<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑582/14</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62014CJ0582</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:779">EU:C:2016:779</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>11</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>11</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20161019">2016. GADA 19. OKTOBRA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA C‑582/14</P><P><HT TYPE="ITALIC">BREYER</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20161019">2016. gada 19. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Personas datu apstrāde</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 95/46/EK</KEYWORD><KEYWORD>2. panta a) punkts</KEYWORD><KEYWORD>7. panta f) punkts</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>personas dati<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Interneta protokola adrese</KEYWORD><KEYWORD>Saglabāšana, ko veic tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs</KEYWORD><KEYWORD>Valsts tiesiskais regulējums, kas liedz ņemt vērā datu apstrādātāja likumīgās intereses</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑582/14</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā Augstākā tiesa, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20141028">2014. gada 28. oktobrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20141217">2014. gada 17. decembrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Patrick Breyer</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Vācijas Federatīvo Republiku.</HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M. Ilešič</HT>], tiesneši A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>], A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A. Rosas</HT>] (referents), K. Toadere [<HT TYPE="ITALIC">C. Toader</HT>] un E. Jarašūns [<HT TYPE="ITALIC">E. Jarašiūnas</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts M. Kamposs Sančess-Bordona [<HT TYPE="ITALIC">M. Campos Sánchez-Bordona</HT>],</P><P>sekretāre V. Džakobo-Peironnela [<HT TYPE="ITALIC">V. Giacobbo-Peyronnel</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20160225">2016. gada 25. februāra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">P. Breyer</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Starostik</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwalt</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Lippstreu</HT> un <HT TYPE="ITALIC">T</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Henze</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Austrijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Eberhard</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Portugāles valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Inez Fernandes</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Vieira Guerra</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">O. Van Nuffel</HT> un <HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Krämer</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Costa de Oliveira</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Vondung</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><?PAGE NO="2"?><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20160512">2016. gada 12. maija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="19951024">1995. gada 24. oktobra</DATE> Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="281" PAGE.FIRST="31" DATE.PUB="1995">OV 1995, L 281, 31. lpp.</REF.DOC.OJ>) 2. panta a) punktu un 7. panta f) punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">Patrick Breyer</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Bundesrepublik Deutschland</HT> (Vācijas Federatīvā Republika) jautājumā par pēdējās minētās veikto <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> interneta protokola adreses (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>IP adrese<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) ierakstīšanu un saglabāšanu, viņam aplūkojot vairākas Vācijas federālo dienestu interneta vietnes.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 95/46 preambulas 26. apsvērums ir izteikts šādā redakcijā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>tā kā aizsardzības principi jāpiemēro jebkurai informācijai par identificētu vai identificējamu personu; tā kā, lai noteiktu, vai persona ir identificējama, būtu jāņem vērā visi līdzekļi, kurus, iespējams, pamatoti izmantotu vai nu personas datu apstrādātājs, vai jebkura cita persona, lai identificētu minēto personu; tā kā aizsardzības principus nepiemēro anonīmi iesniegtiem datiem, ja datu subjekts vairs nav identificējams; tā kā 27. pantā paredzētie profesionālās ētikas kodeksi var būt noderīgs līdzeklis norādījumu sniegšanā par veidiem, kādos datus var iesniegt anonīmi un saglabāt tos veidā, kurā datu subjekta identifikācija vairs nav iespējama<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās direktīvas 1. panta formulējumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstis aizsargā fizisku personu pamattiesības un brīvības un jo īpaši viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis neierobežo un neaizliedz personas datu brīvu plūsmu starp dalībvalstīm, pamatojoties uz 1. punktā paredzēto aizsardzību.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 2. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Šajā direktīvā:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>personas dati<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir jebkura informācija attiecībā uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>datu subjektu<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>); identificējama persona ir tā, kuru var identificēt tieši vai netieši, norādot reģistrācijas numuru vai vienu vai vairākus šai personai raksturīgus fiziskās, fizioloģiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktorus;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>personu datu apstrāde<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>apstrāde<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) ir jebkura ar personas datiem veikta darbība vai darbību kopums ar vai bez automatizētiem līdzekļiem – kā vākšana, reģistrēšana, organizēšana, uzglabāšana, piemērošana vai pārveidošana, labošana, konsultēšana, izmantošana, atklāšana, pielietojot pārsūtīšanu, izplatīšanu vai darot tos pieejamus citādā veidā, grupēšana vai savienošana, piekļuves noslēgšana, dzēšana vai iznīcināšana;</TXT></NP></ITEM></LIST><?PAGE NO="3"?><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>personas datu apstrādātājs<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir fiziska vai juridiska persona, valsts iestāde, aģentūra vai jebkura cita institūcija, kura viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka valsts vai Kopienas tiesību akti vai noteikumi, personas datu apstrādātāju vai viņa iecelšanas konkrētos kritērijus var noteikt valsts vai Kopienas tiesību akti;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>trešās personas<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ir jebkura fiziska vai juridiska persona, valsts iestāde, aģentūra vai jebkura cita struktūra, kura nav datu subjekts, personas datu apstrādātājs, apstrādātājs un personas, kuras ir pilnvarotas apstrādāt datus personas datu apstrādātāja vai apstrādātāja tiešā vadībā;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Direktīvas 95/46 3. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Darbības joma<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šī direktīva attiecas uz personas datu apstrādi pilnībā vai daļēji ar automatizētiem līdzekļiem un uz personas datu, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, apstrādi, kura netiek veikta ar automatizētiem līdzekļiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šī direktīva neattiecas uz personas datu apstrādi:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>tādu pasākumu gaitā, uz kuru neattiecas Kopienas tiesību akti, kā Līguma par Eiropas Savienību V un VI sadaļā paredzētie pasākumi un, jebkurā gadījumā, uz apstrādes operācijām attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību, valsts drošību (ieskaitot valsts ekonomisko labklājību, ja apstrādes operācija attiecas uz valsts drošības jautājumiem) un uz valsts pasākumiem krimināltiesību jomā;</P></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 5. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Dalībvalstis saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem precīzāk nosaka apstākļus, kādos personas datu apstrāde ir likumīga.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 7. pants ir izteikts šādā redakcijā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Dalībvalstis paredz to, ka personas datus var apstrādāt tikai, ja:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>datu subjekts nepārprotami devis savu piekrišanu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>vai apstrāde vajadzīga līguma, kurā datu subjekts ir līgumslēdzēja puse, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>vai apstrāde vajadzīga, lai izpildītu uz personas datu apstrādātāju attiecināmas juridiskās saistības; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>apstrāde vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta būtiskas intereses;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>vai apstrāde vajadzīga sabiedrības interesēs realizējama uzdevuma izpildei vai personas datu apstrādātājam vai trešajai personai, kurai dati tiek atklāti, piešķirto oficiālo pilnvaru realizācijai;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>vai apstrāde vajadzīga personas datu apstrādātāja vai trešo personu, kurām dati tiek atklāti, likumīgo interešu ievērošanai, izņemot, ja šīs intereses ignorē, ņemot vērā datu subjekta pamattiesību un brīvību intereses, kurām nepieciešama aizsardzība saskaņā ar 1. panta 1. punktu.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Direktīvas 95/46 13. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Dalībvalstis var pieņemt tiesību aktus, lai ierobežotu 6. panta 1. punktā, 10. pantā, 11. panta 1. punktā, 12. pantā un 21. pantā paredzēto pienākumu un tiesību jomu, ja šāds ierobežojums ir nepieciešams aizsargpasākums:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>kriminālsodāmu noziedzīgu nodarījumu vai reglamentētu profesiju ētikas pārkāpumu profilaksei, izziņai, atklāšanai un kriminālvajāšanai;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Vācijas tiesību akti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><DATE ISO="20070226">2007. gada 26. februāra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Telemediengesetz</HT> (Tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu likums) (<HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. 2007 I, 179. lpp.; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/><HT TYPE="ITALIC">TMG</HT><QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>) 12. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="012.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>1)</NO.PARAG><ALINEA>Tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pieejamības nodrošināšanas nolūkā pakalpojumu sniedzējs drīkst iegūt un izmantot personas datus tikai tiktāl, ciktāl to atļauj šis likums vai cita tiesību norma, kas tieši attiecas uz tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem, vai ja lietotājs ir devis savu piekrišanu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="012.002"><NO.PARAG>2)</NO.PARAG><ALINEA>Tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pieejamības nodrošināšanas nolūkā iegūtos personas datus pakalpojumu sniedzējs drīkst izmantot citiem nolūkiem tikai tiktāl, ciktāl to atļauj šis likums vai cita tiesību norma, kas tieši attiecas uz tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem, vai ja lietotājs ir devis savu piekrišanu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="012.003"><NO.PARAG>3)</NO.PARAG><ALINEA>Ciktāl nav noteikts citādi, spēkā esošās tiesību normas attiecībā uz personas datu aizsardzību ir piemērojamas arī tad, ja dati netiek apstrādāti automatizēti.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">TMG</HT> 15. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="015.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>1)</NO.PARAG><ALINEA><P>Lietotāja personas datus pakalpojumu sniedzējs drīkst iegūt un izmantot tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai padarītu iespējamu tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu lietošanu un norēķinus par to (lietošanas dati). Lietošanas dati tostarp ir:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>pazīmes lietotāja identifikācijai;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>dati par attiecīgas lietošanas sākumu un beigām, kā arī apjomu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>dati par lietotāja izmantotiem tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="015.002"><NO.PARAG>2)</NO.PARAG><ALINEA>Pakalpojumu sniedzējs drīkst apkopot lietotāja lietošanas datus saistībā ar dažādu tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu izmantošanu, ciktāl tas ir nepieciešams norēķinu ar lietotāju vajadzībām.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><?PAGE NO="5"?><PARAG IDENTIFIER="015.004"><NO.PARAG>4)</NO.PARAG><ALINEA>Pakalpojumu sniedzējs drīkst izmantot lietošanas datus pēc lietošanas procesa beigām, ciktāl tas ir nepieciešams norēķinu ar lietotāju par sniegtajiem pakalpojumiem vajadzībām (norēķinu dati). Pakalpojumu sniedzējs drīkst bloķēt datus, lai ievērotu likumiskus, statūtu vai līgumiskus uzglabāšanas termiņus. [..]<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="19901220">1990. gada 20. decembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Bundesdatenschutzgesetz</HT> (Federālais datu aizsardzības likums) (<HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. 1990 I, 2954. lpp.) 3. panta 1. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>personas dati ir konkrētas norādes par identificētas vai identificējamas fiziskas personas (datu subjekts) personīgo vai materiālo stāvokli [..]<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">P. Breyer</HT> aplūkoja vairākas Vācijas federālo dienestu interneta vietnes. Šajās sabiedrībai pieejamajās vietnēs minētie dienesti sniedz aktualizētu informāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Lai novērstu uzbrukumus un darītu iespējamu krimināltiesiskas vajāšanas uzsākšanu pret <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>uzbrucējiem<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>, šajās vietnēs lielākoties visi piekļuves gadījumi tiek saglabāti protokola datos. Tajos – arī pēc minēto vietņu aplūkošanas – tiek saglabāts aplūkotās datnes vai tīmekļa vietnes nosaukums, meklētāja laukā ievadītie jēdzieni, piekļuves datums un laiks, pārraidīto datu apjoms, ziņojums, vai piekļuve ir bijusi veiksmīga, un datora, no kura ir veikta piekļuve, IP adrese.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>IP adreses ir ciparu secības, kas tiek piešķirtas ar internetu savienotiem datoriem, lai padarītu iespējamu to savstarpējo komunikāciju, izmantojot šo tīklu. Piekļūšanas interneta vietnei gadījumā datora, kas nosūta piekļuves pieprasījumu, IP adrese tiek nosūtīta uz serveri, kurā ir saglabāta vietne, kurai tiek piekļūts. Šī nosūtīšana ir vajadzīga, lai nosūtītu pieprasītos datus pareizajam saņēmējam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Turklāt no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji interneta lietotāju datoriem piešķir vai nu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>statisku<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> IP adresi, vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>dinamisku<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> IP adresi, tas ir, IP adresi, kas mainās līdz ar katru jaunu savienojumu ar internetu. Atšķirībā no statiskajām IP adresēm, dinamiskās IP adreses nedod iespēju noteikt saikni, izmantojot sabiedrībai pieejamas datnes, starp konkrētu datoru un interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja izmantotu fizisku pieslēgumu tīklam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">P. Breyer</HT> cēla Vācijas administratīvajās tiesās prasību par to, lai Vācijas Federatīvajai Republikai tiktu aizliegts pēc katras Vācijas federālo dienestu tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu publiski pieejamu vietņu aplūkošanas saglabāt vai likt trešajām personām saglabāt <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> saimniekdatora, no kura tiek veikta piekļuve, IP adresi, jo šī saglabāšana neesot vajadzīga šo elektronisko plašsaziņas līdzekļu izplatīšanas atjaunošanai traucējuma gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Tā kā <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> prasība pirmajā instancē tika noraidīta, viņš par noraidošo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Apelācijas instance daļēji grozīja šo spriedumu. Tā piesprieda Vācijas Federatīvajai Republikai pārtraukt ilgāk par attiecīgu [vietnes] aplūkošanas laiku ierakstīt vai likt trešajām personām ierakstīt <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> saimniekdatora, no kura tiek veikta piekļuve, IP adresi, kas tiek pārraidīta saistībā ar viņa veiktu Vācijas federālo dienestu tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu publiski pieejamu vietņu aplūkošanu, ja šī adrese ir saglabāta kopā ar vietnes aplūkošanas reizes, uz kuru attiecas šī adrese, datumu un ja <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> šajā vietnes aplūkošanas reizē ir atklājis savu identitāti, tostarp elektroniskās adreses, kurā ir minēta viņa identitāte, formā, ja vien šī saglabāšana nav vajadzīga tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu izplatīšanas atjaunošanai traucējuma gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Šī apelācijas instance uzskatīja, ka dinamiskā IP adrese kopā ar vietnes aplūkošanas reizes, uz kuru attiecas šī adrese, datumu, ja interneta vietnes lietotājs šajā procesā ir atklājis savu identitāti, ir personas dati, jo šīs vietnes operators var identificēt šo lietotāju, savienojot viņa vārdu ar viņa datora IP adresi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Minētā apelācijas instance nolēma, ka <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> prasība attiecībā uz citām iespējamām situācijām tomēr nav jāapmierina. Gadījumā, ja <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> vietnes aplūkošanas reizē neatklāj savu identitāti, vienīgi interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs varot saistīt IP adresi ar identificētu abonentu. Turpretim tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējas statusā esošās Vācijas Federatīvās Republikas rīcībā IP adrese pat kopā ar vietnes aplūkošanas reizes, uz kuru attiecas šī adrese, datumu neesot personas dati, jo šī dalībvalsts nevarot identificēt attiecīgo interneta vietņu lietotāju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Gan <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT>, gan arī Vācijas Federatīvā Republika par apelācijas instances spriedumu iesniedza sūdzību <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>Revision<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> kārtībā <HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā Augstākā tiesa, Vācija). <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> lūdz, lai viņa aizlieguma prasījums tiktu apmierināts pilnībā. Vācijas Federatīvā Republika lūdz šo prasījumu noraidīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa precizē, ka <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> datora dinamiskās IP adreses, ko saglabā Vācijas Federatīvā Republika, kura rīkojas kā tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēja, vismaz citu protokola datos saglabāto datu kontekstā esot konkrēti dati par ar <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> saistītām situācijām, jo tie sniedzot norādes par to, ka viņš noteiktos datumos internetā ir aplūkojis noteiktas vietnes vai datnes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Tomēr šādi saglabātie dati neļaujot tieši noteikt <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> identitāti. Pamatlietā aplūkojamie interneta vietņu pārvaldītāji <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> varot identificēt tikai tad, ja viņa interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs tiem nodotu informāciju par šī lietotāja identitāti. Šo datu kvalificēšana par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>personas<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> datiem tātad esot atkarīga no tā, vai <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> ir identificējams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā Augstākā tiesa) norāda uz doktrinālo domstarpību par jautājumu, vai, lai noteiktu, vai persona ir identificējama, ir jāpamatojas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>objektīvo<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>relatīvo<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> kritēriju. <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>Objektīvā<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> kritērija piemērošanas rezultātā tādi dati kā pamatlietā aplūkojamās IP adreses pēc attiecīgo interneta vietņu apskatīšanas beigām varot tikt uzskatīti par tādiem, kuriem ir personas datu raksturs, lai gan attiecīgās personas identitāti var noteikt vienīgi trešā persona, kas šajā gadījumā ir <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs, kura ir saglabājusi papildu datus, kas ļauj identificēt <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> ar minēto IP adrešu palīdzību. Saskaņā ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>relatīvo<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> kritēriju šādi dati varot tikt uzskatīti par personas datiem saistībā ar noteiktu struktūru, tādu kā <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs, jo tie ļauj veikt precīzu lietotāja identifikāciju (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111124">2011. gada 24. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scarlet Extended</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑70/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:771">EU:C:2011:771</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), tomēr saistībā ar citu struktūru, tādu kā <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> aplūkoto interneta vietņu pārvaldītājs, tiem nebūtu personas datu rakstura, jo šim pārvaldītājam, neveicot nesamērīgus centienus, nebūtu viņa identificēšanai nepieciešamās informācijas, ja vien šo interneta vietņu aplūkošanas procesā <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> nav atklājis savu identitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Gadījumā, ja <HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Breyer</HT> datora dinamiskās IP adreses kopā ar vietnes aplūkošanas reizes, uz kuru šīs adreses attiecas, datumu būtu uzskatāmas par personas datiem, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai šo IP adrešu saglabāšana pēc šīs vietnes aplūkošanas reizes atbilstoši šīs direktīvas 7. panta f) punktam ir atļauta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā Augstākā tiesa) precizē, pirmkārt, ka saskaņā ar TMG 15. panta 1. punktu tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēji lietotāja personas datus drīkst iegūt un izmantot tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šo plašsaziņas līdzekļu lietošanu un norēķinus par