11.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 61/10


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 201/2010

(2010. gada 10. marts),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (1) un jo īpaši tās 26. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienības (ES) ūdeņi atrodas tiešā to ūdeņu tuvumā, kuri ir Norvēģijas un Fēru salu suverenitātē un jurisdikcijā, un tāpēc ir lietderīgi paredzēt konkrētus nosacījumus, ar kādiem izdod atļaujas ES kuģiem, kuri iesaistās zvejas darbībās Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā un Fēru salu ūdeņos.

(2)

Lai atbalstītu vietējo zvejas kuģu veiktās zvejas darbības, jānosaka zināmi ģeogrāfiski piekļuves ierobežojumi trešo valstu kuģiem.

(3)

ES ūdeņi atrodas tiešā to ūdeņu tuvumā, kuri ir Norvēģijas un Fēru salu suverenitātē un jurisdikcijā, un tāpēc ir lietderīgi paredzēt konkrētus nosacījumus, ar kādiem izdod atļaujas zvejas kuģiem, kuri peld ar Norvēģijas un Fēru salu karogu un iesaistās zvejas darbībās ES ūdeņos.

(4)

Lai dotu Komisijai piekļuvi papildu datiem, jāprecizē trešo valstu kuģu zvejas atļauju pieprasījumu saturs.

(5)

Lai nodrošinātu, ka putasu un makreles nozvejas, kuras ES ūdeņos guvuši trešo valstu kuģi, ir pienācīgi uzskaitītas, uz šādiem kuģiem jāattiecina pastiprināti kontroles noteikumi. Minētajiem noteikumiem jābūt saskaņā ar Eiropas Kopienas un Norvēģijas nolīgumu, kas apstiprināts ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2214/80 (2), un Eiropas Kopienas un Fēru salu nolīgumu, kas apstiprināts ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2211/80 (3).

(6)

Kuģiem, kam nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1006/2008 izdotas atļaujas, jābūt iespējai tranzītā šķērsot ES ūdeņus, ja to zvejas rīki ir novietoti tā, ka tie nav gatavi tūlītējai izmantošanai zvejas darbībās.

(7)

Attiecīgi jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par Regulas (EK) Nr. 1006/2008 piemērošanu.

(8)

Šī regula nodrošina to noteikumu piemērošanas nepārtrauktību, kas patlaban paredzēti ar Padomes 2009. gada 16. janvāra Regulu (EK) Nr. 43/2009, ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (4).

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

ES KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS ĀRPUS ES ŪDEŅIEM

1. pants

Zvejas atļaujas

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1006/2008 3. panta, ES kuģi, kuru tilpība ir 200 GT vai mazāka un kuri iesaistās zvejas darbībās Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā, ir atbrīvoti no prasības par zvejas atļauju.

2. pants

Ģeogrāfiskie ierobežojumi

1.   ES zvejas kuģiem, kuri ir tiesīgi iesaistīties zvejas darbībās Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā, nav atļauts veikt zvejas darbības Skagerakā, 12 jūras jūdžu zonā no Norvēģijas bāzes līnijas.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kuģiem, kas peld ar Dānijas vai Zviedrijas karogu un ir reģistrēti šajās valstīs, ir atļauts veikt zvejas darbības Skagerakā, apgabalā, kurš plešas līdz četru jūras jūdžu zonai no Norvēģijas bāzes līnijas.

3. pants

Saistītie nosacījumi

ES kuģi, kam izdota atļauja vienas sugas specializētai zvejai Fēru salu ūdeņos, var veikt arī citu sugu specializētu zveju, ja tie iepriekš informē Fēru salu iestādes.

4. pants

Vispārēji pienākumi

ES zvejas kuģi, kuri veic zvejas darbības ārpus ES ūdeņiem, pilda saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus pārējos noteikumus, kas attiecas uz zonu, kurā tie darbojas.

II   NODAĻA

TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS ES ŪDEŅOS

5. pants

Zvejas atļaujas

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1006/2008 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta, zvejas kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 200 GT, kuri peld ar Norvēģijas karogu un iesaistās zvejas darbībās ES ūdeņos, ir atbrīvoti no prasības par zvejas atļauju.

