[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 6.4.2005

COM(2005) 122 galīgā redakcija

2005/0037 (COD)

2005/0038 (CNS)

2005/0039 (CNS)

2005/0040 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par pamatprogrammas “Pamattiesības un tiesiskums” izveidi laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Cīņa pret vardarbību (Daphne) un narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Pamattiesības un pilsonība” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Krimināltiesības” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Civiltiesības” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”

(iesniegusi Komisija) {SEC(2005) 434}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par pamatprogrammas “Pamattiesības un tiesiskums” izveidi laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam

Paziņojums par pamatprogrammas “Pamattiesības un tiesiskums” izveidi ir daļa no saskanīga priekšlikumu kopuma, kuru mērķis ir 2007. gada finanšu perspektīvas ietvaros sniegt pienācīgu atbalstu brīvības, drošības un tiesiskuma telpai. Ir skaidrs, ka trīs galvenie brīvības, drošības un tiesiskuma mērķi jāattīsta paralēli un vienlīdz intensīvi, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu pieeju, kas balstās uz demokrātijas principiem, pamattiesību un brīvību ievērošanu un tiesiskumu. Uz katru no šiem mērķiem attiecas kāda pamatprogramma, nodrošinot nepieciešamo saskanību starp atbalstu katrā politikas jomā un skaidri sasaistot politiskos mērķus un to atbalstam pieejamos resursus. Turklāt ar šo struktūru tiek būtiski vienkāršots un racionalizēts esošais finansiālais atbalsts brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, tādējādi nodrošinot lielāku elastīgumu prioritāšu piešķiršanā un vairojot vispārējo pārskatāmību.

1. IEVADS

Eiropas integrācija ir pavirzījusies uz priekšu galvenokārt ekonomikas jomā, pateicoties Vienotā tirgus izveidei un vienotas valūtas ieviešanai.Kā paredzēts Amsterdamas līgumā, integrētas, bezrobežu ekonomiskās telpas izveidi papildināja brīvības, drošības un tiesiskuma telpas radīšana. Tagad šī telpa jāattīsta tālāk un jānostiprina.

Paziņojumā “Mūsu kopīgās nākotnes veidošana: paplašinātās Eiropas Savienības politiski risināmie jautājumi un budžeta līdzekļi 2007. – 2013. gadā”[1] Komisija pauda, ka “brīvība, drošība un tiesiskums ir pamatvērtības, kuras ir Eiropas parauga sabiedrības pamatā. (…) Šajā sakarā šā Eiropas Savienības aspekta attīstīšana ir jauns integrācijas procesam izvirzāms mērķis: īsta brīvības, drošības un tiesiskuma telpa ir neaizstājams Eiropas Savienības pamatelements, kam ir noteicošā loma paplašinātās Savienības politiskā projektā" [2] .

Dažādie brīvības, drošības un tiesiskuma telpas aspekti veido līdzsvaru starp personas pamattiesību garantēšanu un pamatpienākumu pildīšanu, kāda tiek sagaidīta no Eiropas Savienības[3].

Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstība ir atbilde uz galvenajām bažām, kādas māc to valstu iedzīvotājus, kas apvienojušās Eiropas Savienībā. Šī iemesla dēļ Eiropadome 2004. gada novembrī pieņēma Hāgas programmu, kas turpina Tamperes Eiropadomes 1999. gada programmas aizsākto. Attīstot tālāk Tamperes programmas sasniegto, Hāgas programma nozīmē jaunu programmu, kas ļautu Eiropai attīstīt tālāk jau sasniegto un stāties pretī jauniem izaicinājumiem. Tajā arī uzsvērts, ka, lai veidotu Eiropu pilsoņiem, ar pilnīgu pamattiesību ievērošanu vien nepietiek, šīs tiesības turklāt arī aktīvi jāveicina.

Ietverot Pamattiesību hartu Konstitucionālajā līgumā, tiek apliecinātas Eiropas Savienības vērtības un mērķi. Turklāt pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECK) stiprinās Eiropas ieguldījumu cilvēktiesību aizsardzībā, ieviešot ārējo tiesisko novērtējumu par to, kā Eiropas Savienībā ievēro pamattiesības[4]. Pamattiesību lielāka aizsardzība un veicināšana nozīmē arī to, ka nepieciešama saskanīgāka rīcība cīņā pret rasisma, ksenofobijas un antisemītisma izpausmēm, sniedzot lielāku atbalstu starpkonfesiju un daudzkultūru dialogam ar nolūku veicināt sapratni un zināšanas vienam par otru.

Šādas tendences ietver nozīmīgu Eiropas projektu balstošo pamatvērtību nostiprināšanu. Savienībai būs juridiskas saistības ne tikai ievērot šīs tiesības un vērtības, bet arī nodrošināt, ka tās tiek efektīvi veicinātas visās politikas jomās (gan iekšējās, gan ārējās), kuras ietilpst Eiropas Savienības kompetencē. Turklāt strauji jāpieaug pasākumu uzraudzībai, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ieņem vienādu nostāju savās kompetences jomās, jo īpaši attiecībā uz augošo un arvien daudzveidīgāko Eiropu un izaicinājumiem, ko tā ietver. Eiropas Savienības pilsonības veicināšanai jāattīsta piederības sajūta savienībai, kurā ir vienotas pamattiesības un vērtības, bet tiek saglabāta un respektēta kultūru un Eiropas tautu tradīciju dažādība.

Cīņa pret vardarbību nepārprotami veido daļu no pamattiesību aizsardzības, kā noteikts Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesību uz fizisko integritāti aizsardzību. Saiknes starp vardarbību un vairākām citām pamattiesībām (brīvību, drošību, veselību, nodarbinātību, utt.) ir tik spēcīgas, ka jāsniedz atbalsts šo tiesību vispārējai īstenošanai attiecībā uz to saistību ar personas fizisko neskartību. Tas pats attiecas uz cīņu pret narkotiku lietošanu un tirdzniecību – jomu, kurā kopš 1990. gada Eiropas līmenī pastāvējusi visaptveroša, daudzdisciplīnu integrēta stratēģija, kam tomēr nav bijis skaidri noteikta finansiālā atbalsta. Šī stratēģija ir balstīta uz pieciem galvenajiem elementiem: pieprasījuma samazināšanu, piedāvājuma samazināšanu un kontrabandas apkarošanu, starptautisko sadarbību un koordināciju valsts un Eiropas līmenī, un informāciju, izpēti un vērtēšanu.

Eiropas veidošana pilsoņiem ietver arī Eiropas tiesiskuma telpas izveidi, kas balstīta uz savstarpējās atzīšanas un uzticības vairošanas principiem - robežas starp valstīm vairs nedrīkstētu būt par šķērsli civiltiesību un komerctiesību jautājumu risināšanai vai tiesvedības ierosināšanai un lēmumu izpildei. Brīvas pārvietošanās princips ļauj personām un uzņēmumiem īstenot savas civilās un komerciālās intereses citās dalībvalstīs, taču līdz ar to arī nepieciešami pasākumi krimināltiesību jomā, lai nodrošinātu, ka nerodas noziedzībai un noziedzniekiem drošas zonas. Tik tiešām, personām un uzņēmumiem nedrīkst liegt vai kavēt īstenot savas tiesības dalībvalstu tiesisko un administratīvo sistēmu nesaderības vai sarežģītības dēļ.

Lai sasniegtu šos kopīgos mērķus, būs nepieciešama stabila finansēšanas sistēma. Nākamas finanšu perspektīvas sagatavošana laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam rada svarīgu iespēju ņemt vērā iepriekš aprakstītās tendences un tādējādi veidot paplašinātās Eiropas Savienības politiskos projektus.

2. IEROSINāTAIS ATBALSTA PASāKUMS– PAMATPROGRAMMA “PAMATTIESīBAS UN TIESISKUMS”

2.1. Programmas mērķi un struktūra

Lai rastu risinājumu iepriekš uzskaitītajiem izaicinājumiem, tiek ieteikts izveidot pamatprogrammu "Pamattiesības un tiesiskums" ar četriem konkrētiem mērķiem:

1. veicināt Eiropas sabiedrības attīstību, kas balstīta uz Eiropas Savienības pilsonību un ievēro pamattiesības, kas noteiktas Pamattiesību hartā; cīnīties pret antisemītismu, rasismu un ksenofobiju un stiprināt pilsonisko sabiedrību pamattiesību jomā;

2. dot ieguldījumu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidē, apkarojot vardarbību un nodrošinot informētību par narkotiku lietošanu un novēršot narkotiku lietošanu;

3. veicināt tiesu iestāžu sadarbību ar mērķi radīt patiesu Eiropas tiesiskuma telpu civilās un komerciālās lietās;

4. veicināt tiesu iestāžu sadarbību ar mērķi radīt īstu Eiropas tiesiskuma telpu krimināllietās.

Šiem mērķiem ir dažādi juridiskie pamati Līgumos. Tādēļ pamatprogramma sastāvēs no četriem atsevišķiem tiesiskajiem instrumentiem. Tomēr politiskā saskanība tiks nodrošināta, jo katra īpašā programma atspoguļos vienas politikas mērķus, kas kopā ar pārējām trim nodrošinās Eiropas pilsonības un īstas tiesiskuma telpas attīstību.Turklāt šo savstarpēji papildinošo politikas jomu sagrupēšana kopā vienā pamatprogrammā ne tikai veicinās to vispārējo saskanību, bet arī nodrošinās labākus risinājumus pilsoņu vajadzībām. Tas ļaus elastīgāk rast risinājumus jaunām, negaidītām problēmām.

Pamattiesību un pilsonības jomā galīgais mērķis ir radīt īstu pamattiesību kultūru visu Eiropas tautu starpā.Tādēļ ārkārtīgi svarīgi ir nozīmīgie pasākumi ar mērķi izplatīt informāciju par pamattiesībām gan vispārēju informācijas kampaņu veidā, gan atbildot uz individuāliem lūgumiem. To nevar šķirt no nepieciešamības vairot pasākumus, ieskaitot likumdošanas darbības, kas veicinātu atsevišķu tiesību, piemēram, tiesību uz personas fizisko integritāti un ar Savienības pilsonību saistīto tiesību izmantošanu, un nodrošināt atbalstu un veicinošus pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm izpildīt saistības savās kompetences jomās.

Cīņa pret publisku vai privātu vardarbību visās tās izpausmēs (seksuālo, psiholoģisko un fizisko) ietvers: atbalstu upuriem un riska grupām (bērniem, jauniešiem un sievietēm); palīdzību un pamudinājumu NVO un citām organizācijām, kas darbojas šajā jomā; divu Daphne programmu ietvaros sasniegto rezultātu izplatīšanu, ieskaitot to pielāgošanu, nodošanu izmantošanai citiem atbalsta saņēmējiem vai uz citiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem; un to darbību noteikšanu, kas veicina vardarbības riskam pakļauto cilvēku pozitīvu aprūpi.

Attiecībā uz cīņu pret narkotiku lietošanu galvenie uzdevumi būs informācijas izplatīšana, kā arī turpmāki pētījumi, kā rezultātā tiktu izstrādātas izglītības, profilakses un kaitējuma mazināšanas programmas. Svarīgi jautājumi būs ne tikai narkotiku pieprasījuma, bet arī narkotiku piedāvājuma samazināšana. Šī ir joma, kurā nepieciešami pasākumi, lai apturētu narkotiku tirdzniecību un ar narkotikām saistīto noziedzību, jo īpaši, ja iesaistītas jaunas sintētiskās narkotikas vai to ķīmiskie prekursori, un lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu.

Tiesu iestāžu sadarbība attiecas uz pastiprinātiem centieniem uzraudzīt, kā dalībvalstis piemēro esošos acquis gan civillietās, gan krimināllietās, un tuvināt valstu tiesību aktus. Programma atbalstīs dažādas darbības, proti, lai uzlabotu tiesas pieejamību un efektivitāti, lai pievērstos savstarpējai atzīšanai plašākā nozīmē, ieskaitot ne tikai tiesas iestāžu, bet arī citu iestāžu izdoto lēmumu un dokumentu atzīšanu, stiprinātu sabiedrības informēšanas mehānismus un veicinātu tiesu sistēmas darbinieku apmācību un apmaiņu saistībā ar sadarbības instrumentiem šajā jomā. Tas veicinās likumdošanas pasākumu īstenošanu, lai iedibinātu un attīstītu kopīgus sadarbības instrumentus un vienādus standartus noteiktām procedūrām, piemēram, pierādījumu vākšanas noteikumus. Turklāt tiks veicināta arī noteikumu izstrāde par kriminālprocesā iesaistīto personu – gan apsūdzēto, gan liecinieku, gan upuru – aizsardzību.

Vispārēja saskanība šo četru mērķu ietvaros tiek nodrošināta ar kopīgiem īstenošanas un pārvaldības noteikumiem saskaņā ar vienotu stratēģisko kalendāru un saskaņotiem vērtēšanas un pārskata procesiem (sk. 3.2. punktu). Tādējādi programma nodrošinās racionalizēšanu un vienkāršošanu, palielinot Kopienas fondu pārskatāmību un efektivitāti.Visām četrām politikas jomām kopīga horizontāla prioritāte būs arī attiecīgo ieinteresēto pušu aktīvas dalības un lielākas reaģēšanas spējas uz pilsoniskās sabiedrības prasībām nodrošināšana.

2.2. Eiropas pievienotā vērtība

Šī programma dos pievienoto vērtību jau esošajiem valstu atbalsta pasākumiem šajā jomā, kalpojot par katalizatoru - ES finansētā sadarbība veicina kopīgo problēmu un vērtību apzināšanos dalībvalstu vidū, tādējādi veicinot jaunu pieeju rašanos, ieskaitot likumdošanu šajā jomā. Tas tiks panākts, īstenojot ES politikas mērķus un veicinot to pielietošanu valstu politikās, atbalstot Eiropas Savienības tiesību aktu transponēšanu un to vienotu piemērošanu visā Eiropā, veicinot dalībvalstu sadarbības un koordinācijas mehānismus un sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas līmenī.

Visām īpašajām programmām tiks pielietots kopīgs vērtēšanas kritēriju kopums, lai novērtētu Eiropas pievienoto vērtību attiecībā uz iepriekš aprakstīto ietekmes veidu. Šo kritēriju piemēri ir šādi:

- atbalstīt tikai tos pasākumus, kas nepieciešami Eiropas līmenī, lai īstenotu Eiropas Savienības mērķus, Eiropas Savienības tiesību aktus un Eiropas Savienības īstenošanas mehānismus;

- atbalstīt pasākumus, kas papildinās pasākumus, ko finansē valsts līmenī;

- veicināt apmaiņu starp valstīm Eiropas līmenī, radot sinerģijas efektus un apjomradītus ietaupījumus;

- programmas īstenošanā aktīvi iesaistīt dalībvalstu un citu attiecīgo ieinteresēto pušu pārstāvjus, lai maksimāli nodrošinātu papildināmību pašreizējiem pasākumiem.

2.3. Papildināmība ar citiem instrumentiem un politikas pasākumiem

Šī programma centīsies rast sinerģijas ar Pamattiesību iestādes darbu, kas izveidota uz esošā Vīnē izvietotā Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra bāzes, kurš izveidots ar Padomes 1997. gada 2. jūnija Regulu (EK) Nr. 1035/97[5]. Nākot klajā ar Paziņojumu[6], Komisija uzsāka plašu sabiedrisko apspriešanu par veidojamās iestādes darbības jomu un uzdevumiem. Apspriešana bija mērķēta uz pilsonisko sabiedrību, piemēram NVO, kas iesaistītas cilvēktiesību aizsardzībā, valstu iestādēm cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai, dalībvalstīm, ES iestādēm, Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centru un Eiropas Padomi. Šīs apspriešanas rezultātus ņems vērā, precīzi nosakot iestādes uzdevumus. Tomēr tās galvenais mērķis būs datu vākšana un analīze ar nolūku noteikt Eiropas Savienības politiku pamattiesību jomā.

Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās programmas pasākumus koordinēs ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, kas izveidots ar Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumu 2001/470/EK[7], lai uzlabotu, vienkāršotu un paātrinātu efektīvu dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās. Īpašajā Krimināltiesību programmā īpaša uzmanība tiks veltīta Eurojust, kas tika izveidota ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/187/JHA[8]. Eurojust ir Eiropas Savienības iestāde, kas izveidota, lai veicinātu darbības efektivitāti dalībvalstu kompetentajās iestādēs, kas veic nopietnu pārrobežu un organizēto noziegumu, tai skaitā terorisma, izmeklēšanu un noziedznieku saukšanu pie atbildības, stimulējot un uzlabojot sadarbību starp šīm iestādēm. Eurojust liek uzsvaru uz valstu kompetento iestāžu pilnīgas sadarbības nostiprināšanu un tādēļ būtiski papildina Pamattiesību un tiesiskuma pamatprogrammu.

Attiecībā uz šajā programmā iekļauto mērķi nodrošināt informāciju par narkomāniju un novērst narkotiku lietošanu, nepieciešama pastiprināta sadarbība ar trešām valstīm, kā arī cieša koordinācija ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA) . Šī Lisabonā izvietotā iestāde tika izveidota ar Padomes 1993. gada 8. februāra Regulu (EEK) Nr. 302/93[9], kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1994. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3294/94[10]. Tās uzdevums ir vākt un izplatīt objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju par narkotikām un narkotiku lietošanu Eiropā. Lai to paveiktu, tā darbojas partnerībā ar valstīm, kas neietilpst ES, kā arī ar starptautiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar šo jautājumu, īpaši ar ANO Starptautisko narkotiku kontroles programmu (UNDCP) , Pasaules Veselības organizāciju (WHO) , Eiropas Padomes Pompidū grupu, Pasaules Muitas organizāciju (WCO) , Starptautisko Kriminālpolicijas organizāciju (Interpolu) un Eiropas Policijas biroju (Eiropolu).

3. RACIONALIZāCIJA UN VIENKāRšOšANA

3.1. Pāreja no esošajiem instrumentiem

Novērtējot darbības, ko ES šajās jomās atbalstījusi gadu gaitā, ir pilnībā atzīta nepieciešamība tās turpināt, jo tās pievēršas specifiskām un reālām problēmām un, papildus valstu darbībām, kas tiek attīstītas šajās jomās, dod ieguldījumu to pozitīvā risināšanā. Tomēr tajā ir konstatēti arī vairāki trūkumi, kam jāpievēršas, lai Eiropas darbības spētu sasniegt vēl labākus rezultātus. Tik tiešām, pašreizējā situācija, kad pastāv virkne mazu budžeta pozīciju vai īpašu finansējumu, kam ir ierobežots darbības laiks un nav vispārējas saskanības, traucē Eiropas Savienības pasākumiem būt pietiekami iedarbīgiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un maksimāli izmantotu esošos finanšu un cilvēkresursus. Šo programmu atsevišķa īstenošana nozīmē to, ka netiek maksimāli panākta īsta sinerģija un var pat rasties nevajadzīga pārklāšanās. Visbeidzot, lai sasniegtu iespējami labākus rezultātus, ir patiešām nepieciešams pārvērtēt katras programmas mērķi, atbalsta veidu un apjomu.

Ierosinātā programma pamatojas uz pieredzi, kas gūta šajās jomās jau notiekošajās darbībās. Patiešām, tā lielā mērā attīstīs abas notiekošās sagatavošanās darbības pamattiesību aizsardzībai un veicināšanai un atbalstam pilsoniskajai sabiedrībai desmit jaunajās dalībvalstīs, kas turpmāk tiks attiecinātas uz visām dalībvalstīm. Visbeidzot, īpaša uzmanība tiks veltīta pamattiesībām, kas izriet no Savienības pilsonības, lai veicinātu demokrātisku piedalīšanos.

Attiecībā uz mērķi veicināt tiesu iestāžu sadarbību, programma sagrupēs vienkopus pasākumus, kas atbalsta sadarbību civiltiesību un krimināltiesību jomā, lai nodrošinātu labāku koordināciju starp šīm divām tiesību jomām, ņemot vērā Konstitucionālā līguma stāšanos spēkā, kas atcels pīlāru struktūru. Tiesu iestāžu sadarbību civiltiesību jomā iepriekš atbalstīja ar atsevišķu programmu, bet tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās ietilpa AGIS programmā. Šā priekšlikuma mērķis ir panākt labāku atbilstību politiskajiem nodomiem stiprināt tiesiskumu, kā to prasa Hāgas programma, kā arī tiesu iestāžu, praktizējošo juristu un pilsoniskās sabiedrības prasībām. Tiks stiprināta tiesu sistēmas locekļu apmācība un programma būs arī pietiekami elastīga, lai varētu īstenot jaunus pasākumus, piemēram datorizētu informācijas apmaiņas sistēmu par sodāmības reģistriem.

Attiecībā uz vardarbības apkarošanu, programma attīstīs tālāk esošo Daphne II programmu, ieviešot tajā korekcijas, lai uzlabotu atbilstību pilsoniskās sabiedrības vajadzībām, tai skaitā, iespēju īstenot jaunas darbības formas. Darbības mērķis narkomānijas novēršanas un informācijas par narkomāniju jomā ir konsolidēt notiekošās darbības, tādējādi veicinot to pārredzamību pilsoņiem un visām iesaistītajām pusēm. Tā atbalstīs tādu pasākumu uzraudzību un vērtēšanu, kas attiecas uz īpašu darbību īstenošanu ES rīcības plānu ietvaros, un centīsies vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību.

3.2. Kopīgie pārvaldības mehānismi

Galvenais pamatprogrammas “Pamattiesības un tiesiskums” mērķis ir vienkāršot un racionalizēt instrumentus gan tiesiskajā, gan pārvaldības ziņā, vienkāršot budžeta struktūru, veicināt instrumentu saskanību un atbilstību un novērst to dublēšanos. Šī programma ir svarīgs solis attiecībā gan uz vienkāršošanu, gan elastīgumu. Tik tiešām, budžeta pozīciju un tiesisko instrumentu skaits ir samazināts. Šāda Savienības resursu koncentrēšana veicina finanšu pārskatāmību un iespējas labāk novērtēt Savienības darbību pievienoto vērtību. Tā veicina darbības efektivitāti, palielinot konsekvenci starp dažādo īpašo programmu mērķiem un stiprinot sadarbību un partnerību ar visām iesaistītajām pusēm.

No ierosinātās vienkāršošanas un racionalizācijas ieguvēji būs arī gala izmantotāji, jo pieaugs šo instrumentu redzamība, skaidrība un saskanība. Potenciālajiem atbalsta saņēmējiem būs vieglāk pieteikties uz finansējumu dažādās jomās, pateicoties standartizētākai pieejai un īstenošanas noteikumiem.

Programmu tieši pārvaldīs Komisija. Ir sīki izpētīti alternatīvi mehānismi (ārpakalpojumu izmantošana vai dalīta pārvaldība), taču tie netika atzīti par ekonomiski izdevīgiem šajā posmā, ņemot vērā salīdzinoši nelielos iesaistītos apjomus. Ja tas būs vajadzīgs šīs pamatprogrammas izvirzīto mērķu sasniegšanai, varētu paredzēt dažādu pārvaldības veidu un/vai dažādu struktūru izveidi.

Šīs programmas pārvaldībai nepieciešamais cilvēkresursu apjoms ir salīdzinoši liels. Tomēr procedūru saskaņošana, kas tika panākta, apvienojot īpašās programmas vienotā struktūrā, nodrošinās racionalizāciju no šāda viedokļa, pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem. Piemēram, uzraudzības un vērtēšanas procedūru racionalizācija veicinās labākus iznākumus un paraugprakses nodošanu. Arī četru īpašo programmu atrašanās vienas Komitejas pārziņā lielā mērā atvieglos pamatprogrammas ikdienas pārvaldību.

Tālāka racionalizācija būs iespējama pēc Konstitucionālā līguma stāšanās spēkā. Pamatprogrammas projekts tika izstrādāts saskaņā ar esošo Līgumu noteikumiem, tomēr programmas struktūrā ir ietverta raita pāreja uz Konstitūcijā paredzēto jauno struktūru, kuras ietvaros ir iespējama turpmāka programmu “Civiltiesības” un “Krimināltiesības” saskaņošana.

4. FINANšU LīDZEKļI

Kopējā pamatprogrammai “Pamattiesības un tiesiskums” paredzētā summa ir 543 miljoni EUR laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam (pašreizējās cenās). Šā budžeta ietvaros 93,8 miljoni EUR ir paredzēti programmai “Pamattiesības un pilsonība”, 106,5 miljoni EUR – programmai “Civiltiesības”, 196,2 miljoni EUR – programmai “Krimināltiesības”, un 135,4 miljoni EUR – programmai “Cīņa pret vardarbību (Daphne) un narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju”. 11,1 miljoni EUR tiek pieskaitīti atsauces lielumam par administratīvām izmaksām.

