<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-12-202512C118202401840-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0184-24-202512269-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="30/01/2026 16:14:48" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="Luz7y12awBQCPoLLrtKRua6nSHR4II7y0VjIeph6XpX6TXAx6LZmQRjK3Y/NB7tSWycxjC2I2nqL9FRsFvEQS+L/zboo13LxvDAHfIL6gzeL2xDWATXuIU6xcEHMYn77cW84QS1Ex86/Qt7uSTluGjVk/64q3UJeg5fO9ZhqmcU=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="9941bef0-b1ae-44d6-82ec-30ddb671efd0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0184" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 07-12-25 18:27:14" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-12-22T07:35:37Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="76453d25b6694a75997d7de6b541e88d" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0184" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 18.12.2025. – Lieta C‑184/24</div>
      <div id="rId21" style="default">Sidi Bouzid</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2025. gada 18. decembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Patvēruma politika – Direktīva 2013/33/ES – Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšana – 7. pants – Dzīvesvieta – 18. pants – Uzņemšanas materiālie nosacījumi – Mājoklis – Izmitināšanas centri – Pārvietošana – Pieteikuma iesniedzēja nepiekrišana – 20. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Uzņemšanas materiālo nosacījumu pasliktināšana vai atteikšana ārkārtas un pienācīgi pamatotos gadījumos – Dzīvesvietas atstāšana nepaziņojot vai bez atļaujas – 20. panta 4. punkts – Nopietni izmitināšanas centra noteikumu pārkāpumi – 20. panta 5. punkts – Samērīgums – Cilvēka cienīgs dzīves līmenis – 21. pants – Pieteikuma iesniedzēji, kas pieder pie mazāk aizsargātu personu kategorijas – 23. pants – Nepilngadīgie – Dalībvalsts iespēja atteikt materiālos uzņemšanas nosacījumus, ja pieteikuma iesniedzējs nepiekrīt pārvietošanai uz citu izmitināšanas centru
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑184/24 [Sidi Bouzid]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">i</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Tribunale amministrativo regionale per la Lombardia (Lombardijas Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija) iesniegusi ar 2024. gada 5. marta lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2024. gada 7. martā, tiesvedībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      AF, kurš rīkojas savā vārdā un kā sava nepilngadīgā bērna BF likumiskais pārstāvis,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      Ministero dell’Interno – U.T.G. – Prefettura di Milano,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-9" title="page-1">
      TIESA (piektā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún], tiesneši J. Pasers [J. Passer], J. Regans [E. Regan], D. Gracijs [D. Gratsias] (referents) un B. Smulderss [B. Smulders],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: Ž. Rišārs Delatūrs [J. Richard de la Tour],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">AF, kurš rīkojas savā vārdā un kā sava nepilngadīgā bērna BF likumiskais pārstāvis, vārdā – M. Gonzo, avvocata,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Itālijas valdības vārdā – S. Fiorentino un G. Palmieri, pārstāvji, kuriem palīdz L. D’Ascia un D. G. Pintus, avvocati dello Stato,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Beļģijas valdības vārdā – M. Jacobs un M. Van Regemorter, pārstāves, kurām palīdz A. Deteux, avocat,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kipras valdības vārdā – I. Neophytou un F. Sotiriou, pārstāves,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Polijas valdības vārdā – B. Majczyna un D. Lutostańska, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – F. Blanc, M. Debieuvre un F. Tomat, pārstāves,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-1">
      noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2025. gada 19. jūnija tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-22" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-23" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV 2013, L 180, 96. lpp.), 20. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju AF, kurš rīkojas savā vārdā un kā sava nepilngadīgā bērna BF likumiskais pārstāvis, un Ministero dell’Interno – U.T.G. – Prefettura di Milano (Iekšlietu ministrija – Valdības teritoriālais birojs – Milānas prefektūra, Itālija) par Milānas prefektūras lēmumu atteikt AF un viņa nepilngadīgajam bērnam BF visus uzņemšanas materiālos nosacījumus pēc tam, kad AF atkārtoti nebija piekritis pakļauties savai un BF pārvietošanai no tā izmitināšanas centra, kur viņi uzturējās, uz citu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2013/32/ES</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV 2013, L 180, 60. lpp.) 13. pantā “Pieteikuma iesniedzēju pienākumi” noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-2">
      “1. Dalībvalstis pieteikuma iesniedzējiem uzliek par pienākumu sadarboties ar kompetentajām iestādēm, lai tās varētu noskaidrot viņu identitāti un citus elementus, kas minēti [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvas 2011/95/ES [(2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2011, L 337, 9. lpp.)], 4. panta 2. punktā. Dalībvalstis var noteikt pieteikuma iesniedzējiem citus pienākumus sadarboties ar kompetentajām iestādēm, ciktāl šādi pienākumi ir nepieciešami, lai izskatītu pieteikumu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-2">
      2. Jo īpaši dalībvalstis var paredzēt, ka:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-32" title="page-2">
      a) pieteikuma iesniedzējiem jāziņo kompetentajām iestādēm vai jāierodas tur personiski, vai nu bez kavēšanās, vai noteiktajā laikā;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-2">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-34" title="page-2">
      c) pieteikuma iesniedzējiem jāinformē kompetentās iestādes par viņu pašreizējo dzīvesvietu vai adresi un par šīs dzīvesvietas vai adreses maiņu cik ātri vien iespējams. Dalībvalstis var paredzēt, ka pieteikuma iesniedzējam jebkurš paziņojums jāpieņem pēdējā dzīvesvietā vai adresē, ko viņš attiecīgi ir norādījis;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-2">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2013/32 28. pantā “Procedūra pieteikuma netiešas atsaukšanas vai atteikšanās gadījumā” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-2">
      “1. Ja pastāv vērā ņemams iemesls uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējs ir netieši atsaucis vai atteicies no sava pieteikuma, dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgā iestāde pieņem lēmumu vai nu pārtraukt izskatīšanu, vai noraidīt pieteikumu, ar noteikumu, ka atbildīgā iestāde uzskata pieteikumu par nepamatotu, pamatojoties uz tā būtības atbilstīgu izskatīšanu saskaņā ar Direktīvas [2011/95] 4. pantu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-2">
      Dalībvalstis var pieņemt, ka pieteikuma iesniedzējs ir netieši atsaucis vai atteicies no sava starptautiskās aizsardzības pieteikuma, ja ir jo īpaši noskaidrots, ka:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-39" title="page-3">
      a) viņš nav atbildējis uz prasību sniegt informāciju, kas ir būtiska viņa pieteikumam saistībā ar Direktīvas [2011/95] 4. pantu, vai nav ieradies uz personisko interviju, kā paredzēts šīs direktīvas 14. līdz 17. pantā, ja vien pieteikuma iesniedzējs savlaicīgi pierāda, ka nav izpildījis šīs prasības no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-40" title="page-3">
      b) viņš ir aizbēdzis vai bez atļaujas atstājis vietu, kur dzīvoja [..], saprātīgā laikā neinformējot par to atbildīgo iestādi, vai viņš savlaicīgi nav izpildījis ziņošanas pienākumu vai citas saistības sniegt informāciju, ja vien pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka tas noticis no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-3">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2013/33</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2013/33 22., 25., 26. un 35. apsvērums formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-44" title="page-3">
      “(22) Pieņemot lēmumu par izmitināšanas kārtību, dalībvalstīm būtu pienācīgi jāņem vērā bērna intereses, kā arī jebkura tāda pieteikuma iesniedzēja konkrētie apstākļi, kurš ir atkarīgs no ģimenes locekļiem vai citiem tuviem radiniekiem, piemēram, neprecētiem nepilngadīgiem brāļiem vai māsām, kuri jau atrodas dalībvalstī.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-45" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-46" title="page-3">
      (25) Uzņemšanas sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas jāierobežo, nosakot apstākļus, kuros uzņemšanas materiālos nosacījumus pieteikuma iesniedzējiem var pasliktināt vai atteikt, vienlaikus nodrošinot cilvēka cienīgu dzīves līmeni visiem pieteikuma iesniedzējiem.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-47" title="page-3">
      (26) Jānodrošina valstu uzņemšanas sistēmu efektivitāte [..].
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-48" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-49" title="page-3">
      (35) Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šī direktīva īpaši cenšas pilnībā respektēt cilvēka cieņu un veicināt [Pamattiesību] hartas 1., 4., 6., 7., 18., 21., 24. un 47. panta piemērošanu, un tā ir attiecīgi jāīsteno.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 2. pantā “Definīcijas” noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-51" title="page-3">
      “Šajā direktīvā ir šādas definīcijas:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-52" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-53" title="page-3">
      f) “uzņemšanas nosacījumi” ir pasākumu kopums, ko dalībvalstis garantē pieteikuma iesniedzējiem saskaņā ar šo direktīvu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-54" title="page-4">
      g) “uzņemšanas materiālie nosacījumi” ir uzņemšanas nosacījumi, kas ietver mājokli, pārtiku un apģērbu, kurus nodrošina natūrā vai kā finansiālus pabalstus vai talonus, vai kā šo trīs iespēju kombināciju, un dienasnaudu;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-55" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-56" title="page-4">
      i) “izmitināšanas centrs” ir vieta, kura ir izmantota kā kopīgs mājoklis pieteikuma iesniedzējiem;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-4">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 3. panta 1. punkts formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-59" title="page-4">
      “Šī direktīva attiecas uz visiem trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kas gatavo starptautiskās aizsardzības pieteikumu dalībvalsts teritorijā, tostarp pie robežas, teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās, kamēr viņiem atļauts uzturēties dalībvalsts teritorijā kā pieteikuma iesniedzējiem, kā arī uz viņu ģimenes locekļiem, ja uz viņiem attiecināms šāds starptautiskās aizsardzības pieteikums saskaņā ar valsts tiesību aktiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pašas direktīvas 7. panta “Dzīvesvieta un pārvietošanās brīvība” 2.–5. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-61" title="page-4">
      “2. Sabiedrības interešu, sabiedriskās kārtības dēļ vai, ja tas nepieciešams, lai ātri apstrādātu un efektīvi pārraudzītu pieteikuma iesniedzēja starptautiskās aizsardzības pieteikumu, dalībvalstis var izlemt jautājumu par viņa dzīvesvietu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-62" title="page-4">
      3. Dalībvalstis var nodrošināt uzņemšanas materiālos nosacījumus, paredzot pieteikuma iesniedzēja faktisko dzīvesvietu kādā īpašā vietā, kuru nosaka dalībvalstis. Šādu lēmumu, kam var būt vispārīgs raksturs, pieņem individuāli, un tas ir noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-63" title="page-4">
      4. Dalībvalstis nosaka iespēju piešķirt pieteikuma iesniedzējiem pagaidu atļauju atstāt 2. un 3. punktā minēto dzīvesvietu [..]. Lēmumus pieņem individuāli, objektīvi un taisnīgi, paskaidrojot iemeslus, ja lēmums ir negatīvs.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-64" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-65" title="page-4">
      5. Dalībvalstis pieprasa, lai pieteikuma iesniedzēji informē kompetentās iestādes par savu pašreizējo adresi un, cik drīz vien iespējams, paziņo šādām iestādēm par jebkurām izmaiņām adresē.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norādīts Direktīvas 2013/33 12. pantā “Ģimenes”:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-67" title="page-4">
      “Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai pēc iespējas saglabātu to teritorijā esošās ģimenes vienotību, ja attiecīgā dalībvalsts apgādā pieteikuma iesniedzēju ar mājokli. Šādus pasākumus īsteno ar pieteikuma iesniedzēja piekrišanu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 14. panta “Nepilngadīgo skološana un izglītošana” 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-69" title="page-5">
      “Dalībvalstis garantē pieteikuma iesniedzēju nepilngadīgajiem bērniem vai nepilngadīgiem pieteikuma iesniedzējiem izglītības iespējas, ievērojot līdzīgus nosacījumus kā saviem valstspiederīgajiem, kamēr viņi vai viņu vecāki faktiski nav izraidīti. [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-70" title="page-5">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 17. panta “Vispārīgie uzņemšanas materiālie nosacījumi un veselības aprūpe” 1. un 2. punkts formulēti šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-72" title="page-5">
      “1. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem, sagatavojot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, ir pieejami materiālie uzņemšanas nosacījumi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-73" title="page-5">
      2. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņemšanas materiālie nosacījumi sniedz pieteikuma iesniedzējiem atbilstošu dzīves līmeni, kas nodrošina viņu uzturēšanos [iztiku] un aizsargā viņu fizisko un garīgo veselību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-74" title="page-5">
      Dalībvalstis nodrošina, ka mazāk aizsargātām personām saskaņā ar 21. pantu [..] ir nodrošināts nepieciešamais dzīves līmenis īpašajā situācijā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pašas direktīvas 18. panta “Uzņemšanas materiālo nosacījumu veidi” 1.–3. un 6. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-76" title="page-5">
      “1. Ja mājokli nodrošina natūrā, tam jābūt vienā no turpmāk minētajiem veidiem [..]:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-77" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-78" title="page-5">
      b) izmitināšanas centri, kas garantē atbilstošu dzīves līmeni;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-79" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-80" title="page-5">
      2. [..] saistībā ar šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto mājokli dalībvalstis nodrošina, ka:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-81" title="page-5">
      a) pieteikuma iesniedzējiem tiek garantēta ģimenes dzīves aizsardzība;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-82" title="page-5">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-83" title="page-5">
      3. Dalībvalstis ņem vērā [..] mazāk aizsargātu personu situāciju attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajās telpās un izmitināšanas centros.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-84" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-85" title="page-6">
      6. Dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējus pārvieto no viena mājokļa uz citu vienīgi nepieciešamības gadījumā. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2013/33 20. panta “Uzņemšanas materiālo nosacījumu pasliktināšana vai atteikšana” 1.–5. punkts formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-87" title="page-6">
      “1. Dalībvalstis var pasliktināt vai – ārkārtas un pienācīgi pamatotos gadījumos – atteikt uzņemšanas materiālos nosacījumus, ja pieteikuma iesniedzējs:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-88" title="page-6">
      a) atstāj dzīvesvietu, ko viņam noteikusi kompetentā iestāde, par to nepaziņojot šādai iestādei vai, ja tas ir prasīts, bez atļaujas; vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-89" title="page-6">
      b) nepilda pienākumus par deklarēšanu vai informācijas sniegšanu vai saprātīgā termiņā, kas noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, neierodas uz personīgām intervijām attiecībā uz patvēruma procedūru; vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-90" title="page-6">
      c) ir iesniedzis turpmāku pieteikumu, kā definēts Direktīvas [2013/32] 2. panta q) punktā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-91" title="page-6">
      Saistībā ar a) un b) gadījumu, kad pieteikuma iesniedzējs atrasts vai pats brīvprātīgi piesakās kompetentajai iestādei, pieņem attiecīgi pamatotu lēmumu par dažu vai visu atteikto vai pasliktināto uzņemšanas materiālo nosacījumu atjaunošanu, ņemot vērā pazušanas iemeslus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-92" title="page-6">
      2. Dalībvalstis var arī pasliktināt uzņemšanas materiālos nosacījumus, ja tās var konstatēt, ka pieteikuma iesniedzējs bez pamatota iemesla nav iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu praktiski iespējami īsākajā laikā pēc ierašanās attiecīgajā dalībvalstī.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-93" title="page-6">
