|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2025/1550 |
29.7.2025 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2025/1550
(2025. gada 28. jūlijs),
ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1543 minētās decentralizētās IT sistēmas tehniskās specifikācijas un citas prasības
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1543 (2023. gada 12. jūlijs) par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (1) un jo īpaši tās 25. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Lai izveidotu Regulā (ES) 2023/1543 minēto decentralizēto IT sistēmu, ir jādefinē un jāpieņem tehniskās specifikācijas, pasākumi un mērķi minētās sistēmas ieviešanai. |
|
(2) |
Decentralizētajā IT sistēmā saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1543 būtu jāiekļauj dalībvalstu un Savienības aģentūru un struktūru IT sistēmas, kā arī sadarbspējīgi e-CODEX piekļuves punkti, ar kuru starpniecību šīs IT sistēmas ir savstarpēji savienotas. Tādējādi decentralizētās IT sistēmas tehniskajām specifikācijām un citām prasībām būtu jāatspoguļo šis satvars. |
|
(3) |
Decentralizētās IT sistēmas piekļuves punktu pamatā saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1543 vajadzētu būt autorizētiem e-CODEX piekļuves punktiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/850 (2) 3. panta 3. punktā. |
|
(4) |
Dalībvalstis var izmantot kā savu aizmugursistēmu Komisijas izstrādāto references īstenošanas programmatūru valsts IT sistēmas vietā. Lai nodrošinātu sadarbspēju, gan uz valsts IT sistēmām, gan references īstenošanas programmatūru būtu jāattiecina vienas un tās pašas tehniskās specifikācijas un prasības, kas noteiktas šajā regulā. |
|
(5) |
Lai mazinātu iespējamās tehniskās problēmas, kas saistītas ar decentralizētās IT sistēmas jaudu un uzticamību, ir jānosaka robežvērtība ar minētās sistēmas starpniecību nosūtīto e-pierādījumu apjomam. Pēc sistēmas palaišanas būtu jāuzrauga šādu nosūtīšanu biežums un apjoms un vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo robežvērtība, lai maksimāli palielinātu sistēmas efektivitāti. |
|
(6) |
Lai stiprinātu decentralizētās IT sistēmas sadarbspēju un efektivitāti, būtu jānosaka prasība izmantot atbilstošus ETSI standartus. Būtu jāuzrauga turpmākā attīstība un vajadzības gadījumā jāapsver papildu ETSI standartu pieņemšana. |
|
(7) |
Īrijai Regula (ES) 2023/1543 ir saistoša, tādēļ tā piedalās šīs regulas pieņemšanā. |
|
(8) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. |
|
(9) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (3) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2025. gada 25. jūnijā sniedza atzinumu. |
|
(10) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2023/1543 26. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Decentralizētās IT sistēmas tehniskās specifikācijas
Regulas (ES) 2023/1543 25. panta 1. punktā minētās decentralizētās IT sistēmas tehniskās specifikācijas un prasības, pasākumi un mērķi saziņai minētās regulas 19. panta nozīmē ir noteikti šīs regulas pielikumā.
2. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Briselē, 2025. gada 28. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 191, 28.7.2023., 118. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1543/oj.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/850 (2022. gada 30. maijs) par datorizētu sistēmu datu pārrobežu elektroniskai apmaiņai tiesu iestāžu sadarbības civillietās un krimināllietās jomā (e-CODEX sistēma) un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726 (OV L 150, 1.6.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/850/oj).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj).
PIELIKUMS
DECENTRALIZĒTĀS IT SISTĒMAS TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS
(minētas 1. pantā)
1. Ievads un darbības joma
Šajā pielikumā ir noteiktas decentralizētās IT sistēmas tehniskās specifikācijas, pasākumi un mērķi Regulā (ES) 2023/1543 paredzētajām procedūrām.
Saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1543 un jo īpaši tās 19. pantu decentralizētajai IT sistēmai ir jānodrošina rakstiska saziņa starp kompetentajām iestādēm un izraudzītajiem iedibinājumiem vai juridiskajiem pārstāvjiem, starp kompetentajām iestādēm, kā arī starp kompetentajām iestādēm un kompetentajām Savienības aģentūrām vai struktūrām.
