<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.21-20110601.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="ECRCJ2011LVA.0500337501.case.xml"><NO.CASE>C-434/09</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62009CC0434</NO.CELEX><NO.SEQ>0008.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>I-3378</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>I-3392</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>15</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><LEFT><HT TYPE="ITALIC">J. KOKOTT</HT> SECINĀJUMI — LIETA C-434/09</LEFT><RIGHT><HT TYPE="ITALIC">MCCARTHY</HT></RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes</HT> [<HT TYPE="UC"><HT TYPE="ITALIC">Juliane Kokott</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20101125">2010. gada 25. novembrī</DATE><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda — vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Vai persona, kas ir divu ES dalībvalstu pilsone, bet vienmēr ir dzīvojusi tikai vienā no abām valstīm, var attiecībās ar šo valsti pamatoties uz Savienības tiesībām, lai tur iegūtu uzturēšanās tiesības sev un, it īpaši, savam laulātajam? Šis būtībā ir jautājums, ko Tiesai ir lūgts noskaidrot šajā lietā.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Š. Makartija [<HT TYPE="ITALIC">S. McCarthy</HT>] ir Lielbritānijas un Īrijas pilsone, taču viņa vienmēr ir dzīvojusi tikai Anglijā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Šeit un turpmāk, izmantojot izteicienus <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>Lielbritānijas pilsonība<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> un uzturēšanās <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>Anglijā<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>, es orientējos pēc šāda formulējuma lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu.</P></NOTE>. Viņa pati, dabiski, drīkst uzturēties Anglijā. Taču viņas laulātajam, Jamaikas pilsonim, šādu tiesību nav: saskaņā ar Apvienotās Karalistes valsts imigrācijas tiesībām viņam nav tiesību uzturēties Anglijā. Lai nodrošinātu ģimenes apvienošanos ar vīru, Š. Makartija mēģina pamatoties uz savu Īrijas pilsonību, lai kā Savienības pilsone sev radītu uzturēšanās tiesības Anglijā, jo netieši to varētu izmantot arī viņas vīrs, kurš saskaņā ar Savienības tiesībām varētu pamatoties uz sekundārām uzturēšanās tiesībām.</TXT></NP><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesai būs jānoskaidro, kā ir saprotams uzturēšanās direktīvā — Direktīvā 2004/38/EK<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="158" PAGE.FIRST="77" DATE.PUB="2004">OV L 158, 77. lpp.</REF.DOC.OJ>, labojumi <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="229" PAGE.FIRST="35" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 229, 35. lpp.</REF.DOC.OJ>, kā arī <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="204" PAGE.FIRST="28" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 204, 28. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> — izmantotais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>saņēmēji<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> [<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>tiesību subjekti<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>]. Vēl Tiesai tiek jautāts, kādas prasības ir izvirzāmas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>likumīgas uzturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> noteikumam, kas ir galvenais nosacījums pastāvīgu uzturēšanās tiesību iegūšanai šīs direktīvas izpratnē.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Bez LESD 21. panta atbilstošās Savienības tiesību normas šajā lietā ir atrodamas Direktīvā 2004/38. Piemērojamība personām I nodaļā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Vispārīgi noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>), precīzāk,<?PAGE NO="I-3379"?> direktīvas 3. pantā ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>Saņēmēji<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> [<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>Tiesību subjekti<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>], ir regulēta šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="021.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šo direktīvu piemēro visiem Savienības pilsoņiem, kas pārceļas uz dzīvi vai uzturas dalībvalstī, kurai tie nav valstiski piederīgi, un uz viņu ģimenes locekļiem atbilstīgi 2. panta 2. punkta definīcijai, kuri tos pavada vai pārceļas kopā ar tiem.</ALINEA></PARAG><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/38 IV nodaļā ietvertajā 16. pantā ir noteikti vispārīgie noteikumi pastāvīgas uzturēšanās tiesību iegūšanai:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="016.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Savienības pilsoņiem, kas likumīgi un nepārtraukti ir uzturējušies uzņēmējā dalībvalstī piecus gadus, ir tiesības pastāvīgi uzturēties šajā valstī. [..]</ALINEA></PARAG><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Papildus 16. pantam Direktīvas 2004/38 preambulas 17. apsvērumā ir norādīts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Pastāvīgas uzturēšanās tiesību piešķiršana Savienības pilsoņiem, kas izvēlējušies ilgstoši apmesties tajā, stiprina Savienības pilsonības izjūtu, turklāt tā ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina sociālo kohēziju, kura ir viens no Savienības pamatmērķiem. Tādēļ visiem Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas piecus gadus pastāvīgi uzturējušies uzņēmējā dalībvalstī saskaņā ar šajā direktīvā minētajiem nosacījumiem un kas nav bijuši izraidīti, būtu jāparedz pastāvīgas uzturēšanās tiesības.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/38 VII nodaļā, kurā ietverti <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>Nobeiguma noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>, ir 37. pants ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>Labvēlīgāki nosacījumi valstu tiesību aktos<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>, kurā ir ietverts šāds regulējums:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>Šīs direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu pieņemtos normatīvos un administratīvos aktus, kuru nosacījumi ir labvēlīgāki personām, uz ko attiecas šī direktīva.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lietas fakti un pamata prāva</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Šērlija [<HT TYPE="ITALIC">Shirley</HT>] Makartija ir Lielbritānijas pilsone, jo viņa ir dzimusi Apvienotajā Karalistē. Viņa vienmēr ir dzīvojusi Anglijā, kur viņas uzturēšanās saskaņā ar valsts tiesībām visu laiku ir bijusi likumīga.</TXT></NP><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>Š. Makartija Anglijā saņem valsts sociālo palīdzību. Viņa nav minējusi, ka viņa ir vai ir bijusi darba ņēmēja, pašnodarbināta persona<?PAGE NO="I-3380"?> vai ekonomiski neatkarīga persona Savienības tiesību izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT><DATE ISO="20021115">2002. gada 15. novembrī</DATE> Š. Makartija salaulājās ar Jamaikas pilsoni Džordžu Makartiju [<HT TYPE="ITALIC">George McCarthy</HT>]. Dž. Makartijam saskaņā ar valsts imigrācijas tiesībām nav uzturēšanās tiesību Apvienotajā Karalistē, pat ne tāpēc, ka viņš ir tur pastāvīgi dzīvojošas personas laulātais<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Pēc Š. Makartijas pārstāvja Tiesas mutvārdu procesā sniegtajām ziņām tas tā ir tāpēc, ka Dž. Makartijs sākotnēji Apvienotajā Karalistē ir ieceļojis kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>visitor<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> (ciemiņš).