|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2024/3822 |
19.6.2024 |
Euronest parlamentārās asamblejas 2024. gada 20. martā pieņemtā rezolūcija par Krievijas agresijas kara ekonomisko ietekmi uz Ukrainu un austrumu kaimiņreģionu
(C/2024/3822)
EURONEST PARLAMENTĀRĀ ASAMBLEJA,
|
— |
ņemot vērā 2011. gada 3. maija Euronest parlamentārās asamblejas dibināšanas aktu un Austrumu partnerības samitā 2017. gada 24. novembrī pieņemto kopīgo deklarāciju, |
|
— |
ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (1), jo īpaši padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības zonu, |
|
— |
ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (2), jo īpaši padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības zonu, |
|
— |
ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (3), jo īpaši padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības zonu, |
|
— |
ņemot vērā Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (4), |
|
— |
ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses (5), |
|
— |
ņemot vērā tās 2023. gada 21. februāra rezolūciju par enerģētikas pārkārtošanu uz zaļo enerģiju, reaģējot uz pašreizējām energoapgādes drošības problēmām Austrumu partnerības valstīs saistībā ar Krievijas īstenoto agresijas karu un okupāciju (6), |
|
— |
ņemot vērā atjaunoto atveseļošanas, noturības un reformu programmu, kuras pamatā ir ekonomikas un investīciju plāns Austrumu partnerībai, |
|
— |
ņemot vērā 2021.–2027. gada daudzgadu indikatīvo programmu austrumu kaimiņreģionam, |
|
— |
ņemot vērā Ukrainas un Moldovas pieteikumus dalībai ES attiecīgi 2022. gada 28. februārī un 2022. gada 3. martā un tam sekojošo Eiropadomes 2022. gada 23. jūnija lēmumu piešķirt tām kandidātvalsts statusu, |
|
— |
ņemot vērā Gruzijas 2022. gada 3. martā iesniegto pieteikumu dalībai ES un tam sekojošo Eiropadomes 2022. gada 23. jūnija lēmumu atzīt tās Eiropas perspektīvu, |
|
— |
ņemot vērā Eiropadomes 2023. gada 14. un 15. decembra lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu un piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu, |
|
— |
ņemot vērā Eiropas Savienības reģionu un pilsētu 2022. gada 3. marta deklarāciju par solidaritāti ar Ukrainu, |
|
— |
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 24. marta rezolūciju par karu Ukrainā un tā ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi (7) un 2022. gada 16. jūnija rezolūciju “Ukraina – no palīdzības līdz atjaunošanai. Eiropas pilsoniskās sabiedrības priekšlikumi” (8), |
|
— |
ņemot vērā Komisijas 2022. gada 8. marta paziņojumu “Eiropas solidaritāte ar bēgļiem un citiem, kas bēg no kara Ukrainā” (COM(2022)0107), |
|
— |
ņemot vērā Komisijas 2022. gada 18. maija paziņojumu par palīdzību Ukrainai un Ukrainas atjaunošanu (COM(2020)0233), |
|
— |
ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz jauno ES paplašināšanās stratēģiju (9), |
|
— |
ņemto vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2463, ar ko izveido instrumentu atbalsta sniegšanai Ukrainai 2023. gadā (makrofinansiālā palīdzība +) (10), |
|
— |
ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētājas un Ukrainas prezidenta kopīgo paziņojumu, kas pieņemts ES un Ukrainas 24. samitā 2023. gada 3. februārī Kijivā, |
|
— |
