarunu procesu starp dalībvalstīm un industriju un atvieglot lēmumu pieņemšanas procesu. Tādējādi ir sagaidāms, ka tas veicinās racionālāku sadarbību aizsardzības pētniecībā un izstrādē.

(21)

Ar testēšanas darbībām Ukrainā saistīto izmaksu attiecināmība var uzlabot EAF finansēto projektu efektivitāti un lietderību. Lai maksimāli palielinātu ieguvumus no grozījumiem Regulā (ES) 2021/697, ar minēto izmaksu attiecināmību saistītie minētās regulas grozījumi būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2025. gada 1. janvāra.

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, atbalstīt aizsardzības gatavību, atvieglot investīcijas aizsardzībā un uzlabot nosacījumus aizsardzības industrijai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(23)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1907/2006, (EK) Nr. 1272/2008, (ES) Nr. 528/2012, (ES) 2019/1021 un (ES) 2021/697 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas 2. pantā pievieno šādu punktu:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/81/oj).”;"

2)

regulas 3. pantā iekļauj šādu punktu:

3)

regulas 13. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Vajadzības gadījumā dalībvalstis var noteikt izņēmumus no šā panta, pamatojoties uz Savienības vai valsts aizsardzības interešu aizsardzību, lai aizsargātu sensitīvu informāciju, ar noteikumu, ka šādi izņēmumi attiecīgā gadījumā neapdraud Savienības un dalībvalstu ziņošanas pienākumu izpildi saskaņā ar Konvenciju.”

1)

regulas 2. pantu groza šādi:

2)

regulas 4. pantam pievieno šādu punktu:

3)

regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

4)

regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).”;"

5)

regulas 9. panta 6. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Ar minētajiem pasākumiem saistītās izmaksas nav tiesīgas pretendēt uz atbalstu no Fonda. Tomēr, ja darbībā iesaistītie saņēmēji un apakšuzņēmēji sadarbojas ar Ukrainā iedibinātiem tiesību subjektiem, kurus kontrolē Ukraina vai Ukrainas subjekts, vienīgi nolūkā izmantot to infrastruktūru, objektus, aktīvus un resursus 10. panta 3. punkta f) apakšpunktā minētajām testēšanas darbībām, saistītās izmaksas ir tiesīgas saņemt atbalstu no Fonda ar noteikumu, ka minētās izmaksas dod labumu finansētajai darbībai un ir vajadzīgas EDTIB konkurētspējas, efektivitātes un inovācijas spējas stiprināšanai visā Savienībā, kā noteikts 3. pantā.”

6)

regulas 11. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Dažos pienācīgi pamatotos un izņēmuma apstākļos Savienības finansējumu var piešķirt arī bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 198. pantu, tostarp gadījumos, kas paredzēti minētā panta pirmās daļas e) punktā.”

7)

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

8)

regulas 13. pantu groza šādi:

9)

regulas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

10)

regulas 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

11)

regulas 22. pantu svītro;

12)

regulas 23. pantu groza šādi:

13)

regulas 24. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: