|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2025/212 |
7.1.2025 |
Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu
(C/2025/212)
Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.
STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS
“Pouilly-sur-Loire”
PDO-FR-A0825-AM03
Paziņojuma datums: 8.10.2024.
APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS
1. Kopšana
Tiek piemetināts, ka vīnus kopj uz smalkajām nogulsnēm vismaz līdz nākamā gada 1. janvārim pēc ražas novākšanas.
Šā noteikuma mērķis ir garantēt un uzlabot saražoto vīnu kvalitāti (aromātu, biezumu). Tas arī ļauj uzlabot vīnu stabilitāti, pagarinot to izturēšanas laiku uz nogulsnēm. Mērķis ir izvairīties no pārāk agrīnas tirdzniecības, kas negarantētu ar šo pazīstamo ACVN apzīmēto vīnu kvalitāti.
Šis noteikums dod arī iespēju oficiāli atzīt vīndārzā izmantotos paņēmienus un praksi.
Tas ietekmē datumu, kad produkts tiek laists patēriņa tirgū, un aprakstam par saikni ar izcelsmes vietu tiek pievienots šāds teikums: “Vīnu kopšana to aromātu padara kompleksāku.”
Ir grozīts vienotā dokumenta 6., 8. un 9. punkts.
2. Noteikumi par špaleru izmantošanu un lapotnes augstumu
Ražotāji jau ievēro grozītos noteikumus par špaleru izmantošanu un lapotnes augstumu. Tie nodrošina iegūto vīnogu veselības un kvalitātes kontroli.
Ir grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.
3. Ražas iznākums
Ir grozīts vienotā dokumenta 5. punkts, lai tas atbilstu specifikācijai.
Proti, ir precizēts gada ražas iznākums un maksimālais atļautais ražas iznākums.
VIENOTAIS DOKUMENTS
1. Nosaukums vai nosaukumi
Pouilly-sur-Loire
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums
3. Vīnkopības produktu kategorijas
|
1. |
Vīns |
3.1. Kombinētās nomenklatūras kods
|
— |
22 – DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶIS 2204 – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto |
4. Vīna(-u) apraksts
ĪSS APRAKSTS
Vīni ir nedzirkstoši baltvīni ar tālāk minētajām galvenajām īpašībām: — spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija: 9,5 %, — partijās, kas gatavas laišanai tirgū nefasētā veidā, vai brīdī, kad vīnus iepilda pudelēs: fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir mazāks par vai vienāds ar 4 gramiem uz litru, — pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 12 %, — kopējais skābums ir tāds, kāds noteikts ES tiesību aktos.
Partijās, kas gatavas laišanai tirgū nefasētā veidā, vai brīdī, kad vīnus iepilda pudelēs, gaistošo skābju saturs ir mazāks par vai vienāds ar 14,5 miliekvivalentiem uz litru.
Partijās, kas gatavas laišanai tirgū nefasētā veidā, vai brīdī, kad vīnus iepilda pudelēs, kopējais SO2 saturs ir mazāks par vai vienāds ar 150 mg uz litru.
Vīni ir sausi, nedzirkstoši baltvīni, kuru nokrāsa var būt no bāli dzeltenas līdz zeltainai. Tie ir patīkami viegli, tīri un atspirdzinoši. Tajos bieži ir minerālu, balto ziedu, žāvētu augļu notis ar nedaudz noapaļotu garšu.
Vispārīgie analītiskie parametri
|
— |
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): — |
|
— |
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): — |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: — |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): — |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): — |
5. Vīndarības metodes
5.1. Īpašās vīndarības metodes
1.
Īpašā vīndarības metode
Ir aizliegta jebkāda ražas termiska apstrāde, kas saistīta ar temperatūru, kura pārsniedz 40 °C, ja tai seko tūlītēja cietās fāzes un šķidrās fāzes atdalīšana. Ir aizliegts izmantot koksnes gabalus. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 12 %. Papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgie pienākumi, kas minēti ES tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā [Code rural et de la pêche maritime].
2. Apsaimniekošanas veidi
Audzēšanas prakse
a) Stādījumu biezība
Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 6 000 vīnkoku stādu uz hektāru. Vīnkoku rindstarpu platums nedrīkst būt lielāks par 1,30 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir no 0,80 līdz 1,20 metriem.
b) Apgriešanas noteikumi
Vīnogulājus apgriež pirms fenoloģiskās fāzes, kas atbilst 2–3 izplaukušām lapām, jeb 9. fenoloģiskās fāzes pēc Eihorna [Eichhorn] un Lorenca [Lorenz] skalas ar šādām metodēm: — pēc Gijo [Guyot] vienpleca metodes ar ne vairāk par 10 vīnstīgu pumpuriem vienam vīnkokam, tai skaitā ne vairāk par 8 vīnstīgu pumpuriem uz pleca un 1 vai 2 īsiem augļzariem ar ne vairāk par 2 vīnstīgu pumpuriem, — pēc īsās apgriešanas metodes (veidojot Ruajā [Royat] kordonu) ar ne vairāk par 14 vīnstīgu pumpuriem vienam vīnkokam ar 1 vai 2 zarpamatnēm, uz kurām ir īsi augļzari ar ne vairāk par 2 vīnstīgu pumpuriem. Kordona izveidošanas periods nedrīkst pārsniegt četrus gadus. Šajā periodā ir atļauta vīnkoku apgriešana pēc Gijo vienpleca vai divplecu metodes ar ne vairāk par astoņiem vīnstīgu pumpuriem uz katra pleca. Vīndārzā, kurā vīnkoki tiek apgriezti Ruajā kordona formā, katru gadu drīkst atjaunot ne vairāk kā 20 % dārzā esošo vīnkoku, — vai pēc īsās apgriešanas metodes (veidojot kausa vai vēdekļa formu) ar ne vairāk kā 12 vīnstīgu pumpuriem vienam vīnkokam, apgriežot augļzarus tā, lai uz katra būtu 1 vai 2 vīnstīgu pumpuri.
3. Noteikumi par špaleru izmantošanu un lapotnes augstumu
Audzēšanas prakse
|
— |
Vīnkokus pie špalerām piestiprina pirms fenoloģiskās fāzes, kas atbilst brīdim, kad ķekari noslēdzas, jeb 32. fenoloģiskās fāzes pēc Eihorna un Lorenca skalas. |
|
— |
Tā sastāv no vismaz divām atsiešanas stieplēm un vienas balsta stieples, ja vīnkoki tiek veidoti Gijo vienpleca formā vai Ruajā kordona formā, vai divām atsiešanas stieplēm, ja vīnkoki tiek veidoti kausa vai vēdekļa formā. |
|
— |
Atsiešanas stieples atrodas augstāk par ķekariem. |
|
— |
Pie špaleras nostiprinātās lapotnes augstumam, ko mēra no punkta, kurš atrodas 0,10 metrus zem noliekto zaru piestiprināšanai izmantotās stieples, līdz vīnkoka augšai, jābūt ne mazākam kā rindstarpu platumam, kas reizināts ar 0,6. |
5.2. Maksimālais ražas iznākums
|
1. |
Maksimālais atļautais ražas iznākums 75 hektolitri no hektāra. |
|
2. |
Ražas iznākums 65 hektolitri no hektāra. |
6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Vīnogu novākšana, vinifikācija un vīnu gatavošana un kopšana tiek nodrošināta šādu Njevras [Nièvre] departamenta pašvaldību teritorijā: Garchy, Mesves-sur-Loire, Pouilly-sur-Loire, Saint-Andelain, Saint-Laurent-l’Abbaye, Saint-Martin-sur-Nohain, Tracy-sur-Loire (saraksts izveidots, pamatojoties uz 2020. gada administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru).
7. Vīna vīnogu šķirne(-es)
“Chasselas”
8. Saiknes apraksts
|
a) |
Saiknes veidošanā iesaistīto dabas faktoru apraksts. Ģeogrāfiskais apgabals robežojas ar Parīzes baseina dienvidaustrumiem un stiepjas aptuveni 20 kilometru garumā gar Luāras upes labo krastu. Tas paceļas 270 metrus virs jūras līmeņa jeb vairāk nekā 100 metrus virs ielejas, un tam raksturīga ļoti kontrastaina ainava ar dziļām, sazarotām gravām, kas galvenokārt vērstas ziemeļaustrumu–dienvidrietumu virzienā un atveras pret Luāras lejteces ieleju. Vīndārzs aptver septiņu pašvaldību teritorijas, kas izvietotas ap ģeogrāfiskā apgabala augstāko punktu – Saint-Andelain pakalnu. Tajā ir rodami dažādi ģeoloģiskie slāņi, un šī slāņu daudzveidība atspoguļojas arī norobežotajos, vīnogu audzēšanai atlasītajos zemesgabalos. Priekšroka galvenokārt tiek dota: — kimeridža merģelim jeb “baltajām augsnēm”, kas sastopamas ģeogrāfiskā