EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 26.11.2024
COM(2024) 724 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS,
ar ko apstiprina Portugāles valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu
EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 26.11.2024
COM(2024) 724 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS,
ar ko apstiprina Portugāles valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS,
ar ko apstiprina Portugāles valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. pantu,
ņemot vērā Regulu (ES) 2024/1263 un jo īpaši tās 17. pantu,
ņemot vērā Komisijas ieteikumu,
tā kā:
VISPĀRĪGI APSVĒRUMI
(1)Reformētā ES ekonomikas pārvaldības sistēma stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī. Reformētās ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatelementi ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību 1 kopā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1467/97 par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu 2 un grozīto Padomes Direktīvu 2011/85/ES par dalībvalstu budžeta struktūrām 3 . Šīs sistēmas mērķis ir nodrošināt valstu parāda ilgtspēju un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, izmantojot reformas un investīcijas. Tā veicina valstu atbildību, un tajā ir likts uzsvars uz vidēju termiņu apvienojumā ar noteikumu efektīvu un saskaņotu izpildes panākšanu.
(2)Jaunajā ekonomikas pārvaldības sistēmā būtiska vieta ir valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem, kurus dalībvalstis iesniedz Padomei un Komisijai. Šiem plāniem ir jāpalīdz sasniegt divus mērķus: i) nodrošināt, ka līdz korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī un ka valdības budžeta deficīts tiek samazināts un vidējā termiņā saglabājas zem atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP, un ii) nodrošināt reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un pievērsties Savienības kopīgajām prioritātēm. Tālab katrā plānā ir jāiekļauj vidēja termiņa saistības attiecībā uz neto izdevumu 4 virzību, kas faktiski paredz budžeta ierobežojumu uz plāna darbības laiku, kurš ir četri vai pieci gadi (atkarībā no dalībvalsts parastā sasaukuma perioda). Turklāt plānā ir jāpaskaidro, kā dalībvalsts nodrošinās reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (tai skaitā attiecīgā gadījumā tajos, kuri attiecas uz makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP)), un kā dalībvalsts pievērsīsies Savienības kopīgajām prioritātēm. Fiskālās korekcijas periods ir četri gadi, taču to var pagarināt par ilgākais trim gadiem, ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu, kas atbilst Regulā (ES) 2024/1263 noteiktajiem kritērijiem.
(4)Pēc tam, kad plāns ir iesniegts, Komisijai saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1263 ir jānovērtē, vai tas atbilst minētās regulas prasībām.
(5)Pēc tam Padomei uz Komisijas ieteikuma pamata ir jāpieņem ieteikums, kurā nosaka attiecīgās dalībvalsts neto izdevumu virzību un attiecīgā gadījumā apstiprina reformu un investīciju jomas saistību kopumu, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai.
APSVĒRUMI SAISTĪBĀ AR PORTUGĀLES VALSTS VIDĒJA TERMIŅA FISKĀLI STRUKTURĀLO PLĀNU
(6)Portugāle valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu Padomei un Komisijai iesniedza 2024. gada 11. oktobrī. Iesniegšana notika Regulas (ES) 2024/1263 36. pantā noteiktā termiņa pagarinājumā, kam bija piekritusi Komisija, ņemot vērā Portugāles norādītos iemeslus.
