|
11.3.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 61/10 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 201/2010
(2010. gada 10. marts),
ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (1) un jo īpaši tās 26. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Eiropas Savienības (ES) ūdeņi atrodas tiešā to ūdeņu tuvumā, kuri ir Norvēģijas un Fēru salu suverenitātē un jurisdikcijā, un tāpēc ir lietderīgi paredzēt konkrētus nosacījumus, ar kādiem izdod atļaujas ES kuģiem, kuri iesaistās zvejas darbībās Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā un Fēru salu ūdeņos. |
|
(2) |
Lai atbalstītu vietējo zvejas kuģu veiktās zvejas darbības, jānosaka zināmi ģeogrāfiski piekļuves ierobežojumi trešo valstu kuģiem. |
|
(3) |
ES ūdeņi atrodas tiešā to ūdeņu tuvumā, kuri ir Norvēģijas un Fēru salu suverenitātē un jurisdikcijā, un tāpēc ir lietderīgi paredzēt konkrētus nosacījumus, ar kādiem izdod atļaujas zvejas kuģiem, kuri peld ar Norvēģijas un Fēru salu karogu un iesaistās zvejas darbībās ES ūdeņos. |
|
(4) |
Lai dotu Komisijai piekļuvi papildu datiem, jāprecizē trešo valstu kuģu zvejas atļauju pieprasījumu saturs. |
|
(5) |
Lai nodrošinātu, ka putasu un makreles nozvejas, kuras ES ūdeņos guvuši trešo valstu kuģi, ir pienācīgi uzskaitītas, uz šādiem kuģiem jāattiecina pastiprināti kontroles noteikumi. Minētajiem noteikumiem jābūt saskaņā ar Eiropas Kopienas un Norvēģijas nolīgumu, kas apstiprināts ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2214/80 (2), un Eiropas Kopienas un Fēru salu nolīgumu, kas apstiprināts ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2211/80 (3). |
|
(6) |
Kuģiem, kam nav saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1006/2008 izdotas atļaujas, jābūt iespējai tranzītā šķērsot ES ūdeņus, ja to zvejas rīki ir novietoti tā, ka tie nav gatavi tūlītējai izmantošanai zvejas darbībās. |
|
(7) |
Attiecīgi jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par Regulas (EK) Nr. 1006/2008 piemērošanu. |
|
(8) |
Šī regula nodrošina to noteikumu piemērošanas nepārtrauktību, kas patlaban paredzēti ar Padomes 2009. gada 16. janvāra Regulu (EK) Nr. 43/2009, ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (4). |
|
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
ES KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS ĀRPUS ES ŪDEŅIEM
1. pants
Zvejas atļaujas
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1006/2008 3. panta, ES kuģi, kuru tilpība ir 200 GT vai mazāka un kuri iesaistās zvejas darbībās Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā, ir atbrīvoti no prasības par zvejas atļauju.
2. pants
Ģeogrāfiskie ierobežojumi
1. ES zvejas kuģiem, kuri ir tiesīgi iesaistīties zvejas darbībās Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā, nav atļauts veikt zvejas darbības Skagerakā, 12 jūras jūdžu zonā no Norvēģijas bāzes līnijas.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kuģiem, kas peld ar Dānijas vai Zviedrijas karogu un ir reģistrēti šajās valstīs, ir atļauts veikt zvejas darbības Skagerakā, apgabalā, kurš plešas līdz četru jūras jūdžu zonai no Norvēģijas bāzes līnijas.
3. pants
Saistītie nosacījumi
ES kuģi, kam izdota atļauja vienas sugas specializētai zvejai Fēru salu ūdeņos, var veikt arī citu sugu specializētu zveju, ja tie iepriekš informē Fēru salu iestādes.
4. pants
Vispārēji pienākumi
ES zvejas kuģi, kuri veic zvejas darbības ārpus ES ūdeņiem, pilda saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus pārējos noteikumus, kas attiecas uz zonu, kurā tie darbojas.
II NODAĻA
TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS ES ŪDEŅOS
5. pants
Zvejas atļaujas
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1006/2008 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta, zvejas kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 200 GT, kuri peld ar Norvēģijas karogu un iesaistās zvejas darbībās ES ūdeņos, ir atbrīvoti no prasības par zvejas atļauju.
6. pants
Zvejas atļauju pieprasījumu nosūtīšana un to saturs
Regulas (EK) Nr. 1006/2008 19. pantā minētajos zvejas atļauju pieprasījumos norāda informāciju, kas I pielikumā prasīta no attiecīgās karoga valsts kuģiem.
7. pants
Ģeogrāfiskie ierobežojumi
1. Kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu vai ir reģistrēti Fēru salās un kas ir tiesīgi iesaistīties zvejas darbībās ES ūdeņos, nav atļauts zvejas darbības veikt 12 jūras jūdžu zonā no dalībvalstu bāzes līnijas ICES IV zonā (5), Kategatā un Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 43°00′N, izņemot apgabalu, kas minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 (6) 18. pantā.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, zvejas kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu, ir atļauts veikt zvejas darbības Skagerakā, apgabalā, kurš plešas līdz četru jūras jūdžu zonai no Dānijas un Zviedrijas bāzes līnijas.
8. pants
Zvejas žurnāls
Papildus Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (7), 14. panta 8. punkta prasību izpildei tāda trešās valsts zvejas kuģa kapteinis, kas ir tiesīgs iesaistīties zvejas darbībās ES ūdeņos, aizpilda zvejas žurnālu, kurā norāda II pielikumā noteiktās ziņas.
9. pants
Datu nosūtīšana par zvejas darbībām
1. Informācija, kura trešās valsts zvejas kuģa kapteinim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 23. panta 1. punktu jānosūta Komisijai, ir noteikta III pielikumā.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu un zvejas darbības veic ICES IIIa zonā.
10. pants
Putasu un makreles zveja
Zvejas kuģi, kas peld ar Norvēģijas karogu, un zvejas kuģi, kas peld ar Fēru salu karogu, ja tie ir tiesīgi ES ūdeņos zvejot putasu un makreles, ievēro IV pielikuma noteikumus.
11. pants
Tranzīts cauri ES ūdeņiem
Trešo valstu zvejas kuģi, kas tranzītā šķērso ES ūdeņus un kam nav atļaujas zvejai ES ūdeņos, uzglabā zvejas rīkus tā, lai tie nebūtu gatavi tūlītējai lietošanai, un ievēro šādus nosacījumus:
|
a) |
zvejas tīkli, atsvari un tiem līdzīgie rīki ir atvienoti no traļu durvīm un vilkšanas un tralēšanas kabeļiem un veijeriem; |
|
b) |
zvejas rīki uz klāja vai virs tā ir droši nostiprināti pie kāda virsbūves elementa. |
III NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
12. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 10. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.
(2) OV L 226, 29.8.1980., 47. lpp.
(3) OV L 226, 29.8.1980., 11. lpp.
(4) OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.
(5) OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.
I PIELIKUMS
ZVEJAS ATĻAUJU PIEPRASĪJUMI NO TREŠO VALSTU KUĢIEM
I DAĻA
Kuģi, kas peld ar Norvēģijas karogu
Pieprasījumos par kuģiem, kuri peld ar Norvēģijas karogu, ietver šādas ziņas:
|
a) |
starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS); |
|
b) |
grupas kods. |
II DAĻA
Kuģi, kas peld ar Fēru salu karogu
Pieprasījumos par kuģiem, kuri peld ar Fēru salu karogu, ietver šādas ziņas:
|
a) |
kuģa vārds; |
|
b) |
ārējā identifikācija; |
|
c) |
starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS); |
|
d) |
dzinēja jauda; |
|
e) |
bruto tilpība GT un lielākais garums; |
|
f) |
sugas, ko paredzēts zvejot; |
|
g) |
apgabals, kurā paredzēts zvejot. |
II PIELIKUMS
ZVEJAS ŽURNĀLS, KAS JĀAIZPILDA ES ŪDEŅOS ZVEJOJOŠA TREŠĀS VALSTS ZVEJAS KUĢA KAPTEINIM
Informācija, kas jāieraksta zvejas žurnālā
|
1. |
Ikreiz pēc nozvejas gūšanas:
|
|
2. |
Ikreiz pēc pārkraušanas citā kuģī vai no cita kuģa:
|
|
3. |
Ikreiz pēc izkraušanas ES ostā:
|
|
4. |
Ikreiz pēc informācijas nosūtīšanas Eiropas Komisijai:
|
III PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS ES ŪDEŅOS ZVEJOJOŠAM TREŠĀS VALSTS ZVEJAS KUĢIM JĀNOSŪTA KOMISIJAI
1. Eiropas Komisijai nosūtāmā informācija un tās nosūtīšanas biežums
|
1.1. |
Ikreiz, kad kuģis uzsāk zvejas reisu (1) ES ūdeņos, tas nosūta ziņojumu “nozveja, ieejot zonā”, un tajā sniedz šādas ziņas.