ņemot vērā 2024. gada 14. februārī pieņemto trešo ātro Ukrainai nodarītā kaitējuma un vajadzību novērtējumu, ko kopīgi sagatavoja Ukrainas valdība, Komisija, Pasaules Banka un ANO, |
|
— |
ņemot vērā 2023. gada 23. februāra rezolūciju par Krievijas Federācijas bruņoto agresiju pret Ukrainu (11), 2023. gada 21. februāra rezolūciju par stratēģisko nozīmi, kāda ir sarunu sākšanai ar Ukrainu un Moldovu par pievienošanos ES (12), un 2023. gada 21. februāra rezolūciju par atbalstu Ukrainas, Moldovas un Gruzijas virzībai uz dalību ES (13), |
|
— |
ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2022. gada 6. oktobra rezolūciju par Krievijas īstenotu eskalāciju agresīvajā karā pret Ukrainu (14), |
|
— |
ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2023. gada 16. februāra rezolūciju par pirmo gadadienu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un agresijas kara sākšanas (15), |
|
— |
ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2023. gada 15. jūnija rezolūciju par Ukrainas ilgtspējīgu rekonstrukciju un integrāciju eiroatlantiskajā kopienā (16), |
|
— |
ņemot vērā 2023. gada 11. jūlijā Viļņas NATO samitā pieņemto paziņojumu, |
|
— |
ņemot vērā G7 valstu vadītāju 2022. gada 27. jūnija un 2023. gada 19. maija paziņojumus, |
|
— |
ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti Starptautiskajā ekspertu konferencē par Ukrainas atveseļošanu, rekonstrukciju un modernizāciju, kura notika Berlīnē 2022. gada 25. oktobrī, |
|
— |
ņemot vērā Lugāno 2022. gada 4. un 5. jūlijā notikušās Ukrainas atveseļošanas konferences secinājumus, jo īpaši septiņus Lugāno principus, kas ir Ukrainas atveseļošanas procesa pamatprincipi, |
|
— |
ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 30. maija secinājumus par Ukrainu, kuros tika atbalstīta ideja par Ukrainas atjaunošanas platformu, kurā kopīgi darbotos Ukrainas valdība, ES, tās dalībvalstis un Eiropas Investīciju banka, kā arī starptautiskie partneri, finanšu iestādes, organizācijas, eksperti un ieinteresētās personas, |
|
— |
ņemot vērā 2023. gada 21. un 22. jūnijā Londonā notikušās Ukrainas atveseļošanas konferences secinājumus, |
|
— |
ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2023. gada 5. oktobra rezolūciju par Moldovas virzības uz ES izvērtēšanu (17), |
|
— |
ņemot vērā Ukrainas atveseļošanas un attīstības plānu 2022.–2032. gadam; |
|
A. |
tā kā Krievija pašlaik īsteno neprovocētu, nepamatotu un nelikumīgu agresijas karu pret Ukrainu, kura rezultātā Ukraina ir zaudējusi piekļuvi finanšu tirgiem un ir ievērojami samazinājušies tās publiskie ieņēmumi; tā kā Ukraina ir ievērojami palielinājusi publiskos izdevumus, lai aizsargātu savu suverēno teritoriju, risinātu ar humanitāro situāciju saistītas problēmas un saglabātu valsts pakalpojumu nepārtrauktību; |
|
B. |
tā kā līdz ar arvien pieaugošo bojā gājušo cilvēku skaitu ik dienu palielinās finansiālās izmaksas, kas saistītas ar atbalstu Ukrainas noturībai, atveseļošanai un atjaunošanai, jo Krievijas bruņotie spēki un to militārie aģenti turpina veikt neselektīvus un ļaunprātīgus uzbrukumus dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, tostarp slimnīcām, mājokļiem un skolām; tā kā viens no šādiem piemēriem ir Krievijas 2023. gada 6. jūnijā īstenotais terora akts, kura rezultātā tika iznīcināts Kahovkas HES aizsprosts; |
|
C. |