Process pirms plāna iesniegšanas
(7)Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 9. pantu 2024. gada 21. jūnijā nosūtīja Portugālei atsauces trajektoriju 5 . Komisija publicēja šo atsauces trajektoriju 2024. gada 11. oktobrī 6 . Atsauces trajektorija ir balstīta uz risku un ļauj nodrošināt, ka līdz fiskālās korekcijas perioda beigām un, ja netiek veikti papildu budžeta pasākumi, pēc korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds vidējā termiņā ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī un ka vispārējās valdības budžeta deficīts korekcijas periodā tiek samazināts zem 3 % no IKP un vidējā termiņā saglabājas zem minētās atsauces vērtības. Vidējs termiņš tiek definēts kā desmit gadu periods, kas seko korekcijas perioda beigām. Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 7. un 8. pantu atsauces trajektorija atbilst arī parāda ilgtspējas nosacījumam un deficīta noturības nosacījumam. Portugāles atsauces trajektorija, balstoties uz Komisijas pieņēmumiem un pieņemot četru gadu korekcijas periodu, paredz, ka neto izdevumu pieaugums nedrīkstētu pārsniegt 1. tabulā sniegtās vērtības. Tas nozīmē, ka neto izdevumu vidējais pieaugums korekcijas periodā (2025.–2028. gadā) ir 3,6 %.
1. tabula. Atsauces trajektorija, ko Komisija Portugālei iesniedza 2024. gada 21. jūnijā
Avots: Komisijas aprēķini.
|
2025. |
2026. |
2027. |
2028. |
Vidēji 2025.–2028. |
|
|
Neto izdevumu maksimālais pieaugums (gadā, %) |
4,1 |
3,6 |
3,4 |
3,3 |
3,6 |
(8)Portugāle un Komisija no 2024. gada jūlija līdz oktobrim risināja Regulas (ES) 2024/1263 12. pantā paredzēto tehnisko dialogu. Dialoga galvenās tēmas bija Portugāles paredzētā neto izdevumu virzība un tās pamatā esošie pieņēmumi (konkrētāk, potenciālā pieauguma aplēses), neatlikšanas nosacījuma izņēmums, kā arī reformas un investīcijas, ko paredzēts īstenot, lai reaģētu uz galvenajām Eiropas pusgada gaitā apzinātajām problēmām un pievērstos Savienības kopīgajām prioritātēm, kas ir taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, sociālā un ekonomiskā noturība, enerģētiskā drošība un aizsardzības spēju palielināšana.
(9)Saskaņā ar Portugāles plānā sniegto informāciju pirms iesniegšanas nenotika apspriešanās ar attiecīgajām valsts ieinteresētajām personām (arī sociālajiem partneriem), kā paredzēts Regulas (ES) 2024/1263 11. panta 3. punktā, saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 36. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem pārejas noteikumiem.
(10)Portugāles Valsts fiskālā padome (Conselho das Finanças Públicas) sniedza atzinumu par makroekonomikas prognozi un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, kas ir daudzgadu neto izdevumu virzības pamatā. Fiskālā padome secināja, ka prognozes par ekonomikas izaugsmi un IKP deflatoru šķiet ticamas, bet izteica iebildumus par potenciālās izaugsmes un izlaides starpības aplēsēm to ticamības ziņā, ņemot vērā plāna vispārējo makroekonomisko scenāriju.
(11)Valsts parlaments ar plānu tika iepazīstināts 2024. gada 11. oktobrī.
Citi saistītie procesi
(12)Portugāle 2025. gada budžeta plāna projektu iesniedza 2024. gada 15. oktobrī. Komisija atzinumu par šo budžeta plāna projektu pieņēma [2024. gada 26. novembrī] 7 .
(13)Padome 2024. gada 21. oktobrī adresēja Portugālei vairākus konkrētai valstij adresētus ieteikumus (KVAI) Eiropas pusgada ietvaros 8 .
PLĀNA KOPSAVILKUMS UN KOMISIJAS NOVĒRTĒJUMS
(14)Turpmāk ir sniegts plāna novērtējums, ko Komisija veica saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 16. pantu.