      3. Dalībvalstis var pasliktināt vai atteikt uzņemšanas materiālos nosacījumus, ja pieteikuma iesniedzējs ir slēpis finansiālus līdzekļus un tādēļ nelikumīgi saņēmis pabalstu saistībā ar uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-94" title="page-6">
      4. Dalībvalstis var noteikt sankcijas par nopietniem izmitināšanas centru noteikumu pārkāpumiem, kā arī par vardarbīgu uzvedību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-95" title="page-6">
      5. Lēmumus par uzņemšanas materiālo nosacījumu pasliktināšanu vai atteikšanu vai šā panta 1., 2., 3. un 4. punktā noteiktajām sankcijām pieņem individuāli, objektīvi un taisnīgi, paskaidrojot iemeslus. Lēmumu pamatā ir attiecīgās personas īpašā situācija, jo sevišķi attiecībā uz 21. pantā noteiktajām personām, ņemot vērā proporcionalitātes principu. Dalībvalstis jebkurā gadījumā nodrošina medicīnisko palīdzību saskaņā ar 19. pantu un nodrošina cilvēka cienīgu dzīves līmeni visiem pieteikuma iesniedzējiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2013/33 21. pantā “Vispārīgs princips” paredzēts, ka dalībvalstis savos valsts tiesību aktos, ar kuriem īsteno šo direktīvu, ņem vērā mazāk aizsargātu personu, tostarp nepilngadīgo un vientuļu vecāku ar mazgadīgiem bērniem īpašās vajadzības. Saskaņā ar šīs direktīvas 22. panta “Mazāk aizsargātu personu īpašo uzņemšanas vajadzību izvērtējums” 1. punktu, lai efektīvi īstenotu 21. pantu, dalībvalstis izvērtē, vai pieteikuma iesniedzējs ir pieteikuma iesniedzējs ar īpašām uzņemšanas vajadzībām. Dalībvalstis norāda arī šādu vajadzību raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 23. panta “Nepilngadīgie” 1., 2. un 5. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-98" title="page-7">
      “1. Īstenojot šīs direktīvas noteikumus attiecībā uz nepilngadīgajiem, dalībvalstis pirmām kārtām ņem vērā bērna intereses. Dalībvalstis nodrošina dzīves līmeni, kas vajadzīgs nepilngadīgā fiziskajai, garīgajai, morālajai un sociālajai attīstībai.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-99" title="page-7">
      2. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstis īpaši ņem vērā šādus faktorus:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-100" title="page-7">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-101" title="page-7">
      b) nepilngadīgā labklājību un sociālo attīstību, īpaši ņemot vērā nepilngadīgā izcelsmi;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-102" title="page-7">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-103" title="page-7">
      5. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēju nepilngadīgos bērnus vai nepilngadīgos pieteikuma iesniedzējus izmitina kopā ar vecākiem [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pašas direktīvas 26. panta “Atkāpes” 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-105" title="page-7">
      “Dalībvalstis nodrošina, ka lēmumus par pabalstu piešķiršanu, atņemšanu vai samazināšanu saskaņā ar šo direktīvu vai lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 7. pantu, kuri individuāli ietekmē pieteikuma iesniedzējus, var pārsūdzēt saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos noteikto procedūru. Vismaz pēdējā instancē nodrošina pārsūdzības iespēju vai lietas pārskatīšanu faktiski un juridiski tiesas iestādē.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Itālijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2015. gada 18. augusta decreto legislativo n. 142 – Attuazione della direttiva 2013/33/UE recante norme relative all’accoglienza dei richiedenti protezione internazionale, nonché della direttiva 2013/32/UE, recante procedure comuni ai fini del riconoscimento e della revoca dello status di protezione internazionale (Leģislatīvais dekrēts Nr. 142, ar kuru īsteno Direktīvu 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai, kā arī Direktīvu 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un atņemšanai; 2015. gada 15. septembra GURI Nr. 214), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2023. gada 10. marta decreto‑legge n. 20 – Disposizioni urgenti in materia di flussi di ingresso legale dei lavoratori stranieri e di prevenzione e contrasto all’immigrazione irregolare (Dekrētlikums Nr. 20, ar ko nosaka steidzamus noteikumus par ārvalstu darba ņēmēju legālu ieceļošanu un par nelegālās imigrācijas novēršanu un apkarošanu; 2023. gada 10. marta GURI Nr. 59), kurš, izdarot grozījumus, pārveidots par 2023. gada 5. maija legge n. 50 (Likums Nr. 50; 2023. gada 5. maija GURI Nr. 104) (turpmāk tekstā – “Leģislatīvais dekrēts Nr. 142/2015”) 17. panta “Personu ar īpašām vajadzībām uzņemšana” 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-108" title="page-8">
      “Šajā dekrētā paredzētajos uzņemšanas pasākumos tiek ņemta vērā mazāk aizsargātu personu, piemēram, nepilngadīgo, [..] vientuļu vecāku ar mazgadīgiem bērniem īpašā situācija [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Leģislatīvā dekrēta Nr. 142 23. panta “Uzņemšanas materiālo nosacījumu pasliktināšana vai atteikšana” 1.–4. punkts formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-110" title="page-8">
      “1. Tās provinces prefetto [prefekts], kurā atrodas 9. un 11. pantā minētās struktūras, pieņem motivētu rīkojumu par uzņemšanas pasākumu atteikšanu gadījumos, kad:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-111" title="page-8">
      a) pieteikuma iesniedzējs neierodas norādītajā izmitināšanas struktūrā vai atstāj izmitināšanas centru, iepriekš neiesniedzot motivētu paziņojumu kompetentajai prefektūrai – valdības teritoriālajam birojam;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-112" title="page-8">
      b) pieteikuma iesniedzējs neierodas uz uzklausīšanu pieteikuma izskatīšanas struktūrā;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-113" title="page-8">
      c) pieteikuma iesniedzējs iesniedz jaunu pieteikumu [2008. gada 28. janvāra decreto legislativo n. 25 – Attuazione della direttiva 2005/85/CE recante norme minime per le procedure applicate negli Stati membri ai fini del riconoscimento e della revoca dello status di rifugiato (Leģislatīvais dekrēts Nr. 25, ar ko īsteno Direktīvu 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (2008. gada 16. februāra GURI Nr. 40)] un tā vēlāku grozījumu 29. panta izpratnē;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-114" title="page-8">
      d) ir konstatēts, ka pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir pietiekami ekonomiskie līdzekļi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-115" title="page-8">
      2. Ja starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs nopietni vai atkārtoti pārkāpj tās struktūras noteikumus, kurā viņš izmitināts, tostarp tīši bojā kustamo vai nekustamo īpašumu vai uzvedas vardarbīgi, pat ārpus izmitināšanas centra, prefekts, neskarot tiesības izdot rīkojumu par pieteikuma iesniedzēja pārvietošanu uz citu centru, nosaka vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-116" title="page-8">
      a) liegums uz laiku piedalīties centra vadītāja organizētajās aktivitātēs;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-117" title="page-8">
      b) liegums uz laiku piekļūt vienam vai vairākiem 10. panta 1. punkta otrajā teikumā minētajiem pakalpojumiem, izņemot aprīkojumu;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-118" title="page-9">
      c) 12. pantā minētajā specifikācijā paredzēto papildu ekonomisko pabalstu apturēšana uz laikposmu, kas nav īsāks par trīsdesmit dienām un nav garāks par sešiem mēnešiem, vai to atteikšana;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-119" title="page-9">
      2‑bis. Šajā pantā minētos pasākumus nosaka individuāli, ievērojot samērīguma principu un ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja situāciju, it īpaši attiecībā uz 17. pantā formulētajiem nosacījumiem, un norāda to pamatojumu. Pasākumus, kurus prefekts nosaka attiecībā pret pieteikuma iesniedzēju, paziņo kompetentajai teritoriālajai komisijai, kas atbild par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-120" title="page-9">
      3. Šī panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajā gadījumā centra vadītājam ir pienākums nekavējoties informēt prefektūru – valdības teritoriālo biroju – par pieteikuma iesniedzēja neierašanos vai par to, ka pieteikuma iesniedzējs ir atstājis šo struktūru. Ja patvēruma pieteikuma iesniedzējs ir atrasts vai pats brīvprātīgi ierodas tiesībaizsardzības institūcijās vai norādītajā izmitināšanas centrā, prefekts, kuram ir teritoriālā kompetence, ar motivētu lēmumu attiecībā uz norādīto izmitināšanas centru, balstoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju, lemj par uzņemšanas pasākumu iespējamu atjaunošanu. Atjaunošana tiek noteikta tikai tad, ja neierašanās vai atstāšana notikusi nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu nopietnu personīgu iemeslu dēļ.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-121" title="page-9">
