Briselē, 28.10.2025

COM(2025) 656 final

2025/0333(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Barselonas Konvencijas par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu un tās protokolu pušu konferences 24. sanāksmē


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis ir priekšlikums lēmumam par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu (“Barselonas konvencija”) un tās protokolu līgumslēdzēju pušu 24. sanāksmē saistībā ar šādu lēmumu plānoto pieņemšanu:

·lēmums grozīt Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā II un III pielikumu;

·lēmums pārskatīt teritorijas, kas iekļautas Vidusjūras reģionā īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā, un atjaunināt reģionālos rīcības plānus un stratēģijas, kas pieņemti saskaņā ar Protokolu par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā;

·lēmums pārstrādāt ziņošanas formātu attiecībā uz Protokola par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu no sauszemes avotiem un darbībām uz sauszemes 6., 7., 11. un 15. pantu;

·lēmums atjaunināt Barselonas konvencijas Atbilstības komitejas reglamentu.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Barselonas konvencija un tās Protokols par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā un Protokols par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu no sauszemes avotiem un darbībām uz sauszemes

Barselonas konvencija un tās septiņi protokoli, kas pieņemti Vidusjūras rīcības plāna satvarā, ir galvenais juridiski saistošais daudzpusējais vides nolīgums attiecībā uz Vidusjūru.

Protokols par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā (“ĪAT/BD protokols”) ir Barselonas konvencijā paredzētais tiesiskais regulējums, kura mērķis ir saglabāt jūras un piekrastes bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā.

Protokols par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu no sauszemes avotiem un darbībām uz sauszemes (“LBS protokols”) ir Barselonas konvencijā paredzētais tiesiskais regulējums, kura mērķis ir veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu, mazinātu, apkarotu un likvidētu piesārņojumu no upēm, piekrastes uzņēmumiem, izplūdes vietām un citiem sauszemes avotiem un darbībām uz sauszemes.

Eiropas Savienība ir gan Barselonas konvencijas, gan iepriekš minēto protokolu līgumslēdzēja puse. 

2.2.Barselonas konvencijas un tās protokolu līgumslēdzēju pušu sanāksme

Barselonas konvencijas un tās protokolu līgumslēdzēju pušu sanāksmē tiekas ministri un augstākās amatpersonas, kuras pārstāv visas Barselonas konvencijas un tās protokolu līgumslēdzējas puses.

Saskaņā ar Barselonas konvencijas 18. panta 2. punkta iii) apakšpunktu līgumslēdzēju pušu sanāksme vajadzības gadījumā jebkuru no protokoliem var grozīt (saskaņā ar Barselonas konvencijas 23. pantā aprakstīto procedūru).

Saskaņā ar Barselonas konvencijas 25. pantu Eiropas Savienības (“Savienība”) balsstiesības veido to ES dalībvalstu skaitam atbilstošs balsu skaits, kuras ir minētās konvencijas un viena vai vairāku tās protokolu līgumslēdzējas puses. Savienība savas balsstiesības neizmanto, kad savas balsstiesības izmanto tās dalībvalstis, un otrādi.

Saskaņā ar Barselonas konvencijas 22. pantu protokola grozījumus pieņem ar attiecīgā protokola līgumslēdzēju pušu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.

2.3.Akts, ko iecerēts pieņemt Barselonas konvencijas un tās protokolu līgumslēdzēju pušu sanāksmē

Barselonas konvencijas un tās protokolu līgumslēdzēju pušu 24. sanāksmē 2025. gada 2.–5. decembrī ir paredzēts pieņemt vairākus lēmumus, piemēram, grozīt ĪAT/BD protokola II un III pielikumu, atjaunināt reģionālos rīcības plānus un stratēģijas, kas pieņemti saskaņā ar to pašu protokolu, arī apstiprināt Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un dabas resursu ilgtspējīgas pārvaldības Vidusjūras reģionā stratēģisko rīcības programmu pēc 2020. gada, pārskatīt ziņošanas formātu LBS protokolam un atjaunināt Barselonas konvencijas Atbilstības komitejas reglamentu (“paredzētie akti”).