Konteksts: makroekonomiskā un fiskālā situācija un perspektīvas
(15)Ekonomiskā aktivitāte Portugālē 2023. gadā pieauga par 2,5 % – šo pieaugumu veicināja iekšzemes pieprasījums un pakalpojumu eksports. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi paredzamā ekonomikas izaugsme 2024. gadā ir 1,7 %, kas galvenokārt skaidrojama ar privāto un publisko patēriņu. Paredzams, ka reālais IKP 2025. gadā palielināsies par 1,9 %, jo sagaidāms, ka paātrināsies investīcijas. Paredzams, ka 2026. gadā reālais IKP palielināsies par 2,1 %, ko papildus veicinās investīcijas, kā arī privātais un publiskais patēriņš. Sagaidāms, ka prognozes periodā (t. i., 2024.–2026. gadā) potenciālā IKP pieaugums Portugālē samazināsies no 2,5 % 2023. gadā līdz 1,9 % 2026. gadā, un tam par iemeslu būs mazāks darbaspēka ieguldījums, kas atspoguļo prognozēto darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazinājumu. Bezdarba līmenis 2023. gadā bija 6,5 %, un saskaņā ar Komisijas prognozi tas 2024. gadā būs 6,4 %, 2025. gadā 6,3 % un 2026. gadā 6,2 %. Paredzams, ka inflācija (IKP deflators), kas 2023. gadā bija 6,9 %, 2024. gadā būs samazinājusies līdz 3,8 % un sasniegs 2,5 % 2025. gadā un 2,2 % 2026. gadā.
(16)Fiskālā ziņā Portugāles vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2023. gadā bija 1,2 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi tas būs sasniedzis 0,6 % no IKP 2024. gadā un turpinās samazināties, sasniedzot 0,4 % no IKP 2025. gadā un, balstoties uz nemainīgas politikas pieņēmumu, 0,3 % 2026. gadā. Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozē ir ņemts vērā Portugāles 2025. gada budžeta projekts, kuru valdība valsts parlamentam ierosināja oktobrī. Vispārējās valdības parāds 2023. gada beigās bija 97,9 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi parāda attiecība pret IKP 2024. gada beigās būs samazinājusies līdz 95,7 %. Prognozēts, ka 2025. gada beigās tas būs samazinājies vēl vairāk – līdz 92,9 % – un 2026. gada beigās līdz 90,5 % no IKP. Vidēja termiņa plānos norādītās politikas saistības kā tādas Komisijas fiskālajā prognozē netiek ņemtas vērā, iekams tās nav pamatotas ar ticami paziņotiem un pietiekami precizētiem konkrētiem politikas pasākumiem.
Plānā norādītā neto izdevumu virzība un galvenie makroekonomiskie pieņēmumi
(17)Portugāles valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns aptver laikposmu no 2025. līdz 2028. gadam, un tajā ir paredzēta fiskālā korekcija četru gadu laikā.
(18)Plānā ir ietverta visa informācija, kas jāsniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 13. pantu.
(19)Plānā valsts uzņemas saistības panākt 2. tabulā sniegto neto izdevumu virzību, kas laikposmā no 2025. līdz 2028. gadam atbilst neto izdevumu vidējam pieaugumam 3,6 % apmērā. Korekcijas perioda (2025.–2028. gads) neto izdevumu vidējais pieaugums, kas paredzēts plānā, kopumā ir tāds pats 9 , kā norādīts atsauces trajektorijā, kuru Komisija nosūtīja 2024. gada 21. jūnijā. Plānā ir pieņemts, ka potenciālā IKP pieaugums pakāpeniski samazināsies no 2,4 % 2024. gadā līdz 1,6 % līdz 2028. gadam. Turklāt plānā paredzēts, ka IKP deflatora pieauguma temps samazināsies no 3,1 % 2024. gadā līdz 2,6 % 2025. gadā un pēc tam saglabāsies 2,0 % līmenī līdz 2028. gadam.
2. tabula. Portugāles plānā norādītā neto izdevumu virzība un galvenie pieņēmumi
|
2024. |
2025. |
2026. |
2027. |
2028. |
Vidējais rādītājs plāna darbības laikā (2025.–2028.) |
|
|
Neto izdevumu pieaugums
|
11,8 |
5,0 |
5,1 |
1,2 |
3,3 |
3,6 |
|
Neto izdevumu pieaugums
|
11,8 |
17,4 |
23,4 |
24,8 |
28,9 |
n. p. |
|
Potenciālā IKP pieaugums (%) |
2,4 |
2,1 |
2,0 |
1,7 |
1,6 |
1,8 |
|
Inflācija (IKP deflatora pieaugums) (%) |
3,1 |
2,6 |
2,0 |
2,0 |
2,0 |
2,2 |
Avots: Portugāles vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns un Komisijas aprēķini.
