<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-389/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CC0389</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:777">EU:C:2021:777</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>22</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>22</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">M. Szpunar</HT> secinājumi – Lieta C‑389/20</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> (Mājsaimniecībā nodarbināto darbinieku bezdarbs)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Maceja Špunara [<HT TYPE="ITALIC">Maciej Szpunar</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20210930">2021. gada 30. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE><NOTE TYPE="ENDNOTE" NUMBERING="roman" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Teksta 42. zemsvītras piezīmē pēc sākotnējās elektroniskās publikācijas ir veikts tipogrāfisks labojums.</P></NOTE></P></TI><STI><P>Lieta C‑389/20</P><P>CJ</P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Tesorería General de la Seguridad Social</HT> (<HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT>)</P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Juzgado de lo Contencioso‑Administrativo n<HT TYPE="SUP">o</HT> 2 de Vigo</HT> (Bigo Administratīvā tiesa Nr. 2, Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm sociālā nodrošinājuma jomā</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 79/7/EEK</KEYWORD><KEYWORD>4. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Diskriminācijas dzimuma dēļ aizliegums</KEYWORD><KEYWORD>Mājsaimniecībā nodarbinātas personas</KEYWORD><KEYWORD>Aizsardzība pret bezdarba risku</KEYWORD><KEYWORD>Izslēgšana</KEYWORD><KEYWORD>Sieviešu dzimuma darbinieču īpaši nelabvēlīgā situācija</KEYWORD><KEYWORD>Sociālās politikas leģitīmie mērķi</KEYWORD><KEYWORD>Samērīgums</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Kā Tiesa jau ir atzinusi, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>tiesības netikt diskriminētam dzimuma dēļ ir vienas no cilvēka pamattiesībām, kuru ievērošana Tiesai ir jānodrošina<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960430">1996. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>P./S.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑13/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:170">EU:C:1996:170</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Juzgado de lo Contencioso‑Administrativo n<HT TYPE="SUP">o</HT> 2 de Vigo</HT> (Bigo Administratīvā tiesa Nr. 2, Spānija) uzdod Tiesai jautājumus it īpaši par Direktīvas 79/7/EEK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Padomes Direktīva (<DATE ISO="19781219">1978. gada 19. decembris</DATE>) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="006" PAGE.FIRST="24" DATE.PUB="1979">OV 1979, L 6, 24. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 4. panta 1. punkta interpretāciju tādas valsts tiesību normas kontekstā, saskaņā ar kuru bezdarbnieka pabalsti vienai darba ņēmēju kategorijai kopumā ir izslēgti no to pabalstu loka, kurus tiem piešķir tiesību aktos paredzētajā sociālā nodrošinājuma sistēmā. Šajā lietā iesniedzējtiesas jautājumu pamatā ir darbs, ko veic mājsaimniecībā nodarbinātas personas – darba ņēmēju grupa, kuras lielāko daļu veido sieviešu dzimuma personas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Vai šajā lietā pastāv netieša diskriminācija, kas ir aizliegta ar Direktīvu 79/7? Šajos secinājumos centīšos atbildēt uz šo jautājumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Savienības tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 79/7</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Direktīvas 79/7 otrajā apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>tā kā vienlīdzīgas attieksmes princips sociālā nodrošinājuma jautājumos, pirmkārt, būtu jāīsteno tiesību aktos noteiktajās sociālā nodrošinājuma sistēmās, kas nodrošina aizsardzību slimības, invaliditātes, vecuma, nelaimes gadījumu darbā, arodslimību un bezdarba gadījumā, kā arī sociālajā palīdzībā, ciktāl ar to paredzēts papildināt vai aizstāt iepriekš minētās sistēmas<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>.</P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 1. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Šīs direktīvas mērķis ir sociālā nodrošinājuma jomā un citos sociālās aizsardzības posmos, kas paredzēti 3. pantā, pakāpeniski īstenot vienlīdzīgas attieksmes principu pret vīriešiem un sievietēm sociālā nodrošinājuma jautājumos, šeit turpmāk sauktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>vienlīdzīgas attieksmes princips<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 3. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Šī direktīva attiecas uz:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>tiesību aktos noteiktajām sistēmām, kas nodrošina aizsardzību šādos gadījumos:</TXT><P>[..]</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>bezdarbs;</P></ITEM></LIST></P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></P></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 4. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Vienlīdzīgas attieksmes princips nozīmē to, ka nepastāv nekāda – ne tieša, ne netieša – diskriminācija dzimuma dēļ, jo īpaši atsaucoties uz civilo vai ģimenes stāvokli, konkrēti, attiecībā uz:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>sociālā nodrošinājuma sistēmu darbības apjomu un pieejas nosacījumiem,</P></ITEM><ITEM><P>pienākumu veikt iemaksas un iemaksu aprēķināšanu,</P></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2006/54/EK</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Direktīvas 2006/54/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20060705">2006. gada 5. jūlijs</DATE>) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="204" PAGE.FIRST="23" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 204, 23. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 1. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Mērķis<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos.</P><P>Tālab tajā ietverti noteikumi, lai īstenotu vienlīdzības principu attiecībā uz:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>piekļuvi darba iespējām, tostarp paaugstināšanai amatā, un profesionālajai sagatavošanai;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>darba nosacījumiem, tostarp darba samaksu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>nodarbinātības sociālā nodrošinājuma sistēmām.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 2. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>nodarbinātības sociālā nodrošinājuma sistēmas<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>: tādas sistēmas, kas nav reglamentētas Direktīvā [79/7], kuru nolūks ir nodrošināt uzņēmuma vai uzņēmumu grupas, tautsaimniecības nozares vai profesijas vai profesiju grupas darba ņēmējiem – darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām – pabalstus, lai papildinātu ar likumu noteiktajā sociālā nodrošinājuma sistēmā paredzētos pabalstus vai tos aizstātu neatkarīgi no tā, vai dalība šādā sistēmā ir obligāta vai pēc izvēles.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Spānijas tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">LGSS</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ley General de la Seguridad Social</HT> (Vispārējais sociālā nodrošinājuma likums) konsolidētās redakcijas, kura ir apstiprināta ar <DATE ISO="20151030">2015. gada 30. oktobra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Real Decreto Legislativo 8/2015 por el que se aprueba el texto refundido de la Ley General de la Seguridad Social</HT> (Karaļa leģislatīvais dekrēts 8/2015, ar ko apstiprina Vispārējā sociālā nodrošinājuma likuma pārskatīto tekstu)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><DATE ISO="20151031">2015. gada 31. oktobra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">BOE</HT> Nr. 261, 103291. lpp.; labojums – <DATE ISO="20160211">2016. gada 11. februāra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">BOE</HT> Nr. 36, 10898. lpp.</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/><HT TYPE="ITALIC">LGSS</HT><QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>), 251. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Aizsargājošie pasākumi<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Darba ņēmējiem, kam piemēro īpašo mājsaimniecībā nodarbināto personu regulējumu, ir tiesības saņemt sociālā nodrošinājuma pabalstus atbilstoši vispārējā sociālā nodrošinājuma sistēmā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem, ņemot vērā šādas īpatnības:</P><P>[..]</P><?PAGE NO="4"?><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>īpašais mājsaimniecībā nodarbināto personu regulējums neietver aizsardzību bezdarba gadījumā.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">LGSS</HT> 264. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Aizsargātās personas<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Šādu personu aizsardzība bezdarba gadījumā ir nodrošināta ar nosacījumu, ka tās šajā nolūkā veic iemaksas:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>darba ņēmēji, uz kuriem attiecas vispārējā sociālā nodrošinājuma sistēma;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>darba ņēmēji, uz kuriem attiecas īpašās sociālā nodrošinājuma sistēmas, kuras sedz šo risku, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās īpatnības;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Karaļa dekrēts 625/1985</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><DATE ISO="19850402">1985. gada 2. aprīļa</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Real Decreto 625/1985, por el que se desarrolla la Ley 31/1984, de 2 de agosto, de Protección por Desempleo</HT> (Karaļa dekrēts 625/1985, ar ko īsteno <DATE ISO="19840802">1984. gada 2. augusta</DATE> Likumu 31/1984 par aizsardzību bezdarba gadījumā)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><DATE ISO="19850507">1985. gada 7. maija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">BOE</HT> Nr. 109, 12699. lpp.; labojums – <DATE ISO="19850605">1985. gada 5. jūnija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">BOE</HT> Nr. 134, 16992. lpp.</P></NOTE> 19. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Iemaksas<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Visiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas vispārējā sistēma un īpašas sociālā nodrošinājuma sistēmas, kuras nodrošina aizsardzību pret bezdarba risku, ir jāveic iemaksas saistībā ar šādu risku. Bezdarba riska iemaksu aprēķina bāze ir tāda pati kā tā, kas ir paredzēta nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlietas rašanās fakti, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>CJ ir mājsaimniecībā nodarbināta darbiniece un strādā pie darba devēja, kas ir fiziska persona. Kopš 2011. gada janvāra viņa ir piesaistīta īpašai sociālā nodrošinājuma sistēmai, kas piemērojama mājsaimniecībā nodarbinātām personām (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>īpaša sistēma, kas piemērojama mājsaimniecībā nodarbinātām personām<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>CJ <DATE ISO="20191108">2019. gada 8. novembrī</DATE> iesniedza pieteikumu <HT TYPE="ITALIC">Tesorería General de la Seguridad Social</HT> (Vispārējā sociālā nodrošinājuma kase; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/><HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT><QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>) par iemaksu veikšanu aizsardzībai pret bezdarba risku, lai iegūtu tiesības saņemt pabalstus. Šim pieteikumam bija pievienota darba devēja rakstveida piekrišana veikt lūgto iemaksu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20191113">2019. gada 13. novembra</DATE> lēmumu <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> noraidīja šo pieteikumu, pamatojoties uz to, ka, tā kā CJ bija piesaistīta īpašajai sistēmai, kas piemērojama mājsaimniecībā nodarbinātām personām, tad iespēja veikt iemaksas šajā sistēmā, lai saņemtu aizsardzību pret risku bezdarba gadījumā, <HT TYPE="ITALIC">LGSS</HT> 251. panta d) punktā esot skaidri izslēgta. Šo lēmumu <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> apstiprināja ar <DATE ISO="20191219">2019. gada 19. decembra</DATE> lēmumu, kas tika pieņemts pēc CJ iesnieguma par administratīvā akta apstrīdēšanu padotības kārtībā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>CJ <DATE ISO="20200605">2020. gada 5. jūnijā</DATE> par otro <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> lēmumu cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Juzgado de lo Contencioso‑Administrativo n<HT TYPE="SUP">o</HT> 2 de Vigo</HT> (Bigo Administratīvā tiesa Nr. 2), būtībā apgalvojot, ka ar šo valsts tiesību normu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>pamatlietā aplūkotā tiesību norma<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>) mājsaimniecībā nodarbinātas personas tiek nostādītas sociāli grūtā situācijā, ja viņu nodarbinātība tiek pārtraukta ar viņiem nesaistītu iemeslu dēļ. Šajā situācijā ir neiespējami piekļūt ne tikai bezdarbnieka pabalstam, bet arī citiem sociāliem pabalstiem, kas ir pakārtoti minētā pabalsta tiesību izbeigšanās faktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Juzgado de lo Contencioso‑Administrativo n<HT TYPE="SUP">o</HT> 2 de Vigo</HT> (Bigo Administratīvā tiesa Nr. 2) ar <DATE ISO="20200729">2020. gada 29. jūlija</DATE> nolēmumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20200814">2020. gada 14. augustā</DATE>, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>1)</NO.P><TXT>Vai [Direktīvas 79/7] 4. panta 1. punkts, ar ko ir aizliegta jebkāda – tieša vai netieša – diskriminācija dzimuma dēļ attiecībā uz pienākumu veikt sociālās iemaksas, un [Direktīvas 2006/54] 5. panta b) punkts, kurā ir paredzēts identisks tiešas vai netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ aizliegums attiecībā uz sociālās sistēmas darbības jomu un pieejas nosacījumiem, kā arī pienākumu veikt iemaksas un iemaksu aprēķināšanu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā <HT TYPE="ITALIC">LGSS</HT> 251. panta d) punkts, saskaņā ar kuru [<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>]īpašais mājsaimniecībā nodarbināto personu regulējums neietver aizsardzību bezdarba gadījumā<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja uz iepriekšējo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai ir jāuzskata, ka minētā tiesību norma ir aizliegtas diskriminācijas piemērs saskaņā ar Direktīvas 2006/54 9. panta 1. punkta e) un/vai k) apakšpunkta noteikumiem, ciktāl strīdīgās tiesību normas, proti, <HT TYPE="ITALIC">LGSS</HT> 251. panta d) punkta, adresāti ir gandrīz tikai sievietes?