Turklāt tam pašam laika posmam 164,9 miljoni EUR ir paredzēti Pamattiesību aģentūrai, 110,6 miljoni EUR – Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram, bet Eurojust paredzēti 133,4 miljoni EUR.

Šīs summas aprēķinātas, pamatojoties uz iepriekš aprakstītajām konstatētajām vajadzībām. Ir ņemta vērā attiecīgā pieredze, kas iegūta no esošajām darbībām un programmām, kas attiecas uz pamattiesību un tiesiskuma jautājumiem.

5. SECINāJUMI

Jaunā finanšu perspektīva ne tikai dos iespēju panākt labāku atbilstību starp mērķiem un resursiem, bet arī vienkāršot un racionalizēt instrumentus, lai nodrošinātu optimālu Eiropas Savienības līdzekļu izlietojumu.

Pamatprogrammā “Pamattiesības un tiesiskums” vienkopus apvienotas īpašās programmas, kas ir cieši saistītas savā starpā. Saskaņotas darbības šo īpašo programmu ietvaros ļaus rast efektīvākus risinājumus, lai sasniegtu galīgo mērķi – brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidošanu.

PIELIKUMS

Pamatprogrammas “ Pamattiesības un tiesiskums” izveidošana laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam

Papildināmība ar iestādēm un citiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpas instrumentiem

Finanšu perspektīvas ietvaros tiek paredzēti vairāki viens otru papildinoši instrumenti, kas veicinātu politisko mērķu sasniegšanu tiesiskuma, brīvības un drošības jomā:

- pamatprogrammas, kas aizstās daudzās budžeta pozīcijas, ko Komisija šobrīd pārvalda šajā jomā;

- Kopienas finansējums iestādēm un Kopienas vai Eiropas Savienības struktūrām;

- saistītu lielapjoma informācijas sistēmu izstrāde un vadība.

Jaunajā finanšu perspektīvā ietvertas šādas ar iepriekšminētās pamatprogrammas jomu saistītas iestādes vai struktūras:

- Eiropas narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA) , kas izveidots ar Padomes 1993. gada 8. februāra Regulu (EEK) Nr. 302/93 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra izveidi (OV L 36, 12.2.1993., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1651/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 30. lpp.), un par kuru iesniegts grozījumu priekšlikuma projekts (Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru, ko Komisija iesniegusi 2003. gada 19. decembrī (COM(2003) 808).

- Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs, kam paredzēts kļūt par pilntiesīgu Pamattiesību aģentūru (Komisijas priekšlikumu plānots izstrādāt līdz 2005. gada maijam) un kas šobrīd ir izveidota ar Padomes 1997. gada 2. jūnija Regulu (EK) Nr. 1035/97 par Eiropas Novērošanas centra izveidi rasisma un ksenofobijas jautājumos (OV L 151, 10.6.1997., 1. lpp.).

- Eurojust , kas izveidota ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/187/JHA ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (OV L 63, 06.03.2002., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/659/JHA (OV L 29.09.2003., 44. lpp.)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem elementiem, minētajām Kopienas iestādēm paredzētie budžeta līdzekļi nav iekļauti pamatprogrammās.

Tomēr tie jāiekļauj nākamā Kopienas finanšu plāna 3. pozīcijā kā izdevumu daļa, kas atvēlēta tiesiskuma, brīvības un drošības politikai.

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Konteksts

Finanšu perspektīvas sagatavošanas vadmotīvs laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam jau no paša sākuma ir bijusi uz politiku balstīta pieeja, lai nodrošinātu atbilstību starp politiskajiem mērķiem un līdzekļiem, kas piešķirti to īstenošanai. Šajā kontekstā brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide tiek uzskatīta par vienu no galvenajām Eiropas Savienības turpmāko gadu prioritātēm, kas jāatbalsta ar ievērojami palielinātiem finanšu līdzekļiem. Savos paziņojumos “Mūsu kopīgās nākotnes veidošana – Paplašinātās Eiropas Savienības politiski risināmie jautājumi un budžeta līdzekļi 2007. – 2013. gadā”[11] un “Finanšu perspektīva laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam”[12] Komisija arī uzsvēra, cik svarīgi ir pielietot tiesisko instrumentu pārskatīšanu nākamajai finanšu perspektīvai, lai panāktu ievērojamu virzību uz lielāku vienkāršību. Strukturējot priekšlikumus pa trim vispārīgām un uz politiku balstītām programmām (“Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, “Pamattiesības un tiesiskums”, “Drošība un brīvību garantēšana”), Komisija izveido skaidru Kopienas finansiālā atbalsta attīstības sistēmu, lai atbalstītu trīs tiesiskuma, brīvības un drošības mērķus.

2. RīCīBAS PAMATOJUMS

2.1. Problēmas analīze

Cīņa pret vardarbību nepārprotami veido daļu no Hartā noteikto pamattiesību aizsardzības, jo īpaši attiecībā uz fiziskās integritātes tiesībām. Saiknes starp vardarbību un vairākām citām pamattiesībām (brīvību, drošību, veselību, nodarbinātību, utt.) ir tik spēcīgas, ka jāsniedz atbalsts šo tiesību vispārējai īstenošanai attiecībā uz to saistību ar personas fizisko integritāti. Konkrētām vardarbības formām, piemēram, rasistiski motivētai vardarbībai un vardarbībai, kas saistīta ar dzimumu vai seksuālo orientāciju, nepieciešami īpaši risinājumi, ko veicinātu informācijas apmaiņa un paraugprakses izstrāde Eiropas līmenī. Nepieciešamība pēc globālāka un piemērotāka vardarbības problēmas risinājuma jāņem vērā, izstrādājot pasākumus jaunās finanšu perspektīvas ietvaros, sākot ar jau esošajiem atbalsta pasākumiem.

Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides ietvaros jārisina arī narkotiku lietošanas un tirdzniecības problēma, kas ir viena no lielākajām problēmām, ar kurām jāsaskaras Eiropas valstu sabiedrībām. Kopš 1990. gada Eiropas līmenī pastāv visaptveroša, daudzdisciplīnu, integrēta stratēģija, taču tai nav skaidri noteikti finansiālā atbalsta līdzekļi. Šī stratēģija ir balstīta uz pieciem galvenajiem elementiem: (i) pieprasījuma samazināšanu, (ii) piedāvājuma samazināšanu un kontrabandas apkarošanu, (iii) starptautisko sadarbību, (iv) koordināciju valsts un Eiropas līmenī, un (v) informāciju, izpēti un novērtēšanu.

2.2. Turpmākā rīcība

Galvenie uzdevumi, kas Eiropas Savienībai jārisina narkotiku apkarošanas jomā nākamās finanšu perspektīvas periodā, var definēt šādi:

- informācija un izpēte, ieskaitot Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) darbības turpināšanu;

- narkotiku pieprasījuma samazināšana, jo pieprasījums rada narkotiku problēmas palielināšanos; izglītības, profilakses un kaitējuma mazināšanas programmas;

- narkotiku piedāvājuma samazināšana, lai apturētu to tirdzniecību un ar narkotikām saistīto noziedzību, jo īpaši, attiecībā uz jaunām sintētiskajām narkotikām vai to ķīmiskajiem prekursoriem, un lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu;

- pastiprināta sadarbība ar trešām valstīm attiecībā uz narkotiku piedāvājuma un narkotiku pieprasījuma samazināšanu;

- līdz ar jaunu narkotiku veidu rašanos un izstrādi būs nepieciešamas turpmākas likumdošanas darbības, piemēram, lai jaunajiem narkotiku veidiem piemērotu esošos kontroles mehānismus.

2.3. Programmas mērķi un saistītie rādītāji

- Vispārīgo, konkrēto un izpildes mērķu noteikšana

Dot ieguldījumu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidē, apkarojot vardarbību un nodrošinot informētību par narkomāniju un novēršot narkotiku lietošanu. | Aizsargāt pilsoņus pret vardarbību un sasniegt augstu veselības aizsardzības, labklājības un sociālās kohēzijas līmeni. | Novērst un apkarot visas publiskās un privātās vardarbības formas pret bērniem, jauniešiem un sievietēm. Nodrošināt atbalstu upuriem un riska grupām. Sniegt palīdzību un pamudinājumu NVO un citām organizācijām, kas darbojas šajā jomā; Izplatīt divu Daphne programmu ietvaros sasniegtos rezultātus, ieskaitot to pielāgošanu, nodošanu izmantošanai citiem atbalsta saņēmējiem vai uz citiem ģeogrāfiskajiem apvidiem. Noteikt un veicināt darbības, kas dod ieguldījumu vardarbības riskam pakļauto cilvēku pozitīvā aprūpē. |

Novērst un samazināt narkotiku lietošanu, atkarību no narkotikām un ar narkotikām saistītos kaitējumus. | Iesaistīt pilsonisko sabiedrību Eiropas Savienības narkomānijas apkarošanas stratēģijas un rīcības plānu īstenošanā un attīstībā. Uzraudzīt, īstenot un novērtēt konkrētu pasākumu īstenošanu Narkomānijas apkarošanas rīcības plānu ietvaros laika posmiem no 2005. līdz 2008. gadam un no 2009. līdz 2012. gadam. |

Veicināt starptautiskas un izpratni veicinošas darbības iepriekš noteiktajās jomās. | Izveidot daudzdisciplīnu tīklus; lai nodrošinātu zināšanu bāzes izplatību, informācijas apmaiņu un paraugprakses noteikšanu un izplatīšanu, tai skaitā izmantojot apmācības, mācību braucienus un darbinieku apmaiņu. Izstrādāt un īstenot izpratni veicinošus pasākumus, kas vērsti uz konkrētām auditorijām, lai veicinātu konsekventi īstenotu neiecietību pret vardarbību un veicinātu atbalstu upuriem un ziņošanu par vardarbību. Veicināt izpratni par veselības un sociālajām problēmām, ko izraisījusi narkotiku lietošana, un mudināt uz atklātu dialogu nolūkā veicināt labāku izpratni par narkotiku problēmu. |

Visi šie mērķi ir saskaņā ar vispārīgās programmas Pamattiesības un tiesiskums” vispārīgo mērķi atbalstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību.

- Papildināmība / saskanība ar citiem instrumentiem

Sagatavojot programmu, īpaša uzmanība tika veltīta tam, lai nodrošinātu saskanību ar citiem programmu finansēšanas pasākumiem tajās pašās politikas jomās un rastu papildināmību un sinerģiju ar tiem.

Šo programmu papildina citas īpašās programmas vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” ietvaros, jo sevišķi īpašā programma “Pamattiesības un pilsonība”, kuras mērķis ir veicināt Eiropas Savienības pamattiesības un vērtības, vienlaikus saglabājot un respektējot Eiropas tautu kultūru un tradīciju dažādību.

Tāpat tiks īstenoti centieni panākt papildināmību ar Eiropas narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru, kura galvenais uzdevums ir vākt un izplatīt objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju par narkotiku un narkomānijas problēmu Eiropā. Lai to paveiktu, Centrs darbojas partnerībā ar valstīm, kas nav ES sastāvā, kā arī ar starptautiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar šo jautājumu.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta vispārīgajām programmām “Drošība un brīvību garantēšana” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, jo tās papildina šo programmu, un nepārprotami tiks panākta sinerģija ar šīm abām programmām, jo īpaši cīņas pret noziedzību jomā – gan pret vardarbību, piemēram, rasistiski motivētu vardarbību un vardarbību, kas saistīta ar dzimumu vai seksuālo orientāciju, gan noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām.

Šo programmu var papildināt arī citas programmas, piemēram, “Drošāks internets plus”, “Veselības programma”, “Programma aizsardzībai pret traumām”, 7. Pētniecības un tehnoloģijas attīstības pamatprogramma un programma “Jaunatne”.

3. VēRTēšANA

3.1. Secinājumi, kas izdarīti pēc starpposma / galīgā novērtējuma

Komisija ir divreiz vērtējusi Daphne programmu. Termiņa vidusposma ziņojums tika iesniegts 2002. gadā[13], bet galīgais ziņojums – 2004. gadā[14].

Gan termiņa vidusposma, gan galīgais ziņojums par Daphne programmu (2000. – 2003. gadam) liecina, ka organizācijas ir ieguvējas, pateicoties dalībai Eiropas partnerībā, un iespēja apvienībām darboties kopā ir veicinājusi efektīvāku plānošanu un labāku resursu izlietojumu. Galīgajā ziņojumā norādīts, ka iespējami uzlabojumi, piemēram, palīdzības dienesta izveide un lielāks uzsvars uz izplatīšanu, tāpēc Daphne II programmu pielāgoja šajā ziņojumā konstatētajam. Tā kā šīs izmaiņas programmas struktūrā ieviestas nesen, nav nepieciešams izdarīt nekādas ievērojamas izmaiņas.

Narkomānijas apkarošanas rīcības plānu (2000. – 2004. gadam) Komisija vērtēja divreiz: termiņa vidusposmā[15] un programmas noslēgumā[16]. Jaunais rīcības plāns (2005. – 2008. gadam) ir īpaši vērsts uz tām jomām, kurās saskaņā ar novērtējumu nepieciešama turpmāka attīstība.

Saskaņā ar šiem novērtējumiem, lai labāk sasniegtu mērķus, ir nepieciešami daži uzlabojumi. Jo īpaši tika uzsvērts, ka pilsoniskā sabiedrība vairāk jāiesaista uz šo jomu attiecīgo ES politiku sagatavošanā un attīstībā. Tāpat nepieciešams labāk koordinēt valstu darbības, tai skaitā darbības starptautiskajā arēnā. Jāveicina un tālāk jāattīsta vienota informācijas tīkla izveide un paraugprakses apmaiņa.

3.2. Iepriekšēja novērtēšana

Komisijas darba dokuments, kurā sniegts iepriekšējs novērtējums vispārīgajai programmai “Pamattiesības un tiesiskums”, apliecina, ka izvēlētā politika ir atbilstoša, lai sasniegtu paredzētos mērķus.

4. POLITIKAS INSTRUMENTA JURIDISKAIS PAMATS UN MOTIVāCIJA

4.1. Juridiskais pamats

Šī vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašā programma pamatojas uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 152. pantu.

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 152. pantā, kas attiecas uz sabiedrības veselību, skaidri noteikts, ka, nosakot un īstenojot visu Kopienas politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Tajā turklāt norādīts, ka Kopiena papildina dalībvalstu rīcību, samazināt narkotiku izraisīto kaitējumu veselībai, arī informējot un veicot profilakses pasākumus.

Augsta sabiedrības veselības līmeņa nodrošināšana, aizsargājot cilvēkus pret vardarbību un attīstot informatīvu un profilakses darbību narkotiku jomā ir šīs programmas galvenais mērķis. Tādējādi piedāvātais juridiskais pamats ir atbilstošs.

4.2. Programmā noteiktie pasākumi

Ir paredzēti dažādi darbību veidi, piemēram:

- īpašas Komisijas darbības, piemēram, analīze un izpēte, aptaujas un apsekojumi, rādītāju un kopējo metodoloģiju formulējums, datu un statistikas apkopošana, attīstīšana un izplatīšana, semināri, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisko kampaņu un pasākumu organizēšana, tīmekļa vietņu izstrāde un uzturēšana, informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana, valstu ekspertu tīklu atbalstīšana un pārvaldība, analītiskie, uzraudzības un vērtēšanas pasākumi;

- darbības, ar kurām nodrošina finansiālu atbalstu īpašiem projektiem Kopienas interesēs saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem;

- darbības, ar kurām nodrošina finansiālu atbalstu nevalstisko organizāciju vai citu struktūru pasākumiem saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem;

- darbības subsīdija Eiropas Federācijai bezvēsts pazudušo un seksuāli izmantoto bērnu jautājumos, kas darbojas Eiropas vispārējās interesēs bērnu tiesību un aizsardzības jomā.

4.3. Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Šis priekšlikums izstrādāts, ievērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā un šim līgumam pievienotajos protokolos noteiktos subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Attiecībā uz subsidiaritāti, piedāvātās programmas nolūks nav iejaukties jomās, kurās darbojas valstu programmas, ko izstrādājušas katras dalībvalsts iestādes, bet gan galveno uzmanību pievērst jomām, kurās varētu gūt pievienoto vērtību Eiropas līmenī. Tādējādi lielāko daļu šīs programmas atbalstīto pasākumu var uzskatīt par valstu darbības papildinošiem pasākumiem, kuru mērķis ir, cik vien iespējams, izmantot starptautiskā un reģionālā līmenī īstenoto darbību sinerģiju.

Attiecībā uz proporcionalitāti, jaunās programmas priekšlikums ir izstrādāts tā, lai panāktu maksimālu vienkāršību ne tikai attiecībā uz darbības formu – pasākumu definīcijas tiesību aktos ir, cik iespējams, vispārīgas – bet arī attiecībā uz administratīvajām un finansiālajām prasībām, kas attiecas uz to īstenošanu. Komisija ir centusies rast pareizo līdzsvaru starp elastīgumu un ērtu izmantošanu no vienas puses un nolūka skaidrību un pienācīgām finansiālajām un procedurālajām garantijām no otras.

Saskaņā ar protokolā par abu principu piemērošanu noteiktajām nostādnēm, ir skaidrs, ka jautājumiem, kuriem pievērsties paredzēts šajās programmās, piemīt starptautiski aspekti, tādēļ jebkāda darbība Eiropas līmenī būs izdevīgāka, salīdzinot ar darbībām dalībvalstu līmenī.

4.4. Vienkāršošana un racionalizēšana

Piedāvātā pieeja veicinās galvenā mērķa sasniegšanu – instrumentu vienkāršošanu gan tiesiskajā, gan pārvaldības ziņā un budžeta struktūras pilnveidošanu. Turklāt tā veicinās instrumentu saskanību un konsekvenci un novērsīs to dublēšanos. Kaut arī turpmāko paplašināšanos dēļ būs vajadzīgi papildu cilvēkresursi, labāka cilvēkresursu sadale tiks panākta, atceļot mazākās budžeta pozīcijas (kas prasa lielus resursus) un apvienojot esošās programmas vienā saskaņotā un racionalizētā programmā. Tādējādi tiks panākta lielāka proporcionalitāte starp izdevumu apjomu un to pārvaldības administratīvajām izmaksām.

No ierosinātās racionalizācijas ieguvējs būs arī gala lietotājs, jo pieaugs šo instrumentu redzamība, skaidrība un saskanība. Potenciālajiem atbalsta saņēmējiem būs vieglāk pieteikties finansējumam, pateicoties standartizētai pieejai un saskaņotiem īstenošanas noteikumiem.

Komisija var lemt uzticēt daļu no programmas budžeta īstenošanas Kopienas tiesību aktu reglamentētām izpildiestādēm saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šīs izpildiestādes ieceļ Komisija saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 55. un 56. panta un Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 37. panta noteikumiem. Komisija analizē atbilstību saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem. Pirms deleģēšanas īstenošanas Komisija, veicot iepriekšēju novērtēšanu, nodrošina, ka izpildiestāžu izveidošana notiek saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību.

Ierosinātais jaunais instruments atbildīs Komisijas noteiktajai virzībai attiecībā uz politiskajiem un finanšu uzdevumiem laika posmam, sākot no 2007. gada. Tā nolūks ir papildināt, vienkāršot un racionalizēt esošos instrumentus un nodrošināt nepieciešamo elastību, lai spētu pievērsties jauniem mērķiem un raiti panāktu atbilstību ar jauno tiesisko sistēmu, kas tiks iedibināta līdz ar Konstitucionālā līguma stāšanos spēkā.

5. IETEKME UZ BUDžETU

Vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izmaksas laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam ir 543 miljoni EUR; šai īpašajai programmai piešķirs šādu summu: 138,2 miljoni EUR.

2005/0037 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Cīņa pret vardarbību (Daphne) un narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 152. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[17],

ņemot vērā Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[18],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[19],

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru[20],

tā kā

(1) Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikts, ka, nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis; Līguma 3. panta 1. punkta p) apakšpunktā ir paredzēts, ka Kopienas pasākumiem jādod ieguldījums augsta veselības aizsardzības līmeņa sasniegšanā;

(2) Kopienas darbībām jāpapildina valstu politikas, kas vērstas uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, novērstu briesmu avotus cilvēku veselībai un samazinātu ar veselību saistītos riskus, ko rada atkarība no narkotikām.

(3) Publiska vai privāta fiziska, seksuāla un psiholoģiska vardarbība pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, ieskaitot draudus pielietot vardarbību, ietekmēšana un patvaļīga brīvības atņemšana, ir viņu tiesību uz dzīvību, drošību, brīvību, cieņu un fizisko un emocionālo integritāti pārkāpums un nopietns šādas vardarbības upuru fiziskās un garīgās veselības apdraudējums. Šāda Kopienā tik izplatīta vardarbība nodara patiesu kaitējumu veselībai un ir šķērslis drošai, brīvai un taisnīgai pilsonības izmantošanai.

(4) Pasaules Veselības organizācija definē veselību ne tikai kā slimības vai fiziskā vājuma neesamību, bet gan kā pilnīgas fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvokli. Saskaņā ar 1996. gada Pasaules Veselības asamblejas rezolūciju vardarbība ir lielākā sabiedrības veselības problēma visā pasaulē. Savā 2002. gada 3. oktobra ziņojumā par vardarbību un veselību šī organizācija iesaka veicināt primārās profilakses pasākumus, stiprināt palīdzību vardarbības upuriem un veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu par vardarbības novēršanu.

(5) Šos principus atzīst daudzās tādu galveno starptautisko organizāciju kā Apvienoto Nāciju organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas, Pasaules Sieviešu konferences un Pasaules kongresa pret bērnu seksuālu izmantošanu komerciālā nolūkā konvencijās, deklarācijās un protokolos.

(6) Eiropas Savienības Pamattiesību hartā[21] citastarp ir vēlreiz apliecinātas tiesības uz cieņu, vienlīdzību un solidaritāti. Tajā ietverta virkne konkrētu noteikumu, lai aizsargātu un veicinātu fizisko un garīgo integritāti, vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, bērnu tiesības un nediskrimināciju, kā arī lai aizliegtu necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, verdzību un piespiedu darbu, kā arī bērnu darbu. Tajā tiek vēlreiz apliecināts, ka, nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas un darbības, tiek nodrošināts augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

(7) Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju izstrādāt un īstenot rīcības programmas, lai apkarotu šādu vardarbību, citastarp savā 2000. gada 19. maija rezolūcijā par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Par turpmākajiem pasākumiem cīņā pret sieviešu tirdzniecību”[22] un 2001. gada 20. septembra rezolūcijā par sieviešu ģenitāliju kropļošanu[23].

(8) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 24. janvāra Lēmumu Nr. 293/2000/EK, ar kuru pieņēma Kopienas rīcības programmu ( Daphne programmu) (2000. – 2003. gadam) attiecībā uz profilakses pasākumiem cīņā pret vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm[24] izveidotā darbība ir palīdzējusi veicināt Eiropas Savienībā izprati par šiem jautājumiem un paplašināt un nostiprināt sadarbību starp dalībvalstu organizācijām, kas nodarbojas ar vardarbības apkarošanu.

(9) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 803/2004/EK, ar kuru pieņem Kopienas rīcības programmu (2004. – 2008. gadam), lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un lai aizsargātu upurus un riska grupas ( Daphne II programmu)[25] izveidotā programma tālāk attīstīja Daphne programmas sasniegumus; saskaņā ar šā lēmuma 8. panta 2. punktu Komisijai jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu gada apropriāciju atbilstību jaunajai finanšu perspektīvai.

(10) Vēlams nodrošināt Daphne un Daphne II programmu atbalstīto projektu nepārtrauktību.

(11) Ņemot vērā to, ka saskaņā ar pētījumu rezultātiem, ar atkarību no narkotikām saistītā saslimstība un mirstība ietekmē prāvu Eiropas pilsoņu daļu, ar atkarību no narkotikām saistītais kaitējums veselībai ir liela sabiedrības veselības problēma.

(12) Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas un Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna (2000. – 2004. gadam)[26] galīgā novērtējuma rezultātiem uzsvērta nepieciešamība ES narkomānijas apkarošanas politikas veidošanā pastāvīgi iesaistīt pilsonisko sabiedrību.

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā, ar kuru pieņem rīcības programmu sabiedrības veselības jomā (2003. – 2008. gadam), stratēģiju un pasākumu izstrāde attiecībā uz atkarību no narkotikām iekļauta kā viens no svarīgajiem ar dzīvesveidu saistītajiem noteicošajiem faktoriem veselības jomā.