|
|
1.2. |
Ikreiz, kad kuģis beidz zvejas reisu (1) ES ūdeņos, tas nosūta ziņojumu “nozveja, izejot no zonas”, un tajā sniedz šādas ziņas.
|
|
1.3. |
Zvejojot siļķes un makreles – ik pēc trim dienām, sākot ar trešo dienu pēc kuģa pirmās ieiešanas 1.1. punktā minētajās zonās, un – zvejojot visas pārējās sugas (izņemot siļķes un makreles) – ik pēc nedēļas, sākot ar septīto dienu pēc kuģa pirmās ieiešanas 1.1. punktā minētajās zonās, nosūta “nozvejas ziņojumu”, un tajā sniedz šādas ziņas.
|
|
1.4. |
Ikreiz, kad ziņojumu “nozveja, ieejot zonā” un “nozveja, izejot no zonas” starplaikā plānots veikt pārkraušanu citā kuģī, papildus “nozvejas ziņojumiem” vismaz 24 stundas iepriekš nosūta ziņojumu “pārkraušana citā kuģī”, un tajā sniedz šādas ziņas.
|
2. Ziņošanas formāts
Ja vien nepiemēro 3.3. punktu (sk. turpmāk), iepriekš 1. punktā paredzēto informāciju nosūta, ievērojot norādītos kodus un datu secību, jo īpaši:
|
— |
ziņojuma temata ailē jāieraksta teksts “VRONT”, |
|
— |
katru datu elementu norāda jaunā rindā, |
|
— |
pirms datu elementa, atdalot ar atstarpi, norāda attiecīgo datu kodu. |
Piemērs (ar izdomātiem datiem)
|
SR |
|
|
AD |
XEU |
|
SQ |
1 |
|
TM |
COE |
|
RC |
IRCS |
|
TN |
1 |
|
NA |
KUĢA VĀRDA PIEMĒRS |
|
IR |
NOR |
|
XR |
PO 12345 |
|
LT |
+65,321 |
|
LG |
–21,123 |
|
RA |
04A. |
|
OB |
COD 100 HAD 300 |
|
DA |
20051004 |
|
MA |
KAPTEIŅA VĀRDA UN UZVĀRDA PIEMĒRS |
|
TI |
1315 |
|
ER |
|
3. Ziņošanas kārtība
|
3.1. |
Informāciju, kas minēta 1. punktā, kuģis 2. punktā norādītajā formātā nosūta Eiropas Komisijai Briselē, izmantojot teleksu (SAT COM C 420599543 FISH), elektronisko pastu (FISHERIES-telecom@ec.europa.eu) vai kādu no turpmāk 4. punktā nosauktajām radiostacijām. |
|
3.2. |
Ja nepārvaramas varas dēļ kuģim nav iespējams nosūtīt ziņojumu, to šā kuģa vārdā var nosūtīt kāds cits kuģis. |
|
3.3. |
Ja karoga valstij ir tehniskas iespējas visus iepriekš minētos ziņojumus un to elementus savu darbojošos kuģu vārdā nosūtīt tā sauktajā NAF formātā, pēc minētās karoga valsts un Komisijas vienošanās karoga valsts šos datus Eiropas Komisijai Briselē var nosūtīt, izmantojot drošu pārraides protokolu. Šādā gadījumā kā savdabīgu “aploksni” pievieno noteiktu papildu informāciju, kuru norāda pēc AD kodam atbilstošajiem datiem.
Piemērs (ar iepriekš minētajiem datiem): //SR//AD/XEU//FR/NOR//RN/5//RD/20051004//RT/1320//SQ/1//TM/COE//RC/IRCS//TN/1//NA/KUĢA VĀRDA PIEMĒRS//IR/NOR//XR/PO 12345//LT/+65.321//LG/–21.123//RA/04A.//OB/COD 100 HAD 300//DA/20051004//TI/1315//MA/KAPTEIŅA VĀRDA UN UZVĀRDA PIEMĒRS//ER// Karoga valsts saņem “atbildes ziņojumu”, kurā sniegtas šādas ziņas.