6. pants

Zvejas atļauju pieprasījumu nosūtīšana un to saturs

Regulas (EK) Nr. 1006/2008 19. pantā minētajos zvejas atļauju pieprasījumos norāda informāciju, kas I pielikumā prasīta no attiecīgās karoga valsts kuģiem.

7. pants

Ģeogrāfiskie ierobežojumi

1.   Kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu vai ir reģistrēti Fēru salās un kas ir tiesīgi iesaistīties zvejas darbībās ES ūdeņos, nav atļauts zvejas darbības veikt 12 jūras jūdžu zonā no dalībvalstu bāzes līnijas ICES IV zonā (5), Kategatā un Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 43°00′N, izņemot apgabalu, kas minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 (6) 18. pantā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, zvejas kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu, ir atļauts veikt zvejas darbības Skagerakā, apgabalā, kurš plešas līdz četru jūras jūdžu zonai no Dānijas un Zviedrijas bāzes līnijas.

8. pants

Zvejas žurnāls

Papildus Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (7), 14. panta 8. punkta prasību izpildei tāda trešās valsts zvejas kuģa kapteinis, kas ir tiesīgs iesaistīties zvejas darbībās ES ūdeņos, aizpilda zvejas žurnālu, kurā norāda II pielikumā noteiktās ziņas.

9. pants

Datu nosūtīšana par zvejas darbībām

1.   Informācija, kura trešās valsts zvejas kuģa kapteinim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 23. panta 1. punktu jānosūta Komisijai, ir noteikta III pielikumā.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu un zvejas darbības veic ICES IIIa zonā.

10. pants

Putasu un makreles zveja

Zvejas kuģi, kas peld ar Norvēģijas karogu, un zvejas kuģi, kas peld ar Fēru salu karogu, ja tie ir tiesīgi ES ūdeņos zvejot putasu un makreles, ievēro IV pielikuma noteikumus.

11. pants

Tranzīts cauri ES ūdeņiem

Trešo valstu zvejas kuģi, kas tranzītā šķērso ES ūdeņus un kam nav atļaujas zvejai ES ūdeņos, uzglabā zvejas rīkus tā, lai tie nebūtu gatavi tūlītējai lietošanai, un ievēro šādus nosacījumus:

a)

zvejas tīkli, atsvari un tiem līdzīgie rīki ir atvienoti no traļu durvīm un vilkšanas un tralēšanas kabeļiem un veijeriem;

b)

zvejas rīki uz klāja vai virs tā ir droši nostiprināti pie kāda virsbūves elementa.

III   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 10. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)   OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.

(2)   OV L 226, 29.8.1980., 47. lpp.

(3)   OV L 226, 29.8.1980., 11. lpp.

(4)   OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.

(5)   OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.

(6)   OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(7)   OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.


I PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJU PIEPRASĪJUMI NO TREŠO VALSTU KUĢIEM

I   DAĻA

Kuģi, kas peld ar Norvēģijas karogu

Pieprasījumos par kuģiem, kuri peld ar Norvēģijas karogu, ietver šādas ziņas:

a)

starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS);

b)

grupas kods.

II   DAĻA

Kuģi, kas peld ar Fēru salu karogu

Pieprasījumos par kuģiem, kuri peld ar Fēru salu karogu, ietver šādas ziņas:

a)

kuģa vārds;

b)

ārējā identifikācija;

c)

starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS);

d)

dzinēja jauda;

e)

bruto tilpība GT un lielākais garums;

f)

sugas, ko paredzēts zvejot;

g)

apgabals, kurā paredzēts zvejot.


II PIELIKUMS

ZVEJAS ŽURNĀLS, KAS JĀAIZPILDA ES ŪDEŅOS ZVEJOJOŠA TREŠĀS VALSTS ZVEJAS KUĢA KAPTEINIM

Informācija, kas jāieraksta zvejas žurnālā

1.

Ikreiz pēc nozvejas gūšanas:

1.1.

Katras nozvejotās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos).

1.2.

Nozvejas gūšanas datums un laiks.

1.3.

Nozvejas vietas ģeogrāfiskās koordinātas.

1.4.