to. Otrkārt, iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar Vācijas Federatīvās Republikas viedokli minēto datu saglabāšana esot nepieciešama, lai nodrošinātu tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu interneta vietņu, ko tā padara pieejamas sabiedrībai, drošību un nepārtrauktu labu funkcionēšanu, it īpaši ļaujot atpazīt tādus datoruzbrukumus kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>pakalpojuma atteikuma uzbrukumi<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>, kas ir vērsti uz šo vietņu darbības paralizēšanu, mērķtiecīgi un koordinēti pārplūdinot noteiktus interneta serverus ar lielu pieprasījumu skaitu, un apkarot šos uzbrukumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka, ja un ciktāl ir nepieciešams, ka tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, lai apkarotu šādus uzbrukumus, šie pasākumi varot tikt uzskatīti par nepieciešamiem, lai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>padarītu [iespējamu] elektronisko plašsaziņas līdzekļu lietošanu<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> <HT TYPE="ITALIC">TMG</HT> 15. panta<?PAGE NO="7"?> izpratnē. Tomēr doktrīnā pārsvarā esot pārstāvēts viedoklis, ka, pirmkārt, interneta vietnes lietotāja personas datu iegūšana un izmantošana ir atļauta tikai tam, lai padarītu iespējamu šīs vietnes konkrētu lietošanu, un, otrkārt, šie dati, ja tie nav vajadzīgi norēķinu vajadzībām, ir jāizdzēš līdz ar attiecīgās vietnes aplūkošanas reizes beigām. Tomēr šī <HT TYPE="ITALIC">TMG</HT> 15. panta 1. punkta ierobežojošā izpratne neļautu veikt IP adrešu saglabāšanu, lai vispārīgi nodrošinātu tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu drošību un nepārtrauktu labu funkcionēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesai rodas jautājums, vai šī pēdējā minētā interpretācija, kas ir interpretācija, kuru atbalsta apelācijas instance, atbilst Direktīvas 95/46 7. panta f) punktam, ievērojot tostarp Tiesas <DATE ISO="20111124">2011. gada 24. novembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ASNEF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FECEMD</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑468/10 un C‑469/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:777">EU:C:2011:777</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 29. un nākamajos punktos izklāstītos kritērijus,</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>1)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas 95/46 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka IP adrese, ko [tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu] pakalpojumu sniedzējs ieraksta saistībā ar piekļuvi tā interneta vietnei, attiecībā uz šo pakalpojumu sniedzēju ir uzskatāma par personas datiem jau tad, ja trešajai personai (šajā gadījumā tai, kas nodrošina pieslēgumu) ir datu subjekta identificēšanai nepieciešamā papildinformācija?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai ar [šīs direktīvas] 7. panta f) punktu netiek pieļauta valsts tiesību norma, atbilstoši kurai [tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu] pakalpojumu sniedzējs lietotāja personas datus bez viņa piekrišanas var iegūt un izmantot tikai tad, kad tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu tiešsaistes plašsaziņas līdzekļa konkrētu lietošanu attiecīgajam lietotājam un veiktu ar to saistītos norēķinus, un atbilstoši kurai mērķis nodrošināt vispārēju tiešsaistes plašsaziņas līdzekļa funkcionēšanas spēju nevar attaisnot izmantošanu pēc attiecīgā lietošanas procesa beigām?<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 95/46 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dinamiskā IP adrese, ko tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs ieraksta saistībā ar personas piekļuvi šī pakalpojumu sniedzēja publiskai lietošanai paredzētai interneta vietnei, attiecībā uz šo pakalpojumu sniedzēju ir uzskatāma par personas datiem šīs tiesību normas izpratnē, ja vienīgi trešajai personai, kas šajā gadījumā ir minētās personas interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs, ir tās identificēšanai nepieciešamā papildinformācija?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Atbilstoši minētās tiesību normas redakcijai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>personas dati<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>jebkura informācija attiecībā uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>datu subjektu<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>)<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>. Šajā tiesību normā ir noteikts, ka identificējama persona ir tā, kuru var identificēt tieši vai netieši, norādot reģistrācijas numuru vai vienu vai vairākus šai personai raksturīgus fiziskās, fizioloģiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktorus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka <DATE ISO="20111124">2011. gada 24. novembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scarlet Extended</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑70/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:771">EU:C:2011:771</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 51. punktā, kas attiecas tostarp uz tās pašas direktīvas interpretāciju, Tiesa būtībā ir uzskatījusi, ka interneta lietotāju IP adreses ir aizsargāti personas dati, jo tie ļauj precīzi identificēt minētos lietotājus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Tomēr šis Tiesas apgalvojums bija saistīts ar situāciju, kad interneta lietotāju IP adrešu iegūšanu un identificēšanu veica interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Taču šajā lietā pirmais jautājums attiecas uz situāciju, kurā tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēja, tas ir, Vācijas Federatīvā Republika, reģistrē tās interneta vietnes lietotāju IP adreses, kuru šī pakalpojumu sniedzēja ir padarījusi pieejamu sabiedrībai, un tās rīcībā nav šo lietotāju identificēšanai vajadzīgās papildu informācijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Turklāt nav strīda par to, ka IP adreses, uz kurām atsaucas iesniedzējtiesa, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>dinamiskas<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, tas ir, tās pagaidu adreses, kas tiek piešķirtas līdz ar katru savienojumu ar internetu un aizstātas līdz ar vēlākiem savienojumiem, nevis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>statiskas<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> IP adreses, kas ir nemainīgas un ļauj pastāvīgi identificēt tīklam pievienotu ierīci.