2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/1


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 17. jūnijs)

par valsts atbalstu C 5/07 (ex N 469/05) attiecībā uz informācijas sniegšanas prasību atvieglojumiem jūrniecības uzņēmumiem, kas izvēlējušies Dānijas tonnāžas nodokļa režīmu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 4522)

(Autentisks ir tikai teksts dāņu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/868/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zona līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

aicinājusi ieinteresētās personas sniegt piezīmes saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem (1),

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Ar 2005. gada 13. septembra vēstuli (2) Dānija paziņoja Komisijai par grozījumu Dānijas tonnāžas nodokļa shēmā, kas sākotnēji atļauta ar 2002. gada 12. marta lēmumu (3) (lieta N 563/01).

(2)

Šis grozījums ir reģistrēts kā paziņotais atbalsts ar Nr. 469/05. Paziņotais grozījums tika ieviests ar 2005. gada 1. jūnija Likumu Nr. 408.

(3)

Ar 2005. gada 28. oktobra, 2006. gada 19. maija un 2006. gada 29. augusta vēstuli (4) Komisija lūdza Dānijas iestādes sniegt papildu informāciju, kas tika sniegta to 2005. gada 22. novembra, 2006. gada 30. jūnija un 2006. gada 29. septembra vēstulē (5).

(4)

Ar 2007. gada 7. februāra lēmumu Komisija nolēma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru (turpmāk tekstā – lēmums par procedūras uzsākšanu) saskaņā ar 4. panta 4. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (6) (turpmāk tekstā – Regula par valsts atbalsta procedūru). Pēc Dānijas iestāžu pieprasījuma Komisija grozīja lēmumu par procedūras uzsākšanu, 2007. gada 4. aprīlī pieņemot lēmumu par kļūdu labojumu. 2007. gada 19. jūnija OV C 135/6 (7) tika publicēts paziņojums, kurā bija apkopots lēmuma saturs un pilns vēstules teksts oficiālajā valodā, un tā labotā redakcija.

(5)

Ar 2007. gada 7. marta vēstuli (8) Dānija sniedza piezīmes par lēmumu par procedūras uzsākšanu. Tikai viena ieinteresētā persona ar 2007. gada 19. jūlija vēstuli (9) izteica savus apsvērumus.

2.   PASĀKUMA APRAKSTS

2.1.   Paziņotā tonnāžas nodokļa shēmas pasākuma apraksts

(6)

Paziņotais pasākums bija aprakstīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, un par tā saturu tiks atgādināts šajā sadaļā.

(7)

Tirdzniecības darījumus starp diviem vienas un tās pašas grupas uzņēmumiem veic, balstoties uz godīgas konkurences principu jeb nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoša darījuma principu. Saskaņā ar šo principu darījumos, kas noslēgti starp saistītajiem uzņēmumiem, kuri ietilpst vienā uzņēmumu grupā, ir jāpārbauda cenu atbilstība tirgus cenām. Lai nodokļu administrācija varētu pārbaudīt šā principa ievērošanu, uzņēmumu pienākums ir sniegt visu nepieciešamo informāciju par saviem tirdzniecības darījumiem ar saistītajiem uzņēmumiem, kas ietilpst tajā pašā uzņēmumu grupā.

(8)

Likums Nr. 408, kas pieņemts 2005. gada 1. jūnijā, atbrīvo Dānijas jūrniecības uzņēmumus, kuriem tiek piemērots Dānijas tonnāžas nodoklis (10), no pienākuma sniegt finanšu iestādēm visu nepieciešamo informāciju par finanšu darījumiem ar tās pašas grupas ārvalstu uzņēmumiem.

(9)

Precīzāk, minētā likuma 1. panta 9. punktā ir noteikts, ka “1. līdz 8. punkts neattiecas uz uzņēmumiem u. c., kas deklarē ienākumus saskaņā ar Tonnāžas nodokļa likumu attiecībā uz kontrolētiem darījumiem ar ārvalstu fiziskām personām, vai pastāvīgiem uzņēmumiem (cf. 1. panta 2. līdz 4. punkts), ja ieņēmumus no šādiem darījumiem ieskaita to ieņēmumu daļā, kuriem piemērojams tonnāžas nodoklis”. Pantā minētais 1. līdz 8. punkts ir ietverts 3.B panta 9. punktā Nodokļu pārvaldības likumā (2004. gada 12. augusta Konsolidētais likums Nr. 869, pēdējo reizi grozīts ar 2004. gada 22. decembra Likuma Nr. 14411. pantu). Šie punkti attiecas uz diviem galvenajiem pienākumiem, kas noteikti visiem Dānijas uzņēmumiem, kuri darbojas Dānijā, proti:

a)

kopā ar ienākumu nodokļa deklarāciju regulāri sniegt informāciju par tirdzniecības darījumiem ar ārvalstu saistītajiem uzņēmumiem;

b)

sagatavot rakstiskus dokumentus par to, kā šajos darījumos noteiktas cenas un nosacījumi. Šie dokumenti ir iesniedzami nodokļu iestādēm tikai pēc pieprasījuma.