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>Š. Makartijai bez Lielbritānijas pilsonības ir arī Īrijas pilsonība. Pēc laulības noslēgšanas viņa pirmo reizi mūžā pieprasīja Īrijas pasi. Viņas pieteikums tika apmierināts, jo viņas māte ir dzimusi Īrijā.</TXT></NP><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT><DATE ISO="20040723">2004. gada 23. jūlijā</DATE> Š. Makartija kā Savienības pilsone lūdza <HT TYPE="ITALIC">Secretary of State for te Dome Department</HT><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Apvienotās Karalistes iekšlietu ministrs.</P></NOTE> izdot viņai izziņas par uzturēšanās tiesībām saskaņā ar Savienības tiesībām. Dž. Makartijs arī iesniedza attiecīgu pieteikumu kā šīs Savienības pilsones laulātais. Abi pieteikumi ar <DATE ISO="20041206">2004. gada 6. decembra</DATE> lēmumu tika noraidīti. Pamatojumā bija norādīts, ka Š. Makartija nav persona, kas atbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem, pie šīm personām galvenokārt pieder tikai darba ņēmēji, pašnodarbinātas personas un ekonomiski neatkarīgas personas. Tāpēc arī Dž. Makartiju nevarot uzskatīt par tādas personas laulāto, kura atbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Š. Makartija <DATE ISO="20041206">2004. gada 6. decembra</DATE> negatīvo lēmumu apstrīdēja <DATE ISO="20041213">2004. gada 13. decembrī</DATE>. <DATE ISO="20060907">2006. gada 7. septembrī</DATE> viņas sūdzība tika nodota izskatīšanai <HT TYPE="ITALIC">Asylum and Immigration Tribunal</HT><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Patvēruma un imigrācijas lietu tiesa.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT>Lai gan Dž. Makartijs neiesniedza sūdzību par viņam negatīvo <DATE ISO="20041206">2004. gada 6. decembra</DATE> lēmumu, viņš <DATE ISO="20061016">2006. gada 16. oktobrī</DATE> vēlreiz pieprasīja uzturēšanās atļauju kā Š. Makartijas laulātais. Arī šis otrais pieteikums ar <DATE ISO="20070420">2007. gada 20. aprīļa</DATE> lēmumu tika noraidīts, un Dž. Makartijs <DATE ISO="20070504">2007. gada 4. maijā</DATE> iesniedza sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Asylum and Immigration Tribunal</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Asylum and Immigration Tribunal</HT> atlika tiesas sēdi par Dž. Makartija iesniegto sūdzību līdz brīdim, kad būs pieņemts galīgs lēmums par Š. Makartijas sūdzību.</TXT></NP><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT><DATE ISO="20061017">2006. gada 17. oktobrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Asylum and Immigration Tribunal</HT> tiesnesis vienpersoniski šo Š. Makartijas sūdzību noraidīja. <DATE ISO="20070213">2007. gada 13. februār</DATE>ī <HT TYPE="ITALIC">High Court of Justice</HT> (<HT TYPE="ITALIC">England and Wales</HT>) noteica šai tiesai pienākumu pārskatīt Š. Makartijas sūdzību. <DATE ISO="20070816">2007. gada 16. augustā</DATE><?PAGE NO="I-3381"?> tiesa sūdzību pārskatīja, bet lēmumu par tās noraidīšanu nemainīja. Arī Š. Makartijas apelācija <HT TYPE="ITALIC">Court of Appeal of England and Wales</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Civil Division</HT>)<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa (Civillietu nodaļa).</P></NOTE> nebija veiksmīga, tā tika noraidīta <DATE ISO="20080611">2008. gada 11. jūnijā</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Pēc vēl vienas Š. Makartijas iesniegtas sūdzības risinājums pamata prāvā ir atkarīgs no iesniedzējtiesas — <HT TYPE="ITALIC">Supreme Court of the United Kingdom</HT> (agrākā <HT TYPE="ITALIC">House of Lords</HT>)<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Sūdzību pamata prāvā <DATE ISO="20081113">2008. gada 13. novembrī</DATE> par pieņemamu atzina vēl <HT TYPE="ITALIC">House of Lords</HT>. Pamatojoties uz 2005. gada Likumu par konstitucionālo reformu (<HT TYPE="ITALIC">Constitutional Reform Act 2005</HT>) <HT TYPE="ITALIC">House of Lords</HT> kā tiesas instances pilnvaras 2009. gada oktobrī tika nodotas jaunizveidotajai <HT TYPE="ITALIC">Supreme Court of the United Kingdom</HT> (Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa).</P></NOTE>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu un process Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20091102">2009. gada 2. novembra</DATE> vēstuli, kas Tiesā saņemta <DATE ISO="20091105">2009. gada 5. novembrī</DATE>, iesniedzējtiesa uzdeva Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Šos jautājumus uzdot ir nolēmusi vēl <HT TYPE="ITALIC">House of Lords</HT>. Taču tos nosūtīja jau <HT TYPE="ITALIC">Registrar of the Supreme Court of the United Kingdom</HT> (Apvienotās Karalistes Augstākās tiesas kanceleja). Tas, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir norāde <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>Draft Reference<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> (lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu projekts), to nepadara nepieņemamu. Kā izriet no <DATE ISO="20091102">2009. gada 2. novembra</DATE> pavadvēstules, <HT TYPE="ITALIC">Supreme Court</HT> oficiāli ir iesniegusi Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.</P></NOTE>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>1)</NO.P><TXT>Vai persona, kurai ir dubultā Īrijas un Apvienotās Karalistes pilsonība un kura visu savu mūžu ir uzturējusies Apvienotajā Karalistē, ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>tiesību subjekts<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> Direktīvas 2004/38/EK 3. panta izpratnē?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai šāda persona, kas nav varējusi izpildīt Direktīvas 2004/38 7. panta prasības, ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>likumīgi uzturējusies<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> uzņēmējā dalībvalstī direktīvas 16. panta izpratnē?<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT>Tiesvedībā Tiesā rakstveida apsvērumus sniedza Š. Makartija, Dānijas, Īrijas, Igaunijas, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes valdības, kā arī Eiropas Komisija. Mutvārdu procesā <DATE ISO="20101028">2010. gada 28. oktobrī</DATE> piedalījās Š. Makartija, Dānijas un Īrijas valdības, kā arī Komisija.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT>Pirmajā acumirklī nešķiet ierasti, ka Savienības pilsone pamatojas uz Savienības tiesībām attiecībās ar savas dalībvalsts iestādēm, lai tur sev panāktu uzturēšanās tiesības. Nav nekādu šaubu, ka šai Savienības pilsonei jau tāpēc vien, ka viņai ir tās valsts pilsonība,<?PAGE NO="I-3382"?> kurā tā uzturas, ir uzturēšanās tiesības, kuras nedrīkst ierobežot<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Kā Tiesa ir atzinusi <DATE ISO="19741204">1974. gada 4. decembra</DATE> spriedumā lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="41/74" PAGE.ECR="1337" YEAR="1974">41/74 <HT TYPE="ITALIC">van Duyn</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 1337. lpp.</REF.DOC.ECR>, 22. punkts), starptautisko tiesību princips noteic, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>valsts nevar aizliegt saviem pilsoņiem ieceļot tās teritorijā vai tajā uzturēties<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>; skat. arī <DATE ISO="19920707">1992. gada 7. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-370/90" PAGE.ECR="I-4265" YEAR="1992">C-370/90 <HT TYPE="ITALIC">Singh</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-4265. lpp.</REF.DOC.ECR>, 22. punkts) un <DATE ISO="20071211">2007. gada 11. decembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-291/05" PAGE.ECR="I-10719" YEAR="2007">C-291/05 <HT TYPE="ITALIC">Eind</HT> (Krājums, I-10719. lpp.</REF.DOC.ECR>, 31. punkts), kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4. protokola — kas nodots parakstīšanai <DATE ISO="19630916">1963. gada 16. septembrī</DATE> Strasbūrā un stājās spēkā <DATE ISO="19680502">1968. gada 2. maijā</DATE> (<HT TYPE="ITALIC">ETS</HT> Nr. 46) — 3. pantu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>Iedziļinoties ir redzams, ka šajā lietā jautājums ir nevis par Š. Makartijas personiskajām tiesībām uzturēties Anglijā, bet gan drīzāk par viņas laulātā trešās valsts pilsoņa uzturēšanās tiesībām, kuras viņš, iespējams, varētu iegūt ar viņas starpniecību. Tāpēc jautājums galu galā ir par ģimenes apvienošanos, ko ir paredzēts panākt, aplinkus izmantojot Savienības tiesības, jo Apvienotās Karalistes valsts tiesībās šāda iespēja nav atļauta<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Tāpēc tika atlikta nolēmuma pieņemšana par Dž. Makartija sūdzību par viņa uzturēšanās tiesībām (skat. iepriekš šo secinājumu 15. punktu).</P></NOTE>. Uz to vairākas reizes tika norādīts arī mutvārdu procesā Tiesā.</TXT></NP><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT>Tomēr ir jāšaubās, vai šajā lietā ir piemērojamas Savienības tiesības, jo Š. Makartija nekad nav izmantojusi tiesības uz brīvu pārvietošanos, kas izriet no LESD 21. panta 1. punkta, 45., 49. un 56. panta<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Agrākie EKL 18. panta 1. punkts, 39., 43. un 49. pants.</P></NOTE>, kā arī ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15. panta 2. punktā un 45. panta 1. punktā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Eiropas Pamattiesību harta svinīgi tika pasludināta <DATE ISO="20001207">2000. gada 7. decembrī</DATE> Nicā (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="364" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2000">OV C 364, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) un vēlreiz <DATE ISO="20071212">2007. gada 12. decembrī</DATE> Strasbūrā (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="303" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2007">OV C 303, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Par pieturas punktu Savienības tiesību aspektā šeit var noderēt tikai tāda Š. Makartijas iezīme, ka viņai ir dubultā pilsonība — bez Lielbritānijas pilsonības viņai ir arī Īrijas pilsonība.</TXT></NP><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>Lai gan Š. Makartija uzskata, ka ar viņas dubulto pilsonību ir pietiekami, lai rastos Savienības tiesību pieturas punkts, neviena no valdībām, kas piedalījās tiesvedībā, ne arī Komisija tā neuzskata.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>tiesību subjekts<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> Direktīvas 2004/38 izpratnē (pirmais prejudiciālais jautājums)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>tiesību subjekts<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> interpretāciju Direktīvas 2004/38 3. panta izpratnē. Būtībā ir jāapsver, vai persona, kurai ir divu ES dalībvalstu pilsonība, bet kura vienmēr ir dzīvojusi tikai vienā no šīm abām valstīm, attiecībās ar šo valsti var atsaukties uz Direktīvu 2004/38, lai šajā teritorijā iegūtu uzturēšanās tiesības sev un netieši — arī savam laulātajam.</TXT></NP><?PAGE NO="I-3383"?><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Ņemot vērā Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkta formulējumu, uz jautājumu ir jāsniedz noliedzoša atbilde. Atbilstoši šai tiesību normai tiesību subjekts šīs direktīvas izpratnē ir ikviens Savienības pilsonis, kas dodas uz citu dalībvalsti, kas nav valsts, kuras pilsonis tas ir, vai tur uzturas. No 3. panta 1. punkta var izdarīt pretēju secinājumu, ka Direktīva 2004/38 <HT TYPE="ITALIC">nav</HT> piemērojama Savienības pilsoņa attiecībās ar dalībvalsti, kuras pilsonis tas ir un kurā tas vienmēr ir uzturējies.</TXT></NP><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT>Šādu interpretāciju apstiprina tiesiskā regulējuma sistēma, kurā iekļaujas Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkts, un šīs direktīvas mērķi.</TXT></NP><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/38 mērķis ir atvieglot Savienības pilsoņu <HT TYPE="ITALIC">brīvu pārvietošanos</HT> dalībvalstu teritorijās. Tam atbilstoši direktīvā brīva pārvietošanās un uzturēšanās bieži ir minētas blakus<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Direktīvas 2004/38 1. panta a) punkts, 3. panta 2. punkts un 5. panta 4. punkts, kā arī preambulas 3. un 22. apsvērums.</P></NOTE>, tā ir pieņemta, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>lai vienkāršotu un nostiprinātu visu Savienības pilsoņu brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Direktīvas 2004/38 preambulas 3. apsvērums, arī Direktīvas 2004/38 nosaukums, kā arī tās preambulas 5. apsvērums par Savienības pilsoņa tiesībām <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>. Skat. arī <DATE ISO="20080725">2008. gada 25. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-127/08" PAGE.ECR="I-6241" YEAR="2008">C-127/08 <HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c. (Krājums, I-6241. lpp.</REF.DOC.ECR>, 59. punkts), <DATE ISO="20100223">2010. gada 23. februāra</DATE> spriedumus lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-310/08" PAGE.ECR="I-1065" YEAR="2010">C-310/08 <HT TYPE="ITALIC">Ibrahim</HT> (Krājums, I-1065. lpp.</REF.DOC.ECR>, 49. punkts) un lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-480/08" PAGE.ECR="I-1107" YEAR="2010">C-480/08 <HT TYPE="ITALIC">Teixeira</HT> (Krājums, I-1107. lpp.</REF.DOC.ECR>, 60. punkts), kā arī <DATE ISO="20101007">2010. gada 7. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-162/09" PAGE.ECR="I-9217" YEAR="2010">C-162/09 <HT TYPE="ITALIC">Lassal</HT> (Krājums, I-9217. lpp.</REF.DOC.ECR>, 30. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Runājot par 3. panta 1. punkta tiesiskā regulējuma sistēmu, jānorāda, ka virknē Direktīvas 2004/38 tiesību normu ir runa par Savienības pilsoņa <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>ieceļošanu<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Piemēram, skat. Direktīvas 2004/38 3. panta 2. punktu, 5. pantu, 8. panta 2. punktu, 15. panta 2. punktu, 27. panta 3. punktu, 29. panta 2. un 3. punktu, 31. panta 4. punktu, kā arī preambulas 6. un 22. apsvērumu.</P></NOTE> no savas dzīvesvietas valsts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>citas dalībvalsts teritorijā<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Direktīvas 2004/38 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts; tāpat šīs direktīvas preambulas 11. apsvērums, kurā ir runa par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>pamattiesībām un personiskām tiesībām uzturēties citā dalībvalstī<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>.</P></NOTE> vai par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>uzņēmēju dalībvalsti<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Direktīvas 2004/38 2. pants, 3. panta 2. punkts, 5. panta 3. punkts, 7., 8., 14.–18., 22., 24., 28., 29., 31. un 33. pants, kā arī preambulas 5., 6., 9., 10., 15., 16., 17., 18., 19., 21., 23. un 24. apsvērums.</P></NOTE>. Šajā ziņā uzņēmēja dalībvalsts direktīvas izpratnē ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>dalībvalsts, uz kuru pārceļas Savienības pilsonis, lai īstenotu savas brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Direktīvas 2004/38 2. panta 3. punkts.