–

CJ vārdā – J.‑F. Neven, advokāts,

–

Beļģijas valdības vārdā – C. Jacob, C. Pochet un M. Van Regemorter, pārstāves,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Baeckelmans un J.‑F. Brakeland, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1992. gada 2. marta Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 571/92 (OV 1992, L 62, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”), interpretāciju, lasot to LES 4. panta 3. punktā nostiprinātā lojālas sadarbības principa gaismā.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp CJ un service fédéral des Pensions (SFP) (Federālais pensiju dienests, Beļģija; turpmāk tekstā – “SFP”) par CJ lūgumu nodot viņa pensijas tiesības, kas iegūtas pirms stāšanās darbā Eiropas Savienībā, Eiropas Savienības iestāžu pensiju shēmai (turpmāk tekstā – “ESIPS”).

Atbilstošās tiesību normas

Civildienesta noteikumi

3

Civildienesta noteikumu 77. pantā noteikts:

4

Atbilstoši Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 2. pantam:

5

Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. pantā noteikts:

–

uzsāktu dienestu valsts pārvaldē, valsts vai starptautiskā organizācijā, kas noslēgusi līgumu ar Kopienām,

–

uzsāktu darbu nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, pamatojoties uz ko viņš iegūst pensijas tiesības tādas shēmas ietvaros, kuras pārvaldes iestādes ir noslēgušās līgumu ar Kopienām,

–

darba valsts pārvaldē, valsts vai starptautiskā organizācijā,

–

darbības nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā,

Beļģijas tiesības

6

Ar 1991. gada 21. maija loi établissant certaines relations entre des régimes belges de pension et ceux d’institutions de droit international public (Likums par attiecībām starp Beļģijas pensiju sistēmām un starptautisko publisko tiesību iestāžu pensiju sistēmām, 1991. gada 20. jūnija Moniteur belge; turpmāk tekstā – “1991. gada 21. maija likums”) tika ieviesta īpaša nodošanas sistēma, tā sauktā “tiesību pārņemšana”, kas atvasināta no Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā paredzētās aktuārā ekvivalenta nodošanas formulas.

7

Atbilstoši 1991. gada 21. maija likuma 3. pantam:

8

Šī likuma 6. panta pirmajā daļā paredzēts:

9

Minētā likuma 7. pantā noteikts:

Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

10

Laikā no 1972. līdz 1993. gadam CJ strādāja Beļģijā galvenokārt kā darba ņēmējs. Šajā laikposmā viņš veica iemaksas SFP.

11

Ar 1994. gada 1. aprīli CJ sāka dienestu Eiropas Savienības labā, vēlāk – no 1995. gada 1. janvāra – tika apstiprināts par ierēdni.

12

1995. gada 29. maijā CJ lūdza nodot ESIPS viņa Beļģijas darba ņēmēja statusā iegūtās pensijas tiesības.

13

Ar 1996. gada 15. jūlija lēmumu SFP ar ierakstītu vēstuli paziņoja CJ nododamo pensijas tiesību summu.

14

1996. gada 4. novembrī SFP informēja Eiropas Komisiju par šo summu.

15

2007. gada 14. septembrī Savienības dienesti informēja CJ par viņa pensijas tiesību, kas pārskaitītas Civildienesta noteikumu 2004. gada reformas dēļ, pārrēķinu, atļaujot nodot ESIPS atzīstamos izdienas gadus par 4 gadiem, 4 mēnešiem un 24 dienām.

16

2020. gada 1. jūlijā CJ 63 gadu un 11 mēnešu vecumā 2007. gada 14. septembrī izdarītā viņa pensijas tiesību pārrēķina dēļ sasniedza maksimālo 70 % pensijas likmi. Tomēr viņš turpināja strādāt līdz 2022. gada 31. jūlijam.

17

2022. gada 8. martā CJ lūdza SFP viņam piešķirt vecuma pensiju, kas atbilst tiesībām, kuras iegūtas pirms viņa stāšanās darbā Savienībā.

18

Ar diviem 2022. gada 25. maija lēmumiem SFP piešķīra CJ attiecīgi vecuma pensiju 533,85 EUR mēnesī no 2021. gada 1. augusta un vecuma pensiju 577,85 EUR mēnesī no 2022. gada 1. augusta, kas ir datums, kuru SFP uzskata par datumu, kurā CJ kā ierēdnis beidza nodarbinātību.

19

2022. gada 5. jūlijā Savienības iestāde, kas atbildīga par CJ pensijas tiesību izmaksu, viņam nosūtīja paziņojumu par viņa pensijas tiesību noteikšanu ar pensionēšanās datumu 2022. gada 31. jūlija vakarā, proti, tā mēneša pēdējā dienā, kurā viņš sasniedz 66 gadu vecumu. Šajā paziņojumā bija noteikts, ka, nododot viņa Beļģijas tiesības uz pensiju, ņemti vērā 4 gadi, 4 mēneši un 24 dienas, un norādīts, ka CJ kopumā bija uzkrājis 79,21667 % tiesību uz pensiju, it īpaši saistībā ar 13,75 % bonusu, kas iegūts par 5 gadu un 6 mēnešu darbu pēc parastā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Šīm tiesībām tika piemērots Civildienesta noteikumos paredzētais 70 % ierobežojums.

20

2022. gada 6. jūlijā CJ informēja SFP, ka, tā kā 1995., 1996. vai 1997. gadā tas nebija saņēmis paziņojumu par nododamās vecuma pensijas ikgadējo apmēru, šīs pensijas galīgo summu nevar uzskatīt par noteiktu un viņa pieteikums par nodošanu ir jāuzskata par atsaucamu. Līdz ar to viņš pauda vēlmi vairs nenodot ESIPS savas pensijas tiesības, kas iegūtas pirms stāšanās darbā Savienībā.

21

Ar 2022. gada novembra un decembra paziņojumiem SFP apstiprināja, ka kopš 2021. gada 1. augusta CJ ir tiesības uz vecuma pensiju saskaņā ar viņa kā darba ņēmēja iegūtajām tiesībām Beļģijā.

22

Pēc SFP pieprasījuma Komisija 2023. gada 23. marta elektroniskā pasta vēstulē informēja šo dienestu, ka kopš 2022. gada 1. augusta CJ saņem vecuma pensiju no ESIPS. Šī iestāde 2023. gada 31. marta elektroniskā pasta vēstulē apstiprināja SFP, ka šajā pensijā ir ņemti vērā iemaksu gadi, kas izriet no SFP veiktās pensijas tiesību nodošanas.

23

Līdz ar to SFP informēja CJ par viņa vecuma pensijas saskaņā ar Beļģijas valsts sistēmu maksājumu apturēšanu. Ar 2023. gada 17. aprīļa lēmumu SFP atsauca šā sprieduma 18. punktā minētos 2022. gada 25. maija lēmumus. Atzīstot, ka ir pieļāvusi administratīvu kļūdu, SFP nepieprasīja CJ atmaksāt nepamatoti samaksātās summas, bet informēja, ka no 2021. gada 1. augusta viņš nevar pretendēt uz vecuma pensiju atbilstoši Beļģijas valsts shēmai.

24

CJ vērsās tribunal du travail francophone de Bruxelles (Briseles frankofonā Darba un sociālo lietu tiesa, Beļģija), kas ir iesniedzējtiesa, ar prasību atcelt šo 2023. gada 17. aprīļa lēmumu, lai tiktu atjaunota viņa vecuma pensijas izmaksa saskaņā ar Beļģijas valsts shēmu.

25

CJ norāda, ka tad, ja pensijas tiesību, kas iegūtas pirms stāšanās darbā Savienībā, nodošana ir neatsaucama, viņa pensijas tiesības, kas iegūtas saistībā ar viņa profesionālo darbību Beļģijā laikā no 1972. līdz 1992. gadam, būtībā tiktu zaudētas, jo, lai aprēķinātu viņa vecuma pensiju saskaņā ar ESIPS, šo pensijas tiesību ņemšana vērā neesot nepieciešama. Tiesību pārņemšanas mehānismā Beļģijas valsts katru mēnesi Savienības iestādēm izmaksā vecuma pensijas summu, kas atbilst CJ iegūtajām tiesībām, lai gan vecuma pensijā, kas viņam piešķirta saskaņā ar ESIPS, netiek ņemtas vērā CJ veiktās iemaksas pirms stāšanās darbā Savienībā – tas ļautu šai shēmai iedzīvoties uz CJ rēķina.

26

CJ apgalvo, ka viņš neesot saņēmis paziņojumus ierakstītās vēstulēs par ikgadējām nododamām vecuma pensijas summām, kā arī par elementiem, kas tika ņemti vērā, aprēķinot šīs summas, un tas tam neesot ļāvis ne tās apstrīdēt, ne apstiprināt, tāpēc viņš apgalvo, ka minētās summas esot jāuzskata par tādām, kas nav galīgas. Līdz ar to viņš uzskata, ka viņa pieteikumu par Beļģijas valsts shēmā iegūto pensijas tiesību nodošanu ESIPS var atsaukt līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesību pārņemšana.

27

SFP apgalvo, ka tās rīcībā vairs neesot pierādījumu par minēto paziņojumu nosūtīšanu ierakstītā vēstulē, un būtībā norāda, ka CJ ir izvēlējies lūgt savas Beļģijas valsts shēmā iegūtās pensijas tiesības nodot ESIPS, un par to viņam jāuzņemas atbildība.

28

Iesniedzējtiesa jautā, vai tiesību pārņemšanas mehānisma neatsaucamais raksturs nav pretrunā Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta mērķim. Proti, šis mehānisms darba ņēmēju varētu atturēt sākt darbu Eiropas iestādēs, ievērojot risku zaudēt vecuma pensiju, uz kuru viņš varētu pretendēt, ja viņš nebūtu sācis dienestu Savienībā – šāds risks rodas, ja, kā tas ir šajā gadījumā, ierēdnim ir tiesības uz maksimālo pensijas apmēru saskaņā ar ESIPS, neņemot vērā pārskaitītās pensijas tiesības. Tāpēc tā jautā, vai ir iespējams apstrīdēt vecuma pensijas apmēru līdz brīdim, kad faktiski ir īstenota pensijas tiesību nodošana, izmantojot tiesību pārņemšanu. Šajā ziņā iesniedzējtiesa atsaucas uz 1999. gada 10. novembra spriedumu Kristensen u.c./Padome (T‑103/98, T‑104/98, T‑107/98, T‑113/98 un T‑118/98, EU:T:1999:289), saskaņā ar kuru nodotās pensijas tiesības, kas nav ņemtas vērā, piemērojot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu, ir jāatmaksā ierēdnim.

29

Iesniedzējtiesa arī jautā, vai minēto pensijas tiesību, kas iegūtas pirms stāšanās darbā Savienībā, nodošana, izmantojot tiesību pārņemšanas mehānismu, ir Eiropas iestāžu nepamatota iedzīvošanās.

30

Šādos apstākļos tribunal du travail francophone de Bruxelles (Briseles frankofonā Darba un sociālo lietu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

Par prejudiciālo jautājumu

31

Ar uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts un LES 4. panta 3. punktā nostiprinātais lojālas sadarbības princips jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru Savienības ierēdņa lēmums nodot ESIPS viņa pensijas tiesības, kas iegūtas valsts pensiju shēmā pirms stāšanās darbā Savienībā, ir neatsaucams, ja šajā tiesiskajā regulējumā ir paredzēta nevis šādu pensijas tiesību faktiska nodošana šī lēmuma pieņemšanas dienā, bet gan nodošana, izmantojot Savienības iestāžu veikto to tiesību pārņemšanu, kas iegūtas, sākot no datuma, kurā ierēdnis var pretendēt uz savu vecuma pensiju, riskējot ar Savienības iestāžu nepamatotu iedzīvošanos.

32

Vispirms jāatgādina, ka visi Civildienesta noteikumu elementi ir saistoši visām dalībvalstīm un tie ir tieši piemērojami tajās. No tā izriet – papildus tam, ka Civildienesta noteikumi ietekmē Savienības administrācijas iekšējo kārtību, tie ir saistoši arī dalībvalstīm, ciktāl ir nepieciešama to sadarbība šo noteikumu īstenošanā (šai nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 4. februāris, Ministre de la Transition écologique et solidaire un Ministre de l’Action et des Comptes publics, C‑903/19, EU:C:2021:95, 36. un 37. punkts un tajos minētā judikatūra).

33

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu ierēdnim vai darbiniekam, kas sāk dienestu Savienībā pēc dienesta beigām kādā administrācijā, valsts vai starptautiskā organizācijā vai uzņēmumā, viņa apstiprināšanas amatā brīdī ir tiesības lūgt nodot Savienības budžetā izdienas pensijas tiesību, kas iegūtas tajā administrācijā, valsts vai starptautiskā organizācijā vai uzņēmumā, kurā viņš ir strādājis, aktuāro ekvivalentu.

34

Pirmkārt, tiesību uz izdienas pensiju nodošanas sistēma, kāda tā noteikta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā, ļaujot veikt koordināciju starp valstu shēmām un Savienības pensiju shēmu, ir paredzēta, lai atvieglotu valstu sabiedriskā vai privātā sektora, kā arī starptautiskā sektora darbinieku pāreju uz Savienības pārvaldes sistēmu un tādējādi nodrošinātu Savienībai vislabākās iespējas izvēlēties jau kvalificētu personālu ar atbilstošu profesionālo pieredzi (spriedums, 2004. gada 16. decembris, My, C‑293/03, EU:C:2004:821, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

35

Proti, atsakoties veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodotu valsts pensiju sistēmā iegūto pensijas tiesību aktuāro ekvivalentu vai izpirkuma vērtību ESIPS, kā to paredz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts, šī dalībvalsts apgrūtina noteikta vecuma valsts ierēdņu nodarbināšanu Savienībā, jo šāda pārcelšanās no valsts civildienesta uz Savienības civildienestu nozīmētu to pensijas tiesību zaudēšanu, kuras viņiem pienāktos, ja viņi neiestātos Savienības dienestā (spriedums, 2021. gada 4. februāris, Ministre de la Transition écologique et solidaire un Ministre de l’Action un des Comptes publics, C‑903/19, EU:C:2021:95, 34. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

36

Šādas sekas nevar tikt pieļautas, ņemot vērā lojālas sadarbības un palīdzības pienākumu, kas dalībvalstīm ir pret Savienību un kas izteikts LES 4. panta 3. punktā paredzētajā pienākumā veicināt tās mērķu sasniegšanu (spriedums, 2021. gada 4. februāris, Ministre de la Transition écologique et solidaire un Ministre de l’Action un des Comptes publics, C‑903/19, EU:C:2021:95, 35. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

37

Otrkārt, Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta mērķis ir panākt, lai tiesības, ko ierēdņi ieguvuši dalībvalstī, neraugoties uz šo tiesību, iespējams, ierobežoto vai pat nosacīto vai nākotnes raksturu, vai to nepietiekamību tūlītējai pensijas saņemšanai, varētu tikt saglabātas ieinteresētā ierēdņa labā un tikt ņemtas vērā pensiju sistēmā, kurā tas ir apdrošināts savas profesionālās karjeras beigās (spriedums, 1981. gada 20. oktobris, Komisija/Beļģija, 137/80, EU:C:1981:237, 12. punkts).

38

No šiem apsvērumiem izriet, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā paredzētās iespējas mērķis ir piešķirt ierēdņiem tiesības, kuru izmantošana atkarīga tikai no viņu pašu izvēles (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1981. gada 20. oktobris, Komisija/Beļģija, 137/80, EU:C:1981:237, 13. punkts, un 2015. gada 10. septembris, Wojciechowski, C‑408/14, EU:C:2015:591, 52. punkts).

39

Tā kā Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā nav paredzēta iespēja atsaukt šajā tiesību normā paredzēto iespēju, lēmums par pensijas tiesību nodošanu ESIPS ir galīgs un neatsaucams. To apstiprina fakts, ka jauna pensijas tiesību nodošana var notikt tikai 11. panta 1. punktā paredzētajos gadījumos, kuros ir paredzēta ieinteresētās personas dienesta attiecību izbeigšana.

40

Tomēr tas, ka lēmums nodot pensijas tiesības, kas iegūtas pirms stāšanās darbā Savienībā, ir galīgs un neatsaucams, tomēr nav pretrunā Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta mērķiem, proti, iegūto tiesību saglabāšanai un Eiropas civildienesta pievilcībai.

41

Proti, attiecībā uz iegūto tiesību saglabāšanu jānorāda, ka izdienas gadi, kas iegūti pirms stāšanās darbā Savienībā, ļauj palielināt dienesta gadu skaitu, kas tiek ņemti vērā, lai noteiktu pēdējās pamatalgas procentuālo daļu, kura veidos vecuma pensiju, un tādējādi ātrāk sasniegt 70 % no pēdējās pamatalgas ierobežojumu, kas noteikts Civildienesta noteikumu 77. panta otrajā daļā. Tāpēc no tā nevar atskaitīt iegūto tiesību zaudējumu.

42

Šajā ziņā jāprecizē, ka, lai gan iespēja nodot pensijas tiesības, kas iegūtas pirms stāšanās darbā Savienībā, attiecīgajam ierēdnim garantē, ka ESIPS šīs tiesības tiks ņemtas vērā, šī iespēja viņam tomēr nesniedz nekādu pārliecību, ka šīs ņemšanas vērā rezultātā tiks palielināts viņa pensijas apmērs, lai tas pilnībā atbilstu nodotajam kapitālam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 4. maijs, KY/Tiesa, C‑100/22 P, EU:C:2023:377, 69. punkts).