|
4. Radiostacijas nosaukums
|
Radiostacijas nosaukums |
Radiostacijas izsaukuma signāls |
|
Lyngby |
OXZ |
|
Land’s End |
GLD |
|
Valentia |
EJK |
|
Malin Head |
EJM |
|
Torshavn |
OXJ |
|
Bergen |
LGN |
|
Farsund |
LGZ |
|
Florø |
LGL |
|
Rogaland |
LGQ |
|
Tjøme |
LGT |
|
Ålesund |
LGA |
|
Ørlandet |
LFO |
|
Bodø |
LPG |
|
Svalbard |
LGS |
|
Stockholm Radio |
STOCKHOLM RADIO |
|
Turku |
OFK |
5. Sugu apzīmēšanai izmantojamie kodi
|
Beriksas (Beryx spp.) |
ALF |
|
Rietumatlantijas plekste (Hippoglossoides platessoides) |
PLA |
|
Anšovs (Engraulis encrasicolus) |
ANE |
|
Jūrasvelni (Lophius spp.) |
ANF |
|
Ziemeļatlantijas argentīna (Argentina silus) |
ARU |
|
Jūras plaudis (Brama brama) |
POA |
|
Milzu haizivs (Cetorhinus maximus) |
BSK |
|
Ogļzivs (Aphanopus carbo) |
BSF |
|
Zilā jūras līdaka (Molva dypterygia) |
BLI |
|
Putasu (Micromesistius poutassou) |
WHB |
|
Vidusatlantijas garnele (Xiphopenaeus kroyerii) |
BOB |
|
Menca (Gadus morhua) |
COD |
|
Brūnā garnele (Crangon crangon) |
CSH |
|
Garspuru kalmāri (Loligo spp.) |
SQC |
|
Dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) |
DGS |
|
Diegspuru vēdzeles (Phycis spp.) |
FOR |
|
Melnais paltuss (Reinhardtius hippoglossoides) |
GHL |
|
Pikša (Melanogrammus aeglefinus) |
HAD |
|
Heks (Merluccius merluccius) |
HKE |
|
Paltuss (Hippoglossus hippoglossus) |
HAL |
|
Siļķe (Clupea harengus) |
HER |
|
Stavrida (Trachurus trachurus) |
HOM |
|
Jūras līdaka (Molva molva) |
LIN |
|
Makrele (Scomber scombrus) |
MAC |
|
Megrimi (Lepidorhombus spp.) |
LEZ |
|
Ziemeļu garnele (Pandalus borealis) |
PRA |
|
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) |
NEP |
|
Esmarka menca (Trisopterus esmarkii) |
NOP |
|
Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus) |
ORY |
|
Citi |
OTH |
|
Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) |
PLE |
|
Pollaks (Pollachius pollachius) |
POL |
|
Siļķu haizivs (Lamma nasus) |
POR |
|
Sarkanasari (Sebastes spp.) |
RED |
|
Sarkanā zobaine (Pagellus bogaraveo) |
SBR |
|
Strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) |
RNG |
|
Saida (Pollachius virens) |
POK |
|
Lasis (Salmo salar) |
SAL |
|
Tūbītes (Ammodytes spp.) |
SAN |
|
Sardīne (Sardina pilchardus) |
PIL |
|
Haizivis (Selachii, Pleurotremata) |
SKH |
|
Garneles (Penaeidae) |
PEZ |
|
Brētliņa (Sprattus sprattus) |
SPR |
|
Īsspuru kalmāri (Illex spp.) |
SQX |
|
Tunzivis (Thunnidae) |
TUN |
|
Brosme (Brosme brosme) |
USK |
|
Merlangs (Merlangus merlangus) |
WHG |
|
Dzeltenastes plekste (Limanda ferruginea) |
YEL |
6. Attiecīgā apgabala apzīmēšanai izmantojamais kods
|
02A. |
ICES IIa rajons – Norvēģu jūra |
|
02B. |
ICES IIb rajons – Špicbergena un Lāču sala |
|
03A. |
ICES IIIa rajons – Skageraks un Kategats |
|
03B. |
ICES IIIb rajons – Zunda šaurums |
|
03C. |
ICES IIIc rajons – Belti |
|
03D. |
ICES IIId rajons – Baltijas jūra |
|
04A. |
ICES IVa rajons – Ziemeļjūras ziemeļu daļa |
|
04B. |
ICES IVb rajons – Ziemeļjūras centrālā daļa |
|
04C. |
ICES IVc rajons – Ziemeļjūras dienvidu daļa |
|
05A. |
ICES Va rajons – Īslandes slieksnis |
|
05B. |
ICES Vb1, Vb2 rajons – Fēru slieksnis |
|
06A. |
ICES VIa rajons – Skotijas ziemeļrietumu krasts un Ziemeļīrija |
|
06B. |
ICES VIb rajons – Rokala |
|
07A. |
ICES VIIa rajons – Īrijas jūra |
|
07B. |
ICES VIIb rajons – ūdeņi uz rietumiem no Īrijas |
|
07C. |