      4. Centra noteikumu pārkāpuma gadījumā centra vadītājs oficiāli brīdina pieteikuma iesniedzēju, un, ja īstenojušies 2. punktā minēto pasākumu piemērošanas nosacījumi, nekavējoties nosūta prefektūrai ziņojumu par faktiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">AF un viņa bērns BF, kurš pamatlietas faktu norises laikā bija nepilngadīgs, ir starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji, kuri dzīvo izmitināšanas centrā Milānā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 1. jūnijā Milānas prefektūra pieņēma lēmumu AF un BF atteikt uzņemšanas materiālos nosacījumus (turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums pamatlietā”). Iesniedzējtiesa vērš uzmanību uz to, ka, lai gan šī lēmuma pamatojumā ir minēti dažādi nodarījumi, kas uzskatāmi par uzņemšanas centra noteikumu pārkāpumiem, vardarbīgu uzvedību vai nodarījumiem, kuri ietekmē piekļuves nosacījumus uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem, minētā lēmuma juridiskais pamats tomēr ir Leģislatīvā dekrēta Nr. 142 23. panta 1. punkta a) apakšpunkta normas, kas attiecas uz izmitināšanas centra atstāšanu. Iesniedzējtiesa no tā secina, ka minēto uzņemšanas materiālo nosacījumu atteikšanas pamatā ir fakts, ka AF atkārtoti nav piekritis kopā ar bērnu tikt pārvietots uz citu izmitināšanas centru, kas arī atrodas Milānā; šī pārvietošana galvenokārt tiek motivēta ar to, ka šie pieteikuma iesniedzēji pašlaik apdzīvo četrām personām paredzētu mājokli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">AF cēla atcelšanas prasību Tribunale amministrativo regionale per la Lombardia (Lombardijas Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija), kas ir iesniedzējtiesa, kā arī iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu, lūdzot noteikt pagaidu pasākumus, apgalvojot, ka viņa nepiekrišana pārvietošanai uz citu izmitināšanas centru ir pamatota ar faktu, ka BF apmeklē izglītības iestādi tuvu izmitināšanas centram, kurā viņi uzturas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Viņš apgalvo, ka uzņemšanas materiālo nosacījumu atteikšanas dēļ viņš nespēs apmierināt ne savas, ne sava nepilngadīgā bērna pamatvajadzības. Šajā ziņā viņš atsaucas it īpaši uz to, ka pārkāpts Direktīvas 2013/33 21. pants un Leģislatīvā dekrēta Nr. 142 17. pants, jo strīdīgajā lēmumā pamatlietā neesot ņemts vērā tas, ka viņš pats un BF pieder “mazāk aizsargātu personu” kategorijai, Leģislatīvā dekrēta Nr. 142 23. panta 1. punkta a) apakšpunkts, jo nepiekrišana pakļauties pārvietošanai neesot kāds no šajā tiesību normā minētajiem gadījumiem, kā arī Direktīvas 2013/33 20. pants – kā to interpretējusi Tiesa 2019. gada 12. novembra spriedumā Haqbin (C‑233/18, EU:C:2019:956) un 2022. gada 1. augusta spriedumā Ministero dell’Interno (Uzņemšanas materiālo nosacījumu atteikšana) (C‑422/21, EU:C:2022:616) –, no kura izrietot vispārējs princips, kas piemērojams visiem uzņemšanas materiālo nosacījumu atteikšanas gadījumiem, tostarp, ja šādai atteikšanai nav sankcijas rakstura.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pieteikumu par pagaidu noregulējumu – iesniedzējtiesa ar 2023. gada 25. jūlija rīkojumu to noraidīja, pamatojumā norādot, ka strīdīgais lēmums pamatlietā ir valsts pārvaldes organizatorisko pilnvaru izpausme izmitināšanas centru pārvaldības jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">AF par šo rīkojumu iesniedza apelācijas sūdzību Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija), kura ar 2023. gada 22. septembra rīkojumu šo apelācijas sūdzību apmierināja, pamatojoties uz to, ka ar strīdīgo lēmumu pamatlietā varētu būt aizskartas AF pamattiesības, it īpaši viņa tiesības uz piekļuvi tādām pamatvajadzībām kā pārtika, mājoklis un apģērbs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz atcelšanas prasību iesniedzējtiesa, pirmām kārtām, norāda – lai nodrošinātu valsts tiesību aktu atbilstību Direktīvas 2013/33 20. pantam, kā tas ir interpretēts šī sprieduma 22. punktā minētajā judikatūrā, Leģislatīvā dekrēta Nr. 142 23. panta 1. punkts ticis grozīts tādējādi, ka kompetentās valsts iestādes pilnvaras attiecībā uz uzņemšanas materiālo nosacījumu atteikšanu tagad ir rīcības brīvības izpausme un tās īstenošanas priekšnoteikums ir visu attiecīgā gadījuma nozīmīgo elementu konkrēts novērtējums. Līdz ar to šī tiesa uzskata – tā kā pamats valsts tiesību aktu pretrunai Savienības tiesībām ir zudis, šo tiesību aktu piemērošana vairs nebūtu jānoraida. Konkrēti tajos tagad esot ievērots samērīguma princips un it īpaši nepieciešamība ņemt vērā attiecīgās personas argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, pēc iesniedzējtiesas domām, strīdīgais lēmums pamatlietā nav jāuzskata par sankciju. Šajā gadījumā kompetentās valsts iestādes nodoms neesot bijis izslēgt prasītāju pamatlietā no uzņemšanas sistēmas, bet tikai pārvietot viņu uz citu izmitināšanas centru, kurā viņš būtu turpinājis saņemt pilnīgu aizsardzību. Uzņemšanas materiālo nosacījumu atteikšana tātad esot tiešas sekas tam, ka viņš nepiekrīt turpināt izmantot šos nosacījumus citā izmitināšanas centrā, kas nav tas, kur viņš dzīvo pašlaik. Turklāt tā uzskata, ka pamatlietā aplūkotā situācija ietilpst Leģislatīvā dekrēta Nr. 142 23. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomā, jo, tāpat kā šajā tiesību normā tieši minētajā situācijā, proti, kad starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs neierodas kompetentās valsts iestādes norādītajā izmitināšanas centrā vai to atstāj, šāda nepiekrišana jāpielīdzina apzinātas nepakļaušanās uzņemšanas sistēmai gadījumam. Tādējādi iesniedzējtiesas ieskatā, ja pieteikuma iesniedzējam šīs nepiekrišanas dēļ tiek atņemta iespēja apmierināt savas pamatvajadzības, tas netiek nostādīts atšķirīgā situācijā no tās, kādā tas būtu, ja būtu atteicies tikt iekļauts šajā uzņemšanas sistēmā, kuras piemērošanai vienmēr esot nepieciešama attiecīgās personas pievienošanās minētajai sistēmai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, iesniedzējtiesa vispirms norāda, ka pilnvaras pieņemt lēmumu par uzņemšanas materiālo nosacījumu atteikšanu ir paredzētas Direktīvas 2013/33 20. pantā, un šis lēmums var izpausties kā sankcija atbilstoši šīs direktīvas 20. panta 4. punktam vai administratīvs pasākums saistībā ar to, ka nav ievēroti objektīvie nosacījumi piekļuvei uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem atbilstoši tās 20. panta 1.–3. punktam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā tā vērš uzmanību uz to, ka piekļuves uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem kontekstā kompetentajai valsts iestādei jānozīmē izmitināšanas centrs, kurā pieteikuma iesniedzējs dzīvos, un attiecīgā gadījumā viņš jāpārvieto uz citu izmitināšanas centru, ņemot vērā vērtējumus attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas pārvaldību un organizāciju un it īpaši vietu pieejamību katrā izmitināšanas struktūrā. No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka šajā gadījumā AF un BF pārvietošana no tā izmitināšanas centra, kurā viņi uzturas, uz citu ir pamatota ar to, ka viņi apdzīvo mājokli, kas paredzēts četrām personām un tātad atbilst lielākas ģimenes vienības vajadzībām. Šajā ziņā iesniedzējtiesa vērš uzmanību uz to, ka šādos apstākļos kompetentā iestāde ir rīkojusies atbilstoši 2019. gada 12. novembra sprieduma Haqbin (C‑233/18, EU:C:2019:956) 49. un 50. punktam un Direktīvas 2013/33 20. panta 5. punktam, nolemdama pārvietot viņus uz citu izmitināšanas centru, kurš atrodas tajā pašā pilsētā un kurā AF un BF varētu turpināt izmantot uzņemšanas materiālos nosacījumus. Turklāt AF nepiekrišana pārvietošanai uz citu izmitināšanas centru esot tikusi pamatota nevis ar pierādītu jaunā izmitināšanas centra nepiemērotību no viņa pamatvajadzību skatpunkta, bet tikai ar to, ka centrs, kurā viņš izmitināts, atrodas daudz tuvāk BF apmeklētajai izglītības iestādei, bet iesniedzējtiesas ieskatā tas nevar pamatot šādu nepiekrišanu, jo BF izglītība būtu nodrošināta jebkurā gadījumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa uzsver – kā izriet no Direktīvas 2013/33 20. panta 1.