apgabala centrālajā daļā, pašvaldību Pouilly-sur-Loire un Saint-Andelain teritorijā; šīs augsnes vīndārzos ir sastopamas visbiežāk, — oksfordas laikmeta kaļķakmeņiem, no kuriem veidojušās izteikti akmeņainas augsnes, kas vietējā mērogā tiek sauktas par caillottes; tās ir ļoti bieži sastopamas ģeogrāfiskā apgabala ziemeļaustrumos, — vairāk vai mazāk mālainiem krama pārpalikumiem, kas radušies pēc spēcīgās erozijas posma krīta periodā un ir sastopami galvenokārt Saint-Andelain pašvaldības teritorijā, — vairāk vai mazāk mālainām silīciju saturošām augsnēm, kas ir sastopamas galvenokārt ģeogrāfiskā apgabala galējos rietumos, Tracy-sur-Loire pašvaldības teritorijā. Ģeogrāfiskajā apgabalā valda mīkstināts okeāniskais klimats. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir 600 milimetru, un Luārai ir ļoti liela nozīme temperatūras regulēšanā, jo tā aizvada auksto gaisu prom no gravām, kas pret to novietotas perpendikulāri. |
|
b) |
Saiknes veidošanā iesaistīto cilvēkfaktoru apraksts. Pirmās liecības par vīnkopības iedibināšanos rodamas jau V gadsimtā, kad pastāvēja romanizēto gallu saimniecība “Pauliacum” (“Paula saimniecība”). 680. gadā bīskaps VIGILS [VIGILE] testamentā novēlēja Notre-Dame-d’Auxerre abatijai savu saimniecību Pouilly un savus vīnkokus. Ģeogrāfisko apgabalu šķērsojošais romiešu ceļš ir šā perioda pēdas un liecība, kas arī parāda, ka tirdzniecība te norisinājusies jau senā pagātnē. |
Pateicoties mūku draudzēm, jo īpaši Charité-sur-Loire benediktiešiem, vīndārzs tad piedzīvoja patiesu uzplaukumu. Vienā no nogāzēm, kas paceļas pāri Luārai, par šo vīnkopības izvēršanās laiku liecina aptuveni 4 hektārus plašs zemesgabals, ko dēvē par “Loge aux Moines” (“mūku namiņš”).
Sākot no XVI gadsimta, kuģošana Luārā atviegloja vīnu izplatīšanu, un, kad 1642. gadā tika atklāts Briāra [Briare] kanāls, kas Luāru savieno ar Sēnu, tirdzniecība sāka orientēties uz Parīzi. Tādējādi “Pouilly” vīni nonāca Anglijā, pēc tam kad tos no starpniekiem iegādājās Ruānas [Rouen] gadatirgos. XVII gadsimta beigās tika izveidotas Saint-Vincent vīnkopju brālības.
Visa XVIII gadsimta garumā “Pouilly” vīns tika sūtīts uz Montaržī [Montargis], Fontenblo [Fontainebleau], Parīzi, Versaļu. Tad vīndārzā 2 000 hektāru platībā tika audzētas dažādas vīnogu šķirnes: “Melon B”, “Meslier Saint-François B”, “Sauvignon B” un “Chasselas B”.
XIX gadsimta otrajā pusē liela daļa vīnu ražošanas tika pārtraukta, lai tā vietā ražotu galda vīnogas (“Chasselas B”), kas pa dzelzceļu tika nogādātas uz Parīzes tirgu, kur pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, līdz pat filoksēras izraisītajai krīzei 1890. gadā.
1923. gadā tika pieņemts spriedums, ar ko tika noteikts, ka nosaukumu “Pouilly-sur-Loire” drīkst izmantot tikai vīniem, kurus iegūst no vīnogu šķirnes “Chasselas B”. Tad ražotāji 1948. gadā apvienojās Pouilly kooperatīvajā vīna darītavā, pēc tam – brālībā “Baillis”, kuras mērķis bija popularizēt “Pouilly” vīnus. Kopš tā laika liela daļa saražotās produkcijas tiek tirgota Francijas teritorijā un eksportēta uz vairāk nekā 90 valstīm.
2009. gadā ražošanas apjoms bija aptuveni 1 000 hektolitru no 30 hektāriem vīnkoku stādījumu, ko galvenokārt apstrādā ģimenes uzņēmumi. Vīni ir sausi, nedzirkstoši baltvīni, kuru nokrāsa var būt no bāli dzeltenas līdz zeltainai.
Tie ir patīkami viegli, tīri un atspirdzinoši. Tajos bieži ir minerālu, balto ziedu, žāvētu augļu notis ar nedaudz noapaļotu garšu. Mīkstinātais okeāniskais klimats, no rietumu vējiem pasargātā atrašanās vieta un Luāras tuvums, kam ir izšķirīga nozīme temperatūras regulēšanā, visi kopā rada šajā ģeogrāfiskajā apgabalā izcilus klimatiskos apstākļus vīnogu šķirnes “Chasselas B” audzēšanai.