2. Definīcijas
|
2.1. |
“hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols” jeb “HTTPS” ir šifrēta saziņa un droša savienojuma kanāli; |
|
2.2. |
“izcelsmes nenoliedzamība” ir pasākumi, kas, izmantojot tādas metodes kā digitālā sertifikācija, publiskās atslēgas infrastruktūra un elektroniskie paraksti, un elektroniskie zīmogi, apliecina datu integritāti un to izcelsmi; |
|
2.3. |
“saņemšanas nenoliedzamība” ir pasākumi, kas, izmantojot tādas metodes kā digitālā sertifikācija, publiskās atslēgas infrastruktūra un elektroniskie paraksti, un elektroniskie zīmogi, datu nosūtītājam apliecina, ka dati ir nonākuši pie iecerētā datu saņēmēja; |
|
2.4. |
“SOAP” saskaņā ar Globālā tīmekļa konsorcija standartiem ir ziņojumapmaiņas protokola specifikācija apmaiņai ar strukturētu informāciju tīmekļa pakalpojumu ieviešanā datortīklos; |
|
2.5. |
“esošā stāvokļa pārnese” (“REST”) ir arhitektūras stils tīklā savienotu lietojumprogrammu izstrādei, balstoties uz tādu klienta–servera saziņas modeli, kurš nesatur informāciju par iepriekšējo stāvokli, un izmantojot standarta metodes, lai veiktu darbības ar resursiem, kas parasti ir attēloti strukturētos formātos; |
|
2.6. |
“tīmekļa pakalpojums” ir programmatūras sistēma, kura paredzēta, lai atbalstītu sadarbspējīgu iekārtu sazināšanos tīklā, un kurai ir saskarne, kas aprakstīta mašīnapstrādājamā formātā; |
|
2.7. |
“datu apmaiņa” ir ziņojumu, veidlapu, dokumentu un e-pierādījumu apmaiņa decentralizētajā IT sistēmā; |
|
2.8. |
“API” ir lietojumprogrammas saskarne, kuras pamatā ir kopējs datu apmaiņas standarts un kura ļauj pakalpojumu sniedzējiem, kas izmanto pielāgotus IT risinājumus, lai apmainītos ar informāciju un datiem, kuri saistīti ar e-pierādījumu pieprasījumiem, ar automatizētiem līdzekļiem piekļūt decentralizētajām IT sistēmām; |
|
2.9. |
“tīmekļa saskarne” ir lietotāja saskarne, kas ir pieejama internetā, izmantojot HTTPS, un kas ļauj pakalpojumu sniedzējiem manuāli piekļūt decentralizētajai IT sistēmai, lai droši sazinātos ar iestādēm un apmainītos ar informāciju un datiem, kas saistīti ar e-pierādījumu pieprasījumiem, bez nepieciešamības veidot savu īpašu infrastruktūru; |
|
2.10. |
“ETSI standarti” ir tehniskās specifikācijas un standarti, ko izstrādājis Eiropas telesakaru standartu institūts (ETSI), lai nodrošinātu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sadarbspēju, drošību un efektivitāti. Tie nodrošina satvarus, protokolus un paraugpraksi plašam tehnoloģiju klāstam, tostarp mobilajiem tīkliem, radiosakariem, kiberdrošībai un interneta infrastruktūrai; |
|
2.11. |
“jaucējkods” ir fiksēta garuma izvade, ko rada kriptogrāfiskā jaucējfunkcija, kad to piemēro patvaļīga garuma ievadei. Kriptogrāfiskā jaucējfunkcija ir veidota tā, lai nodrošinātu drošības pamatpazīmes, tostarp izturību pret inversiju, otru izturību pret inversiju un izturību pret kolīzijām, garantējot tās noturību pret inversijas un kolīzijas uzbrukumiem; |
|
2.12. |
“e-CODEX sistēma” ir sistēma, kas minēta Regulas (ES) 2022/850 3. panta 1. punktā; |
|
2.13. |
“ES e-tiesiskuma pamatleksikas” ir ES e-tiesiskuma pamatleksikas, kā definēts Regulas (ES) 2022/850 pielikuma 4. punktā; |
|
2.14. |
“ebMS” ir ebXML ziņojumu pakalpojums, proti, ziņojumapmaiņas protokols, kurš izstrādāts saskaņā ar OASIS sistēmu un nodrošina elektronisko uzņēmējdarbības dokumentu drošu, uzticamu un sadarbspējīgu apmaiņu, izmantojot SOAP, un atbalsta uzņēmumu savstarpējo integrāciju dažādās sistēmās; |
|
2.15. |
“AS4” ir paziņojums par piemērojamību Nr. 4, OASIS standarts, kas apraksta ebMS 3.0; tas vienkāršo drošu un sadarbspējīgu ziņojumapmaiņu starp uzņēmumiem, izmantojot atvērtus standartus, piemēram, SOAP un WS-Security; |