Plāna neto izdevumu saistību ietekme uz vispārējās valdības parādu
(20)Ja plānā norādītā neto izdevumu virzība un tās pamatā esošie pieņēmumi īstenosies, vispārējās valdības parāds saskaņā ar plānu pamazām samazināsies no 95,9 % no IKP 2024. gadā līdz 83,2 % no IKP korekcijas perioda beigās (2028. gadā), kā norādīts nākamajā tabulā. Tiek prognozēts, ka pēc korekcijas vidējā termiņā parāda attiecība saskaņā ar plānu pastāvīgi samazināsies, līdz 2038. gadam sasniedzot 64,8 %.
3. tabula. Portugāles plānā norādītā vispārējās valdības parāda un bilances attīstība
|
2023. |
2024. |
2025. |
2026. |
2027. |
2028. |
2038. |
|
|
Valdības parāds (% no IKP) |
97,9 |
95,9 |
93,3 |
90,4 |
87,2 |
83,2 |
64,8 |
|
Valdības bilance (% no IKP) |
1,2 |
0,4 |
0,3 |
0,1 |
1,1 |
1,3 |
–1,2 |
Avots: Portugāles vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns.
Tādējādi saskaņā ar plānu līdz korekcijas perioda beigām (2028. gadam) vispārējās valdības parāda attiecība turpinās samazināties. Tas ir ticami, jo, balstoties uz plānā norādītajiem pieņēmumiem, saskaņā ar visiem Komisijas parāda ilgtspējas analīzes deterministiskajiem stresa testiem tiek prognozēts, ka parāds desmit gadu periodā pēc korekcijas perioda samazināsies, un stohastiskās prognozes liecina, ka parāda samazināšanās varbūtība ir pietiekami liela. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta a) punktā un 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz parādu.
Plāna neto izdevumu saistību ietekme uz vispārējās valdības bilanci
(21)Balstoties uz plānā norādīto neto izdevumu virzību un pieņēmumiem, vispārējās valdības budžeta pārpalikums palielināsies no 0,3 % no IKP 2025. gadā līdz 1,3 % no IKP 2028. gadā. Tādējādi saskaņā ar plānu vispārējās valdības bilance korekcijas perioda beigās (2028. gadā) nepārsniegtu atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP. Arī desmit gadu periodā pēc korekcijas perioda (t. i., līdz 2038. gadam) valdības budžeta deficīts nepārsniegtu 3 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta b) punktā un 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz deficītu.
Fiskālās korekcijas profils laikā
(22)Plānā aprakstītās fiskālās korekcijas profils laikā, ko mēra kā izmaiņas strukturālajā primārajā bilancē, ir vēlāks salīdzinājumā Regulas (ES) 2024/1263 6. panta c) punktā minēto parasti piemēroto noklusējuma lineāro trajektoriju. Plānā norādīts, ka šo fiskālās korekcijas profilu nosaka ar Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumiem finansēto projektu ietekme uz izdevumiem. Strukturālās primārās bilances izmaiņas saskaņā ar plānu ir parādītas 4. tabulā. Strukturālā primārā pārpalikuma samazinājums 2025. un 2026. gadā un palielinājums 2027. gadā galvenokārt skaidrojams ar šāda veida izdevumiem (tiek lēsts, ka 2025. un 2026. gadā tie palielināsies attiecīgi par 0,2 un 0,6 procentpunktiem no IKP). Neņemot vērā izdevumus, kas saistīti ar projektiem, kurus finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumiem, sagaidāms, ka fiskālā korekcija korekcijas periodā (2025.–2028. gads) palikts visumā lineāra. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas jomas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta c) punktā un 36. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktajam neatlikšanas nosacījumam un 36. panta 1. punkta e) apakšpunkta pārejas noteikumam.