(14) Savā 2003. gada 18. jūnija ieteikumā par veselības kaitējuma, kas saistīts ar atkarību no narkotikām, novēršanu un samazināšanu[27], Padome ieteica dalībvalstīm noteikt atkarības no narkotikām novēršanu un ar to saistīto risku samazināšanu par sabiedrības veselības mērķi un attiecīgi izstrādāt un īstenot visaptverošas stratēģijas.

(15) Eiropadome 2004. gada decembrī vizēja Eiropas Savienības Narkomānijas apkarošanas stratēģiju 2005. – 2012. gadam, kas aptver visus Eiropas Savienības pasākumus narkotiku jomā un nosaka galvenos mērķus. Šie mērķi ietver augsta veselības aizsardzības, labklājības un sociālas kohēzijas līmeņa sasniegšanu, novēršot un samazinot narkotiku lietošanu, atkarību no narkotikām un ar narkotikām saistītos kaitējumus veselībai un sabiedrībai.

(16) Komisija pieņēma Narkomānijas apkarošanas rīcības plānu 2005. – 2008. gadam[28] kā galveno instrumentu Eiropas Savienības Narkomānijas apkarošanas stratēģijas 2005. – 2012. gadam transponēšanai konkrētos pasākumos. Rīcības plāna galīgais mērķis ir ievērojami samazināt narkotiku izplatību iedzīvotāju vidū un mazināt sociālo postu un kaitējumu veselībai, ko izraisa nelegālo narkotiku lietošana un tirdzniecība.

(17) Ir svarīgi un nepieciešami apzināties vardarbības un narkomānijas nopietnās tūlītējās un ilgtermiņa sekas uz veselību, psiholoģisko un sociālo attīstību, kā arī uz to skarto personu vienlīdzīgajām iespējām, to ietekmi uz personām, ģimenēm un kopienām, kā arī to augstajām sociālajām un ekonomiskajām izmaksām sabiedrībai kopumā.

(18) Eiropas Savienība var dot pievienoto vērtību darbībām, kas dalībvalstīm jāveic informēšanā par narkomāniju un narkomānijas novēršanas jomā, papildinot šīs darbības un veicinot sinerģijas.

(19) Attiecībā uz vardarbības novēršanu, ieskaitot vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un viņu seksuālo izmantošanu, un uz upuru un riska grupu aizsardzību, Eiropas Savienība var dot pievienoto vērtību darbībām, kas galvenokārt jāveic dalībvalstīm, izmantojot šādus līdzekļus: informācijas, pieredzes un paraugprakses izplatīšana un apmaiņa, novatoriskas pieejas veicināšana, kopīga prioritāšu noteikšana, ja vajadzīgs, vienota informācijas tīkla izveide, visas Kopienas projektu atlase, kā arī visu iesaistīto pušu motivācija un mobilizēšana. Šīm darbībām jāaptver arī bērni un sievietes, kas atvesti uz dalībvalstīm cilvēku tirdzniecības rezultātā.

(20) Eiropas Federācija bezvēsts pazudušo un seksuāli izmantoto bērnu jautājumos Eiropas līmenī apvieno dažādas NVO, kas nodarbojas ar bērnu bezvēsts pazušanas un seksuālās izmantošanas problēmām. Federācija veicina izpratni un cīnās pret bērnu bezvēsts pazušanas un seksuālās izmantošanas problēmām, veicinot saziņu starp Eiropas organizācijām nolūkā panākt efektīvāku pieeju, stimulējot Eiropas pētījumu centra izveidi, lai centralizētu un analizētu datus par šīm problēmām, un veicinot un vadot darbības, kuru mērķis ir uzlabot nepilngadīgo, bezvēsts pazušanas un/vai seksuālās vardarbības upuru situāciju un mainīt Eiropas tiesiskās normas, mentalitāti un uzvedību.

(21) Dalībvalstis nevar pienācīgā mērā sasniegt ierosinātās darbības mērķus, proti, novērst un apkarot visu veidu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kā arī novērst narkomāniju un informēt par to, jo nepieciešama informācijas apmaiņa ES līmenī un paraugprakses izplatīšana visas Kopienas ietvaros. To var labāk paveikt Kopienas līmenī. Lai panāktu koordinētu un daudzdisciplīnu pieeju un ņemot vērā šīs iniciatīvas apjomu un ietekmi, Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(22) Turklāt jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un jāsper vajadzīgie soļi, lai atgūtu nepareizi izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.

(23) Šis lēmums visam programmas laikam nosaka finansiālo struktūru, kas ir galvenais atsauces punkts budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar 1999. gada 6. maijā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas noslēgtā iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu 33. punkta nozīmē[29].

(24) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[30] un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002[31], kas aizsargā Kopienas finansiālās intereses, jāpiemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, ierobežojumu to gadījumu skaitam, kad Komisija saglabā tiešo atbildību par to īstenošanu un pārvaldību un nepieciešamo proporcionalitāti starp resursu daudzumu un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(25) Saskaņā ar Finanšu regulu jābūt pamataktam, kas attiektos uz darbības subsīdijām.

(26) Saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanai[32], šā Lēmuma īstenošanas pasākumi jānosaka ar konsultatīvo procedūru, kā paredzēts minētā lēmuma 3. pantā. Tā ir piemērota procedūra, jo programmai nav nozīmīgas ietekmes uz Kopienas budžetu,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. pants [Programmas izveidošana

1. Ar šo lēmumu tiek izveidota programma “Cīņa pret vardarbību (Daphne) un narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju”, tālāk tekstā – “programma”, kā daļa no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”, lai veicinātu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nostiprināšanu.

2. Programma aptver laika posmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. pants. Vispārīgie mērķi

1. Šai programmai ir šādi vispārīgie mērķi:

(a) dot ieguldījumu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidē, apkarojot vardarbību un nodrošinot informētību par narkomāniju un novēršot narkotiku lietošanu.

(b) aizsargāt pilsoņus pret vardarbību un sasniegt augstu veselības aizsardzības, labklājības un sociālās kohēzijas līmeni.

(c) novērst un samazināt narkotiku lietošanu, atkarību no narkotikām un ar narkotikām saistītos kaitējumus.

2. Neskarot Eiropas Kopienas mērķus un pilnvaras, programmas vispārīgajiem mērķiem jāveicina Kopienas politiku attīstība, jo īpaši, to politiku attīstība, kas saistītas ar sabiedrības veselības aizsardzību, dzimumu vienlīdzību, bērnu tiesību aizsardzību un cīņu pret cilvēku tirdzniecību un seksuālo izmantošanu.

3. pants. Konkrētie mērķi

Šai programmai ir šādi konkrētie mērķi:

5. novērst un apkarot visas publiskās un privātās vardarbības izpausmes pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, veicot profilakses pasākumus un sniedzot atbalstu upuriem un riska grupām, izmantojot šādus līdzekļus:

6. palīdzēt un mudināt NVO un citas organizācijas, kas aktīvi darbojas aizsardzības pret vardarbību un vardarbības novēršanas un palīdzības upuriem jomā;

7. sagatavot un īstenot izpratni veicinošas darbības, kas mērķētas uz konkrētām auditorijām, lai izstrādātu materiālus, kas papildinātu jau esošos vai pielāgotu un izmantotu jau esošos materiālus citos ģeogrāfiskos apgabalos vai citām mērķa grupām;

8. izplatīt divu Daphne programmu ietvaros sasniegtos rezultātus, ieskaitot to pielāgošanu, nodošanu izmantošanai citiem atbalsta saņēmējiem vai uz citiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem;

9. noteikt un atbalstīt darbības, kas veicina vardarbības riskam pakļauto personu pozitīvu aprūpi, proti, īstenot pieeju, kas rosina cieņu pret šīm personām, kā arī veicina viņu labklājību un pašapliecināšanos.

10. Veicināt starptautiskas darbības, lai:

11. izveidotu daudzdisciplīnu tīklus;

12. nodrošinātu zināšanu bāzes izplatību, informācijas apmaiņu un paraugprakses noteikšanu un izplatīšanu, tai skaitā izmantojot mācības, mācību braucienus un darbinieku apmaiņu;

13. veicināt vardarbības apzināšanos mērķauditorijās, piemēram, noteiktās profesijās, lai uzlabotu izpratni par to, mudinātu konsekventi īstenot neiecietību pret vardarbību un sniegt atbalstu upuriem un ziņot par vardarbību kompetentām iestādēm;

14. pētīt ar vardarbību saistītās parādības, pētīt un meklēt veidus, kā novērst vardarbības pamatcēloņus visos sabiedrības līmeņos;

15. veicināt izpratni par veselības un sociālajām problēmām, ko izraisījusi narkotiku lietošana, un mudināt uz atklātu dialogu nolūkā veicināt labāku izpratni par narkotiku problēmu.

16. Iesaistīt pilsonisko sabiedrību Eiropas Savienības narkomānijas apkarošanas stratēģijas un rīcības plānu īstenošanā un attīstībā.

17. Uzraudzīt, īstenot un novērtēt īpašu pasākumu īstenošanu saskaņā ar Narkomānijas apkarošanas rīcības plāniem laika posmiem no 2005. līdz 2008. gadam un no 2009. līdz 2012. gadam.

4. pants Darbības

Lai īstenotu 2. un 3. pantā noteiktos vispārīgos un īpašos mērķus, šī programma atbalstīs šādus darbību veidus:

18. Īpašas Komisijas darbības, piemēram, analīze un izpēte, aptaujas un apsekojumi, rādītāju un kopējo metodoloģiju formulējums, datu un statistikas apkopošana, attīstīšana un izplatīšana, semināri, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisko kampaņu un pasākumu organizēšana, tīmekļa vietņu izstrāde un uzturēšana, informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana, valstu ekspertu tīklu atbalstīšana un pārvaldība, analītiskie, uzraudzības un vērtēšanas pasākumi; vai

19. Īpaši starptautiski Kopienas nozīmes projekti, ko iesniegušas vismaz trīs dalībvalstis saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem; vai

20. Atbalsts nevalstisko organizāciju vai citu struktūru pasākumiem, ar kuriem tiek īstenots kāds mērķis vispārējās Eiropas interesēs attiecībā uz programmas vispārējiem mērķiem saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem.

21. Darbības subsīdija, lai līdzfinansētu izdevumus, kas saistīti ar pastāvīgo darba programmu Eiropas Federācijai bezvēsts pazudušo un seksuāli izmantoto bērnu jautājumos, kas darbojas Eiropas vispārējās interesēs bērnu tiesību un aizsardzības jomā.

5. pants Piedalīšanās

Programmas darbībās var piedalīties šādas valstis, tālāk tekstā – “iesaistītās valstis”:

22. EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, saskaņā ar minētā līguma noteikumiem.

23. Ar ES asociētās kandidātvalstis, kā arī Rietumbalkānu valstis, kuras iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā saskaņā ar noteikumiem, kādi iekļauti asociācijas nolīgumos vai to papildprotokolos, kas attiecas uz Kopienas programmām, kas noslēgti vai tiks noslēgti ar šīm valstīm.

24. Projektos var iesaistīt kandidātvalstis, kas nepiedalās šajā programmā, ja tas veicinātu to sagatavošanos iestājai, vai citas trešas valstis, kas nepiedalās šajā programmā, ja tas kalpo projektu mērķiem.

6. pants Mērķa grupas

1. Programma paredzēta visām grupām, kas tieši vai netieši ir saistītas ar vardarbības un narkotiku problēmām.

2. Attiecībā uz cīņu pret vardarbību, galvenā mērķa grupa ir vardarbības upuri un vardarbības riska grupas. Citas mērķa grupas ir, citastarp, skolotāji un izglītības darbinieki, policijas un sociālie darbinieki, vietējās un valsts iestādes, vecākais un vidējais medicīnas personāls, tiesu iestāžu darbinieki, NVO, arodbiedrības un reliģiskās kopienas. Turklāt jādomā par aprūpes programmām upuriem no vienas puses un vainīgajiem no otras, kuru mērķis ir novērst vardarbību.

3. Attiecībā uz narkotikām, jaunieši, neaizsargātās grupas un problemātiskās apkaimes ir riska grupas, kas jānosaka par mērķa grupām. Citas mērķa grupas ir, citastarp, skolotāji un izglītības darbinieki, sociālie darbinieki, vietējās un valsts iestādes, vecākais un vidējais medicīnas personāls, tiesu iestāžu darbinieki, NVO, arodbiedrības un reliģiskās kopienas.

7. pants Piekļuve programmai

Piekļuvi šai programmai nodrošina sabiedriskām un privātām organizācijām un iestādēm (kompetentā līmeņa vietējām iestādēm, universitāšu fakultātēm un pētniecības centriem), kas darbojas, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm vai lai aizsargātu pret šādu vardarbību vai sniegtu atbalstu upuriem vai īstenotu mērķtiecīgas darbības, lai rosinātu šādas vardarbības noraidīšanu vai veicinātu attieksmes un uzvedības maiņu attiecībā pret neaizsargātām grupām un vardarbības upuriem. Piekļuvi programmai nodrošina arī sabiedriskām un privātām organizācijām un iestādēm (kompetentā līmeņa vietējām iestādēm, universitāšu fakultātēm un pētniecības centriem), kas darbojas, lai informētu par narkotiku lietošanu un novērstu to.

8. pants Atbalsta veidi

1. Kopienas finansiālajam atbalstam var būt šāda tiesiskā forma:

- subsīdijas,

- publiskā iepirkuma līgumi.

2. Kopienas subsīdijas piešķir, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad pasākuma atbalsta saņēmējs savu īpatnību dēļ ir vienīgais pretendents, un izmaksā kā darbības subsīdijas vai subsīdijas pasākumiem. Maksimālā līdzfinansējuma attiecība tiks norādīta gada darba programmās.

3. Turklāt ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem publiskā iepirkuma līgumu veidā, šajā gadījumā par pakalpojumiem un precēm tiks maksāts no Kopienas līdzekļiem. Tas citastarp ietvers izdevumus, kas saistīti ar projektu, politiku, programmu un likumdošanas informāciju un sakariem, sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, kontroli un novērtēšanu.

9. pants Īstenošanas pasākumi

1. Komisija Kopienas palīdzību īsteno saskaņā ar Padomes Finanšu regulu (Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK/Euratom) Nr. 1605/2002), ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam.

2. Lai īstenotu programmu, Komisija 2. pantā noteikto vispārīgo mērķu ietvaros pieņem gada darba programmu, norādot konkrētos mērķus, tematiskās prioritātes, sniedzot 8. pantā paredzēto papildu pasākumu aprakstu un, ja vajadzīgs, citu darbību sarakstu.

3. Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Uz subsīdijām par pasākumiem attiecīgajās novērtējuma un piešķīruma procedūrās citastarp ņem vērā šādus kritērijus:

25. atbilstība gada darba programmai, 2. pantā noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem un dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 3. un 4. pantā.

26. ierosinātās darbības kvalitāte attiecībā uz tās koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētajiem rezultātiem;

27. prasītā Kopienas finansējuma apjoms un tā atbilstība paredzētajiem rezultātiem;

28. paredzēto rezultātu iespaids uz vispārīgajiem mērķiem, kas noteikti 2. pantā un uz dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 3. un 4. pantā.

5. Pieteikumus 4. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajām darbības subsīdijām vērtē, ņemot vērā:

- atbilstību programmas mērķiem;

- plānoto pasākumu kvalitāti;

- šo pasākumu iespējamo daudzkāršošanas ietekmi uz sabiedrību;

- īstenoto pasākumu ģeogrāfisko ietekmi;

- pilsoņu iesaisti attiecīgo struktūru organizācijā;

- ierosinātās darbības izmaksu un ieguvuma attiecību.

6. Saskaņā ar Finanšu regulas 113. panta 2. punktu pakāpeniskas samazināšanas princips neattiecas uz darbības subsīdiju, kas piešķirta Eiropas Federācijai bezvēsts pazudušo un seksuāli izmantoto bērnu jautājumos, kas darbojas Eiropas vispārējās interesēs bērnu tiesību un aizsardzības jomā.

10. pants Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis, tālāk tekstā –“komiteja”.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

11. pants Papildināmība

1. Tiks mēģināts panākt sinerģiju un papildināmību ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārīgajām programmām “Drošība un brīvību garantēšana” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, 7. Pētniecības un attīstības pamatprogrammu, kā arī ar veselības aizsardzības un “Drošāks internets plus” programmām. Aktīvi tiks mēģināts panākt papildināmību ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru. Sadarbībā ar dalībvalstīm tiks attīstīts statistikas aspekts informācijai par vardarbību un narkotikām, ja vajadzīgs, izmantojot Kopienas statistikas programmu.

2. Programmai var būt kopīgi līdzekļi ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši vispārīgajām programmām “Drošība un brīvību garantēšana”, “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” un 7. Pētniecības un attīstības pamatprogrammu, lai īstenotu darbības visu programmu mērķu sasniegšanai.

3. Saskaņā ar šo lēmumu finansētās operācijas nedrīkst saņemt citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim. Programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par saņemto finansējumu no Kopienas budžeta un citiem avotiem, kā arī par iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem.

12. pants Budžeta līdzekļi

1. Šā instrumenta īstenošanai noteiktais budžets ir 138,2 miljoni EUR 1. pantā norādītajam laika posmam.

2. Budžeta līdzekļus, kas piešķirti šajā programmā paredzēto pasākumu īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības kopbudžeta gada apropriācijās. Lēmumus par pieejamām gada apropriācijām pieņem budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot paredzamo finanšu perspektīvu.

13. pants Uzraudzība

1. Par jebkuru programmas finansēto darbību atbalsta saņēmējs sniedz tehniskos un finanšu ziņojumus par darba gaitu. Turklāt trīs mēnešu laikā kopš darbības pabeigšanas jāsniedz galīgais ziņojums. Ziņojumu formu un saturu nosaka Komisija.

2. Neskarot revīzijas, ko saskaņā ar Līguma 248. pantu veic Revīzijas palāta kopā ar kompetentajām valstu revīzijas iestādēm, vai jebkādu pārbaudi, kas veikta saskaņā ar Līguma 279. panta c) punktu, Komisijas amatpersonas vai citi darbinieki var veikt pārbaudes uz vietas, ieskaitot izlases kārtā veiktas pārbaudes darbībām, ko finansē no šīs programmas.

3. Līgumi un nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar šo lēmumu, jo īpaši paredz Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) pārraudzību un finanšu kontroli, nepieciešamības gadījumā – uz vietas, un Revīzijas palātas revīzijas.

4. Attiecībā uz jebkuru darbību finansiālā atbalsta saņēmējs piecus gadus kopš pēdējā maksājuma glabā pieejamus Komisijai visus darbības izdevumus apliecinošos dokumentus.

5. Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu un izlases kārtā veiktu pārbaužu rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā veic korekcijas sākotnēji apstiprinātajā finansiālā atbalsta apjomā vai tā piešķiršanas nosacījumos, kā arī maksājumu grafikā.

6. Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai finansētās darbības veic pareizi un atbilstīgi šā lēmuma un Finanšu regulas noteikumiem.

14. pants Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1. Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātās summas, kā arī, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Attiecībā uz Kopienas darbībām, kas tiek finansētas šīs programmas ietvaros, Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 piemēro jebkādam Kopienas tiesību normu pārkāpumam, ieskaitot uz programmu balstītu līgumsaistību pārkāpumus, kas radies, saimnieciskās darbības subjektam veicot vai neveicot kādu darbību, kura atstājusi vai būtu atstājusi kaitējošu ietekmi uz Eiropas Kopienu kopbudžetu vai to pārvaldītajiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

3. Ja Komisija atklāj pārkāpumus, tai skaitā šā lēmuma vai atsevišķa lēmuma vai līguma, pamatojoties uz kuru tiek piešķirts attiecīgais finansiālais atbalsts, noteikumu neievērošanu, vai, ja atklājas, ka, nelūdzot Komisijas piekrišanu, darbībā ir ieviestas izmaiņas, kas ir pretrunā ar projekta būtību vai īstenošanas nosacījumiem, Komisija samazina, pārtrauc izmaksāt vai atgūst darbībai piešķirto finansiālā atbalsta apjomu.

4. Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtā finansiālā atbalsta, Komisija pieprasa atbalsta saņēmējam noteiktā laika periodā iesniegt apsvērumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušo finansiālo atbalstu un pieprasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5. Jebkādas nepareizi izmaksātas summas atmaksā Komisijai. Jebkādām summām, kas netiek atmaksātas laikus, pieskaita procentus saskaņā ar Finanšu regulā ietvertajiem nosacījumiem.

15. pants Vērtēšana

1. Programmu regulāri uzrauga, lai sekotu pasākumu īstenošanai tās ietvaros.

2. Komisija nodrošina programmas regulāru, neatkarīgu, ārēju vērtēšanu.

3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

29. sasniegto rezultātu un šīs programmas īstenošanas kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu starpposma novērtējuma ziņojumu – ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. martam;

30. paziņojumu par šīs programmas turpināšanu – ne vēlāk kā līdz 2012. gada 30. augustam;

31. paveiktā novērtējuma ziņojumu – ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrim.

16. pants Pārejas pasākumi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums Nr. 803/2004/EK, ar kuru pieņem Kopienas rīcības programmu (2004. līdz 2008. gadam), lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un lai aizsargātu upurus un riska grupas ( Daphne II programmu) ir atcelts.

Darbības, kas saskaņā ar minēto lēmumu uzsāktas līdz 2006. gada 31. decembrim, arī turpmāk līdz to pabeigšanai regulē ar minēto lēmumu. Tā 7. pantā noteikto komiteju aizstāj ar komiteju, ko paredz šā lēmuma 10. pants.

17. pants Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Konteksts

Finanšu perspektīvas sagatavošanas vadmotīvs laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam jau no paša sākuma ir bijusi uz politiku balstīta pieeja, lai nodrošinātu atbilstību starp politiskajiem mērķiem un līdzekļiem, kas piešķirti to īstenošanai. Šajā kontekstā brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide tiek uzskatīta par vienu no galvenajām Eiropas Savienības turpmāko gadu prioritātēm, kas jāatbalsta ar ievērojami palielinātiem finanšu līdzekļiem. Savos paziņojumos “Mūsu kopīgās nākotnes veidošana – paplašinātās Eiropas Savienības politiski risināmie jautājumi un budžeta līdzekļi 2007. – 2013. gadā”[33] un “Finanšu perspektīva laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam”[34], Komisija arī uzsvēra, cik svarīgi ir pielietot tiesisko instrumentu pārskatīšanu nākamajai finanšu perspektīvai, lai panāktu ievērojamu virzību uz lielāku vienkāršību. Strukturējot priekšlikumus pa trim vispārīgām un uz politiku balstītām programmām (“Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, “Pamattiesības un tiesiskums”, “Drošība un brīvību garantēšana”), Komisija izveido skaidru Kopienas finansiālā atbalsta attīstības sistēmu, lai atbalstītu trīs tiesiskuma, brīvības un drošības mērķus.

2. RīCīBAS PAMATOJUMS

2.1. Problēmas analīze

Eiropas Savienības pilsonības veicināšanai jāattīsta piederības sajūta savienībai, kurā ir vienotas pamattiesības un vērtības, bet tiek saglabāta un respektēta Eiropas tautu kultūru un tradīciju dažādība. Ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu iedibina Eiropas pilsonību un ES pilsoņu tiesības un pienākumus; bet Līgums par Eiropas Savienību kopā ar Pamattiesību hartu veido pamatu ES politikai pamattiesību jomā.

Galvenos uzdevumus, kas Eiropas Savienībai jārisina šajā politikas jomā nākamās finanšu perspektīvas periodā, var definēt šādi:

1. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas inkorporācija Konstitucionālajā līgumā, pavērtais ceļš uz Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Līguma par Eiropas Savienību 7. pantā noteiktie uzraudzības mehānismi, ko ieviesa jau ar Nicas līgumu, kopā nozīmē ievērojamu Eiropas projekta pamatvērtību nostiprināšanu un īstenošanu.

2. Līdz ar Hartas inkorporēšanu Konstitucionālajā līgumā Eiropas Savienībai būs juridiskas saistības ne tikai ievērot šīs tiesības, bet arī saskaņā ar tai saistošo subsidiaritātes principu nodrošināt, ka tās tiek efektīvi veicinātas visās politikas jomās (gan iekšējās, gan ārējās), kas ietilpst Savienības kompetencē.

3. Turklāt strauji jāpieaug pasākumu uzraudzībai, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pieņem vienādu nostāju savās kompetences jomās, jo īpaši attiecībā uz augošo un arvien daudzveidīgāko Eiropu un jaunajiem izaicinājumiem, ko tā ietver.

4. NVO un citiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem ir svarīga loma pamattiesību veicināšanā un aizsardzībā visā Eiropas Savienībā un, palīdzot cilvēkiem izzināt savas tiesības un tās pilnīgi izmantot. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, ka šo struktūru darbības līmenis un ieguldījums ir līdzvērtīgs visās dalībvalstīs. Šā iemesla dēļ ir būtiski atbalstīt pilsonisko sabiedrību un veicināt vienota informācijas tīkla izveidi.

5. Starpkonfesiju un daudzkultūru dialoga veicināšana, ko var uzlūkot kā svarīgus veidus, kā cīnīties pret diskrimināciju un veicināt pamattiesības, savstarpējo sapratni un mieru.

2.2. Turpmākā rīcība

Šīs vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašās programmas mērķis ir ievērojami attīstīt divas esošās sagatavošanās darbības (pamattiesību veicināšanu un atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai), ieviešot tādus jaunus mērķus kā cīņu pret rasismu, ksenofobiju un antisemītismu, veicinot starpkonfesiju un daudzkultūru dialogu ES līmenī.

Tiks paplašināts atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai attiecībā uz pamattiesībām, lai aptvertu visas dalībvalstis, jo pašreizējā sagatavošanās darbība aptver tikai desmit jaunās dalībvalstis.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta tiesībām, kas izriet no Eiropas Savienības pilsonības un ko Hartā atzīst par pamattiesībām, proti, veicināt demokrātisku līdzdalību.

Paredzēts, ka ievērojamais finanšu apjoma pieaugums liecinās par šo jautājumu svarīguma palielināšanos un tam būs pozitīva ietekme uz pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem.

2.3. Programmas mērķi un saistītie rādītāji

- Vispārīgo, konkrēto un izpildes mērķu noteikšana

Veicināt Eiropas sabiedrības attīstību, kas balstīta uz Eiropas Savienības pilsonību un ievēro pamattiesības, kas noteiktas Pamattiesību hartā. | Popularizēt Pamattiesību hartu un informēt pilsoņus par viņu Eiropas pilsoņu tiesībām un mudināt viņus aktīvi piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. | Atbalstīt izpratnes veicināšanas pasākumus. |

Regulāri veikt situācijas novērtējumu pamattiesību jomā Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, Kopienas tiesību ietvaros, par pamatdokumentu izmantojot Pamattiesību hartu, un vajadzības gadījumā uzklausīt viedokļus par atsevišķiem ar pamattiesībām saistītiem jautājumiem. | Regulāri sagatavot ziņojumus vai viedokļus par situāciju pamattiesību jomā ES. |

Skaidrot Pamattiesību hartas iekļaušanas Konstitūcijā un Eiropas Savienības pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai sekas. | Atbalstīt informācijas kampaņas šajās jomās. |

Cīnīties pret antisemītismu, rasismu un ksenofobiju un stiprināt pilsonisko sabiedrību pamattiesību jomā. | Sniegt atbalstu NVO un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai veicinātu to spēju aktīvi piedalīties pamattiesību veicināšanā. Cīnīties pret antisemītismu, rasismu un ksenofobiju, veicinot labāku izpratni un lielāku iecietību visā Eiropas Savienībā. Veicināt mieru un pamattiesības, proti, ar starpkonfesiju un daudzkultūru dialogu ES līmenī. | Risināt atklātu, pārskatāmu un pastāvīgu dialogu ar pilsonisko sabiedrību attiecībā uz pamattiesībām. Atbalstīt izpratnes veicināšanas pasākumus. Sniegt finansiālo atbalstu nevalstisko organizāciju vai citu struktūru, kas darbojas vispārējās Eiropas interesēs, pasākumiem. Veikt pētījumus un analīzes šajās jomās. |

Visi šie mērķi ir saskaņā ar vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” vispārīgo mērķi atbalstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību.

- Papildināmība/saskanība ar citiem instrumentiem

Šī programma aktīvi tieksies nodrošināt papildināmību ar Pamattiesību aģentūru, ko izveidos uz esošā Eiropas Rasisma un ksenofobijas novērošanas centra bāzes, lai novērstu pārklāšanos un nodrošinātu sinerģiju.

Šo programmu papildina citas īpašās programmas vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” ietvaros, jo sevišķi īpašā programma “Cīņa pret vardarbību (Daphne) un narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju”, kuras mērķis ir cīņa pret vardarbību, kas nepārprotami ir daļa no Hartā izklāstīto pamattiesību aizsardzības, jo īpaši tiesību uz fizisko integritāti, un narkotiku lietošanas un tirdzniecības apkarošana.

Īpaša uzmanība tiks veltīta vispārīgajām programmām “Drošība un brīvību garantēšana” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, jo tās papildina šo programmu un nepārprotami tiks panākta sinerģija. Īpaša uzmanība tiks veltīta dialogam ar migrantiem, lai veicinātu iecietību un savstarpēju sapratni, tādējādi palīdzot integrēt trešu valstu piederīgos.

Uzmanība tiks veltīta arī citām programmām, jo īpaši Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmai (PROGRESS) un aktīvas pilsonības programmai, lai novērstu pārklāšanos un nodrošinātu saskanību un papildināmību jo īpaši attiecībā uz šīs programmas atbalstītām darbībām, kam varētu būt pozitīva ietekme uz cīņu pret diskrimināciju un starpkultūru dialoga veicināšanu.

Programmu īstenošanas laikā tiks mēģināts panākt papildināmību, lai vajadzības gadījumā koordinētu katras programmas ietvaros veiktās darbības.

3. VēRTēšANA

3.1. Secinājumi, kas izdarīti pēc starpposma / galīgā novērtējuma

Pamattiesību veicināšana un atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai ir divu esošo sagatavošanās darbību mērķis.

Pirmās sagatavošanās darbības ietvaros pamattiesību jomā šobrīd tiek finansēti divi dažādi projekti: gada ziņojums par situāciju pamattiesību jomā Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, ko sagatavo neatkarīgu ekspertu tīkls, un finansējums projektiem, kuru mērķis ir visu Eiropas Savienības iedzīvotāju informēšana par Pamattiesību hartu un izpratnes veicināšana par pamattiesībām Savienības tiesību kontekstā.

Otras sagatavošanās darbības mērķis ir atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai dalībvalstīs, kas iestājās Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā.

Pat ja sagatavošanās darbības vēl norisinājušās pārāk īsu laiku, lai varētu tās pilnīgi novērtēt, pilsoniskās sabiedrības ieinteresētība apliecina nepieciešamību izveidot strukturētu programmu, lai nodrošinātu šo pasākumu turpināšanu plašākā mērogā.

Turklāt regulāri uzturētā saikne ar pilsonisko sabiedrību apliecina nepieciešamību tālāk attīstīt dialogu ar NVO pamattiesību jomā un uzsver vajadzību rīkot vairāk kampaņu, kas veicinātu izpratni par pamattiesībām, kā arī nepieciešamību veicināt tīkla veidošanos starp dažādu dalībvalstu NVO.

3.2. Iepriekšēja novērtēšana

Komisijas darba dokuments, kurā sniegts iepriekšējs novērtējums vispārējai programmai “Pamattiesības un tiesiskums”, apliecina, ka izvēlētā politika ir atbilstoša, lai sasniegtu paredzētos mērķus.

4. POLITIKAS INSTRUMENTA JURIDISKAIS PAMATS UN MOTIVāCIJA

4.1. Juridiskais pamats

Šī vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašā programma pamatojas uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 308. pantu.

Šajā pantā noteikts, ka Kopiena var veikt arī tādus pasākumus, kuru veikšanai šis Līgums nepiešķir vajadzīgās pilnvaras, ja attiecīgais pasākums ir nepieciešams, lai sasniegtu kādu no Kopienas mērķiem.

Šīs programmas mērķiem nav konkrēta juridiska pamata Līgumā, jo tie attiecas uz Hartas pamattiesību veicināšanu vispār, nevis tikai uz atsevišķu pamattiesību veicināšanu, kurām ir konkrēts juridiskais pamats. Tomēr tie dos savu ieguldījumu ES kompetenču un politiku noteikšanā un īstenošanā, veicinot visu Eiropas Savienības iedzīvotāju izpratni par viņu pamattiesībām, kādas paredzētas Kopienas tiesībās.

Ierosinātais juridiskais pamats ir piemērots, jo programma veicina Kopienas mērķu sasniegšanu.

4.2. Programmā noteiktie pasākumi

Ir paredzēti dažādi darbību veidi, piemēram:

- īpašas Komisijas darbības, piemēram, analīze un izpēte, aptaujas un apsekojumi, rādītāju un kopējo metodoloģiju formulējums, datu un statistikas apkopošana, attīstīšana un izplatīšana, semināri, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisko kampaņu un pasākumu organizēšana, tīmekļa vietņu izstrāde un uzturēšana, informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana, valstu ekspertu tīklu atbalstīšana un pārvaldība, analītiskie, uzraudzības un vērtēšanas pasākumi;

- darbības, ar kurām nodrošina finansiālu atbalstu īpašiem projektiem Kopienas interesēs saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem;

- darbības, ar kurām nodrošina finansiālu atbalstu nevalstisko organizāciju vai citu struktūru pasākumiem saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem;

- darbības subsīdija Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijai, kura darbojas, lai sasniegtu mērķus, kas ir vispārējās Eiropas interesēs, veicinot viedokļu un pieredzes apmaiņu jautājumos, kas saistīti ar judikatūru, asociācijā apvienoto struktūru organizāciju un darbību, veicot tiesu un/vai konsultatīvās funkcijas, jo īpaši attiecībā uz Kopienas tiesībām.

4.3. Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Šis priekšlikums izstrādāts, ievērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā un šim līgumam pievienotajos protokolos noteiktos subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Attiecībā uz subsidiaritāti, piedāvātās programmas nolūks nav iejaukties jomās, kurās darbojas valstu programmas, ko izstrādājušas katras dalībvalsts iestādes, bet gan galveno uzmanību pievērst jomām, kurās varētu gūt pievienoto vērtību Eiropas līmenī. Tādējādi lielāko daļu šīs programmas atbalstīto pasākumu var uzskatīt par valstu darbības papildinošiem pasākumiem, kuru mērķis ir, cik vien iespējams, izmantot starptautiskā un reģionālā līmenī īstenoto darbību sinerģiju.

Attiecībā uz proporcionalitāti, priekšlikums ir izstrādāts tā, lai panāktu maksimālu vienkāršību ne tikai attiecībā uz darbības formu – pasākumu definīcijas tiesību aktos ir, cik iespējams, vispārīgas – bet arī attiecībā uz administratīvajām un finansiālajām prasībām, kas attiecas uz to īstenošanu. Komisija ir centusies rast pareizo līdzsvaru starp elastīgumu un ērtu izmantošanu no vienas puses un nolūka skaidrību un pienācīgām finansiālajām un procedurālajām garantijām no otras.

Saskaņā ar protokolā par abu principu piemērošanu noteiktajām nostādnēm, ir skaidrs, ka jautājumiem, kuriem pievērsties paredzēts šajās programmās, piemīt starptautiski aspekti, tādēļ jebkāda darbība Eiropas līmenī būs izdevīgāka, salīdzinot ar darbībām dalībvalstu līmenī.

4.4. Vienkāršošana un racionalizēšana

Ierosinātā pieeja veicinās galvenā mērķa sasniegšanu – instrumentu vienkāršošanu gan tiesiskajā, gan pārvaldības ziņā un budžeta struktūras pilnveidošanu. Turklāt tā veicinās instrumentu saskanību un konsekvenci un novērsīs to dublēšanos. Kaut arī turpmāko paplašināšanos dēļ būs vajadzīgi papildu cilvēkresursi, labāka cilvēkresursu sadale tiks panākta, atceļot mazākās budžeta pozīcijas (kas prasa lielus resursus) un apvienojot esošās programmas vienā saskaņotā un racionalizētā programmā. Tādējādi tiks panākta lielāka proporcionalitāte starp izdevumu apjomu un to pārvaldības administratīvajām izmaksām.

No ierosinātās racionalizācijas ieguvējs būs arī gala lietotājs, jo pieaugs šo instrumentu redzamība, skaidrība un saskanība. Potenciālajiem atbalsta saņēmējiem būs vieglāk pieteikties finansējumam, pateicoties standartizētai pieejai un saskaņotiem īstenošanas noteikumiem.

Komisija var lemt uzticēt daļu no programmas budžeta īstenošanas kādai izpildiestādei saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šīs izpildiestādes ieceļ Komisija saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 55. un 56. panta un Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 37. panta noteikumiem. Komisija analizē atbilstību saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem. Pirms deleģēšanas īstenošanas Komisija, veicot iepriekšēju novērtēšanu, nodrošina, lai izpildiestāžu izveidošana būtu saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību.

Ierosinātais jaunais instruments atbildīs Komisijas noteiktajai virzībai attiecībā uz politiskajiem un finanšu uzdevumiem laika posmam, sākot no 2007. gada. Tā nolūks ir papildināt, vienkāršot un racionalizēt esošos instrumentus un nodrošināt nepieciešamo elastību, lai spētu pievērsties jauniem mērķiem un raiti panāktu atbilstību ar jauno tiesisko sistēmu, kas tiks iedibināta līdz ar Konstitucionālā līguma stāšanos spēkā.

5. IETEKME UZ BUDžETU

Vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izmaksas laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam ir 543 miljoni EUR; šai īpašajai programmai piešķirs šādu summu: 96,5 miljonus EUR.

2005/0038 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Pamattiesības un pilsonība” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[35],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[36],

ņemot vērā Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[37],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[38],

tā kā

(1) Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 1. punktā noteikts, ka Savienība ir dibināta uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma principiem, kas ir kopīgi dalībvalstīm.

(2) Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā paredzēts, ka Eiropas Savienība kā Kopienas tiesību vispārējus principus ievēro pamattiesības, ko garantē Eiropas Konvencija par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, un kuras izriet no dalībvalstu kopīgām konstitucionālām tradīcijām.

(3) Eiropas Savienības Pamattiesību harta, ko izsludināja 2000. gada 7. decembrī, ietver pamatvērtības, uz kurām dibināta Eiropas Savienība[39].

(4) Kā noteikts Hāgas programmā, ko Eiropadome pieņēma savā sanāksmē Briselē 2004. gada 4. un 5. novembrī, līdz ar Hartas inkorporāciju Līgumā par Konstitūciju Eiropai un pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, Eiropas Savienībai būs juridiskas saistības saskaņā ar subsidiaritātes principu nodrošināt, ka visās tās darbības jomās pamattiesības tiek ne tikai ievērotas, bet arī aktīvi veicinātas.

(5) Paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu[40], Komisija uzsver pilsoniskās sabiedrības lomas nozīmi pamattiesību aizsardzībā un veicināšanā. Tādēļ Komisijai jāiedibina pastāvīgs dialogs ar pilsonisko sabiedrību.

(6) Komisija uzsver informācijas un saziņas nozīmīgumu, veicinot pilsoņu izpratni par savām tiesībām, ko viņiem piešķir Eiropas Savienības pilsonība, un nodrošinot viņiem viegli pieejamu, ticamu informāciju.

(7) Eiropas Padome 2004. gada novembrī atzina saziņas nozīmīgumu visu cilvēku tuvināšanā Eiropas projektam, veicinot aktīvu pilsonību.

(8) Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācija veicina viedokļu un pieredzes apmaiņu jautājumos, kas saistīti ar judikatūru, asociācijā apvienoto struktūru organizāciju un darbību, veicot tiesu un/vai konsultatīvās funkcijas, jo īpaši attiecībā uz Kopienas tiesībām, un tādējādi darbojas, lai sasniegtu mērķus, kas ir vispārējās Eiropas interesēs.

(9) Līgums šā lēmuma pieņemšanai neparedz citas pilnvaras, vien tās, kas paredzētas 308. pantā.

(10) Turklāt jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, un jāsper vajadzīgie soļi, lai atgūtu nepareizi izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.

(11) Šis lēmums visam programmas laikam nosaka finansiālo struktūru, kas ir galvenais atsauces punkts budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar 1999. gada 6. maijā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas noslēgtā iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu 33. punkta nozīmē[41].

(12) Programmas mērķus, proti, Pamattiesību hartas veicināšanu, ieskaitot no ES pilsonības atvasinātās tiesības, atbalstu pilsoniskās sabiedrības apvienībām, kā arī cīņu pret rasismu, ksenofobiju un antisemītismu, veicinot starpkonfesiju un daudzkultūru dialogu, dalībvalstīs nevar sasniegt pietiekamā līmenī, tādēļ, ņemot vērā iniciatīvas mērogu vai ietekmi, tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī. Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, ar šo Lēmumu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(13) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[42] un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002[43], kas aizsargā Kopienas finansiālās intereses, piemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, ierobežojumu to gadījumu skaitam, kad Komisija saglabā tiešo atbildību par to ieviešanu un pārvaldību, un nepieciešamo proporcionalitāti starp resursu daudzumu un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(14) Saskaņā ar Finanšu regulu jābūt pamataktam, kas attiektos uz darbības subsīdijām.

(15) Saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanai[44], šā Lēmuma īstenošanas pasākumus nosaka ar konsultatīvo procedūru, kā paredzēts minētā lēmuma 3. pantā. Tā ir piemērota procedūra, jo programmai nav nozīmīgas ietekmes uz Kopienas budžetu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Programmas izveidošana

1. Ar šo lēmumu izveido programmu “Pamattiesības un pilsonība”, tālāk tekstā – “programmu”, kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”, lai veicinātu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nostiprināšanu.

2. Programma aptver laika posmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. pants

Vispārīgie mērķi

1. Šai programmai ir šādi vispārīgie mērķi:

32. veicināt Eiropas sabiedrības attīstību, kas balstās uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietverto pamattiesību ievērošanu, ieskaitot tiesības, kas izriet no Eiropas Savienības pilsonības, kura paredzēta kā dalībvalstīm piederīgo pamata statuss.

33. stiprināt pilsonisko sabiedrību un veicināt atklātu, pārskatāmu un pastāvīgu dialogu ar to attiecībā uz pamattiesībām.

34. cīnīties pret rasismu, ksenofobiju un antisemītismu.

2. Programmas vispārīgie mērķi papildina Pamattiesību iestādes mērķus, kas izveidota uz Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra bāzes.

3. Neskarot Eiropas Kopienas mērķus un pilnvaras, šīs programmas vispārīgie mērķi veicina Kopienas politiku attīstību, ievērojot pamattiesības.

3. pants

Konkrētie mērķi

Šai programmai ir šādi konkrētie mērķi:

35. Popularizēt Pamattiesību hartu un informēt visus cilvēkus par viņu tiesībām, ieskaitot tiesības, kas izriet no ES pilsonības, lai mudinātu Eiropas Savienības pilsoņus aktīvi piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē.

36. Regulāri vērtēt situāciju pamattiesību jomā Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs attiecībā uz Kopienas tiesību piemērošanu, par pamatdokumentu izmantojot Pamattiesību hartu, un, ja vajadzīgs, uzklausīt viedokļus par konkrētiem jautājumiem, kas attiecas uz pamattiesībām šajā jomā.

37. Skaidrot Pamattiesību hartas iekļaušanas Konstitūcijā un Eiropas Savienības pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai sekas.

38. Sniegt atbalstu NVO un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai veicinātu to potenciālu aktīvi piedalīties pamattiesību, tiesiskuma un demokrātijas veicināšanā.

39. Veicināt mieru un pamattiesības ar starpkonfesiju un daudzkultūru dialogu ES līmenī.

4. pants

Pasākumi

Lai īstenotu 2. un 3. pantā noteiktos vispārīgos un konkrētos mērķus, programmai jāsniedz finansiāls atbalsts šādiem darbību veidiem:

40. īpašas Komisijas darbības, piemēram, analīze un izpēte, aptaujas un apsekojumi, rādītāju un kopēju metodoloģiju formulēšana, datu un statistikas apkopošana, attīstīšana un izplatīšana, semināri, konferences un ekspertu tikšanās, sabiedrisku kampaņu un pasākumu organizēšana; tīmekļa vietņu izstrāde un uzturēšana, informatīvu materiālu sagatavošana un izplatīšana, valstu ekspertu tīklu atbalstīšana un pārvaldība, analītiskie, uzraudzības un vērtēšanas pasākumi; vai

41. īpaši starptautiski Kopienas nozīmes projekti, ko iesniegušas vismaz trīs dalībvalstis saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem; vai

42. atbalsts nevalstisko organizāciju vai citu organizāciju, kuru mērķi atbilst vispārējām Eiropas interesēm, pasākumiem saskaņā ar programmas vispārīgajiem mērķiem atbilstoši gada darba programmās izvirzītajiem nosacījumiem.

43. darbības subsīdija, lai līdzfinansētu izdevumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijas pastāvīgo darba programmu, kura vērsta uz vispārējām Eiropas interesēm, veicinot viedokļu un pieredzes apmaiņu jautājumos, kas saistīti ar judikatūru, asociācijā apvienoto struktūru organizāciju un darbību, veicot tiesu un/vai konsultatīvās funkcijas, jo īpaši attiecībā uz Kopienas tiesībām.

5. pants

Piedalīšanās

Programmas darbībās var piedalīties šādas valstis, tālāk tekstā – “iesaistītās valstis”:

44. Ar ES asociētās kandidātvalstis, kā arī Rietumbalkānu valstis, kuras iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā, saskaņā ar noteikumiem, kādi iekļauti asociācijas nolīgumos vai to papildprotokolos, kas attiecas uz Kopienas programmām, kas noslēgti vai tiks noslēgti ar šīm valstīm.

45. Projektos var iesaistīt kandidātvalstis, kas nepiedalās šajā programmā, ja tas veicinātu to sagatavošanos iestājai, vai citas trešas valstis, kas nepiedalās šajā programmā, ja tas kalpo šo projektu mērķiem.

6. pants

Mērķa grupas

Programma ir mērķēta uz ES pilsoņiem, trešu valstu piederīgajiem, kas likumīgi uzturas ES teritorijā, un pilsoniskās sabiedrības apvienībām un citām grupām, kas aktīvi darbojas šīs programmas mērķu veicināšanā.

7. pants

Piekļuve programmai

Piekļuvi programmai citastarp nodrošina iestādēm un valsts vai privātā sektora organizācijām, universitātēm, pētniecības institūtiem, nevalstiskajām organizācijām un citām bezpeļņas organizācijām, kuras reģistrētas Eiropas Savienībā.

Lai sasniegtu šīs programmas mērķus, programma atļauj īstenot kopīgus pasākumus ar pamattiesību jomā kompetentām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi, uz kopīga ieguldījuma pamata un saskaņā ar dažādajiem noteikumiem attiecīgajās iestādēs vai organizācijās.

8. pants

Atbalsta veidi

1. Kopienas finansējumam var būt šāda tiesiskā forma:

- subsīdijas,

- publiskā iepirkuma līgumi.

2. Kopienas subsīdijas piešķir, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad pasākuma atbalsta saņēmējs savu īpatnību dēļ ir vienīgais pretendents, un izmaksā kā darbības subsīdijas vai subsīdijas pasākumiem. Maksimālā līdzfinansējuma attiecība tiks norādīta gada darba programmās.

3. Turklāt ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem publiskā iepirkuma līgumu veidā, šajā gadījumā par pakalpojumiem un precēm tiks maksāts no Kopienas līdzekļiem. Tas citastarp ietvers izdevumus, kas saistīti ar projektu, politiku, programmu un likumdošanas informāciju un sakariem, sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, kontroli un novērtēšanu.

9. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Komisija Kopienas palīdzību īsteno saskaņā ar Padomes Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam.

2. Lai īstenotu programmu, Komisija 2. pantā noteikto vispārīgo mērķu ietvaros pieņem gada darba programmu, norādot konkrētos mērķus, tematiskās prioritātes, sniedzot 8. pantā paredzēto papildu pasākumu aprakstu un, ja vajadzīgs, citu darbību sarakstu.

3. Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Uz subsīdijām par darbībām attiecīgajās novērtējuma un piešķīruma procedūrās citastarp jāņem vērā šādi kritēriji:

46. atbilstība gada darba programmai, 2. pantā noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem un dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 3. un 4. pantā.

47. ierosinātās darbības kvalitāte attiecībā uz tās koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētajiem rezultātiem;

48. prasītā Kopienas finansiālā atbalsta apjoms un tā atbilstība paredzētajiem rezultātiem;

49. paredzēto rezultātu ietekme uz vispārējiem mērķiem, kas noteikti 2. pantā, un uz dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 3. un 4. pantā.

