(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. pantu var tikt pieņemti saglabāšanas pasākumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu dalībvalstu pienākumus, kuri noteikti Savienības tiesību aktos vides jomā, tostarp Padomes Direktīvas 92/43/EEK (2) 6. pantā.

(2)

Direktīvas 92/43/EEK 6. pantā prasīts dalībvalstīm noteikt īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vajadzīgos aizsardzības pasākumus, kuri atbilst teritorijās sastopamo dabisko dzīvotņu un sugu ekoloģiskajām prasībām. Turklāt tajā noteikts, ka dalībvalstīm jāveic atbilstoši pasākumi, lai īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu ievērojamus traucējumus, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija.

(3)

Dānija uzskatīja, ka Direktīvas 92/43/EEK 6. panta izpildes nolūkos ir jāpieņem saglabāšanas pasākumi konkrētos tās suverenitātē esošos apgabalos Baltijas jūrā. Ja vajadzīgie zvejniecībā piemērojamie saglabāšanas pasākumi ietekmē citu dalībvalstu zvejniecību, dalībvalstis šos pasākumus Komisijai var iesniegt kopīgu ieteikumu formā.

(4)

Vācija un Zviedrija ir tiešā veidā ieinteresētas tās zvejniecības pārvaldībā, kuru ietekmē šādi pasākumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 3. punktu Dānija ir sniegusi Vācijai un Zviedrijai attiecīgo informāciju par vajadzīgajiem pasākumiem, tostarp šo pasākumu pamatojumu, atbalstošus zinātniskus pierādījumus un detalizētu informāciju par praktisko īstenošanu un izpildi.

(5)

Dānija, Vācija un Zviedrija 2015. gada 13. martā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par zvejniecībā piemērojamiem saglabāšanas pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt rifu struktūras Dānijas Natura 2000 teritorijās Baltijas jūrā. Šis ieteikums tika iesniegts pēc apspriešanās ar Baltijas jūras konsultatīvo padomi.

(6)

Ieteiktie pasākumi attiecās uz septiņām Natura 2000 teritorijām Baltijas jūrā. Tie aizliedz zvejas darbības ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem rifu zonās.

(7)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) savā 2015. gada 17. aprīļa zinātniskajā ieteikumā (3) ir norādījusi, ka saglabāšanas mērķus konkrētajās īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kas minētas kopīgajā ieteikumā, nevar pilnībā sasniegt, neveicot atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu zvejas darbību attiecīgajos apgabalos.

(8)

ZZTEK norādīja uz dažām problēmām attiecībā uz saglabāšanas pasākumu kontroli un izpildi, un tā uzskatīja, ka papildu kontroles pasākumi varētu būt lietderīgi. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (4) 5. pantu dalībvalstīm ir pienākums pieņemt atbilstošus pasākumus, iedalīt piemērotus resursus un izveidot struktūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) satvarā veikto darbību kontroli, inspekciju un noteikumu izpildi. Var veikt dažādus pasākumus, piemēram, visiem attiecīgajiem kuģiem uzlikt pienākumu biežāk sūtīt kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) atrašanās vietas ziņojumus vai, pamatojoties uz riska pārvaldību, attiecīgos apgabalus valsts kontroles sistēmā identificēt kā augsta riska apgabalus, lai tādā veidā reaģētu uz ZZTEK bažām.

(9)

Lai noteiktu zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus ar mērķi aizsargāt attiecīgās rifu zonas Baltijas jūrā un Kategatā (Ziemeļjūra), Komisija 2015. gada 25. jūnijā, pamatojoties uz diviem kopīgiem ieteikumiem, kurus iesniedza attiecīgās dalībvalstis, ir pieņēmusi Deleģēto regulu (ES) 2015/1778 (5).

(10)

Zvejas darbībām, kurās izmanto pārvietojamus zvejas rīkus, kas saskaras ar grunti, ir negatīva ietekme uz rifu dzīvotnēm, jo šāda darbība ietekmē rifu struktūras un to bioloģisko daudzveidību. Tāpēc minētajā regulā tika iekļauts aizliegums zvejot ar šādiem rīkiem attiecīgajos rifu apgabalos, kā izklāstīts kopīgajos ieteikumos.

(11)

Bija lietderīgi paredzēt minētajā regulā noteikto pasākumu novērtēšanu, jo īpaši attiecībā uz zvejas aizliegumu ievērošanas kontroli.

(12)

2016. gada 10. jūnijā pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi Dānija, Vācija un Zviedrija iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par zvejniecībā piemērojamiem saglabāšanas pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt rifu struktūras, rētkrāterus (pockmarks) un jūrasspalvu un racējorganismu megafaunas kolonijas Bratten apgabalā Skagerakā (Ziemeļjūra).

(13)

Saskaņā ar jauno kopīgo ieteikumu Deleģēto regulu (ES) 2015/1778 ir lietderīgi atcelt, un paredzētos saglabāšanas pasākumus iedalīt divos atsevišķos tiesību aktos attiecībā uz katru jūras baseinu.

(14)

Šajā regulā būtu jāiekļauj tikai tie zvejniecībā piemērojamie saglabāšanas pasākumi, kas patlaban piemērojami Baltijas jūrā.

(15)

Saglabāšanas pasākumi, kas patlaban piemērojami Kategatā, un 2016. gada 10. jūnija kopīgajā ieteikumā ierosinātie pasākumi Bratten apgabalā (Skagerakā) būtu jāiekļauj jaunā, atsevišķā regulā attiecībā uz Ziemeļjūru.

(16)

Zvejniecībā piemērojamie saglabāšanas pasākumi, kas noteikti šajā regulā, neskar citus spēkā esošus vai turpmākus pārvaldības pasākumus, kuru mērķis ir attiecīgo teritoriju saglabāšana, tai skaitā arī zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus,

a)

“grunts zvejas rīks” ir jebkurš no šādiem zvejas rīkiem: grunts tralis, rāmja tralis, grunts tralis ar traļu durvīm, dvīņu tralis ar traļu durvīm, grunts pāru tralis, omāru tralis, garneļu tralis, zvejas vads, dāņu vads, skotu vads, laivas vai kuģa velkamais vads un draga;

b)

“ierobežotie apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno punktus, kuri minēti šīs regulas pielikumā un noteikti saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu;

c)

“attiecīgās dalībvalstis” ir Dānija, Vācija un Zviedrija.