4. tabula. Portugāles plānā norādītā strukturālās primārās bilances attīstība
|
2023. |
2024. |
2025. |
2026. |
2027. |
2028. |
|
|
Strukturālā primārā bilance (% no IKP) |
3,2 |
2,3 |
2,1 |
1,7 |
2,8 |
2,9 |
|
Strukturālās primārās bilances izmaiņas (procentp.) |
n. p. |
–0,9 |
–0,1 |
–0,5 |
1,1 |
0,1 |
Avots: Portugāles vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns.
Plāna atbilstība deficīta noturības nosacījumam
(23)Ja plānā norādītie pieņēmumi īstenosies un saistības tiks īstenotas, strukturālais budžeta deficīts visā korekcijas periodā noturētos zem 1,5 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politiskajām saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, Regulas (ES) 2024/1263 8. panta 1. punktā minētā kopējā noturības rezerve joprojām tiks ievērota, un tāpēc Regulas (ES) 2024/1263 8. panta 2. punktā minētais strukturālās primārās bilances papildu uzlabojums nav nepieciešams.
Plāna atbilstība parāda ilgtspējas nosacījumam
(24)Ievērojot Regulas (ES) 2024/1263 7. pantu, tā kā saskaņā ar plānu vispārējās valdības parāds 2025. un 2026. gadā pārsniegs 90 % no IKP, parāda attiecībai ir jāsamazinās vismaz par vidēji vienu procentpunktu gadā, līdz tā ir mazāka par 90 %, un pēc tam tai jāsamazinās par vidēji 0,5 procentpunktiem. Šis vidējais samazinājums, kas ir vienāds ar 3,0 procentpunktiem, ir aprēķināts par 2024.–2028. gada periodu. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst parāda ilgtspējas nosacījumam.
Plāna makroekonomiskie pieņēmumi
(25)Plāna pamatā ir pieņēmumi, kas atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, kurus tā Portugālei nosūtīja 2024. gada 21. jūnijā. Konkrēti, plānā ir izmantoti atšķirīgi pieņēmumi attiecībā uz sešiem mainīgajiem lielumiem, proti, sākuma stāvoklis (t. i., strukturālā primārā bilance 2024. gadā), potenciālā IKP pieaugums, IKP deflatora pieaugums, reālā IKP pieaugums, nominālā netiešā procentu likme un atlikumu un plūsmu korekcija. Turklāt fiskālā korekcija tiek piemērota atlikti. Tālāk sniegts šo pieņēmumu atšķirību novērtējums. Pieņēmumu atšķirības, kurām ir būtiskākā ietekme uz neto izdevumu vidējo pieaugumu, ir norādītas tālāk, par katru no tām sniedzot atsevišķu novērtējumu.
·Plānā pieņemts, ka potenciālā IKP pieaugums korekcijas periodā (līdz 2028. gadam) būs nedaudz lielāks par vidēji 0,1 procentpunktu. Pēc korekcijas perioda beigām, t. i., no 2028. gada, potenciālās izaugsmes laikrindas tuvinās Komisijas iepriekšējiem norādījumiem. Tā rezultātā plānā paredzētais neto izdevumu vidējais pieaugums korekcijas periodā ir lielāks nekā saskaņā ar Komisijas pieņēmumiem. Kopumā šī atšķirība līdz 2028. gadam izriet no atjauninātajām potenciālā IKP laikrindām, ko sagatavojusi Portugāle un kas balstītas uz kopīgi saskaņoto ES metodiku. Tā tiek uzskatīta par ticamu, jo to izskaidro Portugāles vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā ietvertās īstermiņa makroekonomiskās prognozes, kas ir nedaudz labvēlīgākas nekā iepriekš sniegtie norādījumi, bet atbilst Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozei, nedaudz augšupvērsta reālā IKP pieauguma pārskatīšana 2022.–2023. gadam un Eurostat atjauninātās iedzīvotāju skaita prognozes. Līdz ar to uzskatāms, ka šis pieņēmums ir pienācīgi pamatots.