tā kā Krievijas agresijas karam ir milzīgas drošības un ekonomiskās sekas visās ES Austrumu partnerības (EaP) valstīs, jo īpaši Moldovā, kuras ekonomiku ir smagi ietekmējusi tirdzniecības apjomu un ārvalstu ieguldījumu samazināšanās un enerģijas un transporta cenu pieaugums; |
|
D. |
tā kā kopš šā agresijas kara sākuma ES, tās dalībvalstis un līdzīgi domājošie partneri sniedz Ukrainai ievērojamu humāno, finansiālo un tehnisko atbalstu, kā arī militāro atbalstu, kas ir ārkārtīgi nepieciešams, lai palīdzētu Ukrainai īstenot tās likumīgās tiesības aizstāvēties pret Krievijas iebrucējiem; |
|
E. |
tā kā trešajā ātrajā kaitējuma un vajadzību novērtējumā, ko sagatavoja Ukrainas valdība, Komisija, Pasaules Bankas grupa un Apvienoto Nāciju Organizācija un kas publicēts 2024. gada 14. februārī, tika lēsts, ka Ukrainas atjaunošanas un atveseļošanas atbalsta izmaksas nākamajā desmitgadē būs 486 miljardi USD; |
|
F. |
tā kā 2023. gada 26. janvārī tika izveidota Daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platforma Ukrainai, kas apvieno ekspertus no Ukrainas, ES, G7 valstīm, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas, lai tie darbotos kā katalizators starptautisko saistību mobilizēšanai, kas vajadzīgas, lai apmierinātu Ukrainas vajadzības; |
|
G. |
tā kā Eiropas komandas ietvarā Ukrainas atbalstam paredzētās kopējās saistības, ko uzņēmušās ES iestādes, Eiropas Investīciju banka un ES dalībvalstis, 2023. gada jūlijā sasniedza 132 miljardus EUR; |
|
H. |
tā kā Ukrainas iestāžu izstrādātais atveseļošanas un attīstības plāns 2022.–2032. gadam ir pamatā to apņēmībai atjaunot un modernizēt savu valsti un īstenot integrācijai ES nepieciešamās reformas; |
|
I. |
tā kā Ukrainas atjaunošana arī sniegs iespēju šajā valstī paātrināt divējādo digitālo un zaļo pārkārtošanos, tostarp paplašinot enerģētisko suverenitāti un neatkarību no Krievijas piegādēm, tādējādi “atjaunojot labāk”, nevis vienkārši atjaunojot vai atražojot iznīcināto vai bojāto infrastruktūru; |
|
J. |
tā kā ES dalībvalstis un kaimiņvalstis, jo īpaši Moldova, kas ir nodrošinājušas tranzītu vai patvērumu miljoniem ukraiņu, kuri bija spiesti pamest savas mājas, saskaras arī ar ievērojamu ekonomisko slogu pieaugošās inflācijas un jo īpaši pārtikas un enerģijas cenu straujā pieauguma dēļ; |
|
K. |
tā kā Pagaidu aizsardzības direktīva (18) ir palīdzējusi atvieglot Ukrainas bēgļu integrāciju ES, nodrošinot viņiem uzturēšanās atļauju un piekļuvi nodarbinātībai, sociālajai labklājībai, medicīniskajai aprūpei un piemērotai izmitināšanai vai mājoklim; |
|
L. |
tā kā ES tagad īsteno Ukrainas mehānismu 2024.–2027. gadam, kas ietver gan dotācijas, gan aizdevumus 50 miljardu EUR apmērā; tā kā šis finansējums papildina Ukrainai jau iepriekš sniegto atbalstu 85 miljardu EUR apmērā, tai skaitā militārajām vajadzībām; tā kā saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” un Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu III ir gaidāms, ka tiks paredzēti papildu līdzekļi, jo īpaši, humānajai palīdzībai; |
|
M. |
tā kā enerģētiskās drošības nodrošināšana un zaļās pārkārtošanās paātrināšana Ukrainai, citām Austrumu partnerības valstīm un ES arī turpmākajos gados būs viena no galvenajām prioritātēm; tā kā visas Austrumu partnerības valstis ir parakstījušas Parīzes nolīgumu, ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka ES kandidātvalstis saskaņo savus tiesību aktus ar ES vides acquis; |