–3. punkta, kā tie ir interpretēti 2019. gada 12. novembra spriedumā Haqbin (C‑233/18, EU:C:2019:956, 44. punkts) un 2022. gada 1. augusta spriedumā Ministero dell’Interno (Uzņemšanas materiālo nosacījumu atteikšana) (C‑422/21, EU:C:2022:616, 37. un 38. punkts) –, ka šī direktīva paredz dalībvalstīm iespēju reaģēt uz iespējamu uzņemšanas sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, atsakot uzņemšanas materiālos nosacījumus. Tā uzskata, ka šajā gadījumā AF nepiekrišana ir ļaunprātīga rīcība, ar kuru viņš piekļuvi šiem nosacījumiem instrumentalizē saviem mērķiem un praktiski traucē valsts pārvaldes organizatorisko pilnvaru īstenošanu izmitināšanas centru pārvaldības jomā, it īpaši personu, kas izmanto minētos nosacījumus, izvietošanu konkrētos izmitināšanas centros.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, kā norāda šī tiesa, tā kā šādu nosacījumu atteikšana šajā gadījumā bija vienīgais pasākums, ko bija iespējams noteikt, ņemot vērā motīvu pārvietošanai uz citu izmitināšanas centru, proti, AF un BF apdzīvotā mājokļa lielumu un to, ka izmitināšanas centrā, kurā viņi uzturas, nav pieejams viņu situācijai labāk piemērots mājoklis, šāda pasākuma izslēgšana ar Direktīvas 2013/33 20. pantu nozīmētu, ka tiek “paralizētas” valsts pārvaldes organizatoriskās pilnvaras izmitināšanas centru pārvaldības jomā un ieviestas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju “tiesības uz palikšanu” sākotnēji norādītajā izmitināšanas centrā, lai gan to neparedz ne Savienības tiesības, ne valsts tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Tribunale amministrativo regionale per la Lombardia (Lombardijas Reģionālā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-136" title="page-12">
      “[Vai] Direktīvas [2013/33] 20. pants, kā arī principi, kurus Tiesa izteica 2019. gada 12. novembra spriedumā [Haqbin (C‑233/18, EU:C:2019:956)] un 2022. gada 1. augusta spriedumā [Ministero dell’Interno (Uzņemšanas materiālo nosacījumu atteikšana) (C‑422/21, EU:C:2022:616)], – ciktāl ar tiem izslēgts, ka dalībvalsts administrācija var pieņemt lēmumu par uzņemšanas pasākumu sodošo atteikšanu, ja šāda lēmuma rezultātā var tikt apdraudētas ārvalstnieka, kas iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu, un viņa ģimenes dzīves pamatvajadzības – nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas pēc motivēta individuāla vērtējuma, kas attiecas arī uz pasākuma nepieciešamību un samērīgumu, ļauj atteikt uzņemšanu nevis sodošu apsvērumu dēļ, bet gan pamatojoties uz apstākli, ka uzņemšanas pasākumu nosacījumi vairs nav izpildīti, un it īpaši pamatojoties uz ārvalstnieka nepiekrišanu, kas nav pamatota ar dzīves pamatvajadzību apmierināšanu un cilvēka cieņas aizsardzību, pārvietoties uz citu izmitināšanas centru, kuru administrācija noteikusi, ņemot vērā objektīvas organizatoriskas vajadzības, un kurā šīs pašas administrācijas atbildībā tiktu nodrošināta tādu uzņemšanas materiālo nosacījumu saglabāšana, kas būtu līdzīgi sākotnējā centrā esošajiem, situācijā, kad nepiekrišana pārvietošanai un no tās izrietošais lēmums par atteikšanu nostāda ārvalstnieku situācijā, kad viņš nespēj apmierināt personīgas un ģimenes dzīves pamatvajadzības?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jānorāda, ka no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, pirmkārt, ka ar strīdīgo lēmumu pamatlietā visi materiālie uzņemšanas nosacījumi attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju un viņa nepilngadīgo bērnu tikuši atteikti, pamatojoties uz to, ka šis pieteikuma iesniedzējs atkārtoti nav piekritis kopā ar šo bērnu tikt pārvietots no tā izmitināšanas centra, kurā viņi dzīvo, uz citu, un, otrkārt, ka šis lēmums ir balstīts uz valsts tiesību normu, ar ko īstenots Direktīvas 2013/33 20. panta 1. punkta a) apakšpunkts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad jāuzskata, ka, uzdodot šo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2013/33 20. panta 1. punkta a) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru kompetentā iestāde starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam, kas nepiekrīt pārvietošanai no tā izmitināšanas centra, kur tas dzīvo, uz citu, var atteikt uzņemšanas materiālos nosacījumus, pat ja pēc šīs atteikšanas pieteikuma iesniedzējs vairs nespēj apmierināt savas un savas ģimenes pamatvajadzības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, kā izriet no Direktīvas 2013/33 2. panta f) un g) punktā ietvertajām definīcijām, ka ar vārdkopu “uzņemšanas materiālie nosacījumi” tiek apzīmēts pasākumu kopums, ko dalībvalstis garantē pieteikuma iesniedzējiem saskaņā ar šo direktīvu un kas ietver mājokli, pārtiku un apģērbu, kurus nodrošina natūrā vai kā finansiālus pabalstus, vai talonus, vai kā šo trīs iespēju kombināciju, kā arī dienasnaudu (spriedums, 2019. gada 12. novembris, Haqbin, C‑233/18, EU:C:2019:956, 32. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2013/33 17. panta 1. un 2. punktu dalībvalstīm jānodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem, kad tie sagatavo savus starptautiskās aizsardzības pieteikumus, ir pieejami materiālie uzņemšanas nosacījumi un ka šajā nolūkā noteiktie pasākumi sniedz pieteikuma iesniedzējiem atbilstošu dzīves līmeni, kas nodrošina viņu iztiku un aizsargā viņu fizisko un garīgo veselību. Attiecībā uz “mazāk aizsargātām personām” šīs direktīvas 21. panta izpratnē, tostarp nepilngadīgajiem un vientuļiem vecākiem ar mazgadīgiem bērniem, minētās direktīvas 17. panta 2. punkta otrajā daļā noteikts, ka dalībvalstīm jārūpējas par to, lai šāds dzīves līmenis viņiem tiktu “nodrošināts” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 12. novembris, Haqbin, C‑233/18, EU:C:2019:956, 33. un 34. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr dalībvalstu pienākums nodrošināt, lai pieteikuma iesniedzējiem būtu pieejami uzņemšanas materiālie nosacījumi, nav absolūts. Direktīvas 2013/33 20. pantā, kas ietverts tās III nodaļā, kuras – tāpat kā 20. panta – nosaukums ir “Uzņemšanas materiālo nosacījumu pasliktināšana vai atteikšana”, Savienības likumdevējs ir paredzējis apstākļus, kādos šādu nosacījumu izmantošanas iespēja var tikt pasliktināta vai atteikta (spriedums, 2019. gada 12. novembris, Haqbin, C‑233/18, EU:C:2019:956, 35. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iespēja dalībvalstīm atkarībā no konkrētā gadījuma uzņemšanas materiālos nosacījumus pasliktināt vai atteikt ir skaidri paredzēta tikai Direktīvas 2013/33 20. panta 1.–3. punktā, kuri, kā izriet no šīs direktīvas 25. apsvēruma, galvenokārt attiecas uz situācijām, kuras raksturo risks, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji ar minēto direktīvu izveidoto uzņemšanas sistēmu varētu izmantot ļaunprātīgi (spriedums, 2019. gada 12. novembris, Haqbin, C‑233/18, EU:C:2019:956, 44. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrēti, kā norādīts minētās direktīvas 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā, dalībvalstis var pasliktināt vai – ārkārtas un pienācīgi pamatotos gadījumos – atteikt uzņemšanas materiālos nosacījumus, ja starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs atstāj dzīvesvietu, ko viņam noteikusi kompetentā iestāde, par to nepaziņojot šādai iestādei vai, ja šajā nolūkā jāsaņem atļauja – bez atļaujas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā, ka ar valsts tiesisko regulējumu, uz kuru attiecas prejudiciālais jautājums, ir īstenota šī tiesību norma, ir jānosaka, vai tā var tikt piemērota tāda starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja situācijā, kas nepiekrīt pārvietošanai no tā izmitināšanas centra, kurā tas dzīvo, uz citu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai šīs normas teksts, bet arī tās konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedums, 2022. gada 1. augusts, Ministero dell’Interno (Uzņemšanas materiālo nosacījumu atteikšana), C‑422/21, EU:C:2022:616, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, runājot par Direktīvas 2013/33 20. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējumu jānorāda, pirmkārt, ka darbības vārda “atstāt” lietojums vārdkopas “atstāj dzīvesvietu, ko viņam noteikusi kompetentā iestāde” kontekstā – saskaņā ar šī darbības vārda ierasto nozīmi ikdienas valodā – norāda uz to, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs brīvprātīgi pamet šo dzīvesvietu uz ilgāku laiku vai pat galīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, jākonstatē, ka šī vārdkopa, ja to lasa kopsakarā ar šajā tiesību normā ietvertajām vārdkopām “par to nepaziņojot šādai iestādei” un “vai, ja tas ir prasīts, bez atļaujas”, skaidri norāda uz to pienākumu neievērošanu, kuri attiecas uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzturēšanos un kurus dalībvalstis tiem noteikušas atbilstoši Direktīvas 2013/33 7. pantam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šīs direktīvas 7. panta 2. un 3. punktu dalībvalstīm pastāv iespēja, pirmkārt, sabiedrības interešu, sabiedriskās kārtības dēļ vai, ja tas nepieciešams, lai ātri apstrādātu un efektīvi pārraudzītu pieteikuma iesniedzēja starptautiskās aizsardzības pieteikumu, izlemt jautājumu par viņa dzīvesvietu, un, otrkārt, nodrošināt uzņemšanas materiālos nosacījumus, paredzot pieteikuma iesniedzēja faktisko dzīvesvietu kādā īpašā vietā, kuru nosaka dalībvalstis. Atbilstoši minētās direktīvas 7. panta 4. punktam dalībvalstis nosaka iespēju piešķirt pagaidu atļauju atstāt 7. panta 2. un 3. punktā minēto dzīvesvietu. Attiecībā uz visiem gadījumiem šīs pašas direktīvas 7. panta 5. punktā prasīts, lai dalībvalstis paredzētu pienākumu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem informēt kompetentās iestādes par savu pašreizējo adresi un, cik drīz vien iespējams, paziņot šādām iestādēm par jebkurām izmaiņām adresē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc Direktīvas 2013/33 20. panta 1. punkta a) apakšpunkts attiecas uz situācijām, kad starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs “atstāj” dzīvesvietu – ko valsts kompetentā iestāde tam noteikusi, balstoties uz šīs direktīvas 7. panta 2. vai 3. punktu –, neievērodams tam minētās direktīvas 7. panta 5. punktā paredzēto pienākumu paziņot par izmaiņām adresē un/vai attiecīgā gadījumā pienākumu saņemt šīs direktīvas 7. panta 4. punktā paredzēto atļauju, ja šī atļauja nepieciešama, lai atstātu šo vietu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, runājot par kontekstu, kādā iekļaujas Direktīvas 2013/33 20. panta 1. punkta a) apakšpunkts, jākonstatē, ka pastāv zināma analoģija starp tajā minētajām situācijām un situācijām, uz kurām ir atsauce šīs direktīvas 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā, proti, gadījumiem, kad starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs nepilda pienākumus par deklarēšanu vai informācijas sniegšanu vai saprātīgā termiņā, kas noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, neierodas uz personīgām intervijām attiecībā uz patvēruma procedūru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī analoģija uzsvērta minētās direktīvas 20. panta 1. punkta otrajā daļā, kurā paredzēts, ka šī panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs atrasts vai pats brīvprātīgi piesakās kompetentajai iestādei, pieņem attiecīgi pamatotu lēmumu par dažu vai visu atteikto vai pasliktināto uzņemšanas materiālo nosacījumu atjaunošanu, ņemot vērā “pazušanas” iemeslus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šī panta otrajā daļā sniegtajiem precizējumiem izriet, ka visos Direktīvas 2013/33 20. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā paredzētajos gadījumos tajā paredzētā uzņemšanas materiālo nosacījumu atteikšana vai pasliktināšana ir sekas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja rīcībai, ar kuru, neievērodams valsts tiesībās paredzētos pienākumus attiecībā uz tā pieteikuma izskatīšanu vai tā tiesību uzturēties attiecīgās dalībvalsts teritorijā kā pieteikuma iesniedzējam īstenošanu šīs direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē, minētais pieteikuma iesniedzējs pārstāj būt pieejams kompetentajām iestādēm un tātad šīm iestādēm vairs nav nosakāma tā atrašanās vieta. Ja atrašanās vieta atkal kļūst nosakāma, tāpēc ka tas ir “atrasts” vai “pats brīvprātīgi piesakās” šīm iestādēm, pieteikuma iesniedzēja situācija ir jāpārskata, ņemot vērā tā “pazušanas” iemeslus, lai noteiktu, vai šie uzņemšanas materiālie nosacījumi tam par labu ir jāatjauno.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo interpretāciju apstiprina Direktīvas 2013/32 par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai vai atņemšanai 13. un 28. pants.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, šīs direktīvas 13. panta 1. punktā noteikts, ka Dalībvalstis pieteikuma iesniedzējiem uzliek par pienākumu sadarboties ar kompetentajām iestādēm, lai tās varētu noskaidrot viņu identitāti un citus elementus, kas minēti Direktīvas 2011/95 4. panta 2. punktā un nepieciešami to pieteikuma pamatošanai. Kā norādīts minētās direktīvas 13. panta 1. punktā, dalībvalstis var noteikt šiem pieteikuma iesniedzējiem citus pienākumus sadarboties ar kompetentajām iestādēm, ciktāl šādi pienākumi ir nepieciešami, lai izskatītu pieteikumu, tostarp Direktīvas 2013/32 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto pienākumu pieprasīt, lai minētie pieteikuma iesniedzēji ziņo kompetentajām iestādēm vai ierodas tur personiski, vai nu bez kavēšanās, vai noteiktajā laikā. Pēdējais minētais pienākums atbilst vienam no pienākumiem, kuru neizpilde var izraisīt uzņemšanas materiālo nosacījumu pasliktināšanu vai atteikšanu, balstoties uz Direktīvas 2013/33 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Viens no šīs direktīvas 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem tāpat arī atbilst to pienākumu pārkāpumam, kurus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem var noteikt atbilstoši Direktīvas 2013/32 13. panta 2. punkta c) apakšpunktam, proti, pienākuma informēt kompetentās iestādes par viņu pašreizējo dzīvesvietu vai adresi un par šīs dzīvesvietas vai adreses maiņu cik ātri vien iespējams, kā arī pienākuma pieņemt jebkuru paziņojumu pēdējā dzīvesvietā vai adresē, ko viņi attiecīgi norādījuši.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, atbilstoši Direktīvas 2013/32 28. panta 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktam dalībvalstis var pieņemt, ka pieteikuma iesniedzējs ir netieši atsaucis vai atteicies no sava starptautiskās aizsardzības pieteikuma, vai nu tad, ja viņš nav atbildējis uz prasību sniegt informāciju, kas ir būtiska viņa pieteikumam saistībā ar Direktīvas 2011/95 4. pantu, vai nav ieradies uz personisko interviju, kā paredzēts Direktīvas 2013/32 14.–17. pantā, vai arī tad, ja viņš ir aizbēdzis vai bez atļaujas atstājis vietu, kur dzīvoja, saprātīgā laikā neinformējot par to atbildīgo iestādi, vai viņš nav laikus izpildījis ziņošanas pienākumu vai citas saistības sniegt informāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jākonstatē, ka šie gadījumi būtībā atbilst gadījumiem, kad uzņemšanas materiālo nosacījumu pasliktināšana vai atteikšana var tikt nolemta atbilstoši Direktīvas 2013/33 20. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, runājot par pēdējās minētās direktīvas mērķiem, jāatgādina, kā izriet no šī sprieduma 43. punkta, ka tās 7. pantā paredzēto pienākumu mērķis ir ļaut dalībvalstīm pieņemt tādus lēmumus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pārvietošanās un uzturēšanās brīvības jomā, ar kuriem, ievērojot to pamattiesības, tiek garantēts, ka tik ilgi, kamēr tiem atļauts uzturēties šo dalībvalstu teritorijā to pieteikuma izskatīšanas nolūkā, tie būtu pieejami kompetentajām iestādēm sabiedrības interešu, sabiedriskās kārtības dēļ vai, ja tas nepieciešams, lai ātri apstrādātu un efektīvi pārraudzītu to pieteikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs, kurš, pārkāpjot šos pienākumus, atstāj kompetento valsts iestāžu noteikto dzīvesvietu, tām par to nepaziņojot vai nesaņemot attiecīgu atļauju, faktiski nepakļaujas šo iestāžu kontrolei un tādējādi apdraud sabiedrības interešu, sabiedriskās kārtības vai tā pieteikuma efektīvas pārraudzības mērķus, kam atbilst šīs dzīvesvietas noteikšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka šādā situācijā uzņemšanas materiālo nosacījumu pasliktināšana vai – ārkārtas un pienācīgi pamatotos gadījumos – to atteikšana ir pasākums, ar kuru dalībvalstis izdara secinājumus no to pienākumu neizpildes, kas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam noteikti saskaņā ar tā pienākumu sadarboties ar kompetentajām iestādēm attiecībā uz tā pieteikuma izskatīšanu vai ciešā saistībā ar šo pienākumu, un – daļēji vai pilnībā – liedz šim pieteikuma iesniedzējam priekšrocības, uz kurām tam ir tiesības, pamatojoties uz uzņemšanu par tā pieteikumu atbildīgās dalībvalsts teritorijā, un kuru saņemšanas priekšnoteikums ir šī pieteikuma iesniegšana un izskatīšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kas dzīvo izmitināšanas centrā un kas nepiekrīt pildīt lēmumu par pārvietošanu uz citu izmitināšanas centru, palikdams pirmajā no šiem centriem, nevar atzīt par pieteikuma iesniedzēju, kurš “atstāj dzīvesvietu, ko viņam noteikusi kompetentā iestāde, par to nepaziņojot šādai iestādei vai, ja tas ir prasīts, bez atļaujas” Direktīvas 2013/33 20. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, pat pieņemot, ka tādā situācijā kā šī sprieduma 56. punktā minētā, kompetentā valsts iestāde aplūkotajam starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam nosaka šādu pienākumu dzīvot jaunajā izmitināšanas centrā, šo pieteikuma iesniedzēju gadījumā, ja tas pārvietošanai nepiekrīt, nevar atzīt par tādu, kurš atstājis minēto centru, par to nepaziņojot šādai iestādei vai nesaņemot atļauju, bet gan jāuzskata par tādu, kas faktiski turpina dzīvot šīs iestādes sākotnēji noteiktajā izmitināšanas centrā un līdz ar to – par tādu, kurš ir pieejams šai iestādei un – ja šīs iestādes ir atšķirīgas – iestādēm, kam ir kompetence izskatīt tā starptautiskās aizsardzības pieteikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi šādā situācijā – pretēji tai, kas minēta Direktīvas 2013/33 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā, – starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja atrašanās vieta joprojām ir nosakāma, un tātad šajā gadījumā šīs direktīvas 20. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētajam kompetento iestāžu pienākumam pieņemt attiecīgi pamatotu lēmumu par dažu vai visu atteikto vai pasliktināto uzņemšanas materiālo nosacījumu atjaunošanu, ņemot vērā šī pieteikuma iesniedzēja “pazušanas” iemeslus, nebūtu priekšmeta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, jāatzīst, ka Savienības likumdevēja nodoms nav bijis paredzēt iespēju dalībvalstīm atteikt vai pasliktināt šos nosacījumus, balstoties uz Direktīvas 2013/33 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kurš attiecas uz dzīvesvietas atstāšanu, gadījumā, kad persona nepiekrīt pildīt lēmumu par pārvietošanu uz citu izmitināšanas centru, ja šīs nepiekrišanas sekas nav starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja “pazušana” 20. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, kā konstatēts šī sprieduma 51. un 52. punktā, Direktīvas 2013/33 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie gadījumi būtībā atbilst dažiem no tiem, kuros dalībvalstis var pieņemt, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs ir netieši atsaucis savu pieteikumu vai netieši atteicies no tā. Taču, kā būtībā norādīts ģenerāladvokāta secinājumu 41. punktā, šī pieteikuma iesniedzēja nepiekrišana ievērot atsevišķus tā uzturēšanas noteikumus pats par sevi nevar liecināt par tā pieteikuma netiešu atsaukšanu vai netiešu atteikšanos no tā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, kā noteikts Direktīvas 2013/33 25. apsvērumā un atgādināts šī sprieduma 36. un 37. punktā, šīs direktīvas 20. panta 1.–3. punkta mērķis ir “precizēt apstākļus”, kuros uzņemšanas materiālos nosacījumus var pasliktināt vai atteikt. Tādējādi, kā piedevām atspoguļo minētās direktīvas 20. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējums, situācijas, uz kurām ir atsauce minētajā 1.–3. punktā, ir uzskaitītas izsmeļoši, un tātad dalībvalstis nevar to piemērošanu paplašināt, tos attiecinot uz situācijām, kas neatbilst šajos punktos minētajiem gadījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, kad, kā tas ir šajā gadījumā, starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs atkārtoti nepiekrīt tam, ka viņš un viņa nepilngadīgais bērns tiek pārvietoti no tā izmitināšanas centra, kurā viņi atrodas, uz citu, un tāpēc kopā ar šo bērnu paliek šajā centrā, nevar izslēgt, ka no visu nozīmīgo apstākļu skatpunkta šī rīcība pamato to, ka kompetentā valsts iestāde nosaka sankciju, balstoties uz Direktīvas 2013/33 20. panta 4. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmām kārtām, kā norādīts šīs direktīvas 18. panta 6. punktā, dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējus no viena mājokļa uz citu pārvieto vienīgi “nepieciešamības gadījumā”. No tā izriet, kā būtībā norādīts ģenerāladvokāta secinājumu 49. punktā, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja pārvietošana var izrādīties nepieciešama, it īpaši, ja tas vajadzīgs uzņemšanas struktūru kapacitātes dēļ, gadījumā, kad to prasa šo struktūru piemērotība šī pieteikuma iesniedzēja īpašajām vajadzībām, vai arī ja minētais pieteikuma iesniedzējs saskaras ar adaptācijas grūtībām izmitināšanas centrā, kurā tas atrodas. Turklāt jānorāda, kā atzinusi Tiesa, ka minētās direktīvas 20. panta 4. punktā paredzētajos gadījumos starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja pārvietošana no tā izmitināšanas centru, kurā viņš atrodas, uz citu var tikt nolemta kā sankcija (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 12. novembris, Haqbin, C‑233/18, EU:C:2019:956, 52. punkts, un 2022. gada 1. augusts, Ministero dell’Interno (Uzņemšanas materiālo nosacījumu atteikšana), C‑422/21, EU:C:2022:616, 43. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, jānorāda, ka lēmums par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja pārvietošanu no viena mājokļa uz citu, balstoties uz Direktīvas 2013/33 18. panta 6. punktu, ir lēmums par šajā direktīvā paredzēto priekšrocību piešķiršanu tās 26. panta izpratnē, un atbilstoši pēdējai minētajai tiesību normai to ir jābūt iespējai pārsūdzēt saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos noteikto procedūru un vismaz pēdējā instancē – tiesu iestādē. Attiecīgi no 26. panta izriet, ka tad, ja starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka mājoklis, uz kuru tos paredzēts pārvietot, neatbilst Direktīvas 2013/33 prasībām, tie var kompetentajā tiesā atsaukties uz savām tiesībām uz izmitināšanu, ievērojot šajā direktīvā šim nolūkam paredzētos nosacījumus (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 14. maijs, Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság Dél‑alföldi Regionális Igazgatóság, C‑924/19 PPU un C‑925/19 PPU, EU:C:2020:367, 296. un 298. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, izņemot gadījumu, kad aplūkotais pārvietošanas lēmums ir atcelts, ir apturētas tā sekas vai tas ir atsaukts, minētajam pieteikuma iesniedzējam šis lēmums ir jāpilda. Lai gan no šīs direktīvas 12. panta izriet, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja piekrišana ir nepieciešama, lai veiktu pasākumus ģimenes vienotības saglabāšanai, no citām minētās direktīvas normām, it īpaši no tās 18. panta, neizriet, ka papildus šim konkrētajam aspektam lēmumam par pārvietošanu uz citu izmitināšanas centru būtu nepieciešama šī pieteikuma iesniedzēja piekrišana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Direktīvas 2013/33 20. panta 4. punktā noteikts, ka dalībvalstis var noteikt sankcijas “par nopietniem izmitināšanas centru noteikumu pārkāpumiem, kā arī par vardarbīgu uzvedību” no starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja puses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot konkrēti par jēdzienu “nopietni izmitināšanas centru noteikumu pārkāpumi” jānorāda, pirmkārt – tā kā Direktīvā 2013/33 nav precizējumu par šī jēdziena tvērumu, šīs direktīvas 20. panta 4. punktā dalībvalstu ziņā atstāts noteikt, kuri no šajos noteikumos ietvertajiem pienākumiem ir tie, kuru neievērošana uzskatāma par šo noteikumu “pārkāpumu” un var izraisīt sankcijas piemērošanu, ievērojot, ka šim “pārkāpumam” jāpiemīt zināmai nopietnības pakāpei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, tā kā minētās tiesību normas formulējumā nav skaidri noteikta ierobežojuma un ņemot vērā nepieciešamību interpretēt Savienības tiesību normas tādējādi, lai saglabātu to lietderīgo iedarbību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2022. gada 1. augusts, Ministero dell’Interno (Uzņemšanas materiālo nosacījumu atsaukšana), C‑422/21, EU:C:2022:616, 30. punkts un tajā minētā judikatūra), jēdziens “izmitināšanas centru noteikumi” Direktīvas 2013/33 20. panta 4. punkta izpratnē jāinterpretē plaši, ietverot visus šiem centriem piemērojamos noteikumus, kas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem jāievēro, kamēr tie tajos uzturas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet – fakts, ka mājokli izmitināšanas centrā apdzīvo starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs, par kuru pieņemts lēmums par pārvietošanu uz citu izmitināšanas centru, var būt pirmajam izmitināšanas centram piemērojamo noteikumu pārkāpums, jo šī lēmuma dēļ šis mājoklis vairs nav tam piešķirts un tāpēc atbilstoši šiem noteikumiem pieteikuma iesniedzējs nedrīkst tajā palikt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par Direktīvas 2013/33 20. panta 4. punktā minēto pārkāpuma nopietnību, tā jānovērtē, ņemot vērā visus lietas apstākļus un it īpaši nelikumīgās uzturēšanās aplūkotajā mājoklī ilgumu, tās pastāvīgumu, pasākumus, ko izmitināšanas centra vadītājs un kompetentā valsts iestāde jau veikuši attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju saistībā ar tā došanos projām no attiecīgā