·Plānā pieņemtais fiskālās korekcijas profils laikā, ko mēra kā izmaiņas strukturālajā primārajā bilancē, ir atlikts uz 2027. un 2028. gadu, un tas atšķiras no Komisijas pieņēmumu par lineāru korekciju. Tā rezultātā plānā paredzētais neto izdevumu vidējais pieaugums korekcijas periodā ir mazāks nekā saskaņā ar Komisijas pieņēmumiem. Šo atšķirību nosaka ar Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumiem finansēto projektu prognozētā ietekme uz izdevumiem, un paredzams, ka 2026. gadā tā palielināsies līdz 1,0 % no IKP salīdzinājumā ar 0,1 % no IKP 2024. gadā. Fiskālās korekcijas atlikšana atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta c) punktam un 36. panta e) punkta pārejas noteikumam. Līdz ar to uzskatāms, ka šis pieņēmums ir pienācīgi pamatots.
Pārējām pieņēmumu atšķirībām nav būtiskas ietekmes uz neto izdevumu vidējo pieaugumu salīdzinājumā ar Komisijas pieņēmumiem. Kopumā visas pieņēmumu atšķirības kopā plānā rada vidējo neto izdevumu pieaugumu, kas kopumā atbilst atsauces trajektorijai. Komisija ņems vērā iepriekš minēto plāna pieņēmumu novērtējumu turpmākajos novērtējumos par atbilstību neto izdevumu virzībai.
Plāna fiskālā stratēģija
(26)Saskaņā ar plānā sniegto orientējošo fiskālo stratēģiju saistības attiecībā uz neto izdevumiem tiks īstenotas, gan iegrožojot izdevumus, gan diskrecionāri palielinot ieņēmumus. Plānā ir izklāstīti ieņēmumus samazinoši fiskālās politikas pasākumi, piemēram, plānotā jauniešiem paredzētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīma atjaunināšana, tomēr paredzams, ka tie tiks kompensēti ar enerģētikas ārkārtas pasākumu atcelšanu 2025. gadā, piemēram, oglekļa likmes iesaldēšanas atcelšanu degvielas nodokļa ietvaros un to projektu pakāpenisku izbeigšanu 2027. gadā, kurus finansē ar Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumiem. Konkrēti veicamie politikas pasākumi tiks apstiprināti vai koriģēti un skaitliski izteikti gada budžetos. Plānā paredzētās orientējošās fiskālās stratēģijas īstenošanu apdraud riski, kas izriet no riskiem, kuri saistīti ar augošo izdevumu spiedienu uz publiskā sektora algām un sociālajiem pārvedumiem. Turklāt 2025. gada budžeta plāna projektā ir konkretizēti politikas pasākumi, ar kuriem paredzēts īstenot saistības attiecībā uz 2025. gada neto izdevumiem 10 .
Plānā iekļautās reformu un investīciju ieceres, ar ko paredzēts reaģēt uz galvenajām problēmām, kuras apzinātas Eiropas pusgadā, un pievērsties Savienības kopīgajām prioritātēm
(27)Plānā ir aprakstīta plānotā politika attiecībā uz reformām un investīcijām, ar ko paredzēts reaģēt uz galvenajām problēmām, kuras apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši KVAI, un pievērsties ES kopīgajām prioritātēm. Plāna reformu un investīciju pamatā ir esošs valdības stratēģijas dokuments (“Grandes Opções 2024–2028”). Plānā ir iekļautas vairāk nekā 60 reformas un investīcijas, no kurām 27 ir klasificētas kā tādas, ko finansiāli atbalsta ar Atveseļošanas un noturības mehānisma un kohēzijas politikas fondu līdzekļiem.
