<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-235/20 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CC0235</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:941">EU:C:2021:941</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">A. M. Collins</HT> secinājumi – Lieta C‑235/20 P</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT>/Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Entonija Maikla Kolinsa</HT><BR/>[<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Anthony Michael Collins</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20211118">2021. gada 18. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑235/20 P</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">ViaSat, Inc.</HT></P><P>pret</P><P>Eiropas Komisiju</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Piekļuve dokumentiem</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 1049/2001</KEYWORD><KEYWORD>4. panta 2. punkta pirmais ievilkums</KEYWORD><KEYWORD>Izņēmums attiecībā uz trešās personas komerciālo interešu aizsardzību</KEYWORD><KEYWORD>Mobilo satelītsakaru sistēmas operators</KEYWORD><KEYWORD>Vispārēja konfidencialitātes prezumpcija attiecībā uz dokumentiem, ko iesniedzis operators, kurš izraudzīts uzaicinājumā iesniegt pieteikumus Komisijai</KEYWORD><KEYWORD>Atteikums piešķirt piekļuvi</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ViaSat, Inc</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) ar apelācijas sūdzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Iesniegta Tiesas kancelejā <DATE ISO="20200612">2020. gada 12. jūnijā</DATE>.</P></NOTE> lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas <DATE ISO="20200326">2020. gada 26. marta</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑734/17</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2020:123">EU:T:2020:123</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> prasību atcelt Eiropas Komisijas <DATE ISO="20180111">2018. gada 11. janvāra</DATE> Lēmumu C(2018) 180 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>, ar ko tika apstiprināts Komisijas sākotnējais atteikums piešķirt piekļuvi dokumentiem, kurus bija pieprasījis <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>). Lēmums tika pamatots ar izņēmumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (<DATE ISO="20010530">2001. gada 30. maijs</DATE>) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="145" PAGE.FIRST="43" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 145, 43. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> 4. panta 2. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā, kas attiecas uz komerciālo interešu aizsardzību un tiesvedības aizsardzību, jo attiecīgie dokumenti bija dokumenti, kurus iesniedza izraudzītais pieteikuma iesniedzējs pēc <HT TYPE="ITALIC">sui generis</HT> uzaicinājuma iesniegt pieteikumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Pieņemot savus secinājumus, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisija, atsakot piekļuvi šādiem dokumentiem saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktu, varēja atsaukties uz vispārēju konfidencialitātes prezumpciju attiecībā uz šāda veida dokumentiem, proti, pieteikumiem, kas iesniegti pēc <HT TYPE="ITALIC">sui generis</HT> uzaicinājuma iesniegt pieteikumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Lai gan ikvienai Savienības iestādei, kas atsaka piekļuvi dokumentam, pamatojoties uz kādu no Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā noteiktajiem izņēmumiem, ir vispārējs pienākums principā paskaidrot, kā piekļuve šim dokumentam varētu kaitēt ar šo izņēmumu aizsargātajām interesēm, kā arī novērtēt ar to saistīto risku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180904">2018. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ClientEarth</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑57/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:660">EU:C:2018:660</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201029">2020. gada 29. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Intercept Pharma</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Intercept Pharmaceuticals</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EMA</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑576/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:873">EU:C:2020:873</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, Tiesa ir atzinusi, ka Savienības iestādes atsevišķos gadījumos var balstīt savus lēmumus uz vispārīgiem pieņēmumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Šajā nozīmē skat. it īpaši spriedumus, 2020. gada 22. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">MSD Animal Health Innovation</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Intervet International</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EMA</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑178/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:24">EU:C:2020:24</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un 2020. gada 22. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">PTC Therapeutics International</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EMA</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑175/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:23">EU:C:2020:23</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tiesai vēl nav bijis iespējas izvērtēt, vai šāda vispārēja prezumpcija var tikt piemērota dokumentiem, ko iesniedzēji iesniedz pēc uzaicinājuma iesniegt pieteikumus šāda veida atlases procedūrā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Savienības tiesiskais regulējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 1049/2001</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1049/2001 4. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Izņēmumi<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> 2., 6. un 7. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzībai,</P></ITEM><ITEM><P>tiesvedības un juridisku konsultāciju aizsardzībai,</P></ITEM><ITEM><P>pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķiem,</P></ITEM></LIST><P>ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.</P></ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="004.006"><NO.PARAG>6.</NO.PARAG><ALINEA>Ja izņēmumi attiecas tikai uz kādu pieprasītā dokumenta daļu, pārējās dokumenta daļas publisko.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.007"><NO.PARAG>7.