5. Pieteikumus 4. panta 3. un 4. punktā minētajām darbības subsīdijām vērtē, ņemot vērā:

- atbilstību programmas mērķiem;

- plānoto pasākumu kvalitāti;

- šo pasākumu iespējamo daudzkāršošanas ietekmi uz sabiedrību;

- īstenoto pasākumu ģeogrāfisko ietekmi;

- pilsoņu iesaisti attiecīgajās organizācijās un struktūrās;

- ierosinātās darbības izmaksu un ieguvuma attiecību.

6. Saskaņā ar Finanšu regulas 113. panta 2. punktu, pakāpeniskas samazināšanas princips neattiecas uz darbības subsīdiju, kas piešķirta Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijai, jo tā darbojas Eiropas vispārējās interesēs.

10. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis, tālāk tekstā – “komiteja”.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

11. pants

Papildināmība

1. Tiks mēģināts panākt sinerģijas un papildināmību ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārīgajām programmām “Drošība un brīvību garantēšana” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, kā arī ar “Progresa programmu”. Aktīvi tiks mēģināts panākt papildināmību ar Pamattiesību iestādi, ko izveidos uz Eiropas Novērošanas centra rasisma un ksenofobijas jautājumos bāzes. Sadarbībā ar dalībvalstīm tiks attīstīts statistikas aspekts informācijai par vardarbību un narkotikām, ja vajadzīgs, izmantojot Kopienas statistikas programmu.

2. Programmai var būt kopīgi līdzekļi ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši vispārīgajām programmām “Drošība un brīvību garantēšana”, “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, lai īstenotu darbības visu programmu mērķu sasniegšanai.

3. Saskaņā ar šo lēmumu finansētās operācijas nedrīkst saņemt citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim. Programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par saņemto finansējumu no Komisijas budžeta un citiem avotiem, kā arī par iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem.

12. pants

Budžeta līdzekļi

Budžeta līdzekļus, kas piešķirti šajā programmā paredzēto pasākumu īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības kopbudžeta gada apropriācijās. Lēmumus par pieejamām gada apropriācijām pieņem budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot paredzamo finanšu perspektīvu.

13. pants

Uzraudzība

1. Par jebkuru programmas finansēto darbību atbalsta saņēmējs sniedz tehniskos un finanšu ziņojumus par darba gaitu. Turklāt trīs mēnešu laikā kopš darbības pabeigšanas jāsniedz galīgais ziņojums. Ziņojumu formu un saturu nosaka Komisija.

2. Neskarot revīzijas, ko saskaņā ar Līguma 248. pantu veic Revīzijas palāta kopā ar kompetentajām valstu revīzijas iestādēm, vai jebkādu pārbaudi, kas veikta saskaņā ar Līguma 279. panta c) punktu, Komisijas amatpersonas vai citi darbinieki var veikt pārbaudes uz vietas, ieskaitot izlases kārtā veiktas pārbaudes darbībām, ko finansē no šīs programmas.

3. Līgumi un nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar šo lēmumu, īpaši paredz Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) pārraudzību un finanšu kontroli, ja nepieciešams – uz vietas, un Revīzijas palātas revīzijas.

4. Attiecībā uz jebkuru darbību finansiālā atbalsta saņēmējs piecus gadus kopš pēdējā maksājuma glabā pieejamus Komisijai visus darbības izdevumus apliecinošos dokumentus.

5. Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu un izlases kārtā veiktu pārbaužu rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā veic korekcijas sākotnēji apstiprinātajā finansiālā atbalsta apjomā vai tā piešķiršanas nosacījumos, kā arī maksājumu grafikā.

6. Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai finansētās darbības veic pareizi un atbilstīgi šā lēmuma un Finanšu regulas noteikumiem.

14. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1. Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātās summas, kā arī, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Attiecībā uz Kopienas darbībām, kas tiek finansētas šīs programmas ietvaros, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 piemēro jebkādam Kopienas tiesību normu pārkāpumam, ieskaitot uz programmu balstītu līgumsaistību pārkāpumus, kas radies, saimnieciskās darbības subjektam veicot vai neveicot kādu darbību, kura atstājusi vai būtu atstājusi kaitējošu ietekmi uz Eiropas Kopienu kopbudžetu vai to pārvaldītajiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

3. Ja Komisija atklāj pārkāpumus, tai skaitā šā Lēmuma vai atsevišķa lēmuma vai līguma, pamatojoties uz kuru tiek piešķirts attiecīgais finansiālais atbalsts, noteikumu neievērošanu, vai, ja atklājas, ka, nelūdzot Komisijas piekrišanu, darbībā ir ieviestas izmaiņas, kas ir pretrunā ar projekta būtību vai īstenošanas nosacījumiem, Komisija samazina, pārtrauc izmaksāt vai atgūst darbībai piešķirto finansiālā atbalsta apjomu.

4. Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtā finansiālā atbalsta, Komisija pieprasa palīdzības saņēmējam noteiktā laika periodā iesniegt apsvērumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušo finansiālo atbalstu un pieprasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5. Jebkādas nepareizi izmaksātas summas atmaksā Komisijai. Jebkādām summām, kas netiek atmaksātas laikus, pieskaita procentus saskaņā ar Finanšu regulā ietvertajiem nosacījumiem.

15. pants

Vērtēšana

1. Programmu regulāri uzrauga, lai sekotu pasākumu īstenošanai tās ietveros.

2. Komisija nodrošina programmas regulāru, neatkarīgu ārēju vērtēšanu.

3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

50. sasniegto rezultātu un šīs programmas īstenošanas kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu starpposma novērtējuma ziņojumu - ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. martam;

51. paziņojumu par šīs programmas turpināšanu – ne vēlāk kā līdz 2012. gada 30. augustam;

52. paveiktā novērtējuma ziņojumu – ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrim.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Konteksts

Finanšu perspektīvas sagatavošanas vadmotīvs laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam jau no paša sākuma ir bijusi uz politiku balstīta pieeja, lai nodrošinātu atbilstību starp politiskajiem mērķiem un līdzekļiem, kas piešķirti to īstenošanai. Šajā kontekstā brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide tiek uzskatīta par vienu no galvenajām Eiropas Savienības turpmāko gadu prioritātēm, kas jāatbalsta ar ievērojami palielinātiem finanšu līdzekļiem. Savos paziņojumos “Mūsu kopīgās nākotnes veidošana – paplašinātās Eiropas Savienības politiski risināmie jautājumi un budžeta līdzekļi 2007. – 2013. gadā”[45] un “Finanšu perspektīva laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam”[46], Komisija arī uzsvēra, cik svarīgi ir pielietot tiesisko instrumentu pārskatīšanu nākamajai finanšu perspektīvai, lai panāktu ievērojamu virzību uz lielāku vienkāršību. Strukturējot priekšlikumus pa trim vispārīgajām un uz politiku balstītām programmām (“Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, “Pamattiesības un tiesiskums”, “Drošība un brīvību garantēšana”), Komisija izveido skaidru Kopienas finansiālā atbalsta attīstības sistēmu, lai atbalstītu trīs tiesiskuma, brīvības un drošības mērķus.

2. RīCīBAS PAMATOJUMS

2.1. Problēmas analīze

Tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienības robežās (viens no četriem Vienotā tirgus pamatprincipiem) prasa veikt pasākumus krimināltiesību jomā, lai nodrošinātu, ka nerodas noziedzībai un noziedzniekiem drošas zonas.

Kopīgās ES intereses jāaizsargā pret kriminālu rīcību gan tās pārrobežu dimensijas dēļ, gan tāpēc, ka tā pārkāpj ES kopīgās vērtības, piemēram, personu, demokrātijas un labas pārvaldības respektēšanu (kas izskaidro, kāpēc ir nepieciešama rīcība pret bērnu seksuālo izmantošanu, rasismu, krāpšanu un korupciju). Kopīga pieeja šajā jautājumā liecina par Eiropas publiskās kārtības rašanos. Tomēr jāņem vērā arī nepieciešamība nodrošināt augstu personas tiesību aizsardzības līmeni, kas nozīmē, piemēram, agrāko sasniegumu tālāku attīstīšanu attiecībā uz upuru tiesībām, apcietināto personu tiesību uzlabošanu un sistēmas un standartu izveidi attiecībā uz sodu izciešanas veidiem un pārkāpēju reintegrēšanu sabiedrībā. Tik tiešām, personām un uzņēmumiem nedrīkst liegt vai kavēt īstenot savas tiesības dalībvalstu tiesisko un administratīvo sistēmu nesaderības vai sarežģītības dēļ.

2.2. Turpmākā rīcība

Pamattiesību veicināšanai un aizsardzībai nepieciešams izveidot īstu Eiropas tiesiskuma telpu. Šādas telpas radīšana ļauj efektīvi sadarboties tiesu iestādēm un nodrošina, ka pilsoņiem ir labāka tiesas pieejamība un nedz tiesību sistēmu nesaskanība, nedz sarežģītība neliedz un netraucē viņiem īstenot savas tiesības. Tas arī ļauj iedibināt tiesu nolēmumu savstarpējās atzīšanas principu un pastāvīgi uzlabot tiesu iestāžu darbību.

Savienības uzdevums būs rast risinājumu, kas atbilstu pilsoņu cerībām uz efektīvu viņu praktisko problēmu risinājumu. Tas jo īpaši ietvers:

- pieaugot acquis , lielākus centienus uzraudzīt tā piemērošanu dalībvalstīs, tai skaitā, izmantojot tādus modernus līdzekļus kā judikatūras datu bāžu izveidi;

- turpmāku likumdošanas darbu, jo īpaši, lai atvieglinātu piekļuvi tiesai un uzlabotu tās darbības efektivitāti;

- sabiedrības informēšanas mehānismu stiprināšanu un tiesu sistēmas darbinieku apmācību un apmaiņu jautājumos par instrumentu ietekmi uz sadarbību šajā jomā;

- likumdošanas pasākumus, lai ieviestu un attīstītu kopīgus sadarbības instrumentus. Tas citastarp ietver efektīvākus informācijas apmaiņas mehānismus starp dalībvalstīm par personām, kas notiesātas par kriminālām darbībām, jo īpaši, izveidojot datorizētu sistēmu informācijas apmaiņai par sodāmības reģistriem no vienas puses un noteiktu procedūru standartu, piemēram, pierādījumu vākšanas noteikumu un kriminālprocesā iesaistīto personu – gan apsūdzēto, gan liecinieku, gan upuru – aizsardzības noteikumu uzlabošanu no otras;

- turpmākus pasākumus, lai veicinātu izpratni par kopīgiem instrumentiem un procedūrām un to pielietošanu tiesu sistēmas darbinieku vidū.

2.3. Programmas mērķi un saistītie rādītāji

- Vispārīgo, konkrēto un izpildes mērķu noteikšana

Veicināt tiesu iestāžu sadarbību ar mērķi radīt patiesu Eiropas tiesiskuma telpu krimināllietās, balstoties uz savstarpēju atzīšanu un savstarpēju uzticēšanos. | Veicināt esošo dalībvalstu tiesu sistēmu pielāgošanu Eiropas Savienībai, kas ir teritorija bez robežkontroles un kurā pastāv vienota valūta un brīva personu, pakalpojumu, preču un kapitāla kustība. | Uzlabot savstarpējās zināšanas par dalībvalstu tiesību un tiesu iestāžu sistēmām krimināllietās un veicināt un stiprināt tīklu veidošanu, savstarpējo sadarbību, informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu. Nodrošināt Kopienas instrumentu saprātīgu īstenošanu, pareizu un konkrētu piemērošanu un novērtēšanu tiesu sadarbības krimināllietās jomās. |

Uzlabot personu un uzņēmumu ikdienas dzīvi, dodot tiem iespēju aizstāvēt savas tiesības visā Eiropas Savienībā, proti, veicinot tiesu pieejamību. | Uzlabot informāciju par dalībvalstu tiesību sistēmām un tiesu pieejamību. |

Uzlabot saskarsmi starp tiesību, tiesu un adminsitratīvajām iestādēm un juristiem, lai uzlabotu informācijas apmaiņu par krimināllietām dalībvalstu starpā un sekmētu tiesu sistēmas locekļu apmācību. | Veicināt tiesu sistēmas locekļu un tiesu iestāžu darbinieku izglītošanu Eiropas Savienības jautājumos. Novērtēt vispārējos nosacījumus, kādi nepieciešami, lai attīstītu savstarpējo uzticēšanos, ieskaitot tiesu kvalitāti. Izstrādāt un ieviest datorizētu Eiropas informācijas apmaiņas sistēmu par sodāmības reģistriem un atbalstīt pētījumus, lai attīstītu citus informācijas apmaiņas veidus |

Visi šie mērķi ir saskaņā ar vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” vispārīgo mērķi atbalstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību.

- Papildināmība/saskanība ar citiem instrumentiem

Sagatavojot programmu, īpaša uzmanība tika veltīta tam, lai nodrošinātu saskanību ar citiem programmu finansēšanas pasākumiem tajā pašā politikas jomā un censtos rast papildināmību un sinerģiju ar tām.

Šo programmu papildina citas īpašās programmas vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” ietvaros, jo sevišķi īpašā programma “Civiltiesības”, kas veltīta tiesu iestāžu sadarbībai civillietās. Programma “Civiltiesības”, cik vien iespējams, ir pielāgota šīs programmas mērķiem un struktūrai, un tās mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstu tiesisko un administratīvo sistēmu sarežģītības dēļ netiktu liegtas vai kavētas tiesības brīvi pārvietoties Savienības robežās.

Tāpat tiks mēģināts panākt papildināmību ar Eurojust – Eiropas Savienības iestādi, kas izveidota, lai veicinātu darbības efektivitāti dalībvalstu kompetentajās iestādēs, kas veic nopietnu pārrobežu un organizēto noziegumu, tai skaitā terorisma, izmeklēšanu un noziedznieku saukšanu pie atbildības, stimulējot un uzlabojot sadarbību starp šīm iestādēm. Liekot uzsvaru uz pilnīgas sadarbības nodrošināšanu valstu kompetento iestāžu starpā, Eurojust ir būtisks papildinājums programmai “Pamattiesības un tiesiskums”, jo sevišķi īpašajai programmai "Krimināltiesības".

Tāpat papildināmība jānodrošina ar vispārīgo programmu “Drošība un brīvību garantēšana”, kurā uzsvars likts uz tiesību aizsardzību, ar to saprotot sadarbību starp policiju un citām ārpustiesas tiesību aizsardzības iestādēm, turpretī šajā programmā uzsvars ir likts uz tiesu iestādēm.

Visbeidzot, tiks mēģināts panākt papildināmību arī ar vispārīgo programmu “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, jo īpaši jomā, kas saistīta ar patvēruma un trešu valstu piederīgo integrācijas tiesību sistēmām.

3. VēRTēšANA

3.1. Secinājumi, kas izdarīti pēc starpposma/galīgā novērtējuma

Kaut arī padziļināts AGIS programmas novērtējums vēl tikai top, var sacīt, ka šī programma izrādījusies ļoti lietderīga un ievērojami veicinājusi savstarpējo sapratni starp valstu iestādēm un struktūrām. Pirmajā gada ziņojumā par programmas īstenošanu uzsvērts, ka lielais saņemto pieteikumu skaits, kas pārsniedza budžeta iespējas, skaidri liecina par potenciālo atbalsta saņēmēju interesi par šo programmu. Ziņojumā arī uzsvērts, ka konferences un semināri nepārprotami ir vissvarīgākais pasākumu veids un veido gandrīz pusi (46,4%) no kopējā līdzfinansēto projektu skaita. Otrs svarīgākais darbības veids (26,8% no kopējā skaita) attiecas uz pētniecību, pētījumiem un tīklu veidošanu. Mācību un apmaiņas pasākumi, kas pēc būtības ir grūtāk īstenojami nekā iepriekš minētās darbības, veido piekto daļu (20,5%) no līdzfinansēto projektu skaita.

3.2. Iepriekšēja novērtēšana

Komisijas darba dokuments, kurā sniegts iepriekšējs novērtējums vispārīgajai programmai “Pamattiesības un tiesiskums”, apliecina, ka izvēlētā politika ir atbilstoša, lai sasniegtu paredzētos mērķus.

4. Politikas instrumenta juridiskais pamats un motivācija

4.1. Juridiskais pamats

Šī vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašā programma pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienību 31. pantu.

Šajā pantā noteikts, kā jāizpaužas kopējai darbībai tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā.

Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka Padome var pieņemt lēmumus attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

Ierosinātais juridiskais pamats ir piemērots, jo programma ir vērsta uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

4.2. Programmā noteiktie pasākumi

Ir paredzēti dažādi darbību veidi, piemēram:

- īpašas Komisijas darbības, piemēram, analīze un izpēte, īpašu projektu izstrāde un ieviešana, piemēram, datorizētas informācijas apmaiņas sistēmas izveide par sodāmības reģistriem, aptaujas un apsekojumi, rādītāju un parasto metodoloģiju formulējums, datu un statistikas apkopošana, attīstīšana un izplatīšana, semināri, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisko kampaņu un pasākumu organizēšana, tīmekļa vietņu izstrāde un uzturēšana, informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana, valstu ekspertu tīklu atbalstīšana un pārvaldība, analītiskie, uzraudzības un vērtēšanas pasākumi;

- darbības, ar kurām nodrošina finansiālu atbalstu īpašiem projektiem Kopienas interesēs saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem;

- darbības, ar kurām nodrošina finansiālu atbalstu nevalstisko organizāciju vai citu struktūru pasākumiem saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem;

- darbības subsīdija Eiropas Tiesiskās apmācības tīklam, kas darbojas Eiropas vispārējās interesēs tiesu sistēmas locekļu apmācības jomā.

4.3. Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Šis priekšlikums izstrādāts, ievērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā un šim līgumam pievienotajos protokolos noteiktos subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Attiecībā uz subsidiaritāti, piedāvātās programmas nolūks nav iejaukties jomās, kurās darbojas valstu programmas, ko izstrādājušas katras dalībvalsts iestādes, bet gan galveno uzmanību pievērst jomām, kurās varētu gūt pievienoto vērtību Eiropas līmenī. Tādējādi lielāko daļu šīs programmas atbalstīto pasākumu var uzskatīt par valstu darbības papildinošiem pasākumiem, kuru mērķis ir, cik vien iespējams, izmantot starptautiskā un reģionālā līmenī īstenoto darbību sinerģiju.

Attiecībā uz proporcionalitāti, priekšlikums ir izstrādāts tā, lai panāktu maksimālu vienkāršību ne tikai attiecībā uz darbības formu – pasākumu definīcijas tiesību aktos ir, cik iespējams, vispārīgas – bet arī attiecībā uz administratīvajām un finansiālajām prasībām, kas attiecas uz to īstenošanu. Komisija ir centusies rast pareizo līdzsvaru starp elastīgumu un ērtu izmantošanu no vienas puses un nolūka skaidrību un pienācīgām finansiālajām un procedurālajām garantijām no otras.

Saskaņā ar protokolā par abu principu piemērošanu noteiktajām nostādnēm, ir skaidrs, ka jautājumiem, kuriem pievērsties paredzēts šajās programmās, piemīt starptautiski aspekti, tādēļ jebkāda darbība Eiropas līmenī būs izdevīgāka, salīdzinot ar darbībām dalībvalstu līmenī.

4.4. Vienkāršošana un racionalizēšana

Piedāvātā pieeja veicinās galvenā mērķa sasniegšanu – instrumentu vienkāršošanu gan tiesiskajā, gan pārvaldības ziņā un budžeta struktūras pilnveidošanu. Turklāt tā veicinās instrumentu saskanību un konsekvenci un novērsīs to dublēšanos. Kaut arī turpmāko paplašināšanos dēļ būs vajadzīgi papildu cilvēkresursi, labāka cilvēkresursu sadale tiks panākta, atceļot mazākās budžeta pozīcijas (kas prasa lielus resursus) un apvienojot esošās programmas vienā, saskaņotā un racionalizētā programmā. Tādējādi tiks panākta lielāka proporcionalitāte starp izdevumu apjomu un to pārvaldības administratīvajām izmaksām.

No ierosinātās racionalizācijas ieguvējs būs arī gala lietotājs, jo pieaugs šo instrumentu redzamība, skaidrība un saskanība. Potenciālajiem atbalsta saņēmējiem būs vieglāk pieteikties finansējumam, pateicoties standartizētai pieejai un saskaņotiem īstenošanas noteikumiem.

Komisija vēlākā posmā var lemt uzticēt daļu no programmas budžeta īstenošanas Kopienas tiesību aktu reglamentētām iestādēm saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šīs izpildiestādes ieceļ Komisija saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 55. un 56. panta un Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 37. panta noteikumiem. Komisija analizē atbilstību saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem. Pirms deleģēšanas īstenošanas Komisija, veicot iepriekšēju novērtēšanu, nodrošina, lai izpildiestāžu izveidošana būtu saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību.

Ierosinātā jaunā programma atbildīs Komisijas noteiktajai virzībai attiecībā uz politiskajiem un finanšu uzdevumiem laika posmam, sākot no 2007. gada. Tā nolūks ir papildināt, vienkāršot un racionalizēt esošos instrumentus un nodrošināt nepieciešamo elastību, lai spētu pievērsties jauniem mērķiem un raiti panāktu atbilstību jaunajai tiesiskajai sistēmai, kas tiks iedibināta līdz ar Konstitucionālā līguma stāšanos spēkā.

5. IETEKME UZ BUDžETU

Vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izmaksas laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam ir 543 miljoni EUR; šai īpašajai programmai piešķirs šādu summu: 199 miljoni EUR.

2005/0039 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Krimināltiesības” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[47],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[48],

tā kā

(1) Līguma par Eiropas Savienību 29. pantā ir noteikts, ka Savienības mērķis ir nodrošināt pilsoņiem augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, attīstot dalībvalstu kopīgu darbību tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā.

(2) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 31. pantu kopīga darbība krimināllietās jo īpaši ietver sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(3) Tālāk attīstot Tamperes Eiropadomes secinājumus, Eiropadomes 2004. gada novembrī pieņemtajā Hāgas programmā no jauna apstiprināta prioritāte stiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu ES, jo īpaši veicinot tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, balstoties uz savstarpējās atzīšanas principu.

(4) Ar Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumu 2002/630/JHA[49] izveidotā pamatprogramma par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (AGIS) ir ievērojami veicinājusi sadarbības nostiprināšanos starp policiju un citām tiesību aizsardzības iestādēm un tiesu iestādēm dalībvalstīs un to policijas, tiesu, tiesību un administratīvo sistēmu savstarpējās sapratnes un uzticības uzlabošanos.

(5) Līgumā un Hāgas programmā izvirzītie augstie mērķi jāīsteno, iedibinot elastīgu un efektīvu programmu, kas atvieglinātu plānošanu un īstenošanu.

(6) Programmai jāuzlabo tiesu iestāžu savstarpējā uzticēšanās. Saskaņā ar Hāgas programmu savstarpējā uzticēšanās jāstiprina, attīstot tiesu organizāciju un iestāžu tīklus, uzlabojot tiesu sistēmas darbinieku apmācību, izstrādājot novērtējumu par ES instrumentu īstenošanu, tai skaitā tiesu kvalitātes novērtējumu, vairojot pētniecību tiesu iestāžu sadarbības jomā un veicinot dalībvalstu kopīgos izpildes projektus, kuru mērķis ir modernizēt tieslietas. Tai arī jāveicina savstarpējās atzīšanas principa īstenošana, uzlabojot savstarpējo informētību par iepriekšējām notiesāšanām Eiropas Savienībā, jo īpaši veidojot datorizētu informācijas apmaiņas sistēmu par sodāmības reģistriem.

(7) Eiropas Tiesu apmācības tīkls, ko dibinājušas iestādes, kas ir īpaši atbildīgas par profesionālu tiesu iestāžu darbinieku apmācību visās dalībvalstīs, veicina apmācību sistēmu tiesnešiem un prokuroriem, kurai piemīt reāla Eiropas dimensija. Tas veicina savstarpējas uzticības nostiprināšanos un uzlabo savstarpējo sapratni tiesu iestāžu un dažādu tiesību sistēmu starpā.

(8) Turklāt jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un jāsper vajadzīgie soļi, lai atgūtu nepareizi izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.

(9) Šis Lēmums visam programmas nosaka laikam finansiālo struktūru, kas ir galvenais atsauces punkts budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar 1999. gada 6. maijā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas noslēgtā iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu 33. punkta nozīmē[50],

(10) Tā kā programmas Krimināltiesības” mērķus pietiekamā kvalitātē nevar sasniegt atsevišķas dalībvalstis un tādēļ šīs iniciatīvas mēroga vai seku dēļ šos mērķus labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai;

(11) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[51], tālāk tekstā – “Finanšu regula”, un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002[52], kas aizsargā Kopienas finansiālās intereses, piemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, ierobežojumu to gadījumu skaitam, kad Komisija saglabā tiešo atbildību par to ieviešanu un pārvaldību un nepieciešamo proporcionalitāti starp resursu daudzumu un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(12) Saskaņā ar Finanšu regulu jābūt pamataktam, kas attiektos uz darbības subsīdijām.