(10)

Paziņotie grozījumi patiešām nosaka uzņēmumiem, kam piemērojams tonnāžas nodoklis, atbrīvojumu no abiem pienākumiem attiecībā uz pārrobežu darījumiem, tomēr šie pienākumi uzņēmumiem, kam piemērojams tonnāžas nodoklis, paliek spēkā attiecībā uz darījumiem starp saistītajiem uzņēmumiem Dānijā.

(11)

Tāpēc paziņotais pasākums ietekmēs “godīgas konkurences principu”, kas minēts 2.11.1. pantā 2002. gada 12. marta sākotnējā lēmumā, ar kuru apstiprina Dānijas tonnāžas shēmu (11), jo tas paredzēs izmaiņas tonnāžas nodokļa uzņēmumiem noteiktajā pienākumā sniegt informāciju un uzskaites datus par pārrobežu darījumiem.

(12)

Atbrīvojums no pienākuma sniegt informāciju un uzskaites datus attiecas konkrēti uz uzņēmumiem, kuriem piemērojams tonnāžas nodoklis.

2.2.   Pašreizējā režīma apraksts

(13)

Tonnāžas nodokļa shēma ir aprakstīta Komisijas 2002. gada 12. marta lēmumā par lietu N 563/01 un 2007. gada 7. februāra lēmumā par lietu N 469/05. Tās galvenās iezīmes ir minētas tālāk šīs sadaļas tekstā.

(14)

Ienākumi, kas tiek gūti no visām atbilstīgajām darbībām un kam saskaņā ar tonnāžas nodokļa shēmu ir jāpiemēro nodoklis, ir kopsumma, kas atbilst katram kuģim noteiktā fiksētā apjoma summai atkarībā no tā tonnāžas un neatkarīgi no kuģniecības uzņēmuma gūtās reālās peļņas:

Līdz 1 000 NT (neto tonnas)

DKK 7 (~ EUR 0,90) uz 100 NT dienā

1 001–10 000 NT

DKK 5 (~ EUR 0,70) uz 100 NT dienā

10 001–25 000 NT

DKK 3 (~ EUR 0,40) uz 100 NT dienā

> 25 000 NT

DKK 2 (~ EUR 0,30) uz 100 NT dienā

(15)

Šādā veidā aprēķinātiem ienākumiem piemēro nodokli atbilstīgi parastajai uzņēmumu ienākuma nodokļa likmei.

(16)

Šis režīms tika īstenots kopš stāšanās spēkā 2001. gada 1. janvārī, un tas ir pieejams uzņēmumiem, kuriem jāpilda nodokļu saistības Dānijā (uzņēmumi, kuru pastāvīgā darbības vieta ir Dānijā) un kuri sniedz jūras pārvadājumu pakalpojumus. Shēma ir pieejama arī ārvalstu uzņēmumiem, kas reģistrējušies Dānijā, pārvietojot uz turieni administratīvo bāzi. Shēmu var piemērot tikai ieņēmumiem, kas gūti no jūras pārvadājumu darbībām.

(17)

Pārvadājumu uzņēmumi var brīvi izvēlēties, vai piemērot režīmu. Izvēle jāizdara ne vēlāk kā līdz nodokļu deklarācijas iesniegšanas laikam par gadu, kurā pirmoreiz piemērots tonnāžas nodoklis. Lēmums par tonnāžas nodokļa piemērošanu vai nepiemērošanu ir saistošs 10 gadus. Dānijā pārvadājumu uzņēmumam, kas ietilpst vienā un tajā pašā sabiedrību grupā, ir jāizdara tāda pati izvēle attiecībā uz tonnāžas nodokļa shēmu. Ja jūrniecības uzņēmums izvēlas tonnāžas nodokļa režīmu, šo nodokļu režīmu piemēro visiem tā kuģiem un darbībām, kas atbilst nosacījumiem.

(18)

Komisijai ir zināms, ka šobrīd Dānija papildus tonnāžas nodokļa shēmai piemēro vēl tikai vienu citu shēmu par labu jūras pārvadājumu operatoriem: shēmu, saskaņā ar kuru kuģu īpašnieki tiek atbrīvoti no ienākumu nodokļa maksājumiem un sociālajām iemaksām par jūrniekiem, kas strādā uz atbilstīgu kuģu klāja (tā sauktais DIS režīms) (12).

2.3.   Ilgums

(19)

Kā atgādināts 2007. gada 7. februāra lēmumā, Dānijas iestādes ar 2006. gada 14. februāra vēstuli ir apņēmušās atkārtoti 10 gadu laikā paziņot par paziņoto grozījumu. Tādējādi tiek uzskatīts, ka izskatāmā pasākuma termiņš beidzas 2015. gada beigās.