|
N. |
tā kā Komisijas 2023. gada 2. februāra ziņojumā par Ukrainas tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis ir sniegts visaptverošs un pozitīvs novērtējums par Ukrainas progresu virzībā uz nepieciešamo reformu pabeigšanu, kas vēl vairāk sekmē tās centienus pievienoties ES; |
|
O. |
tā kā sarunas starp ES un tās kandidātvalstīm – Ukrainu un Moldovu – būtu jāsāk pēc iespējas drīz pēc tam, kad Eiropadome 2023. gada 14. decembrī šajā sakarībā pieņēma pozitīvu lēmumu, |
Vispārējie apsvērumi saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu
|
1. |
stingri nosoda Krievijas brutālo, nelikumīgo un nepamatoto agresijas karu pret Ukrainu, kurā līdzdarbojas nelikumīgais Baltkrievijas režīms un tā vadītājs Aleksandrs Lukašenko; prasa Krievijai nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā un bez nosacījumiem izvest visus bruņotos spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas; |
|
2. |
uzsver, ka šis agresijas karš pārkāpj starptautiskās tiesības, apdraud Eiropas drošību un stabilitāti un ir izraisījis globālu pārtikas krīzi, kura, galvenokārt, skar jaunattīstības un vismazāk attīstītās valstis un par kuru pilnībā ir atbildīga Krievija un nelikumīgais Baltkrievijas režīms un tā vadītājs Aleksandrs Lukašenko; uzsver, ka nelikumīgā Baltkrievijas režīma tiešās iesaistes dēļ tas ir jāsauc pie atbildības, piemērojot ekonomiskas un mērķtiecīgas Eiropas sankcijas; |
|
3. |
pauž pilnīgu solidaritāti ar Ukrainas tautu; pilnībā atbalsta Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās un uzsver, ka šis karš ir nopietns starptautisko tiesību pārkāpums; augstu vērtē milzīgo drosmi un noturību, ko izrāda Ukrainas iedzīvotāji un valsts bruņotie spēki, kuri aizstāv savu dzimteni un tās suverēno teritoriju pret Krievijas iebrucējiem; |
|
4. |
aicina ES, tās dalībvalstis un līdzīgi domājošos partnerus atbalstīt Ukrainu tās aizsardzībā pret Krievijas nelikumīgo agresijas karu, sniedzot ilgstošu humāno, finansiālo un militāro atbalstu un esot kopā ar Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, lai panāktu tās neatkarību, suverenitāti un pilnīgu kontroli pār visu tās starptautiski atzīto teritoriju; |
|
5. |
atzinīgi vērtē dažu Eiropas uzņēmumu pieņemto lēmumu aiziet no Krievijas tirgus un mudina citus uzņēmumus sekot šim piemēram un atzīt, ka morālās vērtības stāv pāri ekonomiskajām interesēm; |
Ekonomiskās sekas ES, tās dalībvalstīm un citām valstīm
|
6. |
uzstāj, ka atveseļošanās pēc kara un atjaunošanas centieniem, kā arī citiem ar to saistītajiem centieniem būtu jāatbilst ES dalībvalstīs īstenotajai divējādajai zaļajai un digitālajai pārejai; |
|
7. |
aicina ES iestādes un dalībvalstis uzlabot tirgus pārredzamību un uz laiku atcelt visus šķēršļus lauksaimniecības produktu importam, lai mazinātu globālo pārtikas cenu krīzi; |
|
8. |
uzsver, ka ne Eiropas Atveseļošanas instruments, ne Atveseļošanas un noturības mehānisms, ne arī daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam paredzētā elastība nav pietiekami, lai segtu finansiālās vajadzības, ko radījis karš Ukrainā; iesaka vērsties pie starptautiskajiem partneriem, lai saņemtu atbalstu, tostarp rekonstrukcijai nepieciešamās speciālās zināšanas; |
|
9. |
atbalsta centienus izmantot solidaritātes joslas, lai atvieglotu graudu eksportu no Ukrainas pa dažādiem sauszemes ceļiem un ES ostām, neraugoties uz Krievijas īstenoto nelikumīgo Melnās jūras blokādi; aicina ES un tās dalībvalstis vēl vairāk paplašināt šīs solidaritātes joslas, lai mazinātu Krievijas agresijas kara izraisīto globālo pārtikas krīzi; |
|
10. |
uzsver, ka ir steidzami un savlaicīgi jāiesaistās pasaules līmeņa politikā, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas un Pasaules Tirdzniecības organizācijas darbā, jo Krievija turpina meklēt citus noieta tirgus, lai kompensētu tai uzlikto sankciju radītos zaudējumus; |
|
11. |
atzinīgi vērtē humāno palīdzību, ko Ukrainai ir sniegušas Austrumu partnerības valstis, un aicina ES un tās dalībvalstis sniegt lielāku finansiālo atbalstu kaimiņvalstīm; |
|
12. |
aicina ES un tās dalībvalstis sniegt lielāku ekonomisko un finansiālo atbalstu, lai līdz minimumam samazinātu Krievijas un Ukrainas kara negatīvo ietekmi uz citu Austrumu partnerības valstu ekonomiku; |
|
13. |
aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt vairāk tehniskās palīdzības programmu Austrumu partnerības valstīm, lai stiprinātu to ES tirgiem paredzēta eksporta potenciāla ilgtspēju; |
Bēgļi
|
14. |
norāda, ka vairāk nekā 8 miljoni ukraiņu ir bijuši spiesti pamest savas mājas, lai meklētu patvērumu drošākās vietās visā Eiropā, un ka kara dēļ vairāk nekā 6,2 miljoni ukraiņu ir pārvietoti iekšzemē; |
|
15. |
uzsver ievērojamās finansiālās izmaksas, ko radījis šis bēgļu pieplūdums, jo īpaši Moldovai, jo tā Ukrainas bēgļiem ir kļuvusi par galveno tranzīta valsti; norāda, ka Ukrainas bēgļi veido 0,7 % no pašreizējiem Gruzijas iedzīvotājiem; |
|
16. |
atzinīgi vērtē aktīvo un humānu pieeju, ko izmantojušas ES dalībvalstis un Moldova, jo tās ir saglabājušas savas robežas atvērtas un nodrošinājušas evakuāciju, pajumti, ārkārtas un medicīnisko palīdzību un patvērumu cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas kara; |
|
17. |
aicina nodrošināt Ukrainas bēgļiem tādas pašas tiesības kā ES pilsoņiem attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai un darba tirgum, kas ir būtiski, lai novērstu šo bēgļu grimšanu nabadzībā; |
|
18. |
aicina īstenot izglītības iniciatīvas un programmas pārvietotiem Ukrainas bērniem un jauniešiem, tostarp nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un valodu un prasmju apmācībai; |
|
19. |
uzsver pilsoniskās sabiedrības būtisko nozīmi, aizsargājot un integrējot, jo īpaši darba tirgū, pie neaizsargātām grupām piederošus bēgļus; |
|
20. |
atzinīgi vērtē to, ka no Atveseļošanas palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām ir piešķirti 3,4 miljardi EUR ES dalībvalstīm, kas nodrošina patvērumu cilvēkiem, kuri ir bēguši no Krievijas iebrukuma; |
|
21. |
atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2022. gada 29. jūnijā pieņēma dokumentu “Elastīga palīdzība teritorijām” (FAST-CARE), kas ir jauna pakete, kura nodrošina papildu elastību saistībā ar kohēzijas politikas instrumentu īstenošanu, lai palīdzētu ES dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām iestādēm un citiem partneriem novērst sekas, ko radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu; |
|
22. |
aicina ES nodrošināt papildu finansējumu tām ES dalībvalstīm un Moldovai, kas ir primārie ieceļošanas punkti Ukrainas bēgļiem, kuri ierodas ES; |