|
2.16. |
“atjaunošanas laika mērķis” ir maksimālais pieņemamais laiks pakalpojuma atjaunošanai pēc incidenta; |
|
2.17. |
“atjaunošanas punkta mērķis” ir datu zaudējuma maksimālais pieļaujamais apjoms atteices gadījumā. |
3. Saziņas metodes ar elektronisko līdzekļu starpniecību
|
3.1. |
Rakstiskas saziņas nolūkā starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, starp kompetentajām iestādēm un pakalpojumu sniedzēju izraudzītajiem iedibinājumiem vai pakalpojumu sniedzēju juridiskajiem pārstāvjiem, kā arī starp kompetentajām iestādēm un Savienības aģentūrām vai struktūrām decentralizētā IT sistēma datu apmaiņas nolūkos izmanto uz pakalpojumiem balstītas saziņas metodes, piemēram, tīmekļa pakalpojumus vai citus atkalizmantojamus komponentus un programmatūras risinājumus. Konkrētāk, tas ietver saziņu, izmantojot e-CODEX piekļuves punktus, kā noteikts Regulas (ES) 2022/850 5. panta 2. punktā. Tādēļ, lai nodrošinātu efektīvu un sadarbspējīgu pārrobežu datu apmaiņu, decentralizētā IT sistēma atbalsta saziņu, izmantojot e-CODEX sistēmu. |
|
3.2. |
Ņemot vērā to paredzamo lielo e-pierādījumu apjomu, kas pēc Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma nosūtāmi, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, – kā izklāstīts Regulas (ES) 2023/1543 19. panta 1. un 4. punktā, – kā rezultātā var rasties tehnisko spēju ierobežojumi, kuri varētu negatīvi ietekmēt decentralizēto IT sistēmu, e-pierādījumus nosūta, izmantojot šo sistēmu, ciktāl tie nepārsniedz 25 megabaitu (25 600 kilobaitu) robežvērtību. To e-pierādījumu nosūtīšanu, kas pārsniedz minēto robežvērtību, veic saskaņā ar minētās regulas 19. panta 5. punktu. |
|
3.3. |
Ņemot vērā Regulas (ES) 2023/1543 19. panta 6. punktu, ja nosūtīšanu veic, izmantojot minētajā punktā paredzētos alternatīvos līdzekļus, jo nav iespējams izmantot decentralizēto IT sistēmu kāda no minētās regulas 19. panta 5. punktā izklāstītajiem iemesliem dēļ: |
|
3.3.1. |
Ja nosūtīšana attiecas uz rakstisku saziņu, tostarp veidlapu apmaiņu, starp kompetentajām iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem Regulas (ES) 2023/1543 19. panta 1. punkta nozīmē, nosūtīšanas iniciators reģistrē nosūtīšanu savā valsts IT sistēmā, kas ir decentralizētās IT sistēmas daļa. Reģistrētā informācija ietver vismaz lietas vai datnes atsauces numuru, tās datumu un laiku, sūtītāju un saņēmēju, datnes nosaukumu un tās lielumu. |
|
3.3.2. |
Ja nosūtīšana attiecas uz rakstisku saziņu, tostarp veidlapu apmaiņu, starp kompetentajām iestādēm, kā arī rakstisku saziņu ar kompetentajām Savienības aģentūrām vai struktūrām Regulas (ES) 2023/1543 19. panta 4. punkta nozīmē, nosūtīšanas iniciators reģistrē nosūtīšanu decentralizētajā IT sistēmā, jo īpaši savā valsts IT sistēmā vai attiecīgā gadījumā IT sistēmās, ko pārvalda kompetentā Savienības aģentūra vai struktūra. Reģistrētā informācija ietver vismaz lietas vai datnes atsauces numuru, nosūtīšanas datumu un laiku, sūtītāju un saņēmēju, datnes nosaukumu un tās lielumu. |
|
3.3.3. |
Ja e-pierādījumi saskaņā ar Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu ir nosūtīti, izmantojot alternatīvus saziņas līdzekļus, starp pakalpojumu sniedzējiem un izdevējvalsts kompetentajām iestādēm (1), vai ja izpildes iestāde e-pierādījumus, izmantojot alternatīvus līdzekļus, nosūta izdevējvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar izpildes procedūru, kas paredzēta Regulas (ES) 2023/1543 16. panta 9. punktā, iniciators:
|
|
3.4. |
Ņemot vērā Regulas (ES) 2023/1543 28. pantu, references īstenošanas programmatūra programmatiski vāc, nosūta vai citādi nodrošina piekļuvi minētā panta 2. punktā minētajai statistikai gan strukturētos (piemēram, XML), gan nestrukturētos (piemēram, PDF) datu formātos. Dalībvalstu pārvaldītie valstu portāli (3), ja tie ir tehniski tā izstrādāti, saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1543 28. panta 3. punktu var arī nosūtīt vai sniegt šos statistikas datus Komisijai automatizētā procesā. Komisija izdod norādījumus par datu struktūru un šīs statistikas vākšanas un paziņošanas metodi. |
4. Saziņas protokoli
|
4.1. |
Decentralizētā IT sistēma izmanto drošus interneta protokolus:
|
|
4.2. |
Attiecībā uz strukturētu datu un metadatu definēšanu un nosūtīšanu decentralizētās IT sistēmas komponentu pamatā ir visaptveroši un plaši atzīti nozares standarti un protokoli, piemēram, SOAP un REST, jo īpaši tie, uz kuriem atsaucas Eiropas standartizācijas organizācijas, piemēram, ETSI. |
|
4.3. |
Attiecībā uz transporta un ziņojumapmaiņas protokoliem decentralizētās IT sistēmas pamatā ir droši, standartos balstīti protokoli, piemēram:
|
|
4.4. |
Netraucētas un sadarbspējīgas datu apmaiņas nolūkā decentralizētās IT sistēmas izmantotie saziņas protokoli atbilst attiecīgajiem sadarbspējas standartiem. |
|
4.5. |
Attiecīgā gadījumā e-pierādījumu XML shēmās izmanto attiecīgus standartus vai leksikas, kas vajadzīgi, lai pienācīgi validētu šajā shēmā definētos elementus un veidus. Tie var būt:
Attiecīgā gadījumā arī XML shēmās var iekļaut attiecīgos ETSI standartus, lai izmantotu to definīcijas. |
|
4.6. |
Komisija nosaka kopējās API specifikācijas, ko izpildes valstis dara pieejamas pakalpojumu sniedzējiem kā līdzekli, lai piekļūtu decentralizētajai IT sistēmai. Iespējamā un saprātīgā apmērā šīs API pamatā ir ETSI TS 104 144 (“Saskarnes definīcija Regulai (ES) 2023/1543 (E-pierādījumu regula) valstu iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem”). |
|
4.7. |
Attiecībā uz drošības un autentifikācijas protokoliem decentralizētās IT sistēmas pamatā ir standartos balstīti protokoli, piemēram:
|
5. Informācijas drošības mērķi un attiecīgie tehniskie pasākumi
|
5.1. |
Tehniskajos pasākumos, ar ko nodrošina informācijas tehnoloģijas drošības minimālos standartus informācijas apmaiņai decentralizētajā IT sistēmā, ietilpst:
|
|
5.2. |
Decentralizētās IT sistēmas komponenti nodrošina drošu saziņu un datu nosūtīšanu, izmantojot šifrēšanu, publiskās atslēgas infrastruktūru ar digitāliem sertifikātiem autentifikācijai un drošai atslēgu apmaiņai, un drošus ziņojumapmaiņas protokolus, piemēram, AS4 (ebMS), RESTful API un SOAP, lai saglabātu ziņojumu konfidencialitāti un integritāti. |
|
5.3. |
Decentralizētās IT sistēmas komponentus izstrādā saskaņā ar integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principu, un īsteno atbilstīgus administratīvus, organizatoriskus un tehniskus pasākumus, lai nodrošinātu augstu kiberdrošības līmeni. |
|
5.4. |
Komisija izstrādā, attīsta un uztur references īstenošanas programmatūru saskaņā ar datu aizsardzības prasībām un principiem, kas noteikti Regulā (ES) 2018/1725. Komisijas nodrošinātā references īstenošanas programmatūra ļauj dalībvalstīm izpildīt savus pienākumus attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (5). |
|
5.5. |
Dalībvalstis, kuras izmanto citu valsts IT sistēmu, kas nav references īstenošanas programmatūra, īsteno vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā atbilst attiecīgi Regulas (ES) 2016/679 un Direktīvas (ES) 2016/680 prasībām. |
|
5.6. |