<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT>, Spānijas valdība, kā arī Eiropas Komisija. Tiesas sēdē, kas notika <DATE ISO="20210630">2021. gada 30. jūnijā</DATE>, CJ, <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT>, Spānijas valdības, kā arī Komisijas vārdā tika sniegti mutvārdu apsvērumi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par pieņemamību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumos <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> un Spānijas valdība apšauba lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un tajā ietverto jautājumu pieņemamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Vispirms <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> norāda, ka pamatlieta ir mākslīgi izveidota tādā ziņā, ka CJ esot vērsusies iesniedzējtiesā, balstoties uz maldīgiem pamatiem. Proti, strīds attiecoties nevis uz apgalvotajām tiesībām veikt iemaksas, bet gan uz sociālā nodrošinājuma tiesību atzīšanu attiecībā uz bezdarbnieka pabalstiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Turpinājumā <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> un Spānijas valdība apgalvo, ka šāda atzīšana ir sociālo tiesu kompetencē un ka līdz ar to iesniedzējtiesai kā administratīvajai tiesai nav jurisdikcijas izskatīt šo lietu. Tādējādi, pēc šīs valdības domām, nepastāvot nekāda saikne starp šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu risinājumu un pamatlietas risinājumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> arī apgalvo, ka gadījumā, ja pamatlieta faktiski attiektos uz tiesību veikt iemaksas atzīšanu, Direktīvas 79/7 interpretācija nebūtu nepieciešama, lai iesniedzējtiesa varētu lemt par šo lūgumu. Tik tiešām, jautājums par mājsaimniecībā nodarbinātajām personām piemērojamās īpašās sistēmas aizsargājošo pasākumu apjomu būtu jānošķir no jautājuma par šīs sistēmas finansēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Visbeidzot, tieši neizvirzot iebildi par nepieņemamību, Spānijas valdība apgalvo, ka Direktīva 79/7 pamatlietā nav piemērojama. Turklāt tā apgalvo, ka prejudiciālie jautājumi ir jāatzīst par nepieņemamiem, ciktāl tie attiecas uz Direktīvu 2006/54. Formāli neizvirzot nepieņemamības pamatu, Komisija arī norāda, ka šī pēdējā minētā direktīva šajā gadījumā nav piemērojama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Es uzskatu, ka, izņemot argumentu par Direktīvu 2006/54, šie argumenti ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Pirmkārt, attiecībā uz apgalvojumu, ka pamatlieta esot mākslīgi izveidota un prejudiciālie jautājumi esot hipotētiski, ir jāatgādina, ka uz prejudiciālajiem jautājumiem par Savienības tiesībām attiecas atbilstības pieņēmums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gauweiler</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑62/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:400">EU:C:2015:400</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181210">2018. gada 10. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wightman</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑621/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:999">EU:C:2018:999</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka šī tiesvedība ir par mājsaimniecībā nodarbināto personu sociālā nodrošinājuma tiesību uz bezdarbnieka pabalstiem atzīšanu. Savā prasībā CJ apstrīd to, ka <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> noraidīja lūgumu veikt iemaksas, lai segtu risku bezdarba gadījumā, nevis lai īstenotu apgalvotās tiesības veikt iemaksas, bet gan tādēļ, <HT TYPE="ITALIC">lai</HT> iegūtu tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu. No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka šā noraidījuma pamatā ir likumdošanas politikas lēmums, saskaņā ar kuru mājsaimniecībā nodarbinātām personām tiek liegta iespēja saņemt sociālos pabalstus bezdarba gadījumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> <DATE ISO="20191113">2019. gada 13. novembra</DATE> lēmumā izdarīja secinājumu, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>šai darba ņēmēju grupai pašlaik nav iespējams veikt iemaksas sociālā nodrošinājuma sistēmā, <HT TYPE="ITALIC">lai nodrošinātu aizsardzību bezdarba gadījumā</HT><QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>. Mans izcēlums.</P></NOTE>. Tādējādi iesniedzējtiesa uzskata, ka, tā kā <HT TYPE="ITALIC">LGSS</HT> 251. panta d) punkts, ar kuru tiek īstenots šis lēmums, ir piemērojams darba ņēmēju grupai, uz kuru attiecas īpaša sistēma, kas piemērojama mājsaimniecībā nodarbinātām personām, kurā ietilpst gandrīz tikai sievietes, šī tiesību norma attiecībā uz tiesību aktos paredzētās sociālā nodrošinājuma sistēmas piemērošanas jomu var radīt netiešu diskrimināciju dzimuma dēļ, kas ir aizliegta ar Direktīvu 79/7.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Tā kā iesniedzējtiesas nolēmumā ir sniegti apjomīgi precizējumi par uzdoto jautājumu atbilstību, manuprāt, Tiesa nevarētu noraidīt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, pamatojoties uz to, ka ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību normas interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktisko situāciju vai tās priekšmetu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Šajā nozīmē skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gauweiler</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑62/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:400">EU:C:2015:400</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181210">2018. gada 10. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wightman</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑621/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:999">EU:C:2018:999</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Otrkārt, apgalvojums, saskaņā ar kuru atbilstoši valsts tiesību normām iesniedzējtiesas kompetencē neesot izskatīt šo strīdu, ciktāl tas attiecas uz sociālā nodrošinājuma tiesību uz bezdarbnieka pabalstu atzīšanu un tādējādi ietilpst sociālo tiesu jurisdikcijā, nevar būt pietiekams, lai izraisītu šī jautājuma nepieņemamību, jo Tiesai nav jāapšauba iesniedzējtiesas veiktais valsts noteikumu par tiesu organizāciju un procedūru vērtējums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200930">2020. gada 30. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CPAS de Liège</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑233/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:757">EU:C:2020:757</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Proti, tai ir jāievēro lēmums par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko ir pieņēmusi kādas dalībvalsts tiesa, ja šis lēmums nav atcelts saskaņā ar valsts tiesībās iespējami paredzētajiem tiesību aizsardzības<?PAGE NO="7"?> līdzekļiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200716">2020. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Governo della Repubblica italiana</HT> (Itālijas miertiesnešu statuss)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑658/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:572">EU:C:2020:572</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Šajā ziņā es atgādinu, ka attiecībā uz valsts tiesību normu interpretāciju Tiesai principā jābalstās uz vērtējumiem, kas izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, ņemot vērā, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesas kompetencē nav interpretēt dalībvalsts tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151006">2015. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Târşia</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑69/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:662">EU:C:2015:662</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0013">13.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191016">2019. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Glencore Agriculture Hungary</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑189/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:861">EU:C:2019:861</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Treškārt un visbeidzot, attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru prejudiciālie jautājumi neesot pieņemami un kurš ir balstīts uz iespējamu Direktīvu 79/7 un 2006/54 nepiemērojamību pamatlietai, ir jākonstatē, ka, ciktāl šī tiesvedība, kā turklāt norāda iesniedzējtiesa, attiecas uz apgalvotu netiešu diskrimināciju dzimuma dēļ, Direktīva 79/7 pamatlietā ir piemērojama. Šī diskriminācija attiecas uz Spānijas sociālā nodrošinājuma sistēmas, kura nodrošina aizsardzību it īpaši pret risku bezdarba gadījumā, piemērošanas jomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Savukārt Direktīva 2006/54 šajā lietā nav piemērojama. No šīs direktīvas 1. panta izriet, ka tās mērķis ir nodrošināt tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, un tajā ir ietvertas tiesību normas, kuru mērķis ir īstenot šo principu, it īpaši attiecībā uz darba nosacījumiem, tostarp darba samaksu. Jēdzienos <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>darba nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>darba samaksa<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> nevar tikt ietverti sociālā nodrošinājuma režīmi vai pabalsti, kā, piemēram, pabalsts bezdarba gadījumā, kuri tieši reglamentēti likumā, izņemot gadījumu, kad par to ir panākta vienošanās uzņēmumā vai konkrētajā profesionālajā nozarē, un kuri obligāti ir piemērojami vispārējām darbinieku kategorijām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121122">2012. gada 22. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Elbal Moreno</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑385/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:746">EU:C:2012:746</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Turklāt no minētās direktīvas 1. panta otrās daļas c) punkta un 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta, tos lasot kopsakarā, izriet, ka šī direktīva attiecas nevis uz tiesību aktos noteiktajām sistēmām, bet gan uz nodarbinātības sociālā nodrošinājuma sistēmām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apsvērumus, es uzskatu, ka otrais prejudiciālais jautājums ir jānoraida kā nepieņemams. Tomēr ierosinu Tiesai uzskatīt, ka šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par lietas būtību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pirmā prejudiciālā jautājuma pārformulēšana</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Šo secinājumu 30. punktā izklāstīto iemeslu dēļ ierosinu Tiesai atbildēt tikai uz pirmo prejudiciālo jautājumu, to pārformulējot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Tiesai būtībā tiek uzdots jautājums par to, vai Direktīvas 79/7 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, ar ko bezdarbnieka pabalsti tiek izslēgti no to pabalstu loka, kuri saskaņā ar tiesību aktos paredzēto sociālā nodrošinājuma sistēmu tiek piešķirti mājsaimniecībā nodarbinātajām personām, ja tiek konstatēts, ka šīs personas pārsvarā ir tikai sievietes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Lai piedāvātu lietderīgu atbildi uz šo jautājumu, izvērtēšu, pirmkārt, vai pamatlietā aplūkotā tiesību norma ietilpst Direktīvas 79/7 piemērošanas jomā (2. iedaļa). Tā kā šķiet, ka šī direktīva attiecas uz bezdarbnieka pabalstiem, otrkārt, pārbaudīšu, vai šo pabalstu izslēgšana no to pabalstu<?PAGE NO="8"?> loka, kurus piešķir saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">LGSS</HT> 251. panta d) punktā paredzēto īpašo sistēmu, kas ir piemērojama mājsaimniecībā nodarbinātām personām, ir, kā to ierosina uzskatīt iesniedzējtiesa, netieša diskriminācija dzimuma dēļ, kas ir aizliegta ar šo direktīvu (3. iedaļa).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vai pamatlietā aplūkotā tiesību norma ietilpst Direktīvas 79/7 piemērošanas jomā?</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Ņemot vērā apsvērumus, kas formulēti lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamības vērtējumā, sniegšu īsu izklāstu attiecībā uz šo jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Pirmkārt, vēlos norādīt, ka savā prasībā CJ vēršas pret to, ka <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> noraidīja viņas lūgumu veikt iemaksas ar nolūku segt risku bezdarba gadījumā, <HT TYPE="ITALIC">lai iegūtu tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstus</HT>. Otrkārt, vēlos uzsvērt, ka šie pabalsti ietilpst Direktīvas 79/7 materiālajā piemērošanas jomā, ciktāl tie iekļaujas tiesību aktos noteiktajās sistēmās, kas nodrošina aizsardzību pret riskiem, kuri ir uzskaitīti šīs direktīvas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Saskaņā ar Direktīvas 79/7 2. pantu tā ir piemērojama darba ņēmējiem, līdz ar to tāda mājsaimniecībā nodarbināta darbiniece kā CJ ietilpst šīs direktīvas <HT TYPE="ITALIC">ratione personae</HT> piemērošanas jomā.</P></NOTE> 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Līdz ar to es uzskatu, ka pamatlietā aplūkotā tiesību norma ietilpst Direktīvas 79/7 materiālajā piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vai pamatlietā aplūkotajā tiesību normā paredzētā bezdarbnieka pabalstu izslēgšana no to pabalstu loka, kurus piešķir īpašajā sociālā nodrošinājuma sistēmā, kas piemērojama mājsaimniecībā nodarbinātajiem darbiniekiem, ir netieša diskriminācija dzimuma dēļ Direktīvas 79/7 izpratnē?</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesai ir šaubas par <HT TYPE="ITALIC">LGSS</HT> 251. panta d) punkta saderību ar Savienības tiesībām. Proti, darba ņēmēju grupa, uz kuru attiecas īpašā sistēma, kas piemērojama mājsaimniecībā nodarbinātām personām, sastāvot gandrīz tikai no sieviešu dzimuma personām. Līdz ar to šī tiesību norma ietverot netiešu diskrimināciju dzimuma dēļ, jo ar to sievietēm, kuras ietilpst šajā grupā, tiek liegta iespēja saņemt bezdarbnieka sociālo pabalstu, liedzot tām veikt iemaksas šā riska segšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Pamatlietas dalībnieku un ieinteresēto personu vidū ir domstarpības par to, vai pastāv šāda netieša diskriminācija attiecībā uz mājsaimniecībā nodarbinātām personām. Spānijas valdība apgalvo, ka atšķirīgā attieksme, kas izpaužas tādējādi, ka no īpašās sistēmas, kura piemērojama mājsaimniecībā nodarbinātām personām, tiek izslēgta aizsardzība pret bezdarba risku, neietver netiešu diskrimināciju dzimuma dēļ. <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> nenoliedz šādas diskriminācijas pastāvēšanu, bet uzskata to par attaisnotu un apgalvo, ka pamatlietā aplūkotā valsts tiesību norma ir samērīga<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Tā kā Spānijas valdība apgalvoja, ka nepastāv netieša diskriminācija, tā tikai pakārtoti aizstāvēja šo nostāju attiecībā uz nevienlīdzīgās attieksmes pamatojumu un pamatlietā aplūkotās tiesību normas samērīgumu.