43

Attiecībā uz civildienesta pievilcību jāatgādina, ka ar tiesību uz pensiju nodošanu ierēdnim ir piešķirta iespēja, kas viņam jāizmanto, pārzinot lietas apstākļus.

44

Tāpēc neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka pensijas tiesību nodošana notiek, Eiropas iestādēm pārņemot šīs tiesības dienā, kad ierēdnis pensionējas, vai ka minētās tiesības uz pensiju ESIPS tiek nodotas dienā, kad ierēdnis ir lūdzis veikt šādu nodošanu, šīs pašas tiesības abos gadījumos tiek ņemtas vērā un Eiropas civildienesta pievilcība abos šajos gadījumos nekādi netiek traucēta.

45

Līdz ar to Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā izvirzīto mērķu ievērošana neprasa paredzēt tiesības atsaukt pieteikumu par pensijas tiesību, kas iegūtas pirms stāšanās darbā Savienībā, nodošanu līdz dienai, kad stājas spēkā Eiropas iestāžu šo tiesību pārņemšana.

46

Šī interpretācija nevar atšķirties, ņemot vērā lojālas sadarbības principu, kas izpaužas LES 4. pantā paredzētajā pienākumā atvieglot Savienībai tās uzdevumu izpildi.

47

Proti, kā norāda Komisija, šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu īpatnība ir tāda, ka Beļģijas Karaliste ir vēlējusies izpildīt savus pienākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, ar 1991. gada 21. maija likumu izveidojot tiesību pārņemšanas mehānismu, ar kuru Eiropas iestādes pārņem vecuma pensiju summas atbilstoši savu pensionēto ierēdņu valsts sistēmai, nevis pārņem tās uzreiz datumā, kurā šie ierēdņi ir lūguši nodot savas tiesības. Šī likuma mērķis bija izbeigt pienākumu neizpildes procedūru, ko Komisija bija uzsākusi par to, ka Beļģijas Karaliste nebija izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu, un šīs procedūras noslēgumā Beļģijas Karalistei tika divreiz piespriests sods ar 1981. gada 20. oktobra spriedumu Komisija/Beļģija (137/80, EU:C:1981:237) un 1989. gada 3. oktobra spriedumu Komisija/Beļģija (383/85, EU:C:1989:356). Tā kā tiesību pārņemšanas mehānisms, kas paredzēts 1991. gada 21. maija likumā, ļauj efektīvi saglabāt no SFP iegūtās tiesības pēc to nodošanas ESIPS, no tā izriet, ka Beļģijas Karaliste ir ievērojusi lojālas sadarbības principu.

48

Attiecībā uz argumentu par nepamatotu iedzīvošanos jāatgādina, ka Civildienesta noteikumu 77. pantā paredzētā vecuma pensija, kā izriet no šī panta pirmās daļas un Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 2. panta, tiek aprēķināta, pamatojoties uz ierēdņa uzkrāto iemaksu gadu kopējo skaitu, kam – attiecīgā gadījumā šajā tiesību normā noteiktā maksimālā apmēra robežās – piemēro Civildienesta noteikumu 77. panta otrajā daļā paredzēto procentuālo daļu.

49

Šie iemaksu gadi atbilst laikposmam, kurā attiecīgais ierēdnis bija Savienības dienestā, un Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā ierēdnim ir dota iespēja nodot ESIPS pensijas tiesības, kuras viņš ir ieguvis pirms dienesta sākšanas Savienībā, lai šīs tiesības, kas tiek finansētas ar atbilstošajiem iemaksu gadiem, varētu tikt ņemtas vērā, aprēķinot piešķiramās pensijas apmēru (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 4. maijs, KY/Tiesa, C‑100/22 P, EU:C:2023:377, 60. punkts).

50

Jāpiebilst, ka ESIPS vērā ņemamo iemaksu gadu skaita aprēķināšanas metode pēc pensijas tiesību, kas iegūtas saskaņā ar valsts shēmu, nodošanas ir balstīta uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā paredzētajiem parametriem.

51

Atbilstoši šī sprieduma 42. punktā atgādinātai judikatūrai – lai gan iespēja nodot pensijas tiesības, kas iegūtas pirms stāšanās darbā Savienībā, attiecīgajam ierēdnim garantē, ka šīs tiesības ESIPS tiks ņemtas vērā, šī iespēja viņam tomēr nesniedz nekādu pārliecību, ka ar šo ņemšanu vērā tiks palielināts viņa pensijas apmērs, lai tas pilnībā atbilstu nodotajam kapitālam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 4. maijs, KY/Tiesa, C‑100/22 P, EU:C:2023:377, 69. punkts).

52

Proti, veikto iemaksu summa nav saistīta ar saņemtās pensijas apmēru proporcionālā veidā, jo šī summa tiek aprēķināta, pamatojoties uz kopējo iemaksu gadu skaitu, tostarp to gadu skaitu, kas uzkrāti pirms stāšanās darbā Eiropas iestādēs un kam tiek piemērota procentuālā daļa un attiecīgā gadījumā maksimālā apmēra ierobežojums saskaņā ar Civildienesta noteikumu 77. pantu (spriedums, 2025. gada 27. februāris, OA/Parlaments, C‑32/24 P, EU:C:2025:118, 50. punkts). Proti, ESIPS ir organizēta, pamatojoties uz solidaritātes principu, un tā nav izstrādāta tādējādi, ka ierēdņa vai darbinieka saņemtā pensija precīzi atbilstu šajā shēmā veikto iemaksu summai.

53

Šajā ziņā nevar uzskatīt, ka 1991. gada 21. maija likumā paredzētais ESIPS tiesību pārņemšanas mehānisms izraisa Eiropas iestāžu nepamatotu iedzīvošanos tikai tādēļ, ka pensijas tiesības, kas iegūtas pirms stāšanās darbā Savienības iestādē, brīdī, kad ierēdnis pieņem lēmumu nodot pensijas tiesības, tiek nodotas ESIPS drīzāk maksājumu veidā pa daļām, nevis kapitāla veidā. Šis apstāklis neietekmē prasītāja tiesības uz pensiju un tās pensijas aprēķinu, ko viņam izmaksā ESIPS.

54

Vēl jāprecizē, ka 1999. gada 10. novembra spriedums Kristensen u.c./Padome (T‑103/98, T‑104/98, T‑107/98, T‑113/98 un T‑118/98, EU:T:1999:289), uz kuru atsaucas iesniedzējtiesa, attiecas uz jautājumu, kas atšķiras no šajā lietā uzdotā jautājuma. Proti, šis spriedums attiecās uz Eiropas Savienības Padomes pieņemtajiem vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem, saskaņā ar kuriem iemaksu gadu skaits, kas jāņem vērā, lai noteiktu izdienas pensiju, tika aprēķināts, pamatojoties uz visu pārskaitīto summu, un šis skaits nevar pārsniegt gadu skaitu, kuru laikā ieinteresētā persona bija piesaistīta citām pensiju shēmām pirms stāšanās amatā Savienībā. Lietā, kurā taisīts minētais spriedums un kura attiecās uz Padomes ierēdni, iemaksu gadu skaits, kas jāņem vērā attiecībā uz laikposmu pirms stāšanās dienestā, pamatojoties uz nodoto kapitālu, saskaņā ar šīs iestādes pieņemtajiem vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem bija ierobežots ar to gadu skaitu, kuru laikā ieinteresētā persona bija piesaistīta citām pensiju shēmām pirms tās stāšanās amatā Savienības dienestā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 4. maijs, KY/Tiesa, C‑100/22 P, EU:C:2023:377, 70. punkts). Taču pamatlietā nodotās pensijas tiesības tika ņemtas vērā pilnībā. Tātad šim Vispārējās tiesas spriedumam nav nozīmes, lai atbildētu uz uzdoto jautājumu.

55

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts un LES 4. panta 3. punktā nostiprinātais lojālas sadarbības princips jāinterpretē tādējādi, ka tie neliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru Savienības ierēdņa lēmums nodot ESIPS pensijas tiesības, kas iegūtas valsts pensiju shēmā pirms stāšanās darbā Savienībā, nav atsaucams, ja šajā tiesiskajā regulējumā ir paredzēta nevis šādu tiesību uz pensiju faktiska nodošana šī lēmuma pieņemšanas dienā, bet gan Savienības iestāžu īstenotā to tiesību pārņemšana, kas iegūtas kopš datuma, kurā ierēdnis var pretendēt uz vecuma pensiju, ja vien nodotās tiesības uz pensiju tiek faktiski ņemtas vērā piešķirtās pensijas apmēra aprēķinā.

Par tiesāšanās izdevumiem

56

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.