Eurojust un Eiropas Prokuratūra, ņemot vērā to dalību decentralizētajā IT sistēmā, īsteno vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to attiecīgās IT sistēmas atbilst Regulas (ES) 2018/1725 un to dibināšanas aktu prasībām. |
|
5.7. |
Dalībvalstis, Eurojust un Eiropas Prokuratūra izveido stabilus mehānismus draudu atklāšanai un reaģēšanai uz incidentiem, lai nodrošinātu drošības incidentu savlaicīgu identificēšanu, mazināšanu un atkopšanos no tiem saskaņā ar to attiecīgo politiku attiecībā uz to atbildībā esošajām IT sistēmām, kas ir daļa no decentralizētās IT sistēmas. |
6. E-pierādījumu (6) šifrēšana
|
6.1. |
Neskarot decentralizētās IT sistēmas nodrošinātos drošības pasākumus, kompetentās iestādes, izdodot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, papildus var sniegt īpašu publisku X.509 sertifikātu e-pierādījumu asimetriskai šifrēšanai. |
|
6.2. |
Par 6.1. punktā minēto sertifikātu izdošanu, pārvaldību, verifikāciju un visiem saistītajiem aspektiem, kā arī par attiecīgo publiskās atslēgas infrastruktūru ir atbildīga vienīgi izdevējvalsts. |
|
6.3. |
Neskarot turpmāko tehnoloģiju attīstību, publiskie sertifikāti atbalsta nozares standarta šifrēšanas algoritmus, piemēram, RSA (Rivest-Shamir-Adleman) vai ECDH (eliptiskā līkne Diffie-Hellman) attiecībā uz ECC (eliptiskās līknes kriptogrāfiju). |
|
6.4. |
Publiskajos sertifikātos iekļauj atbilstīgu “keyUsage” paplašinājumu, piemēram, “keyEncipherment” vai “dataEncipherment”RSA sertifikātiem un “keyAgreement”ECC sertifikātiem. Sertifikātus dara pieejamus PEM ((Privacy-Enhanced Mail) uzlabota privātuma e-pasts) vai DER ((Distinguished Encoding Rules) atšķirīgi kodēšanas noteikumi) formātā. |
|
6.5. |
Ja izdevējiestāde ir sniegusi publisku X.509 sertifikātu un ja pakalpojumu sniedzējs nosūta e-pierādījumus saskaņā ar Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, pirms minēto datu nosūtīšanas decentralizētajā IT sistēmā pakalpojumu sniedzējs šifrē e-pierādījumus, izmantojot attiecīgo izdevējvalsts sniegto publisko X.509 sertifikātu. |
|
6.6. |
Ja izdevējiestāde ir sniegusi publisku X.509 sertifikātu, bet e-pierādījumu nosūtīšana šifrētā veidā nav iespējama tehnisku vai citu pamatotu iemeslu dēļ un neskarot Regulas (ES) 2023/1543 19. panta 5. punkta noteikumu, pakalpojumu sniedzējs var nosūtīt datus, nešifrējot saturu. Šādos gadījumos pakalpojumu sniedzējs sniedz pamatotu paskaidrojumu izdevējiestādei. |
7. Minimālie pieejamības mērķi
|
7.1. |
Dalībvalstis, Eurojust un Eiropas Prokuratūra nodrošina to atbildībā esošās decentralizētās IT sistēmas komponentu pieejamību 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā ar mērķi gadā nodrošināt tehniskās pieejamības līmeni vismaz 98 % apmērā, izņemot plānoto uzturēšanu. |
|
7.2. |
Komisija nodrošina Tiesu datubāzes pieejamību 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā ar mērķi gadā nodrošināt tehniskās pieejamības līmeni vairāk nekā 99 % apmērā, izņemot plānoto uzturēšanu. |
|
7.3. |
Iespēju robežās uzturēšanas darbības plāno darba dienās laikā no plkst. 20.00 līdz 7.00 pēc Viduseiropas laika. |
|
7.4. |
Dalībvalstis, Eurojust un Eiropas Prokuratūra paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par uzturēšanas darbībām šādi:
|
|
7.5. |
Ja dalībvalstis, Eurojust vai Eiropas Prokuratūra ir noteikušas regulārus uzturēšanas periodus, tās informē Komisiju un decentralizētās IT sistēmas dalībniekus par laiku un dienu(-ām), kad šādi noteiktie regulārie periodi ir plānoti. Neatkarīgi no 7.4. punktā izklāstītajiem pienākumiem, ja dalībvalstu, Eurojust vai Eiropas Prokuratūras atbildībā esošās decentralizētās IT sistēmas komponenti kļūst nepieejami šāda noteiktā regulārā perioda laikā, tās var izvēlēties par to nepaziņot Komisijai katru reizi. |