</P></NOTE>. Savukārt Komisija apgalvo, ka šī norma nepārprotami ir netieša diskriminācija, un apšauba gan dažus pamatojuma iemeslus, gan samērību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Lai noteiktu, vai pamatlietā aplūkotā tiesību norma ir netieša diskriminācija dzimuma dēļ Direktīvas 79/7 izpratnē, vispirms pievērsīšos jautājumam, vai ar šo tiesību normu ir ieviesta faktiska nevienlīdzīga attieksme dzimuma dēļ. Pēc tam izvērtēšu, vai šāda nevienlīdzība var tikt objektīvi pamatota, ņemot vērā Direktīvas 79/7 normas, un visbeidzot – vai attiecīgajā gadījumā tā ir samērīga.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vai pamatlietā aplūkotā tiesību norma rada nevienlīdzīgu attieksmi dzimuma dēļ?</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Vispirms atgādināšu, ka Tiesa vairākkārt ir nospriedusi, ka dalībvalstīm, īstenojot savu kompetenci organizēt savas sociālā nodrošinājuma sistēmas un – tā kā Savienības līmenī šīs sistēmas nav saskaņotas – nosakot sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķiršanas nosacījumus, ir jāievēro Savienības tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Saistībā ar Direktīvu 79/7 skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Espadas Recio</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑98/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:833">EU:C:2017:833</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 79/7 1. pantu tās mērķis ir sociālā nodrošinājuma jomā un citos sociālās aizsardzības posmos, kas paredzēti 3. pantā, pakāpeniski īstenot vienlīdzīgas attieksmes principu pret vīriešiem un sievietēm sociālā nodrošinājuma jautājumos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>No judikatūras izriet, ka Direktīva 79/7 attiecīgajā jomā ir tikai vienlīdzības principa – kas ir viens no tiesību pamatprincipiem – izpausme. Pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960430">1996. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>P./S.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑13/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:170">EU:C:1996:170</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī Lenaerts, K., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>L’égalité de traitement en droit communautaire. Un principe unique aux apparences multiples<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>, <HT TYPE="ITALIC">Cahiers de droit européen</HT>, 1991, 3.–41. lpp.</P></NOTE>. Šīs direktīvas 4. panta 1. punktā ir precizēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>vienlīdzīgas attieksmes princips nozīmē to, ka nepastāv nekāda – ne tieša, ne netieša – diskriminācija dzimuma dēļ, [..], konkrēti, attiecībā uz [..] sociālā nodrošinājuma sistēmu darbības apjomu un pieejas nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka dalībvalstīm, īstenojot savu kompetenci sociālā nodrošinājuma un it īpaši bezdarbnieka pabalstu jomā, ir jāievēro Direktīvas 79/7 4. panta 1. punkts, ar kuru tiek īstenots diskriminācijas aizlieguma princips dzimuma dēļ sociālā nodrošinājuma jomā.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par Spānijas valdības argumentu attiecībā uz situāciju nesalīdzināmību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Uzreiz atgādināšu, ka atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai diskriminācija pastāv tikai tad, ja atšķirīgas normas piemēro salīdzināmās situācijās vai ja atšķirīgās situācijās piemēro vienu un to pašu normu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Skat. it īpaši spriedumus, 1995. gada 14. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schumacker</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑279/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:31">EU:C:1995:31</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040330">2004. gada 30. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Alabaster</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑147/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:192">EU:C:2004:192</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090716">2009. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gómez‑Limón Sánchez‑Camacho</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑537/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:462">EU:C:2009:462</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Praxair MRC</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑486/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:379">EU:C:2019:379</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā saistībā vēlos precizēt, ka Savienības sociālo tiesību mērķu nolūkā netiešās diskriminācijas jēdziens galvenokārt ir saistīts ar atšķirīgu attieksmi salīdzināmās situācijās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Tobler, C., <HT TYPE="ITALIC">Limites et potentiel du concept de discrimination indirecte</HT>, Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ģenerāldirektorāts (Eiropas Komisija), 2009, 1.–85. lpp., it īpaši 24. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Spānijas valdība, pamatojoties uz spriedumu MB (Dzimuma maiņa un vecuma pensija)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180626">2018. gada 26. jūnijs</DATE> (<NO.CASE>C‑451/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:492">EU:C:2018:492</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, uzskata, ka mājsaimniecībā nodarbināto personu situācija nav salīdzināma ar citu vispārējās sistēmas darbinieku situāciju un līdz ar to nepastāv netieša diskriminācija dzimuma dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Šis arguments mani nepārliecina. Ir jākonstatē ne tikai tas, ka abas attiecīgās situācijas ir salīdzināmas no tiesību uz bezdarbnieka pabalstiem viedokļa, bet turklāt tas, ka Spānijas valdība, atsaucoties uz šo spriedumu, šķiet, jauc jēdzienus <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>tieša diskriminācija<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>netieša diskriminācija<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Direktīvas 2006/54 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir definēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>tieša diskriminācija<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> pastāv tad, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>ja attieksme pret vienu personu ir mazāk labvēlīga dzimuma dēļ, nekā attieksme pret kādu citu ir, ir bijusi vai būtu bijusi līdzīgā situācijā<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>. Savā judikatūrā Tiesa ir norādījusi, ka Direktīvas 79/7 kontekstā šis jēdziens būtu jāsaprot tāpat. Šajā ziņā tā ir precizējusi, ka gadījumā, ja šāda mazāk labvēlīga attieksme ir balstīta uz dzimumu un var tikt uzskatīta par tiešu diskrimināciju Direktīvas 79/7 4. panta 1. punkta izpratnē, vēl ir jāpārbauda, vai abas izskatāmās situācijas ir salīdzināmas. Skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180626">2018. gada 26. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>MB (Dzimuma maiņa un vecuma pensija)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑451/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:492">EU:C:2018:492</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). No tā izriet, ka gadījumā, ja aplūkotās situācijas nav salīdzināmas, atšķirīgā attieksme nav tieša diskriminācija. Turklāt pamatojuma līmenī ir jānošķir jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>tieša diskriminācija<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>netieša diskriminācija<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>. Kamēr pirmo jēdzienu var pamatot tikai ar īpašiem iemesliem, kuri ir skaidri paredzēti likumā, otrais var tikt pamatots ar <HT TYPE="ITALIC">objektīviem iemesliem</HT>. Līdz ar to jautājums par to, vai diskrimināciju var <HT TYPE="ITALIC">objektīvi pamatot</HT>, rodas tikai netiešas diskriminācijas pārbaudē.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Vēlos atgādināt, ka no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka pamatlietā aplūkotā tiesību norma ietver nevis tiešu diskrimināciju, bet gan netiešu diskrimināciju dzimuma dēļ Direktīvas 79/7 4. panta 1. punkta nozīmē. Atšķirībā no lietas, kurā tika pieņemts spriedums MB (Dzimuma maiņa un vecuma pensija)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180626">2018. gada 26. jūnijs</DATE> (<NO.CASE>C‑451/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:492">EU:C:2018:492</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>): <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>Tātad jākonstatē, ka pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā pret personu, kura ir mainījusi dzimumu pēc laulības noslēgšanas, <HT TYPE="ITALIC">tieši dzimuma dēļ</HT> ir paredzēts attiekties mazāk labvēlīgi nekā pret personu, kura ir saglabājusi savu iedzimto dzimumu un ir laulībā, lai arī šīs personas ir salīdzināmās situācijās.<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> Mans izcēlums.</P></NOTE>, no šī iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka pamatlietā aplūkotā tiesību norma ir formulēta neitrāli. Proti, šī tiesību norma ir bez izšķirībām piemērojama viena vai otra dzimuma mājsaimniecībā nodarbinātām personām un līdz ar to nerada tiešu diskrimināciju dzimuma dēļ, ko varētu apstrīdēt tādēļ, ka mājsaimniecībā nodarbinātu personu situācija nav salīdzināma ar citu darba ņēmēju situāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>It īpaši saistībā ar vienlīdzīgu darba samaksu starp vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmējiem skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990511">1999. gada 11. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Angestelltenbetriebsrat der Wiener Gebietskrankenkasse</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑309/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:241">EU:C:1999:241</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Līdz ar to Spānijas valdības arguments ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par īpaši nelabvēlīgu situāciju viena dzimuma personām salīdzinājumā ar otra dzimuma personām</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Spānijas valdība apgalvo, ka atšķirīgā attieksme, kas ieviesta ar izslēgšanas noteikumu, attiecīgajiem darbiniekiem nerada kaitējumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Spānijas valdība uzskata, ka šāda pieeja izriet no spriedumiem, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150414">2015. gada 14. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cachaldora Fernández</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑527/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:215">EU:C:2015:215</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Espadas Recio</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑98/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:833">EU:C:2017:833</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Tomēr ir jāatgādina, kā tiek uzskatīts daļā doktrīnas, ka kaitējuma esamība nav nosacījums netiešas diskriminācijas pastāvēšanai. Tādējādi, pat ja kaitējums bieži vien var liecināt par diskrimināciju, jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>diskriminācija<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> pats par sevi nenozīmē kaitējuma esamību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Geulette, A., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>De la discrimination indirecte telle qu’appréhendée par la Cour de justice des communautés européennes au regard du règlement 1408/71/CEE et de la directive 79/7/CEE<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, <HT TYPE="ITALIC">Revue belge de sécurité sociale</HT>, 2. ceturksnis, 2003, 541.–582. lpp., it īpaši 554. lpp. un tajā minētā doktrīna. Šajā ziņā Tiesa jau ir nospriedusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>diskriminācijas jēdziens pēc definīcijas nenozīmē, ka ir radies tiešs kaitējums, [un] ka šis jēdziens vispirms nozīmē, ka salīdzināmos gadījumos ir bijuši paredzēti atšķirīgi nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>. Tomēr <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>atšķirīgu nosacījumu piemērošana var radīt kaitējumu, kas tādējādi var tikt uzskatīts par sekām, kas norāda uz diskrimināciju<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>. Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19600510">1960. gada 10. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Barbara</HT> u.c./Augstā iestāde</NAME.CASE> (no <NO.CASE>3/58 līdz 18/58, 25/58 un 26/58</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1960:18">EU:C:1960:18</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 404. lpp.).</P></NOTE>. Tātad ir jānoskaidro, vai attiecīgajam valsts pasākumam var būt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>kaitējumu radoša vai atšķirīga<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> ietekme uz personām, kuras pieder pie vienas grupas, salīdzinājumā ar ietekmi, kāda tam ir uz personām, kuras pieder pie citas grupas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Par ASV doktrīnas attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/><HT TYPE="ITALIC">disarate impact</HT><QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> (angļu val. – atšķirīga ietekme) ietekmi saistībā ar netiešu diskrimināciju Savienības sociālajās tiesībās skat. it īpaši Tobler, C., <HT TYPE="ITALIC">Indirect Discrimination. A Case Study into the Development of the Legal Concept of Indirect Discrimination under EC Law</HT>, Intersentia, Antverpene–Oksforda, 2005, 91.–96. lpp. Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19810331">1981. gada 31. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Jenkins</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>96/80</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1981:80">EU:C:1981:80</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 925. lpp., 13. apsvērums), kā arī ģenerāladvokāta Dž. P. Vornera [<HT TYPE="ITALIC">J.