|
23. |
vērš uzmanību uz 250 000 Gruzijas iekšzemē pārvietotajām personām, kuras joprojām nevar droši un cieņpilni atgriezties mājās, jo Krievija joprojām ir okupējusi Abhāzijas un Chinvali/Dienvidosetijas reģionus; |
Ukrainas noturība, atveseļošana un atjaunošana un atbalsts Moldovai
|
24. |
uzsver, ka ir ārkārtīgi nepieciešams turpmāks tūlītējs un apjomīgs finansiālais atbalsts, lai palīdzētu gan Ukrainas, gan arī Moldovas ekonomikai saglabāt savu darbībspēju, ļaujot tām uzlabot ilgtermiņa stabilitāti; aicina atjaunināt ES stratēģiju attiecībā uz Austrumu partnerības valstīm, kas jau ir kļuvušas par ES kandidātvalstīm, lai vēl vairāk uzlabotu ekonomiskās attiecības starp ES un tās dalībvalstīm un šīm valstīm; |
|
25. |
atzinīgi vērtē to, ka kopš Krievijas agresijas kara sākuma ES, tās dalībvalstis un finanšu iestādes ir sekmīgi mobilizējušas vēl nepieredzētas summas dotācijās un aizdevumos, lai atbalstītu Ukrainas vispārējo ekonomisko, sociālo un finansiālo noturību makrofinansiālās palīdzības, budžeta atbalsta, ārkārtas palīdzības, krīzes reaģēšanas un humānās palīdzības veidā; |
|
26. |
aicina ES pēc iespējas ātrāk ieviest nepieciešamās tiesību normas, kas ļautu konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus un izmantot tos Ukrainas aizsardzības vajadzībām un to dažādo seku novēršanai, ko radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, tostarp izlietojot minētos aktīvus šīs valsts atjaunošanai un kompensācijām kara upuriem; |
|
27. |
uzstāj, ka ir ļoti svarīgi sniegt atbalstu Ukrainas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lauksaimniekiem un pilsoniskajai sabiedrībai, lai saglabātu to darbību šajos kara laikos; uzsver, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs izšķiroša nozīme Ukrainas ekonomikas ilgtermiņa atveseļošanā; |
|
28. |
atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā ES pieņēma instrumentu “Makrofinansiālā palīdzība plus”, kas Ukrainai nodrošina ilgtermiņa aizdevumus līdz 18 miljardu EUR apmērā, lai atbalstītu kritiskās transporta infrastruktūras, piemēram, tiltu, ceļu un dzelzceļu, remontdarbus, kā arī citas kritiskās un pašvaldību infrastruktūras un komunālā aprīkojuma remontu un mājokļu un sociālās infrastruktūras, piemēram, skolu, bērnudārzu un veselības aprūpes iestāžu, atjaunošanu; |
|
29. |
uzsver, ka ir svarīgi, lai ES paplašinātu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un kopienā balstītām iniciatīvām pieejamās iespējas un nodrošinātu tām nepieciešamos resursus, lai minētās organizācijas un iniciatīvas varētu sniegt jēgpilnu ieguldījumu Ukrainas pēckara atjaunošanā un atveseļošanā; |
|
30. |
aicina ES radīt stimulus Eiropas uzņēmumiem veikt ieguldījumus kara skartajos reģionos ar mērķi veicināt ekonomikas atveseļošanu, darbvietu radīšanu un pēckara atjaunošanu; |
|
31. |
atzinīgi vērtē visu ievedmuitas nodokļu pagaidu apturēšanu visam Ukrainas eksportam uz ES, kas nozīmē pilnīgu, beztarifu un bezkvotu piekļuvi šim eksportam kopš 2022. gada 30. maija, kā arī visu spēkā esošo ES antidempinga un aizsardzības pasākumu apturēšanu attiecībā uz Ukrainas tērauda eksportu; atzinīgi vērtē Padomes 2023. gada 25. maija lēmumu vēl uz vienu gadu, proti, līdz 2024. gada jūnijam, apturēt visus muitas nodokļus, kvotas un tirdzniecības aizsardzības pasākumus Ukrainas eksportam uz ES; |
|
32. |
atbalsta Komisijas 2023. gada 14. februāra priekšlikumu ES un Ukrainas asociācijas nolīgumā iekļaut datu viesabonēšanu; aicina ES un Ukrainas Tirdzniecības komiteju atbalstīt šo priekšlikumu, piešķirot savstarpēju vienotā tirgus režīmu datu viesabonēšanai starp Ukrainu un ES; |
|
33. |
atzinīgi vērtē Komisijas 2023. gada 7. jūnija lēmumu turpināt Ukrainas integrāciju ES vienotajā tirgū, ļaujot infrastruktūras finansēšanai izmantot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļus; |
|
34. |
atgādina, ka Lugāno deklarācijā, ko parakstīja vairāk nekā 40 valstis un starptautiskās finanšu iestādes, ir uzsvērti Ukrainas atveseļošanas un atjaunošanas procesu principi, proti: partnerība, reformu process, pārredzamība, pārskatatbildība un tiesiskums, demokrātiska līdzdalība, daudzu ieinteresēto personu iesaistīšana, dzimumu līdztiesība un iekļaušana, kā arī ilgtspēja; |
|
35. |
atzinīgi vērtē Komisijas 2023. gada 20. jūnija priekšlikumu izveidot jaunu Ukrainas mehānismu, kura mērķis ir atbalstīt Ukrainas atveseļošanu, atjaunošanu un modernizāciju, kā īpašu finanšu instrumentu, kas nodrošinās konsekventu, paredzamu un elastīgu atbalstu Ukrainai no 2024. līdz 2027. gadam; |
|
36. |
uzsver, ka atjaunošanas centieni ir jābalsta uz inovācijām, lai atbalstītu divējādo digitālo un zaļo pārkārtošanos; |
|
37. |
uzsver, ka pilsoniskā sabiedrība ir cieši jāiesaista visos atjaunošanas procesa posmos, lai nodrošinātu, ka tiek sekmīgi īstenotas reformas tiesiskuma jomā, deoligarhizācija, cīņa pret korupciju un divējādā zaļā un digitālā pārkārtošanās; |
|
38. |
uzsver, ka ES būtu jāturpina investēt Ukrainas enerģētikas pārkārtošanā, tostarp finansējot daudzvalstu projektus enerģētiskās drošības jomā, lai apmierinātu pašreizējās un turpmākās vajadzības pēc atbilstīgas enerģētikas infrastruktūras; |
|
39. |
aicina Ukrainas valdību arī turpmāk stiprināt vietējo pašpārvaldi un nostiprināt decentralizācijas reformas panākumus Ukrainas atjaunošanas, atveseļošanas un rekonstrukcijas procesa vispārējā vienotajā struktūrā; |
|
40. |
atzinīgi vērtē Azerbaidžānas lomu gan ES dalībvalstu, gan Ukrainas energoapgādes drošības uzlabošanā; uzsver nepieciešamību paātrināt pāreju no fosilā kurināmā uz zaļo enerģiju un vēl vairāk veicināt energoefektivitāti; mudina Azerbaidžānu un Armēniju pastiprināt sarunas par ilgstošu miera nolīgumu, lai atrisinātu joprojām pastāvošos robežkonfliktus un šajā reģionā veicinātu stabilitāti, sadarbību un labklājību; |
|
41. |
uzsver, ka ir svarīgi turpināt sniegt atbalstu, lai veidotu tehniskās spējas savienojamības projektiem, kas stiprina energoapgādes drošību starp ES un Austrumu partnerības valstīm, piemēram, Gruzijas un Rumānijas Melnās jūras zemūdens kabeļa projektam; |
|
42. |
aicina ES un tās līdzīgi domājošos partnerus saglabāt savu sankciju politiku pret Krieviju un nelikumīgo Baltkrievijas režīmu un tā vadītāju Aleksandru Lukašenko, vienlaikus uzraugot, atjaunojot un uzlabojot šīs politikas efektivitāti un ietekmi; |
|
43. |
aicina visu ES dalībvalstu un austrumu kaimiņvalstu iestādes nodrošināt, ka tiek konstatēti visi iespējamie sankciju apiešanas gadījumi, tie tiek izmeklēti un ka vainīgie tiek saukti pie atbildības; |
|
44. |