Mērenā temperatūra vīnkoku veģetācijas periodā nodrošina vīnogu vienmērīgu nogatavošanos, savukārt tas, ka visā vīnogu nogatavošanās periodā siltas dienas mijas ar vēsām naktīm, saglabā svaigumu un attīsta vīnu aromātus.
Šajā reģionā, kas gadsimtu gaitā piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, vienmēr ir saglabājušās vīnkopības tradīcijas. Atrašanās vietas, kurām bija augsts kvalitatīva produkta ieguves potenciāls un kurās vīnkoki pēdējos gadsimtos guva lielu pārsvaru pār citām kultūrām, joprojām tiek izmantotas vīnkopībai.
Šo praksi atspoguļo noteiktais zemesgabalu apgabals, kurā ir vienīgi zemesgabali ar seklu augsni un bieži vien lielu slīpumu. Šajos apstākļos ir vajadzīga optimāla augu un to ražošanas potenciāla pārvaldība, kas izpaužas palielinātā stādīšanas biezībā, vīnkoku kopšanā un rūpīgā apgriešanā. Šajā pārvaldībā atspoguļojas zinātība, ko no saviem senčiem pārmantojusi sabiedrības grupa, kura pieķērusies savām vīnkopības tradīcijām un vīnkopības ietekmētajai ainavai, kā par to liecina līdz šim saglabājušās kopš XVII gadsimta izveidojušās brālības.
Šī zinātība izpaužas arī vairāku paaudžu pieredzē sakņotajā ražotāju spējā parādīt dabiskās vides oriģinalitāti un bagātību, liekot vīniem “Pouilly-sur-Loire” atklāties visā to izsmalcinātībā. Vīnu kopšana to aromātu padara kompleksāku.
“Pouilly-sur-Loire” baltvīni, ko jau XII gadsimtā atklāja Charité-sur-Loire mūki un pēc tam XVI gadsimtā trešās kārtas pārstāvis Gijs KOKIJS [Guy COQUILLE], kurš vērsa uzmanību uz to, ka šā reģiona vīni tiek likti karalistes dižciltīgo galdā, kopš tā laika ir kļuvuši arvien slavenāki. To lieliski atspoguļo šo vīnu starptautiskā tirdzniecība.
9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)
Tiesiskais regulējums:
valsts tiesību akti.
Papildu nosacījuma veids:
atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Nosacījuma apraksts
Tiešās apkaimes apgabalu, kas saskaņā ar atkāpi ir noteikts vinifikācijai un vīnu gatavošanai un kopšanai, pamatojoties uz 2020. gada administratīvi teritoriālo vienību oficiālo klasifikatoru, veido šādu pašvaldību teritorijas:
|
— |
Šēras [Cher] departamentā: Bannay, Bué, Crézancy-en-Sancerre, Jalognes, Menetou-Râtel, Ménétréol-sous-Sancerre, Montigny, Neuvy-deux-Clochers, Saint-Satur, Sainte-Gemme-en-Sancerrois, Sancerre, Sury-en-Vaux, Thauvenay, Veaugues, Verdigny, Vinon, |
|
— |
Luarē [Loiret] departamentā: Beaulieu-sur-Loire, Bonny-sur-Loire, Briare, Gien, Ousson-sur-Loire, Saint-Brisson-sur-Loire, Thou, |
|
— |
Njevras [Nièvre] departamentā: Alligny-Cosne, Bulcy, Cosne-Cours-sur-Loire, La Celle-sur-Loire, Myennes, Neuvy-sur-Loire, Pougny, Saint-Loup, Saint-Père. |
Tiesiskais regulējums:
valsts tiesību akti.
Papildu nosacījuma veids:
papildu noteikumi par marķēšanu.
Nosacījuma apraksts
Visas neobligātās norādes uz etiķetēm norāda ar rakstzīmēm, kuru augstums, platums un biezums nav vairāk kā divreiz lielāks par kontrolētā cilmes vietas nosaukuma rakstzīmju augstumu, platumu un biezumu.
Papildu ģeogrāfiskā nosaukuma “Val de Loire” rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nav lielākas par divām trešdaļām no kontrolētā cilmes vietas nosaukuma rakstzīmju augstuma un platuma.
Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja: — ar to apzīmē kadastrā reģistrētu nosauktu vietu [lieu-dit], — šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.
Saite uz produkta specifikāciju
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/212/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)