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Tātad pirmais iesniedzējtiesas uzdotais jautājums ir balstīts uz pieņēmumu, saskaņā ar kuru, pirmkārt, dati, ko veido dinamiskā IP adrese, kā arī interneta vietnes aplūkošanas no šīs IP adreses reizes datums un laiks, ko ir ierakstījis tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs, paši par sevi nedod šim pakalpojumu sniedzējam iespēju identificēt lietotāju, kas lietošanas reizē ir aplūkojis šo interneta vietni, un, otrkārt, interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējam savukārt ir papildu informācija, kura, ja tā tiktu savienota ar šo IP adresi, ļautu identificēt minēto lietotāju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka nav strīda par to, ka dinamiskā IP adrese nav informācija, kas attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>identificētu fizisku personu<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, jo šāda adrese tieši neatklāj nedz fiziskās personas – datora, no kura ir notikusi interneta vietnes aplūkošana, īpašnieces – identitāti, nedz citas personas, kas varētu izmantot šo datoru, identitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Turpmāk, lai noskaidrotu, vai šī sprieduma 37. punktā norādītajos apstākļos dinamiskā IP adrese attiecībā uz tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēju ir personas dati Direktīvas 95/46 2. panta a) punkta izpratnē, ir jāpārbauda, vai šī IP adrese, ko ieraksta šāds pakalpojumu sniedzējs, var tikt kvalificēta kā informācija, kas attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>identificējamu fizisku personu<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, ja papildu informācija, kas ir vajadzīga, lai identificētu interneta vietnes, ko šis pakalpojumu sniedzējs padara pieejamu sabiedrībai, lietotāju, ir šī lietotāja interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja rīcībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šajā ziņā no Direktīvas 95/46 2. panta a) punkta formulējuma izriet, ka par identificējamu ir uzskatāma persona, kura var tikt identificēta ne vien tieši, bet arī netieši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Tas, ka Savienības likumdevējs ir izmantojis vārdu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>netieši<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, liecina par to, ka, lai kvalificētu informāciju par tādu, kas ir uzskatāma par personas datiem, nav vajadzīgs, lai šī informācija pati par sevi ļautu identificēt attiecīgo personu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Turklāt Direktīvas 95/46 preambulas 26. apsvērumā ir noteikts, ka, lai noteiktu, vai persona ir identificējama, ir jāņem vērā visi līdzekļi, kurus var saprātīgi izmantot vai nu personas datu apstrādātājs, vai jebkura cita persona, lai identificētu minēto personu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Ņemot vērā, ka šajā apsvērumā ir paredzēta atsauce uz līdzekļiem, ko var saprātīgi izmantot gan personas datu apstrādātājs, gan arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>cita persona<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, tā formulējums norāda uz to, ka, lai datus varētu kvalificēt kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>personas datus<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> minētās direktīvas 2. panta a) punkta izpratnē, netiek prasīts, lai visa informācija, kas ļauj identificēt attiecīgo personu, atrastos tikai vienas personas rīcībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Tātad ar to, ka papildu informācija, kas ir vajadzīga, lai identificētu interneta vietnes lietotāju, ir nevis tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēja, bet šī lietotāja interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja rīcībā, nevar izslēgt, ka tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēja ierakstītās dinamiskās IP adreses attiecībā uz to ir personas dati Direktīvas 95/46 2. panta a) punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Tomēr ir jānosaka, vai iespēja savienot dinamisko IP adresi ar minēto papildu informāciju, kura ir šī interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja rīcībā, ir līdzeklis, kas saprātīgi var tikt izmantots, lai identificētu attiecīgo personu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis savu secinājumu 68. punktā, tas tā nebūtu, ja attiecīgās personas identifikācija būtu aizliegta ar tiesību aktiem vai praktiski neīstenojama, piemēram, tādēļ, ka tā nozīmētu nesamērīgu piepūli laika, izmaksu un darbaspēka ziņā, kā rezultātā identifikācijas risks patiesībā būtu nenozīmīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Lai gan iesniedzējtiesa savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu norāda, ka Vācijas tiesībās interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējam esot aizliegts tieši nodot tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējam papildu informāciju, kas ir nepieciešama, lai identificētu attiecīgo personu, tomēr, neskarot šīs tiesas šajā ziņā veicamo pārbaudi, ir jākonstatē, ka ir tiesiskās iespējas, kas tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējam, piemēram, kiberuzbrukumu gadījumā, ļauj vērsties pie kompetentās iestādes, lai tā veiktu nepieciešamos pasākumus, lai