EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 2.10.2025

COM(2025) 593 final

2025/0312(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 472/2013 attiecībā uz to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ņemot vērā iepriekš minēto, šā priekšlikuma mērķis, pirmkārt, ir nodrošināt saskaņotību starp Regulu (ES) Nr. 472/2013 un reformēto Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmu. Otrkārt, priekšlikuma mērķis ir atspoguļot institucionālās norises, kas notikušas kopš 2013. gada, tostarp attiecībā uz VUM izveidi un faktu, ka EFSI vairs nevar iesaistīties jaunās finansēšanas programmās. Treškārt, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 472/2013 piemērošanā gūto pieredzi, priekšlikuma mērķis ir arī precizēt pastiprinātas uzraudzības piemērošanu tādos gadījumos, kad dalībvalsts, kuras naudas vienība ir euro, saņem finansiālo palīdzību piesardzības pasākumu veidā, skaidri sasaistot šīs uzraudzības piemērošanu ar atbalstu piesardzības pasākumu veidā, kam nepieciešams pieņemt jaunus politikas pasākumus. Tāpat priekšlikuma mērķis ir precizēt pēc programmas darbības beigām veiktās uzraudzības mērķi un darbības jomu, lai palielinātu tās saskaņotību ar reformēto Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmu, kā arī panāktu mērķtiecīgu racionalizāciju, izvairoties no ziņošanas prasību dublēšanās.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ierosinātie grozījumi Regulā (ES) Nr. 472/2013 atbilst spēkā esošajiem politikas noteikumiem attiecīgajā politikas jomā, ņemot vērā būtiskās izmaiņas, kas regulatīvajā vidē notikušas kopš tās pieņemšanas 2013. gadā. ES ekonomikas pārvaldības sistēma, kas stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī pēc grozījumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 un Regulas (ES) 2024/1263 pieņemšanas, ievieš svarīgas izmaiņas Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā, un ierosinātie grozījumi Regulā (ES) Nr. 472/2013 nodrošina saskaņotību ar šīm izmaiņām. Konkrētāk, ierosinātajos grozījumos ir ņemta vērā vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna ieviešana un mijiedarbība ar pastiprinātas uzraudzības procedūru, kā noteikts Regulas (ES) 2024/1263 32. pantā. Turklāt ierosinātie grozījumi ir saskaņā ar VUM izveidi atbilstoši Padomes Regulai (ES) Nr. 1024/2013.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums grozīt regulu veicinās Komisijas vienkāršošanas programmu, kuras mērķis ir sekmēt konkurētspēju un aizsargāt ekonomiskos, sociālos un vides mērķus, samazinot regulatīvo slogu un vienkāršojot ES tiesību aktus un tādējādi atvieglojot to īstenošanu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Eurozonas ekonomikas un finanšu stabilitātei ir Savienības dimensija, jo makroekonomiskās nelīdzsvarotības un finansiālo grūtību ietekme vienā dalībvalstī var ietekmēt visu eurozonu. Ņemot vērā Eiropas ekonomikas savstarpējo saistību, dalībvalstis vienas pašas nespētu veikt pietiekamus pasākumus saistībā ar ekonomiskās nestabilitātes komplekso un pārrobežu ietekmi. Turklāt grozījumu mērķus, proti, nodrošināt saskaņotību ar reformēto ES ekonomikas pārvaldības sistēmu un racionalizēt šo sistēmu, nevar sasniegt dalībvalstu līmenī, jo tiem vajadzīgas izmaiņas ES tiesību aktos. Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā.

•Proporcionalitāte

Priekšlikumā ir ievērots LES 5. pantā noteiktais proporcionalitātes princips, jo tā mērķis ir atjaunināt un pilnveidot esošo satvaru pastiprinātai uzraudzībai, makroekonomikas korekciju programmām un pēc programmas darbības beigām veiktajai uzraudzībai, vienlaikus nodrošinot, ka ierosinātie pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šo mērķu sasniegšanai. Priekšlikumā izklāstītās politikas izvēles, piemēram, precizēt uzraudzības pēc programmas darbības beigām mērķus un panākt, lai pastiprināta uzraudzība būtu reaģētspējīgāka uz riskiem, ir izstrādātas, lai novērstu konkrētus trūkumus un ierobežojumus, kas konstatēti pašreizējā regulējumā. Šīs izmaiņas ir vajadzīgas, lai sasniegtu mērķus novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, nodrošināt eurozonas finanšu stabilitāti un veicināt ekonomisko konverģenci. Priekšlikums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai panāktu ES ekonomikas pārvaldības sistēmas konsekvenci un tās vienkāršošanu, jo tā pamatā ir esošās struktūras un procesi un ar to ievieš mērķtiecīgus pielāgojumus, lai risinātu konkrētas problēmas – tādas kā, piemēram, skaidru mērķu trūkums uzraudzībai pēc programmas darbības beigām un nepieciešamība pēc diferencētākiem uzraudzības režīmiem.