(28)Attiecībā uz kopīgo prioritāti “taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, tostarp Regulas (ES) 2021/1119 noteiktie klimata mērķi” plāns ietver Ūdens stratēģiskā plāna izstrādi un īstenošanu un īpašu programmu izstrādi ūdens izmantošanas efektivitātes veicināšanai (2024. gada KVAI par ūdens izmantošanas efektivitāti), pasākumus atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai un aprites ekonomikas veicināšanai (2022. un 2023. gada KVAI par aprites ekonomiku), investīcijas ātrdarbīga mobilā interneta tīklos, kas paredzēti teritorijām ar zemu apdzīvotības blīvumu, un valsts digitālajā stratēģijā (2019. gada KVAI par digitālās pratības uzlabošanu), dzelzceļa infrastruktūras (dzelzceļa un ātrgaitas vilciena līniju) būvniecību (2020. un 2019. gada KVAI par dzelzceļa infrastruktūru), kā arī tādu programmu stiprināšanu, kuru mērķis ir atbalstīt investīcijas ēku energoefektivitātē, jo īpaši dzīvojamās ēkās, kā paredzēts atveseļošanas un noturības plānā (ANP; 2023. un 2022. gada KVAI par ēku energoefektivitāti). Attiecībā uz šo kopīgo prioritāti Portugāle ietver arī datu starpsavienojumu palielināšanu starp nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm, reģistriem un notāru birojiem, šādi tiecoties īstenot 2024., 2023. un 2022. gada KVAI par nodokļu un sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti.
(29)Attiecībā uz kopīgo prioritāti “sociālā un ekonomiskā noturība, tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlārs” plānā ir iekļauts valsts minimālās algas palielinājums (2020. un 2019. gada KVAI par darba tirgu un sociālo aizsardzību) un pasākums, kura mērķis ir garantēt vispārēju un brīvu piekļuvi bērnu aprūpei un pirmsskolas izglītībai (2020. un 2019. gada KVAI par sociālās aizsardzības rezultativitāti un adekvātumu), darbības, kas saistītas ar darba tirgus politiku, tajā skaitā prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas, kas iekļautas ANP (2020. un 2019. gada KVAI par prasmēm un izglītību), investīciju līnijas izveide jaunuzņēmumiem un iespējkapitālam, izveidojot fondu hibrīdkapitāla investīcijām (2020. gada KVAI par inovāciju), maksātnespējas režīmu reforma, kuras mērķis ir paātrināt apstrādi un tiesas nolēmumu pieņemšanu un kura iekļauta arī ANP (2019. gada KVAI par maksātnespējas un atgūšanas procedūru efektivitātes palielināšanu), reforma attiecībā uz uzņēmumu ziņošanu saistībā ar valsts kompensācijām (2019. gada KVAI par valsts uzņēmumiem), daudzgadu investīciju plāns valsts veselības dienestam un fizisko aktivitāšu un sporta plāns (2020. gada KVAI par veselības aprūpi), kā arī ar uzņēmumu pārstrukturēšanu un apvienošanos saistītā nodokļu režīma vienkāršošana (2024. gada KVAI par nodokļu sistēmas rezultativitātes uzlabošanu). Plānā nav iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir risināt ar Portugāles pensiju sistēmas vidēja termiņa fiskālo ilgtspēju saistītos jautājumus (2024. gada KVAI par fiskālajām un strukturālajām reformām).