</NO.PARAG><ALINEA>Izņēmumi, kas noteikti 1. līdz 3. punktā, ir spēkā tik ilgi, kamēr šāda aizsardzība ir pamatota, ņemot vērā dokumenta saturu. Izņēmumi var būt spēkā ne ilgāk kā 30 gadus. Ja dokumentiem ir piemērojami izņēmumi, kas skar privāto dzīvi vai komerciālās intereses, kā arī ja tie ir slepeni dokumenti, izņēmumus vajadzības gadījumā drīkst piemērot arī pēc šā termiņa.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lēmums Nr. 626/2008</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 626/2008/EK (<DATE ISO="20080630">2008. gada 30. jūnijs</DATE>) par sistēmu atlasi mobilo satelītsakaru pakalpojumu (MSP) nodrošināšanai un atļauju piešķiršanu šīm sistēmām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="172" PAGE.FIRST="15" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 172, 15. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>MSP lēmums<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) 3. panta 3. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.003"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>3.</NO.PARAG><ALINEA>Piekļuvi ar salīdzinošās atlases procedūru saistītajiem dokumentiem, tostarp pieteikumiem, piešķir saskaņā ar [Regulu Nr. 1049/2001].<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti un tiesvedība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lietas priekšvēsture un tiesvedība Vispārējā tiesā</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Pieteikuma iesniedzējs, <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT>, ir tehnoloģiju uzņēmums, kas piedāvā komunikāciju risinājumus uzņēmumiem, privātpersonām un valdībām. Prasītājs <DATE ISO="20170502">2017. gada 2. maijā</DATE> Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorātam (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>ĢD <HT TYPE="ITALIC">Connect</HT><QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>) iesniedza pieteikumu par piekļuvi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>[jebkādai] informācijai, ko iesniedzis <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat PLC</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat Ventures Limited</HT> un/vai jebkurš no tā saistītajiem uzņēmumiem, piedaloties ES konkursā, kas tika pabeigts <DATE ISO="20090513">2009. gada 13. maijā</DATE> ar Komisijas Lēmumu 2009/449/EK par operatoru atlasi Eiropas sistēmām, kas nodrošina mobilo satelītsakaru pakalpojumus (MSP)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="149" PAGE.FIRST="65" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 149, 65. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, un par jebkādu informācijas apmaiņu starp <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> un Eiropas Komisiju konkursa laikā pēc sākotnējā piedāvājuma iesniegšanas un līdz galīgajam lēmumam par piešķiršanu, kā arī par jebkādu saziņu pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>pieprasītie dokumenti<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>). Šis pieteikums tika iesniegts, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 7. pantu. Prasītājs apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> ir viens no tā tiešajiem konkurentiem un ir viens no tiem operatoriem, kas tika izraudzīti, lai sniegtu pakalpojumus, par kuriem tika izsludināts konkurss.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20170622">2017. gada 22. jūnija</DATE> vēstuli ĢD <HT TYPE="ITALIC">Connect</HT> informēja prasītāju, ka ir pilnībā noraidījis piekļuves pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka šo dokumentu izpaušana apdraudētu fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu aizsardzību, tostarp intelektuālā īpašuma, tiesas procesu un juridisko konsultāciju aizsardzību. ĢD <HT TYPE="ITALIC">Connect</HT> uzskata, ka uz pieprasītajiem dokumentiem pilnībā attiecas Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā paredzētie izņēmumi. Tā kā nebija sevišķi svarīgu sabiedrības interešu, kas attaisnotu šo dokumentu izpaušanu, piekļuve šiem dokumentiem – tostarp daļēja piekļuve – tika atteikta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Prasītājs <DATE ISO="20170710">2017. gada 10. jūlijā</DATE> iesniedza Komisijai atkārtotu pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 8. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Tā kā uz šo atkārtoto pieteikumu netika saņemta precīza atbilde, prasītājs <DATE ISO="20171103">2017. gada 3. novembrī</DATE> saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 8. panta 3. punktu iesniedza prasību atcelt netiešo lēmumu, ar kuru šis pieteikums tika noraidīts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Komisijas ģenerālsekretārs <DATE ISO="20180111">2018. gada 11. janvārī</DATE> pieņēma skaidru lēmumu, ar kuru noraidīja atkārtoto pieteikumu par piekļuvi dokumentiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>). Pamatojot apstrīdēto lēmumu, Komisija atsaucās uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu (komerciālo interešu aizsardzība), minētā panta otro ievilkumu (tiesvedības aizsardzība) un 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu (personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzība). Šajā lēmumā Komisija arī noteica lūgumā ietverto dokumentu, kas iepriekš nebija noteikts, proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>e‑pasta saraksti starp [Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu] ĢD<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Vēlāk ĢD <HT TYPE="ITALIC">Connect</HT>.