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Kopš Regulas (ES) Nr. 472/2013 pieņemšanas Eiropas Revīzijas palāta 2021. gadā nāca klajā ar Īpašo ziņojumu Nr. 18/2021 par to, kā Komisija uzrauga dalībvalstis, kuras beidz īstenot makroekonomikas korekciju programmu. Šajā ziņojumā tika ieteikts racionalizēt un uzlabot pēcprogrammas uzraudzības tvērumu un procedūru, lai izvairītos no ziņošanas dublēšanās un ierobežotu administratīvo slogu dalībvalstu iestādēm.

Starp Komisiju un dalībvalstīm Ekonomikas un finanšu komitejā (EFK) un Eurogrupas jautājumu darba grupā ir notikušas diskusijas par galvenajiem elementiem Regulas (ES) Nr. 472/2013 grozījumos, kurās dalībvalstis pauda gatavību izskatīt Komisijas iesniegtus vienkāršošanas priekšlikumus. Turklāt notika diskusija ar Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro komiteju, kurā tika uzsvērti vienkāršošanas paketes mērķi, proti, nodrošināt juridisko skaidrību un mērķtiecīgu vienkāršošanu, un iezīmēti Regulas (ES) Nr. 472/2013 grozījumu galvenie elementi, līdzīgi informācijai, kas dalībvalstīm sniegta attiecīgajās komitejās.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

Ar šo priekšlikumu netiek izveidots jauns instruments, bet tiek grozīts spēkā esošais tiesību akts, lai nodrošinātu to eurozonas dalībvalstu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības, ekonomiskās un budžeta uzraudzības konsekvenci ar citiem reformētās ES ekonomikas pārvaldības sistēmas elementiem. Priekšlikuma mērķis ir arī vienkāršot esošās procedūras un samazināt ziņošanas prasības dalībvalstīm. Ierosinātie grozījumi koncentrējas uz mērķtiecīgām izmaiņām spēkā esošajā Regulā (ES) Nr. 472/2013. Kā minēts iepriekšējā iedaļā, kas veltīta subsidiaritātes principa ievērošanai, nav citu iespēju novērst šīs neatbilstības starp šo regulu un citiem regulējuma elementiem. Šo iemeslu dēļ netika veikts oficiāls ietekmes novērtējums.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

Šim priekšlikumam nav ietekmes uz pamattiesībām.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē ES budžetu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Turklāt ierosināto Regulas (ES) Nr. 472/2013 grozījumu mērķis ir kliedēt bažas par to, ka pašreizējā pastiprinātas uzraudzības koncepcija var atturēt dalībvalstis vajadzības gadījumā lūgt finansiālo palīdzību piesardzības pasākumu veidā. Lai panāktu līdzsvaru starp efektīvu uzraudzību un nepieciešamību izvairīties no tā, ka dalībvalstis atturas vajadzības gadījumā lūgt palīdzību piesardzības pasākumu veidā, grozījumu mērķis ir precizēt apstākļus, kādos pastiprināta uzraudzība attiecas uz dalībvalstīm, kas saņem finansiālo palīdzību piesardzības pasākumu veidā. Konkrētāk, ar 2. un 3. pantu ir ierosināts, ka pastiprinātu uzraudzību būtu automātiski jāsāk piemērot tikai tad, ja dalībvalsts saņem finansiālu palīdzību, kam nepieciešams pieņemt jaunus politikas pasākumus, neatkarīgi no tā, vai palīdzību sniedz citas dalībvalstis, trešās valstis, EFSM, ESM vai starptautiskas finanšu iestādes, piemēram, SVF. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm, kas saņem ar nosacījumiem saistītu finansiālu palīdzību, piemēram, ESM paaugstinātu nosacījumu kredīta līniju (ECCL), kā noteikts Līguma par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi 14. pantā, būtu jāpiemēro pastiprināta uzraudzība, pat ja palīdzība vēl netiek izmantota. Attiecībā uz jauniem instrumentiem ESM finansiālās palīdzības sniegšanai piesardzības pasākumu veidā Komisijai katrā atsevišķā gadījumā būtu jāizvērtē, vai šādas palīdzības saņemšana attaisno pastiprinātas uzraudzības piemērošanu, tādējādi nodrošinot niansētāku un mērķtiecīgāku pieeju uzraudzībai. Komisijai joprojām ir papildu iespēja pēc saviem ieskatiem pakļaut dalībvalstis pastiprinātai uzraudzībai, ja tas ir pamatoti.

Ierosinātās 14. panta izmaiņas precizē uzraudzības pēc programmas darbības beigām tvērumu un mērķi, kad šī uzraudzība būtu koncentrēta uz finansiālo palīdzību saņēmušo dalībvalstu atmaksāšanas spējas uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī tādu būtisku reformu īstenošanu, kuras vēl nav iekļautas valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā. Uzraudzības rezultātā arī tiks noteikts, vai ir vajadzīgi korektīvi pasākumi, lai mazinātu jebkādus atmaksāšanu apdraudošus riskus. Precizējot pēc programmas darbības beigām veiktās uzraudzības mērķus un ievirzi, grozītajā regulā ir paredzēta vienkāršota un samērīga sistēma to dalībvalstu uzraudzībai, kuras beidz īstenot makroekonomikas korekciju programmu.

Turklāt ar grozījumiem ievieš pēc programmas darbības beigām piemērojamās uzraudzības daudzpakāpju sistēmu, kas diferencē pārbaudes līmeni atkarībā no atmaksāšanu apdraudošā riska un no koriģējošu pasākumu nepieciešamības. Tas nodrošina reaģētspējīgāku un mērķtiecīgāku pieeju uzraudzībai pēc programmas darbības beigām. Šīs sistēmas galvenā iezīme ir īpašs izvērtējums par dalībvalsts spēju atmaksāt saņemto finansiālo palīdzību; šo izvērtējumu Komisija veiks, kad uzraudzība pēc programmas darbības beigām būs piemērota piecus gadus. Šajā izvērtējumā tiks ņemti vērā tādi faktori kā parāda atmaksājamība, parāda attiecība pret IKP, pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras, aizņemšanās nosacījumi un finanšu stabilitātes nosacījumi. Ja Komisija secina, ka atmaksāšanu neapdraud būtiski riski, un pēc tam, kad Ekonomikas un finanšu komiteja ir sniegusi atzinumu, ar konkrētiem nosacījumiem būtu iespējams apturēt regulāros izvērtējumus uz pieciem gadiem. Tas atvieglo resursu efektīvāku izmantošanu, lai atbalstītu dalībvalstu centienus beigt īstenot makroekonomikas korekciju programmu un veicinātu efektīvāku un mērķtiecīgāku uzraudzības pēc programmas darbības beigām piemērošanu saskaņā ar Komisijas vispārējiem vienkāršošanas centieniem.

Jaunajā 18.a pantā ir paredzēts izveidot administratīvās vienošanās starp Komisiju un attiecīgajiem finansiālās palīdzības sniedzējiem eurozonas dalībvalstīm, tostarp ESM. Šo vienošanos mērķis ir veicināt ciešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp Komisiju un šiem palīdzības sniedzējiem, tādējādi nodrošinot koordinētu un saskaņotu pieeju ekonomikas uzraudzībai un finansiālajai palīdzībai.

Tiek ierosināts atcelt Regulas (ES) Nr. 472/2013 piemērošanu dalībvalstīm, kas saņēma finansiālo palīdzību 2013. gada 30. maijā (16. pants), un pārejas noteikumus (17. pants), jo tie ir novecojuši.

Visbeidzot, Regulas (ES) Nr. 472/2013 turpmākās darbības pārskatīšanas tika saskaņotas ar Regulas (ES) 2024/1263 darbības pārskatīšanām (19. pants).

2025/0312 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 472/2013 attiecībā uz to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 136. pantu saistībā ar 121. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 5 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 472/2013 6 ir paredzēti noteikumi to dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanai, kuru naudas vienība ir euro, ja a) minētajām dalībvalstīm ir vai draud nopietnas grūtības saistībā ar to finanšu stabilitāti vai publisko finanšu stabilitāti, kuras varētu negatīvi ietekmēt citas eurozonas dalībvalstis; vai b) minētās dalībvalstis pieprasa vai saņem finansiālu palīdzību.

(2)Savienības ekonomikas pārvaldības sistēma tika reformēta 2024. gadā. Reformas uzdevums ir veicināt iedarbīgu ekonomikas uzraudzību, kas balstīta uz kopēju sistēmu, kura nodrošina vienlīdzīgu attieksmi un daudzpusēju politikas koordināciju. Reformas mērķi bija turpināt veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses, stabilu un iekļaujošu izaugsmi un noturību, izmantojot reformas un investīcijas, novērst pārmērīga budžeta deficīta rašanos un stiprināt valstu atbildību. Lai sasniegtu šos mērķus, ar reformu tika ieviesti jauni jēdzieni un veiktas izmaiņas Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas struktūrā. Reforma tika īstenota, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1263 7 , Padomes Regulu (ES) 2024/126 8 4 un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1265 9 .

(3)Komisija savā 2025. gada 11. februāra paziņojumā “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa: paziņojums par īstenošanu un vienkāršošanu” 10 izklāstīja redzējumu par īstenošanas un vienkāršošanas programmu, kuras mērķis ir palielināt konkurētspēju un aizsargāt ekonomiskos, sociālos un vides mērķus, samazinot regulatīvo slogu un vienkāršojot ES tiesību aktus un tādējādi atvieglojot to īstenošanu.

(4)Saistībā ar Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas 2024. gada reformu un nolūkā vienkāršot, konsolidēt un kodificēt tiesību aktus ir vajadzīgi grozījumi Regulā (ES) Nr. 472/2013, lai nodrošinātu saskaņotību ar citiem ekonomikas pārvaldības sistēmas aktiem un veicinātu tās racionalizēšanu un vienkāršošanu.

(5)2024. gada reformas stūrakmens ir valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, kas ieviesti ar Regulu (ES) 2024/1263. Tie aizstāja stabilitātes un konverģences programmas un valsts reformu programmas, tādējādi apvienojot katras dalībvalsts fiskālās, reformu un investīciju saistības vienotā sistēmā. Regula (ES) Nr. 472/2013 būtu jāgroza, lai ņemtu vērā valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu ieviešanu vienotajā sistēmā. Izstrādājot makroekonomikas korekciju programmu, būtu pienācīgi jāņem vērā pienākumi, kas izriet no valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna, lai nodrošinātu saskaņotu un efektīvu pieeju dalībvalsts fiskālo un makroekonomisko problēmu risināšanai. Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 32. pantu – ja dalībvalstij piemēro makroekonomikas korekciju programmu, tai nebūtu jāpieprasa iesniegt valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu vai gada progresa ziņojumu.

(6)Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI) eurozonas valstis 2010. gada jūnijā izveidoja kā pagaidu mehānismu krīzes pārvarēšanai. No 2013. gada 1. jūlija EFSI vairs nevar tikt iesaistīts jaunās finansēšanas programmās. Regula (ES) Nr. 472/2013 būtu jāgroza, lai to ņemtu vērā.

(7)Pieredze liecina, ka pašreizējā pastiprinātas uzraudzības koncepcija var atturēt dalībvalstis lūgt finansiālo palīdzību piesardzības pasākumu veidā un var būt par iemeslu nepamatotai papildu uzraudzības piemērošanai. Lai panāktu līdzsvaru starp vajadzību pēc efektīvas uzraudzības un nepieciešamību izvairīties no tā, ka dalībvalstis atturas vajadzības gadījumā lūgt palīdzību piesardzības pasākumu veidā, Regula (ES) Nr. 472/2013 būtu jāgroza, precizējot apstākļus, kādos piemēro pastiprinātu uzraudzību, ja dalībvalsts saņem finansiālo palīdzību piesardzības pasākumu veidā.

(8)Dalībvalstij, kas no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (“EFSM”), Eiropas Stabilizācijas mehānisma (“ESM”) vai citas attiecīgas starptautiskas finanšu iestādes, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (“SVF”), saņem finansiālu palīdzību piesardzības pasākumu veidā, kam nepieciešams pieņemt jaunus politikas pasākumus, būtu jāpiemēro pastiprināta uzraudzība saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 472/2013, tostarp, ja minētā finansiālā palīdzība vēl netiek izmantota. Saistībā ar ESM paaugstinātu nosacījumu kredīta līniju (ECCL) ir nepieciešams pieņemt šādus jaunus politikas pasākumus, un tādējādi dalībvalstij, kas saņem šādu finansiālu palīdzību piesardzības pasākumu veidā, būtu jāpiemēro pastiprināta uzraudzība. Attiecībā uz jauniem instrumentiem ESM finansiālās palīdzības sniegšanai piesardzības pasākumu veidā Komisijai katrā atsevišķā gadījumā būtu jāizvērtē, vai pastāv šādi jauni politikas pasākumi un vai šādas finansiālās palīdzības saņemšana dalībvalstī pati par sevi pamato pastiprinātas uzraudzības piemērošanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 472/2013.

(9)Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 11 Eiropas Centrālajai bankai (ECB) tika uzticēti īpaši uzdevumi saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību. Lai ievērotu minētajā regulā noteikto pienākumu sadalījumu starp ECB un iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, būtu jāprecizē Regulas (ES) Nr. 472/2013 noteikumi par informāciju vai uzraudzības pasākumiem attiecībā uz finanšu nozari.

(10)Regulā (ES) Nr. 472/2013 paredzēts, ka dalībvalstij, kas beidz īstenot makroekonomikas korekciju programmu, piemēro pēcprogrammas uzraudzību, līdz ir atmaksāti 75 % no saņemtās finansiālās palīdzības. Eiropas Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 18/2021 12 ir konstatējusi dažus trūkumus uzraudzības pēc programmas darbības beigām efektivitātē, tostarp skaidras ievirzes un mērķu trūkumu, kā arī pārklāšanos ar citiem ekonomikas uzraudzības procesiem, piemēram, Eiropas pusgadu.

(11)Ņemot vērā minētos konstatējumus, Regula (ES) Nr. 472/2013 ir jāgroza, lai precizētu uzraudzības pēc programmas darbības beigām mērķi un tvērumu nolūkā palielināt tās saskaņotību ar Eiropas ekonomikas pārvaldības sistēmu un izvairīties no ziņošanas prasību dublēšanās. Konkrētāk, uzraudzībai pēc programmas darbības beigām būtu jākoncentrējas uz attiecīgās dalībvalsts saņemtās finansiālās palīdzības atmaksāšanas spējas uzraudzību un izvērtēšanu, ņemot vērā dalībvalsts ekonomisko, budžeta un finansiālo stāvokli. Minētajai uzraudzībai būtu jāattiecas arī uz konkrētu reformu īstenošanu tādā mērā, cik tās vēl nav pakļautas uzraudzībai saskaņā ar valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu. Visbeidzot, uzraudzībā pēc programmas darbības beigām būtu jānosaka, vai ir vajadzīgi korektīvi pasākumi, lai mazinātu ar saņemtās finansiālās palīdzības atmaksāšanu saistītos riskus.

(12)Ir jāgroza arī Regula (ES) Nr. 472/2013, lai uzraudzību pēc programmas darbības beigām labāk samērotu ar riskiem, ieviešot daudzpakāpju uzraudzības sistēmu, kurā tiek diferencēts pārbaudes līmenis atkarībā no saņemtās finansiālās palīdzības atmaksāšanu apdraudošā riska un vajadzības pēc korektīviem pasākumiem. Komisijai vajadzētu atļaut veikt īpašu izvērtējumu par dalībvalsts spēju atmaksāt saņemto finansiālo palīdzību pēc tam, kad pēcprogrammas uzraudzība ir tikusi piemērota piecus gadus. Ja Komisija secina, ka vidējā termiņā nepastāv būtiski riski dalībvalsts spējai atmaksāt finansiālo palīdzību, vajadzētu būt iespējai uz pieciem gadiem apturēt regulāros izvērtējumus ar nosacījumu, ka apstākļi būtiski nemainās. Pirms izvērtējuma pabeigšanas Komisijai būtu jālūdz Ekonomikas un finanšu komitejas atzinums.

(13)Lai, īstenojot Regulu (ES) Nr. 472/2013, nodrošinātu ciešu sadarbību ar ESM un citām attiecīgām starptautiskām finanšu iestādēm, Komisijai būtu jāturpina censties izveidot nepieciešamās administratīvās vienošanās. Šādas vienošanās palīdz nodrošināt, ka dažādu finansiālās palīdzības sniegšanā iesaistīto iestāžu un struktūru darbības ir koordinētas un savstarpēji pastiprinošas.

(14)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 472/2013,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 472/2013 groza šādi:

(1)regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu: 

“b) pieprasa vai saņem finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM), Eiropas stabilizācijas mehānisma (ESM) vai citas attiecīgas starptautiskas finanšu iestādes, kā piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).”;

(2)regulas 2. pantu groza šādi:

(a)panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja dalībvalsts no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, no EFSM, ESM vai no citas attiecīgas starptautiskas finanšu iestādes, kā, piemēram, SVF, saņem finansiālu palīdzību piesardzības pasākumu veidā, kam nepieciešams pieņemt jaunus politikas pasākumus, Komisija attiecīgajai dalībvalstij piemēro pastiprinātu uzraudzību.”;

(b)panta 4. un 5. punktu svītro;

(3)regulas 3. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalsts, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību, apspriežoties un sadarbojoties ar Komisiju, kas rīkojas saziņā ar ECB, EUI, ESRK un attiecīgā gadījumā ar SVF, pieņem pasākumus, kuru mērķis ir vērsties pret grūtību cēloņiem vai potenciālajiem cēloņiem. To darot, dalībvalsts ņem vērā visus ieteikumus, kas tai adresēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1263*, Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1467/97** vai Regulu (ES) Nr. 1176/2011.

______________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (OV L, 2024/1263, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1263/oj ).

** Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1997/1467/oj ).”;

(b)panta 2. punktu svītro;

(c)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Dalībvalsts, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību, pēc Komisijas pieprasījuma:

(a)ievērojot noteikto regularitāti, paziņo Komisijai, ECB un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 35. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 attiecīgajām EUI neapkopotu informāciju par savu finanšu sistēmu, tostarp jebkādu saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu veikto stresa testu vai jutīguma analīzes rezultātus;

(b)pēc vajadzības veic stresa testus vai jutīguma analīzi ECB, kas veic uzraudzības funkcijas, uzraudzībā vai atbilstīgā gadījumā attiecīgo EUI uzraudzībā, lai izvērtētu finanšu sektora spēju pretoties dažādiem makroekonomiskiem un finansiāliem satricinājumiem, ievērojot norādes, ko Komisija un ECB ir sniegušas saziņā ar attiecīgajām EUI un ESRK;

(c)tiek pakļauta prasībai regulāri tikt izvērtētai attiecībā uz tās spējām īstenot finanšu sektora uzraudzību, ko konkrētas salīdzinošas izvērtēšanas ietvaros veic ECB, kas veic uzraudzības funkcijas, vai atbilstīgā gadījumā attiecīgā EUI;

(d)paziņo Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 uzraudzītu makroekonomisko nelīdzsvarotību;

(e)paziņo Komisijai visu budžeta uzraudzībai nepieciešamo informāciju.

Piemērojot šā punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu, ievēro pienākumu sadalījumu, kas noteikts Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013* 6. pantā.

Attiecīgā gadījumā ECB, pildot uzraudzības funkcijas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, un attiecīgās EUI sadarbībā ar ESRK sagatavo izvērtējumu par finanšu sistēmas iespējamo neaizsargātību un iesniedz šo izvērtējumu Komisijai (tik bieži, cik norādījusi Komisija) un ECB.

Komisija, ECB un attiecīgās EUI visu tām paziņoto neapkopoto informāciju uzskata par konfidenciālu.

______________

* Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1024/oj).”;

(d)panta 4. punktu svītro;

(e)panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

(a)“Parasti katru ceturksni Komisija paziņo savu izvērtējumu Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai un EFK. Minētajā izvērtējumā tā jo īpaši pārbauda to, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi.”;

(4)regulas 5. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalsts, kas iecerējusi pieprasīt finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, ESM vai citas attiecīgas starptautiskās finanšu iestādes, piemēram, SVF, nekavējoties informē par šo nodomu Eurogrupas jautājumu darba grupas priekšsēdētāju, par ekonomikas un monetārajiem jautājumiem atbildīgo komisāru un ECB priekšsēdētāju.”;

(5)regulas 6. panta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām:

“Ja dalībvalsts pieprasa finansiālo palīdzību no EFSM vai ESM, Komisija saziņā ar ECB un, ja iespējams, ar SVF izvērtē minētās dalībvalsts valdības parāda atmaksājamību un tās faktiskās vai potenciālās finansējuma vajadzības. Ja finansiālo palīdzību paredzēts sniegt no ESM, Komisija minēto izvērtējumu iesniedz Eurogrupas jautājumu darba grupai, un ja finansiālo palīdzību paredzēts sniegt no EFSM, to iesniedz EKF.

Valdības parāda atmaksājamības izvērtējumu veic, pamatojoties uz visticamāko makroekonomisko scenāriju vai piesardzīgāku scenāriju un budžeta prognozēm, izmantojot visjaunāko informāciju un pienācīgi ņemot vērā 3. panta 3. punktā minētā ziņojuma rezultātus. Komisija izvērtē arī makroekonomisku un finansiālu satricinājumu un nelabvēlīgu notikumu ietekmi uz valdības parāda atmaksājamību.”;

(6)regulas 7. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu groza šādi:

i) pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja dalībvalsts pieprasa finansiālo palīdzību no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, no EFSM, ESM vai SVF, tā, vienojoties ar Komisiju, kas darbojas saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā ar SVF, sagatavo projektu makroekonomikas korekciju programmai, kurā ir noteikti gada budžeta mērķi. Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 32. panta 2. punktu, ja dalībvalstij ir aktīvs valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns un ja šai dalībvalstij sāk piemērot makroekonomikas korekciju programmu, minēto valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu ņem vērā, izstrādājot makroekonomikas korekciju programmu.”;

ii) punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Ekonomisko korekciju programmas projektā ņem vērā praksi un institūcijas algu veidošanai.”;

(b)panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija nodrošina, ka saprašanās memorands, ko Komisija paraksta ESM vārdā, pilnībā atbilst makroekonomikas korekciju programmai, ko apstiprinājusi Padome.”;

(c)panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija reizi trijos mēnešos informē EKF par šādu progresu. Attiecīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas ar Komisiju un ECB. Tā jo īpaši sniedz Komisijai un ECB visu informāciju, ko tās uzskata par nepieciešamu makroekonomikas korekciju programmas īstenošanas uzraudzībai saskaņā ar 3. panta 3. punktu.”;

(d)panta 12. punkta trešo un ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz minētajiem instrumentiem Padome pēc Komisijas ieteikuma, pieņemot attiecīgajai dalībvalstij adresētu lēmumu, apstiprina galvenās politikas prasības, kuras ESM plāno iekļaut nosacījumos par tās finansiālo atbalstu, ciktāl minēto pasākumu saturs ietilpst Savienības kompetencē, kā noteikts Līgumos.

Komisija nodrošina, ka saprašanās memorands, ko Komisija paraksta ESM vārdā, pilnībā atbilst šādam Padomes lēmumam.”;

(7)regulas 10. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu svītro;

(b)panta 2. punktu groza šādi:

i) minētā punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) uz to neattiecas pienākums attiecīgā gadījumā iesniegt ziņojumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktu un 5. panta 1.a punktu;”;

ii) minētā punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) attiecībā uz šīs regulas 7. panta 4. punktā paredzēto uzraudzību – uz to neattiecas uzraudzība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 10. panta 1. punktu un 10.a pantu, un uzraudzība, kas ir saskaņā ar minētās regulas 4. panta 2. punktu un 6. panta 2. punktu pieņemta lēmuma pamatā.”;

(8)regulas 12. pantu svītro;

(9)regulas 14. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  Dalībvalstij piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, kamēr nav atmaksāti vismaz 75 % no finansiālās palīdzības, ko tā saņēmusi no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm, EFSM, ESM vai EFSI. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pagarināt pēc programmas darbības beigām veikto uzraudzību, ja ir pastāvīgi riski attiecīgās dalībvalsts spējai atmaksāt saņemto finansiālo palīdzību. Uzskata, ka Padome ir pieņēmusi Komisijas priekšlikumu, ja Padome neizlemj ar kvalificētu balsu vairākumu to noraidīt 10 dienu laikā, kopš to ir pieņēmusi Komisija.”;

(b)pantā iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

“1.a Kamēr dalībvalstij piemēro 1. punktā minēto uzraudzību pēc programmas darbības beigām, Komisija uzrauga un izvērtē visu turpmāk minēto:

(a)attiecīgās dalībvalsts spēju atmaksāt saņemto finansiālo palīdzību, ņemot vērā tās ekonomisko, budžeta un finansiālo stāvokli;

(b)neskarot Regulas (ES) 2024/1263 22. pantu – makroekonomikas korekciju programmā vai šīs regulas 7. panta 12. punktā minētajā Padomes lēmumā iekļauto reformu īstenošanu;

(c)nepieciešamību veikt korektīvus pasākumus, lai mazinātu riskus, kas apdraud attiecīgās dalībvalsts spēju atmaksāt saņemto finansiālo palīdzību.

1.b Parasti Komisija saziņā ar ECB ik pēc sešiem mēnešiem paziņo savu 1.a punktā minēto izvērtējumu Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai, EFK un attiecīgās dalībvalsts parlamentam.”;

(c)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, ievēro 3. panta 3. punkta prasības.”;

(d)iekļauj šādu 2.a un 2.b punktu:

“2.a Pēc tam, kad pēcprogrammas uzraudzība ir tikusi piemērota piecus gadus, Komisija var sagatavot īpašu izvērtējumu par attiecīgās dalībvalsts spēju atmaksāt saņemto finansiālo palīdzību. Sagatavojot minēto izvērtējumu, Komisija papildus ekonomikas, budžeta un finanšu stāvokļa analīzei, tostarp analīzei par valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna īstenošanu, ņem vērā visus turpmāk norādītos apstākļus: 

(a)vai vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP pārsniedz 90 %; 

(b)vai Padome, pamatojoties uz LESD 126. panta 6. punktu, ir nolēmusi, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts;  

(c)Komisijas veikto minētās dalībvalsts parāda atmaksājamības analīze;

(d)attiecīgās dalībvalsts aizņemšanās nosacījumi;

(e)finanšu stabilitātes nosacījumi attiecīgajā dalībvalstī. 

Komisija savu īpašo izvērtējumu paziņo Ekonomikas un finanšu komitejai. Pēc EFK atzinuma saņemšanas Komisija var uz pieciem gadiem apturēt 1.a punktā minētos izvērtējumus, ja tā secina, ka vidējā termiņā nepastāv būtiski riski attiecīgās dalībvalsts spējai atmaksāt saņemto finansiālo palīdzību.  

Komisija savus secinājumus par 1.a punktā minēto izvērtējumu apturēšanu paziņo Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai, EFK un attiecīgās dalībvalsts parlamentam. 

2.b Pēc 2.a punktā noteiktās procedūras pabeigšanas Komisija veic jaunu izvērtējumu saskaņā ar minēto punktu jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a)beidzoties apturēšanas termiņam;

(b)ja mainās kāds no 2.a punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem apstākļiem;

(c)ja kāds no 2.a punkta c), d) vai e) apakšpunktā minētajiem apstākļiem būtiski pasliktinās.”;

(e)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Komisija saziņā ar ECB veic pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, kā tas ir pamatoti 1.a, 2.a un 2.b punkta piemērošanas nolūkos.”;

(f)iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var piedāvāt iespēju attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai piedalīties viedokļu apmaiņā par progresu, kas panākts, veicot uzraudzību pēc programmas darbības beigām.”;

(10)svītro 16. un 17. pantu;

(11)iekļauj šādu 18.a pantu:

“18.a pants 

Administratīvas vienošanās ar ESM un citām attiecīgām finanšu iestādēm

 

Komisija cenšas izveidot nepieciešamās administratīvās vienošanās ar ESM un citām attiecīgām starptautiskām finanšu iestādēm, lai nodrošinātu ciešu sadarbību, veicot šajā regulā paredzētās darbības.”;

(12)regulas 19. panta otrās daļas c) punktu aizstāj ar šādu:

“c) šīs regulas ieguldījumu ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes un sociālās un ekonomiskās noturības sasniegšanā.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķi3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28

3.2.7.Trešo personu iemaksas28

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29

4.Digitālā dimensija29

4.1.Digitālās vajadzības30

4.2.Dati30

4.3.Digitālie risinājumi31

4.4.Sadarbspējas novērtējums31

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma 

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

1.3.2.Konkrētie mērķi

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.3.4.Snieguma rādītāji

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 13  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 ierobežots ilgums

–    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

 beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 14

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

–    ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

– struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Numurs	Dif./nedif. 15	no EBTA valstīm 16	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm 17	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Numurs	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Numurs