‑P. Warner</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Jenkins</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>96/80</NO.CASE>, nav publicēti, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1981:21">EU:C:1981:21</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 936. un 937. lpp.).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Kad tas ir precizēts, es uzskatu, ka Spānijas valdība vēlējās teikt, ka pamatlietā aplūkotā tiesību norma nerada īpaši <HT TYPE="ITALIC">nelabvēlīgu</HT> situāciju mājsaimniecībā nodarbinātām personām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Es nepiekrītu šim argumentam. Gluži pretēji, uzskatu, ka pamatlietā aplūkotā tiesību norma rada īpaši nelabvēlīgu situāciju mājsaimniecībā nodarbinātām personām, kā to pamatošu turpmākajos apsvērumos.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Pirmkārt, vēlos norādīt, ka Direktīvā 79/7 nav definēts jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>netieša diskriminācija<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Pirmoreiz Tiesa uz netiešu diskrimināciju (pilsonības dēļ) atsaucās <DATE ISO="19740212">1974. gada 12. februāra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sotgiu</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>152/73</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1974:13">EU:C:1974:13</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0011">11.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) attiecībā uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 1612/68 (<DATE ISO="19681015">1968. gada 15. oktobris</DATE>) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="257" PAGE.FIRST="2" DATE.PUB="1968">OV 1968, L 257, 2. lpp.</REF.DOC.OJ>): <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>Noteikumi par vienlīdzīgu attieksmi [..] aizliedz ne tikai atklātu diskrimināciju pilsonības dēļ, bet arī <HT TYPE="ITALIC">jebkura veida apslēptu diskrimināciju</HT>, kura, piemērojot citus atšķirības kritērijus, faktiski noved pie tāda paša rezultāta.<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> Mans izcēlums. Attiecībā uz nesenu judikatūru darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā, kurā Tiesa izmanto šo jēdzienu, skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200402">2020. gada 2. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>PF u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑830/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:275">EU:C:2020:275</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Tomēr no Tiesas judikatūras izriet, ka šis jēdziens šīs direktīvas kontekstā ir jāsaprot tāpat kā Direktīvas 2006/54 kontekstā. Pēdējās minētās direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>netieša diskriminācija dzimuma dēļ<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> ir definēts kā situācija, kurā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse nostāda viena dzimuma personas <HT TYPE="ITALIC">īpaši nelabvēlīgā situācijā</HT> salīdzinājumā ar otra dzimuma personām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Villar Láiz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑161/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:382">EU:C:2019:382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210121">2021. gada 21. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">INSS</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑843/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:55">EU:C:2021:55</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Mans izcēlums. Jānorāda, ka šis spriedums iezīmē šā jēdziena definīcijas izmaiņas salīdzinājumā ar agrāko judikatūru, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>netieša diskriminācija šīs tiesību normas izpratnē pastāv tad, ja, piemērojot valsts pasākumu, kaut arī tas ir formulēts neitrāli, <HT TYPE="ITALIC">nelabvēlīgā situācijā</HT> ir daudz vairāk sieviešu nekā vīriešu<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>. Mans izcēlums. Skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111020">2011. gada 20. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brachner</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑123/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:675">EU:C:2011:675</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121122">2012. gada 22. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Elbal Moreno</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑385/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:746">EU:C:2012:746</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150414">2015. gada 14. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cachaldora Fernández</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑527/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:215">EU:C:2015:215</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Espadas Recio</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑98/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:833">EU:C:2017:833</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Kā tas ir uzsvērts doktrīnā, runa ir par kvalitatīva rakstura pārbaudi, kāda ir pasākuma iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz personām, uz kurām attiecas konkrēts kritērijs, salīdzinājumā ar citām personām. Šī jaunā definīcija ļauj aplūkot arī netiešo diskrimināciju, kas ir saistīta ar kritērijiem, attiecībā uz kuriem trūkst kvantitatīvu datu. Šajā ziņā skat. Miné, M., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>Les concepts de discrimination directe et indirecte<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, <HT TYPE="ITALIC">ERA Forum</HT>, 4. sēj., 2003, 30.–44. lpp., it īpaši 38. un 39. lpp.; Tridimas, T., <HT TYPE="ITALIC">The General Principles of EU Law</HT>, Oxford University Press, 2005, 67.–72. lpp., un Vielle, P., un Wuiame, N., <HT TYPE="ITALIC">Évaluation de la mise en œuvre de la directive 79/7/CEE relative à l’égalité de traitement entre les hommes et les femmes en matière de sécurité sociale</HT>, 1999, 1.–49. lpp., it īpaši 21. lpp.</P></NOTE>. Saskaņā ar Tiesas viedokli šādas īpaši nelabvēlīgas situācijas esamību it īpaši var konstatēt, ja ir pierādīts, ka tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais viena dzimuma personas negatīvi skar daudz vairāk salīdzinājumā ar otra dzimuma personām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Villar Láiz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑161/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:382">EU:C:2019:382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210121">2021. gada 21. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">INSS</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑843/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:55">EU:C:2021:55</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Šajā ziņā es atgādinu, ka jautājums par to, vai formāli neitrāla kritērija izmantošana ir netieša diskriminācija, ir atkarīgs no lietas faktiskajiem apstākļiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Skat. it īpaši Tobler, C., <HT TYPE="ITALIC">Indirect Discrimination. A Case Study into the Development of the Legal Concept of Indirect Discrimination under EC Law</HT>, minēts iepriekš, 58. lpp.</P></NOTE>. Līdz ar to iesniedzējtiesai, ņemot vērā šos apstākļus, ir jāpārbauda, vai pamatlietā aplūkotā tiesību norma var tikt kvalificēta kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>netieši diskriminējošs pasākums<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> Direktīvas 79/7 4. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Šajā kontekstā statistikas datiem ir būtiska nozīme, konstatējot, ka viena dzimuma personas faktiski ir nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar otra dzimuma personām. Tomēr valsts tiesai ir jāizvērtē šo datu ticamība un tas, vai tos var ņemt vērā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Skat. spriedumu, 2021. gada 21. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">INSS</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑843/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:55">EU:C:2021:55</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Jānorāda, ka netiešo diskrimināciju var konstatēt ar jebkuriem līdzekļiem, nevis tikai uz statistikas datu pamata. Šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Villar Láiz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑161/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:382">EU:C:2019:382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191003">2019. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Schuch‑Ghannadan</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑274/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:828">EU:C:2019:828</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Ja tā uzskata, ka pamatlietā aplūkotajā tiesību normā paredzētais izslēgšanas noteikums attiecas uz lielāku procentuālo daļu sieviešu nekā vīriešu, tad šis pēdējais minētais noteikums būtu nevienlīdzīga attieksme, kura ir pretēja Direktīvas 79/7 4. panta 1. punktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Otrkārt, šajā lietā, šķiet, ne no iesniedzējtiesas lēmuma, ne no tiesas sēdē sniegtās informācijas neizriet, ka statistikas dati nepastāvētu. Lai gan pamatlietā aplūkotajā valsts tiesību normā nav nošķirtas abu dzimumu personas, iesniedzējtiesas sniegtie statistikas dati tomēr norāda, ka<?PAGE NO="12"?> mājsaimniecībā nodarbināto personu grupā izteikti liela proporcionālā daļa sieviešu ir nelabvēlīgākā situācijā. Šī tiesa norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> šos datus nekādi nav apstrīdējusi un ka pamatlietā aplūkotā tiesību norma ir nelabvēlīga mājsaimniecībā nodarbinātām personām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P><HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> savos rakstveida apsvērumos norāda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>nav nekādu šaubu, ka darba ņēmēji, uz kuriem attiecas īpašā mājsaimniecībā nodarbināto personu sistēma, lielākoties ir sievietes un ka viņu aizsardzības pret bezdarbu izslēgšana varētu radīt netiešu diskrimināciju salīdzinājumā ar darba ņēmējiem vīriešiem<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Lai novērtētu šos datus, atgādināšu, ka no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka, pirmām kārtām, valsts tiesai ir jāņem vērā visi darba ņēmēji, kuriem ir piemērojams valsts tiesiskais regulējums, kura ietvaros ir radusies atšķirīgā attieksme, šajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">LGSS</HT> 251. panta d) punkts, un, otrām kārtām, ka labākā salīdzināšanas metode ir salīdzināt šī regulējuma piemērošanas jomā ietilpstošo darba ņēmēju – sieviešu, kuras skar un kuras neskar iespējama atšķirīgā attieksme, attiecīgās proporcijas ar tām pašām proporcijām, kas atspoguļo šajā regulējumā ietilpstošos darba ņēmējus vīriešus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200924">2020. gada 24. septembris</DATE>, <NAME.CASE>YS (Vadošu darba ņēmēju arodpensijas)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑223/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:753">EU:C:2020:753</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210121">2021. gada 21. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">INSS</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑843/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:55">EU:C:2021:55</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Šajā nozīmē skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Villar Láiz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑161/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:382">EU:C:2019:382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Piemērojot šo metodi šajā lietā, pirmkārt, ir jāņem vērā ne tikai mājsaimniecībā nodarbinātām personām piemērojamās īpašās sociālā nodrošinājuma sistēmas dalībnieki, bet arī visi darba ņēmēji, uz kuriem attiecas Spānijas vispārējā sociālā nodrošinājuma sistēma, tostarp tie, uz kuriem attiecas īpašās sistēmas, kurā minētie dalībnieki ir iekļauti, jo pamatlietā aplūkotais tiesiskais regulējums palīdz noteikt to pabalstu piemērojamību personām, kuri ir piemērojami visiem vispārējās sistēmas dalībniekiem, proti, bezdarbnieka pabalstu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 21. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">INSS</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑843/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:55">EU:C:2021:55</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Šajā ziņā no <HT TYPE="ITALIC">LGSS</HT> 264. panta 1. punkta izriet, ka visiem darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas <HT TYPE="ITALIC">vispārējā sociālā nodrošinājuma sistēma</HT>, principā ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstiem. Atbildot uz Tiesas uzdoto jautājumu tiesas sēdē, <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> paskaidroja, ka <DATE ISO="20210531">2021. gada 31. maijā</DATE> Spānijā šī vispārējā sistēma attiecās uz <FT TYPE="NUMBER">15872720</FT> darba ņēmējiem. Šajā grupā vīriešu un sieviešu skaits bija sadalīts vairāk vai mazāk līdzīgās proporcionālās daļās, proti, attiecīgi 51,04 % un 48,96 %<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Attiecībā uz statistikas datiem par 2017. gada pirmo ceturksni skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Villar Láiz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑161/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:382">EU:C:2019:382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, un <FT TYPE="NUMBER">14259814</FT> darba ņēmēji veica iemaksas bezdarba gadījumam, savukārt <FT TYPE="NUMBER">1612906</FT> darba ņēmēji tās neveica.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> tiesas sēdē precizēja, ka attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">mājsaimniecībā nodarbinātām</HT> personām <HT TYPE="ITALIC">piemērojamo īpašo sistēmu</HT>, kurā tajā pašā datumā ietilpa <FT TYPE="NUMBER">384175</FT> darba ņēmēji, vīriešu un sieviešu skaitliskā proporcija būtiski atšķiras. Precīzāk, iesniedzējtiesa norāda, ka sievietes veido gandrīz 100 % darba ņēmēju, uz kuriem attiecas šī sistēma. Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> tiesas sēdē attiecībā uz datiem šajā minētajā datumā arī norādīja, ka mājsaimniecībā nodarbināto personu grupā bija <FT TYPE="NUMBER">17171</FT> vīrietis un <FT TYPE="NUMBER">366991</FT> sieviete. No šiem datiem izriet, ka attiecīgajā datumā šo grupu veidoja 95,53 % sieviešu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesai iesniegtā un tiesas sēdē <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> apstiprinātā statistika parāda, ka pamatlietā aplūkotais izslēgšanas noteikums negatīvi ietekmē proporcionāli ievērojami lielāku daļu mājsaimniecībā nodarbināto sieviešu dzimuma personu nekā vīriešu dzimuma darbinieku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Tādējādi es uzskatu, ka tad, ja iesniedzējtiesa, balstoties uz statistikas datiem, kurus nupat pārbaudīju, un attiecīgā gadījumā citiem atbilstošiem elementiem, izdarītu secinājumu, ka pamatlietā aplūkotā tiesību norma ir īpaši nelabvēlīga mājsaimniecībā nodarbinātajām sieviešu<?PAGE NO="13"?> dzimuma darbiniecēm, būtu jāuzskata, ka šī tiesību norma ir pretrunā Direktīvas 79/7 4. panta 1. punktam, ja vien tā nav pamatota ar objektīviem iemesliem, kuriem nav nekāda sakara ar diskrimināciju dzimuma dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Villar Láiz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑161/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:382">EU:C:2019:382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Līdz ar to tagad ir jāanalizē jautājums par to, vai ar pamatlietā aplūkoto tiesību normu ieviestā nevienlīdzīgā attieksme, kas ir nelabvēlīga mājsaimniecībā nodarbinātām sieviešu dzimuma darbiniecēm, var tikt objektīvi pamatota, ņemot vērā Direktīvas 79/7 4. panta 1. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Villar Láiz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑161/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:382">EU:C:2019:382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210121">2021. gada 21. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">INSS</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑843/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:55">EU:C:2021:55</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vai ar pamatlietā aplūkoto tiesību normu ieviestā nevienlīdzīgā attieksme var tikt objektīvi pamatota, ņemot vērā Direktīvas 79/7 normas?</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumos <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> un Spānijas valdība it īpaši norāda, ka atšķirīgo attieksmi pret mājsaimniecībā nodarbinātām personām pamato mērķi, kas izriet no šīs darbinieku kategorijas specifiskajām īpašībām un viņu darba devēju statusa, kā arī mērķi aizsargāt darba ņēmējus, saglabāt nodarbinātības līmeni šajā nozarē un apkarot nelegālu nodarbinātību un krāpšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Tādējādi rodas jautājums, vai šie iemesli ir objektīvi un nav saistīti ar diskrimināciju dzimuma dēļ. Tiesas ieskatā, tā tas īpaši ir gadījumā, ja izvēlētie līdzekļi atbilst leģitīmam sociālās politikas mērķim un tie ir piemēroti un nepieciešami attiecīgajā tiesiskajā regulējumā izvirzītā mērķa sasniegšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leone</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑173/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2090">EU:C:2014:2090</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Skat. arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19860513">1986. gada 13. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bilka‑Kaufhaus</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>170/84</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1986:204">EU:C:1986:204</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19890713">1989. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rinner‑Kühn</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>171/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:328">EU:C:1989:328</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19940224">1994. gada 24. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Roks</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑343/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:71">EU:C:1994:71</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Villar Láiz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑161/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:382">EU:C:2019:382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Turklāt šādi līdzekļi būtu uzskatāmi par atbilstošiem izvirzītā mērķa sasniegšanai tikai tad, ja tie patiešām būtu piemēroti un ja tie tiktu īstenoti saskanīgi un sistemātiski<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leone</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑173/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2090">EU:C:2014:2090</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par sociālās politikas mērķa, kuru īsteno ar pamatlietā aplūkotajā tiesību normā paredzēto izslēgšanas noteikumu, leģitimitātes pārbaudi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Pirmām kārtām vēlos atgādināt, ka Tiesa sociālās politikas mērķus parasti uzskata par leģitīmiem vispārējo interešu mērķiem. Aizsardzība pret risku bezdarba gadījumā ir dalībvalstu kompetencē esošās sociālās politikas neatņemama sastāvdaļa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>It īpaši kontekstā, kas saistīts ar vienlīdzīgu attieksmi pret nodarbinātību un profesiju, Tiesa jau ir nospriedusi, ka nodarbinātības veicināšana neapstrīdami ir likumīgs dalībvalstu sociālās vai nodarbinātības politikas mērķis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071016">2007. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Palacios de la Villa</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑411/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:604">EU:C:2007:604</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200402">2020. gada 2. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Comune di Gesturi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑670/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:272">EU:C:2020:272</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030911">2003. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Steinicke</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑77/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:458">EU:C:2003:458</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Jo īpaši, runājot par Direktīvas 79/7 4. panta 1. punktu, Tiesa,<?PAGE NO="14"?> ņemot vērā piekļuvi likumā noteiktajai bezdarba apdrošināšanas sistēmai, par objektīvu pamatojumu ir atzinusi cīņu pret nelegālās nodarbinātības pieaugumu un krāpšanas mēģinājumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19951214">1995. gada 14. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Megner</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Scheffel</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑444/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:442">EU:C:1995:442</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Saistībā ar piekļuvi ar vecumu saistītas invaliditātes obligātajai apdrošināšanai skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19951214">1995. gada 14. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nolte</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑317/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:438">EU:C:1995:438</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Turklāt Līgumā garantēto pamatbrīvību kontekstā Tiesa ir atzinusi, ka tādi mērķi kā darba ņēmēju sociālā aizsardzība un ar to saistīto administratīvo kontroļu atvieglošana (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130416">2013. gada 16. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Las</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑202/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:239">EU:C:2013:239</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>)), kā arī cīņa pret krāpšanu, tostarp sociālā nodrošinājuma jomā, un ļaunprātīgas izmantošanas novēršana ir mērķi, kas ietilpst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>primārajos vispārējo interešu apsvērumos<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>, kuri var attaisnot Līgumā atzīto pamatbrīvību īstenošanas ierobežojumu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181113">2018. gada 13. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Čepelnik</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑33/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:896">EU:C:2018:896</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>)). Tomēr vēlos atgādināt, ka jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>primāri vispārējo interešu apsvērumi<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> pamatbrīvību kontekstā un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>objektīvi pamatojuma iemesli<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> saistībā ar netiešo diskrimināciju nav līdzvērtīgi.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Šajā kontekstā Tiesa dažkārt ir atzinusi, ka dalībvalstīm ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>pietiekama rīcības brīvība<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> attiecībā uz sociālās aizsardzības pasākumu veidu un konkrētiem to īstenošanas noteikumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19840712">1984. gada 12. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hofmann</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>184/83</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1984:273">EU:C:1984:273</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) (par sociālajiem pasākumiem, lai nodrošinātu sieviešu aizsardzību saistībā ar grūtniecību un maternitāti); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19910507">1991. gada 7. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Beļģija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑229/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:187">EU:C:1991:187</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) (par sociālo mērķi nodrošināt minimālos aizstājošos ienākumus), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111020">2011. gada 20. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brachner</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑123/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:675">EU:C:2011:675</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0091">91.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) (par sociālajam minimumam līdzvērtīgu ienākumu piešķiršanu kā sociālās politikas neatņemamu sastāvdaļu).</P></NOTE>, lai gan savos jaunākajos lēmumos tā ir norādījusi, ka tām ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>plaša rīcības brīvība<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19951214">1995. gada 14. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nolte</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑317/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:438">EU:C:1995:438</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19951214">1995. gada 14. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Megner</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Scheffel</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑444/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:442">EU:C:1995:442</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 1996. gada 1. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Posthuma‑van Damme</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Oztürk</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑280/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:27">EU:C:1996:27</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 1999. gada 9. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Seymour‑Smith</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Perez</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑167/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:60">EU:C:1999:60</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111020">2011. gada 20. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brachner</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑123/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:675">EU:C:2011:675</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Jo īpaši saistībā ar netiešu diskrimināciju dzimuma dēļ Direktīvas 79/7 4. panta 1. punkta izpratnē Tiesa ir nospriedusi, ka, izvēloties sociālās politikas un nodarbinātības mērķu īstenošanai piemērotus pasākumus, dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210121">2021. gada 21. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">INSS</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑843/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:55">EU:C:2021:55</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Jānorāda, ka šī Tiesas judikatūra tiek kritizēta doktrīnā, kurā šī pieejas maiņa tai tiek pārmesta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Doktrīnā turklāt tikusi izteikta kritika arī par to, ka ir pavājinājusies trijos posmos organizētā pamatojuma pārbaude, kā objektīvais raksturs prasa, lai izvēlētie līdzekļi, pirmkārt, atbilstu patiesai vajadzībai (realitātei), otrkārt, būtu piemēroti mērķa sasniegšanai (atbilstība) un, treškārt, būtu nepieciešami šajā nolūkā (samērīgums). Saskaņā ar doktrīnu Tiesa šo pārbaudi piemēro stingrākā un sistemātiskā veidā netiešās diskriminācijas pilsonības dēļ jomā nekā jomās, uz kurām attiecas Direktīva 79/7. Skat. it īpaši Barnard, C., un Hepple, B., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>Indirect Discrimination: Interpreting Seymour‑Smith<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>, <HT TYPE="ITALIC">Cambridge Law Journal</HT>, 58(2), 1999, 399.–412. lpp., it īpaši 409.–412. lpp.: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/><HT TYPE="ITALIC">The real problem is that while the Court of Justice is capable of pronouncing on questions of formal equality, it lacks access to the statistical and social science advice which is needed to assess arguments about disparate impact and objective justification</HT>.<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> [<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>Patiesā problēma ir tā, ka, lai gan Tiesa spēj pieņemt lēmumus par formālās vienlīdzības jautājumiem, tai trūkst piekļuves statistikas un sociālo zinātņu ieteikumiem, kas ir nepieciešami, lai novērtētu argumentus par atšķirīgo ietekmi un objektīvu pamatojumu.<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>]; Bell, M., un Waddington, L., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>More Equal than Others: Distinguishing European Union Equality Directives<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>, <HT TYPE="ITALIC">Common Market Law Review</HT>, 38. sēj., 2001, 587.