Pirmā paredzētā akta mērķis ir grozīt ĪAT/BD protokola II un III pielikumu, proti, protokola II pielikumā, ar ko izveido “Apdraudētu vai izzūdošu sugu sarakstu”, iekļaut trīs skrimšļzivju sugas un sešas sūkļu sugas, un četras skrimšļzivis no protokola III pielikuma, ar ko izveido “To sugu sarakstu, kuru izmantošana ir reglamentēta”, pārlikt uz tā II pielikumu.

Otrā paredzētā akta mērķis, pirmkārt, ir veikt Vidusjūras reģionā īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā iekļauto teritoriju regulāru periodisku pārskatīšanu un ārkārtas pārskatīšanu un, otrkārt, atjaunināt saskaņā ar ĪAT/BD protokolu pieņemtos reģionālos rīcības plānus un stratēģijas 1 , ņemot vērā Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un dabas resursu ilgtspējīgas pārvaldības Vidusjūras reģionā stratēģisko rīcības programmu pēc 2020. gada.

Trešā paredzētā akta mērķis ir pārskatīt LBS protokola 6., 7., 11., un 15. panta ziņošanas formātu, kas iepriekš tika izveidots saskaņā ar Barselonas konvencijas 26. pantu, jo ir obligāti jāziņo par konvencijas un tās protokolu īstenošanu. Jaunais ziņošanas formāts ir jāpieņem sakarā ar to, ka 22. un 23. pušu konference attiecīgi 2021. gada decembrī un 2023. gada decembrī pieņēma vairākus reģionālus pārvaldības plānus 2 .

Ceturtā paredzētā akta mērķis ir atjaunināt Barselonas konvencijas Atbilstības komitejas reglamentu, lai to pieskaņotu pārskatītajām procedūrām un mehānismiem, ar ko saskaņā panāk atbilstību Barselonas konvencijai un tās protokoliem.

3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

Savienība ir vairākkārt atzinusi, ka Vidusjūrā ir jāaizsargā jūras bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, un patlaban tāda ir prasība saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (Direktīvu 2008/56/EK).

ĪAT/BD protokola II un II pielikuma grozījumi atspoguļo attiecīgo sugu kritisko situāciju pēc normatīvas analīzes.

Uzdevumu atjaunināt četrus reģionālos rīcības plānus, kā Vidusjūrā saglabāt dažādas sugas vai sugu grupas 3 , noteica 22. pušu konference 2021. gada decembrī. Tika novērtēts, ciktāl īstenoti iepriekšējie plāni, un pēc konsultācijām tika ierosināti rīcības plānu atjauninājumi, kā arī to īstenošanas grafiks.

Lai ziņotu par 22. un 23. pušu konferencē attiecīgi 2021. gada decembrī un 2023. gada decembrī pieņemto jauno reģionālo pārvaldības plānu īstenošanu, ir vajadzīga veidne. Šo veidni tiek ierosināts pieņemt 24. pušu konferencē.

Gaidot Barselonas konvencijas un tās protokolu līgumslēdzēju pušu 24. sanāksmi, par paredzētajiem aktiem ir vajadzīga Savienības nostāja, jo tie grozīs ĪAT/BD protokola un LBS protokola pielikumus. Turklāt ĪAT/BD protokolu īsteno ar atjauninātajiem reģionālajiem rīcības plāniem.

Tāpēc minētie grozījumi Savienībai būs saistoši saskaņā ar Barselonas konvencijas 29. pantu. Tā kā pielikumu grozījumi atjauninās Vidusjūras aizsardzības prasības un tādējādi mainīs Savienības starptautiskās saistības un ieceres, lai labāk aizsargātu jūras vidi, tiek ierosināts Savienībai atbalstīt paredzēto aktu pieņemšanu.

Barselonas konvencijas Atbilstības komitejas reglamenta atjauninājumā reglaments tiek saskaņots ar “Atbilstības procedūrām un mehānismiem”, ko 2023. gadā pieņēma 23. pušu konference 4 , un tā mērķis ir uzlabot Atbilstības komitejas efektivitāti un darbību. Tāpēc Savienībai tas būtu jāatbalsta.

Pārskatītais LBS protokola ziņošanas formāts atvieglos Barselonas konvencijas sekretariāta un līgumslēdzēju pušu darbu, jo standartizēs ziņojamo informāciju, t. sk. tās struktūru. Tāpēc Savienībai tas būtu jāatbalsta.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 5 .

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Barselonas konvencijas un tās protokolu līgumslēdzēju pušu sanāksme ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, ar Barselonas konvenciju.

Akti, kurus Barselonas konvencijas un tā protokolu līgumslēdzēju pušu sanāksme ir aicināta pieņemt, ir lēmumi ar juridiskām sekām.

Attiecībā uz pirmo paredzēto aktu ĪAT/BD protokola pielikumu grozījumi būs saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ievērojot Barselonas konvencijas 23. panta 1. un 2. punktu. Ievērojot Barselonas konvencijas 23. panta 1. punktu, konvencijas un protokolu pielikumi ir konvencijas vai attiecīgā protokola neatņemama sastāvdaļa. Ievērojot Barselonas konvencijas 23. panta 2. punktu, jebkurš protokola pielikumu grozījums stājas spēkā un tādējādi kļūst saistošs pusēm, kuras nav iesniegušas paziņojumu saskaņā ar 23. panta 2. punkta iv) apakšpunktu pēc minētajā noteikumā minētā termiņa beigām.

Attiecībā uz otro paredzēto aktu šā lēmuma mērķis ir veikt Vidusjūras reģionā īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā iekļauto teritoriju regulāru periodisku pārskatīšanu un ārkārtas pārskatīšanu un atjaunināt saskaņā ar ĪAT/BD protokolu pieņemtos reģionālos rīcības plānus un stratēģijas 6 . Teritoriju iekļaušana Vidusjūras reģionā īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā saskaņā ar ĪAT/BD protokola 9. panta 5. punktu paredz, ka ierosinātājām pusēm ir jāīsteno īpaši aizsardzības pasākumi un līgumslēdzējām pusēm ir jāievēro noteiktie noteikumi, kas saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu lēmumam piešķir juridiskas sekas. Turklāt ĪAT/BD protokola 12. panta 1. punkts paredz sadarbības pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu protokola pielikumos norādīto floru un faunu. Šīs saistības jāpilda, izmantojot rīcības plānus un reģionālās stratēģijas. Lai arī juridiski nesaistoši, šie rīcības plāni un stratēģijas, kas pieņemti ar visu ĪAT/BD protokola pušu konsensu, ir svarīgi aizsargāšanas saistību interpretēšanai un ietver turpinājumpasākumus un ziņošanas procedūras, tādējādi šiem plāniem un stratēģijām ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ievērojot LESD 218. panta 9. punktu.

Attiecībā uz trešo paredzēto aktu, kas attiecas uz saskaņā ar Barselonas konvencijas 26. pantu ieviesto ziņošanas formātu pārskatīšanu, Barselonas konvencijas 26. panta 2. punkts noteic, ka ziņojumus iesniedz tādā veidā un ar tādiem intervāliem, kādus nosaka līgumslēdzēju pušu sanāksmes. Formulējums “iesniedz tādā veidā” ir saistīts ar līgumslēdzēju pušu pienākumu ziņošanai izmantot ziņošanas formātu, kuru noteikusi pušu sanāksme, un tāpēc Barselonas konvencijas un tās protokolu līgumslēdzēju pušu sanāksmes noteiktais ziņošanas formāts līgumslēdzējām pusēm ir juridiski saistošs saskaņā ar minētās konvencijas 26. panta 2. punktu.

Attiecībā uz ceturto paredzēto aktu Atbilstības komiteja par Barselonas konvencijas un tās protokolu noteikumiem izdod šīs konvencijas un tās protokolu noteikumu interpretācijas. Ņemot vērā to, ka Atbilstības komitejas ieteikumi tāpēc var ietekmēt attiecīgo konvencijas noteikumu interpretāciju, tie spēj izšķiroši ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu. Tas nozīmē, ka Atbilstības komitejas ieteikumiem ir juridiskas sekas LESD 218. panta 9. punkta nozīmē. Tāpēc šīm izmaiņām Atbilstības komitejas reglamentā ir juridiskas sekas LESD 218. panta 9. punkta nozīmē, jo tās ietekmē lēmumu pieņemšanas procedūru starptautiskā struktūrā, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām.

Paredzētie akti nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir tikai pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam jeb dominējošajam mērķim vai komponentam.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzēto aktu galvenais mērķis un saturs attiecas uz vides aizsardzību.

Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 192. panta 1. punkts.

4.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 192. panta 1. punktam, ko lasa saistībā ar 218. panta 9. punktu.

2025/0333 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Barselonas Konvencijas par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu un tās protokolu pušu konferences 24. sanāksmē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, kas vēlāk pārdēvēta par Konvenciju par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (“Barselonas konvencija”), Savienība noslēdza ar Padomes 1977. gada 25. jūlija Lēmumu 77/585/EEK 7 , un tā stājās spēkā 1978. gada 12. februārī.

(2)Protokolu par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā un tā pielikumus (“ĪAT/BD protokols”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu 1999/800/EK 8 , un tas stājās spēkā 1999. gada 12. decembrī. Protokolu par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu no sauszemes avotiem un darbībām uz sauszemes un tā pielikumus (“LBS protokols”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu 1999/801/EK 9 , un tas stājās spēkā 2008. gada 11. maijā.

(3)Ievērojot Barselonas konvencijas 18. panta 2. punkta iii) apakšpunktu, Barselonas konvencijas un tās protokolu līgumslēdzēju pušu sanāksme (“līgumslēdzēju pušu sanāksme”) drīkst pieņemt konvencijas protokolu pielikumu grozījumus.

(4)Ievērojot Barselonas konvencijas 10. pantu, ko lasa saistībā ar ĪAT/BD protokola 4., 5., 6., 8., 9., 11. un 12. pantu, līgumslēdzēju pušu sanāksme drīkst pieņemt lēmumus par reģionāliem rīcības plāniem un stratēģijām saskaņā ar ĪAT/BD protokolu.

(5)Ievērojot Barselonas konvencijas 26. panta 2. punktu, līgumslēdzēju pušu sanāksme drīkst noteikt formātu, kādā līgumslēdzējas puses šai organizācijai iesniedz ziņojumus.

(6)Ievērojot Barselonas konvencijas 18. un 27. pantu, ko lasa saistībā ar līgumslēdzēju pušu sanāksmes Lēmumu IG 17/2 (ar grozījumiem) par procedūrām un mehānismiem, ar ko saskaņā panāk atbilstību Barselonas konvencijai un tās protokoliem, līgumslēdzēju pušu sanāksme drīkst pieņemt Atbilstības komitejas reglamentu.

(7)Barselonas konvencijas un tās protokolu līgumslēdzēju pušu sanāksmei savā divdesmit ceturtajā sesijā/sanāksmē, kas notiek 2025. gada 2.–5. decembrī, jāpieņem ĪAT/BD protokola II un III pielikuma grozījumi, atjaunināti reģionālie rīcības plāni un stratēģijas, kas izstrādāti saskaņā ar ĪAT/BD protokolu, pārskatītu ziņošanas formātu LBS protokola īstenošanai un atjaunināts Atbilstības komitejas reglaments.

(8)Paredzētajiem līgumslēdzēju pušu sanāksmes aktiem būs juridiskas sekas.

(9)Tāpēc ir jānosaka nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem līgumslēdzēju pušu sanāksmē.

(10)Tā kā paredzētie pielikumu grozījumi atjauninās Vidusjūras aizsardzības prasības, ietekmēs Savienības starptautiskās saistības un uzlabos vides aizsardzību, tiek ierosināts Savienībai atbalstīt attiecīgā Barselonas konvencijas lēmuma pieņemšanu.

(11)Tā kā atjauninātie reģionālie rīcības plāni un stratēģijas, kas pieņemti saskaņā ar ĪAT/BD protokolu, īstenos protokolu, labāk aizsargājot jūras vidi, un palīdzēs īstenot Savienības politiku Vidusjūrā, tiek ierosināts Savienībai atbalstīt attiecīgā Barselonas konvencijas lēmuma pieņemšanu.

(12)Tā kā pārskatītais LBS protokola ziņošanas formāts atvieglos Barselonas konvencijas sekretariāta un līgumslēdzēju pušu darbu, jo vienkāršos un standartizēs ziņojamo informāciju, t. sk. tās struktūru, tiek ierosināts Savienībai atbalstīt attiecīgā Barselonas konvencijas lēmuma pieņemšanu.

(13)Tā kā Barselonas konvencijas Atbilstības komitejas reglamenta atjauninājuma mērķis ir šo reglamentu saskaņot ar “Atbilstības procedūrām un mehānismiem”, ko 2023. gadā pieņēma 23. pušu konference, un tā mērķis ir uzlabot Atbilstības komitejas efektivitāti un darbību, tiek ierosināts Savienībai atbalstīt attiecīgā Barselonas konvencijas lēmuma pieņemšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Barselonas konvencijas un tās protokolu līgumslēdzēju pušu 24. sanāksmē (2025. gada 2.–5. decembrī), ir atbalstīt to, ka tiek pieņemti šādi pasākumi:

(a)grozījumi Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā II un III pielikumā;

(b)atjaunināti reģionālie rīcības plāni un stratēģijas, kas izstrādāti saskaņā ar Protokolu par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras reģionā, un Vidusjūras reģionā īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā iekļauto teritoriju pārskatīšana;

(c)pārskatīts ziņošanas formāts Protokola par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu no sauszemes avotiem un darbībām uz sauszemes īstenošanai;

(d)atjaunināts Barselonas konvencijas Atbilstības komitejas reglaments.

2. pants

Par maznozīmīgām tehniskām 1. pantā minētās nostājas izmaiņām drīkst vienoties bez jauna Padomes lēmuma.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

(1)    Proti, ar aktu tiks atjaunināts: i) rīcības plāns, kā Vidusjūrā saglabāt koraļļveidīgās un citas kaļķainās biokonkrēcijas, ii) rīcības plāns, kā saglabāt Vidusjūras bruņurupučus, iii) rīcības plāns, kā Vidusjūrā saglabāt skrimšļzivis (Chondrichthyes), un iv) reģionālā stratēģija, kā Vidusjūrā saglabāt mūkroņus.
(2)    Proti, Vidusjūras reģiona plānus, kā pārvaldīt 1) komunālo notekūdeņu attīrīšanu, 2) notekūdeņu dūņas, 3) jūras piegružojumu, 4) lauksaimniecību, 5) akvakultūru, 6) pilsētu nokrišņu ūdeni.
(3)    Proti, koraļļveidīgās un citas kaļķainās biokonkrēcijas, jūras bruņurupučus, skrimšļzivis (Chondrichthyes) un mūkroņus.
(4)    Lēmums IG.26/1 par atbilstību un ziņošanu (https://wedocs.unep.org/bitstream/handle/20.500.11822/44714/23ig26_22_2601_eng.pdf).
(5)    Tiesas 2014. gada 7. oktobra spriedums lietā C-399/12, Vācija/Padome, ECLI:EU:C:2014:2258,61.–64. punkts.
(6)    Proti: i) rīcības plānu, kā Vidusjūrā saglabāt koraļļveidīgās un citas kaļķainās biokonkrēcijas, ii) rīcības plānu, kā saglabāt Vidusjūras bruņurupučus, iii) rīcības plānu, kā Vidusjūrā saglabāt skrimšļzivis (Chondrichthyes), un iv) reģionālo stratēģiju, kā Vidusjūrā saglabāt mūkroņus.
(7)    OV L 240, 19.9.1977.
(8)    Padomes Lēmums 1999/800/EK, 1999. gada 22. oktobris, OV L 322, 14.12.1999., 1. lpp.
(9)

   Padomes Lēmums 1999/801/EK, 1999. gada 22. oktobris, OV L 322, 14.12.1999., 18. lpp.