Izmantotais zvejas paņēmiens.

2.

Ikreiz pēc pārkraušanas citā kuģī vai no cita kuģa:

2.1.

Norāde “saņemts no” vai “pārkrauts uz”.

2.2.

Katras pārkrautās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos).

2.3.

Kuģa, uz kuru vai no kura veikta pārkraušana, vārds, ārējās identifikācijas burti un cipari.

2.4.

Mencu pārkraušana citā kuģī nav atļauta.

3.

Ikreiz pēc izkraušanas ES ostā:

3.1.

Ostas nosaukums.

3.2.

Katras izkrautās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos).

4.

Ikreiz pēc informācijas nosūtīšanas Eiropas Komisijai:

4.1.

Nosūtīšanas datums un laiks.

4.2.

Ziņojuma veids: “nozveja, ieejot zonā”, “nozveja, izejot no zonas”, “nozvejas ziņojums”, “pārkraušana citā kuģī”.

4.3.

Radio pārraides gadījumā – radiostacijas nosaukums.


III PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS ES ŪDEŅOS ZVEJOJOŠAM TREŠĀS VALSTS ZVEJAS KUĢIM JĀNOSŪTA KOMISIJAI

1.   Eiropas Komisijai nosūtāmā informācija un tās nosūtīšanas biežums

1.1.

Ikreiz, kad kuģis uzsāk zvejas reisu (1) ES ūdeņos, tas nosūta ziņojumu “nozveja, ieejot zonā”, un tajā sniedz šādas ziņas.

SR

o (2)

(= ieraksta sākums)

AD

o

XEU (= Eiropas Komisijai)

SQ

o

(ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim)

TM

o

COE (= “nozveja, ieejot zonā”)

RC

o

(starptautiskais radio izsaukuma signāls)

TN

f (3)

(zvejas reisa kārtas numurs konkrētajā gadā)

NA

f

(kuģa vārds)

IR

o

(karoga valsts trīsburtu ISO kods, attiecīgā gadījumā norādot karoga valsts piemēroto vienoto pazīšanas numuru, ja tāds ir)

XR

o

(ārējās identifikācijas burti; kuģa borta numurs)

LT (4)

f (5)

(kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums pārraides laikā)

LG (4)

f (5)

(kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums pārraides laikā)

LI

f

(grādos vai decimālā izteiksmē norādīts ģeogrāfiskais platums, kurā kapteinis nodomājis sākt zveju)

LN

f

(grādos vai decimālā izteiksmē norādīts ģeogrāfiskais garums, kurā kapteinis nodomājis sākt zveju)

RA

o

(attiecīgais ICES apgabals)

OB

o

(katras sugas daudzums uz kuģa, kravas telpās, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem)

DA

o

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

TI

o

(pārraides laiks formātā hhmm)

MA

o

(kuģa kapteiņa vārds, uzvārds)

ER

o

(= ieraksta beigas)

1.2.

Ikreiz, kad kuģis beidz zvejas reisu (1) ES ūdeņos, tas nosūta ziņojumu “nozveja, izejot no zonas”, un tajā sniedz šādas ziņas.

SR

o

(= ieraksta sākums)

AD

o

XEU (= Eiropas Komisijai)

SQ

o

(ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim)

TM

o

COX (= “nozveja, izejot no zonas”)

RC

o

(starptautiskais radio izsaukuma signāls)

TN

f

(zvejas reisa kārtas numurs konkrētajā gadā)

NA

f

(kuģa vārds)

IR

o

(karoga valsts trīsburtu ISO kods, attiecīgā gadījumā norādot karoga valsts piemēroto vienoto pazīšanas numuru, ja tāds ir)

XR

o

(ārējās identifikācijas burti; kuģa borta numurs)

LT (6)

f (7)

(kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums pārraides laikā)

LG (6)

f (7)

(kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums pārraides laikā)

RA

o

(attiecīgais ICES apgabals, kurā gūta nozveja)

CA

o

(nozvejas daudzums pa sugām kopš iepriekšējā ziņojuma, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem)

OB

f

(katras sugas daudzums uz kuģa, kravas telpās, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem)

DF

f

(zvejas dienu skaits kopš iepriekšējā ziņojuma)

DA

o

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

TI

o

(pārraides laiks formātā hhmm)

MA

o

(kuģa kapteiņa vārds, uzvārds)

ER

o

(= ieraksta beigas)

1.3.