ICES VIIc rajons – Porkupīnas sēklis |
|
07D. |
ICES VIId rajons – Lamanša austrumu daļa |
|
07E. |
ICES VIIe rajons – Lamanša rietumu daļa |
|
07F. |
ICES VIIf rajons – Bristoles līcis |
|
07G. |
ICES VIIg rajons – Ķeltu jūras ziemeļu daļa |
|
07H. |
ICES VIIh rajons – Ķeltu jūras dienvidu daļa |
|
07J. |
ICES VIIj rajons – ūdeņi uz dienvidrietumiem no Īrijas (austrumu daļa) |
|
07K. |
ICES VIIk rajons – ūdeņi uz dienvidrietumiem no Īrijas (rietumu daļa) |
|
08A. |
ICES VIIIa rajons – Biskajas līcis (ziemeļu daļa) |
|
08B. |
ICES VIIIb rajons – Biskajas līcis (centrālā daļa) |
|
08C. |
ICES VIIIc rajons – Biskajas līcis (dienvidu daļa) |
|
08D. |
ICES VIIId rajons – Biskajas līcis (atklāta jūra) |
|
08E. |
ICES VIIIe rajons – Biskajas līcis (rietumu daļa) |
|
09A. |
ICES IXa rajons – Portugāles ūdeņi (austrumu daļa) |
|
09B. |
ICES IXb rajons – Portugāles ūdeņi (rietumu daļa) |
|
14A. |
ICES XIVa rajons – ūdeņi uz ziemeļaustrumiem no Grenlandes |
|
14B. |
ICES XIVb rajons – ūdeņi uz dienvidaustrumiem no Grenlandes |
(1) Zvejas reiss ir brauciens, kurš sākas, zvejot paredzējušajam kuģim ieejot zonā, kas plešas 200 jūras jūdzes no Kopienas dalībvalstu krastiem un kurā piemēro Kopienas zvejas noteikumus, un beidzas, kuģim izejot no šādas zonas.
(2) o = obligāti dati.
(3) f = fakultatīvi dati.
(4) LT, LG: jānorāda kā decimāldaļskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata.
(5) Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.
(6) LT, LG: jānorāda kā decimāldaļskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata.
(7) Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.
(8) LT, LG: jānorāda kā decimāldaļskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata.
(9) Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.
(10) LT, LG: jānorāda kā decimāldaļskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata.
(11) Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.
(12) Fakultatīvi dati saņēmējkuģim.
IV PIELIKUMS
NOTEIKUMI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS GATAVOJAS ES ŪDEŅOS ZVEJOT PUTASU VAI MAKRELES
I DAĻA
Noteikumi trešo valstu kuģiem, kas gatavojas ES ūdeņos zvejot putasu
|
a) |
Kuģi, uz kuriem jau ir nozveja, zvejas reisu drīkst sākt tikai pēc tam, kad saņemta atļauja no kompetentās iestādes attiecīgajā piekrastes dalībvalstī. Vismaz četras stundas pirms ieiešanas ES ūdeņos kuģa kapteinis par to paziņo vienam no zvejas uzraudzības centriem:
Paziņojumā norāda kuģa vārdu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ostas burtus un ciparus (PLN), kopējo nozvejas daudzumu uz kuģa pa sugām un vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kurā kapteinis paredzējis kuģa ieiešanu ES ūdeņos, kā arī apgabalu, kurā viņš nodomājis sākt zveju. Kuģis drīkst sākt zveju tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par minētā paziņojuma saņemšanu un norādījumi par to, vai kapteinim kuģis ir jāuzrāda inspekcijas veikšanai. Katram apstiprinājumam ir individuāls atļaujas numurs, kuru kapteinis glabā līdz zvejas reisa beigām. Neatkarīgi no iespējamās jebkura veida inspekcijas, kuru veic jūrā, pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentās iestādes var pieprasīt, lai kapteinis uzrāda kuģi inspekcijas veikšanai ostā. |
|
b) |
Ja ES ūdeņos ieiet kuģi, uz kuriem nozvejas nav, šiem kuģiem a) punkta prasības nav jāpilda. |