(13) Pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu šo lēmumu, nosaka saskaņā ar lēmumā noteikto procedūru ar padomdevējas komitejas palīdzību. Tā ir piemērota procedūra, jo programmai nav nozīmīgas ietekmes uz Eiropas Savienības budžetu.

(14) Ir lietderīgi aizvietot pamatprogrammu policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (AGIS) ar šo programmu, sākot no 2007. gada 1. janvāra, un ar jauno īpašo programmu “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”, kas ietilpst vispārīgajā programmā “Drošība un brīvību garantēšana”,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Programmas izveidošana

1. Ar šo lēmumu tiek izveidota īpašā programma “Krimināltiesības”, tālāk tekstā – “programma”, kā daļa no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”, lai veicinātu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nostiprināšanu.

2. Programma aptver laika posmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. pants

Vispārīgie mērķi

1. Šai programmai ir šādi vispārīgie mērķi:

53. Veicināt tiesu iestāžu sadarbību ar mērķi radīt patiesu Eiropas tiesiskuma telpu krimināllietās, balstoties uz savstarpēju atzīšanu un savstarpēju uzticēšanos.

54. Veicināt dalībvalstu esošo tiesu sistēmu pielāgošanu Eiropas Savienībai, kas ir teritorija bez robežkontroles un kurā pastāv vienota valūta un brīva personu, pakalpojumu, preču un kapitāla kustība.

55. Uzlabot personu un uzņēmumu ikdienas dzīvi, dodot tiem iespēju aizstāvēt savas tiesības visā Eiropas Savienībā, īpaši veicinot tiesu pieejamību.

56. Uzlabot saskarsmi un informācijas apmaiņu starp tiesību, tiesu un administratīvajām iestādēm un juristiem un sekmēt tiesu sistēmas locekļu apmācību.

2. Neskarot Eiropas Kopienas mērķus un pilnvaras, šīs programmas vispārīgie mērķi veicina Kopienas politiku attīstību un jo īpaši tiesiskās telpas izveidi.

3. pants

Konkrētie mērķi

Šai programmai ir šādi konkrētie mērķi:

57. Sekmēt tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, lai

58. veicinātu tiesas lēmumu un spriedumu savstarpēju atzīšanu:

59. novērstu atšķirību radītos šķēršļus un veicinātu tiesību aktu nepieciešamo tuvināšanu;

60. garantētu pareizu tiesvedību, novēršot piekritības strīdus;

61. veicinātu atbildētāju tiesības, kā arī sociālo un tiesisko palīdzību upuriem.

62. Uzlabot savstarpējās zināšanas par dalībvalstu tiesību un tiesu iestāžu sistēmām krimināllietās un veicināt un stiprināt tīklu veidošanu, savstarpējo sadarbību, informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu.

63. Nodrošināt Savienības instrumentu saprātīgu īstenošanu, pareizu un konkrētu piemērošanu un novērtēšanu tiesu iestāžu sadarbības jomās krimināllietās.

64. Uzlabot informāciju par dalībvalstu tiesību sistēmām un tiesu pieejamību.

65. Veicināt tiesu sistēmas locekļu un tiesu iestāžu darbinieku izglītošanu Eiropas Savienības un Kopienas tiesībās.

66. Izvērtēt vispārējos nosacījumus, kādi nepieciešami, lai attīstītu savstarpēju uzticību, ieskaitot tiesu kvalitāti.

67. Izstrādāt un ieviest datorizētu Eiropas informācijas apmaiņas sistēmu par sodāmības reģistriem un atbalstīt pētījumus, lai attīstītu citus informācijas apmaiņas veidus.

4. pants

Pasākumi

Lai īstenotu 2. un 3. pantā noteiktos vispārīgos un konkrētos mērķus, programmai jāsniedz finansiāls atbalsts šādiem darbību veidiem:

68. īpašas Komisijas darbības, piemēram, analīze un izpēte, īpašu projektu izstrāde un ieviešana, piemēram, datorizētas informācijas apmaiņas par sodāmības reģistriem sistēmas izveide, aptaujas un apsekojumi, rādītāju un kopējo metodoloģiju formulējums, datu un statistikas apkopošana, attīstīšana un izplatīšana, semināri, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisko kampaņu un pasākumu organizēšana, tīmekļa vietņu izstrāde un uzturēšana, informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana, valstu ekspertu tīklu atbalstīšana un rosināšana, analītiskie, uzraudzības un vērtēšanas pasākumi; vai

69. īpaši starptautiski Eiropas Savienības nozīmes projekti, ko iesniegušas vismaz trīs dalībvalstis saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem; vai

70. atbalsts nevalstisko organizāciju vai citu organizāciju, kuru mērķi atbilst vispārējām Eiropas interesēm, pasākumiem saskaņā ar programmas vispārīgajiem mērķiem atbilstoši gada darba programmās izvirzītajiem nosacījumiem;

71. darbības subsīdija, lai līdzfinansētu izdevumus, kas saistīti ar pastāvīgo darba programmu Eiropas Tiesiskās apmācības tīklam, kas darbojas Eiropas vispārējās interesēs tiesu sistēmas locekļu apmācības jomā.

5. pants

Mērķa grupas

Programma paredzēta, citastarp, praktizējošiem juristiem, upuru palīdzības dienestu pārstāvjiem, valstu iestādēm un Eiropas Savienības pilsoņiem vispār.

6. pants

Piekļuve programmai

1. Piekļuvi šai programmai nodrošina dalībvalstu iestādēm un valsts un privātajām organizācijām, ieskaitot profesionālās organizācijas, universitātes, pētniecības institūtus un praktizējošo juristu juridisko un tiesnešu mācību/kvalifikācijas celšanas iestādes un nevalstiskās organizācijas.

“Praktizējošie juristi”, citastarp, ir tiesneši, prokurori, advokāti, juriskonsulti, ministriju ierēdņi, tiesu amatpersonas, tiesu izpildītāji, tiesu tulki un citi speciālisti, kas saistīti ar tiesu iestādēm krimināltiesību jomā.

2. Projektus nevar iesniegt trešas valstis vai starptautiskas organizācijas, taču tās var piedalīties kā partneri.

7. pants

Atbalsta veidi

1. Kopienas finansējumam var būt šāda tiesiskā forma:

- subsīdijas,

- publiskā iepirkuma līgumi.

2. Kopienas subsīdijas piešķir, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad pasākuma atbalsta saņēmējs savu īpatnību dēļ ir vienīgais pretendents, un izmaksā kā darbības subsīdijas vai subsīdijas pasākumiem. Maksimālā līdzfinansējuma attiecība tiks norādīta gada darba programmās.

3. Turklāt ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem publiskā iepirkuma līgumu veidā, šajā gadījumā par pakalpojumiem un precēm tiks maksāts no Kopienas līdzekļiem. Tas citastarp ietvers izdevumus, kas saistīti ar projektu, politiku, programmu un likumdošanas informāciju un sakariem, gatavošanos, īstenošanu, uzraudzību, kontroli un novērtēšanu.

8. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Komisija īsteno Kopienas palīdzību saskaņā ar Padomes Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

2. Lai īstenotu programmu, Komisija 2. pantā noteikto vispārīgo mērķu ietvaros pieņem gada darba programmu, norādot konkrētos mērķus, tematiskās prioritātes, sniedzot 7. pantā paredzēto papildu pasākumu aprakstu un, ja vajadzīgs, citu darbību sarakstu.

3. Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 10. pantā minēto procedūru.

4. Uz subsīdijām pasākumiem attiecīgajās novērtējuma un piešķīruma procedūrās citastarp ņem vērā šādus kritērijus:

72. atbilstība gada darba programmai, 2. pantā noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem un dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 3. un 4. pantā.

73. ierosinātās darbības kvalitāte attiecībā uz tās koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētajiem rezultātiem;

74. prasītā Kopienas finansiālā atbalsta apjoms un tā atbilstība paredzētajiem rezultātiem;

75. paredzēto rezultātu iespaids uz vispārīgajiem mērķiem, kas noteikti 2. pantā un uz dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 3. un 4. pantā.

5. Pieteikumus 4. panta 3. un 4. punktā minētajām darbības subsīdijām vērtē, citastarp ņemot vērā:

- atbilstību programmas mērķiem;

- plānoto pasākumu kvalitāti;

- šo pasākumu iespējamo daudzkāršošanas ietekmi uz sabiedrību;

- īstenoto pasākumu ģeogrāfisko ietekmi;

- pilsoņu iesaisti attiecīgajās organizācijās un struktūrās;

- ierosinātās darbības izmaksu un ieguvuma attiecību.

6. Saskaņā ar Finanšu regulas 113. panta 2. punktu, pakāpeniskas samazināšanas princips neattiecas uz darbības subsīdiju, kas piešķirta Eiropas Tiesu apmācības tīklam, jo tas darbojas Eiropas vispārējās interesēs.

9. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis, tālāk tekstā – “komiteja”.

2. Komiteja pieņem savu reglamentu.

10. pants

Konsultēšanās procedūra

1. Ja ir norāde uz šo pantu, Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu termiņā, ko nosaka priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības, vajadzības gadījumā par to balsojot.

2. Šo atzinumu ieraksta protokolā; katra dalībvalsts var pieprasīt, lai tās nostāju ierakstītu protokolā.

3. Komisija īpaši ņem vērā komitejas sniegto atzinumu. Tā informē komiteju par to, kā tās atzinums ir ņemts vērā.

11. pants

Papildināmība

1. Tiks mēģināts panākt sinerģijas un papildināmību ar citiem Kopienas instrumentiem, jo sevišķi vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašo programmu “Civiltiesības” un vispārīgajām programmām “Drošība un brīvību garantēšana” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”. Sadarbībā ar dalībvalstīm tiks attīstīts statistikas aspekts informācijai par krimināltiesībām, ja vajadzīgs, izmantojot Kopienas statistikas programmu.

2. Programmai var būt kopīgi līdzekļi ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašo programmu “Civiltiesības", lai īstenotu darbības, kas atbilst abu programmu mērķiem.

3. Saskaņā ar šo lēmumu finansētās darbības nedrīkst saņemt citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim. Programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par saņemto finansējumu no Komisijas budžeta un citiem avotiem, kā arī par iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem.

12. pants

Budžeta līdzekļi

Budžeta līdzekļus, kas piešķirti šajā programmā paredzēto pasākumu īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības kopbudžeta gada apropriācijās. Lēmumus par pieejamām gada apropriācijām pieņem budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot paredzamo finanšu perspektīvu.

13. pants

Uzraudzība

1. Par jebkuru programmas finansēto darbību atbalsta saņēmējs sniedz tehniskos un finanšu ziņojumus par darba gaitu. Turklāt trīs mēnešu laikā kopš darbības pabeigšanas jāsniedz galīgais ziņojums. Ziņojumu formu un saturu nosaka Komisija.

2. Neskarot revīzijas, ko saskaņā ar Līguma 248. pantu veic Revīzijas palāta kopā ar kompetentajām valstu revīzijas iestādēm, vai jebkādu pārbaudi, kas veikta saskaņā ar Līguma 279. panta c) punktu, Komisijas amatpersonas vai citi darbinieki var veikt pārbaudes uz vietas, ieskaitot izlases kārtā veiktas pārbaudes darbībām, ko finansē no šīs programmas.

3. Līgumi un nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar šo lēmumu, īpaši paredz Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) pārraudzību un finanšu kontroli, ja nepieciešams – uz vietas, un Revīzijas palātas revīzijas.

4. Attiecībā uz jebkuru darbību finansiālā atbalsta saņēmējs piecus gadus kopš pēdējā maksājuma glabā pieejamus Komisijai visus darbības izdevumus apliecinošos dokumentus.

5. Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu un izlases kārtā veiktu pārbaužu rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā veic korekcijas sākotnēji apstiprinātajā finansiālā atbalsta apjomā vai tā piešķiršanas nosacījumos, kā arī maksājumu grafikā.

6. Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, ka finansētās darbības veic pareizi un atbilstīgi šā lēmuma un Finanšu regulas noteikumiem.

14. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1. Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātās summas, kā arī, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Attiecībā uz Kopienas darbībām, kas tiek finansētas šīs programmas ietvaros, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 piemēro jebkādam Kopienas tiesību normu pārkāpumam, ieskaitot uz programmu balstītu līgumsaistību pārkāpumus, kas radies, saimnieciskās darbības subjektam veicot vai neveicot kādu darbību, kura atstājusi vai būtu atstājusi kaitējošu ietekmi uz Eiropas Kopienu kopbudžetu vai to pārvaldītajiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

3. Ja Komisija atklāj pārkāpumus, tai skaitā šā lēmuma vai atsevišķa lēmuma vai līguma, pamatojoties uz kuru tiek piešķirts attiecīgais finansiālais atbalsts, noteikumu neievērošanu, vai, ja atklājas, ka, nelūdzot Komisijas piekrišanu, darbībā ir ieviestas izmaiņas, kas ir pretrunā ar projekta būtību vai īstenošanas nosacījumiem, Komisija samazina, pārtrauc izmaksāt vai atgūst darbībai piešķirto finansiālā atbalsta apjomu.

4. Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtā finansiālā atbalsta, Komisija pieprasa palīdzības saņēmējam noteiktā laika periodā iesniegt apsvērumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušo finansiālo atbalstu un pieprasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5. Jebkādas nepareizi izmaksātas summas atmaksā Komisijai. Jebkādām summām, kas netiek atmaksātas laikus, pieskaita procentus saskaņā ar Finanšu regulā ietvertajiem nosacījumiem.

15. pants

Vērtēšana

1. Programmu regulāri uzrauga, lai sekotu pasākumu īstenošanai tās ietveros.

2. Komisijai jānodrošina programmas regulāra, neatkarīga ārēja vērtēšana.

3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

76. sasniegto rezultātu un šīs programmas īstenošanas kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu starpposma novērtējuma ziņojumu – ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. martam;

77. paziņojumu par šīs programmas turpināšanu – ne vēlāk kā līdz 2012. gada 30. augustam;

78. paveiktā novērtējuma ziņojumu – ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrim.

16. pants

Pārejas pasākumi

Sākot no 2007. gada 1. janvāra, šis lēmums aizstāj attiecīgos noteikumus Padomes 2002. gada 22. jūlija lēmumā, ar kuru izveido pamatprogrammu par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (AGIS)

Darbības, kas uzsāktas līdz 2006. gada 31. decembrim saskaņā ar minēto lēmumu, arī turpmāk līdz to pabeigšanai regulē minētais lēmums. Tā 7. pantā noteikto komiteju aizvieto ar komiteju, ko paredz šā lēmuma 10. pants.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Konteksts

Finanšu perspektīvas sagatavošanas vadmotīvs laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam jau no paša sākuma ir bijusi uz politiku balstīta pieeja, lai nodrošinātu atbilstību starp politiskajiem mērķiem un līdzekļiem, kas piešķirti to īstenošanai. Šajā kontekstā brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide tiek uzskatīta par vienu no galvenajām Eiropas Savienības turpmāko gadu prioritātēm, kas jāatbalsta ar ievērojami palielinātiem finanšu līdzekļiem. Savos paziņojumos „Mūsu kopīgās nākotnes veidošana – Paplašinātās Eiropas Savienības politiski risināmie jautājumi un budžeta līdzekļi 2007. – 2013. gadā”[53] un “Finanšu perspektīva laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam”[54], Komisija arī uzsvēra, cik svarīgi ir pielietot juridisko instrumentu pārskatīšanu nākamajai finanšu perspektīvai, lai panāktu ievērojamu virzību uz lielāku vienkāršību. Savos paziņojumos „Mūsu kopīgās nākotnes veidošana – Paplašinātās Eiropas Savienības politiski risināmie jautājumi un budžeta līdzekļi 2007. – 2013. gadā” un “Finanšu perspektīva laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam”, Komisija arī uzsvēra, cik svarīgi ir pielietot tiesisko instrumentu pārskatīšanu nākamajai finanšu perspektīvai, lai panāktu vērā ņemamu virzību uz lielāku vienkāršību.

2. RīCīBAS PAMATOJUMS

2.1. Problēmas analīze

Iekšējais tirgus ir realitāte un tā rezultātā ir palielinājusies apmaiņa Eiropas Savienības dalībvalstu starpā. Eiropas pilsoņi arvien biežāk ceļo uz citām dalībvalstīm vai tur veic saimniecisko darbību un pērk preces un pakalpojumus, dažkārt šim nolūkam izmantojot modernās tehnoloģijas. Turklāt daudz biežākas kļūst arī personīgās un ģimenes situācijas, kam piemīt pārrobežu dimensija (piemēram, dažādām valstīm piederīgu personu laulības, nekustamie īpašumi citā dalībvalstī). Nepieciešama rīcība, lai nodrošinātu, ka šādos gadījumos prāvniekiem ir viegli pieejama efektīva tiesvedība. Jāaptver arī tādas turpmāk, visticamāk, pieaugošas problēmas kā jautājumi, kas saistīti ar neprecētu pāru statusu, īpašuma prasības laulības vai citu attiecību izbeigšanas vai citos gadījumos, ģimenes stāvoklis (vārdi) vai adopcija. Tik tiešām, personām un uzņēmumiem nedrīkst liegt vai kavēt īstenot savas tiesības dalībvalstu tiesisko un administratīvo sistēmu nesaderības vai sarežģītības dēļ.

2.2. Turpmākā rīcība

Pamattiesību veicināšanai un aizsardzībai nepieciešams izveidot īstu Eiropas tiesiskuma telpu. Šādas telpas radīšana ļauj efektīvi sadarboties tiesu iestādēm un nodrošina, ka pilsoņiem ir labāka tiesas pieejamība un nedz tiesību sistēmu nesaskanība, nedz sarežģītība neliedz un netraucē viņiem īstenot savas tiesības. Tas arī ļauj iedibināt tiesu nolēmumu savstarpējās atzīšanas principu un pastāvīgi uzlabot tiesu iestāžu darbību.

Savienības uzdevums būs rast risinājumu, kas atbilstu pilsoņu cerībām uz efektīvu viņu praktisko problēmu risinājumu. Tas jo īpaši ietvers:

- acquis pieaugot, arvien lielākus centienus uzraudzīt tā piemērošanu dalībvalstīs, tai skaitā izmantojot tādus modernus līdzekļus kā judikatūras datu bāzes izveidi;

- turpmāku likumdošanas darbu, jo īpaši, lai atvieglinātu piekļuvi tiesai un uzlabotu tās darbības efektivitāti;

- sabiedrības informēšanas mehānismu stiprināšanu un tiesu sistēmas darbinieku apmācību un apmaiņu jautājumos par instrumentu ietekmi uz sadarbību šajā jomā;

- turpmākus pasākumus, lai veicinātu izpratni par kopīgiem instrumentiem un procedūrām un to pielietošanu tiesu sistēmas darbinieku vidū.

2.3. Programmas mērķi un saistītie rādītāji

- Vispārīgo, konkrēto un izpildes mērķu noteikšana

Veicināt tiesu iestāžu sadarbību ar mērķi radīt patiesu Eiropas tiesiskuma telpu civillietās, balstoties uz savstarpēju atzīšanu un savstarpēju uzticēšanos. | Veicināt dalībvalstu esošo tiesu sistēmu pielāgošanu Eiropas Savienībai, kas ir teritorija bez robežkontroles un kurā pastāv vienota valūta un brīva personu, pakalpojumu, preču un kapitāla kustība. | Uzlabot savstarpējās zināšanas par dalībvalstu tiesību un tiesu iestāžu sistēmām civillietās un veicināt un stiprināt tīklu veidošanu, savstarpējo sadarbību, informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu. Nodrošināt Kopienas instrumentu saprātīgu īstenošanu, pareizu un konkrētu piemērošanu un novērtēšanu tiesu sadarbībai civillietās un komerclietās. |

Uzlabot personu un uzņēmumu ikdienas dzīvi, dodot tiem iespēju aizstāvēt savas tiesības visā Eiropas Savienībā, proti, veicinot tiesu pieejamību. | Uzlabot informāciju par dalībvalstu tiesību sistēmām un tiesu pieejamību. |

Uzlabot saskarsmi starp tiesību, tiesu un administratīvajām iestādēm un juristiem un sekmēt tiesu sistēmas locekļu apmācību. | Veicināt tiesu sistēmu locekļu un tiesu iestāžu darbinieku izglītošanu Kopienas jautājumos. Novērtēt vispārējos nosacījumus, kas nepieciešami, lai attīstītu savstarpējo uzticēšanos, ieskaitot tiesu kvalitāti. Atbalstīt ar Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumu 2001/470/EK izveidotā Eiropas tiesu tīkla civillietās un komerclietās operatīvo darbu. |

Visi šie mērķi ir saskaņā ar vispārīgās programmas Pamattiesības un tiesiskums” vispārīgo mērķi atbalstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību.

- Papildināmība / saskanība ar citiem instrumentiem

Sagatavojot programmu, īpaša uzmanība tika veltīta tam, lai nodrošinātu saskanību ar citiem programmu finansēšanas pasākumiem tajā pašā politikas jomā un censtos rast papildināmību un sinerģiju ar tām.

Šo programmu papildina citas īpašās programmas vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” ietvaros, jo īpaši īpašā programma “Krimināltiesības”, kas veltīta tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās. Programma „Krimināltiesības”, cik vien iespējams, ir pielāgota šīs programmas mērķiem un struktūrai un tās mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstu tiesisko un administratīvo sistēmu sarežģītības dēļ netiktu liegtas vai kavētas tiesības brīvi pārvietoties Savienības robežās.

Papildināmība jāpanāk arī ar vispārīgajām programmām „Drošība un brīvību garantēšana” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, jo īpaši jomā, kas saistīta ar patvēruma un trešu valstu piederīgo integrācijas tiesību sistēmām.

3. Vērtēšana

3.1. Secinājumi, kas izdarīti pēc starpposma / galīgā novērtējuma

Komisija pieņēma termiņa vidusposma ziņojumu[55] par vispārējo Kopienas darbību kopumu, lai veicinātu tiesu iestāžu sadarbības īstenošanu civillietās. Ziņojumā atzīts, ka divi gadi kopš programmas īstenošanas sākuma nav pietiekami ilgs laika posms, lai varētu veikt tās padziļinātu analīzi, tomēr tas ļauj izdarīt pirmo secinājumu kopumu.

Ir atzīts, ka Komisijas izstrādātās darbības – Eiropas Tiesu atlass civillietās, judikatūras datu bāze saskaņā ar Briseles I un II regulu, un informācijas kampaņas, lai informētu praktizējošos juristus par tiesu sadarbību civillietās Eiropas Savienībā – guva ļoti lielu atsaucību un tās jāturpina.

Arī Eiropas Tiesu iestāžu tīkls civillietās un komerclietās, kas izveidots, lai uzlabotu, vienkāršotu un paātrinātu efektīvu dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, ir svarīga Komisijas darbība, kuras nozīme ir skaidri atzīta.

No otras puses tika konstatētas dažas problēmas attiecībā uz projektiem, ko iesniedza un īstenoja pilsoniskā sabiedrība. Tas, ka pieejamais budžets bija ierobežots, neļāva iesniegt lielus projektus konkrētās jomās, piemēram, tiesnešu apmācībai un apmaiņai. Tālāk jāuzlabo arī rezultātu izplatīšana.

Pilsoniskā sabiedrība jāmudina vairāk piedalīties Komisijas darbībās konkrētās jomās, galvenokārt attiecībā uz informāciju pilsoņiem un uzņēmumiem.

Visbeidzot, ir svarīgi galveno uzmanību pievērst darbību daudzkāršošanās efektam, rūpīgi nosakot mērķa grupas.

3.2. Iepriekšēja novērtēšana

Komisijas darba dokuments, kurā sniegts iepriekšējs novērtējums vispārīgajai programmai “Pamattiesības un tiesiskums”, apliecina, ka izvēlētā politika ir atbilstoša, lai sasniegtu paredzētos mērķus.

4. POLITIKAS INSTRUMENTA JURIDISKAIS PAMATS UN MOTIVāCIJA

4.1. Juridiskais pamats

Šī vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašā programma pamatojas uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 61. panta c) punktu.

Šajā pantā noteikts, ka, lai pakāpeniski radītu telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums, Padome paredz pasākumus attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās; Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 67. panta 1. punktā noteikta procedūra, kāda jāizmanto, paredzot šādus pasākumus.