Zvejojot siļķes un makreles – ik pēc trim dienām, sākot ar trešo dienu pēc kuģa pirmās ieiešanas 1.1. punktā minētajās zonās, un – zvejojot visas pārējās sugas (izņemot siļķes un makreles) – ik pēc nedēļas, sākot ar septīto dienu pēc kuģa pirmās ieiešanas 1.1. punktā minētajās zonās, nosūta “nozvejas ziņojumu”, un tajā sniedz šādas ziņas.

SR

o

(= ieraksta sākums)

AD

o

XEU (= Eiropas Komisijai)

SQ

o

(ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim)

TM

o

CAT (= “nozvejas ziņojums”)

RC

o

(starptautiskais radio izsaukuma signāls)

TN

f

(zvejas reisa kārtas numurs konkrētajā gadā)

NA

f

(kuģa vārds)

IR

o

(karoga valsts trīsburtu ISO kods, attiecīgā gadījumā norādot karoga valsts piemēroto vienoto pazīšanas numuru, ja tāds ir)

XR

o

(ārējās identifikācijas burti; kuģa borta numurs)

LT (8)

f (9)

(kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums pārraides laikā)

LG (8)

f (9)

(kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums pārraides laikā)

RA

o

(attiecīgais ICES apgabals, kurā gūta nozveja)

CA

o

(nozvejas daudzums pa sugām kopš iepriekšējā ziņojuma, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem)

OB

f

(katras sugas daudzums uz kuģa, kravas telpās, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem)

DF

f

(zvejas dienu skaits kopš iepriekšējā ziņojuma)

DA

o

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

TI

o

(pārraides laiks formātā hhmm)

MA

o

(kuģa kapteiņa vārds, uzvārds)

ER

o

(= ieraksta beigas)

1.4.

Ikreiz, kad ziņojumu “nozveja, ieejot zonā” un “nozveja, izejot no zonas” starplaikā plānots veikt pārkraušanu citā kuģī, papildus “nozvejas ziņojumiem” vismaz 24 stundas iepriekš nosūta ziņojumu “pārkraušana citā kuģī”, un tajā sniedz šādas ziņas.

SR

o

(= ieraksta sākums)

AD

o

XEU (= Eiropas Komisijai)

SQ

o

(ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim)

TM

o

TRA (= “pārkraušana citā kuģī”)

RC

o

(starptautiskais radio izsaukuma signāls)

TN

f

(zvejas reisa kārtas numurs konkrētajā gadā)

NA

f

(kuģa vārds)

IR

o

(karoga valsts trīsburtu ISO kods, attiecīgā gadījumā norādot karoga valsts piemēroto vienoto pazīšanas numuru, ja tāds ir)

XR

o

(ārējās identifikācijas burti; kuģa borta numurs)

KG

o

(iekrautais vai izkrautais daudzums pa sugām, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem)

TT

o

(saņēmējkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls)

TF

O

(pārkrāvējkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls)

LT (10)

o/f (11)  (12)

(paredzamais ģeogrāfiskais platums, kurā plānota pārkraušana citā kuģī)

LG (10)

o/f (11)  (12)

(paredzamais ģeogrāfiskais garums, kurā plānota pārkraušana citā kuģī)

PD

o

(paredzamais datums, kurā plānota pārkraušana citā kuģī)

PT

o

(paredzamais laiks, kurā plānota pārkraušana citā kuģī)

DA

o

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

TI

o

(pārraides laiks formātā hhmm)

MA

o

(kuģa kapteiņa vārds, uzvārds)

ER

o

(= ieraksta beigas)

2.   Ziņošanas formāts

Ja vien nepiemēro 3.3. punktu (sk. turpmāk), iepriekš 1. punktā paredzēto informāciju nosūta, ievērojot norādītos kodus un datu secību, jo īpaši:

—

ziņojuma temata ailē jāieraksta teksts “VRONT”,

—

katru datu elementu norāda jaunā rindā,

—

pirms datu elementa, atdalot ar atstarpi, norāda attiecīgo datu kodu.

Piemērs (ar izdomātiem datiem)

SR

 

AD

XEU

SQ

1

TM

COE

RC

IRCS

TN

1

NA

KUĢA VĀRDA PIEMĒRS

IR

NOR

XR

PO 12345

LT

+65,321

LG

–21,123

RA

04A.

OB

COD 100 HAD 300

DA

20051004

MA

KAPTEIŅA VĀRDA UN UZVĀRDA PIEMĒRS

TI

1315

ER

 

3.   Ziņošanas kārtība

3.1.

Informāciju, kas minēta 1. punktā, kuģis 2. punktā norādītajā formātā nosūta Eiropas Komisijai Briselē, izmantojot teleksu (SAT COM C 420599543 FISH), elektronisko pastu (FISHERIES-telecom@ec.europa.eu) vai kādu no turpmāk 4. punktā nosauktajām radiostacijām.

3.2.

Ja nepārvaramas varas dēļ kuģim nav iespējams nosūtīt ziņojumu, to šā kuģa vārdā var nosūtīt kāds cits kuģis.

3.3.

Ja karoga valstij ir tehniskas iespējas visus iepriekš minētos ziņojumus un to elementus savu darbojošos kuģu vārdā nosūtīt tā sauktajā NAF formātā, pēc minētās karoga valsts un Komisijas vienošanās karoga valsts šos datus Eiropas Komisijai Briselē var nosūtīt, izmantojot drošu pārraides protokolu. Šādā gadījumā kā savdabīgu “aploksni” pievieno noteiktu papildu informāciju, kuru norāda pēc AD kodam atbilstošajiem datiem.

FR

o

(sūtītājas valsts trīsburtu ISO kods)

RN

o

(ieraksta kārtas numurs konkrētajā gadā)

RD

o

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

RT

o

(pārraides laiks formātā hhmm)

Piemērs (ar iepriekš minētajiem datiem):

//SR//AD/XEU//FR/NOR//RN/5//RD/20051004//RT/1320//SQ/1//TM/COE//RC/IRCS//TN/1//NA/KUĢA VĀRDA PIEMĒRS//IR/NOR//XR/PO 12345//LT/+65.321//LG/–21.123//RA/04A.//OB/COD 100 HAD 300//DA/20051004//TI/1315//MA/KAPTEIŅA VĀRDA UN UZVĀRDA PIEMĒRS//ER//

Karoga valsts saņem “atbildes ziņojumu”, kurā sniegtas šādas ziņas.

SR

o

(= ieraksta sākums)

AD

o

(karoga valsts trīsburtu ISO kods)

FR

o

XEU (= Eiropas Komisijai)

RN

o

(tā ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā, uz kuru sūta “atbildes ziņojumu”)

TM

o

RET (= “atbildes ziņojums”)

SQ

o

(sākotnējā ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim)

RC

o

(sākotnējā ziņojumā minētais starptautiskais radio izsaukuma signāls)

RS

o

(atbildes statuss – ACK vai NAK)

RE

o

(atbilde par kļūdu skaitu)

DA

o

(pārraides datums formātā ggggmmdd)

TI

o

(pārraides laiks formātā hhmm)

ER

o

(= ieraksta beigas)

4.   Radiostacijas nosaukums

Radiostacijas nosaukums

Radiostacijas izsaukuma signāls

Lyngby

OXZ

Land’s End

GLD

Valentia

EJK

Malin Head

EJM

Torshavn

OXJ

Bergen

LGN

Farsund

LGZ

Florø

LGL

Rogaland

LGQ

Tjøme

LGT

Ålesund

LGA

Ørlandet

LFO

Bodø

LPG

Svalbard

LGS

Stockholm Radio

STOCKHOLM RADIO

Turku

OFK

5.   Sugu apzīmēšanai izmantojamie kodi

Beriksas (Beryx spp.)

ALF

Rietumatlantijas plekste (Hippoglossoides platessoides)

PLA

Anšovs (Engraulis encrasicolus)

ANE

Jūrasvelni (Lophius spp.)

ANF

Ziemeļatlantijas argentīna (Argentina silus)

ARU

Jūras plaudis (Brama brama)

POA

Milzu haizivs (Cetorhinus maximus)

BSK

Ogļzivs (Aphanopus carbo)

BSF

Zilā jūras līdaka (Molva dypterygia)

BLI

Putasu (Micromesistius poutassou)

WHB

Vidusatlantijas garnele (Xiphopenaeus kroyerii)

BOB

Menca (Gadus morhua)

COD

Brūnā garnele (Crangon crangon)

CSH

Garspuru kalmāri (Loligo spp.)

SQC

Dzelkņu haizivs (Squalus acanthias)

DGS

Diegspuru vēdzeles (Phycis spp.)

FOR

Melnais paltuss (Reinhardtius hippoglossoides)

GHL

Pikša (Melanogrammus aeglefinus)

HAD

Heks (Merluccius merluccius)

HKE

Paltuss (Hippoglossus hippoglossus)

HAL

Siļķe (Clupea harengus)

HER

Stavrida (Trachurus trachurus)

HOM

Jūras līdaka (Molva molva)

LIN

Makrele (Scomber scombrus)

MAC

Megrimi (Lepidorhombus spp.)

LEZ

Ziemeļu garnele (Pandalus borealis)

PRA

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

NEP

Esmarka menca (Trisopterus esmarkii)

NOP

Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus)

ORY

Citi

OTH

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)

PLE

Pollaks (Pollachius pollachius)

POL

Siļķu haizivs (Lamma nasus)

POR

Sarkanasari (Sebastes spp.)

RED

Sarkanā zobaine (Pagellus bogaraveo)

SBR

Strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris)

RNG

Saida (Pollachius virens)

POK

Lasis (Salmo salar)

SAL

Tūbītes (Ammodytes spp.)

SAN

Sardīne (Sardina pilchardus)

PIL

Haizivis (Selachii, Pleurotremata)

SKH

Garneles (Penaeidae)

PEZ

Brētliņa (Sprattus sprattus)

SPR

Īsspuru kalmāri (Illex spp.)

SQX

Tunzivis (Thunnidae)

TUN

Brosme (Brosme brosme)

USK

Merlangs (Merlangus merlangus)

WHG

Dzeltenastes plekste (Limanda ferruginea)

YEL

6.   Attiecīgā apgabala apzīmēšanai izmantojamais kods

02A.

ICES IIa rajons – Norvēģu jūra

02B.

ICES IIb rajons – Špicbergena un Lāču sala

03A.

ICES IIIa rajons – Skageraks un Kategats

03B.

ICES IIIb rajons – Zunda šaurums

03C.

ICES IIIc rajons – Belti

03D.

ICES IIId rajons – Baltijas jūra

04A.

ICES IVa rajons – Ziemeļjūras ziemeļu daļa

04B.

ICES IVb rajons – Ziemeļjūras centrālā daļa

04C.

ICES IVc rajons – Ziemeļjūras dienvidu daļa

05A.

ICES Va rajons – Īslandes slieksnis

05B.

ICES Vb1, Vb2 rajons – Fēru slieksnis

06A.

ICES VIa rajons – Skotijas ziemeļrietumu krasts un Ziemeļīrija

06B.

ICES VIb rajons – Rokala

07A.

ICES VIIa rajons – Īrijas jūra

07B.

ICES VIIb rajons – ūdeņi uz rietumiem no Īrijas

07C.

ICES VIIc rajons – Porkupīnas sēklis

07D.

ICES VIId rajons – Lamanša austrumu daļa

07E.

ICES VIIe rajons – Lamanša rietumu daļa

07F.

ICES VIIf rajons – Bristoles līcis

07G.

ICES VIIg rajons – Ķeltu jūras ziemeļu daļa

07H.

ICES VIIh rajons – Ķeltu jūras dienvidu daļa

07J.

ICES VIIj rajons – ūdeņi uz dienvidrietumiem no Īrijas (austrumu daļa)

07K.

ICES VIIk rajons – ūdeņi uz dienvidrietumiem no Īrijas (rietumu daļa)

08A.