(30)Attiecībā uz kopīgo prioritāti “enerģētiskā drošība” plānā ir iekļauta reforma, kuras mērķis ir racionalizēt atjaunīgās enerģijas projektu licencēšanu (Atjaunīgo energoresursu projektu licencēšanas uzdevumu struktūra – EMER 2030), kas ir paredzēta arī ANP REPowerEU nodaļā (2023. un 2022. gada KVAI par atļauju vienkāršošanu un digitalizāciju atjaunīgās enerģijas ieviešanai), pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt integrētāku, koordinētāku un efektīvāku energotīklu plānošanu, kā arī valsts stratēģija kritiski svarīgo un stratēģisko izejvielu apzināšanai, identificēšanai un ilgtspējīgai izmantošanai. Plānā nav iekļauti pasākumi elektroenerģijas pārvades un sadales tīkla stiprināšanai (2024. gada KVAI par atjaunīgo enerģiju, energoinfrastruktūru un tīkliem).
(31)Attiecībā uz kopīgo prioritāti “aizsardzības spējas” plānā ir paredzēta aizsardzības rūpniecības spēju stiprināšana, palielinot investīcijas ekipējumā, materiālos un militāro iekārtu modernizācijā, kā arī konkrētu publiskā iepirkuma procedūru pārskatīšana aizsardzības jomā.
(32)Plānā ir sniegta informācija arī par to, kā tas saskan ar kohēzijas politikas fondiem un Portugāles ANP un attiecīgā gadījumā papildina tos. Portugāle ir paredzējusi saiknes starp reformām un investīcijām valsts stratēģiskajos uzdevumos, ANP un partnerības nolīgumā, arī attiecīgā gadījumā sasaistot attiecīgās kohēzijas politikas programmas, ANP pasākumus un Eiropas sociālo tiesību pīlāru.
(33)Plāna mērķis ir palīdzēt nodrošināt Portugāles publisko investīciju vajadzības, kas saistītas ar ES kopīgajām prioritātēm. Attiecībā uz kopīgo prioritāti “taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās” Portugāle norāda, ka ir vajadzīgs savstarpēji savienota infrastruktūras tīkla plāns, lai uzlabotu ūdens izmantošanas efektivitāti, nepieciešami atjaunošanas un dabas saglabāšanas pasākumi, valsts meža pakts un vairāk noturības uzlabošanas pasākumu piekrastes teritorijās nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei, kā arī nepieciešams investēt digitalizācijā un tehnoloģiskajā inovācijā. Attiecībā uz kopīgo prioritāti “sociālā un ekonomiskā noturība” Portugāle norāda, ka ir vajadzīgs vairāk atbalsta pasākumu personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un cilvēku tirdzniecības. Attiecībā uz enerģētisko drošību Portugāle norāda, ka ir jāturpina centieni diversificēt energoresursu struktūru un samazināt atkarību no fosilajām degvielām, kā arī labāk pārvaldīt ģeoloģiskos resursus un kritiski svarīgās izejvielas. Visbeidzot, lai stiprinātu aizsardzības spējas, Portugāle apzina finansējuma un investīciju trūkumu militārajā jomā un vajadzību uzlabot militārās karjeras pievilcību.
Komisijas novērtējuma secinājums
(34)Kopumā Komisija uzskata, ka Portugāles plāns atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām.
VISPĀRĪGS SECINĀJUMS
(35)Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 17. pantu Padomei būtu jāiesaka Portugālei plānā noteiktā neto izdevumu virzība,
AR ŠO IESAKA Portugālei rīkoties šādi.
1.Nodrošināt, ka neto izdevumu pieaugums nepārsniedz šā ieteikuma I pielikumā noteiktos maksimumus.
Turklāt Padome aicina Portugāli nodrošināt reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, un pievēršoties Savienības kopīgajām prioritātēm.
I PIELIKUMS
Neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi
(gada un kumulatīvie pieauguma tempi nominālā izteiksmē)
Portugāle
|
Gadi |
2025. |
2026. |
2027. |
2028. |
|
|
Pieauguma tempi (%) |
Katru gadu |
5,0 |
5,1 |
1,2 |
3,3 |
|
Kumulatīvi(*) |
17,4 |
23,4 |
24,8 |
28,9 |
|
(*) Kumulatīvos pieauguma tempus aprēķina, par bāzes gadu ņemot 2023. gadu.
Strasbūrā,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs