Konsolidēts TEKSTS: 32003R2295 — LV

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

ar ko ievieš sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EEK) Nr. 1907/90 par konkrētiem olu tirdzniecības standartiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1907/90 par konkrētiem olu tirdzniecības standartiem ( 1 ) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu, 6. panta 5. punktu, 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 10. panta 3. punktu, 11. panta 2. punktu, 20. panta 1. punktu un 22. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 24. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem ( 2 ) un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 30. janvāra Direktīvu 2002/4/EK par tādu uzņēmumu reģistrāciju, kas tur dējējvistas un uz kuriem attiecas Padoms Direktīva 1999/74/EK ( 3 ), un jo īpaši tās pielikuma 2.1 un 2.3 punktu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EEK) Nr. 1907/90 nesen izdarīti vairāki būtiski grozījumi. Lai ņemtu vērā šīs izmaiņas, jāgroza noteikumi, kas paredzēti ar Komisijas 1991. gada 15. maija Regulu (EEK) Nr. 1274/91, ar ko ievieš sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Regulu (EEK) Nr. 1907/90 par konkrētiem olu tirdzniecības standartiem ( 4 ). Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Regula (EEK) Nr. 1274/91 jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(2)	Pašlaik gan tehnoloģiju attīstības, gan patērētāju prasību dēļ vajadzīgs nodrošināt produktu labāku izsekojamību un olu ātrāku piegādi, savākšanu, šķirošanu un iepakošanu.

(3)

Tomēr daži ražotāji spēj garantēt, ka to saražotās olas tiek uzglabātas nemainīgā temperatūrā, kas ļauj piešķirt tiem pastāvīgu atbrīvojumu no vispārīgās prasības veikt savākšanu vai piegādi ik dienas attiecībā uz olām, kuras paredzētas, lai uz tām norādītu dēšanas datumu vai marķētu kā “ekstra” kategorijas olas, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 1907/90 12. pantā. Tādēļ jānosaka piemērojamie savākšanas un piegādes beigu termiņi un jāprecizē noteikumi, kas jāpiemēro šādā gadījumā.

(4)

Lai garantētu olu izsekojamību un nodrošinātu, ka var pārbaudīt to izcelsmi un ražošanas metodi, katrai olai ražotavā (saimniecībā) vai, vēlākais, pirmajā iesaiņošanas centrā, uz kuru olas tiek nosūtītas, arī jābūt marķētai ar ražošanas uzņēmuma pazīšanas numuru saskaņā ar Komisijas Direktīvu 2002/4/EK. Tomēr marķēšanai ražotavā jābūt obligātai, ja olas paredzēts izvest no ražošanas valsts teritorijas, izņemot gadījumos, kad ražotājam ir ekskluzīvs līgums ar iesaiņošanas centru. Katram iepakojumam obligāti jābūt marķētam ar ražošanas uzņēmuma pazīšanas numuru un dēšanas datumu vai laikposmu, kāds pagājis līdz olu izvešanai no ražotavas.

(5)

Lai garantētu patērētājiem, ka svaigu olu, sauktu arī A kategorijas olas, kvalitātes īpašības var pārbaudīt un tās tiek attiecinātas vienīgi uz vislabākās kvalitātes olām un ka par konkrētām olām var garantēt, ka tās atbilst “ekstra svaigs” kategorijai, jānosaka augsti standarti attiecībā uz katru kvalitātes kategoriju, īpaši stingri noteikumi jāpiemēro to savākšanai un tālākai izplatīšanai un olām jābūt šķirotām un marķētām ar ražošanas uzņēmuma pazīšanas numuru un, ja vajadzīgs, — ar dēšanas datumu.

(6)

Atļaut šķirot olas pēc kvalitātes un svara var vienīgi uzņēmumiem, kuru telpas un tehniskais aprīkojums ir atbilstošs to darbības mērogam un kuri tādēļ var olas pienācīgi apstrādāt. Lai izvairītos no sajaukšanas un veicinātu olu sūtījumu identificēšanu, katram savācējam un iesaiņošanas centram jābūt piešķirtam reģistrācijas pazīšanas numuram, pamatojoties uz vienotu kodēšanas sistēmu.

(7)

Ar parastās kvalitātes olām, kuru īpašības neļauj iekļaut tās “svaigu olu” kategorijā, jārīkojas kā ar otrās šķiras kvalitātes olām, un tās attiecīgi jāšķiro. Praksē šīs olas parasti ir paredzēts tieši piegādāt pārtikas rūpniecības uzņēmumiem, ieskaitot pārtikas rūpniecības uzņēmumus, kas apstiprināti saskaņā ar Padomes 1989. gada 20. jūnija Direktīvu 89/437/EEK par higiēnas un veselības problēmām, kas ietekmē olu produktu ražošanu un laišanu tirgū ( 5 ). Ja iepakojumi, kuros ir šādas olas, ir marķēti ar iepriekš norādīto galamērķi, tad uz tām nav jābūt atšķirības zīmei, kas citkārt identificētu tās kā B kategorijas olas. Šādam marķējuma arī jāizslēdz jebkāda iespēja tikt nejauši vai tīši sajauktam ar marķējumu, kas paredzēts olām, kuras nav piemērotas lietošanai pārtikā un kuras var tikt piegādātas vienīgi nepārtikas rūpniecības uzņēmumiem.

(8)

Papildus obligātajam minimālā derīguma termiņa datumam A kategorijas olām un iepakošanas datumam B kategorijas olām, lai izmantotu uz olu iepakojumiem, kā arī šķirošanas datumam, ja pārdod nefasētas olas, patērētājiem var sniegt attiecīgu papildu informāciju ar neobligātajām norādēm uz olām vai olu iepakojumiem, norādot ieteicamo produkta lietošanas termiņu, derīguma termiņu un/vai izdēšanas datumu. Minimālais uzglabāšanas termiņš jāsaista ar olām piemērojamiem kvalitātes kritērijiem.

(9)

Lai pasargātu pircējus no paziņojumiem, kas citkārt varētu būt veikti ar krāpniecisku nodomu saņemt cenu, kura ir augstāka par parasto cenu, kāda ir daudznodalījumu būros audzētu vistu olām vai standarta kategorijas olām, jānosaka minimālie zootehnikas kritēriji, kādi jāievēro, izņemot bioloģiskās audzēšanas gadījumā, uz ko attiecas Regula (EEK) Nr. 2092/91. Jāparedz sevišķi stingras reģistrācijas, uzskaites kārtošanas un uzraudzības procedūras, jo īpaši gadījumos, kad pēc izvēles tiek lietotas norādes attiecībā uz dēšanas datumu, mājputnu barības veidu un izcelsmes reģionu.

(10)	Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1907/90 7. panta 1. punktu jāsastāda tādu trešo valstu saraksts, kuras sniedz pietiekamas garantijas par līdzvērtīgumu Kopienas standartiem, kādi noteikti attiecībā uz audzēšanas metodēm.

(11)	Uzlīmēm un etiķetēm jāļauj viegli identificēt iepakojumus un to saturu. Īpaša uzmanība jāpievērš lieliem un maziem iepakojumiem, kuros ir rūpniecības uzņēmumiem paredzētās olas, no vienas puses, un “ekstra” kategorijas olas, no otras.

(12)

Ja iepakojums ir bojāts, iesaiņošanas centriem jābūt iespējai pārsaiņot olas gadījumos, kad uzņēmums vēlas pārdot olas ar savu nosaukumu vai arī kad olas, kuras ir liela izmēra iesaiņojumos, tiek prasīts pārsaiņot mazos iepakojumos. Tad olu izcelsme un vecums jānorāda ar uzrakstiem, kas piestiprināti uz uzlīmēm, etiķetēm un iepakojumiem. Ar šiem uzrakstiem jānorāda, ka olas ir pāršķirotas vai pārsaiņotas. Pārsaiņošanai vajadzīgā papildu laika dēļ ir būtiski aizliegt izmantot norādi “ekstra”, ja olas ir pārsaiņotas.

(13)

Lai nodrošinātu, ka Regula (EEK) Nr. 1907/90 tiek vienādi piemērota, jo īpaši tās noteikumi par pārbaudēm, ieskaitot īpašos noteikumus par uzraudzību pār to, kā tiek izmantotas norādes par izdēšanas datumu un norādes par konkrētu mājputnu audzēšanas veidu, izmantoto mājputnu barību un olu izcelsmi, jāveic nepārtraukta informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju.