2.4.   Budžets

(20)

Kā atgādināts 2007. gada 7. februāra lēmumā, Dānijas iestādes norādīja, ka šim grozījumam nevajadzētu ietekmēt spēkā esošo režīmu no budžeta viedokļa. Paredzētais grozījums nemainīs individuālo atbalstu.

3.   IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

(21)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija izvirzīja divus galvenos problēmjautājumus saistībā ar paziņoto pasākumu:

—

pirmkārt, ir jānosaka, kā Dānija turpmāk nodrošinās, ka pēc paziņotā pasākuma īstenošanas tās finanšu iestādes spēs atklāt to jūrniecības uzņēmumu ārvalstu saistīto uzņēmumu mēģinājumus izvairīties no nodokļu nomaksas, kuriem ir piemērojams Dānijas tonnāžas nodoklis, un informēt par to mēģinājuma skarto ārvalsti. Ja tas nav iespējams, Komisija vēlējās noskaidrot, vai citām valstīm, tostarp citām dalībvalstīm, jāuzņemas slogs pārbaudīt visus pārrobežu darījumus, kuros iesaistīti uzņēmumi, kuriem piemērojams Dānijas tonnāžas nodoklis (ļoti iespējams, ka vairums no tiem būs Dānijā bāzēti uzņēmumi);

—

otrkārt, Komisija vēlējās noskaidrot, vai nevienlīdzīgā attieksme pret atbalsta saņēmējiem, kam ir saistītie uzņēmumi tikai valstī, kuri nav tiesīgi saņemt atbalstu attiecībā uz tonnāžas nodokli, un atbalsta saņēmējiem, kam ir tikai ārvalstu saistītie uzņēmumi, attiecībā uz pienākumu sniegt informāciju un uzskaites datus arī ir uzskatāma par likumīgu. Ņemot vērā Matra judikatūru (13), nevienlīdzīgā attieksme patiešām var ietekmēt arī režīma savietojamību.

(22)

Komisija atgādināja, ka aizsardzības pasākumiem ir izšķiroša nozīme tonnāžas nodokļa režīmu “necaurlaidības” nodrošināšanā.

(23)

Jo īpaši, ja netiek efektīvi īstenots attiecīgais aizsardzības pasākums, arī citu nozaru, ne tikai jūras pārvadājumu nozares uzņēmumi konkrētajā dalībvalstī vai citās valstīs var izmantot iespēju izvairīties no uzņēmuma ienākumu nodokļa nomaksas, veicot tirdzniecības darījumus ar saistīto uzņēmumu, kuram piemērojams konkrētās dalībvalsts tonnāžas nodokļa režīms.

(24)

Vēl Komisija pauda bažas par to, ka izmaiņas aizsardzības pasākumā, uz kuru attiecas paziņojums, radīs situāciju, kurā darbības, kurām piemērojami nodokļi citās valstīs un uz kurām līdz ar to neattiecas tonnāžas nodokļa režīms Dānijā, gūs netaisnīgu labumu no šā režīma nepiemērošanas, slēdzot negodīgi noteiktu cenu darījumus ar Dānijā bāzētiem saistītajiem uzņēmumiem, kuriem piemērojams Dānijas tonnāžas nodoklis.

(25)

Komisija norādīja, ka Dānijas finanšu iestādes centīsies saglabāt iespēju veikt to grupas iekšējo darījumu ex post kontroli, kuros piedalās tikai Dānijas tonnāžas nodokļa uzņēmumi.

4.   DĀNIJAS IESTĀŽU PIEZĪMES PAR LĒMUMU, AR KURU TIEK UZSĀKTA IZMEKLĒŠANA

(26)

Ar 2007. gada 15. marta vēstuli (14) Dānijas iestādes reaģēja uz lēmumu par procedūras uzsākšanu, norādot, ka tām nav citu piezīmju un ka tāpēc tās atsaucas uz 2005. gada 22. novembra, 2006. gada 30. jūnija un 2006. gada 29. septembra vēstulē sniegtajām atbildēm.

(27)

2005. gada 22. novembra vēstulē ir rakstīts: “Paziņotā shēma neietvers valsts līdzekļu nodošanu saņēmējuzņēmumiem. Tā nozīmē ziņošanas un dokumentācijas prasību samazināšanu, kurai būtībā nav ekonomiskas vērtības. Tāpēc paziņotā shēma neietver papildu finanšu vai nodokļu priekšrocības u. tml. salīdzinājumā ar Komisijas iepriekš apstiprinātajām shēmām. Pārvadājumu uzņēmumiem, kuriem piemērojams tonnāžas nodoklis, ir jāievēro godīgas konkurences princips attiecībā uz visiem to kontrolētajiem darījumiem. Paziņotā shēma to nemaina. Šī shēma ietver tikai samazinātas prasības par to, kā jādokumentē noteiktu kontrolētu darījumu atbilstība godīgas konkurences principam.”