</P></NOTE>. Visas šīs tiesību normas liecina, ka Direktīvā 2004/38 ir regulēts Savienības pilsoņa statuss dalībvalstī, kurā tas uzturas, <HT TYPE="ITALIC">lai īstenotu savas brīvas pārvietošanās tiesības</HT>, iespējams, jau kopš dzimšanas<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Skat. Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punktu un preambulas 24. apsvērumu; šajā ziņā skat. <DATE ISO="20041019">2004. gada 19. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-200/02" PAGE.ECR="I-9925" YEAR="2004">C-200/02 <HT TYPE="ITALIC">Zhu</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Chen</HT> (Krājums, I-9925. lpp.</REF.DOC.ECR>, 19. punkts) un iepriekš 15. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Teixeira</HT> (45. punkts).</P></NOTE>, un kuras pilsonības tam nav.</TXT></NP><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>Tas, protams, neizslēdz iespēju, ka Direktīva 2004/38 dažreiz var būt piemērojama attiecībās ar Savienības pilsoņa zemi, ja ir saistība ar Savienības tiesībām. Tādējādi pastāvīgajai judikatūrai atbilst tas, ka Savienības pilsonis, kas ir izmantojis tiesības uz brīvu pārvietošanos un vēlas atgriezties savā dzimtajā dalībvalstī, attiecībās ar šo valsti var<?PAGE NO="I-3384"?> atsaukties uz Savienības tiesībām<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Iepriekš 10. zemsvītras piezīmē minētie spriedumi lietā <HT TYPE="ITALIC">Singh</HT> (19.–23. punkts) un lietā <HT TYPE="ITALIC">Eind</HT> (32.–36. punkts); tāpat <DATE ISO="20020711">2002. gada 11. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-60/00" PAGE.ECR="I-6279" YEAR="2002">C-60/00 <HT TYPE="ITALIC">Carpenter</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-6279. lpp.</REF.DOC.ECR>, it īpaši 46. punkts).</P></NOTE>. Tas pats ir spēkā arī tad, ja Savienības pilsonis vēlas atstāt savu dzimto dalībvalsti, lai dotos uz citu dalībvalsti, izmantojot Savienības tiesībās paredzētās tiesības uz brīvu pārvietošanos<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P><DATE ISO="20080710">2008. gada 10. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-33/07" PAGE.ECR="I-5157" YEAR="2008">C-33/07 <HT TYPE="ITALIC">Jipa</HT> (Krājums, I-5157. lpp.</REF.DOC.ECR>, it īpaši 17. un 18. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tādai Savienības pilsonei kā Š. Makartija, kas vienmēr ir uzturējusies savas pilsonības dalībvalstī un arī nekad nav izmantojusi Savienības tiesībās nodrošinātās tiesības uz brīvu pārvietošanos, Direktīva 2004/38 nav piemērojama ne saskaņā ar 3. panta 1. punktu atbilstoši tā formulējumam, ne saskaņā ar šīs tiesību normas mērķi un tiesiskā regulējuma sistēmu. Tas pats attiecas uz Š. Makartijas ģimenes locekļiem<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Šajā ziņā jau <DATE ISO="19821027">1982. gada 27. oktobra</DATE> spriedums apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="35/82+36/82" PAGE.ECR="3723" YEAR="1982">35/82 un 36/82 <HT TYPE="ITALIC">Morson</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Jhanjan</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 3723. lpp.</REF.DOC.ECR>, 11.–18. punkts).</P></NOTE>, jo viņu ieceļošanas un uzturēšanās tiesības, kā arī vispār iespēja īstenot ģimenes apvienošanos, nav pamatotas ar primārām tiesībām uz brīvu pārvietošanos, bet gan ir atvasinātas no Savienības pilsones tiesībām uz brīvu pārvietošanos un ir paredzētas to īstenošanai<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Šajā ziņā iepriekš 10. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Eind</HT> (23. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>Manuprāt, no primārajās tiesībās nostiprinātajām Savienības pilsoņa tiesībām uz brīvu pārvietošanos (LESD 21. panta 1. punkts un Pamattiesību hartas 45. panta 1. punkts) nekas cits neizriet. Ir taisnība, ka sekundāro tiesību normas ir jāinterpretē un jāpiemēro atbilstoši primāro tiesību normām, piemēram, Līgumā paredzētajām pamattiesībām<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Skat., piemēram, <DATE ISO="20070626">2007. gada 26. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-305/05" PAGE.ECR="I-5305" YEAR="2007">C-305/05 <HT TYPE="ITALIC">Ordre des barreaux francophones et germanophone</HT> u.c. (Krājums, I-5305. lpp.</REF.DOC.ECR>, 28. punkts) un <DATE ISO="20091119">2009. gada 19. novembra</DATE> spriedumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-402/07+C-432/07" PAGE.ECR="I-10923" YEAR="2009">C-402/07 un C-432/07 <HT TYPE="ITALIC">Sturgeon</HT> u.c. (Krājums, I-10923. lpp.</REF.DOC.ECR>, 48. punkts).</P></NOTE>. Taču, manuprāt, Direktīva 2004/38 atbilst primāro tiesību prasībām. Es it īpaši neuzskatu, ka Savienības pilsonis attiecībās ar savas pilsonības dalībvalsti var pamatoties uz LESD 21. panta 1. punktā paredzētajām uzturēšanās tiesībām arī tad, ja trūkst pārrobežu faktora, kā tas ir Š. Makartijas gadījumā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Pretēju viedokli pārstāv ģenerāladvokāte Šarpstone [<HT TYPE="ITALIC">Sharpston</HT>] <DATE ISO="20100930">2010. gada 30. septembra</DATE> secinājumos lietā C-34/09 <HT TYPE="ITALIC">Ruiz Zambrano</HT> (atrodas izskatīšanā Tiesā; it īpaši 91.–97. punktā un 122. punkta pirmajā teikumā).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Vēl ir jānoskaidro, vai līdz šim noskaidroto risinājumu kaut kādā mērā var mainīt tas, ka Š. Makartijai ir divu ES dalībvalstu — Lielbritānijas un Īrijas — pilsonība.</TXT></NP><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Turpinājumā ir jānorāda, ka Savienības pilsonei, kas ir tādā situācijā kā Š. Makartija, nevar liegt atsaukties uz otro pilsonību, šajā gadījumā Īrijas pilsonību, tikai tāpēc, ka tā<?PAGE NO="I-3385"?> neesot efektīva. Tomēr šajā lietā viss liecina par to, ka Š. Makartijas Lielbritānijas pilsonība ir daudz efektīvāka, jo Š. Makartija vienmēr ir dzīvojusi Anglijā un savu Īrijas pasi vispār pirmoreiz ir pieprasījusi pirms lūguma saņemt uzturēšanās atļauju saskaņā ar Savienības tiesībām. Kā ir uzsvērusi Tiesa, Eiropas Savienībā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>dalībvalsts nevar ierobežot sekas, ko dod citas dalībvalsts pilsonības piešķiršana, izvirzot papildu nosacījumus šīs pilsonības atzīšanai saistībā ar Līgumā paredzēto pamatbrīvību izmantošanu<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P><DATE ISO="19920707">1992. gada 7. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-369/90" PAGE.ECR="I-4239" YEAR="1992">C-369/90 <HT TYPE="ITALIC">Micheletti</HT> u.c. (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-4239. lpp.</REF.DOC.ECR>, 10. punkts), <DATE ISO="20031002">2003. gada 2. oktobra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-148/02" PAGE.ECR="I-11613" YEAR="2003">C-148/02 <HT TYPE="ITALIC">Garcia Avello</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-11613. lpp.</REF.DOC.ECR>, 28. punkts) un iepriekš 20. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Zhu</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Chen</HT> (39. punkts).</P></NOTE>. Tāpēc saskaņā ar judikatūru dubultas pilsonības pastāvēšanai principā nav nozīmes, izvērtējot Savienības pilsoņu juridisko statusu attiecībās ar viņu dzimtajām dalībvalstīm<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Iepriekš 27. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Garcia Avello</HT> (it īpaši 32.