ĢD: <…….>						Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2021–2027
						2024		2025		2026		2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija		Saistības		(1a)										0.000
		Maksājumi		(2a)										0.000
Budžeta pozīcija		Saistības		(1b)										0.000
		Maksājumi		(2b)										0.000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 18
Budžeta pozīcija				(3)										0.000
KOPĀ apropriācijas <….> ĢD		Saistības		=1a+1b+3		0.000		0.000		0.000		0.000		0.000
		Maksājumi		=2a+2b+3		0.000		0.000		0.000		0.000		0.000
					Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2021–2027
					2024		2025		2026		2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības		(4)		0.000		0.000		0.000		0.000		0.000
	Maksājumi		(5)		0.000		0.000		0.000		0.000		0.000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem			(6)		0.000		0.000		0.000		0.000		0.000
KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības		=4+6		0.000		0.000		0.000		0.000		0.000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi		=5+6		0.000		0.000		0.000		0.000		0.000

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus 

Gads 2024

Gads 2025

Gads 2026

Gads 2027

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 19

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 20 …

- Iznākums

- Iznākums

- Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 …

- Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPSUMMAS

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0.000	0.000	0.000	0.000	0.000
Citi administratīvie izdevumi	0.000	0.000	0.000	0.000	0.000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0.000	0.000	0.000	0.000	0.000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0.000	0.000	0.000	0.000	0.000
Pārējie administratīvie izdevumi	0.000	0.000	0.000	0.000	0.000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0.000	0.000	0.000	0.000	0.000
KOPĀ	0.000	0.000	0.000	0.000	0.000

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 21

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS		Gads	Gads	Gads	Gads
		2024	2025	2026	2027
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	0	0
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	- galvenajā birojā	0	0	0	0
	- Savienības delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	0	0	0

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

	Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla	Ārkārtas papildu personāls*
		Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas vai pētniecības	Tiks finansēts no BA pozīcijas	Tiks finansēts no maksām
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas			Neattiecas
Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki
Ārštata darbinieki

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
IT izdevumi (korporatīvie)	0.000	0.000	0.000	0.000	0.000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0.000	0.000	0.000	0.000	0.000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam	0.000	0.000	0.000	0.000	0.000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0.000	0.000	0.000	0.000	0.000
KOPĀ	0.000	0.000	0.000	0.000	0.000

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–    jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–    nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

–    ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	Gads 2024	Gads 2025	Gads 2026	Gads 2027	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

–    atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 22
		2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads
…………. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

4.Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

Ierosinātie grozījumi nenosaka jaunas digitālas nozīmes prasības. Ierosinātās izmaiņas neievieš nekādus papildu pienākumus vai noteikumus, kas saistīti ar datu vākšanu, apstrādi, ģenerēšanu, apmaiņu vai kopīgošanu, ieinteresēto personu procesu automatizāciju vai digitalizāciju, jaunu vai esošu digitālo risinājumu vai digitālo publisko pakalpojumu izmantošanu. Tāpēc šajā priekšlikumā nav identificētas papildu prasības, kam būtu digitāla nozīme.

4.2.Dati

N.p.

4.3.Digitālie risinājumi

N.p.

4.4.Sadarbspējas novērtējums

N.p.

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

N.p.

(1)    Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 18/2021: “Komisijas uzraudzība attiecībā uz dalībvalstīm, kuras beidz īstenot makroekonomikas korekciju programmu: atbilstošs instruments, kas jāracionalizē”.

(2)    Komisijas paziņojums COM(2020) 55 final (2020. gada 5. februāris) “Ekonomikas pārvaldības pārskats. Ziņojums par Regulu (ES) Nr. 1173/2011, 1174/2011, 1175/2011, 1176/2011, 1177/2011, 472/2013 un 473/2013 piemērošanu un par Padomes Direktīvas 2011/85/ES piemērotību”.

(3)    Paziņojums par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzēm (COM(2022) 583 final).

(4)    SWD(2020) 210 final.

(5)    OV C , , . lpp.

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2013/472/oj ).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (OV L, 2024/1263, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1263/oj ).

(8)    Padomes Regula (ES) 2024/1264 (2024. gada 29. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L, 2024/1264, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1264/oj ).

(9)    Padomes Direktīva (ES) 2024/1265 (2024. gada 29. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (OV L, 2024/1265, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1265/oj ).

(10)    Komisijas 2025. gada 11. februāra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa: paziņojums par īstenošanu un vienkāršošanu”, COM(2025) 47 final.

(11)    Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1024/oj ).

(12)    Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 18/2021: “Komisijas uzraudzība attiecībā uz dalībvalstīm, kuras beidz īstenot makroekonomikas korekciju programmu: atbilstošs instruments, kas jāracionalizē”.

(13)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(14)    Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .

(15)    Dif. diferencētās apropriācijas, nedif. nediferencētās apropriācijas.

(16)    EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(17)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātes no Rietumbalkāniem.

(18)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un Savienības programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(19)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(20)    Kā aprakstīts 1.3.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(21)    Tabulā norādiet, cik daudz pilnslodzes ekvivalentu norādītajā skaitā jau ir piešķirti darbības pārvaldībai un/vai tos var pārdalīt jūsu ģenerāldirektorātā, un kādas ir jūsu neto vajadzības.

(22)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.