(28)

Dānijas iestādes 2006. gada 30. jūnija vēstulē norāda, ka pirms 2005. gada 1. jūnija Likuma Nr. 408 spēkā stāšanās pienākums sniegt informāciju un uzskaites datus attiecās tikai uz pārrobežu darījumiem starp saistītajiem uzņēmumiem. Minētais likums ir noteicis šo pienākumu arī attiecībā uz darījumiem starp Dānijas tonnāžas nodokļa uzņēmumu un vienu saistīto uzņēmumu, kuram nav piemērojams tonnāžas nodoklis, bet kuram ir jāmaksā nodokļi Dānijā.

(29)

Dānijas iestādes 2006. gada 29. septembra vēstulē attiecībā uz jautājumu par to, vai ārvalstīm, tostarp dalībvalstīm, atskaitot Dāniju, jāuzņemas kontrolēt visus pārrobežu darījumus ar uzņēmumiem, kas apliekami ar nodokli saskaņā ar Dānijas tonnāžas nodokļa likumu, norādīja:

“Valsts nodokļu pārvaldes pienākums ir pārbaudīt šajā valstī ar nodokļiem apliekamo uzņēmumu un personu ienākumu deklarācijas. Atbilstoši starptautiskām saistībām var rasties arī nepieciešamība – spontāni vai pēc pieprasījuma – pārsūtīt informāciju citām valstīm.

Lēmuma pieņemšana par to, kā īstenot kontroles uzdevumus, ir jāatstāj pašas dalībvalsts nodokļu pārvaldes ziņā. Dānijas nodokļu pārvaldei ir ļoti svarīgi panākt, ka tiek garantēti Dānijas nodokļu ieņēmumi, ņemot vērā pieejamos resursus. Tas nozīmē arī to, ka kontroles uzmanības centrā būs saimnieciskās vienības, kurām piemērojami nodokļi un kuru riska novērtējumā ir secināts, ka ir vērts nodrošināt to ciešu uzraudzību.

Ierosinātais Dānijas tonnāžas nodokļa shēmas grozījums nemaina būtību. Gluži pretēji – tas var ietekmēt Dānijas nodokļu pārvaldes iespējas izpildīt informācijas pieprasījumus no citu valstu nodokļu pārvaldēm.

Ja jautājums īpaši skar iekšējo cenu noteikšanu, pēc notikušā fakta var rasties grūtības iegūt pierādījumus, ka iekšējie grupas darījumi ir veikti saskaņā ar godīgas konkurences principu. Bieži vien novērtēšanai izmantotais salīdzinājuma pamats nebūs pilnīgs. Tāpēc ir ievērojami vieglāk iegūt nepieciešamos uzskaites datus iekšējā grupas darījuma veikšanas laikā. Pienākums iesniegt uzskaites datus ir nepārprotams pamudinājums regulāri nodrošināties ar materiāliem, lai apstiprinātu secinājumu, ka iekšējie darījumi tika veikti saskaņā ar godīgas konkurences principu.

Paziņotais grozījums nozīmē to, ka uzņēmumi, kas ir pakļauti tonnāžas nodoklim, ir atbrīvoti no pienākuma sniegt uzskaites datus, ja darījumi attiecas uz ārvalstu grupu uzņēmumiem. Atbrīvojums paredz, ka šādām saimnieciskām vienībām nebūs piemērojama tā pati prasība pastāvīgi vai vispār nodrošināties ar materiāliem, lai apstiprinātu secinājumu, ka darījumi ar šiem grupas uzņēmumiem tika veikti saskaņā ar godīgas konkurences principu. Citas valsts pieprasījumu sniegt informāciju var izpildīt, ja materiāls eksistē, piemēram, uzņēmums uzskaitē izmanto kvītis. Tomēr Dānijas nodokļu pārvalde nevarēs pieprasīt jauna dokumenta izstrādi tikai citas valsts nodokļu pārvaldes vajadzībām. Ja ar nodokli apliekamajai saimnieciskajai vienībai nav pienākuma sniegt uzskaites datus, nebūs, piemēram, iespējams pieprasīt, lai šī saimnieciskā vienība izstrādā salīdzinošu analīzi citas valsts labā. Šajā ziņā atbrīvojums var kaitēt citām valstīm.”

(30)

Tajā pašā 2006. gada 29. septembra vēstulē attiecībā uz jautājumu par to, vai pēc paziņotā pasākuma ieviešanas būs pietiekami noturīga aizsardzība pret mēģinājumiem izvairīties no nodokļu nomaksas, ko veic kuģošanas sabiedrību ārvalstu saistītie uzņēmumu, kas apliekams ar nodokli saskaņā ar Dānijas tonnāžas nodokļa likumu, ir šāds teksts:

“Lai tas būtu iespējams, būtu nepieciešams vismaz katru gadu pārbaudīt visas saimnieciskās vienības, kas apliekamas ar tonnāžas nodokli un kurām ir ārvalstu grupas uzņēmumi, kā arī pārbaudīt visus šajā saistībā notikušos darījumus starp divām pusēm. Tomēr tas būtu pilnīgi nereāli. Dānijas nodokļu pārvaldei ir uzdots noteikt savu resursu prioritātes un mēģināt optimizēt kontroles darbu.