Ierosinātais juridiskais pamats ir piemērots, jo programma ir vērsta uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās.

4.2. Programmā noteiktie pasākumi

Ir paredzēti dažādi darbības veidi, piemēram:

- īpašas Komisijas darbības, piemēram, analīze un izpēte, aptaujas un apsekojumi, rādītāju un kopējo metodoloģiju formulējums, datu un statistikas apkopošana, attīstīšana un izplatīšana, semināri, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisko kampaņu un pasākumu organizēšana, tīmekļa vietņu izstrāde un uzturēšana, informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana, valstu ekspertu tīklu atbalstīšana un pārvaldība, analītiskie, uzraudzības un vērtēšanas pasākumi;

- darbības, ar kurām nodrošina finansiālu atbalstu īpašiem projektiem Kopienas interesēs saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem;

- darbības, ar kurām nodrošina finansiālu atbalstu nevalstisko organizāciju vai citu struktūru pasākumiem saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem;

4.3. Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Šis priekšlikums izstrādāts, ievērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā un šim līgumam pievienotajos protokolos noteiktos subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Attiecībā uz subsidiaritāti, piedāvātās programmas nolūks nav iejaukties jomās, kurās darbojas valstu programmas, ko izstrādājušas katras dalībvalsts iestādes, bet gan galveno uzmanību pievērst jomām, kurās varētu gūt pievienoto vērtību Eiropas līmenī. Tādējādi lielāko daļu šīs programmas atbalstīto pasākumu var uzskatīt par valstu darbības papildinošiem pasākumiem, kuru mērķis ir, cik vien iespējams, izmantot starptautiskā un reģionālā līmenī īstenoto darbību sinerģiju.

Attiecībā uz proporcionalitāti, priekšlikums ir izstrādāts tā, lai panāktu maksimālu vienkāršību ne tikai attiecībā uz darbības formu – pasākumu definīcijas tiesību aktos ir, cik iespējams, vispārīgas – bet arī attiecībā uz administratīvajām un finansiālajām prasībām, kas attiecas uz to īstenošanu. Komisija ir centusies rast pareizo līdzsvaru starp elastīgumu un ērtu izmantošanu no vienas puses un nolūka skaidrību un pienācīgām finansiālajām un procedurālajām garantijām no otras.

Saskaņā ar protokolā par abu principu piemērošanu noteiktajām nostādnēm, ir skaidrs, ka jautājumiem, kuriem paredzēts pievērsties šajās programmās, piemīt starptautiski aspekti, tādēļ jebkāda darbība Eiropas līmenī būs izdevīgāka, salīdzinot ar darbībām dalībvalstu līmenī.

4.4. Vienkāršošana un racionalizēšana

Piedāvātā pieeja veicinās galvenā mērķa sasniegšanu – instrumentu vienkāršošanu gan tiesiskajā, gan pārvaldības ziņā un budžeta struktūras pilnveidošanu. Turklāt tā veicinās instrumentu saskanību un konsekvenci un novērsīs to dublēšanos. Par piemēru var minēt iepriekš atsevišķo pasākumu tiesnešu apmācības veicināšanai Eiropas konkurences tiesību jomā iekļaušanu šajā programmā. Kaut arī turpmāko paplašināšanos dēļ būs vajadzīgi papildu cilvēkresursi, labāka cilvēkresursu sadale tiks panākta, atceļot mazākās budžeta pozīcijas (kas prasa lielus resursus) un apvienojot esošās programmas vienā, saskaņotā un racionalizētā programmā. Tādējādi tiks panākta lielāka proporcionalitāte starp izdevumu apjomu un to pārvaldības administratīvajām izmaksām.

No ierosinātās racionalizācijas ieguvējs būs arī gala lietotājs, jo pieaugs šo instrumentu redzamība, skaidrība un saskanība. Potenciālajiem saņēmējiem būs vieglāk pieteikties finansējumam, pateicoties standartizētai pieejai un saskaņotiem īstenošanas noteikumiem.

Komisija var lemt uzticēt daļu no programmas budžeta īstenošanas kādai izpildiestādei saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šīs izpildiestādes ieceļ Komisija saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 55. un 56. panta un Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 37. panta noteikumiem. Komisija analizē atbilstību saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem. Pirms deleģēšanas īstenošanas Komisija, veicot iepriekšēju novērtēšanu, nodrošina, ka izpildiestāžu izveidošana notiek saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību.

Ierosinātais jaunais instruments atbildīs Komisijas noteiktajai virzībai attiecībā uz politiskajiem un finanšu uzdevumiem laika posmam, sākot no 2007. gada. Tā nolūks ir papildināt, vienkāršot un racionalizēt esošos instrumentus un nodrošināt nepieciešamo elastību, lai spētu pievērsties jauniem mērķiem un raiti panāktu atbilstību jaunajai tiesiskajai sistēmai, kas tiks iedibināta līdz ar Konstitucionālā līguma stāšanos spēkā.

5. Ietekme uz budžetu

Vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izmaksas laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam ir 543 miljoni EUR; šai īpašajai programmai piešķirs šādu summu: 109,3 miljonus EUR.

2005/0040 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Civiltiesības” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 61. panta c) punktu un 67. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[56],

ņemot vērā Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[57],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[58],

tā kā

(1) Eiropas Kopiena ir noteikusi sev mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Tālab Kopienai citastarp ir jāveic pasākumi attiecībā uz tiesisko sadarbību civillietās, kas vajadzīgi pareizai iekšējā tirgus darbībai.

(2) Pamatojoties uz iepriekšējām programmām, piemēram Grotius [59] un Roberta Šūmana[60] projektu, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 743/2002[61] laika posmam no 2002. līdz 2006. gadam izveidoja vispārēju Kopienas rīcības struktūru, lai veicinātu tiesiskās sadarbības īstenošanu civillietās.

(3) Eiropadome, kas 2004. gada 4. un 5. novembrī sanāca Briselē, pieņēma Hāgas programmu “Brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšana Eiropas Savienībā”.

(4) Līgumā un Hāgas programmā izvirzītos plašos mērķus īsteno, iedibinot elastīgu un efektīvu programmu, kas atvieglinās plānošanu un īstenošanu.

(5) Programmā Civiltiesības” saskaņā ar subsidiaritātes principu jāparedz Komisijas iniciatīvas attiecībā uz darbībām, lai atbalstītu organizācijas, kas veicina un atvieglo tiesisko sadarbību civillietās, un attiecībā uz darbībām, kas atbalstītu īpašus projektus.

(6) Visaptveroša Civiltiesību programma, kas vērsta uz to, lai uzlabotu dalībvalstu tiesību un tiesu sistēmu savstarpējo izpratni, veicinās šķēršļu samazināšanu tiesiskai sadarbībai civillietās, kas uzlabos iekšējā tirgus darbību.

(7) Kā noteikts 1. un 2. pantā Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, kurš Dānijai nav ne saistošs, ne arī jāpiemēro.

(8) Turklāt jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un jāsper vajadzīgie soļi, lai atgūtu nepareizi izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.

(9) Šis Lēmums visam programmas laikam nosaka finansiālo struktūru, kas ir galvenais atsauces punkts budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar 1999. gada 6. maijā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas noslēgtā iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu 33. punkta nozīmē[62],

(10) Tā kā programmas „Civiltiesības” mērķus pietiekamā kvalitātē nevar sasniegt atsevišķas dalībvalstis un tādēļ minētās iniciatīvas mēroga vai seku dēļ šos mērķus labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai;

(11) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[63], tālāk tekstā – “Finanšu regulu”, un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002[64], kas aizsargā Kopienas finansiālās intereses, piemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, ierobežojumu to gadījumu skaitam, kad Komisija saglabā tiešo atbildību par to ieviešanu un pārvaldību un nepieciešamo proporcionalitāti starp resursu daudzumu un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(12) Saskaņā ar Finanšu regulu jābūt pamataktam, kas attiektos uz darbības subsīdijām.

(13) Saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanai[65], šā Lēmuma īstenošanas pasākumus nosaka ar konsultatīvo procedūru, kā paredzēts minētā lēmuma 3. pantā. Tā ir piemērota procedūra, jo programmai nav nozīmīgas ietekmes uz Kopienas budžetu,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. pants

Programmas izveidošana

1. Ar šo Lēmumu tiek izveidota īpašā programma “Civiltiesības”, tālāk tekstā – “programma”, kā daļa no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”, lai veicinātu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nostiprināšanu.

2. Programma aptver laika posmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. pants

Vispārīgie mērķi

1. Šai programmai ir šādi vispārīgie mērķi:

79. Veicināt tiesu iestāžu sadarbību ar mērķi radīt patiesu Eiropas tiesiskuma telpu civillietās, balstoties uz savastarpēju atzīšanu un savstarpēju uzticēšanos.

80. Veicināt esošo dalībvalstu tiesu sistēmu pielāgošanu Eiropas Savienībai, kas ir teritorija bez robežkontroles un kurā pastāv vienota valūta un brīva personu, pakalpojumu, preču un kapitāla kustība.

81. Uzlabot personu un uzņēmumu ikdienas dzīvi, dodot tiem iespēju aizstāvēt savas tiesības visā Eiropas Savienībā, proti, veicinot tiesu pieejamību.

82. Uzlabot saskarsmi un informācijas apmaiņu starp tiesību, tiesu un administratīvajām iestādēm un juristiem un sekmēt tiesu sistēmas locekļu apmācību.

2. Neskarot Eiropas Kopienas mērķus un pilnvaras, šīs programmas vispārīgie mērķi veicina Kopienas politiku attīstību un jo īpaši tiesiskās telpas izveidi.

3 . pants

Konkrētie mērķi

Šai programmai ir šādi konkrētie mērķi:

83. Sekmēt tiesu iestāžu sadarbību civillietās, lai

84. nodrošinātu juridisko noteiktību un uzlabotu tiesas pieejamību:

85. veicinātu tiesas lēmumu un spriedumu savstarpēju atzīšanu;

86. novērstu šķēršļus, ko rada atšķirības civiltiesībās un civilprocesā un veicinātu tiesību aktu nepieciešamo tuvināšanu;

87. garantētu pareizu tiesvedību, novēršot piekritības strīdus;

88. Uzlabot savstarpējās zināšanas par dalībvalstu tiesību un tiesu iestāžu sistēmām civillietās un veicināt un stiprināt tīklu veidošanu, savstarpējo sadarbību, informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu.

89. Nodrošināt Kopienas instrumentu saprātīgu īstenošanu, pareizu un konkrētu piemērošanu un novērtēšanu tiesu sadarbībai civillietās un komerclietās.

90. Uzlabot informāciju par dalībvalstu tiesību sistēmām un tiesu pieejamību.

91. Veicināt tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku izglītošanu Eiropas Savienības un Kopienas tiesībās.

92. Novērtēt vispārīgos nosacījumus, kādi nepieciešami, lai attīstītu savstarpējo uzticēšanos, tai skaitā tiesu kvalitāti.

93. Dot iespēju darboties Tiesiskās sadarbības tīklam civillietās un komerclietās, kurš izveidots ar Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumu 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās[66].

4. pants

Darbības

Lai īstenotu 2. un 3. pantā noteiktos vispārīgos un īpašos mērķus, šī programma sniedz atbalstu šādiem darbību veidiem:

94. Īpašas Komisijas darbības, piemēram, analīze un izpēte, aptaujas un apsekojumi, rādītāju un kopējo metodoloģiju formulējums, datu un statistikas apkopošana, attīstīšana un izplatīšana, semināri, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisko kampaņu un pasākumu organizēšana, tīmekļa vietņu izstrāde un uzturēšana, informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana, valstu ekspertu tīklu atbalstīšana un pārvaldība, analītiskie, uzraudzības un vērtēšanas pasākumi; vai

95. Īpaši starptautiski Kopienas nozīmes projekti, ko iesniegušas vismaz trīs dalībvalstis saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem; vai

96. Atbalsts nevalstisko organizāciju vai citu organizāciju, kuru mērķi atbilst vispārējām Eiropas interesēm, pasākumiem saskaņā ar programmas vispārīgajiem mērķiem atbilstoši gada darba programmās izvirzītajiem nosacījumiem.

5. pants

Piedalīšanās

Programmas darbībās var piedalīties šādas valstis, tālāk tekstā – “iesaistītās valstis”:

97. Ar ES asociētās kandidātvalstis, kā arī Rietumbalkānu valstis, kuras iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā, saskaņā ar noteikumiem, kādi iekļauti asociācijas nolīgumos vai to papildprotokolos, kas attiecas uz Kopienas programmām, kas noslēgti vai tiks noslēgti ar šīm valstīm.

98. Projektos var iesaistīt tiesu sistēmas darbiniekus no Dānijas, kandidātvalstīm, kas nepiedalās šajā programmā, ja tas veicinātu to sagatavošanos iestājai, vai no citām trešām valstīm, kas nepiedalās šajā programmā, ja tas kalpo šo projektu mērķim.

6. pants

Mērķa grupas

Programma paredzēta, citastarp, praktizējošiem juristiem, valstu iestādēm un Eiropas Savienības pilsoņiem vispār.

7. pants

Piekļuve programmai

Piekļuvi šai programmai nodrošina dalībvalstu iestādēm un valsts un privātajām organizācijām, ieskaitot profesionālās organizācijas, universitātes, pētniecības institūtus un praktizējošo juristu juridiskās un tiesnešu mācību iestādes un nevalstiskajās organizācijas.

“Praktizējošie juristi”, citastarp, ir tiesneši, prokurori, advokāti, juriskonsulti, akadēmiskais un zinātniskais personāls, ministriju ierēdņi, tiesu amatpersonas, tiesu izpildītāji, tiesu tulki un citi speciālisti, kas saistīti ar tiesu iestādēm civiltiesību jomā.

8 . pants

Atbalsta veidi

1. Kopienas finansiālajam atbalstam var būt šāda tiesiskā forma:

- subsīdijas,

- publiskā iepirkuma līgumi.

2. Kopienas subsīdijas piešķir, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad pasākuma atbalsta saņēmējs savu īpatnību dēļ ir vienīgais pretendents, un izmaksā kā darbības subsīdijas vai subsīdijas pasākumiem. Maksimālā līdzfinansējuma attiecība tiks norādīta gada darba programmās.

3. Turklāt ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem publiskā iepirkuma līgumu veidā, šajā gadījumā par pakalpojumiem un precēm tiks maksāts no Kopienas līdzekļiem. Tas citastarp ietvers izdevumus, kas saistīti ar projektu, politiku, programmu un likumdošanas informāciju un sakariem, gatavošanos, īstenošanu, uzraudzību, kontroli un novērtēšanu.

9. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Komisija īsteno Kopienas palīdzību saskaņā ar Padomes Finanšu regulu par Eiropas Kopienu kopbudžetu.

2. Lai īstenotu programmu, Komisija 2. pantā noteikto vispārīgo mērķu ietvaros pieņem gada darba programmu, norādot konkrētos mērķus, tematiskās prioritātes, sniedzot 8. pantā paredzēto papildu pasākumu aprakstu un, ja vajadzīgs, citu darbību sarakstu.

3. Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Uz subsīdijām par darbībām attiecīgajās novērtējuma un piešķīruma procedūrās citastarp jāņem vērā šādi kritēriji:

99. atbilstība gada darba programmai, 2. pantā noteiktajiem vispārīgiem mērķiem un dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 3. un 4. pantā.

100. ierosinātās darbības kvalitāte attiecībā uz tās koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētajiem rezultātiem;

101. prasītā Kopienas finansiālā atbalsta apjoms un tā atbilstība paredzētajiem rezultātiem;

102. paredzēto rezultātu iespaids uz vispārīgajiem mērķiem, kas noteikti 2. pantā, un uz dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 3. un 4. pantā.

5. Pieteikumus 4. panta 3. punktā minētajām darbības subsīdijām vērtē, citastarp ņemot vērā:

- atbilstību programmas mērķiem;

- plānoto pasākumu kvalitāti;

- šo pasākumu iespējamo daudzkāršošanas ietekmi uz sabiedrību;

- īstenoto pasākumu ģeogrāfisko ietekmi;

- pilsoņu iesaisti attiecīgajās organizācijās un struktūrās;

- ierosinātās darbības izmaksu un ieguvuma attiecību.

10. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis, tālāk tekstā – “komiteja”.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

11. pants

Papildināmība

1. Tiks mēģināts panākt sinerģijas un papildināmību ar citiem Kopienas instrumentiem, jo sevišķi vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašo programmu “Krimināltiesības” un vispārējām programmām “Drošība un brīvību garantēšana” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”. Sadarbībā ar dalībvalstīm tiks attīstīts statistikas aspekts informācijai par civilltiesībām, ja vajadzīgs, izmantojot Kopienas statistikas programmu.

2. Programmai var būt kopīgi līdzekļi ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašo programmu “Krimināltiesības”, lai īstenotu darbības, kas atbilst abu programmu mērķiem.

3. Saskaņā ar šo lēmumu finansētās darbības nedrīkst saņemt citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim. Programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par saņemto finansējumu no Komisijas budžeta un citiem avotiem, kā arī par iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem.

12. pants

Budžeta līdzekļi

1. Šā instrumenta īstenošanai noteiktais budžets ir 109,3 miljoni EUR 1. pantā norādītajam laika posmam.

2. Budžeta līdzekļus, kas piešķirti šajā programmā paredzēto pasākumu īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības kopbudžeta gada apropriācijās. Lēmumus par pieejamām gada apropriācijām pieņem budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot paredzamo finanšu perspektīvu.

13. pants

Uzraudzība

1. Par jebkuru programmas finansēto darbību atbalsta saņēmējs sniedz tehniskos un finanšu ziņojumus par darba gaitu. Turklāt trīs mēnešu laikā kopš darbības pabeigšanas jāsniedz galīgais ziņojums. Ziņojumu formu un saturu nosaka Komisija.

2. Neskarot revīzijas, ko saskaņā ar Līguma 248. pantu veic Revīzijas palāta kopā ar kompetentajām valstu revīzijas iestādēm, vai jebkādu pārbaudi, kas veikta saskaņā ar Līguma 279. panta c) punktu, Komisijas amatpersonas vai citi darbinieki var veikt pārbaudes uz vietas, ieskaitot izlases kārtā veiktas pārbaudes darbībām, ko finansē no šīs programmas.

3. Līgumi un nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar šo lēmumu, īpaši paredz Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) pārraudzību un finanšu kontroli, ja nepieciešams – uz vietas, un Revīzijas palātas revīzijas.

4. Attiecībā uz jebkuru darbību finansiālā atbalsta saņēmējs piecus gadus kopš pēdējā maksājuma glabā pieejamus Komisijai visus darbības izdevumus apliecinošos dokumentus.

5. Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu un izlases kārtā veiktu pārbaužu rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā veic korekcijas sākotnēji apstiprinātajā finansiālā atbalsta apjomā vai tā piešķiršanas nosacījumos, kā arī maksājumu grafikā.

6. Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai finansētās darbības veic pareizi un atbilstīgi šā lēmuma un Finanšu regulas noteikumiem.

14. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1. Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātās summas, kā arī, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Attiecībā uz Kopienas darbībām, kas tiek finansētas šīs programmas ietvaros, Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 piemēro jebkādam Kopienas tiesību normu pārkāpumam, ieskaitot uz programmu balstītu līgumsaistību pārkāpumus, kas radies, saimnieciskās darbības subjektam veicot vai neveicot kādu darbību, kura atstājusi vai būtu atstājusi kaitējošu ietekmi uz Eiropas Kopienu kopbudžetu vai to pārvaldītajiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

3. Ja Komisija atklāj pārkāpumus, tai skaitā šā lēmuma vai atsevišķa lēmuma vai līguma, pamatojoties uz kuru tiek piešķirts attiecīgais finansiālais atbalsts, noteikumu neievērošanu, vai, ja atklājas, ka, nelūdzot Komisijas piekrišanu, darbībā ir ieviestas izmaiņas, kas ir pretrunā ar projekta būtību vai īstenošanas nosacījumiem, Komisija samazina, pārtrauc izmaksāt vai atgūst darbībai piešķirto finansiālā atbalsta apjomu.

4. Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtā finansiālā atbalsta, Komisija pieprasa palīdzības saņēmējam noteiktā laika periodā iesniegt apsvērumus. Ja palīdzības saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušo finansiālo atbalstu un pieprasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5. Jebkādas nepareizi izmaksātas summas atmaksā Komisijai. Jebkādām summām, kas netiek atmaksātas laikus, pieskaita procentus saskaņā ar Finanšu regulā ietvertajiem nosacījumiem.

15. pants

Vērtēšana

1. Programmu regulāri uzrauga, lai sekotu pasākumu īstenošanai tās ietveros.

2. Komisija nodrošina programmas regulāru, neatkarīgu ārēju vērtēšanu.

3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

103. sasniegto rezultātu un šīs programmas īstenošanas kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu starpposma novērtējuma ziņojumu – ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. martam;

104. paziņojumu par šīs programmas turpināšanu – ne vēlāk kā līdz 2012. gada 30. augustam;

105. paveiktā novērtējuma ziņojumu – ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrim.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

FINANCIAL STATEMENT

LEGISLATIVE FINANCIAL STATEMENT

1. NAME OF THE PROPOSAL:

Programme “Fundamental Rights and Justice“

Proposal for a Council Decision establishing the programme “Criminal justice” for the period 2007-2013

Proposal for a decision of the European Parliament and the Council establishing the programme “Civil justice” for the period 2007-2013

Proposal for a Council Decision establishing the programme “Fundamental Rights and Citizenship” for the period 2007-2013

Proposal for a decision of the European Parliament and the Council establishing the programme “Fight against violence (Daphne) and drugs prevention and information” for the period 2007-2013

2. ABM / ABB FRAMEWORK

1804 – Citizenship and Fundamental Rights

1806 – Establishing a genuine European area in criminal in civil matters

1807 – Coordination in the field of drugs

3. BUDGET LINES

3.1. Budget lines (operational lines and related technical and administrative assistance lines (ex- B.A lines)) including headings:

Financial Perspectives 2007-2013: Heading 3.

3.2. Duration of the action and of the financial impact:

2007-2013

3.3. Budgetary characteristics ( add rows if necessary ):

Budget line | Type of expenditure | New | EFTA contribution | Contributions from applicant countries | Heading in financial perspective |

Criminal Justice | Non-comp | Diff | NO | NO | Yes | No 3 |

Civil Justice | Non-comp | Diff | NO | NO | Yes | No 3 |

Fundamental Rights and Citizenship | Non-comp | Diff | NO | No | Yes | No 3 |

Fight against violence (Daphne) and drugs prevention and information | Non-comp | Diff | NO | Yes* | Yes | No 3 |

*: the programme shall be open to the participation of the EFTA states, subject to the EEA Agreement, in accordance with its provisions.

4. SUMMARY OF RESOURCES

4.1. Financial Resources

4.1.1. Summary of commitment appropriations (CA) and payment appropriations (PA)

EUR million (to 3 decimal places)

…………………… | f |

TOTAL CA including co-financing | a+c+d+e+f |

4.1.2. Compatibility with Financial Programming

X Proposal is compatible with next financial programming 2007-2013

( Proposal will entail reprogramming of the relevant heading in the financial perspective.

( Proposal may require application of the provisions of the Interinstitutional Agreement[67] (i.e. flexibility instrument or revision of the financial perspective).

4.1.3. Financial impact on Revenue

( Proposal has no financial implications on revenue

X Proposal has financial impact – the effect on revenue is as follows:

Contribution from EFTA/EEE States: 2,19 % (2004 figures)

EUR million (to one decimal place)

Prior to action | Situation following action |

Total number of human resources | 37,5 | 40 | 44 | 47,5 | 51 | 54 | 54 |

5. CHARACTERISTICS AND OBJECTIVES

5.1. Need to be met in the short or long term

5.1.1. Civil Justice

The promotion and the protection of fundamental rights demand the establishment of a genuine European area of justice. In such an area competent judicial authorities co-operate effectively, and citizens have a better access to justice and are neither prevented nor discouraged from exercising their rights by incompatibilities and complexities of the legal systems, judicial decisions circulate freely among the Member States on the basis of the principle of mutual recognition of judicial decisions, and the good functioning of the judiciary is constantly improved.

The challenge for the Union will be to respond to citizens’ expectations for effective solutions to their practical problems. This will imply in particular:

- as the acquis grows, increased efforts of monitoring of its application by the Member States, including through modern means such as databases of case law;

- further legislative action to address the new issues mentioned above, and to improve the ease of access to and efficiency of justice;

- a need to address mutual recognition in a wider sense, including recognition of decisions and documents other than those issued by judicial authorities;

- strengthening of mechanisms for providing information to the public and promote training of and exchanges between practitioners on the implications of the instruments for cooperation in this area;

- further measures to promote understanding and use of common tools and procedures amongst practitioners.