ICES VIIIa rajons – Biskajas līcis (ziemeļu daļa)

08B.

ICES VIIIb rajons – Biskajas līcis (centrālā daļa)

08C.

ICES VIIIc rajons – Biskajas līcis (dienvidu daļa)

08D.

ICES VIIId rajons – Biskajas līcis (atklāta jūra)

08E.

ICES VIIIe rajons – Biskajas līcis (rietumu daļa)

09A.

ICES IXa rajons – Portugāles ūdeņi (austrumu daļa)

09B.

ICES IXb rajons – Portugāles ūdeņi (rietumu daļa)

14A.

ICES XIVa rajons – ūdeņi uz ziemeļaustrumiem no Grenlandes

14B.

ICES XIVb rajons – ūdeņi uz dienvidaustrumiem no Grenlandes


(1)  Zvejas reiss ir brauciens, kurš sākas, zvejot paredzējušajam kuģim ieejot zonā, kas plešas 200 jūras jūdzes no Kopienas dalībvalstu krastiem un kurā piemēro Kopienas zvejas noteikumus, un beidzas, kuģim izejot no šādas zonas.

(2)  o = obligāti dati.

(3)  f = fakultatīvi dati.

(4)  LT, LG: jānorāda kā decimāldaļskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata.

(5)  Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.

(6)  LT, LG: jānorāda kā decimāldaļskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata.

(7)  Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.

(8)  LT, LG: jānorāda kā decimāldaļskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata.

(9)  Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.

(10)  LT, LG: jānorāda kā decimāldaļskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata.

(11)  Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.

(12)  Fakultatīvi dati saņēmējkuģim.


IV PIELIKUMS

NOTEIKUMI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS GATAVOJAS ES ŪDEŅOS ZVEJOT PUTASU VAI MAKRELES

I   DAĻA

Noteikumi trešo valstu kuģiem, kas gatavojas ES ūdeņos zvejot putasu

a)

Kuģi, uz kuriem jau ir nozveja, zvejas reisu drīkst sākt tikai pēc tam, kad saņemta atļauja no kompetentās iestādes attiecīgajā piekrastes dalībvalstī. Vismaz četras stundas pirms ieiešanas ES ūdeņos kuģa kapteinis par to paziņo vienam no zvejas uzraudzības centriem:

i)

Apvienotajā Karalistē (Edinburgā) uz e-pasta adresi ukfcc@scotland.gsi.gov.uk vai pa tālruni (+ 44 1312719700); vai

ii)

Īrijā (Holboulainā) uz e-pasta adresi nscstaff@eircom.net vai pa tālruni (+ 353 872365998).

Paziņojumā norāda kuģa vārdu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ostas burtus un ciparus (PLN), kopējo nozvejas daudzumu uz kuģa pa sugām un vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kurā kapteinis paredzējis kuģa ieiešanu ES ūdeņos, kā arī apgabalu, kurā viņš nodomājis sākt zveju. Kuģis drīkst sākt zveju tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par minētā paziņojuma saņemšanu un norādījumi par to, vai kapteinim kuģis ir jāuzrāda inspekcijas veikšanai. Katram apstiprinājumam ir individuāls atļaujas numurs, kuru kapteinis glabā līdz zvejas reisa beigām.

Neatkarīgi no iespējamās jebkura veida inspekcijas, kuru veic jūrā, pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentās iestādes var pieprasīt, lai kapteinis uzrāda kuģi inspekcijas veikšanai ostā.

b)

Ja ES ūdeņos ieiet kuģi, uz kuriem nozvejas nav, šiem kuģiem a) punkta prasības nav jāpilda.

c)

Zvejas reisu uzskata par pabeigtu, kad kuģis atstāj ES ūdeņus vai ieiet ES ostā, kurā kuģa nozveja tiek pilnībā izkrauta.

Kuģi atstāj ES ūdeņus tikai pa vienu no šādiem kontrolmaršrutiem, šķērsojot:

A.

ICES 48 E2. taisnstūri VIa zonā,

B.

ICES 46 E6. taisnstūri IVa zonā,

C.

ICES 48 E8., 49 E8. vai 50 E8. taisnstūri IVa zonā.