Piemērojamie noteikumi ir norāde uz faktu, ka ir mēģināts izveidot labāko iespējamo aizsardzību pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Paziņotais grozījums – atbrīvojums no pienākuma sniegt informāciju un uzskaites datus – nedaudz vājinās šo aizsardzību. Tāpēc bija nepieciešams paziņojums Komisijai.”

(31)

Iepriekšminētajā vēstulē Dānijas iestādes paziņoja, ka grozījums nedaudz kaitēs aizsardzības pasākumiem, tomēr precizēja, ka “nedaudz patiešām nozīmē tikai nedaudz”. Saskaņā ar Dānijas iestāžu teikto, “ja citā dalībvalstī, kurā notiek pārrobežu darījums, arī ir tonnāžas nodokļa shēma, grozījumam nebūs nozīmes. Problēmas var rasties tikai tām valstīm, kuras nav īstenojušas tonnāžas nodokļa shēmu. Tomēr šajā gadījumā svarīgi būs tas, vai pati valsts ir ieviesusi pienākumu sniegt uzskaites datus vai arī nav uzskatījusi par nepieciešamu noteikt šādu pienākumu ar nodokli apliekamajiem subjektiem.”

(32)

Dānijas iestādes sniedza šādu atbildi uz jautājumu par to, kā attaisnojama nevienlīdzīgā attieksme pret uzņēmumiem, kas apliekami ar nodokli saskaņā ar Dānijas tonnāžas nodokļa shēmu, un uzņēmumiem, kas nav apliekami (bet kuriem ir piemērojams Dānijas uzņēmuma ienākumu nodoklis), attiecībā uz pienākumu sniegt informāciju un uzskaites datus: īpaša ienākumu deklarācija, tostarp atbrīvojumu nepieejamība, nozīmē to, ka pienākums sniegt informāciju un uzskaites datus ir mazāk aktuāls personām, kas apliekamas ar tonnāžas nodokli.

5.   IEINTERESĒTO PERSONU APSVĒRUMI

(33)

Tikai viena ieinteresētā persona – Dānijas Kuģu īpašnieku asociācija Danmarks Rederiforening – reaģēja uz OV publicēto paziņojumu, kurā sniegts procedūras uzsākšanas lēmuma kopsavilkums.

(34)

Ar 2007. gada 19. jūlija vēstuli (15) Dānijas Kuģu īpašnieku asociācija atgādina, ka Dānijas kuģniecību pienākums tāpat kā iepriekš ir darboties atbilstīgi godīgas konkurences nosacījumiem gan iekšēji, veicot ar tonnāžas nodokli apliekamu darbību un vispārēju darbību, gan ārēji attiecībā uz sabiedrībām ar ārvalstu grupām. Vēl sabiedrības pienākums ir turpināt nodrošināties ar iespēju sniegt pierādījumus par lietotajām cenām.

(35)

Dānijas Kuģu īpašnieku asociācija uzsver, ka paziņotā pasākuma ietvaros uzņēmumiem nebūs noteikta prasība iepriekš iesniegt informāciju saistībā ar tirdzniecības darījumiem ar ārvalstu filiālēm, bet tikai pēc pieprasījuma.

(36)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai atšķirīgā attieksme pret uzņēmumiem administratīvo procedūru ziņā ir likumīga, Dānijas Kuģu īpašnieku asociācija norāda, ka netic, ka Komisija uzskata par nepieciešamu noteiktiem uzņēmumiem uzņemties nevajadzīgus administratīvos slogus tikai tāpēc, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tiem konkurences ziņā ar citiem uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem iestādes uzskata, ka minētās procedūras ir vajadzīgas.

6.   DĀNIJAS PIEZĪMES PAR TREŠO PERSONU APSVĒRUMIEM

(37)

Dānija nenosūtīja piezīmes par Dānijas Kuģu īpašnieku asociācijas iesniegtajiem apsvērumiem.

7.   ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

7.1.   Atbalsta esība saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu

(38)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(39)

Ar tonnāžas nodokļa shēmu Dānijas iestādes nodrošina priekšrocību, pazeminot uzņēmuma ienākumu nodokli, kas pretējā gadījumā šai nozarei būtu jāmaksā, un piedāvājot valsts resursus, tādējādi izrādot pretimnākšanu noteiktiem uzņēmumiem, jo šis pasākums ir īpaši piemērojams starptautiskajai kuģošanas nozarei. Šādas subsīdijas draud izkropļot konkurenci un var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šādas kuģošanas darbības parasti veic pasaules tirgū.