iegūtu šo informāciju no interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja, un uzsāktu kriminālvajāšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Tātad ir jākonstatē, ka tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējam ir līdzekļi, kas saprātīgi var tikt izmantoti, lai, pamatojoties uz saglabātām IP adresēm, ar citu personu, proti, kompetentas iestādes un interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja, palīdzību identificētu attiecīgo personu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš norādītos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 95/46 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dinamiskā IP adrese, ko tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs ieraksta saistībā ar personas piekļuvi šī pakalpojumu sniedzēja publiskai lietošanai paredzētai interneta vietnei, attiecībā uz minēto pakalpojumu sniedzēju ir uzskatāma par personas datiem šīs tiesību normas izpratnē, ja tā rīcībā ir tiesiski līdzekļi, kas tam ļauj likt identificēt attiecīgo personu, izmantojot šīs personas interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo papildu informāciju.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 95/46 7. panta f) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts dalībvalsts regulējums, atbilstoši kuram tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs šo pakalpojumu lietotāja personas datus bez viņa piekrišanas var iegūt un izmantot tikai tad, ja šī iegūšana un izmantošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu konkrētu lietošanu attiecīgajam lietotājam un veiktu ar to saistītos norēķinus, un mērķis nodrošināt minēto pakalpojumu vispārēju funkcionēšanas spēju nevar attaisnot minēto datu izmantošanu pēc konkrēta pakalpojumu izmantošanas procesa beigām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Pirms atbildes uz šo jautājumu sniegšanas ir jānosaka, vai pamatlietā aplūkojamā personas datu, tas ir, noteiktu Vācijas federālajiem dienestiem piederošu interneta vietņu lietotāju dinamisko IP adrešu, apstrāde nav izslēgta no Direktīvas 95/46 piemērošanas jomas, piemērojot tās 3. panta 2. punkta pirmo ievilkumu, saskaņā ar kuru minētā direktīva neattiecas uz personas datu apstrādi, kuras priekšmets tostarp ir valsts pasākumi krimināltiesību jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka darbības, kuras kā piemēri ir norādītas šajā tiesību normā, katrā ziņā ir valsts vai valsts iestāžu darbības, kas neietilpst privātpersonu darbības lokā (skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20031106">2003. gada 6. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lindqvist</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑101/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:596">EU:C:2003:596</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Satakunnan Markkinapörssi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Satamedia</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑73/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:727">EU:C:2008:727</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Pamatlietā, neskarot iesniedzējtiesas šajā ziņā veicamo pārbaudi, ir jāsecina, ka Vācijas federālie dienesti, kas sniedz tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus un kas ir atbildīgi par dinamisko IP adrešu apstrādi, rīkojas, neraugoties uz to publisko iestāžu statusu, kā privātpersonas un ārpus valsts pasākumu krimināltiesību jomā konteksta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Tādējādi ir jānosaka, vai tāds dalībvalsts regulējums, kāds tiek aplūkots pamatlietā, ir saderīgs ar Direktīvas 95/46 7. panta f) punktu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pamatlietā aplūkojamo dalībvalsts regulējumu, piemērojot tam iesniedzējtiesas izteikto ierobežoto interpretāciju, minēto pakalpojumu lietotāja personas datu iegūšanu un izmantošanu bez viņa piekrišanas var veikt tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu konkrētu lietošanu attiecīgajam lietotājam un veiktu ar to saistītos norēķinus, un mērķis nodrošināt tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu vispārēju funkcionēšanas spēju nevar attaisnot minēto datu izmantošanu pēc konkrēta pakalpojumu izmantošanas procesa beigām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 95/46 7. panta f) punktu personas datu apstrāde ir likumīga, ja apstrāde ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>vajadzīga personas datu apstrādātāja vai trešo personu, kurām dati tiek atklāti, likumīgo interešu ievērošanai, izņemot, ja šīs intereses ignorē, ņemot vērā datu subjekta pamattiesību un brīvību intereses, kurām nepieciešama aizsardzība saskaņā ar [šīs direktīvas] 1. panta 1. punktu<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Ir jāatgādina, ka Tiesa ir nospriedusi, ka minētās direktīvas 7. pantā ir paredzēts izsmeļošs un ierobežojošs tādu situāciju saraksts, kurās personas datu apstrādi var uzskatīt par likumīgu, un ka dalībvalstis nedrīkst ne pievienot minētajam pantam jaunus principus, kas attiektos uz personas datu apstrādes likumību, ne arī paredzēt papildu prasības, kas grozītu kāda no šajā pantā ietvertajiem sešiem principiem piemērošanas jomu (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111124">2011. gada 24. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ASNEF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FECEMD</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑468/10 un C‑469/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:777">EU:C:2011:777</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Lai gan ar Direktīvas 95/46 5. pantu dalībvalstīm ir dotas pilnvaras, ievērojot šīs direktīvas II nodaļas un tātad tās 7. panta ierobežojumus, precizēt nosacījumus, ar kādiem personas datu apstrāde ir likumīga, rīcības brīvība, kāda dalībvalstīm ir saskaņā ar minēto 5. pantu, var tikt izmantota tikai saskaņā ar minētās direktīvas izvirzīto mērķi, proti, saglabāt līdzsvaru starp personas datu brīvu apriti un privātās dzīves aizsardzību. Saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta noteikumiem dalībvalstis drīkst noteikt tikai tos papildu principus attiecībā uz personas datu apstrādes likumību, kas ietverti šīs direktīvas 7. pantā, kā arī tās nedrīkst, nosakot papildu prasības, grozīt minētajā 7. pantā paredzēto sešu principu piemērošanas jomu (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111124">2011. gada 24. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ASNEF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FECEMD</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑468/10 un C‑469/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:777">EU:C:2011:777</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Šajā lietā ir jākonstatē, ka <HT TYPE="ITALIC">TMG</HT> 15. panta, ja tas tiktu interpretēts šauri šī sprieduma 55. punktā minētajā veidā, piemērošanas joma būtu ierobežotāka nekā Direktīvas 95/46 7. panta f) punktā paredzētā principa piemērošanas joma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Lai gan minētās direktīvas 7. panta f) punktā ir ietverta vispārīga atsauce uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>personas datu apstrādātāja vai trešo personu, kurām dati tiek atklāti, likumīgo interešu ievērošan[u]<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>, ar <HT TYPE="ITALIC">TMG</HT> 15. pantu pakalpojumu sniedzējam būtu tiesības iegūt un izmantot lietotāja personas datus tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu telekomunikāciju līdzekļu konkrētu lietošanu attiecīgajam lietotājam un veiktu ar to saistītos norēķinus. Tādējādi ar <HT TYPE="ITALIC">TMG</HT> 15. pantu vispārīgi ir aizliegta personas datu saglabāšana pēc piekļuves tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem beigām, lai nodrošinātu šo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu. Taču Vācijas federālajiem dienestiem, kas sniedz tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus, varētu būt likumīgas intereses arī nodrošināt savu sabiedrībai pieejamo interneta vietņu funkcionēšanas turpinātību pēc katras minēto vietņu konkrētas izmantošanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 100. un 101. punktā, šāds valsts regulējums neaprobežojas ar to, lai saskaņā ar Direktīvas 95/46 5. pantu precizētu šīs direktīvas 7. panta f) punktā minēto jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>likumīgās intereses<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Šajā ziņā tāpat ir jāatgādina, ka ar minētās direktīvas 7. panta f) punktu netiek pieļauts, ka dalībvalsts kategoriski un vispārīgi izslēdz iespēju apstrādāt atsevišķas personu datu kategorijas, neļaujot veikt konkrētajā gadījumā iesaistītu pretstatītu tiesību un interešu izsvēršanu. Dalībvalsts tātad nedrīkst attiecībā uz šīm kategorijām galīgi paredzēt pretstatītu tiesību un interešu izsvēršanas rezultātu, nepieļaujot citu iznākumu atsevišķa gadījuma īpašu apstākļu dēļ (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111124">2011. gada 24. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ASNEF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FECEMD</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑468/10 un C‑469/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:777">EU:C:2011:777</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Ar tādu regulējumu kā tas, kas tiek aplūkots pamatlietā, tiek sašaurināta Direktīvas 95/46 7. panta f) punktā paredzētā principa piemērošanas joma attiecībā uz tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu vietņu lietotāju personas datu apstrādi, izslēdzot iespēju veikt mērķa nodrošināt minētā tiešsaistes plašsaziņas līdzekļa vispārēju funkcionēšanas spēju izsvēršanu saistībā ar šo lietotāju interesēm vai pamattiesībām un pamatbrīvībām, kuras tiek aizsargātas atbilstoši šīs direktīvas 1. panta 1. punktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 95/46 7. panta f) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts dalībvalsts regulējums, atbilstoši kuram tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs šo pakalpojumu lietotāja personas datus bez viņa piekrišanas var iegūt un izmantot tikai tad, ja šī iegūšana un izmantošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu konkrētu lietošanu attiecīgajam lietotājam un veiktu ar to saistītos norēķinus, un mērķis nodrošināt minēto pakalpojumu vispārēju funkcionēšanas spēju nevar attaisnot minēto datu izmantošanu pēc konkrēta pakalpojumu izmantošanas procesa beigām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="19951024">1995. gada 24. oktobra</DATE> Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dinamiskā interneta protokola adrese, ko tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs ieraksta saistībā ar personas piekļuvi šī pakalpojumu sniedzēja publiskai lietošanai paredzētai interneta vietnei, attiecībā uz minēto pakalpojumu sniedzēju ir uzskatāma par personas datiem šīs tiesību normas izpratnē, ja tā rīcībā ir tiesiski līdzekļi, kas tam ļauj likt identificēt attiecīgo personu, izmantojot šīs personas interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo papildu informāciju;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Direktīvas 95/46 7. panta f) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts dalībvalsts regulējums, atbilstoši kuram tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs šo pakalpojumu lietotāja personas datus bez viņa piekrišanas var iegūt un izmantot tikai tad, ja šī iegūšana un izmantošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu konkrētu lietošanu attiecīgajam lietotājam un veiktu ar to saistītos norēķinus, un mērķis nodrošināt minēto pakalpojumu vispārēju funkcionēšanas spēju nevar attaisnot minēto datu izmantošanu pēc konkrēta pakalpojumu izmantošanas procesa beigām.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>