</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT>, 2008. gada oktobris/novembris (Ares(2017)439857)<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>, kas attiecas uz Komisijas <DATE ISO="20081024">2008. gada 24. oktobrī</DATE> nosūtīto lūgumu sniegt papildu informāciju par uzaicinājumā iesniegt pieteikumus un <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> <DATE ISO="20081106">2008. gada 6. novembra</DATE> atbildē izklāstītajām pieņemamības prasībām (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>e‑pasta sarakste<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Komisija <DATE ISO="20180122">2018. gada 22. janvārī</DATE> iesniedza pieteikumu par tiesvedības izbeigšanu pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Prasītājs <DATE ISO="20180322">2018. gada 22. martā</DATE> iesniedza paziņojumu par pieteikuma grozīšanu, lai pēc tam ar prasību tiktu lūgts atcelt apstrīdēto lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20180904">2018. gada 4. septembra</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat Ventures Ltd</HT> tika atļauts iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pārsūdzētais spriedums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Pamatojot savu prasību, <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> izvirzīja piecus atcelšanas pamatus, kuros tas apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi, pirmkārt, Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu par komerciālo interešu aizsardzību, otrkārt, Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otro ievilkumu par tiesvedības aizsardzību, treškārt, Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu par privātās dzīves aizsardzību, ceturtkārt, Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pēdējo klauzulu par to, ka pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses attiecībā uz informācijas izpaušanu, un, piektkārt, Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktu par daļējas piekļuves atteikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa uzskatīja, ka nav vajadzības lemt par Komisijas netiešā lēmuma likumību. Tā noraidīja prasību pārējā daļā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisija varēja atsaukties uz vispārēju konfidencialitātes prezumpciju attiecībā uz pieprasītajiem dokumentiem, kas bija saistīti ar <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> iesniegto piedāvājumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Pārsūdzētā sprieduma 65. punkts.</P></NOTE>. Tā balstījās uz savu judikatūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Spriedumi, 2013. gada 29. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cosepuri</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑339/10 un T‑532/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:38">EU:T:2013:38</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160921">2016. gada 21. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Secolux</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑363/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:521">EU:T:2016:521</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171214">2017. gada 14. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Evropaïki Dynamiki</HT>/Parlaments</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑136/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:915">EU:T:2017:915</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, saskaņā ar kuru attiecīgo dokumentu rakstura dēļ piekļuve pretendentu piedāvājumiem attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem principā apdraudētu komerciālo interešu aizsardzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Pārsūdzētā sprieduma 43. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Pretēji prasītāja apgalvojumam Vispārējā tiesa nosprieda, ka šī prezumpcija nav piemērojama tikai attiecībā uz piekļuves lūgumiem, ko iesniedzis neizraudzītais pretendents. Papildus tam, ka būtu neloģiski piešķirt plašāku piekļuvi trešām personām nekā neizraudzītajiem pretendentiem, noteiktas informācijas izpaušana saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (<DATE ISO="20020625">2002. gada 25. jūnijs</DATE>) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="248" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 248, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Finanšu regula<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>), neietekmē konfidencialitātes prezumpcijas piemērošanu saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Pārsūdzētā sprieduma 52.–55. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Ņemot to vērā, Vispārējā tiesa turklāt uzskatīja, ka MSP lēmuma 3. panta 3. punktā, uz kuru atsaucās prasītājs, ir tikai atgādināts, ka jebkurš lūgums par piekļuvi dokumentiem ir jāizskata, atsaucoties uz Regulu Nr. 1049/2001, bet tā mērķis vai sekas nav šīs regulas piemērošanas jomas maiņa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Turpat, 56. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa noraidīja prasītāja argumentu, saskaņā ar kuru prezumpcija nav piemērojama, ņemot vērā, ka kopš atlases procedūras pabeigšanas ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi. Atteikuma pamatā ir tas, ka dokumenti, kuriem tika lūgta piekļuve, pēc savas būtības varētu saturēt<?PAGE NO="5"?> konfidenciālu tehnisku un ekonomisku informāciju par izraudzīto pretendentu, it īpaši informāciju par šā pretendenta kompetenci un darba metodēm, zinātību, iekšējo organizāciju, izmaksām un piedāvātajām cenām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka 2017. gadā <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> vēl nebija sācis lidojuma savienojamības pakalpojumu sniegšanu un ka tam piešķirtais radiofrekvenču spektrs ir spēkā vismaz līdz 2027. gadam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Turpat, 58. un 59. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Turklāt Vispārējā tiesa uzskatīja, ka apstrīdētajā lēmumā ir pietiekami iemesli, lai noraidītu jebkādas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses attiecībā uz informācijas izpaušanu saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pēdējo klauzulu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Turpat, 81. punkts.</P></NOTE>. Turklāt tā nolēma, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu, secinot, ka, pamatojoties uz prasītāja norādītajiem apstākļiem, nav konstatējama sevišķi svarīgu sabiedrības interešu esamība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Turpat, 82. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa norādīja, ka Komisija, atteikdama daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, nav pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktu, jo uz visiem pieprasītajiem dokumentiem pilnībā attiecas vispārējā konfidencialitātes prezumpcija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Turpat, 92. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Ņemot vērā konstatēto, Vispārējā tiesa neuzskatīja par vajadzīgu pēc būtības izskatīt otro un trešo pamatu par izņēmumu, kas aptver – attiecīgi – tiesvedības un privātās dzīves aizsardzību, nepareizu piemērošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Turpat, 95.–98. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Apelācija</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> <DATE ISO="20200612">2020. gada 12. jūnijā</DATE> iesniedza apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas spriedumu <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200326">2020. gada 26. marts</DATE> (<NO.CASE>T‑734/17</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2020:123">EU:T:2020:123</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tas izvirzīja divus apelācijas sūdzības pamatus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Pirmais pamats, kas ir pamatots ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta par komerciālo interešu aizsardzību pārkāpumu, ir sadalīts četrās daļās. Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, pieprasītajiem dokumentiem piemērojot vispārēju konfidencialitātes prezumpciju, jo šī prezumpcija esot piemērojama tikai attiecībā uz pretendentu piedāvājumiem publiskā iepirkuma procedūrās, kuras reglamentē Finanšu regula. Otrkārt, ja Vispārējā tiesa esot nolēmusi piemērot jaunu vispārēju prezumpciju, tā neesot to pamatojusi. Treškārt, <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> apgalvo, ka šāda vispārēja prezumpcija nekādā gadījumā nevarētu tikt piemērota pieprasītajiem dokumentiem, jo tādējādi tiktu liegta MSP lēmuma 3. panta 3. punkta lietderīgā iedarbība un tiktu pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>) 47. pants. Ceturtkārt, tas iebilst pret Vispārējās tiesas secinājumu, ka vispārējā konfidencialitātes prezumpcija ir piemērojama pieprasītajiem dokumentiem kopumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Ar otro pamatu <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu attiecībā uz to, ka pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses attiecībā uz informācijas izpaušanu, un tādējādi esot pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pēdējo klauzulu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> un Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Arī <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat Ventures SE</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P><HT TYPE="ITALIC">Inmarsat Ventures SE</HT> iesniedza pierādījumus, ka iepriekš tas bija reģistrēts kā <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat Ventures Ltd</HT>, ka tas tika pārveidots un ka tā juridiskā adrese tika pārcelta bez tā likvidācijas.</P></NOTE> iesniedza rakstiskus apsvērumus, atbalstot Komisijas prasījumus. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Reglamenta 76. panta 2. punktu Tiesa nolēma nerīkot tiesas sēdi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Ņemot vērā Tiesas lūgumu, sniegšu secinājumus vienīgi par pirmo apelācijas pamatu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Novērtēšana</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata pirmo daļu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Ar pirmā apelācijas pamata pirmo daļu <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini nolēmusi, ka pieprasītajiem dokumentiem, proti, dokumentiem, kurus iesniedzis pretendents konkursa procedūrā, kas neietilpst Finanšu regulas piemērošanas jomā, ir piemērojama vispārējā konfidencialitātes prezumpcija, kuras pamatā ir komerciālo interešu aizsardzība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> uzskata, ka vispārējā prezumpcija attiecas tikai uz dokumentiem, kas iesniegti saistībā ar publisko konkursu, kurš organizēts saskaņā ar Finanšu regulu. Tas apgalvo, ka Finanšu regulā ir paredzēts, ka neizraudzītie pretendenti var iegūt vismaz noteiktu informāciju (izraudzītā pretendenta nosaukumu, izraudzītā piedāvājuma īpašības un relatīvās priekšrocības, kā arī samaksāto cenu vai līguma vērtību). Šajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> nav saņēmis nekādu informāciju, jo Finanšu regula nav piemērojama un MSP lēmumā nav ietverts neviens īpašs noteikums, kas paredz tiesības saņemt noteiktu informāciju. Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> apgalvo, ka pretēji Vispārējās tiesas spriedumam Komisijai bija jāveic atsevišķa pārbaude attiecībā uz tā lūgumu par piekļuvi dokumentiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Pamatojot savu nostāju, <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> pēc analoģijas apgalvo, ka vispārējā konfidencialitātes prezumpcija neattiecas uz dokumentiem, kas iesniegti saistībā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus par dotācijām, uz kurām attiecas Finanšu regula, jo Savienības iestādēm ir jāveic atsevišķs novērtējums. <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> uzskata, ka šo nostāju apstiprina Vispārējās tiesas spriedums <HT TYPE="ITALIC">Agapiou Joséphidès</HT>/Komisija un <HT TYPE="ITALIC">EACEA</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101021">2010. gada 21. oktobris</DATE> (<NO.CASE>T‑439/08</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:442">EU:T:2010:442</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> savā atbildē turklāt apgalvo – pat pieņemot, ka <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> atlases procedūras laikā nosūtīto pieteikumu varētu uzskatīt par tāda paša rakstura pieteikumu kā pretendentu iesniegtie piedāvājumi publiskā iepirkuma procedūrās, e‑pasta saraksti starp Komisiju un <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> nevar uzskatīt par tāda paša rakstura pieteikumu kā šie piedāvājumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> nepiekrīt <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> argumentācijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Kā jau esmu norādījis, lai pamatotu atteikumu piekļūt dokumentiem, nepietiek ar to, ka attiecīgā Savienības iestāde apgalvo, ka uz pieprasīto dokumentu attiecas Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts. Principā Savienības iestādei ir jāsniedz atbilstošs paskaidrojums par to, kā šāda piekļuve varētu konkrēti un faktiski apdraudēt šajā tiesību normā aizsargātās intereses. Tomēr Tiesa ir arī atzinusi, ka iestāde var pamatot savu lēmumu atteikt piekļuvi dokumentiem ar vispārīgiem pieņēmumiem. Vispārēju prezumpciju var piemērot dokumentu kategorijām, jo vispārīgi līdzīga veida apsvērumi, visticamāk, tiks piemēroti<?PAGE NO="7"?> lūgumiem izpaust informāciju par tāda paša rakstura dokumentiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Šajā nozīmē skat. it īpaši spriedumus, 2020. gada 22. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">MSD Animal Health Innovation</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Intervet International</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EMA</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑178/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:24">EU:C:2020:24</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un 2020. gada 22. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">PTC Therapeutics International</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EMA</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑175/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:23">EU:C:2020:23</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Turklāt, tā kā vispārējas prezumpcijas ir izņēmums noteikumam, ka attiecīgajai Savienības iestādei ir pienākums veikt īpašu un atsevišķu pārbaudi, un – vispārīgāk – izņēmums principam, ka sabiedrībai ir jānodrošina pēc iespējas plašāka piekļuve Savienības iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem, vispārējas prezumpcijas ir jāinterpretē un jāpiemēro stingri<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180904">2018. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ClientEarth</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑57/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:660">EU:C:2018:660</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0080">80.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Līdz šim Savienības tiesas ir atzinušas, ka uz dažām dokumentu kategorijām var attiekties vispārēja konfidencialitātes prezumpcija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Tiesas <DATE ISO="20180904">2018. gada 4. septembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ClientEarth</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑57/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:660">EU:C:2018:660</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0081">81.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) Tiesa atzina, ka līdz minētajam datumam pastāv piecas šādas kategorijas, proti, 1) administratīvajā lietā esošie dokumenti, kas attiecas uz valsts atbalsta pārskatīšanas procedūru; 2) iesniegumi, kas iesniegti Savienības tiesvedībā, kamēr šī tiesvedība vēl nav pabeigta; 3) dokumenti, ar kuriem Komisija apmainījusies ar paziņojošajām pusēm vai trešām personām apvienošanās kontroles procedūras gaitā; 4) dokumenti, kas saistīti ar pārkāpuma procedūru tās pirmstiesas posmā, tostarp dokumenti, ar kuriem Komisija un attiecīgā dalībvalsts apmainījusies <HT TYPE="ITALIC">EU Pilot</HT> procedūras laikā; un 5) dokumenti, kas saistīti ar LESD 101. pantā paredzēto procedūru.</P></NOTE>. Tomēr šo dokumentu kategoriju saraksts nav noslēgts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Kā Tiesa ir norādījusi spriedumā <HT TYPE="ITALIC">ClientEarth</HT>/Komisija, lai atzītu jaunu dokumentu kategoriju, ir jāpierāda, ka ir pamatoti paredzams, ka attiecīgās kategorijas dokumentu veida izpaušana varētu kaitēt interesēm, ko aizsargā attiecīgais izņēmums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180904">2018. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ClientEarth</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑57/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:660">EU:C:2018:660</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0080">80.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Manuprāt, pirmais apelācijas pamats izvirza vienu galveno jautājumu. Vai uz dokumentiem, kas iesniegti atlases procedūrā pēc <HT TYPE="ITALIC">sui generis</HT> uzaicinājuma iesniegt pieteikumus, ir jāattiecina vispārēja konfidencialitātes prezumpcija saistībā ar komerciālo interešu aizsardzību, pat ja šo procedūru nereglamentē Finanšu regula, kā tas ir šajā gadījumā?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Manuprāt, uz šo jautājumu jāatbild apstiprinoši. Pilnīguma labad jānorāda, ka šajā apelācijas sūdzībā, kā pamatoti norāda Komisija, Tiesai nav jāizlemj, vai vispārējā konfidencialitātes prezumpcija, kas attiecas uz komerciālo interešu aizsardzību, var attiekties uz dokumentiem, kuri iesniegti <HT TYPE="ITALIC">visās</HT> konkursa procedūrās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Atsaucoties it īpaši uz spriedumiem <HT TYPE="ITALIC">Cosepuri</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EFSA</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130129">2013. gada 29. janvāris</DATE> (<NO.CASE>T‑339/10 un T‑532/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:38">EU:T:2013:38</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">Secolux</HT>/Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160921">2016. gada 21. septembris</DATE> (<NO.CASE>T‑363/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:521">EU:T:2016:521</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa nolēma, ka, ņemot vērā tajos ietverto finanšu un tehnisko informāciju, uz pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem konkursā var attiekties izņēmums par komerciālo interešu aizsardzību. Tā piebilda, ka tieši šo dokumentu rakstura dēļ pastāv pieņēmums, ka piekļuve pretendentu piedāvājumiem publiskā iepirkuma līgumā principā apdraudētu komerciālo interešu aizsardzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 42. un 43. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Turklāt Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā norādīja, ka atbilstīgi tās lēmumam lietā <HT TYPE="ITALIC">Secolux</HT>/Komisija šādi dokumenti pēc savas būtības var saturēt konfidenciālu tehnisku un finanšu informāciju par izraudzīto pretendentu, it īpaši informāciju par tā kompetenci un darba metodēm, zinātību, iekšējo organizāciju, izmaksām un piedāvātajām cenām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Turpat, 51. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Uzskatu, ka Vispārējā tiesa ir rīkojusies pareizi, transponējot šo argumentāciju un piemērojot vispārēju prezumpciju šīs lietas apstākļos. Jāatzīmē, ka pārsūdzētajā spriedumā ir norādīts, ka saskaņā ar apstrīdēto lēmumu pieprasītie dokumenti detalizēti apraksta <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> uzņēmējdarbības modeli un iespējas un atspoguļo specifisku tehnoloģisko zinātību jomās, uz kurām attiecas atlases procedūra. Turklāt prasītajos dokumentos ir izklāstīts, kā <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> plāno izmantot Eiropas mēroga S joslas spektra piešķīrumu, lai komerciāli nodrošinātu MSP pakalpojumus Savienībā. Šai informācijai ir komerciāla vērtība, un tā atspoguļo <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> iekšējās zināšanas, kas savukārt atspoguļo <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> specifisko zinātību un uzņēmējdarbības modeļus, kuru izpaušana varētu kaitēt tā komerciālajām interesēm. Piekļuve šiem dokumentiem ne tikai atklātu konkurentiem informāciju par uzņēmējdarbības modeļiem un iespējām, bet arī ļautu citiem potenciālajiem pretendentiem iespējamos turpmākajos uzaicinājumos kopēt <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> pieteikumu, lai pamatotu savu pieteikumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Pārsūdzētā sprieduma 48. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Turklāt jāatzīmē, ka saskaņā ar MSP lēmumu pieteikuma iesniedzējiem bija jāiesniedz pierādījumi par to, ka tie spēj izpildīt vairākus MSP lēmuma pielikumā noteiktos starpposma uzdevumus. Jo īpaši ir noteikti šādi starpposma mērķi: koordinācijas pieprasījuma iesniegšana Starptautiskajai Telekomunikāciju savienībai, satelītu ražošana, nolīgums par satelītu palaišanu, vārtejas Zemes stacijas, kritiskas projekta pārskatīšanas pabeigšana, satelītu saslēgšana, satelītu palaišana, radiofrekvenču koordinācija un MSP sniegšana dalībvalstu teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, es uzskatu, ka uz dokumentiem, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedz atlases procedūrā pēc <HT TYPE="ITALIC">sui generis</HT> uzaicinājuma iesniegt pieteikumus, piemēram, šajā gadījumā, var attiekties vispārējā konfidencialitātes prezumpcija, kas attiecas uz komerciālo interešu aizsardzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Tagad pievērsīšos četriem papildu argumentiem, kurus ir minējis <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Pirmkārt, attiecībā uz jautājumu, vai konfidencialitātes prezumpciju var piemērot atlases procedūrām, kas nav organizētas saskaņā ar Finanšu regulu, es uzskatu, ka uz to var atbildēt apstiprinoši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Pretēji apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentam apstāklis, ka Finanšu regulā ir ietverta tiesību norma, kas noteiktām personām (proti, konkursa uzvarētājiem) piešķir tiesības saņemt noteiktu informāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Saskaņā ar Finanšu regulas 100. panta 2. punktu visi pretendenti, kuru piedāvājumi ir pieņemami un kuri iesniedz rakstisku pieprasījumu, var saņemt izraudzītā piedāvājuma raksturlielumus un relatīvās priekšrocības, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram piešķir līguma slēgšanas tiesības.</P></NOTE>, neietekmē Regulas Nr. 1049/2001, kas reglamentē sabiedrības locekļu pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, piemērošanu. Ikviena persona var atsaukties uz Regulas Nr. 1049/2001 noteikumiem neatkarīgi no tā, vai tai ir likumīgas intereses (kas nav tādas pašas kā jebkuram citam sabiedrības loceklim), lai iegūtu piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Regulas Nr. 1049/2001 mērķis nav aizsargāt neizraudzīto pretendentu likumīgās intereses. Izšķirošais nav tas, vai ieinteresētās personas var iegūt noteiktu informāciju saskaņā ar konkrētiem tiesību aktiem (piemēram, Finanšu regulu), bet gan tas, vai, ņemot vērā pieprasīto dokumentu raksturu, ir pamatoti paredzams, ka to publiskošana varētu kaitēt attiecīgā pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta komerciālajām interesēm.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāpiebilst, ka MSP lēmuma 3. panta 3. punktā, kā pareizi norādīts pārsūdzētajā spriedumā, ir tikai atgādināts, ka lūgumi par piekļuvi dokumentiem, kas attiecas uz atlases procedūrām, uz kurām attiecas šis lēmums, ir jāizskata, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001, un tā mērķis vai sekas nav mainīt šīs regulas piemērošanas jomu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Pārsūdzētā sprieduma 56. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja arguments par Vispārējās tiesas spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Agapiou Joséphidès</HT>/Komisija un <HT TYPE="ITALIC">EACEA</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101021">2010. gada 21. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Agapiou Joséphidès</HT>/Komisija un <HT TYPE="ITALIC">EACEA</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑439/08</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:442">EU:T:2010:442</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> ir balstīts uz kļūdainu šā sprieduma interpretāciju. Lai gan ir taisnība, ka Komisija šajā lietā nolēma veikt atsevišķu pārbaudi, nekas šajā spriedumā nenorāda uz to, ka Komisija nevarētu paļauties uz vispārēju konfidencialitātes prezumpciju saistībā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus par dotāciju piešķiršanu. Ir vērts atcerēties, ka Savienības iestādēm nav pienākuma paļauties uz šādām vispārējām konfidencialitātes prezumpcijām. Tādējādi atsaukšanās uz vispārēju konfidencialitātes prezumpciju ir tikai attiecīgās Savienības iestādes izvēles iespēja. Tā vienmēr var brīvi izlemt veikt konkrētu un atsevišķu attiecīgo dokumentu pārbaudi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 22. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">MSD Animal Health Innovation</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Intervet International</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EMA</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑178/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:24">EU:C:2020:24</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Treškārt, <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> apgalvo, ka elektroniskā sarakste starp <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> un Komisiju par pieņemamības prasību izpildi nav tāda paša rakstura kā pieteikums un tādējādi uz to nav jāattiecina vispārējā prezumpcija. Atliekot malā jautājumu par šā argumenta pieņemamību, ko Komisija apstrīd, tas ir jānoraida pēc būtības. Prasītāja iesniegtā papildu informācija par atbilstību pieņemamības kritērijiem ir neatņemama piedāvājuma sastāvdaļa, un tā ir uzskatāma par tādu. Pat ja pieņemamības kritēriji ir publiski, kā apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzējs, no tā neizriet, ka atbildes uz lūgumiem sniegt paskaidrojumus par to, kāpēc pieteikums atbilst šiem kritērijiem, pēc savas būtības ir publiskas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Ceturtkārt, <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> izvirza jautājumu par to, vai laikposms, kas pagājis kopš 2009. gada atlases un atļaujas piešķiršanas, nav mazinājis uzņēmējdarbības konfidencialitāti. Kā Vispārējā tiesa savā spriedumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Pārsūdzētā sprieduma 58.–61. punkts.</P></NOTE> ir pareizi norādījusi, informācijas izpaušana varētu atklāt konfidenciālu tehnisku un finanšu informāciju par izraudzīto pretendentu, it īpaši informāciju par šā pretendenta kompetenci un darba metodēm, zinātību, iekšējo organizāciju, izmaksām un piedāvātajām cenām. Turklāt Vispārējā tiesa arī ir pareizi norādījusi, ka šīs informācijas vai jebkuras citas piedāvājumā atspoguļotas komerciāli vērtīgas informācijas izpaušana pat vairāk nekā piecus gadus pēc atlases procedūras beigām varētu apdraudēt <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> kompetences, stratēģijas un radošuma un līdz ar to arī tā komerciālo priekšrocību aizsardzību. Vispārējā tiesa ir uzsvērusi, ka <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> lūguma par piekļuvi dokumentiem iesniegšanas brīdī vēl nebija sācis lidojuma savienojamības pakalpojumu sniegšanu un ka attiecīgais radiofrekvenču spektra piešķīrums tā labā ir spēkā vismaz līdz 2027. gadam. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka šīs bažas ir kliedētas, jo kopš atlases un atļaujas lēmuma pieņemšanas ir pagājis ilgāks laiks.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pirmā apelācijas sūdzības pamata pirmā daļa ir nepamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="10"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata otro daļu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> apgalvo – pieņemot, ka Vispārējā tiesa ir vēlējusies atzīt vispārēju konfidencialitātes prezumpciju attiecībā uz visiem pretendentu iesniegtajiem dokumentiem saistībā ar visām Savienības iestāžu rīkotajām konkursa procedūrām, tā nav norādījusi pamatojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> apstrīd <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> argumentāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Mani nepārliecina <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> argumentācija. Pirmkārt, kā norādīts šo secinājumu 37. punktā, šajā apelācijas sūdzībā nav izvirzīts jautājums par to, vai vispārējā konfidencialitātes prezumpcija attiecībā uz komerciālo interešu aizsardzību būtu jāpiemēro dokumentiem, kas iesniegti visās konkursa procedūrās. Turklāt Vispārējā tiesa ir norādījusi pietiekamus iemeslus, lai atzītu prezumpcijas esamību šajā lietā, it īpaši pārsūdzētā sprieduma 42., 43. un 48. punktā. Vispārējā tiesa būtībā ir nolēmusi, ka tas ir tāpēc, ka atlases procedūrās, kas tiek rīkotas pēc šādiem uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, iesniegtie piedāvājumi pēc savas būtības var saturēt finanšu un tehnisku informāciju, kuras izpaušana principā varētu apdraudēt komerciālo interešu aizsardzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pirmā apelācijas pamata otrā daļa nav pamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata trešo daļu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Pirmā apelācijas pamata trešajā daļā <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatīdama, ka tādiem dokumentiem, kādi ir pieprasīti šajā lietā, ir jāpiemēro vispārēja konfidencialitātes prezumpcija. Savas nostājas pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs argumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Pirmkārt, šādas vispārējas konfidencialitātes prezumpcijas piemērošana liegtu MSP lēmuma 3. panta 3. punkta lietderīgo iedarbību. <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> apgalvo, ka no šīs tiesību normas var secināt, ka Savienības likumdevējs ir uzskatījis, ka Eiropas mobilo satelītsakaru pakalpojumu operatoru atlases procedūras integritāte netiktu apdraudēta, ja tiktu nodrošināta piekļuve attiecīgajiem dokumentiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> uzsver, ka tas nevar izmantot īpašās tiesības piekļūt noteiktai informācijai, kas ar Finanšu regulu ir piešķirtas neizraudzītajiem pretendentiem, jo nav piedalījies konkursā. Jebkurā gadījumā MSP lēmumā nav paredzētas līdzīgas tiesības piekļūt noteiktai informācijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Treškārt, <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> apgalvo, ka vispārējas konfidencialitātes prezumpcijas piemērošana attiecīgajam dokumentu veidam pārkāpj tā tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas ir paredzētas Hartas 47. pantā. <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> apgalvo, ka bez piekļuves pieprasītajiem dokumentiem konkurentam būtu ārkārtīgi grūti pierādīt, ka <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> ir pārkāpis sava piedāvājuma noteikumus. <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> piebilst, ka tas esot ierosinājis tiesvedību Vispārējā tiesā par to, ka Komisija neesot nodrošinājusi <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> atbilstību konkursa un tā piedāvājuma noteikumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Vispārējā tiesa šo prasību noraidīja ar <DATE ISO="20210310">2021. gada 10. marta</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑245/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2021:128">EU:T:2021:128</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kas ir stājies spēkā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Komisija un <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Manuprāt, pirmie divi <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> izvirzītie argumenti ir jānoraida šo secinājumu 44.–46. punktā minēto iemeslu dēļ. Šajā sakarā vēlos piebilst, ka tad, ja Savienības likumdevējs būtu vēlējies piešķirt tiesības saņemt noteiktu informāciju neizraudzītajiem pretendentiem saistībā ar Eiropas mobilo satelītsakaru pakalpojumu operatoru atlases procedūrām, tas būtu varējis iekļaut noteikumu, kas būtu līdzīgs Finanšu regulas 100. panta 2. punktam. Tomēr tas tā nav noticis. Turklāt, kā atzīst pats apelācijas sūdzības iesniedzējs, pat ja šāds noteikums būtu pastāvējis, tas nebūtu varējis no tā gūt labumu, jo nav piedalījies atlases procedūrā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Attiecībā uz Hartas 47. pantā atzītajām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā es konstatēju, ka <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> šo argumentu Vispārējā tiesā nav izvirzījis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 127. panta 1. punktu, lasot to kopā ar 190. pantu, apelācijas sūdzībā nevar izvirzīt jaunus pamatus. Atļaujot lietas dalībniekam pirmo reizi Tiesā izvirzīt pamatu, ko tas nav izvirzījis Vispārējā tiesā, tas faktiski ļautu šim lietas dalībniekam iesniegt Tiesā plašāku lietu par to, ko izskatījusi Vispārējā tiesa. Apelācijas tiesvedībā Tiesas kompetencē principā ir tikai izvērtēt to, kā Vispārējā tiesa ir novērtējusi tajā apspriestos pamatus. Tomēr arguments, kas nav bijis izvirzīts pirmajā instancē, apelācijas posmā nav uzskatāms par jaunu un līdz ar to nepieņemamu pamatu, ja tas tikai pastiprina argumentu, kas jau ir izvērsts saistībā ar pamatiem, kuri ir ietverti prasības pieteikumā Vispārējai tiesai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201209">2020. gada 9. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Groupe Canal+</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑132/19 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:1007">EU:C:2020:1007</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un 2021. gada 21. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Leino‑Sandberg</HT>/Parlaments</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑761/18 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:52">EU:C:2021:52</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tomēr šajā lietā tas tā nav. <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> Vispārējā tiesā nav izvirzījis nevienu argumentu, kas pamatotos uz Hartas 47. panta pārkāpumu. Tāpēc tas ir nepieņemams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Jebkurā gadījumā arī šis trešais arguments ir nepamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1049/2001 mērķis nav palīdzēt ieinteresētajām personām tiesvedības nolūkos, kā tas ir saprotams no tā, ka personai, kas pieprasa piekļuvi, nav jānorāda iemesli vai jāpierāda īpašas intereses piekļuves saņemšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Turklāt es šaubos, vai spriedums <HT TYPE="ITALIC">Varec</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080214">2008. gada 14. februāris</DATE> (<NO.CASE>C‑450/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:91">EU:C:2008:91</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, uz kuru atsaucas <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT>, tiešām ir lietderīgs apelācijas sūdzības iesniedzējam. Jebkurā gadījumā tas norāda uz to, ka <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> ir kļūdījies, mēģinot izmantot Regulu Nr. 1049/2001 šīs tiesvedības kontekstā. Lietā <HT TYPE="ITALIC">Varec</HT> prasītājs apstrīdēja publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, jo tā piedāvājums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka tas neatbilst tehniskajiem kritērijiem. Pēc tam tas Beļģijas tiesās sāka tiesvedību, kurā lūdza atcelt konkursa līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šim nolūkam tas lūdza piekļuvi izraudzītā pretendenta konkursa dokumentiem. Izraudzītais pretendents, protams, iebilda pret šo prasību, apgalvojot, ka tā konkursa dokumentācija ir konfidenciāla.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Pēc Beļģijas tiesas lūguma Tiesa nolēma, ka konfidenciālas informācijas un komercnoslēpumu aizsardzības princips ir jāievēro tā, lai to saskaņotu ar efektīvas tiesiskās aizsardzības prasībām un strīdā iesaistīto pušu tiesībām uz aizstāvību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Turpat, 52. punkts.</P></NOTE>. No tā izrietēja, ka Tiesa uzdeva valsts tiesām izskatīt šādus pieteikumus par konkursa dokumentu izpaušanu katrā gadījumā atsevišķi, līdzsvarojot izraudzītā pretendenta intereses aizsargāt komercnoslēpumu konfidencialitāti ar efektīvas tiesiskās aizsardzības prasībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Turpat, 55. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Tas viss pierāda, ka tad, ja <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> būtu uzskatījis, ka dokumenti, kas ir šīs tiesvedības priekšmets, ir nepieciešami tiesvedībai, tam būtu bijis jāinformē par to tiesa, kas izskatīja strīdu. Šādā gadījumā attiecīgā tiesa būtu varējusi līdzsvarot konfliktējošās intereses, lai izlemtu, cik lielā mērā un kādā procesā var tikt izpausta konkrēta informācija vai dokumenti, ja tādi ir. Tiesas lietas materiālos nav nekādu norāžu, ka <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> jebkad būtu izmantojis šo procesu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pirmā apelācijas pamata trešā daļa ir daļēji nepieņemama un daļēji nepamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">D.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata ceturto daļu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka vispārējā prezumpcija ir piemērojama visiem pieprasītajiem dokumentiem. Proti, <HT TYPE="ITALIC">ViaSat</HT> apgalvo – pat ja vispārējā konfidencialitātes prezumpcija varētu attiekties uz dažām sensitīvas informācijas kategorijām, piemēram, informāciju par cenām vai zinātību, Komisijai bija jāveic individuāla dokumentu pārbaude, lai noteiktu, kuri no tiem attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">Inmarsat</HT> iesnieguma īpašībām un būtiskām priekšrocībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Šķiet, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja arguments ir balstīts uz nepareizu izpratni par sekām, ko rada vispārējas prezumpcijas piemērošana noteiktām dokumentu kategorijām. Pēc definīcijas, ja vispārēja prezumpcija ir piemērojama noteiktai dokumentu kategorijai, attiecīgajai Savienības iestādei nav jāpārbauda dokumenti atsevišķi, lai noteiktu, vai šo dokumentu daļas ir izpaužamas (piemēram, dokumentu daļas, kas attiecas uz izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un būtiskām priekšrocībām)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120628">2012. gada 28. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Editions Odile Jacob</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑404/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:393">EU:C:2012:393</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0133">133.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pirmā apelācijas pamata ceturtā daļa ir nepamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Tātad ierosinu Tiesai noraidīt pirmo apelācijas pamatu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>