|
c) |
Zvejas reisu uzskata par pabeigtu, kad kuģis atstāj ES ūdeņus vai ieiet ES ostā, kurā kuģa nozveja tiek pilnībā izkrauta. Kuģi atstāj ES ūdeņus tikai pa vienu no šādiem kontrolmaršrutiem, šķērsojot:
Kuģa kapteinis vismaz četras stundas pirms ieiešanas kādā no iepriekš minētajiem kontrolmaršrutiem par to paziņo zvejas uzraudzības centram Edinburgā pa e-pastu vai tālruni, kas norādīti a) punkta i) apakšpunktā. Paziņojumā norāda kuģa vārdu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ostas burtus un ciparus (PLN), kopējo nozvejas daudzumu uz kuģa pa sugām un kontrolmaršrutu, kuru kuģis paredzējis izmantot. Kontrolmaršruta apgabalu kuģis drīkst atstāt tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par minētā paziņojuma saņemšanu un norādījumi par to, vai kapteinim kuģis ir jāuzrāda inspekcijas veikšanai. Katram apstiprinājumam ir individuāls atļaujas numurs, kuru kapteinis glabā tik ilgi, līdz kuģis atstāj ES ūdeņus. Neatkarīgi no iespējamās jebkura veida inspekcijas, kuru veic jūrā, pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentās iestādes var pieprasīt, lai kapteinis uzrāda kuģi inspekcijas veikšanai Lervikas vai Skrabsteras ostā. |
II DAĻA
Noteikumi trešo valstu kuģiem, kas gatavojas ES ūdeņos zvejot makreles
|
a) |
Kuģi zvejas reisu drīkst sākt tikai pēc tam, kad saņemta atļauja no kompetentās iestādes attiecīgajā piekrastes dalībvalstī. Šādi kuģi ES ūdeņos var ieiet, tikai šķērsojot vienu no šādiem kontrolapgabaliem:
Vismaz četras stundas pirms ieiešanas kādā no minētajiem kontrolapgabaliem un pirms ieiešanas ES ūdeņos kuģa kapteinis sazinās ar Apvienotās Karalistes zvejas uzraudzības centru (Edinburgā), izmantojot e-pasta adresi ukfcc@scotland.gsi.gov.uk vai tālruni (+ 44 1312719700). Paziņojumā norāda kuģa vārdu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ostas burtus un ciparus (PLN), kopējo nozvejas daudzumu uz kuģa pa sugām un kontrolapgabalu, šķērsojot kuru kuģis ienāks ES ūdeņos. Kuģis drīkst sākt zveju tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par minētā paziņojuma saņemšanu un norādījumi par to, vai kapteinim kuģis ir jāuzrāda inspekcijas veikšanai. Katram apstiprinājumam ir individuāls atļaujas numurs, kuru kapteinis glabā līdz zvejas reisa beigām. |
|
b) |
Ja ES ūdeņos ieiet kuģi, uz kuriem nozvejas nav, šiem kuģiem a) punkta prasības nav jāpilda. |
|
c) |
Zvejas reisu uzskata par pabeigtu, kad kuģis atstāj ES ūdeņus vai ieiet ES ostā, kurā kuģa nozveja tiek pilnībā izkrauta. Kuģi ES ūdeņus var atstāt, tikai šķērsojot kādu no minētajiem kontrolapgabaliem. Pirms atstāt ES ūdeņus, kuģa kapteinis, izmantojot a) punktā norādīto e-pasta adresi vai tālruņa numuru, vismaz divas stundas iepriekš paziņo zvejas uzraudzības centram Edinburgā par kuģa ieiešanu kādā no minētajiem kontrolapgabaliem. Paziņojumā norāda kuģa vārdu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ostas burtus un ciparus (PLN), kopējo nozvejas daudzumu uz kuģa pa sugām un kontrolapgabalu, kuru kuģis paredzējis šķērsot. Kuģis drīkst atstāt kontrolapgabalu tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par minētā paziņojuma saņemšanu un norādījumi par to, vai kapteinim kuģis ir jāuzrāda inspekcijas veikšanai. Katram apstiprinājumam ir individuāls atļaujas numurs, kuru kapteinis glabā tik ilgi, līdz kuģis atstāj ES ūdeņus. |