(14)

Lai varētu efektīvi pārbaudīt, vai tiek ievēroti tirdzniecības standarti, jāpārbauda pietiekami liels olu skaits, kas izraudzītas tā, lai veidotu pārbaudītās partijas reprezentatīvu paraugu. Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1907/90 noteikumiem, kas reglamentē un nosaka nefasētu olu pārdošanu, paraugu ņemšanas parametri jāattiecina arī uz šādu pārdošanu.

(15)

Tā kā metodes, ko izmanto, lai šķirotu olas pēc kvalitātes un svara, nav pavisam precīzas, jāatļauj pielaides robežas. Tā kā partijas kvalitāti un svaru var ietekmēt arī uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi, pielaides jādiferencē atkarībā no tirdzniecības posma. Lai nodrošinātu pēc kvalitātes un svara sašķirotu olu tirdzniecību un pārbaudi, kad tās ir liela izmēra iesaiņojumos, jānosaka vidējais minimālo tīro svaru katrai svara kategorijai.

(16)

Šķirotu olu kvalitāte uzglabāšanas un pārvadāšanas laikā pazeminās. Pazemināšanās risku, ieskaitot mikrobioloģisko piesārņojumu, var ievērojami samazināt, paredzot stingrus ierobežojumus konkrētu iepakošanas materiālu izmantošanai. Tādēļ jānosaka stingras prasības attiecībā uz apstākļiem, kādos šādas olas tiek uzglabātas, pārvadātas un iepakotas.

(17)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. Olas, uz kurām paredzēts uzspiest izdēšanas datumu vai kuras paredzēts tirgot kā “ekstra” kategorijas olas, ražotājs piegādā vienīgi iesaiņošanas centriem vai iesaiņošanas centrs savāc no ražotājiem šādi:

2. Olas, uz kurām neattiecas šā panta 1. punkts, ražotāji piegādā uzņēmumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr.1907/90 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai minētie uzņēmumi savāc olas no ražotājiem šādi:

3. Visi ražotāji piegādā olas uzņēmumiem, kas nav ražotāji, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 1907/90 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vēlākais, nākamajā darba dienā pēc to saņemšanas.

Šo informāciju norāda uz iepakojuma un pavaddokumentos; iesaiņošanas centrs uzglabā šos dokumentus vismaz sešus mēnešus.

Ja iesaiņošanas centriem piegādā neiepakotas olas no pašu ražotnēm, kas atrodas tajā pašā vietā, tad identificēšanu uz iepakojumiem var veikt iesaiņošanas centrā.

1. Iesaiņošanas centrs klasificē un marķē olas, vēlākais, otrajā darba dienā pēc to saņemšanas. Tam ir viena papildu darba diena olu iesaiņošanai un iesaiņojuma marķēšanai.

Pirmā rindkopa netiek piemērota, ja no ražotājiem saņemtās olas tiek piegādātas pēc tam, kad marķētas atbilstoši 8. panta 6. punktam, otram iesaiņošanas centram klasificēšanai pēc kvalitātes un pēc svara, iesaiņošanai un iesaiņojuma marķēšanai. Šajā gadījumā piegāde otram iesaiņošanas centram tiek veikta, vēlākais, nākamajā darba dienā pēc to saņemšanas pirmajā iesaiņošanas centrā. Olu klasificēšana tiek veikta, vēlākais, nākamajā darba dienā pēc to saņemšanas otrajā iesaiņošanas centrā. Otrajam iesaiņošanas centram ir viena papildu darba diena olu iesaiņošanai un iesaiņojumu marķēšanai.

Ja pirmais iesaiņošanas centrs piegādā olas otram iesaiņošanas centram pēc tam, kad veicis marķēšanu un klasificēšanu pēc kvalitātes un svara, olu iesaiņošana un iesaiņojuma marķēšana tiek veikta vienas darba dienas laikā pēc to saņemšanas otrajā centrā.

1. panta 4. punkts attiecas uz otrajā un trešajā rindkopā minētajām piegādēm. Trešajā rindkopā minētajā gadījumā uz katra konteinera ir arī norāde par olu svara kategoriju un kvalitāti.

2. Ja izdēšanas datums jānorāda uz olām, ko piegādājušas ražotnes, kuras atrodas tajā pašā vietā, kur iesaiņošanas centrs, un kas nav iepakotas iepakojumos, olas šķiro un iepako izdēšanas dienā vai, ja izdēšanas diena ir brīvdiena — pirmajā sekojošā darba dienā.

1. Kā Regulas (EEK) Nr. 1907/90 5. pantā minētie iesaiņošanas centri var tikt aprobēti vai kā ražotāji tikt reģistrēti tikai tie uzņēmumi un ražotāji, kas atbilst šī panta 2., 3. un 4. punktā minētajiem nosacījumiem.

3. Iesaiņošanas centru tehniskais aprīkojums nodrošina olu pienācīgu apstrādi, un tas jo īpaši ietver:

Ja olu caurskatei, kā minēts pirmās daļas a) punktā, kā arī šķirošanai un sadalīšanai pa kategorijām izmanto automātisko līniju, iekārtā jābūt iekļautai atsevišķai caurskates lampai. Ja izmanto šādas automatizētas sistēmas, dalībvalsts kompetentā iestāde var atcelt prasību, ka līniju nepārtraukti jāapkalpo personālam, — ar noteikumu, ka nosūtītajām olām izveidota kvalitātes kontroles sistēma, pamatojoties uz paraugu ņemšanu.

4. Telpas un tehnisko aprīkojumu uztur tīru, kārtīgi izremontētu un bez nepiederīgiem aromātiem.

1. Visi pieprasījumi aprobēt iesaiņošanas centru vai reģistrēt ražotāju jāadresē tās dalībvalsts atbildīgajai iestādei, kuras teritorijā atrodas ražotāja vai centra telpas.

2. ►M2 Atbildīgā iestāde piešķir iesaiņošanas centram īpašu aprobācijas numuru, kura sākuma kods ir šāds: ◄

BE	Beļģija	AT	Austrija	CZ	Čehijas Republika
DK	Dānija	PT	Portugāle	EE	Igaunija
DE	Vācija	FI	Somija	CY	Kipra
GR	Grieķija	SE	Zviedrija	LV	Latvija
ES	Spānija	UK	Apvienotā Karaliste	LT	Lietuva
FR	Francija			HU	Ungārija
IE	Īrija			MT	Malta
IT	Itālija			PL	Polija
LU	Luksemburga			SI	Slovēnija
NL	Nīderlande			SK	Slovākija

3. Vienīgi īpaši apstiprinātiem iesaiņošanas centriem var atļaut iesaiņot A kategorijas olas, kas marķētas kā “ekstra”, vai norādīt izdēšanas datumu saskaņā ar 12. pantu.

4. Atbildīgā iestāde reģistrē atsevišķi uzņēmumus, kas darbojas tikai kā ražotāji, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. panta 2. punktu, kas nosaka īpašus higiēnas noteikumus, kas piemērojami dzīvnieku cilmes pārtikas produktiem ( 6 ).

— čaula un kutikula:	normāla, tīra, nebojāta,
— gaisa telpa:	augstums nepārsniedz 6 mm, stacionāra; tomēr olām, ko paredzēts tirgot kā “ekstra”, augstums nevar pārsniegt 4 mm,
— baltums:	skaidrs, caurspīdīgs, želejveidīgas konsistences, bez jebkāda veida svešu vielu piemaisījumiem,
— dzeltenums:	caurskatot redzams vienīgi kā ēna, bez skaidri izšķiramas aprises, pagriežot, nekustas ievērojami prom no olas centra, bez jebkādiem svešķermeņiem,
— cilmes šūna:	nemanāma attīstība,
— aromāts:	bez nepiederīgiem aromātiem.

2. A kategorijas olas pirms vai pēc šķirošanas nemazgā un arī citādi netīra.

Attiecīgi — olas, kas mazgātas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1907/90 6. panta 4. punktu, nevar tirgot kā A kategorijas olas — pat, ja tās atbilst A kategorijas olām piemērojamiem kritērijiem, — un jāmarķē kā “mazgātas olas”.

3. A kategorijas olas neapstrādā uzglabāšanai vai nedzesina telpās vai iekārtās, ja temperatūra tiek mākslīgi uzturēta zemāka par 5 C. Tomēr olas, kas pārvadāšanas laikā ne ilgāk par 24 stundām, mazumtirdzniecības telpās vai to piebūvēs turētas temperatūrā, kas ir zemāka par 5 °C, neuzskata par dzesētām — ar noteikumu, ka šajās piebūvēs glabātais apjoms nepārsniedz prasības par trīs dienu mazumtirdzniecību attiecīgajās telpās.

Attiecīgi — olas, kas atdzesētas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1907/90 6. panta 5. punktu, nevar tirgot kā A kategorijas olas — pat, ja tās atbilst A kategorijas olām piemērojamiem kritērijiem. Tās tirgo kā “atdzesētas olas”.

B kategorijas olas ir olas, kas neatbilst prasībām, kādas piemērojamas A kategorijas olām. Tās var nodot vienīgi pārtikas rūpniecības uzņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Direktīvas 89/437/EEK 6. pantu, vai arī nepārtikas rūpniecības uzņēmumiem.

— XL ļoti lielas:	73 g un vairāk,
— L lielas:	no 63 g līdz 73 g,
— M vidējas:	no 53 g līdz 63 g,
— S mazas:	mazāk par 53 g.

2. Svara kategorijas uz iepakojuma norāda ar attiecīgiem burtiem vai apzīmējumiem, kā noteikts 1. punktā, vai arī ar to abu kombināciju, ko var papildināt ar atbilstošu svara diapazonu norādi. Šā panta 1. punktā minētos svara diapazonus sīkāk nedala, izmantojot dažādas iepakojuma krāsas, simbolus, preču zīmes vai citas norādes.

3. Ja dažāda lieluma “A kategorijas” olas vai dažāda lieluma “mazgātas olas” tiek iesaiņotas vienā un tai pašā iesaiņojumā, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1907/90 13. panta 3. punktu, olu kopējais neto svars tiek norādīts gramos un tiek pievienota atbilstoša norāde “Dažāda lieluma olas”.

Pirmajā rindkopā minētajā olu kopējā neto svarā jāņem vērā olu svara fizioloģiskais zudums to uzglabāšanas laikā, un tam vismaz jāatbilst olu kopējam neto svaram to pārdošanas laikā galīgajam patērētājam.

4. Ja A kategorijas olas ar šādu nosaukumu tiek piegādātas saskaņā ar Direktīvu 89/437/EEK aprobētajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, klasificēšana pēc svara kategorijas nav obligāta, un piegāde tiek veikta 1. panta 4. punktā definētajos nosacījumos, papildus norādot uz konteinera “A kategorijas olas”.

1. ►M2 Regulas (EEK) Nr. 1907/90 7. pantā un 10. panta 1. un 2. punkta c) apakšpunktā paredzētās markas attiecīgi tiek uzliktas, vēlākais, klasificēšanas un iesaiņošanas dienā. ◄

Tomēr marķējumus, kas norāda ražotāja pazīšanas numuru, izdēšanas datumu, to, kā dējējvistas barotas, un olu reģionālo izcelsmi, var uzspiest ražotājs.

2. Marķējumi, kas uzspiesti uz olām un uzlikti uz iepakojumiem, ir skaidri redzami un salasāmi saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1907/90 7.–10. pantu.

Zīmogošanai izmantotajam produktam jāatbilst spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz krāsvielām, ko var izmantot pārtikas produktos.

3. Markas, kas uzliktas A kategorijas olām un olām, kas atbilst A kategorijas olām piemērotajiem kritērijiem, kas tiek pārdotas kā “mazgātas olas” vai “atvēsinātas olas”, sastāv no:

4. B kategorijas atšķirības zīme ir aplis ar vismaz 12 mm lielu diametru, kurš apvij burtu B, kas ir vismaz 5 mm augsts.

5. Ja olas tiek piegādātas no ražotāja iesaiņošanas centram, kas atrodas citā dalībvalstī, olas tiek apzīmogotas ar ražotāja numuru pirms iziešanas no ražošanas vietas.

Taču, ja ražotājs un iesaiņošanas centrs noslēguši piegādes līgumu, kas ietver īpašu iespēju veikt apakšuzņēmēja darbības šajā dalībvalstī un pienākumu veikt marķēšanu, saskaņā ar šo pantu, dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas ražošanas uzņēmums, var pēc uzņēmumu lūguma un ar tās dalībvalsts iepriekšēju piekrišanu, kurā atrodas iesaiņošanas centrs, atkāpties no šī pienākuma. Tādā gadījumā līguma kopija, ko par oriģinālam atbilstošu atzinuši šie uzņēmumi, tiek pievienota transportam. 29. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētās kontroles iestādes tiek informētas par atļaujas sniegšanu atkāpties no līguma prasībām.

Dalībvalstis nosaka minimālo otrajā rindkopā minētā piegādes līguma termiņu, kas nevar būt mazāks par vienu mēnesi.

6. Ja neklasificētās olas tiek nodotas no viena iesaiņošanas centra otram, olas tiek apzīmogotas ar ražotāja numuru pirms iziešanas no pirmā iesaiņošanas centra.

7. Ja olas tiek piegādātas ražošanas uzņēmumam un šo olu marķēšana nav obligāta sakarā ar to, ka tās paredzētas pārstrādei, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 1907/90 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, atbrīvojums no marķēšanas iespējams tikai, ja olu piegādi ir veicis:

Iepriekšējā rindkopā neminētajos gadījumos olu marķēšana tiek veikta saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu.

1. Regulas (EEK) Nr. 1907/90 10. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto minimālā derīguma termiņa datumu uzspiež iepakošanas laikā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK ( 7 ) 9. panta 2. punktu un tas ietver vienu vai vairākus apzīmējumus, kas noteikti I pielikuma 1. punktā.

Tālab datumu norāda saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 9. panta 4. punktu turpmāk noteiktā kārtībā un ievērojot turpmāk noteiktos noteikumus:

2. Minimālais derīguma termiņa datums ir diena, līdz kurai pareizi glabātas A kategorijas olas vai mazgātas olas saglabā 5. panta 1. punktā aprakstītās īpašības. Tas nevar pārsniegt 28 dienas pēc izdēšanas. Ja ir norādīts izdēšanas laikposms saskaņā ar 1. panta 4. punkta c) apakšpunktu, minimālo derīguma termiņa datumu nosaka no minētā laikposma pirmās dienas.

3. Uz liela izmēra iesaiņojumu un uz mazo iepakojumu — arī tad, ja tie iekļauti liela izmēra iesaiņojumos, — ārējās virsmas ir skaidri redzama un salasāma norāde, kas iesaka patērētājiem pēc nopirkšanas uzglabāt olas atdzesētas.

4. Pārdodot nefasētas olas, 2. punktā minētajai norādei līdzvērtīgu norādi uzliek tā, lai patērētājiem tā būtu skaidri redzama un nepārprotama.

5. Atvēsinātām olām, kas paredzētas pārdošanai mazumtirdzniecībā Francijas aizjūras departamentos, minimālais derīguma termiņš nevar pārsniegt četrdesmit dienas pēc olu dēšanas.

Iepakošanas datuma norāde, kas minēta 10. panta 1. punkta e) apakšpunktā un ko saskaņā ar Regulas (EEK) 1907/90 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu var norādīt pēc izvēles, ietver vienu vai vairākus apzīmējumus, kas noteikti šīs Regulas I pielikuma 2. punktā, kam seko divas skaitļu vai burtu vienības, kas minētas šīs regulas 9. panta 1. punkta otrajā daļā.

1. Papildus minimālā derīguma termiņa datumam un/vai iepakošanas datumam uzņēmējs iepakošanas laikā var norādīt ieteicamo produkta lietošanas termiņu uz olām vai iepakojumiem, vai arī uz abiem.

2. Ieteicamais produkta lietošanas termiņš nepārsniedz maksimālo termiņu — 21 dienu pēc izdēšanas saskaņā ar Padomes Lēmuma 94/371/EK ( 8 ) 3. panta 1. punktu.

Tomēr, ja atdzesētas olas nosūta uz Francijas aizjūras departamentiem un tās paredzēts tur pārdot mazumtirdzniecībā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1907/90 6. panta 5. punktu, ieteicamo produkta lietošanas termiņu var pagarināt līdz ►M2 33 ◄ dienām.

3. Ja norāda izdēšanas laikposmu saskaņā ar 1. panta 4. punkta c) apakšpunktu, ieteicamo produkta lietošanas termiņu nosaka no šī laikposma pirmās dienas.

4. Lai norādītu šajā pantā minētos datumus uz olām un iepakojumiem, izmanto vienu vai vairākus no I pielikumā noteiktajiem apzīmējumiem.

5. Šajā pantā minētos datumus norāda saskaņā ar 9. panta 1. punkta otro daļu.

1. Uzņēmējs var uzspiest izdēšanas datumu uz iepakojumiem iepakošanas laikā. Šādā gadījumā izdēšanas datumu norāda arī uz olām, kuras ir iepakojumos.

Ja ir norādīts izdēšanas datums, piemēro šā panta 2., 3. un 4. punktā noteiktos noteikumus.

2. Ja olas piegādā iesaiņošanas centriem iepakojumos, visas olas, kuras ir vienā iepakojumā un uz kurām paredzēts uzspiest izdēšanas datumu, šķiro un iepako bez pārtraukuma. Izdēšanas datumu uzspiež uz olām šķirošanas laikā vai tūlīt pēc tam.

3. Ja iesaiņošanas centra apgāde ar olām netiek veikta ar konteineriem, bet tiek nodrošināta ar tai pašā vietā izveidotām ražošanas vienībām, olas jāapzīmogo, norādot dēšanas datumu.

Taču olas, kas dētas brīvdienās, var tikt apzīmogotas pirmajā sekojošajā darba dienā vienlaikus ar tajā dienā dētajām olām, norādot pirmās brīvdienas datumu.

4. Ja iesaiņošanas centriem arī citi ražotāji piegādā olas, uz kurām nav paredzēts norādīt izdēšanas datumu, šīs olas uzglabā un apstrādā atsevišķi.

Apzīmējumus, kas noteikti II pielikumā, var papildināt ar norādēm, kas attiecas uz attiecīgās audzēšanas metodes konkrētām īpašībām.

Šos apzīmējumus var norādīt uz olām papildus ražotāja pazīšanas numuram.

2. Ražotāja numura nozīme ir paskaidrota atsevišķā norādē gadījumos, kad olas tiek pārdotas neiesaiņotā veidā, un uz iesaiņojuma vai iesaiņojumā iesaiņotu olu gadījumā.

3. Olu iepakojumus, ko paredzēts piegādāt pārtikas rūpniecības uzņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 89/437/EEK, var marķēt ar norādēm, kas noteiktas II pielikumā, ar noteikumu, ka olas ražotas putnkopības uzņēmumos, kuri atbilst atbilstošajām prasībām, kā noteikts III pielikumā.

4. Šā panta 1. punktu piemēro, neierobežojot valstu tehniskos pasākumus, kas ir stingrāki par III pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām, ko var piemērot vienīgi attiecīgās dalībvalsts ražotājiem ar noteikumu, ka tie ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem un atbilst kopējiem olu tirdzniecības standartiem.

1. Ja uz A kategorijas olām un “mazgātām olām” un to iepakojumiem ir norāde par dējējvistu barošanu, tad piemēro IV pielikumā noteiktās minimālās prasības.

2. Uz liela izmēra olu iesaiņojumiem un maziem iepakojumiem, kas marķēti ar dējējvistu barošanas norādi, ir vienādas norādes. Pārdodot nefasētas olas, norādes var izmantot vienīgi, ja atsevišķas olas ir atbilstoši marķētas.

3. Šī panta 2. punktu piemēro, neierobežojot valstu tehniskos pasākumus, kas ir stingrāki par IV pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām, ko var piemērot vienīgi attiecīgās dalībvalsts ražotājiem ar noteikumu, ka tie ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem un atbilst kopējiem olu tirdzniecības standartiem.

1. Uz A kategorijas olu un “mazgātu olu” iepakojumiem var norādīt olu izcelsmi vai uz tiem var būt vārdi: “olu izcelsme: sk. kodu uz olas”.

2. Lai norādītu A kategorijas olu, mazgātu olu vai ar šādām olām pildītu mazo iepakojumu izcelsmi saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1907/90 10. panta 3. punktu, var izmantot apzīmējumus vai simbolus, kas norāda uz dalībvalsti vai uz dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktu administratīvu vai citu reģionu, kurā olas ir ražotas.

Pārdodot nefasētas olas, šīs norādes var izmantot vienīgi, ja atsevišķas olas ir marķētas ar atbilstošiem apzīmējumiem vai simboliem.

3. Uz liela izmēra iesaiņojumiem, kuros ir olas, vai mazajiem iepakojumiem, kas marķēti ar 2. punktā minētajiem apzīmējumiem vai simboliem, ir vienādi apzīmējumi vai simboli.

1. “A” kategorijas olas, izņemot no Norvēģijas importētās bioloģiski audzētās olas, kā arī olas, kas cēlušās no bioloģiskās audzēšanas un importētas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2092/91 11. pantu, tiek apzīmogotas izcelsmes valstī ar ražotāja numuru, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tie, kas paredzēti šīs regulas 8. pantā.

2. “A” kategorijas olas, kas importētas no trešām valstīm, kas nav minētas 1. punktā, tiek apzīmogotas izcelsmes valstī skaidri redzami un labi salasāmi, norādot izcelsmes valsts ISO kodu, pirms tā uzrakstot šādu norādi: “ārpus EK normas – ”.

3. No trešām valstīm importēto A kategorijas olu iepakojumi atbilst prasībām, kas noteiktas Regulas (EEK) Nr. 1907/90 15. pantā.

Regulas (EEK) Nr. 1907/90 15. pantā minētā minimālā derīguma termiņa datuma un iepakošanas datuma norāde ietver vienu vai vairākus apzīmējumus, kas noteikti šīs regulas I pielikuma 2. punktā, kam seko divas skaitļu vai burtu vienības, kas minētas 9. panta 1. punkta otrajā daļā.

4. ►M2 Audzēšanas veida norāde uz “A” kategorijas olu iepakojumiem, izņemot no Norvēģijas importētām, bioloģiski audzētām olām un uz to olu iesaiņojumiem, kas cēlušās no bioloģiskās audzēšanas un importētas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2092/91 11. pantu, tiek veikta tādos pašos nosacījumos, kā tie, kas paredzēti šīs regulas 13. pantā. ◄

Uz tādu A kategorijas olu iepakojumiem, kas importētas no trešām valstīm, izņemot pirmajā daļā minētās valstis, mājputnu audzēšanas metodi norāda kā “nenoteikta mājputnu audzēšanas metode”.

5. Uzlīmes un etiķetes piestiprina uz iepakojumiem un olas pāršķiro un pārsaiņo saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā šīs regulas IV nodaļā noteikts dalībvalstīm.

6. Olas, kas nav A kategorijas un ir importētas no trešām valstīm, tiek atbrīvotas no apzīmogošanas. Taču šo olu piegāde ražošanas uzņēmumiem ir pakļauta to galamērķa kontrolei saskaņā ar regulas (EK) Nr. 2454/93 ( 9 ) 296. pantā paredzēto procedūru, paredzot to pārstrādi. To paredzot, T5 kontroles dokuments 104. ailē ietver vienu no V pielikumā minētajām norādēm.

1. Regulas (EEK) Nr. 1907/90 11. pantā paredzētās uzlīmes un etiķetes A kategorijas olām un mazgātām olām ir baltas, un norādes ir uzdrukātas melnā krāsā uz šīm uzlīmēm un etiķetēm saskaņā ar Regulas (EEK) 1907/90 10. un 15. pantu.

2. Regulas (EEK) Nr. 1907/90 11. panta 2. punktā minēto atkāpi piemēro, ja olu daudzumi dienā nepārsniedz 3600 olas vienā piegādē un 360 olas vienam pircējam. Pavaddokumentos norāda iesaiņošanas centra nosaukumu, adresi un numuru, kā arī olu skaitu, kvalitāti un svara kategorijas, minimālo derīguma termiņu un mājputnu audzēšanas metodi.

Uzlīmes un etiķetes olām, kas paredzētas pārtikas rūpniecības uzņēmumiem

1. Šādas olas pārdod iepakojumos ar dzeltenu uzlīmi vai etiķeti, kuru vairs nevar izmantot, ja iepakojums bijis atvērts:

2. Šā panta 1. punktā minētās uzlīmes un etiķetes skaidri un salasāmi norāda:

1. Rūpnieciskai pārstrādei paredzētās olas Regulas (EEK) 1907/90 1. panta 2. punkta nozīmē pārdod iepakojumos ar sarkanu uzlīmi vai etiķeti.

1. Regulas (EEK) Nr. 1907/90 12. pantā minētajām uzlīmēm vai etiķetēm jābūt drukātām vai piestiprinātām tā, lai uzlīmes vai etiķetes izvietojums neaizsedz uz iepakojuma esošo informāciju.