–37. punkts). Iepriekš 27. zemsvītras piezīmē minētajā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Micheletti</HT> u.c. arī ir skaidri noteikta dubultās pilsonības nozīme Savienības tiesībās, it īpaši attiecībās ar dalībvalsti, kuras pilsonības attiecīgajam Savienības pilsonim <HT TYPE="ITALIC">nav</HT>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Tādējādi Savienības pilsoņa dubultpilsonība, nosakot vārdu, var padarīt nepieciešamas atkāpes no vienas no tā izcelsmes dalībvalstu valsts tiesiskā regulējuma vārdu došanas tiesību jomā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Garcia Avello</HT> (it īpaši 36., 37. un 45. punkts).</TXT></NP></NOTE>. Vārds ir personas identitātes būtiska sastāvdaļa. Tāpēc katram Savienības pilsonim ir jāvar paļauties uz to, ka viņa vienā dalībvalstī likumīgi lietotais vārds tiks atzīts arī visās citās dalībvalstīs<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Šajā ziņā skat. <DATE ISO="20081014">2008. gada 14. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-353/06" PAGE.ECR="I-7639" YEAR="2008">C-353/06 <HT TYPE="ITALIC">Grunkin</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Paul</HT> (Krājums, I-7639. lpp.</REF.DOC.ECR>, it īpaši 23. un 31. punkts).</P></NOTE>. Ja pastāvētu šaubas par Savienības pilsoņa identitāti, jo viņa vārds dažādās dalībvalstīs ir dažādi izrunājams vai rakstāms, attiecīgajai personai varētu rasties smags kaitējums privātā vai profesionālā ziņā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Garcia Avello</HT> (36. punkts) un 30. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Grunkin-Paul</HT> (23.–28. un 32. punkts); tāpat arī jau <DATE ISO="19930330">1993. gada 30. marta</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-168/91" PAGE.ECR="I-1191" YEAR="1993">C-168/91 <HT TYPE="ITALIC">Konstantinidis</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-1191. lpp.</REF.DOC.ECR>, 16. punkts).</TXT></NP></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Tādās jomās kā vārda noteikšanas tiesības piemērojamais tomēr nav obligāti attiecināms uz šajā lietā nozīmīgajām uzturēšanās tiesībām un ar to saistīto iespēju veikt ģimenes apvienošanu. Drīzāk nozīme ir tam, vai Savienības pilsoņa situācija arī šajā aspektā, ievērojot viņa dubulto pilsonību, juridiski nozīmīgi atšķiras no citu Savienības pilsoņu situācijas, kuriem ir tikai uzņēmējas valsts pilsonība.</TXT></NP><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Lietas faktu iezīmes un līdzība ir jānosaka un jānovērtē it īpaši tiesiskā regulējuma, ar kuru ieviestas apstrīdētās atšķirības, mērķa<?PAGE NO="I-3386"?> aspektā. Turklāt vērā ir jāņem regulētās jomas principi un mērķi, kuriem ir pakļauts attiecīgais tiesiskais regulējums<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P><DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-127/07" PAGE.ECR="I-9895" YEAR="2008">C-127/07 <HT TYPE="ITALIC">Arcelor Atlantique et Lorraine</HT> u.c. (Krājums, I-9895. lpp.</REF.DOC.ECR>, 26. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Šajā lietā apstrīdētās Savienības pilsones un viņas ģimenes locekļu uzturēšanās tiesības ir paredzētas, lai atvieglotu Savienības pilsoņu brīvu pārvietošanos dalībvalstu teritorijās<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Iepriekš 15. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c. (82. punkts); skat. arī iepriekš šo secinājumu 27. punktu.</P></NOTE>. Šajā ziņā tādas Savienības pilsones, kas ir tādā situācijā kā Š. Makartija, dubultā pilsonība nerada nekādas īpatnības. Uzturēšanās tiesību aspektā viņa ir tādā pašā situācijā kā pārējie Lielbritānijas pilsoņi, kas vienmēr ir dzīvojuši Anglijā un nekad nav devušies prom no savas dzimtenes: viņa nekādi neizmanto savas tiesības uz brīvu pārvietošanos<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Šajā ziņā šī lieta atšķiras no lietas <HT TYPE="ITALIC">Zhu</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Chen</HT> (iepriekš 20. zemsvītras piezīmē minētais spriedums), kurā attiecīgajai Savienības pilsonei Katrīnai Žu <HT TYPE="ITALIC">nebija</HT> uzņēmējas valsts pilsonības, bet gan tikai citas dalībvalsts pilsonība, tāpēc viņa, dzīvojot uzņēmējā dalībvalstī, kopš dzimšanas īstenoja savas <HT TYPE="ITALIC">tiesības uz brīvu pārvietošanos</HT> saskaņā ar LESD 21. panta 1. punktu (agrāko EKL 18. panta 1. punktu). Tāpat šī lieta atšķiras no lietas <HT TYPE="ITALIC">Eind</HT> (iepriekš 10. zemsvītras piezīmē minētais spriedums), kurā, kaut gan attiecīgajam Savienības pilsonim bija uzņēmējas dalībvalsts pilsonība (Nīderlandes), viņš tur atgriezās <HT TYPE="ITALIC">pēc savu tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanas</HT>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Tādai Savienības pilsonei kā Š. Makartija netiek traucētas viņas tiesības uz brīvu pārvietošanos<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Kā pareizi ir uzsvērusi Īrija, Š. Makartijai nekas neliedz, izmantojot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, apmesties kādā citā dalībvalstī, piemēram, Īrijā, kur viņas laulātais viņu var pavadīt kā ģimenes loceklis.</P></NOTE>, ne arī viņa tiek diskriminēta salīdzinājumā ar citiem Lielbritānijas pilsoņiem, kas ir līdzīgā situācijā. Tas vien, ka viņai bez Lielbritānijas pilsonības ir arī Īrijas pilsonība, neliek viņai un viņas ģimenes locekļiem piemērot Savienības ieceļošanas un uzturēšanās tiesību normas.</TXT></NP><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>Tā ir, ka šādā veidā Savienības pilsonis, kas ir izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, saskaņā ar Savienības tiesībām var iegūt plašākas tiesības saviem ģimenes locekļiem no trešām valstīm nekā uzņēmējas dalībvalsts pilsonis, kas vienmēr ir uzturējies tās teritorijā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Šajā ziņā skat. iepriekš 15. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c. (76.–78. punkts).</P></NOTE>. Parasti šo problēmu apzīmē ar jēdzieniem <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>savu pilsoņu diskriminācija<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>apvērstā diskriminācija<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesībās šai problēmai nav risinājuma. Tas, ka pret Savienības pilsoņiem saistībā ar trešo valstu ģimenes locekļu ieceļošanu un uzturēšanos tiek izrādīta atšķirīga attieksme atkarībā no tā, vai Savienības pilsonis pirms tam ir vai nav izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Iepriekš 15. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> u.c. (77. un 78. punkts); tāpat pastāvīgā judikatūra par Līgumā nostiprinātajām pamatbrīvībām, skat., piemēram, <DATE ISO="20080401">2008. gada 1. aprīļa</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-212/06" PAGE.ECR="I-1683" YEAR="2008">C-212/06 <HT TYPE="ITALIC">Gouvernement de la Communauté française</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gouvernement wallon</HT> (Krājums, I-1683. lpp.</REF.DOC.ECR>, 33. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-3387"?><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT>Doktrīnā gan dažreiz tiek norādīts, ka no Savienības pilsonības būtu jāatvasina savu pilsoņu diskriminācijas aizliegums<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Borchardt, K.-D., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>Der sozialrechtliche Gehalt der Unionsbürgerschaft<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, <HT TYPE="ITALIC">Neue Juristische Wochenschrift</HT> 2000, 2057. lpp. (2059. lpp.); Edward, D., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>Unionsbürgerschaft — Mythos, Hoffnung oder Realität?