mājokļa, to, vai šīs palikšanas iemesli ir vai nav leģitīmi, un negatīvās sekas, kādas tā izraisa starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēmai valstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā būtībā uzsvērts ģenerāladvokāta secinājumu 50. punktā, starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs, kurš apdzīvo mājokli, kas atbilst tādas ģimenes vienības vajadzībām, kura ir daudz lielāka nekā viņa ģimenes vienība, bet atsakās to atbrīvot un kategoriski un pastāvīgi bez leģitīma iemesla iebilst pret pārvietošanu uz mājokli, kas piemērots viņa ģimenes stāvoklim, liedz aplūkotā izmitināšanas centra vadītājam iespēju apdzīvoto mājokli piešķirt ģimenei vai atsevišķiem pieteikuma iesniedzējiem, kuru vajadzībām tas atbilst. Tādējādi šāda nepiekrišana var apdraudēt attiecīgās dalībvalsts izmitināšanas kapacitātes efektīvu pārvaldību un galu galā – Direktīvas 2013/33 18. pantā formulētā mērķa īstenošanu, proti, nodrošināt, lai starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji tiktu izmitināti izmitināšanas centros, kas garantē atbilstošu dzīves līmeni. No tā izriet, kā norādīts ģenerāladvokāta secinājumu 51. punktā, ka šāda rīcība var būt uzskatāma par “nopietnu izmitināšanas centru noteikumu pārkāpumu” šīs direktīvas 20. panta 4. punkta izpratnē un var izraisīt sankciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, runājot par to sankciju raksturu, kuras var tikt piemērotas saskaņā ar šo tiesību normu, jāatgādina, kā Tiesa atzinusi, ka ar minēto tiesību normu nav skaidri izslēgts, ka sankcija var attiekties uz uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 12. novembris, Haqbin, C‑233/18, EU:C:2019:956, 44. punkts, un 2022. gada 1. augusts, Ministero dell’Interno (Uzņemšanas materiālo nosacījumu atteikšana), C‑422/21, EU:C:2022:616, 37. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču Tiesa atzinusi arī, ka tādas sankcijas piemērošana, ar kuru, balstoties tikai uz Direktīvas 2013/33 20. panta 4. punktā minēto pamatu, kaut vai tikai uz laiku tiek atteikti visi uzņemšanas materiālie nosacījumi vai tie uzņemšanas materiālie nosacījumi, kas attiecas uz mājokli, pārtiku vai apģērbu, nebūtu saderīga ar pienākumu, kas izriet no šīs direktīvas 20. panta 5. punkta trešā teikuma, proti, nodrošināt pieteikuma iesniedzējam cilvēka cienīgu dzīves līmeni, jo ar to viņam tiktu liegta iespēja apmierināt savas viselementārākās vajadzības, tādas kā vajadzību pēc mājokļa un pārtikas, kā arī apģērbties un nomazgāties (spriedumi, 2019. gada 12. novembris, Haqbin, C‑233/18, EU:C:2019:956, 47. punkts, un 2022. gada 1. augusts, Ministero dell’Interno (Uzņemšanas materiālo nosacījumu atteikšana), C‑422/21, EU:C:2022:616, 39. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt ar šādu sankciju netiktu ievērota Direktīvas 2013/33 20. panta 5. punkta otrajā teikumā paredzētā samērīguma prasība, jo pat ar visbargākajām sankcijām, kuru mērķis ir krimināltiesiski sodīt par šīs direktīvas 20. panta 4. punktā minētajiem pārkāpumiem vai uzvedību, starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam nedrīkst liegt iespēju apmierināt savas viselementārākās vajadzības (spriedumi, 2019. gada 12. novembris, Haqbin, C‑233/18, EU:C:2019:956, 48. punkts, un 2022. gada 1. augusts, Ministero dell’Interno (Uzņemšanas materiālo nosacījumu atteikšana), C‑422/21, EU:C:2022:616, 40. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par sankciju, ar kuru, balstoties uz kādu no Direktīvas 2013/33 20. panta 4. punktā minētajiem pamatiem, tiek pasliktināti uzņemšanas materiālie nosacījumi, tostarp atteikta vai ierobežota dienasnaudas saņemšana, kompetentajām iestādēm jebkuros apstākļos jānodrošina, lai saskaņā ar šīs direktīvas 20. panta 5. punktu šāda sankcija, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja īpašo situāciju, kā arī visus lietas apstākļus, būtu atbilstoša samērīguma principam un neaizskartu šī pieteikuma iesniedzēja cilvēka cieņu (spriedums, 2019. gada 12. novembris, Haqbin, C‑233/18, EU:C:2019:956, 51. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bez tam Direktīvas 2013/33 20. panta 4. punktā minētajos gadījumos dalībvalstis atkarībā no lietas apstākļiem un ievērojot šīs direktīvas 20. panta 5. punktā izvirzītās prasības, var uzlikt sankcijas, kuras neizraisa to, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam tiek liegti uzņemšanas materiālie nosacījumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 12. novembris, Haqbin, C‑233/18, EU:C:2019:956, 52. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot jāprecizē, ka tad, ja, kā tas ir pamatlietā, pieteikuma iesniedzējs ir vientuļais vecāks un tā mazgadīgais bērns, tas ir, “mazāk aizsargāta persona” Direktīvas 2013/33 21. panta izpratnē, dalībvalstu iestādēm, nosakot sankcijas saskaņā ar šīs direktīvas 20. panta 4. punktu, kā izriet no minētās direktīvas 20. panta 5. punkta otrā teikuma, jo sevišķi jāņem vērā šo personu īpašā situācija, kā arī samērīguma princips (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 12. novembris, Haqbin, C‑233/18, EU:C:2019:956, 53. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no Direktīvas 2013/33 23. panta 1. punkta izriet, ka, īstenojot šīs direktīvas noteikumus, dalībvalstis pirmām kārtām ņem vērā bērna labākās intereses. Kā norādīts šīs direktīvas 23. panta 2. punktā, dalībvalstīm, izvērtējot šīs bērna labākās intereses, īpaši jāņem vērā tādi faktori kā nepilngadīgā labklājība un sociālā attīstība, īpašu uzmanību pievēršot viņa personīgajai situācijai, kā arī drošuma un drošības apsvērumiem (spriedums, 2019. gada 12. novembris, Haqbin, C‑233/18, EU:C:2019:956, 54. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vēl arī jāprecizē, kā izriet no šī sprieduma 63. punkta, ka šī Direktīvas 2013/33 20. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 4. punkta interpretācija neskar kompetento iestāžu iespēju, it īpaši, lai nodrošinātu efektīvu uzņemšanas kapacitātes pārvaldību, pieņemt lēmumu par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja pārvietošanu uz citu izmitināšanas centru, kas būtu viņa jaunā dzīvesvieta, kur viņš turpinātu izmantot piemērotus uzņemšanas materiālos nosacījumus, ja vien šis lēmums atbilst šajā direktīvā formulētajām prasībām. Tāpēc tādā situācijā kā šī sprieduma 71. punktā minētā Direktīvai 2013/33 nav pretrunā tas, ka attiecīgā gadījumā, ievērojot samērīguma principu un ciktāl nevar tikt pieņemts nekāds cits mazāk ierobežojošs pasākums, kompetentās iestādes izmanto piespiešanas pilnvaras, kas tām piešķirtas valsts tiesībās, lai izpildītu šī pieteikuma iesniedzēja pārvietošanu, vienlaikus nodrošinot, ka tiek garantēta minētā pieteikuma iesniedzēja pamattiesību un cieņas ievērošana atbilstoši šīs direktīvas 35. apsvērumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 2013/33 20. panta 1. punkta a) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru kompetentā iestāde starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam, kas nepiekrīt pārvietošanai no tā izmitināšanas centra, kur tas dzīvo, uz citu, var atteikt uzņemšanas materiālos nosacījumus, neskarot iespēju uzlikt tam sankciju, piemēram – uzņemšanas materiālo nosacījumu pasliktināšanu, ja šī atkārtotā nepiekrišana ir uzskatāma par nopietnu izmitināšanas centru noteikumu pārkāpumu šīs direktīvas 20. panta 4. punkta izpratnē un ja ir izpildīti tās 20. panta 5. punktā formulētie nosacījumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-189" title="page-22">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-190" title="page-22">
      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai, 20. panta 1. punkta a) apakšpunkts
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-191" title="page-22">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-192" title="page-22">
      tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru kompetentā iestāde starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam, kas nepiekrīt pārvietošanai no tā izmitināšanas centra, kur tas dzīvo, uz citu, var atteikt uzņemšanas materiālos nosacījumus, neskarot iespēju uzlikt tam sankciju, piemēram – uzņemšanas materiālo nosacījumu pasliktināšanu, ja šī atkārtotā nepiekrišana ir uzskatāma par nopietnu izmitināšanas centru noteikumu pārkāpumu šīs direktīvas 20. panta 4. punkta izpratnē un ja ir izpildīti tās 20. panta 5. punktā formulētie nosacījumi.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-193" title="page-22">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – itāļu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">i</a>
</span>) Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.</p>
</body>
</html>