5.1.2. Criminal Justice

The challenge for the Union will be to respond to citizens’ expectations for effective solutions to their practical problems. This will imply in particular:

- as the acquis grows, increased efforts of monitoring of its application by the Member States, including through modern means such as databases of case law;

- further legislative action to address the new issues mentioned above, and to improve the ease of access to and efficiency of justice;

- a need to address mutual recognition in a wider sense, including recognition of decisions and documents other than those issued by judicial authorities;

- strengthening of mechanisms for providing information to the public and promote training of and exchanges between practitioners on the implications of the instruments for cooperation in this area;

- legislative measures to put in place and develop common tools for cooperation. This implies inter alia on the one hand more efficient mechanisms of exchange of information between Member States on criminals, in particular on convicted persons by setting up a computerised mechanism to exchange information on criminal records, and on the other hand, to improve standards for certain procedures such as rules on evidence collection and rules on the protection of individuals involved in criminal proceedings, whether they are the accused, witnesses or victims;

- further measures to promote understanding and use of common tools and procedures amongst practitioners.

5.1.3 Fundamental Rights and Justice

The aim of this specific programme of the programme “Fundamental Rights and Justice” is to develop significantly the two existing preparatory actions (promotion of fundamental rights and the support to civil society) introducing new objectives such as the fight against racism, xenophobia and anti-semitism namely through the promotion of an inter-faith and a multicultural dialogue at EU level.

The support to civil society in the field of fundamental rights will be enlarged to cover all Member States while the present preparatory action only covers the ten new Member States.

A special focus will be put on the rights deriving from the citizenship of the Union, recognised as fundamental rights by the Charter, namely to encourage democratic participation.

A significant increase in the financial envelope is planned to reflect the increasing importance of these issues and to respond positively to civil society actors.

5.1.4 Fight against violence (Daphne) and drugs prevention and information

The main challenges facing the Union in relation to tackling drugs over the period of the next financial perspectives can be defined as follows:

- information and research, including the continuation of the work of the European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction (EMCDDA);

- drug demand reduction since demand feeds the growth of the drugs phenomenon: education, prevention and harm-reduction programmes;

- drug supply reduction, to stop trafficking and drug-related criminality, in particular as concerns new synthetic drugs and their chemical precursors, as well as combating money-laundering;

- enhanced cooperation with third countries concerning drug abuse control and drug demand reduction.

- further legislative activity will be needed in line with new and developing forms of drugs, for example to bring new forms of drugs under established control mechanisms.

Fight against violence (Daphne programme)

The mid term and the final report on the Daphne programme (2000 – 2003) show that organisations have gained from their participation in European partnerships. Bringing associations to work together resulted in more effective programming and better use of resources.

The Daphne programme can thus be seen as successful in mobilising the civil society resulting in partnerships and alliances that are working together for more comprehensive European policies on violence.

The final report of the Daphne programme (2000 – 2003) revealed that there was some room to improvement such as the creation of a helpdesk and an increased focus on dissemination. The Daphne II programme was thus adapted to conform to the finding of that report.

As these changes to the structure of the programme are quite recent, no significant changes need to be introduced.

5.2. Value-added of Community involvement and coherence of the proposal with other financial instruments and possible synergy

The European Union added value will be achieved by:

- preparing the ground for the emergence of common strategies and legislation in this field;

- implementing EU policy objectives and their application in national policies;

- supporting the transposition of European Union legislation's and its application in a uniform way through Europe;

- promoting the co-operation and co-ordination mechanisms between Member States;

- cooperating with civil society organisations at European level.

Criteria for evaluation

A set of common evaluation criteria will be used through all specific programmes to evaluate the success of the interventions regarding the European Union added value in relation with the type of effect described above. Example of criteria could be:

- To support only activities needed at European Union level to sustain European Union objectives, European Union laws and European Union implementation mechanism;

- To support activities which will be complementary with those financed at national level;

- To reinforce national exchanges at European Union level, generating synergy effects and economies of scale;

- To involve actively Member States representatives and other relevant stakeholders in the implementation of the programme in order to maximise complementarities with existing activities.

Subsidiarity and proportionality

As far as subsidiarity is concerned the present programme focuses on areas where European added value can be demonstrated and therefore is designed to respect the principles of subsidiarity and proportionality set out in Article 5 of the EC Treaty and its accompanying Protocol.

As far as proportionality is concerned, the new programme proposal has been designed to incorporate the maximum feasible extent of simplification in terms not only of the form of the action but also in terms of the administrative and financial requirements that will apply to their implementation. The programme has been designed to strike to find the right balance between flexibility and ease of use on the one hand, and clarity of purpose and appropriate financial and procedural safeguards on the other.

Complementarity with other Community interventions

The present programme aims at contributing to the establishment of an area of freedom, security and justice. A complementarity with other programmes may thus be possible.

A non exhaustive list of areas of convergence can be mentioned:

- The draft of the present programme took into account the Programme on Active Citizenship and the Youth programme to ensure that no overlap situations existed. In any case, particular attention will be paid to the implementation of those programmes to avoid such situations and to coordinate the results.

- The draft of the present programme took into account the Programme for Employment and Social Security - PROGRESS to ensure that no overlap situations existed. Particular attention will be paid to the implementation of the programme to avoid such situations and to coordinate the results.

- The current proposal is complementary to some actions under the 7th framework programme. Synergies will be actively promoted whenever possible, namely as regards the application of research results.

- Special attention will be paid to the programmes implemented by in the field of Information Society, related with safe use of Internet and fighting its abuse, in particular as regards sensitive groups (e.g. children).

- The current proposal will also seek to complement the work of EU Agencies active in these policy fields (EUMC, EMCDDA, Eurojust), as well as with the action of other international organisations acting in the field of fundamental rights, drugs action, fight against violence and judicial cooperation.

Regular exchanges of information and active collaboration around projects under other Community programmes will take place, in order to improve and capitalise upon internal coherence, and between the Commission and other national and international authorities/organisations, to improve external coherence.

Complementarities with interventions on Freedom, Security and Justice

These interventions have a common goal of establishing an area of freedom, security and justice where basic human rights are respected. Each of the programmes is designed to address particular aspects which are a critical part of the creation of such an area in the EU, given the integration of national economies and the goal of ensuring free movement of people as well as goods, services and capital between countries. As such, they tackle issues affecting freedom, security and justice which arise from the creation of economic and monetary union and the abolition of internal borders and which can only be effectively addressed at EU level. These issues are to do with cooperation, harmonisation, coordination of activities, the exchange and sharing of critical information and best practices and techniques, and establishing solidarity mechanisms for sharing the costs involved in pursuing common and agreed objectives in an equitable way.

They are reflected in the objectives set out in The Hague Programme adopted by the European Council in November 2004, which include: guarantying fundamental human rights throughout the EU, establishing minimum procedural safeguards and common access to justice, extending the mutual recognition of judicial decisions, fighting organised cross-border crime and the threat of terrorism, ensuring protection in accordance with international treaties to those in need, and regulating migration flows and controlling the external borders of the EU. Each of the programmes is aimed at pursuing these objectives in a complementary way without duplicating activities.

The activities under the programme “Fundamental Rights and Justice”, therefore, are designed to further fundamental human rights and ensure a common level of access to justice across the EU, and are accordingly complementary to activities under the other two programmes which reinforce this objective. In particular, they are directly complementary to the measures, under the Solidarity programme to improve the integration of migrants into EU society as well as to establish uniform procedures for dealing with asylum-seekers and, under the Security programme, to enhance protection of witnesses and victims of crime as well as to combat the trafficking of people.

They are also complementary, if less directly, with activities under the Security programme to strengthen cooperation between police forces and law enforcement authorities as well as between bodies involved in combating the threat of terrorism. The freedom of EU citizens to enjoy their fundamental rights, therefore, is contingent on them feeling secure and being adequately protected against criminal activity or terrorist attack.

5.3. Objectives, expected results and related indicators of the proposal in the context of the ABM framework

General objectives | Specific objectives | Operational objectives |

To promote the development of a European society based on the European Union citizenship and respectful of the fundamental rights as enshrined in the Charter of Fundamental Rights. | To promote the Charter of Fundamental Rights and to inform citizens of their rights as Union citizens and to encourage them to participate actively in the democratic life of the Union. | To support awareness-raising actions. |

To monitor regularly the situation of fundamental rights in the European Union and its Member States using the Charter of Fundamental Rights as the guiding document and to obtain opinions on specific questions related to fundamental rights when necessary. | To prepare regular reports or opinions on the situation of fundamental rights in the EU. |

To explain the consequences of the insertion of the Charter of Fundamental Rights into the Constitution and of the European Union’s accession to the European Convention of Human Rights. | To support information campaigns in these fields. |

To fight against anti-semitism, racism and xenophobia and to strengthen civil society in the field of fundamental rights. | To support NGO and other bodies from civil society to enhance their capability to participate actively in the development of the European Union. To fight against anti-semitism, racism and xenophobia by promoting a better understanding and improved tolerance throughout the European Union. To promote peace and fundamental rights namely through an interfaith and multicultural dialogue at EU level. | To have open, transparent and regular dialogue with civil society. To support awareness-raising actions. To provide financial support for the activities of non-governmental organisations or other entities pursuing an aim of general European interest. To undertake studies and analyses in these fields. |

To promote judicial cooperation with the aim of contributing to the creation of a genuine European area of justice in civil and criminal matters. | To adapt the existing judicial system in Member States to the European Union being a territory without border controls, with a single currency, free circulation of persons, services, goods and capital, based on mutual recognition and mutual confidence. | To improve mutual knowledge of Member States’ legal and judicial systems in civil and criminal matters and to promote and strengthen networking, mutual cooperation, exchange and dissemination of information, experience and best practices. To ensure the sound implementation, the correct and concrete application and the evaluation of Community instruments in the areas of judicial cooperation in civil and commercial matters and in criminal matters. |

To improve the daily life of individuals and businesses by enabling them to assert their rights throughout the European Union, notably by fostering access to justice. | To improve information on the legal systems in the Member States and access to justice. |

To improve the contacts between legal, judicial and administrative authorities and the legal professions, and to foster the training of the members of the judiciary. | To promote the training in Union matters of the judiciary and judicial staff. To evaluate the general conditions necessary to develop mutual confidence, including the quality of justice. To support the operative work of the European judicial network in civil and commercial matters created by Council Decision of 28 May 2001 (2001/470/CE). To develop a European computerised system of exchange of information on criminal records and to support studies to develop other types of exchange of information. |

To contribute to the setting up of an area of freedom, security and justice by combating violence and by informing on and preventing drug use. | To protect citizens against violence and to attain a high level of health protection, well being and social cohesion. | To prevent and combat all forms of violence occurring in the public or the private domain, against children, young people and women To provide support for victims and groups at risk. To assist and encourage NGO and other organisations active in this field. To disseminate the results obtained under the two Daphne programmes including their adaptation, transfer and use by other beneficiaries or in other geographical areas. To identify and enhance actions contributing to positive treatment of people at risk of violence. |

To prevent and reduce drug use, dependence and drug related harms. | To involve civil society in the implementation and development of the European Union’s Drugs Strategy and Action plans. To monitor, implement and evaluate the implementation of specific actions under the Drugs Action Plans 2005 – 2008 and 2009 – 2012. |

To promote transnational and awareness-raising actions in the areas identified above. | To set up multidisciplinary networks; to ensure the expansion of the knowledge base, the exchange of information and the identification and dissemination of good practice, including through training, study visits and staff exchange. To develop and implement awareness-raising actions targeted at specific audiences to promote the adoption of zero tolerance towards violence and to encourage support for victims and the reporting of violence. To raise awareness of the health and social problems caused by drug abuse and to encourage an open dialogue with a view to promoting a better understanding of the drug phenomenon. |

5.4. Method of Implementation

Show below the method(s) chosen for the implementation of the action.

X Centralised Management

X Directly by the Commission

ٱIndirectly by delegation to:

ٱ Executive Agencies

ٱ Bodies set up by the Communities as referred to in art. 185 of the Financial Regulation

ٱ National public-sector bodies/bodies with public-service mission

ٱ Shared or decentralised management

ٱ With Member states

ٱ With Third countries

ٱ Joint management with international organisations (please specify)

Relevant comments:

In order to achieve the full objectives of the programme under the provisions of the Current Treaty, it has been decided to split into 4 legal instruments relating to 4 different legal bases. As stated in Mr. Vitorino’s Communication to the Commission (SEC(2004) 1195, 28.9.2004) the actions proposed are provided through the current Treaties. The legal bases required to establish the programmes have been limited in number as far as the current Treaties allow, while within and across the new programmes common delivery, management and implementation mechanisms are set in place.

In order to achieve the general and specific and operational objectives, each programme within the programme “Fundamental Rights and Justice” envisages a range of actions, such as:

- Specific actions taken by the Commission, such as, studies and research, opinion polls and surveys, the formulation of indicators and common methodologies, collection, development and dissemination of data and statistics, seminars, conferences and experts meetings, organisation of public campaigns and events, development and maintenance of websites, preparation and dissemination of information materials, support to and animation of networks of national experts, analytical, monitoring and evaluation activities;

- Actions providing financial support for specific projects of Community interest under the conditions set out in the annual work programmes;

- Actions providing financial support for the activities of non-governmental organisations or other entities under the conditions set our in the annual work programmes;

- Operative grants to entities identified in a legal basis.

Methods of implementation:

The above mentioned type of actions may be financed either by

- A service contract following a call for tenders

- A subsidy following a call for proposals.

- Subsidies to a body pursuing an aim of general European interest, without a call for proposal.

The Commission will implement the above actions in accordance with the annual work programme to be adopted. The Commission will implement this programme and may have recourse to technical and/or administrative assistance to the mutual benefit of the Commission and of the beneficiaries, for example to finance outside expertise on a specific subject.

The Commission may decide to entrust part of the budget implementation to an executive agency, as referred to in Article 54, (2) (a) of the Financial Regulation. These agencies shall be designated by the Commission in conformity with the provisions of the Financial Regulation and more specifically with the principles of economy, effectiveness and efficiency. Before proceeding to implement the delegation, the Commission shall ensure, by mean of a prior assessment that the creation of agencies is in compliance with sound financial management.

6. MONITORING AND EVALUATION

6.1. Monitoring system

A comprehensive monitoring system will be set-up in order to regularly follow up the implementation of the activities carried out under each specific programme. This system should allow for the collection of information relating to the financial implementation and to the physical outputs of the programme, across the types of action and the target groups included in the programme. The information will be collected at project level - indeed, for any action financed by the programme, the beneficiary shall submit technical and financial reports on the progress of the work, as well as a final report after the completion of the action. The precise configuration of the monitoring system, as well as the type of indicators to be set-up will be the object of further study in the process leading to the implementation of the programme. Indeed, a study on delivery mechanisms and related cost-effectiveness aspects is foreseen to take place during 2005.

According to legal requirements and Commission’s evaluation policy, the programme will be evaluated at mid-term to assess its continuing relevance and draw useful lessons for the remainder of its implementation. A review of the programme may take place then, if considered necessary. A final evaluation will take place at the end of the programming period to assess the results of the programme and advise on its follow-up. These reports will be prepared under the responsibility of the Commission, and shall be submitted to the European Parliament and the Council.

6.2. Evaluation

6.2.1. Ex-ante evaluation

Cfr. Extended Impact Assessment on the programme “Fundamental Rights and Justice”.

6.2.2. Measures taken following an intermediate/ex-post evaluation (lessons learned from similar experiences in the past)

Cfr. Extended Impact Assessment on the programme “Fundamental Rights and Justice”.

6.2.3. Terms and frequency of future evaluation

The timetable set in the proposal is as follows:

- no later than 31 March 2011, the Commission shall submit to the European Parliament and the Council an interim evaluation report on the results obtained and the qualitative and quantitative aspects of the implementation of this programme;

- no later than 30 August 2012, the Commission shall submit to the European Parliament and the Council a Communication on the continuation of this programme;

- no later than 31 December 2014, the Commission shall submit to the European Parliament and the Council an ex post evaluation report.

7. ANTI-FRAUD MEASURES

The Commission shall ensure that, when actions financed under the present programme are implemented, the financial interests of the Community are protected by the application of preventive measures against fraud, corruption and any other illegal activities, by effective checks and by the recovery of the amounts unduly paid and, if irregularities are detected, by effective, proportional and dissuasive penalties, in accordance with Council Regulations (EC, Euratom) No 2988/95 and (Euratom, EC) No 2185/96, and with Regulation (EC) No 1073/1999 of the European Parliament and of the Council.

For the Community actions financed under this programme, the notion of irregularity referred to in Article 1, paragraph 2 of Regulation (EC, Euratom) No 2988/95 shall mean any infringement of a provision of Community law or any breach of a contractual obligation resulting from an act or omission by an economic operator, which has, or would have, the effect of prejudicing the general budget of the Communities or budgets managed by them, by an unjustifiable item of expenditure.

Contracts and agreements shall provide in particular for supervision and financial control by the Commission (or any representative authorized by it) and audits by the Court of Auditors, if necessary on-the-spot.

8. DETAILS OF RESOURCES

8.1. Objectives of the proposal in terms of their financial cost (Prix 2004)

Commitment appropriations in EUR million (to 3 decimal places)

Other staff financed by art. XX 01 04/05 |

TOTAL | 37,5 | 40 | 44 | 47,5 | 51 | 54 | 54 |

8.2.2. Description of tasks deriving from the actio n

Task N° | Title | Description | Number |

MANAGEMENT |

1 | Management | 2 |

POLICY DEFINITION AND PROGRAMMING |

2 | Policy Making | Definition of strategy, legal base,… | 3 |

3 | Programme definition | Establishment of annual work programme (i.e. financing decision) and interservice consultation | 0,5 |

4 | Interface with relevant EC programmes & actions | interservice coordination in order to ensure complementarity-synergy with other policies | 1 |

5 | Interface with other Institutions and Member States | Interface Council, EP ensuring the appropriate reporting, information, questions, briefing requests | 0,5 |

6 | Information and Communication | 1. Information and publicity activities 2. EUROPA Web site | 0,5 |

7 | Committee interface - chair & secretariat | 1 |

8 | Budgeting | APS,PDB,AAR,BIP,RAL - Preparation - Follow-up - Reporting | 0,5 |

PROGRAMME : RECEPTION, SELECTION AND AWARD OF PROJECTS, FINANCIAL AND LEGAL COMMITMENTS |

9 | Preparation Calls for proposals | 1,5 |

10 | Reception and evaluation proposals/multi-annual and annual programmes | (also involves staff involved in 12,13,14 and 15) | 9 |

11 | Award decisions | 0,5 |

12 | Financial Commitment | Preparation, maintenance and closure of all financial commitments + sub consequent amendments | 1,5 |

13 | Legal Commitment | Preparation, Signature, Closure of all juridical commitments + sub consequent amendments | 4 |

PROGRAMME : MONITORING OF PROJECTS |

14 | Payments - Initiation | Preparation and Processing of all Prefinancing, Intermediate and Final Payments (including verification supporting docs) | 3 |

15 | Project Monitoring | Receipt and assessment of reports , requests for information, project visits | 4 |

PROCUREMENT, CONTROL AND AUDIT |

16 | Ex- ante verification of transactions, setting up of control standards | Setting up appropriate control standards | 2 |

17 | Financial Audit | Ex-post Audit of expenditure / implementation | 2 |

18 | Internal audit | Verification of compliance with ICS | 1 |

19 | Procurement procedures | Drafting, procedures and authorisation of procurement procedures for projects and technical assistance (evaluation, studies,…) , including JPC, Helpdesk procurement procedures | 2 |

20 | Reporting | Report of Authorising Officer, RAA, relations with Court of Auditors… | 1 |

SUPPORT SERVICES |

21 | Filing and Archiving | Database, digital and hardcopy filing | 1 |

22 | Programme Evaluation | Ex ante - Mid term - Final evaluation | 1,5 |

23 | IT Support | Specific development of IT Tools related to monitoring and implementation | 2 |

OVERHEAD |

24 | Administration (Overhead) | CIS, Translations, HRM, Logistics,… | 9 |

TOTAL | 54 |

8.2.3. Sources of human resources (statutory )

(When more than one source is stated, please indicate the number of posts originating from each of the sources)

( Posts currently allocated to the management of the programme to be replaced or extended

( Posts pre-allocated within the APS/PDB exercise for year n

( Posts to be requested in the next APS/PDB procedure

( Posts to be redeployed using existing resources within the managing service (internal redeployment)

( Posts required for year n although not foreseen in the APS/PDB exercise of the year in question

8.2.4. Other Administrative expenditure included in reference amount (XX 01 04/05 – Expenditure on administrative management)

EUR million (to 3 decimal places)

Missions | 20*1000 + 10*3000 | 50.000 |

Meetings & Conferences | 5*30000 | 150.000 |

Compulsory meetings | 2*15000 | 30.000 |

Non-compulsory meetings | 1*40000 | 40.000 |

Studies & consultations | 2*150000 | 300.000 |

Information systems | 1*100000 | 100.000 |

[1] COM(2004) 101.

[2] “Mūsu kopīgās nākotnes veidošana: paplašinātās Eiropas Savienības politiski risināmie jautājumi un budžeta līdzekļi 2007. – 2013. gadam” - COM(2004) 101, 10.2.2004.

[3] “Brīvība ir Eiropas projekta vienojošais princips, tā ass. Taču, ja nav drošības, ja nav visu atzītas likumu un tiesu sistēmas, brīvības izmantošanu un demokrātisko vērtību ievērošanu nevar garantēt. Tādējādi Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpa nodrošina garantijas demokrātijas principiem un cilvēktiesību ievērošanai. Kā būtisks Eiropas pilsonības elements, šo principu, kas tagad iekļauti Pamattiesību Hartā, vispārēja atzīšana ir stūrakmens visu Eiropas iedzīvotāju integrācijai.”, “Projekts Eiropas Savienībai” - COM(2002) 247.

[4] Līguma par Konstitūciju Eiropai I-9. panta 2. punktā noteikts, ka Savienība pievienojas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Šī pievienošanās neietekmē Savienības kompetences, kas noteiktas Konstitūcijā.

[5] OV L 151, 10.6.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1652/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 33. lpp.).

[6] COM(2004) 693 , 25.10.2004.

[7] OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.

[8] OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 2003/659/JHA (OV L 245, 29.9.2003., 44. lpp.).

[9] OV L 36, 12.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1651/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 30. lpp.).

[10] OV L 341, 30.12.1994., 7. lpp.

[11] COM(2004) 101, 10.2.2004.

[12] COM(2004) 487, 14.7.2004.

[13] COM(2002) 169, 27.3.2002.

[14] COM(2004) 824, 14.12.2004.

[15] COM(2002) 599, 4.11.2002.

[16] COM(2004) 707, 22.10.2004.

[17] OV C, , . lpp.

[18] OV C, , . lpp.

[19] OV C, , . lpp.

[20] OV C, , . lpp.

[21] OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

[22] OV C 59, 23.2.2001., 307. lpp.

[23] OV C 77 E, 28.3.2002., 126. lpp.

[24] OV L 34, 9.2.2000., 1. lpp.

[25] OV L 143, 30.4.2004., 1. lpp.

[26] COM(2004) 707.

[27] OV L 165, 3.7.2003., 31. lpp.

[28] COM(2005) 45, 14.2.2005.

[29] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[30] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[31] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[32] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[33] COM(2004) 101, 10.2.2004.

[34] COM(2004) 487, 14.7.2004.

[35] OV C, , . lpp.

[36] OV C, , . lpp.

[37] OV C, , . lpp.

[38] OV C, , . lpp.

[39] OV C 364, 18.12.2000., 1.lpp.

[40] COM(2003) 60, 15.10.2003.

[41] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[42] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[43] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[44] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[45] COM(2004) 101, 10.2.2004.

[46] COM(2004) 487, 14.7.2004.

[47] OV C , , . lpp.

[48] OJ C , , p. .

[49] OV L 203, 1.8.2002., 5. lpp.

[50] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[51] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[52] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[53] COM(2004) 101, 10.2.2004.

[54] COM(2004) 487, 14.7.2004.

[55] COM(2005) 3, 9.2.2005.

[56] OV C , , . lpp.

[57] OV C , , . lpp.

[58] OV C , , . lpp.

[59] OV L 287, 08.11.1996., 3. lpp.

[60] OV L 196, 14.07.1998., 24. lpp.

[61] OV L 115, 1.5.2002., 1. lpp.

[62] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[63] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[64] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[65] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[66] OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.

[67] See points 19 and 24 of the Interinstitutional agreement.