–

Koninklijke Nederlandse Lawn Tennisbond vārdā – E. W. S. Peperkamp, O. M. van Rikxoort un S. E. A. Vermeer‑de Jongh, advocaten,

–

Autoriteit Persoonsgegevens vārdā – M. H. L. Hemmer un T. N. Sanders, advocaten,

–

Nīderlandes valdības vārdā – M. K. Bulterman un J. M. Hoogveld, pārstāvji,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kam palīdz E. De Bonis, avvocato dello Stato,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Bouchagiar un H. Kranenborg, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “VDAR”) 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Koninklijke Nederlandse Lawn Tennisbond (Nīderlandes Karaliskā zāliena tenisa apvienība, turpmāk tekstā – “KNLTB”) un Autoriteit Persoonsgegevens (Personas datu aizsardzības iestāde, Nīderlande; turpmāk tekstā – “AP”) par šīs iestādes lēmumu piemērot KNLTB naudas sodu par VDAR noteikumu pārkāpumu.

Atbilstošās tiesību normas

VDAR

3

VDAR 1., 4., 10., 39. un 47. apsvērums ir formulēti šādi:

4

Šīs regulas 1. panta “Priekšmets un mērķi” 2. punkts noteic:

5

Minētās regulas 4. pants noteic:

6

Šīs pašas regulas 5. pants “Personas datu apstrādes principi” noteic:

7

VDAR 6. pants “Apstrādes likumīgums” ir formulēts šādi:

8

Minētās regulas 13. panta “Informācija, kas jāsniedz, ja personas dati ir iegūti no datu subjekta” 1. punkts noteic:

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

9

No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka KNLTB ir apvienības formā dibināta sporta federācija. Tās biedri ir tās sastāvā ietilpstošās tenisa apvienības, kā arī šo apvienību biedri. Proti, līdzko persona kļūst par KNLTB sastāvā ietilpstošās tenisa apvienības biedru, tā automātiski kļūst arī par KNLTB biedru. KNLTB sadarbojas ar sponsoriem, lai – izsakoties tās vārdiem – vairotu tenisa popularitāti un atpazīstamību, kā arī savu biedru skaitu.

10

2018. gadā KNLTB izpauda savu biedru personas datus diviem no saviem sponsoriem, proti, sporta preces tirgojošajai sabiedrībai SportshopsDirect BV (turpmāk tekstā – “TennisDirect”) un lielākajam azartspēļu un kazino spēļu pakalpojumu sniedzējam Nīderlandē – Nederlandse Loterij Organisatie BV (turpmāk tekstā – “NLO”). Par attiecīgo personas datu izpaušanu KNLTB no saviem sponsoriem saņēma atlīdzību.

11

Konkrēti – 2018. gada 11. jūnijā KNLTB izpauda TennisDirect savu biedru personvārdus, adreses un dzīvesvietas, lai tiem pa pastu varētu nosūtīt reklāmas bukletu. Tālab TennisDirect savukārt šos datus nodeva pasta dienestam PostNL šā bukleta iespiešanai.

12

Turklāt 2018. gada 29. jūnijā KNLTB izpauda NLO ne tikai savu biedru personvārdus, adreses un dzīvesvietas, bet arī dzimšanas datumus, fiksēto tālruņu numurus, mobilo tālruņu numurus un elektroniskā pasta adreses, kā arī to, kuriem tenisa klubiem šīs personas ir piederīgas. Šī izpaušana tika veikta, lai īstenotu tālruņa zvanu reklāmas kampaņu, saistībā ar kuru NLO šos datus nosūtīja zvanu centriem, kurus tā izmantoja šim nolūkam.

13

Izskatījusi vairāku KNLTB biedru iesniegtās sūdzības, AP atzina, ka KNLTB ir pārkāpusi VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas a) un f) apakšpunktu, lasot tos kopsakarā ar šīs regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, jo tā ir izpaudusi savu biedru personas datus bez viņu piekrišanas un leģitīma pamata viņu datu izpaušanai. Tāpēc ar 2019. gada 20. decembra lēmumu AP piemēroja KNLTB 525 000 EUR naudas sodu.