|
7.6. |
Dalībvalstu, Eurojust vai Eiropas Prokuratūras atbildībā esošo decentralizētās IT sistēmas komponentu negaidītas tehniskas atteices gadījumā tās nekavējoties informē Komisiju un decentralizētās IT sistēmas dalībniekus par šo atteici un, ja tas ir zināms, par prognozējamo atjaunošanas termiņu. |
|
7.7. |
Ja decentralizētās IT sistēmas komponentos, par kuriem ir atbildīga dalībvalsts, tiek veiktas uzturēšanas darbības vai rodas negaidīta komponentu tehniska atteice, kas negatīvi ietekmē API un/vai tīmekļa saskarnes pieejamību pakalpojumu sniedzējiem, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties dara šo informāciju pieejamu tīmekļa vietnē un/vai bez liekas kavēšanās paziņo to pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas tās teritorijā. |
|
7.8. |
Tiesu datubāzes negaidītas tehniskas atteices gadījumā Komisija nekavējoties informē dalībvalstis, Eurojust un Eiropas Prokuratūru par datubāzes nepieejamību un, ja tas ir zināms, par prognozējamo atjaunošanas termiņu. |
|
7.9. |
Pakalpojumu sniegšanas traucējumu gadījumā dalībvalstis, Eurojust un Eiropas Prokuratūra saskaņā ar atjaunošanas laika mērķi un atjaunošanas punkta mērķi nodrošina, lai pakalpojums tiktu ātri atjaunots un datu zaudējums būtu minimāls. |
|
7.10. |
Dalībvalstis, Eurojust un Eiropas Prokuratūra īsteno atbilstīgus pasākumus, lai sasniegtu iepriekš minētos pieejamības mērķus, un izstrādā procedūras efektīvai reaģēšanai uz incidentiem. |
8. Kompetento iestāžu/Tiesu datubāze (CDB)
|
8.1. |
Ņemot vērā Regulas (ES) 2023/1543 19. pantu, decentralizētās IT sistēmas darbības nolūkā ir būtiski izveidot uzticamu datubāzi par pakalpojumu sniedzējiem un kompetentajām iestādēm. |
|
8.2. |
Kompetento iestāžu uzticamajā datubāzē strukturētā formātā iekļauj šādu informāciju:
|
|
8.2.1. |
Informācijā, kas minēta 8.2. punkta c) apakšpunktā, ietilpst:
|
|
8.2.2. |
Ja pieejama, 8.2. punkta c) apakšpunktā minētajā informācijā var ietilpt:
|
|
8.3. |
Ņemot vērā decentralizētās IT sistēmas operatīvās vajadzības:
|
(1) Skaidrības labad atsauces uz kompetentajām valsts iestādēm mutatis mutandis saprot arī kā atsauces uz Eurojust valsts pārstāvjiem, Eiropas prokuroriem un Eiropas deleģētajiem prokuroriem, ciktāl tie ir pilnvaroti veikt tās pašas funkcijas saskaņā ar ES tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem.
(2) Jāņem vērā, ka saskaņā ar 19. panta 5. punktu nosūtīšana, izmantojot šādus alternatīvus saziņas līdzekļus, atbilst ātras, drošas un uzticamas nosūtīšanas prasībām un ļauj saņēmējam noteikt autentiskumu.
(3) “Valstu portāli” būtu jāsaprot kā valstu “IT sistēmas”, kas ir daļa no decentralizētās IT sistēmas, kura definēta Regulas (ES) 2023/1543 3. panta 21. punktā.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) ( OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI ( OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).
(6) Lai novērstu šaubas, termins “e-pierādījumi” attiecas tikai uz definīciju, kas sniegta Regulas (ES) 2023/1543 3. panta 8. punktā.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI ( OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.).
(8) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei ( OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1544 (2023. gada 12. jūlijs), ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā (OV L 191, 28.7.2023., 181. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/1544/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/1550/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)