(40)

Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums nemaina shēmas kā valsts atbalsta kvalifikāciju EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(41)

Šajā ziņā galvenais izskatāmais jautājums ir nepieciešamība noteikt, vai paredzētais pasākums varētu grozīt Komisijas 2002. gada 12. marta lēmumā (16) ietverto novērtējumu par režīma vispārējo saderību ar kopējo tirgu.

7.2.   Pasākuma saderība

(42)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, un tādējādi tas sniedz iespējamo pamatojumu atbrīvojumam no vispārējā valsts atbalsta aizlieguma, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums ir izskatāms saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(43)

Jo īpaši ir jāizskata atbalsts par labu jūrniecības nozarei, ņemot vērā 2004. gada Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam jūras pārvadājumu nozarē (17) (turpmāk tekstā – vadlīnijas).

7.2.1.   Aizsardzības pasākumu mīkstināšana

(44)

Saskaņā ar lēmumā par procedūras uzsākšanu minēto viens no galvenajiem nosacījumiem tonnāžas nodokļa shēmu saderībai ar kopējo tirgu ir šādām shēmām piesaistītu aizsardzības pasākumu īstenošana. Jo īpaši šis nosacījums ir aplūkots vadlīniju 3.1. sadaļas pēdējā apakšpunktā, kurā noteikts, ka “gadījumos, kad kuģošanas sabiedrība ir iesaistīta arī citos tirdzniecības darījumos, būs nepieciešama pārredzama uzskaite, lai nepieļautu “iepludināšanu” darbībās, kas nav kuģošanas darbības”.

(45)

Aizsardzības pasākumi, kas ir neatņemama shēmas sastāvdaļa, ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka no šīs shēmas netiešu labumu gūst tikai jūras pārvadājumu darbības attiecīgajā dalībvalstī vai jebkurā citā dalībvalstī vai trešā valstī. Ja grozītā tonnāžas nodokļa shēma var radīt situāciju, kurā ar kuģošanu nesaistītas darbības gūst labumu no Dānijas tonnāžas nodokļa shēmas, tiktu apšaubīta pēdējo minēto darbību saderība.

(46)

Viens no galvenajiem aizsardzības pasākumiem ir tirdzniecības darījumu kontrole – balstoties uz godīgas konkurences principu – starp uzņēmumiem, kas apliekami ar tonnāžas nodokli, un to iespējamiem saistītajiem uzņēmumiem (vai attiecīgo uzņēmumu daļu, uz ko attiecas parastais uzņēmumu ienākuma nodoklis) neatkarīgi no tā, vai šie saistītie uzņēmumi ir valsts vai ārvalstu uzņēmumi.

(47)

Pat ja Dānijas iestādes uzskata, ka ziņošanas un dokumentācijas prasībai nav īpašas ekonomiskās vērtības, patiesībā tā ir saistīta ar finanšu darījumiem, kas ir ekonomiski pēc būtības; nepastāvot efektīvai tirdzniecības darījumu aizsardzības pasākuma īstenošanai, citas nozares, atskaitot jūras pārvadājumu nozari, var izmantot iespēju izvairīties no uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas attiecīgajā dalībvalstī vai citās valstīs, veicot tirdzniecības darījumus ar saistīto uzņēmumu, kas apliekams ar nodokli atbilstoši attiecīgajam dalībvalsts tonnāžas nodokļa režīmam, bez kopīgo interešu likumīga mērķa pamatojuma.

(48)

Turklāt Komisija uzskata, ka gadījumā, ja aizsardzības pasākumi ir neefektīvi vai to efektivitāte ir apšaubāma pat daļēji, tonnāžas nodokļa režīms var radīt iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas, kaitējot citām dalībvalstīm vai EEZ valstīm.

(49)

Šo iemeslu dēļ vien ir jāuzskata, ka aizsardzības pasākumu mīkstināšana nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecības apstākļus un ir pretrunā kopīgām interesēm. Šajos apstākļos režīms būtu nesaderīgs ar kopējo tirgu.

7.2.2.   Atšķirība starp vietējām un ārvalstu filiālēm

(50)

Turklāt Komisija saprot, ka Dānijas iestādes ir paredzējušas turpināt darījumu kontroli – piemērojot aizsardzības pasākumu, kura pamatā ir godīgas konkurences princips, – starp diviem saistītiem uzņēmumiem, no kuriem viens izmanto tonnāžas nodokļa priekšrocības tāpat kā iepriekš, bet tikai tādā gadījumā, ja abi uzņēmumi ir apliekami ar nodokļiem Dānijā.

(51)

Līdz ar to, ja iekšzemes darījumu kontrole, kas tiek veikti ar uzņēmumu, kuram piemērojams tonnāžas nodoklis, paliktu Dānijas finanšu iestāžu uzraudzībā un atbildībā, par pārrobežu darījumu kontroli starp tonnāžas nodokļa uzņēmumu Dānijā un ārvalstu saistīto uzņēmumu atbildētu attiecīgā ārvalsts, kā rezultātā rastos nepietiekama starptautisko finanšu darījumu uzraudzība un novērošana.

(52)

No tā izriet, ka paziņotais pasākums groza Dānijas tonnāžas nodokļa shēmu, kuru Komisija apstiprinājusi 2002. gadā (18), jo tas atbrīvos tonnāžas nodokļa uzņēmumus no prasībām, kas bija spēkā 2002. gadā. Uzņēmums, kas saistīts ar uzņēmumu, kurš maksā tonnāžas nodokli Dānijā, un kas veic ne tikai ar jūras pārvadājumiem saistītas darbības citā dalībvalstī vai EEZ valstī, varētu daudz vieglāk izmantot Dānijas tonnāžas nodokli un izvairīties no parastā uzņēmumu ienākuma nodokļa attiecīgajā dalībvalstī vai EEZ valstī. Dānija to atzīst, apgalvojot, ka attiecīgais aizsardzības pasākums kļūs “nedaudz” vājāks. Tomēr ir jāpiemēro nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā pret visiem nozares uzņēmumiem; Dānijas iestādes pieņem, ka krāpšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas tirdzniecības darījumos nav izplatīta parādība, bet, pat ja tā ir, ir nepieciešama kontrole, lai nodrošinātu atbilstīgu praksi starptautiskajos darījumos.

(53)

Komisija uzskata, ka grupas iekšējo darījumu aizsardzības pasākuma uzdevums ir aizsargāt pret kopējā tirgus kropļojumiem, kas vienlīdz lielā mērā izriet no saistīto uzņēmumu priekšrocībām attiecīgajā dalībvalstī un citās dalībvalstīs. Citādi sekas, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas caur tonnāžas nodokļa uzņēmumu, nopietni ietekmēs kopējā tirgus darbību.

(54)

Tādējādi Komisija uzskata, ka dalībvalstij, kas ir ieviesusi tonnāžas nodokļa shēmu, ir pienākums raudzīties uz pārrobežu grupas iekšējiem darījumiem (pārrobežu darījumi, no kuriem labumu var gūt saistītie uzņēmumi citā dalībvalstī vai EEZ valstī) tā, it kā šie darījumi dotu labumu šādiem uzņēmumiem pašas valsts teritorijā. Citiem vārdiem sakot, dalībvalsts pienākums, lai īstenotu aizsardzības pasākumu attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem, ir piemērot tonnāžas nodokļa uzņēmuma darījumiem ar ārvalsts saistīto uzņēmumu tos pašus standartus, kas tiek piemēroti darījumiem ar valsts saistīto uzņēmumu, kas nav apliekams ar tonnāžas nodokli.

(55)

Saskaņā ar nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu arī tonnāžas nodokļa dalībvalstij ir jāuzliek pienākums sniegt informāciju un uzskaites datus par iekšzemes darījumiem (kas var radīt kaitējumu šai dalībvalstij) un pārrobežu darījumiem (kas var radīt kaitējumu citām dalībvalstīm vai EEZ valstīm) atbilstīgi attiecīgajiem aizsardzības pasākumiem. Šī informācija ir patiešām svarīga, lai varētu pārbaudīt transfertcenas uzņēmumu grupā.

(56)

Atvieglojot kontroli, kas Dānijas valstīm jāveic attiecībā uz darījumiem starp uzņēmumu, kam piemērojama Dānijas tonnāžas nodokļa shēma, un tās ārvalstu filiāli, Dānija neievēro nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu. Šādi rīkojoties, Dānija pārceļ vismaz daļu sloga pārbaudīt, vai ir ievēroti sistēmas mērķi, un izrietošo iespējamo kopējā tirgus kropļojumu uz citas dalībvalsts un EEZ valsts pleciem, kurā nodokli maksā darījumā iesaistītais saistītais uzņēmums, kuram nav piemērojams tonnāžas nodoklis.

(57)

Tāpēc Komisija secina, ka paziņotā pasākuma rezultātā tiks ievērojami vājināts aizsardzības pasākums no citas dalībvalsts vai EEZ valsts.

(58)

Turklāt Komisija uzskata, ka nevienlīdzīgā attieksme ir nepamatota attiecībā uz pienākumu sniegt informāciju un uzskaites datus starp atbalsta saņēmējiem, kam ir tikai valsts saistītie uzņēmumi, kuri nemaksā tonnāžas nodokli, un atbalsta saņēmējiem, kam ir arī ārvalstu saistītie uzņēmumi. Tādējādi pasākums radītu nepamatotu konkurences kropļojumu starp uzņēmumiem, kuriem ir ārvalstu saistītie uzņēmumi, un uzņēmumiem, kuriem tādu nav.