Kuģa kapteinis vismaz četras stundas pirms ieiešanas kādā no iepriekš minētajiem kontrolmaršrutiem par to paziņo zvejas uzraudzības centram Edinburgā pa e-pastu vai tālruni, kas norādīti a) punkta i) apakšpunktā. Paziņojumā norāda kuģa vārdu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ostas burtus un ciparus (PLN), kopējo nozvejas daudzumu uz kuģa pa sugām un kontrolmaršrutu, kuru kuģis paredzējis izmantot.

Kontrolmaršruta apgabalu kuģis drīkst atstāt tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par minētā paziņojuma saņemšanu un norādījumi par to, vai kapteinim kuģis ir jāuzrāda inspekcijas veikšanai. Katram apstiprinājumam ir individuāls atļaujas numurs, kuru kapteinis glabā tik ilgi, līdz kuģis atstāj ES ūdeņus.

Neatkarīgi no iespējamās jebkura veida inspekcijas, kuru veic jūrā, pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentās iestādes var pieprasīt, lai kapteinis uzrāda kuģi inspekcijas veikšanai Lervikas vai Skrabsteras ostā.

II   DAĻA

Noteikumi trešo valstu kuģiem, kas gatavojas ES ūdeņos zvejot makreles

a)

Kuģi zvejas reisu drīkst sākt tikai pēc tam, kad saņemta atļauja no kompetentās iestādes attiecīgajā piekrastes dalībvalstī. Šādi kuģi ES ūdeņos var ieiet, tikai šķērsojot vienu no šādiem kontrolapgabaliem:

 

ICES 48 E2. taisnstūri VIa rajonā,

 

ICES 50 F1. taisnstūri IVa rajonā,

 

ICES 46 F1. taisnstūri IVa rajonā.

Vismaz četras stundas pirms ieiešanas kādā no minētajiem kontrolapgabaliem un pirms ieiešanas ES ūdeņos kuģa kapteinis sazinās ar Apvienotās Karalistes zvejas uzraudzības centru (Edinburgā), izmantojot e-pasta adresi ukfcc@scotland.gsi.gov.uk vai tālruni (+ 44 1312719700).

Paziņojumā norāda kuģa vārdu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ostas burtus un ciparus (PLN), kopējo nozvejas daudzumu uz kuģa pa sugām un kontrolapgabalu, šķērsojot kuru kuģis ienāks ES ūdeņos. Kuģis drīkst sākt zveju tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par minētā paziņojuma saņemšanu un norādījumi par to, vai kapteinim kuģis ir jāuzrāda inspekcijas veikšanai. Katram apstiprinājumam ir individuāls atļaujas numurs, kuru kapteinis glabā līdz zvejas reisa beigām.

b)

Ja ES ūdeņos ieiet kuģi, uz kuriem nozvejas nav, šiem kuģiem a) punkta prasības nav jāpilda.

c)

Zvejas reisu uzskata par pabeigtu, kad kuģis atstāj ES ūdeņus vai ieiet ES ostā, kurā kuģa nozveja tiek pilnībā izkrauta.

Kuģi ES ūdeņus var atstāt, tikai šķērsojot kādu no minētajiem kontrolapgabaliem.

Pirms atstāt ES ūdeņus, kuģa kapteinis, izmantojot a) punktā norādīto e-pasta adresi vai tālruņa numuru, vismaz divas stundas iepriekš paziņo zvejas uzraudzības centram Edinburgā par kuģa ieiešanu kādā no minētajiem kontrolapgabaliem.

Paziņojumā norāda kuģa vārdu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ostas burtus un ciparus (PLN), kopējo nozvejas daudzumu uz kuģa pa sugām un kontrolapgabalu, kuru kuģis paredzējis šķērsot. Kuģis drīkst atstāt kontrolapgabalu tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par minētā paziņojuma saņemšanu un norādījumi par to, vai kapteinim kuģis ir jāuzrāda inspekcijas veikšanai. Katram apstiprinājumam ir individuāls atļaujas numurs, kuru kapteinis glabā tik ilgi, līdz kuģis atstāj ES ūdeņus.