pauž dziļas bažas par to, ka starp ES valstīm un Krieviju turpinās tirdzniecība ar militārā ziņā kritiski svarīgām, sankciju sarakstos iekļautām precēm; pauž nožēlu par to, ka tiek būtiski pārkāptas ES pret Krieviju noteiktās sankcijas; nosoda tādu praksi, ka sankcijām pakļautas preces no ES tiek pārdotas uzņēmumiem vai privātpersonām no trešām valstīm, kamēr šīs preces vēl atrodas ES, un pēc tam tās tiek tieši nosūtītas uz Krieviju; nosoda uzņēmumus, tostarp ES uzņēmumus, kas nolūkā arī turpmāk gūt milzīgu peļņu apzināti izvairās no sankcijām, tādējādi apdraudot ES centienus atbalstīt Ukrainu; uzstāj, ka ES līmenī būtu jānosaka kriminālatbildība par Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanu, tostarp par preču pārvietošanu uz tādu galamērķi, kur ir aizliegts to imports, eksports, pārdošana, pirkšana, nodošana, tranzīts vai transportēšana; uzsver, ka izpildes panākšanas nolūkā ir ļoti svarīgi, lai ES ātri noteiktu kriminālatbildību par tiešiem sankciju pārkāpumiem, tostarp gadījumos, kad tie izdarīti rupjas nolaidības dēļ, kā arī par netiešiem sankciju pārkāpumiem, apejot Savienības ierobežojošos pasākumus; |
|
45. |
aicina ES, tās dalībvalstis un līdzīgi domājošos partnerus turpināt atbalstīt Moldovu, tai virzoties pa izvēlēto Eiropas ceļu, jo tās stabilitāte un labklājība ir tieši saistīta ar Ukrainas noturību un Eiropas drošību; |
|
46. |
aicina ES arī turpmāk sniegt finansiālu un politisku atbalstu citām Austrumu partnerības valstīm, tostarp Armēnijai un Azerbaidžānai; |
|
47. |
aicina ES sniegt taustāmu un redzamu palīdzību Gruzijai, lai veicinātu tās turpmāko progresu ceļā uz dalību ES; |
|
48. |
uzsver, ka ir svarīgi, lai ES sniegtu finansiālu palīdzību Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, jauniešiem, studentiem, akadēmiskajiem mācībspēkiem un profesionāļiem; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis vienkāršot vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanas procedūras personām, kas bēg no Baltkrievijas politisku iemeslu dēļ, kā arī sagatavot noteikumus un procedūras bezvalstniecības gadījumu risināšanai; |
|
49. |
uzstāj, ka Krievija ir jāmaksā par nodarīto kaitējumu, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu Ukrainas atjaunošanas centienos; aicina izpētīt visus starptautiskajām tiesībām atbilstošus likumīgus veidus, kā izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai sniegu Ukrainai nepieciešamo atbalstu ar mērķi atveseļot šo valsti. |
(1) OV L 261, 30.8.2014., 4. lpp.
(2) OV L 260, 30.8.2014., 4. lpp.
(3) OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.
(4) OV L 23, 26.1.2018., 4. lpp.
(5) OV L 246, 17.9.1999., 3. lpp.
(6) OV C 229, 29.6.2023., 16. lpp.
(7) OV C 290, 29.7.2022., 1. lpp.
(8) OV C 365, 23.9.2022., 1. lpp.
(9) OV C 167, 11.5.2023., 105. lpp.
(10) OV L 322, 16.12.2022., 1. lpp.
(11) OV C 229, 29.6.2023., 30. lpp.
(12) OV C 229, 29.6.2023., 29. lpp.
(13) OV C 229, 29.6.2023., 33. lpp.
(14) OV C 132, 14.4.2023., 94. lpp.
(15) OV C 283, 11.8.2023., 34. lpp.
(16) OV C, C/2024/490, 23.1.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/490/oj.
(17) OV C, C/2024/1189, 23.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1189/oj.
(18) Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/3822/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)