<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, no: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>Grundrechte in Europa<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> — <HT TYPE="ITALIC">Münsterische Juristische Vorträge</HT>, Minstere, 2002, 35. lpp. (41. lpp.); Edward, D., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>European Citizenship — Myth, Hope or Reality?<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, no: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>Problèmes d’interprétation<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> — <HT TYPE="ITALIC">à la mémoire de Constantinos N. Kakouris</HT>, Gedenkschrift, Atēnas/Brisele, 2004, 123. lpp. (131.–133. lpp.); Spaventa, E., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>Seeing the Wood despite the Trees? On the Scope of Union Citizenship and its Constitutional Effects<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, <HT TYPE="ITALIC">Common Market Law Review</HT> 45 (2008), 13. lpp. (it īpaši 30.–39. lpp.).</P></NOTE>. Arī ģenerāladvokāte Šarpstone nesen ir izteikusi savu viedokli šajā ziņā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Iepriekš 26. zemsvītras piezīmē minētie secinājumi lietā <HT TYPE="ITALIC">Ruiz Zambrano</HT> (it īpaši 139.–150. punkts).</P></NOTE>. Tomēr, kā Tiesa ir vairākkārt atzinusi, Savienības pilsonības mērķis nav attiecināt Savienības tiesību materiālo piemērojamību uz iekšējām situācijām, kurām nav nekādas saistības ar Savienības tiesībām<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P><DATE ISO="19970605">1997. gada 5. jūnija</DATE> spriedums apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-64/96+C-65/96" PAGE.ECR="I-3171" YEAR="1997">C-64/96 un C-65/96 <HT TYPE="ITALIC">Uecker</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Jacquet</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-3171. lpp.</REF.DOC.ECR>, 23. punkts), iepriekš 27. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Garcia Avello</HT> (26. punkts), <DATE ISO="20050712">2005. gada 12. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-403/03" PAGE.ECR="I-6421" YEAR="2005">C-403/03 <HT TYPE="ITALIC">Schempp</HT> (Krājums, I-6421. lpp.</REF.DOC.ECR>, 20. punkts), iepriekš 37. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Gouvernement de la Communauté française</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Gouvernement wallon</HT> (39. punkts) un <DATE ISO="20080522">2008. gada 22. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-499/06" PAGE.ECR="I-3993" YEAR="2008">C-499/06 <HT TYPE="ITALIC">Nerkowska</HT> (Krājums, I-3993. lpp.</REF.DOC.ECR>, 25. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Protams, nevar izslēgt, ka Tiesa kādreiz mainīs savu judikatūru un uzskatīs par pamatotu turpmāk no Savienības pilsonības atvasināt savu pilsoņu diskriminācijas aizliegumu. Galu galā Savienības pilsoņa statuss ir paredzēts kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>dalībvalstu pilsoņu pamatstatuss, kas ļauj tiem pilsoņiem, kuri ir līdzīgās situācijās, neatkarīgi no viņu pilsonības, izņemot īpaši paredzētus gadījumus, saņemt vienādu juridisku attieksmi<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P><DATE ISO="20010920">2001. gada 20. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-184/99" PAGE.ECR="I-6193" YEAR="2001">C-184/99 <HT TYPE="ITALIC">Grzelczyk</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-6193. lpp.</REF.DOC.ECR>, 31. punkts) un <DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-524/06" PAGE.ECR="I-9705" YEAR="2008">C-524/06 <HT TYPE="ITALIC">Huber</HT> (Krājums, I-9705. lpp.</REF.DOC.ECR>, 69. punkts); tāpat <DATE ISO="20060912">2006. gada 12. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-300/04" PAGE.ECR="I-8055" YEAR="2006">C-300/04 <HT TYPE="ITALIC">Eman</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sevinger</HT> (Krājums, I-8055. lpp.</REF.DOC.ECR>, it īpaši 57., 58. un 61. punkts). Par Savienības pilsoņa statusu kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>pamatstatusu<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> skat. arī <DATE ISO="20020917">2002. gada 17. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-413/99" PAGE.ECR="I-7091" YEAR="2002">C-413/99 <HT TYPE="ITALIC">Baumbast</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-7091. lpp.</REF.DOC.ECR>, 82. punkts), 27. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Garcia Avello</HT> (22. punkts) un <DATE ISO="20100302">2010. gada 2. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-135/08" PAGE.ECR="I-1449" YEAR="2010">C-135/08 <HT TYPE="ITALIC">Rottmann</HT> (Krājums, I-1449. lpp.</REF.DOC.ECR>, 43. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Šī lieta, manuprāt, nav piemērots gadījums, lai savu pilsoņu diskriminācijas jautājumu pakļautu padziļinātai pārbaudei. Tāda <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>statiska<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> Savienības pilsone kā Š. Makartija šajā gadījumā vispār netiek diskriminēta salīdzinājumā ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>mobiliem<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> Savienības pilsoņiem<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Šajā ziņā skat. arī iepriekš 26. zemsvītras piezīmē minētos ģenerāladvokātes Šarpstones secinājumus lietā <HT TYPE="ITALIC">Ruiz Zambrano</HT> (146. punkts), saskaņā ar kuriem <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>statisku<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>mobilu<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> Savienības pilsoņu situācijām būtu jābūt vienādām.</P></NOTE>. Pat ja netiktu ņemts vērā, ka Š. Makartija nav izmantojusi savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, un tiktu pieņemts, ka viņai principā ir tiesības pamatoties uz Direktīvas 2004/38 tiesību normām, viņa tik un tā neatbilstu pārējiem Savienības pilsoņiem izvirzītajiem nosacījumiem pastāvīgu uzturēšanās tiesību iegūšanai.</TXT></NP><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>Š. Makartija nav nodarbināta, viņai nav pietiekamu iztikas līdzekļu sev un savai ģimenei, viņa ir nevis <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>ekonomiski neatkarīga<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, bet<?PAGE NO="I-3388"?> gan saņem sociālās palīdzības pabalstus Apvienotajā Karalistē<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Skat. iepriekš šo secinājumu 9. punktu.</P></NOTE>. Tādējādi viņa neatbilst materiālajiem nosacījumiem, kas Savienības tiesībās ir noteikti Savienības pilsoņiem, kas vēlas uzņēmējā dalībvalstī uzturēties ilgāk par trim mēnešiem<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punkts.</P></NOTE>. Nav arī nekādu norāžu par to, ka Š. Makartija pēdējo piecu gadu laikā būtu bijusi nepārtraukti nodarbināta Apvienotajā Karalistē vai ka viņai būtu pietiekami iztikas līdzekļi sev un savai ģimenei, kas būtu galvenais priekšnosacījums pastāvīgu uzturēšanās tiesību iegūšanai<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Direktīvas 2004/38 16. panta 1. punkts; šajā ziņā skat. manus apsvērumus par otro prejudiciālo jautājumu (šo secinājumu 47.–57. punkts).</P></NOTE>. Tādējādi Š. Makartija arī kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>mobila<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> Savienības pilsone nevarētu iegūt uzturēšanās tiesības saskaņā ar Savienības tiesībām.</TXT></NP><NP><NO.P>45.</NO.P><TXT>Kopumā šo iemeslu dēļ es palieku pie viedokļa, ka uz pirmo iesniedzējtiesas jautājumu atbildams noliedzoši. Tādējādi uz to ir jāatbild, ka tāda Savienības pilsone, kurai ir divu ES dalībvalstu pilsonība, bet kura vienmēr ir dzīvojusi tikai vienā no šīm abām valstīm, šajā valstī nevar pamatoties uz uzturēšanās tiesībām saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK.</TXT></NP><NP><NO.P>46.</NO.P><TXT>Ja Tiesa šajā lietā apsvērtu iespēju attīstīt Savienības pilsonības statusu<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Šajā ziņā skat. iepriekš 26. zemsvītras piezīmē minētos ģenerāladvokātes Šarpstones secinājumus lietā <HT TYPE="ITALIC">Ruiz Zambrano</HT>.</P></NOTE>, es uzskatu, ka būtu pareizi atsākt mutvārdu procesu. Jo līdz šim lietas dalībniekiem šajā lietā ir bijusi tikai ierobežota iespēja mutvārdu procesa beigās izklāstīt savus argumentus par šo problēmu. Manuprāt, tiem ir jādod vēl viena iespēja par to veikt plašākas diskusijas. Ļoti iespējams, ka vēl arī citas dalībvalstis vēlētos sniegt mutvārdu apsvērumus Tiesā.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>likumīga uzturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> Direktīvas 2004/38 16. panta 1. punkta izpratnē (otrais prejudiciālais jautājums)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>47.</NO.P><TXT>Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa interesējas par jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>likumīga uzturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> Direktīvas 2004/38 16. panta 1. punkta izpratnē<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Dažādi jautājumi par Direktīvas 2004/38 16. panta interpretāciju, it īpaši jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>likumīga uzturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>, ir uzdoti arī ierosinātajās lietās C-325/09 <HT TYPE="ITALIC">Dias</HT>, C-424/10 <HT TYPE="ITALIC">Ziolkowski</HT> un C-425/10 <HT TYPE="ITALIC">Szeja</HT>. Tie tomēr tiktāl, ciktāl tas ir nozīmīgi, neattiecas uz tādu Savienības pilsoņu gadījumiem, kuriem ir uzņēmējas dalībvalsts pilsonība.</P></NOTE>. Būtībā ir jānoskaidro, vai šajā jēdzienā ietilpst arī Savienības pilsones uzturēšanās visu dzīvi tikai uzņēmējā dalībvalstī, kur viņas uzturēšanās tiesības visu uzturēšanās<?PAGE NO="I-3389"?> laiku ir bijušas pamatotas tikai ar to, ka viņai ir arī šīs valsts pilsonība.</TXT></NP><NP><NO.P>48.</NO.P><TXT>Šis jautājums ir loģiski pakārtots pirmajam jautājumam. Ja uz pirmo jautājumu, kā es esmu ierosinājusi, tiek atbildēts noliedzoši<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Skat. iepriekš šo secinājumu 25. un 45. punktu.</P></NOTE>, tad Savienības pilsonei Direktīva 2004/38 nav piemērojama un uz otro jautājumu atbilde nav jāsniedz. Tāpēc es turpinājumā otro jautājumu apsvēršu tikai pakārtoti.</TXT></NP><NP><NO.P>49.</NO.P><TXT>Likumīgas uzturēšanās jēdziens, kas 16. panta 1. punktā ir noteikts kā nosacījums uzturēšanās tiesību iegūšanai, Direktīvā 2004/38 tuvāk nav definēts.</TXT></NP><NP><NO.P>50.</NO.P><TXT>Tiesa šo problēmu līdz galam nav atrisinājusi arī nesen taisītajā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Lassal</HT>, izskaidrojot tikai, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>ir jāņem vērā laikposmi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas bija spēkā [iepriekš]<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Iepriekš 15. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Lassal</HT> (40. punkts).</P></NOTE>. Tas nekādā ziņā neizslēdz, ka varētu ņemt vērā arī citus uzturēšanās laikposmus, kas ir pavadīti saskaņā ar valsts tiesībām par ārvalstnieku uzturēšanos.</TXT></NP><NP><NO.P>51.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/38 preambulā gan ir norādīts, ka ar likumīgu uzturēšanos galvenokārt ir domāta uzturēšanās <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>, proti, uzturēšanās, uz kuru attiecīgajai personai ir tiesības saskaņā ar Savienības tiesībām<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Direktīvas 2004/38 preambulas 17. apsvērums.</P></NOTE>. Tomēr Direktīvas 2004/38 noteikumi tās konteksta un mērķu aspektā nav interpretējami šauri<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Iepriekš 15. zemsvītras piezīmē minētie spriedumi lietā <HT TYPE="ITALIC">Metock</HT> (84. un 93. punkts) un lietā <HT TYPE="ITALIC">Lassal</HT> (31. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>52.</NO.P><TXT>Ar tiesībām uz pastāvīgu uzturēšanos saskaņā ar Direktīvas 2004/38 16. pantu Savienības likumdevēja mērķis ir bijis <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>veicināt sociālo kohēziju, kura ir viens no Savienības pamatmērķiem<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Direktīvas 2004/38 preambulas 17. apsvērums.</P></NOTE>, un radīt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>[efektīvu] līdzekli integrācijai uzņēmējas valsts sabiedrībā<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Direktīvas 2004/38 preambulas 18. apsvērums; skat. arī iepriekš 15. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Lassal</HT> (32. punkts; par integrācijas ideju skat. arī 37. punktu).</P></NOTE>. Šim mērķim atbilst tas, ka tiek paplašināts to personu loks, kurām ir tiesības uz pastāvīgām uzturēšanās tiesībām, ietverot tajā arī tādus Savienības pilsoņus, kuru tiesības uz uzturēšanos izriet tikai no valsts ārvalstnieku tiesībām<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Šajā ziņā skat. manus 15. zemsvītras piezīmē minētos <DATE ISO="20091020">2009. gada 20. oktobra</DATE> secinājumus lietā <HT TYPE="ITALIC">Teixeira</HT> (119. punkts); ģenerāladvokāte Trstenjaka [<HT TYPE="ITALIC">Trstenjak</HT>], šķiet, sliecas uz citu viedokli (iepriekš 15. zemsvītras piezīmē minētie <DATE ISO="20100511">2010. gada 11. maija</DATE> secinājumi lietā <HT TYPE="ITALIC">Lassal</HT>, 88. punkta pēdējais teikums).</P></NOTE>; jo, lai noteiktu Savienības pilsoņa integrācijas līmeni uzņēmējā dalībvalstī, tam, kāpēc viņam ir uzturēšanās tiesības, ir sekundāra nozīme.</TXT></NP><?PAGE NO="I-3390"?><NP><NO.P>53.</NO.P><TXT>Uz to, ka var būt gadījumi, kad uzturēšanās tiesības izriet tikai no uzņēmējas dalībvalsts imigrācijas tiesībām, ir norādīts Direktīvas 2004/38 37. pantā, saskaņā ar kuru labvēlīgāki dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu noteikumi paliek spēkā. Arī judikatūrā ir visnotaļ zināmi gadījumi, kuros Savienības pilsoņu uzturēšanās attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī varēja būt pamatota nevis ar Savienības tiesībām, bet gan tikai ar valsts imigrācijas tiesībām<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P><DATE ISO="20040907">2004. gada 7. septembra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-456/02" PAGE.ECR="I-7573" YEAR="2004">C-456/02 <HT TYPE="ITALIC">Trojani</HT> (Krājums, I-7573. lpp.</REF.DOC.ECR>, it īpaši 36. un 37. punkts); tāpat <DATE ISO="19980512">1998. gada 12. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-85/96" PAGE.ECR="I-2691" YEAR="1998">C-85/96 <HT TYPE="ITALIC">Martínez Sala</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-2691. lpp.</REF.DOC.ECR>, it īpaši 14. un 15., kā arī 60. un 61. punkts), kaut gan pēdējā gadījumā, šķiet, runa ir par faktisku Savienības pilsones uzturēšanās tiesību piešķiršanu izņēmuma kārtā.</P></NOTE>. Vienu šādu uzturēšanās gadījumu Tiesa nekādā ziņā neuzskatīja par neievērojamu, bet gan no tā izdarīja secinājumus Savienības tiesību aspektā<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Iepriekš 55. zemsvītras piezīmē minētie spriedumi lietā <HT TYPE="ITALIC">Martínez Sala</HT> (64. un 65. punkts) un lietā <HT TYPE="ITALIC">Trojani</HT> (39. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>54.</NO.P><TXT>Tomēr ar likumīgu uzturēšanos Direktīvas 2004/38 16. panta 1. punkta izpratnē galu galā varētu būt domāta uzturēšanās, kas ir pamatota ar <HT TYPE="ITALIC">ārvalstnieku</HT> tiesību noteikumiem, nevis uzturēšanās, kuras likumība izriet tikai no tā, ka attiecīgais pilsonis ir uzņēmējas dalībvalsts pilsonis. Kā jau norādīts<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Skat. manus apsvērumus par pirmo prejudiciālo jautājumu (it īpaši šo secinājumu 27. un 28. punktu).</P></NOTE>, Direktīva 2004/38 ir iecerēta Savienības pilsoņu brīvas pārvietošanās īstenošanai un atvieglošanai. Tās mērķis nav veicināt tādu uzņēmējas dalībvalsts pilsoņu integrāciju šīs valsts sabiedrībā, kas nekad nav izmantojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos.</TXT></NP><NP><NO.P>55.</NO.P><TXT>Starp uzturēšanās tiesībām, kas ir dibinātas imigrācijas tiesībās, un uzturēšanās tiesībām, kas izriet no attiecīgās personas uzņēmējas dalībvalsts pilsonības, pastāv fundamentālas kvalitatīvas atšķirības. Kamēr dalībvalstis savu pilsoņu uzturēšanās tiesības nekādi nevar ierobežot saskaņā ar starptautisko tiesību principiem<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Skat. iepriekš šo secinājumu 20. punktu un 10. zemsvītras piezīmi.</P></NOTE>, tām ir tiesības ārvalstnieku uzturēšanos savā teritorijā pieļaut tikai ar zināmiem nosacījumiem. Tas pats attiecas arī uz citu dalībvalstu Savienības pilsoņu uzturēšanos, kaut gan, protams, ir jāievēro Savienības tiesībās noteiktie ierobežojumi<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>It īpaši skat. Direktīvas 2004/38 7., 8. un 27.–33. pantu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>56.</NO.P><TXT>Ja tādai Savienības pilsonei, kas ir tādā situācijā kā Š. Makartija, kas nekad nav izmantojusi savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, ļautu pamatoties uz Direktīvu 2004/38, tas galu galā novestu pie <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>labāko gabaliņu izlasīšanas<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>[Tulkotāja piezīme: vācu valodas oriģinālā izmantotais vārds ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>Rosinenpicken<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>.] Uz to pašu norāda Īrijas mutvārdu procesā izmantotie izteicieni <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>à la carte approach<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>the best of both worlds<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>.</P></NOTE>: Savienības pilsone varētu izmantot Direktīvā 2004/38 paredzētās priekšrocības attiecībā uz ģimenes apvienošanos ar laulāto, kaut gan tas neatbilstu direktīvas<?PAGE NO="I-3391"?> mērķiem īstenot un atvieglot brīvu pārvietošanos, un viņa nebūtu pakļauta nekādiem direktīvas nosacījumiem, piemēram, ekonomiskās neatkarības prasībai saskaņā ar direktīvas 7. panta 1. punktu. Kā pareizi ir norādījušas vairākas tiesvedībā iesaistītās valdības, tas neatbilst Savienības tiesību noteikumu brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesību jomā garam un mērķim.</TXT></NP><NP><NO.P>57.</NO.P><TXT>Tāpēc uz otro iesniedzējtiesas jautājumu būtu jāatbild šādi:</TXT><P>Uzturēšanās likumība, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/38 16. panta 1. punktu ir priekšnoteikums pastāvīgu uzturēšanās tiesību iegūšanai, var izrietēt no Savienības tiesībām vai no uzņēmējas dalībvalsts imigrācijas tiesībām.</P><P>Tomēr, ja Savienības pilsonim ir uzņēmējas dalībvalsts pilsonība un viņš tur vienmēr ir uzturējies, pamatojoties uz savu pilsonību, neizmantojot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, tā nav <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>likumīga uzturēšanās<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> Direktīvas 2004/38 16. panta 1. punkta izpratnē.</P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>C —</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Nobeiguma piezīmes</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>58.</NO.P><TXT>Saskaņā ar manis ierosināto risinājumu Savienības pilsone tādā situācijā, kādā ir Š. Makartija, nevar pamatoties uz Savienības tiesībām, lai saviem ģimenes locekļiem iegūtu uzturēšanās tiesības dalībvalstī, kurā viņa vienmēr ir dzīvojusi un kuras pilsone viņa ir.</TXT></NP><NP><NO.P>59.</NO.P><TXT>Kā Tiesa ir norādījusi spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Metock</HT><NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Iepriekš minēts 15. zemsvītras piezīmē (79. punkts).</P></NOTE>, visas dalībvalstis ir ECPAK<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, parakstīta <DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE> Romā (<HT TYPE="ITALIC">ETS</HT> Nr. 5).</P></NOTE> līgumslēdzējas puses. Pat ja ECPAK pati par sevi negarantē ārzemniekam tiesības ieceļot konkrētā valstī vai tur uzturēties, ja personai tiek liegta ieceļošana vai uzturēšanās valstī, kurā dzīvo tās tuvi radinieki, tā var būt tiesību uz ģimenes dzīves neaizskaramību, kas aizsargāta ECPAK 8. panta 1. punktā, aizskaršana<NOTE NUMBERING="ARAB" TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P>Skat., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas <DATE ISO="19910218">1991. gada 18. februāra</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Moustaquim</HT> pret Beļģiju (A sērija, Nr. 193, 18. lpp., 36. punkts), <DATE ISO="20010802">2001. gada 2. augusta</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Boultif</HT> pret Šveici (<HT TYPE="ITALIC">Recueil des arrêts et décisions</HT> 2001-IX, 39. punkts) un <DATE ISO="20040422">2004. gada 22. aprīļa</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Radovanovic</HT> pret Austriju (prasības pieteikums Nr. 42703/98, 30. punkts). Savukārt Eiropas Kopienu Tiesa par Eiropas Savienību ir atzinusi, ka tiesības dzīvot kopā ar saviem tuvākajiem radiniekiem uzliek dalībvalstīm pienākumus; turklāt tie var būt negatīvi, ja dalībvalstij ir jāatturas no personas izraidīšanas, vai pozitīvi, ja valstij ir jāļauj personai ieceļot un uzturēties tās teritorijā (<DATE ISO="20060627">2006. gada 27. jūnija</DATE> spriedums lietā C-540/03 Parlaments/Padome, saukts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>Ģimenes apvienošanās<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>, Krājums, I-5769. lpp., 52. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-3392"?><NP><NO.P>60.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos nevar pavisam izslēgt, ka Apvienotajai Karalistei saistībā ar tās dalību ECPAK varētu būt pienākums Dž. Makartijam piešķirt uzturēšanās tiesības kā Anglijā dzīvojošas Lielbritānijas pilsones laulātajam. Tas tomēr nav Savienības tiesību jautājums, bet gan tikai jautājums par ECPAK saistošo raksturu attiecībā uz Apvienoto Karalisti, un šī jautājuma izlemšana ir tikai valsts tiesu un — vajadzības gadījumā — Eiropas Cilvēktiesību tiesas kompetencē.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI —</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>61.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, iesaku Tiesai uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbildēt šādi:</TXT><P>Savienības pilsonei, kas ir divu ES dalībvalstu pilsone, bet vienmēr ir dzīvojusi tikai vienā no šīm abām valstīm, šajā valstī nav uzturēšanās tiesību saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK.</P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>