Apzīmējumu “ekstra” nodrukā uz uzlīmes vai etiķetes kursīvā vismaz 1 centimetra augstumā, kam seko vārds “līdz” un divas skaitļu vienības, kuras minētas šīs regulas 9. panta 1. punkta otrajā daļā un norāda septīto dienu pēc iepakošanas vai devīto dienu pēc izdēšanas.

Ja uz iepakojuma norādīts iepakošanas datums, otrajā daļā minēto norādi var aizstāt ar vārdiem “ekstra līdz septītajai dienai pēc iepakošanas”.

Ja uz iepakojuma norādīts izdēšanas datums, iepriekš minēto norādi var aizstāt ar vārdiem “ekstra līdz devītajai dienai pēc izdēšanas”.

2. Ja 1. punktā minēto uzlīmi vai etiķeti nevar noņemt no iepakojuma, iepakojums jāizņem no tirdzniecības vietas ne vēlāk kā septītajā dienā pēc iepakošanas vai devītajā dienā pēc izdēšanas un olas jāpārsaiņo.

3. Liela izmēra iesaiņojumus, kuros ir mazie iepakojumi, kas marķēti kā “ekstra”, marķē kā “IESAIŅOJUMS, KURĀ IR MAZIE “EKSTRA” IEPAKOJUMI” ar 2 cm augstiem lielajiem burtiem vienā vai vairākās no Kopienas valodām.

1. Iepakotas A kategorijas olas un mazgātas olas var pārsaiņot citos lielos vai mazos iepakojumos vienīgi iesaiņošanas centros, izņemot gadījumā, kas paredzēts Regulas (EEK) 1907/90 8. panta 2. punktā. Katrā iepakojumā ir olas vienīgi no vienas un tās pašas partijas.

2. Uzlīme vai etiķete uz liela izmēra iesaiņojumiem ar skaidri saredzamiem un salasāmiem melniem burtiem norāda vismaz šādu informāciju:

3. Uz mazajiem iepakojumiem, kuros ir pārsaiņotas olas, ir skaidri saredzami un salasāmiem burtiem norādītas vienīgi ziņas, kas paredzētas 2. punktā. Bez tam uz mazajiem iepakojumiem var būt tā uzņēmuma preču zīme, kas pārsaiņojis olas vai pasūtījis to pārsaiņošanu. Vārdu “ekstra” nevar izmantot.

1. Olas, kas pāršķirotas saskaņā ar Regulas (EEK) 1907/90 8. panta 2. punktu, var pārdot iepakojumos, kuros tās bija pirms pāršķirošanas. Ja tā ir pārsaiņotas, vienā iepakojumā var būt olas vienīgi no vienas un tās pašas partijas.

2. Dzeltenā vai sarkanā uzlīme vai etiķete, kas ir uz liela izmēra iesaiņojumiem, ar skaidriem un salasāmiem melniem burtiem norāda vismaz 18. un 19. pantā paredzēto informāciju kopā ar tā uzņēmuma nosaukumu vai firmu un adresi, kas pāršķirojis olas vai pasūtījis to pāršķirošanu.

3. Uz mazajiem iepakojumiem, kuros ir pāršķirotās olas, pārsedz marķējumus, kas vairs nav derīgi. Bez tam uz mazajiem iepakojumiem var būt tā uzņēmuma preču zīme, kas pāršķirojis olas vai pasūtījis to pāršķirošanu.

1. Ja pāršķirošanai un pārsaiņošanai lieto sākotnējos iepakojumus, tos uzskata par atkārtoti lietotiem 36. panta 2. punkta nozīmē.

2. Marķējumus uz uzlīmēm vai etiķetēm, kuras ir uz liela izmēra iesaiņojumiem, ko lieto atkārtoti saskaņā ar 36. panta 2. punktu, pilnībā pārsedz ar jaunām uzlīmēm vai etiķetēm vai arī citādi padara nesalasāmus.

3. Uz liela izmēra iesaiņojumiem var būt viens vai vairāki marķējumi, kas ir uz uzlīmēm vai etiķetēm, ar kurām tie nostiprināti. Bez tam uz liela izmēra iesaiņojumiem var būt tā uzņēmuma preču zīme, kas pārsaiņojis olas vai pasūtījis to pārsaiņošanu.

Ražotāji, iesaiņošanas centri, savācēji, lauksaimniecības pārtikas uzņēmumi, vairumtirgotāji un 14. panta piemērošanas gadījumā arī barības ražotāji un piegādātāji tiek pakļauti kontrolēm, kuru biežumu noteikušas atbildīgās iestādes uz riska analīzes pamata, ņemot vērā vismaz:

2. ►M2 Kontroles tiek veiktas regulāri un negaidīti visos uzņēmumos. Ražošanas nodaļas un iesaiņošanas centri, kas veic 12. pantā paredzēto marķēšanu, tiek inspicēti biežāk ◄

3. Pārbaudes attiecībā uz izdēšanas datuma, dējējvistu barošanas un reģionālās izcelsmes norādēm, kas minētas 12., 14. un 15. pantā, var deleģēt dalībvalsts izraudzītām struktūrām, kuras var sniegt pierādījumus par nepieciešamo neatkarību attiecībā uz attiecīgajiem ražotājiem un kuras atbilst pašreizējiem Eiropas standarta EN/45011 kritērijiem.

Šo struktūru licencēšanu un pārraudzību veic attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

Šo struktūru veikto pārbaužu izmaksas sedz uzņēmējs, kas lieto iepriekš minētos marķējumus.

2. Ja ražotājs marķē dažas olas ar norādi par dēšanas dienu un citas olas bez šīs norādes, 1. punkta a) apakšpunkta trešajā, ceturtajā un piektajā ievilkumā norādītā informācija tiek reģistrēta atsevišķi.

3. Ja vienā uzņēmumā izmantotas vairākas atšķirīgas audzēšanas metodes, tad 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju iedala pēc vistu audzētavām saskaņā ar Direktīvu 2002/4/EK.

4. 3. Ražotāji uzglabā a) un b) apakšpunktā uzskaitīto informāciju vismaz sešus mēnešus pēc to darbības izbeigšanas vai pēc saimes iznīcināšanas.

1. Iesaiņošanas centri iegrāmato atsevišķi pēc audzēšanas metodēm un pa dienām:

2. Iesaiņošanas centri ik nedēļu atjaunina uzskaiti par to fiziskajiem krājumiem.

2. Ja uz A kategorijas olām, mazgātām olām un uz iepakojumiem ir norādes par dējējvistu barošanu, izdēšanas datumu un/vai reģionālo izcelsmi, tad iesaiņošanas centri, kas izmanto šādus marķējumus, veic atsevišķu uzskaiti saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu.

3. Tomēr pārdošanas un piegāžu uzskaites vietā tie var uzglabāt faktūrrēķinu un pavadzīmju dokumentus, kas marķēti, kā norādīts 1. punkta 1. daļā. Šādu uzskaiti un dokumentus uzglabā vismaz sešus mēnešus.

1. Attiecībā uz 13., 14. un 15. pantā minētajām olām savācējiem jāpierāda:

Tie tiek reģistrēti atsevišķi atkarībā no audzēšanas veida, barošanas veida un pēc dienā iesaiņošanas centriem piegādāto olu skaita, ieskaitot šo centru numurus un dēšanas datumu vai periodu.

2. Attiecībā uz 13., 14. un 15. pantā minētajām olām vairumtirgotājiem, tai skaitā pārdevējiem, kas fiziski neveic darbības ar olām, jāpierāda:

Turklāt vairumtirgotājiem, kas veic fiziskas darbības ar olām, katru nedēļu ir jāreģistrē fiziskie uzkrājumi.

3. Savācējiem un vairumtirgotājiem vismaz sešus mēnešus jāglabā reģistri par pirkšanas un pārdošanas darījumiem un uzkrājumiem.

Tā vietā, lai glabātu reģistrus par pirkšanu un pārdošanu, tie var apkopot rēķinus un piegādes kvītis, norādot 13., 14. un 15. pantā minētās norādes.

4. Barības ražotāji un piegādātāji veic uzskaiti par 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem ražotājiem veiktajām piegādēm, minot piegādātās barības sastāvu.

5. Saskaņā ar Direktīvu 89/437/EEK aprobētie lauksaimniecības pārtikas uzņēmumi saglabā vismaz sešus mēnešus no saņemšanas brīža izrakstus no visām to veiktajām piegādēm, ko papildina informācija uz konteineriem un iesaiņojumu, kā arī to olu uzkrājumu iknedēļas pārskats.

6. Visi reģistri, uzskaites un citi dokumenti, kas minēti 25., 26. un šajā pantā, pēc pirmā pieprasījuma tiek nodoti atbildīgo iestāžu rīcībā.

1. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumu, lai nodrošinātu, ka ar informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 12., 13., 14. un 15. pantu, rīkojas kā ar konfidenciālu informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 ( 10 ), ciktāl tas attiecas uz fiziskām personām.

2. Reģistros, pārskatos un citā grāmatvedībā iekļautos datus var izmantot vienīgi šīs regulas piemērošanai.

1. Katra dalībvalsts ik gadu līdz 1. aprīlim, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, paziņo Komisijai par saimniecībās esošo vidējo dējējvistu skaitu ( 11 ) attiecībā uz katru mājputnu audzēšanas veidu.

2. Katra dalībvalsts līdz 2004. gada 1. janvārim, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, informē Komisiju par pasākumiem, kādus tā veikusi, lai īstenotu šo regulu, jo īpaši par:

3. Komisija savāc 1. un 2. punktā minēto informāciju un dara to pieejamu dalībvalstīm ar 2005. gada 1. jūliju. Līdz tam dalībvalstis pārsūta savus datus visām pārējām dalībvalstīm.

Par visām izmaiņām sarakstos, kontroles metodēs un tehniskajos pasākumos, kas minēti 2. punktā, tiek paziņots Komisijai elektroniskā veidā, vēlākais, līdz katra gada 1. aprīlim.

4. Dalībvalstī veiktās pārbaudes regulāri apspriež saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2771/75 ( 12 ) 18. pantā noteikto procedūru.

5. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis jebkurā laikā sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai šī panta 2. punkta d) apakšpunktā minētie pasākumi ir savietojami ar Kopienas tiesību aktiem un vai tie atbilst kopējiem olu tirdzniecības standartiem.

Katra dalībvalsts, kuras teritorijā tiek pāršķirota olu partija no citas dalībvalsts, nodrošina, ka par lēmumu veikt pāršķirošanu trīs darba dienu laikā paziņo minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kā noteikts 29. panta 2. punkta f) apakšpunktā.

1. Regulas (EEK) Nr. 1907/90 19. panta 2. punktu piemēro vienīgi, ja pārbaudes ir veiktas saskaņā ar šī panta 2.–5. punktu.

2. Ja olas ir liela izmēra iesaiņojumos, kuros nav mazo iepakojumu, vismaz šādu skaitu olu pārbauda kā paraugus:

Olu skaits partijā	Pārbaudāmo olu skaits
Olu skaits partijā	% no partijas	Minimālais olu skaits
līdz 180	100	—
181–1 800	15	180
1 801–3 600	10	270
3 601–10 800	5	360
10 801–18 000	4	540
18 001–36 000	3	720
36 001–360 000	1,5	1 080
vairāk nekā 360 000	0,5	5 400

3. Ja olas ir mazajos iepakojumos, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav ievietotas liela izmēra iesaiņojumos, vismaz šādu skaitu mazo iepakojumu un olu pārbauda kā paraugus:

Olu skaits partijā	Pārbaudīto mazo iepakojumu procentuālā daļa	Pārbaudāmo olu skaits vienā pārbaudītā iepakojumā (%)
līdz 180	100	100
181–1 800	15	100
1 801–3 600	10	100
3 601–10 800	5	100
10 801–18 000	4	100
18 001–36 000	3	100
36 001–360 000	1,5	100
vairāk nekā 360 000	0,5	100

4. Partijām, kurās nav vairāk par 18 000 olu, pārbaudāmās olas izraugās no vismaz 20 % lielā izmēra iesaiņojumu.

Partijām, kurās ir vairāk nekā kā 18 000 olu, pārbaudāmās olas izraugās no vismaz 10 % lielā izmērā iesaiņojumu un no vismaz desmit lielā izmēra iesaiņojumiem.

5. Ja mazumtirdzniecībā piedāvā vai izliek pārdošanā nefasētas olas, kā paraugus pārbauda 100 % no līdz 180 olām un 15 % no lielāka daudzuma olām, pārbaudot vismaz 180 olas.

1. Pēc pārbaudes un pēc jebkādas nepieciešamas korekcijas veikšanas partijai, lai tā atbilstu Regulai (EEK) Nr. 1907/90, inspektors pēc partijas īpašnieka pieprasījuma var piestiprināt iepakojumiem uzlīmi, uz kuras ir uzspiests oficiālais zīmogs un šādas ziņas:

2. Pārbaudes uzlīmes ir baltas ar sarkanu drukājumu. Ja iepakojums pirms pārbaudes bijis noslēgts, to no jauna noslēdz ar pārbaudes uzlīmi, ko, ja vajadzīgs, var piestiprināt pāri sākotnējai uzlīmei vai etiķetei.

3. Pēc tam, kad pārbaudīti mazie iepakojumi, kas marķēti kā “ekstra”, pārbaudes uzlīme ietver ziņas, kas minētas 1. punktā, un vārdu “ekstra” kursīvā ar 1 cm augstiem burtiem.

1. Šādas pielaides ir atļautas, pārbaudot A kategorijas olu un mazgātu olu partijas:

Tomēr, pārbaudot olas, kas marķētas kā “ekstra”, nav atļautas nekādas pielaides attiecībā uz gaisa telpas augstumu iepakošanas vai importēšanas laikā.

2. Ja pārbaudītajā partijā ir mazāk nekā 180 olu, tad 1. punktā minēto procentuālo daļu divkāršo.

Pārbaudot A kategorijas olu un mazgātu olu partijas, ir atļauta pielaide attiecībā uz vienas olas svaru, izņemot Regulas (EEK) Nr. 1907/90 13. panta 3. punktā paredzētajā gadījumā. Šādās partijās var būt ne vairāk kā 10 % olu, kuru svara kategorija robežojas ar kategoriju, kas norādīta uz iepakojuma, bet ne vairāk kā 5 % olu no nākamās zemākās svara kategorijas.

Ja pārbaudītajā partijā ir mazāk nekā 180 olu, iepriekš minētās procentuālās daļas divkāršo.

Pēc svara sašķiroto A kategorijas olu un mazgāto olu liela izmērā iesaiņojumiem ir šāds minimālais tīrais svars:

— XL – ļoti lielas:	7,3 kg/100 olas,
— L – lielas:	6,4 kg/100 olas,
— M – vidējas:	5,4 kg/100 olas,
— S – mazas:	4,5 kg/100 olas.

1. Iepakojumi, ieskaitot iekšējos saiņošanas materiālus, ir triecienizturīgi, sausi, tīri un nebojāti, un tie ir darināti no materiāliem, kas aizsargā olas no nepiederīgiem aromātiem; un no kvalitātes pazemināšanās riska.

2. Liela izmēra iesaiņojumus, ko izmanto olu pārvadāšanai un nosūtīšanai, ieskaitot iekšējos saiņošanas materiālus, nevar izmantot atkārtoti, izņemot, ja tie ir kā jauni un atbilst 1. punktā minētajām tehniskajām un higiēnas prasībām. Uz atkārtoti izmantotajiem liela izmēra iesaiņojumiem nevar būt nekādu iepriekšējo marķējumu, kas var radīt sajaukšanu.

1. Uzglabājot ražotāja telpās un pārvedot no ražotāja savācējam vai iesaiņošanas centram, olas uztur temperatūrā, kas visvairāk piemērota, lai nodrošinātu to kvalitātes optimālu saglabāšanu.

3. Pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā olas jāuzglabā sausās un tīrās vietās, kur nav nepiederīgu aromātu un kur tās ir efektīvi pasargātas no triecieniem, no gaismas iedarbības un no pārmērīgām temperatūras svārstībām.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar V pielikumā norādīto atbilstības tabulu.

1. Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. To piemēro no 2004. gada 1. janvāra. Tomēr 4. panta 2. punktu piemēro no 2004. gada 1. maija attiecībā uz sākuma kodiem CZ, EE, CY, LV, LT, HU, MT, PL, SI un SK, ja ir ratificēts Pievienošanās līgums.

3. Tomēr to iesaiņošanas centru pazīšanas numurus, kas apstiprināti pirms 2003. gada 31. decembra, var turpināt izmantot līdz 2004. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Valodu kodi	Uz olām	Uz iepakojuma
ES	Cons. pref.	Consúmase preferentemente antes del
CS	Spotřebujte vai S.	Spotřebujte do
DA	Mindst holdbar til vai M.H.	Mindst holdbar til
DE	Mind. haltbar vai M.H.D.	Mindestens haltbar bis
ET	Parim enne vai PE	Parim enne
EL	Ανάλωση πριν από	Ανάλωση κατά προτίμηση πριν από
EN	Best before vai B.B. (1)	Best before
FR	à cons. de préf. av. vai DCR (1)	A consommer de préférence avant le
IT	Entro	da consumarsi preferibilmente entro
LV	Izlietot līdz vai I.L. (1)	Izlietot līdz
LT	Geriausi iki vai G (1)	Geriausi iki
HU	Min. meg.: vai M.M. (1)	Minőségét megőrzi
MT	L-aћjar jintuża sa	L-aћjar jintuża sa
NL	Tenm. houdb. Tot vai THT (1)	Tenminste houdbaar tot
PL	Najlepiej spożyć przed vai N.S.P. (1)	Najlepiej spożyć przed
PT	Cons. pref.	A consumir de preferencia antes de
SK	Minimálna trvanlivosť do vai M.T.D. (1)	Minimálna trvanlivosť do
SL	Uporabno najmanj do vai U.N.D. (1)	Uporabno najmanj do
FI	Parasta ennen	Parasta ennen
SV	Bäst före	Bäst före
(1) Ja izmanto attiecīgo saīsinājumu, tā nozīme ir skaidri jānorāda uz iepakojuma.

Valodu kodi	Uz olām	Uz iepakojuma
ES	Emb.	Embalado el:
CS	Baleno vai D. B. (1)	Datum balení
DA	Pakket	Pakket den:
DE	Verp.	Verpackt am:
ET	Pakendamiskuupäev vai PK	Pakendamiskuupäev:
EL	Συσκευασϊα	Ημερομηνία συσκευασίας:
EN	Packed vai pkd	Packing date:
FR	Emb. le	Emballé le:
IT	Imb.	Data d'imballaggio:
LV	Iepakots	Iepakots
LT	Supakuota vai PK (1)	Pakavimo data
HU	Csom.	Csomagolás dátuma
MT	Ippakkjat	Data ta' l-ippakkjan
NL	Verp.	Verpakt op:
PL	Zapakowano w dniu vai ZWD	Zapakowano w dniu
PT	Emb.	Embalado em:
SK	Balené dňa vai B.D.	Balené dňa
SL	Pakirano vai Pak.	Datum pakiranja
FI	Pakattu	Pakattu:
SV	Förp. Den	Förpackat den:
(1) Ja izmanto attiecīgo saīsinājumu, tā nozīme ir skaidri jānorāda uz iepakojuma.

Valodu kodi
ES	Vender antes
CS	Prodat do
DA	Sidste salgsdato
DE	Verkauf bis
ET	Viimane soovitav müügikuupäev vai VSM
EL	Πώληση
EN	Sell by
FR	à vend. préf. av. vai DVR (1)
IT	Racc.
LV	Realizēt līdz
LT	Parduoti iki
HU	Forgalomba hozható:… -ig
MT	Ghandu jinbiegh sa
NL	Uiterste verkoopdatüm vai Uit. verk. dat.
PL	Sprzedaż do dnia
PT	Vend. de pref. antes de
SK	Predávať do
SL	Prodati do
FI	Viimeinen myyntipäivä
SV	Sista försäljningsdag
(1) Ja izmanto attiecīgo saīsinājumu, tā nozīme ir skaidri jānorāda uz iepakojuma.

Valodu kodi
ES	Puesta
CS	Sneseno
DA	Læggedato
DE	Gelegt am
ET	Munemiskuupäev
EL	Ωοτοκία
EN	Laid
FR	Pondu le
IT	Dep.
LV	Izdēts
LT	Padėta
HU	Tojás rakás napja
MT	Tbiedu
NL	Gelegd op
PL	Zniesione w dniu
PT	Postura
SK	Znáška
SL	Zneseno
FI	Munintapäivä
SV	Värpta den

Regulas 13. pantā minētie apzīmējumi, kas paredzēti, lai norādītu audzēšanas veidus - a) uz iepakojuma, b) uz olām

Valodu kodi		1	2	3
ES	a)	Huevos de gallinas camperas	Huevos de gallinas criadas en el suelo	Huevos de gallinas criadas en jaula
ES	b)	Camperas	Suelo	Jaula
CS	a)	Vej ce nośnic ve volném výběhu	Vejce nosnic v halách	Vejce nosnic v klecích
CS	b)	Výběh	Hala	Klec
DA	a)	Frilandsæg	Skrabeæg	Buræg
DA	b)	Frilandsæg	Skrabeæg	Buræg
DE	a)	Eier aus Freilandhaltung	Eier aus Bodenhaltung	Eier aus Käfighaltung
DE	b)	Freiland	Boden	Käfig
ET	a)	Vabalt peetavate kanade munad	Õrrekanade munad	Puuris peetavate kanade munad
ET	b)	Vabapidamine or V	Õrrelpidamine or	Puurispidamine or P
EL	a)	Αυγά ελεύθερης βοσκής	Αυγά αχυρώνα	Αυγά κλωβοστοιχίας
	b)	Ελεύθερης βοσκής	Αχυρώνα	Κλωβοστοιχία
	▼M2
	α)	ή αυγά στρωμνής
β)	ή στρωμνής
▼M1
EN	a)	Free range eggs	Barn eggs	Eggs from caged hens
EN	b)	Free range or F/range	Barn	Cage
FR	a)	Oeufs de poules élevées en plein air	Oeufs de poules élevées au sol	Oeufs de poules élevées en cage
FR	b)	Plein air	Sol	Cage
IT	a)	Uova da allevamento all'aperto	Uova da allevamento a terra	Uova da allevamento in gabbie
IT	b)	Aperto	A terra	Gabbia
LV	a)	Brīvās turēšanas apstākļos dētās olas	Kūtī dētas olas	Sprostos dētas olas
LV	b)	Brīvībā dēta	Kūtī dēta	Sprostā dēta
LT	a)	Laisvai laikomų vištų kiaušiniai	Ant kraiko laikomų vištų kiaušiniai	Narvuose laikomų vištų kiaušiniai
LT	b)	Laisvų	Ant kraiko	Narvuose
HU	a)	Szabad tartásban termelt tojás	Alternatív tartásban termelt tojás	Ketreces tartásból származó tojás
HU	b)	Szabad t.	Alternatív	Ketreces
MT	a)	Bajd tat-tigieg imrobbija barra	Bajd tat-tigieg imrobbija ma 1-art	Bajd tat-tigieg imrobbija fil-gageg
MT	b)	Barra	Ma 1-art	Gagga
NL	a)	Eieren van hennen met vrije uitloop	Scharreleieren	Kooieieren
NL	b)	Vrije uitloop	Scharrel	Kooi
PL	a)	Jaja z chowu na wolnym wybiegu	Jaja z chowu ściółkowego	Jaja z chowu klatkowego
PL	b)	Wolny wybieg	Ściółka	Klatka
PT	a)	Ovos de galinhas criadas ao ar livre	Ovos de galinhas criadas no solo	Ovos de galinhas criadas em gaiolas
PT	b)	Ar livre	Solo	Gaiola
SK	a)	Vajcia z chovu na voľnom výbehu	Vajcia z podostieľkového chovu	Vajcia z klietkového chovu
SK	b)	Voľný výbeh	Podstieľkové	Klietkové
SL	a)	Jajca iz proste reje	Jajca iz hlevske reje	Jajca iz baterijske reje
SL	b)	Prosta reja	Hlevska reja	Baterijska reja
FI	a)	Ulkokanojen munia	Lattiakanojen munia	Häkkikanojen munia
FI	b)	Ulkokanan	Lattiakanan	Häkkikanan
SV	a)	Ägg från utehöns	Ägg från frigående höns inomhus	Ägg från burhöns
SV	b)	Frigående (alt. Frig.) ute	Frigående (alt. Frig.) inne	Burägg.

Prasību minimums, kas jāievēro mājputnu audzētavām attiecībā uz dažādām olu ražošanas metodēm

a) “Brīvās turēšanas apstākļos dētām olām” jābūt ražotām audzētavās, kuras atbilst vismaz Padomes Direktīvas 1999/74/EK ( 13 ) 4. pantā precizētajiem nosacījumiem, kas ir ►M2 ————— ◄ un kur:

▼M3

— vistām dienas gaitā ir nepārtraukti pieejami āra aploki; ja piemēroto ierobežojumu rezultātā, ieskaitot veterinārus ierobežojumus, kas pieņemti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šis noteikums netiek ievērots, tad šāds laika posms nedrīkst pārsniegt divpadsmit nedēļas,

▼B

— vistām pieejamajos āra aplokos galvenokārt ir augu segums un tos neizmanto citiem mērķiem, izņemot izmantojumu augļu dārziem, mežu platībām un ganāmpulka ganībām, ja to ir atļāvušas kompetentās iestādes,

— āra aplokiem jāatbilst vismaz Padomes Direktīvas 1999/74/EK 4. panta 1. punkta un 3. punkta b) apakšpunkta ii) daļā precizētajiem nosacījumiem, kuros paredzēts, ka maksimālais vistu saimes blīvums nekad nav lielāks par 2500 vistām uz vienu hektāru vistām atvēlētās zemes vai nav lielāks par vienu vistu uz 4 m2; tomēr, ja ir pieejami vismaz 10 m2 uz vienu vistu, ja tiek pielietota rotācija un ja vistām ir dota iespēja vienmērīgi piekļūt visai teritorijai saimes dzīves laikā, tad katrā aplokā, kas tiek izmantots, jebkurā laikā jābūt nodrošinātiem vismaz 2,5 m2 uz vienu vistu,

— āra aploki nesniedzas tālāk kā 150 m rādiusā no tuvākās putnu ejas ēkā; tomēr attālums, kas ir līdz 350 m no tuvākās putnu ejas ēkā, ir atļauts, ja visā āra aplokā vienādos attālumos atrodas pietiekams skaits nojumju un dzeramo tekņu minētā noteikuma nozīmē — vismaz četras nojumes uz hektāru;

b) “kūtī dētām olām” jābūt ražotām audzētavās, kas atbilst vismaz Direktīvas 1999/74/EK 4. pantā precizētajiem nosacījumiem, kuri ir ►M2 ————— ◄ ;

c) “sprostā dētām olām” jābūt ražotām mājputnu audzētavās, kas atbilst vismaz:

— Direktīvas 1999/74/EK 5. pantā precizētajiem nosacījumiem līdz 2011. gada 31. decembrim vai

— Direktīvas 1999/74/EK 6. pantā precizētajiem nosacījumiem.

2. Līdz 2006. gada 31. decembrim prasības attiecībā uz Direktīvas 1999/74/EK 4. panta 1. punktu, kas minētas šī pielikuma 1. punktā, netiek piemērotas audzēšanas iekārtām, kas pirmoreiz ierīkotas, rekonstruētas vai nodotas ekspluatācijā pirms 2002. gada 1. janvāra un kas vēl nav tikušas saskaņotas ar šo direktīvu saskaņā ar tās 4. panta 2. punktu.

Šajā gadījumā, nekaitējot iespējai atkāpties no nosacījumiem, ko var piešķirt dalībvalsts, tajā, kas attiecas uz dzīvnieku blīvumu, saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 4) apakšpunktu, attiecīgajām iekārtām jāatbilst šādām minimālajām prasībām:

a) audzēšanas sistēmām, kas ļauj dējējvistām brīvi pārvietoties starp celtņu iekšējo iekārtu dažādiem līmeņiem:

— iekārtas ir aprīkotas ar laktām, kas ir pietiekami garas, lai katrai vistai uz tās būtu vismaz 15 centimetri vietas,

— apdzīvotības blīvums nepārsniedz divdesmit piecas vistas uz vistām pieejamās platības kvadrātmetru;

b) audzēšanas sistēmām, kas neļauj dējējvistām brīvi pārvietoties starp celtņu iekšējo iekārtu dažādiem līmeņiem:

— apdzīvotības blīvums nepārsniedz septiņas vistas uz vistām pieejamās platības kvadrātmetru,

— vismaz vienu trešdaļu no šīs pašas platības sedz tādi pakaiši kā salmi, koka skaidas, smiltis vai kūdra,

— pietiekama daļa no vistām pieejamās platības ir paredzēta putnu izkārnījumu savākšanai;

c) audzēšanas sistēmām, kas sniedz dējējvistām pieeju ārējām telpām:

— celtņu iekšpuse atbilst a) vai b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem,

— vistām dienas laikā ir netraucēta iespēja brīvi piekļūt brīvai dabai, izņemot īslaicīgus ierobežojumus, ko noteikušas veterinārās iestādes,

— vistām pieejamā platība ir lielākoties klāta ar augu valsti un netiek izmantota nekā citādi, izņemot, kā augļu dārzs, apmežota vai ganību zona, ja to atļauj atbildīgās iestādes,

— teritorijas platībai jāatbilst vistu blīvumam un zemes īpatnībām, nevar dzīvnieku blīvums nekādā gadījumā pārsniegt 2 500 vistas uz hektāru zemes, kas pieejams vistai, jeb vienu vistu uz 4 kvadrātmetriem; taču, ja katrai vistai ir vismaz 10 kvadrātmetri, tiek veikta rotācija un vistām ir brīva pieeja visai platībai visā bara dzīves laikā, katram izmantotajam aplokam ir jebkurā brīdī jāgarantē vismaz 2,5 kvadrātmetri katrai vistai,

— ārējās teritorijas nevar plesties tālāk par 150 metriem taisnā līnijā no vistuvākās celtnes izejas lūkas; taču tiek atļauts pagarinājums līdz 350 metriem no celtnes tuvākās izejas lūkas, ja pietiekams skaits atbilstošu nojumju un dzirdinātavu ir vienmērīgi izkliedētas visā ārējā teritorijā, tas ir, vismaz četras nojumes uz hektāra.

Graudaugu produktus var norādīt kā barības sastāvdaļas vienīgi, ja tie veido vismaz 60 % no norādītās barības formulas svara, kas var ietvert ne vairāk kā 15 % graudaugu blakusproduktu.

Tomēr, ja norāda konkrētus graudaugu produktus, tad katrs attiecīgais graudaugu produkts veido vismaz 30 % no lietotās barības formulas, ja minēts viens graudaugu produkts, un vismaz 5 %, ja minēti vairāki graudaugu produkti.

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 1274/91	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	37. panta 1. punkts
3. pants	3. panta 4. punkta a) apakšpunkts
4. pants	4. pants
5. pants	5. pants
6. pants	6. pants
7. pants	—
8. pants	7. pants
9. pants	8. pants
10. pants	8. pants
11. pants	8. pants
12.panta 1., 2. un 3. punkts	—
12.panta 4. punkta pirmais ievilkums	17. panta 2. punkts
13. pants	—
14. pants	9. pants
15. pants	10. pants
16. pants	11. pants
17. pants	12. pants
18. pants	13. pants
18.a pants	28. pants
18.b pants	—
18.c pants	14. pants
19. pants	15. pants
20. pants	29. pants
21. pants	17. pants
22. pants	18. pants
23. pants	19. pants
24. pants	20. pants
25. pants	22. pants
26. pants	21. pants
27. pants	23. pants
28. pants	—
29. pants	31. pants
30. pants	32. pants
31. pants	33. pants
32. pants	34. pants
33. pants	35. pants
34. pants	30. pants
35. pants	29. panta 2. punkts
36. pants	38. pants
37. pants	39. pants
38. pants	—
I pielikums	I pielikums
II pielikums	II pielikums
III pielikums	III pielikums
IV pielikums	IV pielikums

( 1 ) OV L 173, 6.7.1990., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2052/2003 (OV L 305, 22.11.2003., 1. lpp.)

( 2 ) OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122,16.5.2003., 1. lpp.).

( 4 ) OV L 121, 16.5.1991., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 326/2003 (OV L 47, 21.2.2003., 31. lpp.).

( 5 ) OV L 212, 22.7.1989., 87. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.)

( 9 ) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2003. gada 25. jūlija Regulu (EK) Nr. 1335/2003 (OV L 187, 26.7.2003., 16. lpp.).

( 11 ) Vidējais esošo dējējvistu skaits = (ieviesto vistu skaits x dēšanas nedēļu skaits): 52.

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 818/2004 (2004. gada 29. aprīlis),	L 231	56	30.6.2004
►M2	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1515/2004 (2004. gada 26. augusts),	L 278	7	27.8.2004
►M3	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 89/2006 (2006. gada 19. janvāris),	L 15	30	20.1.2006