(59)

Tā rezultātā paziņotais pasākums ietekmēs tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kas ir pretrunā kopīgām interesēm EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, un tas nepilda vadlīniju 3.1. sadaļas pēdējā apakšpunktā ietverto prasību. Tāpēc attiecīgais pasākums ir atzīstams par nesaderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

7.3.   Secinājums

(60)

Noslēgumā Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums izraisīs kropļojumus, kas ir pretrunā kopīgām interesēm EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, un tādējādi padara Dānijas tonnāžas nodokļa shēmu nesaderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Paziņotais pasākums, kas nozīmē to, ka kuģu īpašniekiem, kas apliekami ar Dānijas tonnāžas nodokli, atceļ visiem pārējiem uzņēmumiem uzlikto pienākumu nodrošināt Dānijas finanšu iestādes ar komercinformāciju par visiem tirdzniecības darījumiem ar ārvalstīs bāzētiem saistītajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz 2005. gada 1. jūnija Likumu Nr. 408, ir nesaderīgs ar kopējo tirgu.

Tādējādi pasākumu nedrīkst īstenot.

2. pants

Dānijas pienākums ir divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas informēt Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu tā izpildi.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Dānijas Karalistei.

Briselē, 2009. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI


(1)   OV C 135, 19.6.2007., 6. lpp.

(2)  Reģistrēta ar identifikācijas numuru TREN(2005) A/23228.

(3)  Lēmuma teksts ir pieejams oficiālajā valodā šādā interneta adresē: http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/transports-2001/n563-01.pdf Komisija ar 2004. gada 1. decembra lēmumu (lieta N 171/04) apstiprināja papildinājumus atbilstīgo papildu darbību sarakstā (darbības, kas ir cieši un tieši saistītas ar pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu), iekļaujot sarakstā uz klāja esošo tirdzniecības telpu, piemēram, veikalu vai kiosku, iznomāšanu – neatkarīgi no tā, vai tās iznomā trešās personas uzņēmumiem vai neatkarīgai jūrniecības uzņēmuma daļai, un tā, vai šajos kioskos veic atbilstīgas vai neatbilstīgas darbības. Šā otrā lēmuma teksts ir pieejams oficiālajā valodā šādā interneta adresē: http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/transports-2004/n171-04.pdf

(4)  Reģistrācijas numuri TREN(2005) D/122520, TREN(2006) D/209990 un D/217824.

(5)  Reģistrētas ar identifikācijas numuru TREN(2005) A/29975, TREN(2006) A/26422 un A/33708.

(6)   OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(7)  Sk. http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/oj/2007/c_135/c_13520070619en00060019.pdf

(8)  Reģistrēta ar identifikācijas numuru TREN(2007) A/25703.

(9)  Reģistrēta ar identifikācijas numuru TREN(2007) A/38091.

(10)  Apraksts sniegts 2. sadaļā turpmāk tekstā.

(11)  Sk. 3. zemsvītras piezīmi. Lēmuma 2.11.1. pantā ir paskaidrots, ka noteikumi par “godīgas konkurences principu” Dānijas tiesību aktos par nodokļiem ir piemērojami arī Dānijas tonnāžas nodokļa shēmai.

(12)  Lieta NN 116/98, kas apstiprināta ar Komisijas 2002. gada 13. novembra lēmumu. Lēmuma teksts ir pieejams oficiālajā valodā šādā interneta adresē: http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/transports-1998/nn116-98.pdf

(13)  Sk. Eiropas Kopienu Tiesas 1993. gada 15. jūnija spriedumu Matra lietā C-225/91, Matra pret Komisiju un jo īpaši tā 41. punktu: “41. Šajā sakarā jāatzīmē, ka, lai gan 92. un 93. pantā paredzētā procedūra dod plašas izvēles tiesības Komisijai un ar zināmiem nosacījumiem – Padomei piedalīties lēmumā par valsts atbalsta sistēmas saderību ar kopējā tirgus prasībām, no Līguma vispārējās shēmas ir skaidrs, ka minētās procedūras rezultāts nekad nedrīkst būt pretējs Līguma īpašajiem noteikumiem (spriedums lietā 73/79, Komisija pret Itāliju, 1980, ECR 1533, 11. punkts). Tiesa ir arī nolēmusi, ka tie atbalsta aspekti, kas ir pretrunā Līguma īpašajiem noteikumiem, izņemot 92. un 93. pantu, var būt tik nesaraujami saistīti ar atbalsta mērķi, ka tos nav iespējams novērtēt atsevišķi (spriedums lietā 74/76, Iannelli pret Meroni, 1977, ECR 557).”

(14)  Reģistrēta ar identifikācijas numuru TREN(2007) A/26997.

(15)  Reģistrēta ar identifikācijas numuru TREN(2007) A/38091.

(16)  Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

(17)   OV C 13, 17.1.2004., 3. lpp.

(18)  Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.