–611. lpp., it īpaši 593. lpp., kā arī Vielle, P., un Wuiame, N., minēts iepriekš, 22. lpp. Par šīs pārbaudes stingras piemērošanas svarīgo nozīmi saistībā ar diskrimināciju dzimuma dēļ skat. Mulder, J., <HT TYPE="ITALIC">Indirect sex discrimination in employment. Theoretical analysis and reflections on the CJEU case law and national application of the concept of indirect sex discrimination</HT>, European Network of Legal experts in gender equality and non‑discrimination, Eiropas Komisija, Brisele, 2020, 130. lpp.</P></NOTE>. Pēc šī precizējuma vēlos uzsvērt, ka neatkarīgi no tā, vai uzsvars ir likts uz dalībvalstu rīcības brīvības <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>pietiekamo<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>plašo<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> raksturu, izvēloties pasākumus, ar kuriem var tikt īstenoti to sociālās politikas mērķi, Tiesa tomēr ir nospriedusi, ka šī rīcības brīvība nedrīkst atņemt būtību tāda Savienības tiesību pamatprincipa kā vienlīdzīgas attieksmes princips īstenošanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Spriedumi, 1999. gada 9. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Seymour‑Smith</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Perez</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑167/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:60">EU:C:1999:60</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0071">71.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030320">2003. gada 20. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kutz‑Bauer</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑187/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:168">EU:C:2003:168</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030911">2003. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Steinicke</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑77/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:458">EU:C:2003:458</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī spriedumu, 2014. gada 15. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Association de médiation sociale</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑176/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2">EU:C:2014:2</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Šajā kontekstā vēlos atgādināt, ka, lai atšķirīga attieksme nenozīmētu netiešu diskrimināciju, tā ir jāpamato ar iemesliem, kas ir objektīvi <HT TYPE="ITALIC">un</HT> nav saistīti ar diskrimināciju dzimuma dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Villar Láiz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑161/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:382">EU:C:2019:382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Protams, kā jau iepriekš esmu norādījis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Skat. šo secinājumu 65. punktu.</P></NOTE>, Tiesa uzskata, ka tā tas <HT TYPE="ITALIC">īpaši</HT> ir gadījumā, ja izvēlētie līdzekļi atbilst dalībvalsts, kuras tiesiskais regulējums tiek aplūkots, leģitīmam sociālās politikas mērķim un tie ir piemēroti un nepieciešami attiecīgajā regulējumā izvirzītā mērķa<?PAGE NO="15"?> sasniegšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leone</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑173/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2090">EU:C:2014:2090</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Skat. arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19860513">1986. gada 13. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bilka‑Kaufhaus</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>170/84</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1986:204">EU:C:1986:204</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19890713">1989. gada 13. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rinner‑Kühn</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>171/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:328">EU:C:1989:328</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 1994. gada 24. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Roks</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑343/92</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1994:71">EU:C:1994:71</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190508">2019. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Villar Láiz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑161/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:382">EU:C:2019:382</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādējādi, no vienas puses, attiecīgās dalībvalsts pienākums ir pierādīt, ka aplūkotā tiesību norma atbilst leģitīmam tās sociālās politikas mērķim <HT TYPE="ITALIC">un ka šis mērķis nav saistīts ne ar kāda veida diskrimināciju dzimuma dēļ</HT>, un, no otras puses, iesniedzējtiesas pienākums ir konstatēt, vai un kādā apmērā aplūkotā norma ir pamatota ar šādu objektīvu iemeslu, tomēr Tiesas kompetencē ir sniegt tāda veida norādījumus un valsts tiesai lietderīgas atbildes, kuri valsts tiesai atvieglinātu nolēmuma pieņemšanu, ievērojot tai iesniegtos materiālus un tajā sniegtos rakstveida un mutvārdu paskaidrojumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leone</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑173/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2090">EU:C:2014:2090</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Runājot par to mērķu noteikšanu, kuri izvirzīti mājsaimniecībā nodarbinātajām personām piemērojamajā īpašajā sistēmā, nevarētu apstrīdēt, ka Spānijas valdības un <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> norādītie iemesli, kuri attiecas uz nodarbinātības veicināšanu un nodarbinātības līmeņa saglabāšanu, kā arī uz darba ņēmēju aizsardzību, cīņu pret nelegālu nodarbinātību un krāpšanu sociālajā jomā, ir leģitīmi sociālās politikas mērķi. Tomēr ir jāatgādina, ka netiešas diskriminācijas gadījumā objektīva pamatojuma sniegšana nenozīmē tikai virknes tādu sociālās politikas mērķu uzskaitīšanu, kuri pirmšķietami šķiet leģitīmi, – šiem mērķiem ir jābūt tādiem, kuriem nav nekādas saistības ar diskrimināciju dzimuma dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Ņemot vērā šo netiešas diskriminācijas pastāvēšanas pārbaudes posmu, proti, pārbaudes attiecībā uz objektīviem pamatojumiem, doktrīnā ir paustas iebildes par Tiesas veikto pārbaudi. Saskaņā ar tajā pausto viedokli – šī pārbaude šķiet pārāk virspusēja visos gadījumos, kad tiek apgalvots, ka attiecīgais pasākums ir pamatots ar leģitīmiem sociālās politikas mērķiem. Skat. it īpaši Pennings, F., <HT TYPE="ITALIC">European Social Security Law</HT>, Intersentia, Antverpene, Oksforda un Portlenda, 2010, 322.–327. lpp.</P></NOTE>. Šajā ziņā Tiesa vairākkārt ir paziņojusi, ka vienkārši vispārīga rakstura apgalvojumi nav pietiekami, lai parādītu, ka valsts regulējuma mērķim nav nekāda sakara ar diskrimināciju dzimuma dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leone</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑173/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2090">EU:C:2014:2090</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Šajā ziņā doktrīnā ir uzsvērts – tas, ka ir minēts leģitīms mērķis, uzreiz nenozīmē, ka Direktīvā 79/7 paredzētā aizsardzība pret netiešu diskrimināciju būtu ierobežota. Skat. Tobler, C., <HT TYPE="ITALIC">Limites et potentiel du concept de discrimination indirecte</HT>, minēts iepriekš, 39. lpp.: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>Tādēļ nav pārsteidzoši, ka Tiesa tiek kritizēta par to, ka tā dažus mērķus ir atzinusi par leģitīmiem.<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/></P></NOTE>. Tādēļ joprojām ir jāpārbauda, vai Spānijas valdības un <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> sniegtajam sociālās politikas pamatojumam nav nekādas objektīvas saistības ar diskrimināciju dzimuma dēļ.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pārbaudi attiecībā uz to, vai norādītais pamatojums ir objektīvi nesaistīts ar diskrimināciju dzimuma dēļ</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Runājot par tā pamatojuma mērķi, kas saistīts ar mājsaimniecībā nodarbinātu personu darbības nozares īpatnībām un nodarbinātības līmeņa saglabāšanu, rakstveida apsvērumos Spānijas valdība apgalvo, pirmkārt, ka mājsaimniecībā nodarbinātu personu darbības nozare tradicionāli ir sensitīva attiecībā uz slogu, kādu varētu radīt sociālā nodrošinājuma administratīvie pienākumi un nodarbinātības izmaksas darba devējiem (ģimenes galvām) un darbiniekiem, un, otrkārt, ka runa ir par nozari, kurā vēsturiski ir augsts nodarbinātības līmenis. Tas pamatojot tāda riska kā bezdarba segums izslēgšanu, kas atstātu mazāku ietekmi uz šo darba ņēmēju grupu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> kā iespējamu pamatojumu sociālā nodrošinājuma aizsargājošas prasības ierobežošanai attiecībā uz mājsaimniecībā nodarbinātām personām ir minējusi šo personu darba devēju atšķirīgo statusu, kas esot nevis uzņēmēji, kuri vada klasisku ražošanas vienību, bet gan ģimenes<?PAGE NO="16"?> galvas mājsaimniecībās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Turklāt <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> esot uzsvērusi, ka šie darbinieki varot saņemt bezdarbnieka pabalstu, ja papildus tam, ka viņu darba attiecību pārtraukšana nav bijusi brīvprātīga, viņi ir veikuši iemaksas vispārējā sociālā nodrošinājuma sistēmā sešus gadus pirms viņu dalības sākšanas īpašajā sistēmā, kas piemērojama mājsaimniecībā nodarbinātām personām. Tomēr šķiet, ka tas izslēdz no tiesībām uz bezdarbnieka pabalstu tos darba ņēmējus, kuri vienmēr ir strādājuši par mājsaimniecībā nodarbinātām personām.</P></NOTE>. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> rakstveida apsvērumos uzsver, ka, tā kā šo darbinieku darba veikšanai nav nepieciešama augsta kvalifikācija un līdz ar to par šo darbu parasti maksā minimālo algu, šiem darba ņēmējiem varētu būt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>izdevīgāk<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> piekļūt aizsardzībai pret bezdarba risku nekā turpināt sniegt savus pakalpojumus vai secīgi virknēt faktiskus nodarbinātības laikposmus ar atpūtas laikposmiem, attiecīgi saņemot bezdarba apdrošināšanu, kam varētu būt krāpšanu veicinošas sekas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Runājot par tā pamatojuma mērķi, kas saistīts ar cīņu pret nelegālo nodarbinātību un krāpšanu, Spānijas valdība rakstveida apsvērumos apgalvo, ka mājsaimniecībā nodarbinātajām personām piemērojamās īpašās sistēmas izslēgšanu no aizsardzības pret bezdarba risku attaisno leģitīmais mērķis izvairīties no tādu sociālo nodokļu un izmaksu veikšanas, kas saasinātu nelegālās nodarbinātības problēmu un līdz ar to šo darbinieku neaizsargātību. Turklāt mājsaimniecībā nodarbināto personu darba attiecību īpatnības radot papildu grūtības, pārbaudot dažus būtiskus nosacījumus piekļuvei bezdarbnieka pabalstam, piemēram, darba pārtraukšanas piespiedu raksturu vai grūtības veikt kontroles un pārbaudes, lai pārbaudītu nesaderības vai krāpšanas situāciju esamību, darba devēju dzīvesvietas, kas ir šo darbinieku darba vieta, neaizskaramības dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Šajā kontekstā Spānijas valdība un <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> norāda, ka iespējamā aizsardzības pret bezdarba risku iekļaušana šajā īpašajā sistēmā katrā ziņā izraisītu iemaksu palielināšanu un tas varētu nozīmēt, ka varētu pieaugt nelegālā nodarbinātība bez apdrošināšanas vai sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas, tā rezultātā mazāk aizsargājot minētajā sistēmā iekļautos darbiniekus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Kā esmu norādījis šo secinājumu 67. punktā, šie sociālās politikas mērķi, kurus izskatīšu kopā, principā ir leģitīmi mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Šo mērķu kopīga pārbaude man šķiet atbilstoša, jo tie pārklājas un ir cieši saistīti viens ar otru.</P></NOTE>. Tomēr atzīstu, ka man ir šaubas par šo mērķu nediskriminējošo raksturu šādu iemeslu dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Pirmkārt, pietiek norādīt, ka sociālā nodrošinājuma sistēmas bieži balstās uz ģimenes modeli, kurā vīriešu dzimuma persona, kam automātiski tiek piešķirts ģimenes galvas statuss, tiek uzskatīta par personu, kas strādā un sedz visus ar viņa mājsaimniecību saistītos izdevumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Skat. it īpaši Geulette, A., minēts iepriekš, 555. lpp.</P></NOTE>. Šā iemesla dēļ, pārbaudot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>objektīvu pamatojumu<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>, ir jāizskata, vai daži sociālās politikas mērķi, kuri tiek izmantoti, lai pamatotu atšķirīgu attieksmi pret sievietēm, nesakņojas stereotipiskās lomās vai ar dzimumu saistītos stereotipos, kas var būt netiešas vai sistēmiskas diskriminācijas pamatā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Skat. it īpaši Tobler, C., <HT TYPE="ITALIC">Indirect Discrimination. A Case Study into the Development of the Legal Concept of Indirect Discrimination under EC Law</HT>, minēts iepriekš, 61. un nākamās lpp., kā arī tajās minētā doktrīna: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/><HT TYPE="ITALIC">The term</HT> <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>structural discrimination<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> refers to a type of</HT> <HT TYPE="ITALIC">discrimination with a much more complex nature. Structural discrimination arises from deeply rooted views, opinions and value judgments relied on in a given society or from societal, cultural, economic patterns and structures</HT>.<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> [<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>strukturālā diskriminācija<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> attiecas uz daudz sarežģītāka rakstura diskriminācijas veidu. Strukturālā diskriminācija izriet no viedokļiem un vērtību skalas, kas ir dziļi iesakņojusies attiecīgajā sabiedrībā, vai no sociālajām, kultūras un ekonomiskajām shēmām un struktūrām.<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>]. Saistībā ar rasu diskrimināciju skat. arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (<HT TYPE="ITALIC">OHCHR</HT>) sniegto definīciju: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/><HT TYPE="ITALIC">Discrimination can exist explicitly, through institutions, norms and values</HT>. [..] <HT TYPE="ITALIC">Structural discrimination primarily relates to the ways in which common behaviour and equal legislation and norms for everybody can affect, and obscure, discriminatory intent</HT>.<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> (FR), pieejama šādā tīmekļvietnes adresē: https://www.ohchr.org/Documents/Issues/Racism/IWG/Session8/MirjanaNajcevska.doc.</P></NOTE>. Šis modelis, kurā saglabājas stereotipi attiecībā uz vīriešu un sieviešu lomu sabiedrībā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Par šo aspektu skat. it īpaši Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>ES rīcības plāns 2017.–2019. gadam. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības likvidēšana<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>, COM(2017) 678 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>.</P></NOTE>, vairs neatbilst Eiropas sabiedrības realitātei. Proti, mūsdienās sievietes iesaistās darba tirgū visos līmeņos,<?PAGE NO="17"?> strādājošo māšu un tēvu stāvoklis ir salīdzināms attiecībā uz vecāku pienākumiem un bērnu aprūpi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Kā ģenerāladvokāts M. Bobeks [<HT TYPE="ITALIC">M. Bobek</HT>] ir atgādinājis secinājumos lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Syndicat</HT> <HT TYPE="ITALIC">CFTC</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑463/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:550">EU:C:2020:550</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), kā arī lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Instituto Nacional de la Seguridad Social</HT> (Piemaksa pie pensijas sievietēm, kurām ir bērni)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑450/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:696">EU:C:2019:696</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), it īpaši atsaucoties uz spriedumiem, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19881025">1988. gada 25. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija pret Franciju</NAME.CASE> (<NO.CASE>312/86</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1988:485">EU:C:1988:485</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20011129">2001. gada 29. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Griesmar</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑366/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:648">EU:C:2001:648</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090326">2009. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE>Komisija pret Grieķiju</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑559/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:198">EU:C:2009:198</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Maïstrellis</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑222/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:473">EU:C:2015:473</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un pastāv jauni ģimenes strukturālie veidi, it īpaši viena vecāka ģimenes, kas vairs neatbilst klasiskajam ģimenes modelim.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Otrkārt, kā tas apgalvots doktrīnā, abu dzimumu personu vienlīdzības jēdziens, kas nostiprina tradicionālo vīriešu un sieviešu lomu specializācijas modeli, ir iemesls tam, ka, pirmām kārtām, netiek ņemta vērā profesionālā segregācija un sieviešu nelabvēlīgā situācija darba tirgū, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>ļaujot saglabāt nevienlīdzību starp tipiskiem un netipiskiem darba ņēmējiem sociālā nodrošinājuma sistēmās<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Vielle, P., un Wuiame, N., minēts iepriekš, 24. lpp. Šajā ziņā skat. Vogel‑Polsky, E., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>Genre et droit: les enjeux de la parité<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>, <HT TYPE="ITALIC">Cahiers du GEDISST (Groupe d’étude sur la division sociale et sexuelle du travail)</HT>, Nr. 17, 1996, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>Principes et enjeux de la parité<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/>, 11.–31. lpp.: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>Sieviešu profesionālās darbības segregācijas pamatā ekonomikā un darba vidē ir dzimumu sociālo attiecību kopums [vai] stereotipi, kas ir iesakņojušies kultūrā, izglītībā, skolu sistēmā, ģimenē un plašsaziņas līdzekļos [..].<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/></P></NOTE>. Otrām kārtām, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>cilvēki, kuri nepieņem tradicionālo profesionālās darbības modeli, un jo īpaši <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>netipiskie<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> darba ņēmēji, tiek uzskatīti par ekonomiski atkarīgiem no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>tipiskajiem<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/> darba ņēmējiem<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Vielle, P., un Wuiame, N., minēts iepriekš, 24. lpp.</P></NOTE>. Šāda vienlīdzības koncepcija leģitimizē dažādu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>uz ģimeni kopumā vērstu tiesību<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/> formu saglabāšanu un attīstību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Turpat, 24. lpp. Par izsmeļošu analīzi attiecībā uz Eiropas Savienības likumdevēja īstenotu pakāpenisku vienlīdzības stiprināšanu starp sieviešu un vīriešu dzimuma darba ņēmējiem to vecāku lomas izpildē skat. ģenerāladvokāta M. Bobeka secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Syndicat</HT> <HT TYPE="ITALIC">CFTC</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑463/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:550">EU:C:2020:550</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 53. un nākamie punkti).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Vai šajā kontekstā var pieņemt, ka pārbaudītie mērķi nav saistīti ar diskrimināciju dzimuma dēļ?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Manuprāt, nē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Pirmkārt, šķiet, ka iemesli, kas ir balstīti uz mājsaimniecībā nodarbināto personu raksturīgajām īpatnībām (zemas kvalifikācijas darbinieki, kuriem maksā minimālo algu) vai viņu darba devēju (ģimenes galvas) īpatnībām, vairāk izriet no dzimumu stereotipiem, un līdz ar to nevarētu teikt, ka tie nebūtu saistīti ar diskrimināciju dzimuma dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P>Šajā ziņā no Komisijas apsvērumiem izriet, ka, lai izskaidrotu pašreizējās atšķirības attiecībā uz dažādu veidu darba ņēmēju un it īpaši mājsaimniecībā nodarbinātu personu aizsardzību, Spānijas doktrīnā ir atsauce it īpaši uz to, ka šī grupa lielākoties sastāv no sievietēm un ka šīm sievietēm tradicionāli ir sociālā nodrošinājuma segums, pateicoties viņu ģimenes saitēm. Skat. it īpaši Otxoa Crespo, I., <HT TYPE="ITALIC">La Seguridad Social del empleo doméstico</HT>: <HT TYPE="ITALIC">evolución y perspectivas</HT>, Universidad del País Vasco – Euskal Herriko Unibertsitatea, 2012, 304. un 305. lpp. Pieejams šādā tīmekļvietnē: https://addi.ehu.es/bitstream/handle/10810/11601/9082‑090‑2‑OtxoaTH.pdf?sequence=6&amp;isAllowed=y.</P></NOTE>. <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> apgalvo, ka tad, ja mājsaimniecībā nodarbinātas personas būtu aizsargātas pret risku bezdarba gadījumā, šiem darbiniekiem būtu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>izdevīgāk<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/> secīgi virknēt faktiskus nodarbinātības laikposmus ar atpūtas laikposmiem, attiecīgi saņemot bezdarba apdrošināšanu, kam varētu būt krāpšanu veicinošas sekas. Ja šādas sekas tiktu konstatētas saistībā ar minētajām īpatnībām, tad pilnīgi loģiski visi darba ņēmēji, kuriem ir zema kvalifikācija un kuri saņem minimālo algu darba tirgū citās nozarēs, arī būtu jāizslēdz no bezdarbnieka pabalsta saņemšanas. Tomēr tas tā nav<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0064"><P>Spānijas valdība, atbildot uz Tiesas uzdoto jautājumu tiesas sēdē, norādīja, ka privātie autovadītāji ir iekļauti vispārējā sociālā nodrošinājuma sistēmā un veic iemaksas attiecībā uz bezdarbnieka pabalstiem.</P></NOTE>. Līdz ar to, manuprāt, nepastāv saikne starp <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> norādītajiem pamatojuma iemesliem un to, ka saskaņā ar pamatlietā aplūkoto tiesību normu mājsaimniecībā nodarbinātas personas ir izslēgtas no bezdarbnieka pabalstu saņemšanas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Otrkārt, Spānijas valdība pamato šo izslēgšanu ar mērķi saglabāt mājsaimniecībā nodarbināto personas nodarbinātības līmeni, atsaucoties, no vienas puses, uz bezdarba nelielo ietekmi uz šo darba ņēmēju grupu, kurā pārsvarā ietilpst sieviešu dzimuma personas, un, no otras puses, uz to, ka tās ieskatā iespējamā aizsardzības pret bezdarbu iekļaušana īpašajā sistēmā, kas piemērojama mājsaimniecībā nodarbinātām personām, noteikti izraisītu iemaksu palielināšanos un līdz ar to arī nelegālās nodarbinātības pieaugumu. Taču šīs izslēgšanas rezultātā, manuprāt, tiek pastiprināta lomu sadalījuma tradicionālā sociālā koncepcija, turklāt ļaujot ne tikai izmantot to personu, kuras strādā mājsaimniecībā nodarbināto personu nozarē, strukturāli vājāko pozīciju, bet arī par zemu novērtējot šīs nozares darbinieku darba vērtību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0065"><P><HT TYPE="ITALIC">Travail décent pour les travailleurs domestiques</HT>, Ziņojums IV(1), Starptautiskā Darba konference, Ženēva, 99. sesija, 2010, 1.–134. lpp. Attiecībā uz profesionālās jomas segregāciju skat. Rodríguez Escanciano, S., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>Condiciones de trabajo y discriminación salarial por razón de sexo<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/>, <HT TYPE="ITALIC">Derecho Social de la Unión Europea. Aplicación por el Tribunal de Justicia</HT>, Casas Baamonde, M. E., un Gil Alburquerque, R. (red.), Francis Lefebvre, 2019, 269.–307. lpp., it īpaši 280. un nākamās lpp.</P></NOTE>, kas, gluži pretēji, sabiedrībai būtu jāatzīst un jānovērtē augstāk.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apsvērumus, es uzskatu, ka Spānijas valdības un <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> minētie mērķi, kas attiecas uz nodarbinātības līmeņa saglabāšanu mājsaimniecībā nodarbināto darbinieku nozarē un šīs nozares īpatnībām vai cīņu pret nelegālu nodarbinātību, nevar būt nesaistīti ar diskrimināciju dzimuma dēļ un tādējādi nevar attaisnot sieviešu dzimuma personu diskrimināciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Ja Tiesa tomēr uzskatītu, ka pamatlietā aplūkotajā tiesību normā paredzētais izslēgšanas noteikums atbilst leģitīmiem mērķiem, kas nav saistīti ar diskrimināciju dzimuma dēļ, es izskatīšu jautājumu, vai šis noteikums ir piemērots un nepieciešams attiecīgajā tiesiskajā regulējumā izvirzītā mērķa sasniegšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0066"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leone</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑173/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2090">EU:C:2014:2090</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vai pamatlietā aplūkotā tiesību norma ir samērīga?</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par piemērotību un nepieciešamību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Kā norādījusi Tiesa, dalībvalstu iestādēm ir pamats uzskatīt, ka kāds konkrēts pasākums varētu būt atbilstošs un vajadzīgs, lai sasniegtu leģitīmo mērķi, kas paredzēts darba ņēmēju sociālajai aizsardzībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0067"><P>Šajā nozīmē skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071016">2007. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Palacios de la Villa</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑411/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:604">EU:C:2007:604</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Taču vai tādu pasākumu, kāds ir pamatlietā, kas izslēdz noteiktu darba ņēmēju kategoriju, šajā gadījumā mājsaimniecībā nodarbinātus darbiniekus, no bezdarbnieka pabalstu saņēmēju loka, var uzskatīt par piemērotu un nepieciešamu?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Atgādināšu, ka no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka vispārēji apgalvojumi par tāda pasākuma piemērotību, kas vērsts uz nodarbinātības saglabāšanu un cīņu pret nelegālu nodarbinātību, vien nebūtu pietiekami, lai pierādītu, ka pamatlietā aplūkotās tiesību normas mērķis nav nekādi saistīts ar diskrimināciju dzimuma dēļ, ne arī lai sniegtu pierādījumus, kas ļautu pamatoti uzskatīt, ka izmantotie līdzekļi ir piemēroti šī mērķa sasniegšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0068"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus, 1999. gada 9. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Seymour‑Smith</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Perez</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑167/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:60">EU:C:1999:60</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0076">76.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030320">2003. gada 20. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kutz‑Bauer</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑187/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:168">EU:C:2003:168</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030911">2003. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Steinicke</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑77/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:458">EU:C:2003:458</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090305">2009. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Age Concern England</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑388/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:128">EU:C:2009:128</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="19"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Tāpēc rodas jautājums, vai pamatlietā aplūkoto izslēgšanas noteikumu var uzskatīt par pasākumu, kas ir piemērots šo sociālās politikas mērķu garantēšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0069"><P>Skat. šo secinājumu 65. punktā atgādināto judikatūru.</P></NOTE>. Tādēļ šim noteikumam patiešām jābūt piemērotam šā mērķa sasniegšanai, un tas ir jāīsteno saskanīgi un sistemātiski<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0070"><P>Skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leone</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑173/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2090">EU:C:2014:2090</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>No vienas puses, man ir šaubas par attiecīgā noteikuma spēju sasniegt izvirzītos leģitīmos mērķus, un to iemesli tika izklāstīti šo secinājumu 77.–82. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>No otras puses, attiecībā uz prasību par šī noteikuma saskanīgu un sistemātisku īstenošanu es uzskatu, ka iesniedzējtiesa varētu pārbaudīt šādus aspektus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir jānorāda, ka no CJ mutvārdu apsvērumiem izriet, ka vienīgā darba ņēmēju kategorija, uz kuru neattiecas aizsardzība pret risku bezdarba gadījumā, ir mājsaimniecībā nodarbināto personu kategorija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> tiesas sēdē norādīja, ka aizsardzība pret risku bezdarba gadījumā neattiecas arī uz personām, kas ietilpst citās nodarbinātības kategorijās, kurās viena un otra dzimuma personu proporcionālā daļa ir līdzīga, piemēram, apmācības programmu dalībnieki un deputāti. Tā arī uzsvēra, ka personas, kas pieder pie noteiktām grupām, kuras neveic iemaksas bezdarba gadījumam, kā, piemēram, komercsabiedrību, profesionālo vai pielīdzināto sabiedrību vadītāji un/vai valdes locekļi, kā arī mācītāji, lielākoties ir vīrieši. Acīmredzamu iemeslu dēļ sniegtie piemēri nav atbilstoši<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0071"><P>Šajā saistībā skat. šo secinājumu 81. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Otrkārt, no Spānijas valdības apsvērumiem izriet, ka mājsaimniecībā nodarbinātām personām piemērojamā īpašā sistēma sedz arodriskus saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Līdz ar to ir jāpārbauda, vai krāpšanas risks vai grūtības veikt pārbaudes attiecībā uz bezdarbnieka pabalstiem, no kuru saņēmēju loka mājsaimniecībā nodarbinātie darbinieki ir izslēgti, patiešām ir lielāki nekā attiecībā uz citiem šiem darbiniekiem pieejamiem pabalstiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0072"><P>No Spānijas valdības mutvārdu apsvērumiem izriet, ka šī sistēma sedz arī riskus saistībā ar grūtniecību un barošanu ar krūti, maternitāti un paternitāti, kā arī nāves un apgādnieka zaudējuma risku.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Treškārt, es piekrītu Komisijas viedoklim, ka ir jāpārbauda nelegālās nodarbinātības un krāpšanas apkarošanai izvēlētā pasākuma stingrība. Proti, es konstatēju, ka nešķiet, ka tāds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>sociālās aizsardzības<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/> pasākums kā veselas darba ņēmēju grupas kā mājsaimniecībā nodarbinātās personas absolūta izslēgšana no aizsardzības pret risku bezdarba gadījumā nāktu šiem darba ņēmējiem par labu. Tādēļ man ir grūti iedomāties, kā tāds izslēgšanas noteikums kā pamatlietā, ar kuru tiek mēģināts cīnīties pret nelegālu nodarbinātību, bet kurš, šķiet, tikai pasliktina šīs kategorijas darba ņēmēju sociāli grūto situāciju, varētu tikt uzskatīts par konsekventu. Citādi būtu attiecībā uz pasākumu cīņai pret nelegālu nodarbinātību, kas paredzēts, lai kontrolētu bezdarbnieka pabalstu iegūšanu krāpnieciskā ceļā, kas būtu saskaņots ar mājsaimniecībā nodarbināto darbinieku sociālās aizsardzības mērķi un nenostādītu šos darbiniekus nelabvēlīgā situācijā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0073"><P>Komisija kā piemēru min vienkāršotu dažu pakalpojumu apmaksas veidu (franču val. – <HT TYPE="ITALIC">chèque service</HT>), kas pastāv Francijā un Beļģijā, dažiem darba devējiem paredzētu pilnīgu vai daļēju iemaksu samazinājumu vai atbrīvojumu no tām, kā arī papildu prēmijas vai nodokļu atskaitījumus.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="20"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Ceturtkārt, it īpaši, runājot par saikni, ko <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> ir izveidojusi starp iemaksu palielināšanu un nelegālo nodarbinātību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0074"><P>Skat. šo secinājumu 75. punktu.</P></NOTE>, no tās rakstveida apsvērumiem izriet, ka šīs īpašās sistēmas – kas ir piemērojama mājsaimniecībā nodarbinātajām personām un tika iekļauta vispārējā sistēmā 2012. gadā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0075"><P><DATE ISO="20111114">2011. gada 14. novembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Real Decreto 1620/2011 por el que se regula la relación laboral de carácter especial del servicio del hogar familiar</HT> (Karaļa dekrēts 1620/2011, kurā reglamentētas īpašas darba attiecības, kurās ietilpst mājsaimniecības pakalpojumi; <HT TYPE="ITALIC">BOE</HT> Nr. 277, <DATE ISO="20111117">2011. gada 17. novembris</DATE>, 119046. lpp.).</P></NOTE> – izveidošana, gluži pretēji, izraisīja ievērojamu minēto darbinieku dalības pieaugumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0076"><P>Šajā ziņā CJ tiesas sēdē norādīja, ka minēto darbinieku dalības sociālā nodrošinājuma sistēmā skaits 2012. gadā ir pieaudzis no <FT TYPE="NUMBER">296949</FT> līdz <FT TYPE="NUMBER">414453</FT> darba ņēmējiem.</P></NOTE>, tādējādi norādot uz agrāko nelegālās nodarbinātības apjomu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0077"><P>Rakstveida apsvērumos <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> tomēr norādīja, ka dalībnieku skaits pēc tam – laikā no 2012. līdz 2019. gadam – ir samazinājies.</P></NOTE>. Līdz ar to nevar konstatēt, ka pastāvētu cēloņsakarība starp iemaksu palielināšanu un nelegālo nodarbinātību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Piektkārt, rodas jautājums, vai tas, ka darba vieta ir darba devēja dzīvesvieta, pamato attiecīgā izslēgšanas pasākuma izvēli. Līdz ar to ir jāpārbauda, kāda nozīme ir darba vietas ietekmei uz šādu izvēli. Kā fakts, ka pakalpojuma sniegšana notiek darba devēja dzīvesvietā, var izraisīt to, ka bezdarbnieka pabalsti tiek izslēgti no to pabalstu loka, kuri tiek piešķirti mājsaimniecībā nodarbinātām personām, bet nekļūst par iemeslu tam, lai izslēgtu šīs personas no citu sociālo pabalstu, uz ko tām ir tiesības, saņēmēju loka, piemēram, pabalstu, kas attiecas uz nelaimes gadījumiem darbā vai slimību?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Šajā ziņā attiecībā uz sistemātisko aspektu iesniedzējtiesa varētu arī pārbaudīt, vai, aplūkojot bezdarbnieka pabalstus, darba vietai ir tāda pati ietekme uz citu darba ņēmēju situāciju, kuru darba vieta arī ir darba devēja dzīvesvieta (dārznieki, privāti autovadītāji u.c.) vai viņu pašu dzīvesvieta (pašnodarbinātie darba ņēmēji), kā uz mājsaimniecībā nodarbināto personu situāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0078"><P>Kā esmu norādījis šo secinājumu 63. zemsvītras piezīmē, Spānijas valdība, atbildot uz Tiesas uzdoto jautājumu tiesas sēdē, norādīja, ka privātie autovadītāji veic iemaksas bezdarba gadījumam.</P></NOTE>. Šajā ziņā rodas arī jautājums par to, kādas ir prasības attiecībā uz dzīvesvietas un uzņēmuma pārbaudi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0079"><P>Rakstveida apsvērumos Komisija atsaucas uz parlamentāru jautājumu, kuru Eiropas Parlamenta Spānijas deputāti ir nosūtījuši Komisijai (P‑128/2020) un kurā attiecībā uz iespēju pārbaudīt dzīvesvietas, lai atklātu krāpšanu, bija norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/><HT TYPE="ITALIC">Tribunal Supremo</HT> (Augstākā tiesa (Spānija)) pieprasa tādus pašus nosacījumus (pierādījumus par krāpšanu, nepieciešamības un samērīguma principus), lai pārbaudītu uzņēmumu vai dzīvesvietu<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/>. Pieejams tīmekļvietnē: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/P‑9‑2020‑000128_EN.html.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Visbeidzot, sestkārt un pašā noslēgumā, varētu būt svarīgi zināt, vai pastāv citi sociālie pabalsti, kas tiek piešķirti mājsaimniecībā nodarbinātām personām un kas varētu kompensēt aizsardzības pret bezdarba risku neesamību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0080"><P>Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> tiesas sēdē paskaidroja, ka pagaidu darbnespējas pabalsts ir izdevīgāks, jo to izmaksā, sākot no devītās dienas, nevis no piecpadsmitās.</P></NOTE>. Šajā jautājumā CJ, atbildot uz Tiesas uzdoto jautājumu, tiesas sēdē norādīja, ka ne vien nepastāv cits pabalsts, kas varētu kompensēt aizsardzības pret šo risku neesamību, bet arī šīs aizsardzības nenodrošināšanas rezultātā mājsaimniecībā nodarbinātām personām tiek liegts saņemt citus pabalstus, piemēram, pastāvīgas darbnespējas pabalstu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0081"><P>Iesniedzējtiesa norāda, ka tad, ja mājsaimniecībā nodarbināto personu nodarbinātība beidzas ar viņām nesaistītu iemeslu dēļ, neiespējamība saņemt bezdarbnieka pabalstu nozīmē arī neiespējamību saņemt citus sociālos pabalstus, kas ir atkarīgi no tiesību uz šo minēto pabalstu izbeigšanās. Šajā saistībā skat. šo secinājumu 16. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Šajā ziņā Spānijas valdība un <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> norāda, ka nesen tika ieviests ārkārtas pabalsts saistībā ar darba trūkumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0082"><P><DATE ISO="20200331">2020. gada 31. marta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Real Decreto‑ley 11/2020 por el que se adoptan medidas urgentes complementarias en el ámbito social y económico para hacer frente al COVID‑19</HT> (Karaļa dekrētlikums 11/2020 par steidzamu papildu pasākumu veikšanu sociālajā un ekonomiskajā jomā, lai vērstos pret Covid‑19 sekām; <DATE ISO="20200401">2020. gada 1. aprīļa</DATE> <HT TYPE="ITALIC">BOE</HT> Nr. 91) 30. pants.</P></NOTE> tiem īpašās sistēmas, kas ir piemērojama mājsaimniecībā nodarbinātām personām, dalībniekiem, kuru profesionālā darbība ir sarukusi vai beigusies Covid‑19 pandēmijas<?PAGE NO="21"?> izraisītās sanitārās krīzes dēļ. Tomēr ir jānorāda, ka šis ārkārtas pabalsts ir pagaidu pabalsts. Rakstveida apsvērumos <HT TYPE="ITALIC">TGSS</HT> pati norāda, ka minētais pabalsts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0081" REF.END="QE0081"/>ir spēkā <HT TYPE="ITALIC">vienu mēnesi</HT> (sākot no tiesību rašanās dienas), kas var tikt pagarināts uz vienu mēnesi ilgiem laikposmiem, pieņemot Karaļa dekrētlikumu<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es uzskatu, ka pamatlietā aplūkotā tiesību norma nešķiet piemērota, lai garantētu cīņas pret nelegālu nodarbinātību un krāpšanu, kā arī nodarbinātības saglabāšanas mērķus, jo nešķiet, ka šī tiesību norma patiešām būtu piemērota šo mērķu sasniegšanai, ne arī – ka tā tiktu īstenota saskanīgi un sistemātiski<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0083"><P>Skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leone</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑173/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2090">EU:C:2014:2090</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Līdz ar to es uzskatu, ka pamatlietā aplūkotajā tiesību normā paredzētais izslēgšanas noteikums, pilnībā liedzot piekļuvi bezdarbnieka pabalstam visām mājsaimniecībā nodarbinātām personām, pārsniedz to, kas ir nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Starpsecinājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Es uzskatu, ka pamatlietā aplūkotā tiesību norma ietver netiešu diskrimināciju Direktīvas 79/7 4. panta 1. punkta izpratnē, jo tā nav pamatota ar objektīviem iemesliem, kas nav saistīti ar diskrimināciju dzimuma dēļ.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">4.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Papildu piezīmes</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Sava vērtējuma noslēgumā vēlos vērst uzmanību uz šādiem diviem elementiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Pirmkārt, no Komisijas rakstveida apsvērumiem, kā arī no CJ mutvārdu apsvērumiem izriet, ka <DATE ISO="20111114">2011. gada 14. novembra</DATE> Karaļa dekrēta 1620/2011 otrajā papildu noteikumā ir paredzēts, ka Nodarbinātības lietu ministrija izveidos ekspertu grupu, lai līdz <DATE ISO="20121231">2012. gada 31. decembrim</DATE> izstrādātu ziņojumu it īpaši par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0082" REF.END="QE0082"/>tādas sistēmas, kas paredzēta aizsardzībai bezdarba gadījumā, izveides dzīvotspēju, kura atbilstu mājsaimniecības pakalpojumu darbības īpatnībām un kurā tiktu garantēta iemaksu veikšana, solidaritāte un finansiālās ilgtspējības principi<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/>. Gan Komisija, gan CJ uzsvēra, ka līdz šim brīdim nešķiet, ka šis noteikums būtu ticis piemērots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Otrkārt, Starptautiskās Darba organizācijas <DATE ISO="20110616">2011. gada 16. jūnijā</DATE> apstiprinātās Konvencijas Nr. 189 par pienācīgu darbu mājsaimniecībās nodarbinātajām personām 14. pantā ir noteikts: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0083" REF.END="QE0083"/>Katra dalībvalsts veic atbilstošos pasākumus saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem un ņemot vērā mājsaimniecības darba īpatnības, lai nodrošinātu, ka mājsaimniecībā nodarbināto darbinieku nosacījumi nav mazāk izdevīgi par nosacījumiem, ko piemēro strādājošajiem kopumā attiecībā uz sociālo aizsardzību.<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/> Komisija norāda, ka, lai gan Spānijas Karaliste vēl nav ratificējusi šo konvenciju, tā tomēr ir Starptautiskās Darba organizācijas locekle<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0084"><P>Šajā ziņā Spānijas valdība tiesas sēdē norādīja, ka ir sākti pasākumi šīs konvencijas ratificēšanai, kā rezultātā varētu tikt atzītas mājsaimniecībā nodarbināto personu tiesības uz aizsardzību pret bezdarbu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="22"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Juzgado de lo Contencioso‑Administrativo n<HT TYPE="SUP">o</HT> 2 de Vigo</HT> (Bigo Administratīvā tiesa Nr. 2, Spānija) uzdoto jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Padomes Direktīvas 79/7/EEK (<DATE ISO="19781219">1978. gada 19. decembris</DATE>) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesību normu, ar ko no to pabalstu loka, kurus saskaņā ar tiesību aktiem piešķir mājsaimniecībā nodarbinātām personām, ir izslēgti bezdarbnieka pabalsti, ja tiek konstatēts, ka šie darbinieki ir gandrīz tikai sievietes.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>