14

KNLTB par šo lēmumu cēla prasību rechtbank Amsterdam (Amsterdamas tiesa, Nīderlande), kas ir iesniedzējtiesa.

15

Lai gan starp pamatlietas pusēm nav strīda par to, ka KNLTB nebija saņēmusi savu biedru individuālu piekrišanu viņu personas datu izpaušanai iepriekš minētajiem sponsoriem un ka uz VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu nevar atsaukties kā uz šeit aplūkotās apstrādes pamatu, KNLTB apgalvoja, ka šo datu izpaušana esot balstīta uz leģitīmām interesēm VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta izpratnē. Šīs intereses esot, pirmkārt, radīt ciešu saikni starp šo apvienību un tās biedriem, un, otrkārt, spēt padarīt viņu piederību vēl izdevīgāku, piedāvājot sadarbības partneru atlaides un īpašos piedāvājumus, kas ļauj šiem biedriem spēlēt tenisu par izdevīgu un pieejamu cenu.

16

AP uzskata, ka leģitīmās intereses VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta izpratnē ir tikai ar likumu aizsargātas, likumiskas un likumā noteiktas intereses. AP ieskatā tām jābūt tādām interesēm, kuras Savienības likumdevējs vai valsts likumdevējs uzskata par aizsargājamām un kuras jānovērtē saskaņā ar “pozitīvo kritēriju”. Taču šajā lietā tā tas neesot.

17

Savukārt citādi uzskatošā KNLTB apgalvo, ka leģitīmajām interesēm nav obligāti jāizriet no pamattiesībām vai kāda tiesību principa, bet ka leģitīmas var būt jebkādas intereses, ja vien tās nav pretrunā likumam, un tādējādi šādas intereses jānovērtē saskaņā ar “negatīvo kritēriju”.

18

Iesniedzējtiesā notikušās tiesvedības gaitā starp pusēm notika viedokļu apmaiņa par VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktā rodamā jēdziena “leģitīmās intereses” nozīmi un konkrēti par to, vai tīri komerciāla interese par atlīdzību pārdot tenisa apvienības biedru personas datus sponsoriem ar tiešo tirgvedību saistītiem mērķiem var tikt uzskatīta par leģitīmām interesēm.

19

Šādos apstākļos, šauboties par jēdziena “leģitīmas intereses” interpretāciju VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta izpratnē, rechtbank Amsterdam (Amsterdamas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

Tiesvedība Tiesā

20

Ar 2023. gada 3. maija lēmumu Tiesas priekšsēdētājs apturēja šo tiesvedību, gaidot galīgo nolēmumu lietā C‑252/21 Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi).

21

Atbilstoši Tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 3. augusta lēmumam Tiesas sekretārs paziņoja iesniedzējtiesai 2023. gada 4. jūlija spriedumu Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi) (C‑252/21, EU:C:2023:537), aicinot iesniedzējtiesu norādīt, vai, ņemot vērā minēto spriedumu, tā vēlas pilnībā vai daļēji uzturēt savu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu un šā lūguma daļējas atsaukšanas gadījumā izklāstīt iemeslus, kāpēc tā uztur kādu šā lūguma daļu.

22

Vēstulē, kas Tiesas kancelejā saņemta 2024. gada 14. februārī, iesniedzējtiesa norādīja, ka tā uztur savu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

Par prejudiciālajiem jautājumiem

23

Pastāvīgās judikatūras atziņa ir tāda, ka ar LESD 267. pantu ieviestās sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūras ietvaros tai jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu šai tiesai izspriest tajā izskatāmo lietu. Tālab Tiesai vajadzības gadījumā jāpārformulē tai uzdotie jautājumi (spriedums, 2024. gada 20. jūnijs, Greislzel, C‑35/23, EU:C:2024:532, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

24

Šajā gadījumā prejudiciālie jautājumi ir par to, vai, pamatojoties uz VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktu, ir iespējams attaisnot to, ka sporta apvienība par atlīdzību šīs apvienības sponsoriem reklāmas pasākumu veikšanas nolūkos izpauž savu biedru personas datus.

25

No tā izriet, ka ar prejudiciālajiem jautājumiem, uz kuriem atbildams kopīgi, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka personas datu apstrāde, kas īstenojas kā sporta federācijas biedru personas datu izpaušana par atlīdzību pārziņa komerciālo interešu dēļ, var tikt uzskatīta par nepieciešamu šā pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai šīs tiesību normas izpratnē un vai šajā normā ir prasīts, lai šādas intereses būtu noteiktas likumā.

26

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, vispirms jāatgādina, ka VDAR mērķis – kā izriet no tās 1. panta un 1. un 10. apsvēruma – citastarp ir nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību fizisko personu pamattiesībām un pamatbrīvībām, jo īpaši Hartas 8. panta 1. punktā un LESD 16. panta 1. punktā nostiprinātajām viņu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar personas datu apstrādi (spriedums, 2024. gada 7. marts, IAB Europe, C‑604/22, EU:C:2024:214, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Atbilstoši šim mērķim ikvienai personas datu apstrādei jāatbilst tostarp VDAR 5. pantā noteiktajiem datu apstrādes principiem un šīs regulas 6. pantā uzskaitītajiem apstrādes likumīguma nosacījumiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 6. oktobris, La Quadrature du Net u.c., C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18, EU:C:2020:791, 208. punkts, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Meta Platforms Ireland (Pārstāvības prasība), C‑757/22, EU:C:2024:598, 49. punkts).

28

Šajā ziņā jāuzsver, ka saskaņā ar VDAR 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu personas dati jāapstrādā likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā.

29

Konkrēti – kā nospriedusi Tiesa – VDAR 6. panta 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts izsmeļošs un ierobežojošs to gadījumu uzskaitījums, kuros personas datu apstrādi var uzskatīt par likumīgu. Tādējādi, lai apstrādi varētu uzskatīt par likumīgu, uz to jāattiecas kādam no šajā tiesību normā paredzētajiem gadījumiem (spriedums, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C‑252/21, EU:C:2023:537, 90. punkts).

30

Saskaņā ar VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu personas datu apstrāde ir likumīga, ja un ciktāl datu subjekts ir devis piekrišanu savu datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem. Ja šādas piekrišanas nav vai ja piekrišana nav dota brīvi, konkrēti, apzināti un viennozīmīgi VDAR 4. panta 11. punkta izpratnē, šāda apstrāde tomēr ir attaisnota tad, ja tā atbilst kādai no nepieciešamības prasībām, kas minētas šīs regulas 6. panta 1. punkta pirmās daļas b)–f) apakšpunktā.

31

Šajā kontekstā jāteic, ka šajā pēdējā minētajā tiesību normā paredzētie pamatojumi, ciktāl tie rada likumīgu pamatu personas datu apstrādei, kas veikta bez datu subjekta piekrišanas, jāinterpretē šauri (spriedums, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C‑252/21, EU:C:2023:537, 93. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Turklāt – kā nospriedusi Tiesa –, ja var konstatēt, ka personas datu apstrāde ir nepieciešama, ņemot vērā kādu no VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas b)–f) apakšpunktā paredzētajiem pamatojumiem, nav jānoskaidro, vai uz šo apstrādi attiecas arī kāds cits no šiem pamatojumiem (spriedums, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C‑252/21, EU:C:2023:537, 94. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

33

Tiesa ir arī nospriedusi, ka saskaņā ar VDAR 5. pantu tieši pārzinim jāpierāda, ka šie dati tiek vākti tostarp konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un ka tie tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā. Turklāt saskaņā ar šīs regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ja personas datus vāc no datu subjekta, pārzinim jāinformē datu subjekts par to, kādiem nolūkiem šos datus paredzēts apstrādāt, kā arī par šīs apstrādes juridisko pamatu (spriedums, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C‑252/21, EU:C:2023:537, 95. punkts).

34

Šajā gadījumā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka KNLTB biedri nav devuši VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzēto piekrišanu tam, ka KNLTB par atlīdzību izpauž viņu personas datus trešām personām, konkrēti – TennisDirect un NLO.

35

Šādos apstākļos, lai iesniedzējtiesai sniegtu noderīgu atbildi, jāpārbauda, vai uz lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu konkrēti minētajiem šīs regulas 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta noteikumiem var atsaukties, lai attaisnotu šādu datu izpaušanu šīm trešām personām.

36

Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktam personas datu apstrāde ir likumīga, ja tā ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm.

37

Tādējādi – kā Tiesa jau nospriedusi – minētajā tiesību normā ir paredzēti trīs kumulatīvi nosacījumi, lai personas datu apstrāde būtu likumīga, proti, pirmkārt, pārziņa vai trešās personas leģitīmu interešu esamība, otrkārt, nepieciešamība apstrādāt personas datus šo leģitīmo interešu īstenošanai un, treškārt, nosacījums, ka personas, uz kuru attiecas datu aizsardzība, intereses vai pamattiesības un brīvības neprevalē pār pārziņa vai trešās personas leģitīmajām interesēm (spriedums, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C‑252/21, EU:C:2023:537, 106. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

38

Pirmkārt, attiecībā uz nosacījumu par “leģitīmo interešu” esamību jāuzsver, ka, ņemot vērā, ka VDAR šis jēdziens nav definēts, par leģitīmām – kā Tiesa jau nospriedusi – principā var uzskatīt plašu interešu loku (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 7. decembris, SCHUFA Holding (Atbrīvošana no atlikušajām parādsaistībām), C‑26/22 un C‑64/22, EU:C:2023:958, 76. punkts).

39

Kā izriet arī no jēdzienu “leģitīmas intereses” aplūkojošā VDAR 47. apsvēruma, Savienības likumdevējs nav pieprasījis, ka pārziņa interesēm jābūt paredzētām likumā, lai šā pārziņa veiktā personas datu apstrāde būtu likumīga šīs regulas 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta izpratnē. Šis konstatējums vēl jo vairāk atbilst patiesībai tāpēc, ka šajā apsvērumā kā leģitīmas intereses, kuras pārzinis var īstenot, piemēra veidā ir minētas tirgvedības vajadzības vispārīgi.

40

Tomēr jēdziens “leģitīmas intereses” VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta izpratnē – lai arī neaprobežodamies ar interesēm, kas ir aizsargātas ar likumu, likumiskas un likumā noteiktas, – prasa, lai apgalvotās leģitīmās intereses būtu likumīgas.

41

Turklāt jāatgādina, ka saskaņā ar VDAR 13. panta 1. punkta d) apakšpunktu pārzinim brīdī, kad no datu subjekta tiek iegūti viņa personas dati, ir tam jānorāda leģitīmās intereses, ja šī apstrāde pamatojas uz šīs regulas 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktu (spriedums, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C‑252/21, EU:C:2023:537, 107. punkts).

42

Otrkārt, attiecībā uz nosacījumu par personas datu apstrādes nepieciešamību leģitīmo interešu īstenošanai, jāteic, ka tas prasa valsts tiesai pārbaudīt, vai leģitīmās intereses, kas saistītas ar datu apstrādi, nevar saprātīgi īstenot tikpat efektīvi ar citiem līdzekļiem, kas mazāk aizskartu datu subjektu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši Hartas 7. un 8. pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību (spriedums, 2023. gada 7. decembris, SCHUFA Holding (Atbrīvošana no atlikušajām parādsaistībām), C‑26/22 un C‑64/22, EU:C:2023:958, 77. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

43

Šajā kontekstā jāatgādina arī, ka nosacījums par vajadzību apstrādāt datus jāaplūko kopā ar tā saukto “datu minimizēšanas” principu, kurš nostiprināts VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā un saskaņā ar kuru personas datiem jābūt “adekvāt[iem], atbilstīg[iem] un [jā]ietver tikai [tas], kas nepieciešams to apstrādes nolūkos” (spriedums, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C‑252/21, EU:C:2023:537, 109. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

44

Visbeidzot treškārt, par nosacījumu, ka datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības neprevalē pār pārziņa vai trešās personas leģitīmajām interesēm, Tiesa jau ir nospriedusi, ka šā nosacījuma dēļ ir jāveic attiecīgo pretnostatīto tiesību un interešu samērošana, kas principā ir atkarīga no attiecīgā gadījuma konkrētajiem apstākļiem, un ka tādējādi valsts tiesai ir jāveic šī samērošana, ņemot vērā konkrētos apstākļus (spriedums, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C‑252/21, EU:C:2023:537, 110. punkts kā arī tajā minētā judikatūra).

45

Turklāt no VDAR 47. apsvēruma ir redzams, ka datu subjekta intereses un pamattiesības var būt svarīgākas par datu pārziņa interesēm, ja personas datus apstrādā apstākļos, kādos datu subjektiem nav pamata rēķināties ar šādu apstrādi (spriedums, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C‑252/21, EU:C:2023:537, 112. punkts).

46

Lai arī izvērtēt to, vai attiecībā uz pamatlietā aplūkoto personas datu apstrādi ir izpildīti šā sprieduma 37. punktā atgādinātie trīs nosacījumi, galu galā ir iesniedzējtiesas ziņā, Tiesa, lemjot par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, var sniegt lietderīgas norādes, pēc kurām valsts tiesai vadīties šajā izvērtējumā (spriedumi, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C‑252/21, EU:C:2023:537, 96. punkts, kā arī 2023. gada 7. decembris, SCHUFA Holding (Atbrīvošana no atlikušajām parādsaistībām), C‑26/22 un C‑64/22, EU:C:2023:958, 81. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

47

Šajā lietā, pirmkārt, saistībā ar nosacījumu par pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanu VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta izpratnē iesniedzējtiesa atsaucas uz pārziņa, proti, tādas sporta federācijas kā KNLTB komerciālajām interesēm par atlīdzību izpaust savu biedru personas datus trešām personām – proti, konkrētajā gadījumā kādai sabiedrībai, kas tirgojas ar sporta precēm, kā arī kādam azartspēļu un kazino spēļu pakalpojumu piedāvātājam Nīderlandē – reklāmas vai tirgvedības nolūkos, konkrēti tālab, lai nosūtītu šiem biedriem reklāmas un īpašos piedāvājumus.

48

Šajā ziņā Tiesa nav izslēgusi, ka pārziņa komerciālās intereses reklamēt un pārdot reklāmlaukumus mārketinga nolūkos, var tikt uzskatītas par leģitīmām interesēm VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta izpratnē (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 13. maijs, Google Spain un Google, C‑131/12, EU:C:2014:317, 73. punkts).

49

Šādos apstākļos tādas pārziņa komerciālās intereses kā šā sprieduma 47. punktā minētās varētu būt leģitīmas intereses VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta izpratnē, ja vien tās nav pretrunā likumam. Tomēr šādu interešu esamība iesniedzējtiesai katrā atsevišķā gadījumā jāizvērtē, ņemot vērā piemērojamo tiesisko regulējumu un visus lietas apstākļus.

50

Gadījumā, ja šādas intereses tiktu atzītas par leģitīmām, lai šo interešu īstenošanas vajadzībām varētu ļaut personas datu apstrādi saskaņā ar VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktu, pārzinim vēl jāizpilda visi pārējie pienākumi, kas tam uzlikti saskaņā ar šo regulu.

51

Otrkārt, attiecībā uz nosacījumu par šīs apstrādes nepieciešamību minēto interešu īstenošanai un jo īpaši par to, vai pastāv tikpat piemēroti līdzekļi, kas mazāk aizskar datu subjektu pamattiesības un pamatbrīvības, jākonstatē, ka tāda sporta federācija kā KNLTB, kas grasās par atlīdzību izpaust savu biedru personas datus trešām personām, varētu iepriekš informēt savus biedrus un vaicāt viņiem, vai tie piekrīt, ka viņu dati tiek nodoti trešām personām reklāmas vai mārketinga nolūkos.

52

Šis risinājums ļautu attiecīgajiem biedriem atbilstoši šā sprieduma 43. punktā minētajam datu minimizēšanas principam saglabāt kontroli pār savu personas datu izpaušanu un tādējādi ierobežot šo datu izpaušanu līdz tam, cik to darīt ir faktiski nepieciešami un atbilstīgi, ņemot vērā mērķus, kādiem minētie dati ir nodoti un apstrādāti (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 12. septembris, HTB Neunte Immobilien Portfolio un Ökorenta Neue Energien Ökostabil IV, C‑17/22 un C‑18/22, EU:C:2024:738, 60. punkts).

53

Tāda kārtība kā šā sprieduma iepriekšējā punktā aprakstītā varētu iespējami radīt mazāku iejaukšanos datu subjekta tiesībās uz personas datu konfidencialitātes aizsardzību, vienlaikus ļaujot pārzinim tikpat efektīvi īstenot viņa norādītās leģitīmās intereses; šo apstākli pārbaudīt gan ir iesniedzējtiesas ziņā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2024. gada 12. septembris, HTB Neunte Immobilien Portfolio un Ökorenta Neue Energien Ökostabil IV, C‑17/22 un C‑18/22, EU:C:2024:738, 61. punkts).

54

Treškārt, runājot par interešu samērošanu, kas iesniedzējtiesai jāveic, ievērojot pamatlietas konkrētos apstākļus, jāteic, ka šai tiesai jāņem vērā tostarp tas, ar ko datu subjektam ir pamats rēķināties, kā arī attiecīgās apstrādes apjoms un šīs apstrādes ietekme uz šo subjektu (spriedums, 2023. gada 4. jūlijs, Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C‑252/21, EU:C:2023:537, 116. punkts).

55

Veicot šo samērošanu, iesniedzējtiesai jāpārbauda, vai tenisa apvienību biedru tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar viņu personas datu apstrādi, kas nostiprinātas Hartas 8. panta 1. punktā un LESD 16. panta 1. punktā, iespējami prevalē pār nacionālās tenisa federācijas komerciālajām interesēm. Šajā ziņā, kā izriet no VDAR 47. apsvēruma, īpaša nozīme jāpiešķir jautājumam, vai šiem biedriem – brīdī, kad, lai kļūtu par tenisa apvienības biedriem, tika ievākti viņu personas dati, – varēja būt pamats rēķināties ar to, ka šie dati par atlīdzību tiks izpausti trešām personām, šajā gadījumā KNLTB sponsoriem, reklāmas un mārketinga nolūkos.

56

Iesniedzējtiesai būs jāņem vērā arī apstāklis, ka attiecīgie dati tostarp tiek nodoti tādam azartspēļu un kazino spēļu pakalpojumu sniedzējam kā NLO, kura reklāmas un mārketinga darbības, lai arī tās ir tiesiskas, tiek veiktas kontekstā, kas – pretēji tam, kas izriet no VDAR 47. apsvēruma, – nešķiet esam tādas, ko raksturotu būtiskas un atbilstošas attiecības starp datu subjektiem un pārzini. Turklāt noteiktos apstākļos šādu datu apstrāde varētu negatīvi ietekmēt attiecīgos tenisa apvienību biedrus, jo šīs darbības var pakļaut šos biedrus riskiem, kas saistīti ar azartspēļu atkarības attīstību.

57

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz prejudiciālajiem jautājumiem ir atbildams, ka VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka personas datu apstrāde, kas īstenojas kā sporta federācijas biedru personas datu izpaušana par atlīdzību pārziņa komerciālo interešu dēļ, var tikt uzskatīta par nepieciešamu šā pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai šīs tiesību normas izpratnē tikai tad, ja šī apstrāde ir absolūti nepieciešama attiecīgo leģitīmo interešu īstenošanai un ja, ņemot vērā visus lietā nozīmīgos apstākļus, šo biedru intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības neprevalē pār šīm leģitīmajām interesēm. Lai arī minētajā tiesību normā nav prasīts, lai šādas intereses būtu noteiktas likumā, tajā ir prasīts, lai apgalvotās leģitīmās intereses būtu likumīgas.

Par tiesāšanās izdevumiem

58

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.