(1)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/127 (2) Regulu (ES) 2021/2116 papildina ar noteikumiem par maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumiem un euro izmantošanu.

(2)

Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā minētās gada snieguma noskaidrošanas prasības īstenošanas pirmā gada un īstenošanas otrā gada sagatavošanas pieredze rāda, ka dalībvalstīm līdz ar prasību snieguma ikgadējā noskaidrošanā pamatot apmēru, kādā realizētās summas par vienību ir novirzījušās no plānotajām summām par vienību, tiek uzlikts nesamērīgs administratīvais slogs.

(3)

Atbilstīgi Regulas (ES) 2021/2116 37. pantam izdevumi, kas saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/2115 (3) minētajām intervencēm, uz Savienības finansējumu var pretendēt tikai tad, ja akreditētām maksājumu aģentūrām tie radušies saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem un piemērojamajām pārvaldības sistēmām un ja tiem atbilst attiecīga izlaide. Atbilstību minētajām prasībām Regulas (ES) 2021/2116 55. pantā minētās atbilstības procedūras satvarā nodrošina tās pašas regulas 9. pantā minētās maksājumu aģentūras un 12. pantā minētās sertifikācijas struktūras un Komisija. Tas dod pārliecību par to, ka reālā izlaide ir sasniegta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ka KLP stratēģiskie plāni palīdz sasniegt starpposma mērķus un mērķrādītājus, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos noteikušas par daļu no savām snieguma sistēmām.

(4)

Turklāt grozījumi, kas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1468 (4) izdarīti Regulā (ES) 2021/2115 un (ES) 2021/2116, dalībvalstīm atļauj Komisijai gadā iesniegt divus grozījumu pieprasījumus par tādiem snieguma ikgadējās noskaidrošanas pamata elementiem kā, piemēram, plānotās summas par vienību, izlaides un finanšu piešķīrumi par intervencēm. Bez tam dalībvalstis arvien vairāk izmanto Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 9. punktā paredzēto iespēju savos KLP stratēģiskajos plānos izdarīt un piemērot izmaiņas elementos, kuri attiecas uz minētās regulas III sadaļas IV nodaļā paredzētajām intervencēm. Tas ietekmē snieguma ikgadējo noskaidrošanu un palielina ar to saistīto administratīvo slogu.

(5)

Lai mazinātu administratīvo slogu un uzlabotu snieguma ikgadējās noskaidrošanas izmaksu efektivitāti, nebūtu jāprasa, lai apmēru, kādā realizētās summas par vienību ir novirzījušās no plānotajām summām par vienību, dalībvalstis snieguma ikgadējā noskaidrošanā pamato arī tad, ja novirzēm atbilstošo izdevumu kopsumma nepārsniedz kādu zināmu de minimis sliekšņvērtību, kas izteikta procentos no izdevumiem, kuri gada snieguma ziņojumā deklarēti, pildot Regulas (ES) 2021/2115 134. panta 5. punkta b) apakšpunktu. Minēto kopsummu aprēķina, katrai summai par vienību atbilstošo novirzi reizinot ar attiecīgo izlaides vienību skaitu un iegūtās summas saskaitot. Aprēķinā būtu jāņem vērā tikai tās novirzes, kuru rezultātā radies izdevumu pārsniegums. Lai negatīvi neietekmētu Savienības fondus un nodrošinātu proporcionalitāti, ir lietderīgi de minimis sliekšņvērtību noteikt 2 % apmērā. Šāda procentuālā daļa atbilst sliekšņvērtībai, kas attiecībā uz pamatotu pārliecību ir Savienības rīcībpolitiku un budžeta revīzijās vispārpieņemta.

(6)

Tomēr attiecībā uz pamatojumiem par apmēru, kādā realizētās summas par vienību ir novirzījušās no Regulas (ES) 2021/2115 102. pantā minētajām maksimālajām plānotajām summām par vienību, de minimis sliekšņvērtība snieguma ikgadējā noskaidrošanā nebūtu jāpiemēro, jo maksimālās plānotās summas par vienību ir noteiktas tā, lai nodrošinātu elastību, kas ļauj neatstāt līdzekļus neizmantotus un vienlaikus nepieļauj pārmērīgu kompensāciju izmaksāšanu lauksaimniekiem.

(7)

Šī regula neietekmē Regulas (ES) 2021/2115 134. panta 9. punkta prasību gada snieguma ziņojumos Regulas (ES) 2021/2116 40. panta 2. punkta vajadzībām pamatot visus gadījumus, kad realizētā summa par vienību ir plānoto summu par vienību pārsniegusi vairāk nekā par 50 %.

(8)

Deleģētās regulas (ES) 2022/127 14. panta 8. punkta un 15. panta 4. punkta teksts ir jāprecizē, jo līdzšinējais formulējums var netīši novest pie tā, ka Komisijas piemērotā vienotās likmes korekcija ir mazāka par Savienības budžetam radīto risku. Minētie noteikumi tāpēc būtu jāpārformulē, tā lai skaidri norādītu, ka tādā gadījumā, kad objektīvi elementi pierāda, ka maksimālie zaudējumi fondiem ir mazāki nekā vai tikpat lieli kā zaudējumi, kas rastos, piemērojot vienotas likmes korekciju, kas ir mazāka nekā Komisijas ierosinātā korekcija, Komisijai, lemjot par summām, kuras izslēdzamas no Savienības finansējuma, jāpiemēro šī mazākā vienotā likme.

(9)

Gada snieguma ziņojumi par 2024. finanšu gadu ir jāiesniedz līdz 2025. gada 15. februārim, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk un de minimis sliekšņvērtība būtu ikgadējās snieguma noskaidrošanas procedūrās jāpiemēro no 2024. finanšu gada.

(10)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2022/127 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas 13. panta 2. punktam pievieno šādu otro daļu:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, pamatojums par apmēru, kādā realizētās summas par vienību ir novirzījušās no plānotajām summām par vienību, snieguma ikgadējā noskaidrošanā no dalībvalstīm netiek prasīts tad, ja novirzēm atbilstošie kopējie izdevumi nepārsniedz 2 % no kopējiem izdevumiem, kas gada snieguma ziņojumā par attiecīgo finanšu gadu deklarēti, pildot Regulas (ES) 2021/2115 134. panta 5. punkta b) apakšpunktu. Šīs sliekšņvērtības aprēķināšanā ņem vērā tikai tās novirzes, kuru rezultātā izdevumu pārsniegums radies.

Tomēr snieguma ikgadējās noskaidrošanas vajadzībām dalībvalstis pamatojumu norāda visos gadījumos, kad realizētās summas par vienību ir pārsniegušas maksimālās plānotās summas par vienību.”;

2)

regulas 14. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

3)

regulas 15. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: