(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 1. jūlijā sāka antidempinga izmeklēšanu par Ķīnas Tautas Republikas, Korejas Republikas, Taivānas un Taizemes (Ķīnas Tautas Republika, Taivāna un Taizeme turpmāk tekstā – “attiecīgās valstis”) izcelsmes epoksīdsveķu (“epoksīdsveķi”) importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad Epoksīdsveķu ražotāju ad hoc koalīcija (“sūdzības iesniedzējs”) 2024. gada 6. jūnijā bija iesniegusi sūdzību (“sūdzība”). Sūdzība tika iesniegta Savienības epoksīdsveķu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/2714 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2025. gada 30. janvārī ieinteresētajām personām nodrošināja ierosināto maksājumu kopsavilkumu un detalizētu informāciju par to, kā aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu pareizību. Piezīmes par iepriekšējas informācijas izpaušanas dokumentu iesniedza Aditya Birla Chemicals (Thailand) Limited (“Aditya Birla”). Lai gan uzaicinājums iesniegt piezīmes attiecās tikai uz aprēķinu pareizību (4), Aditya Birla iesniedza vairākas piezīmes par lietas būtību. Šīs piezīmes tika atkārtotas arī pēc pagaidu informācijas izpaušanas, un tās ir aplūkotas turpmāk.

(5)

2025. gada 27. februārī Komisija, publicēdama Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/393 (5) (“pagaidu regula”), noteica pagaidu antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas, Taivānas un Taizemes izcelsmes epoksīdsveķu importam.

(6)

Kad bija izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), Taizemes ražotājs eksportētājs Aditya Birla, Taivānas ražotājs eksportētājs Nan Ya Plastics Corporation (“Nan Ya”), Ķīnas Naftas un ķīmiskās rūpniecības federācijas Epoksīdsveķu un lietojumu komiteja (“ERC”), kas rīkojās Ķīnas epoksīdsveķu ražotāju vārdā (6), sūdzības iesniedzējs un divi nesaistīti importētāji – QR Polymers un De Monchy – pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstisku informāciju, kurā darīja zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem.

(7)

Ieinteresētajām personām, kuras to lūdza, tika sniegta iespēja tikt uzklausītām. Tika uzklausīts Aditya Birla, Nan Ya, sūdzības iesniedzējs, ERC, kā arī QR Polymers un De Monchy.

(8)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā pārskatīja savus pagaidu secinājumus.

(9)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas, Taivānas un Taizemes izcelsmes epoksīdsveķu importam un izbeigt izmeklēšanu attiecībā uz Korejas Republikas izcelsmes epoksīdsveķu importu (“galīgās informācijas izpaušana” / “izpaustā galīgā informācija”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(10)

Ieinteresētajām personām, kuras to lūdza, tika arī sniegta iespēja tikt uzklausītām. 2025. gada 23. maijā tika uzklausīts Aditya Birla.

(11)

Komisija 2025. gada 2. jūnijā izdeva papildu galīgās informācijas izpaušanas dokumentu, kurā skaidrotas korekcijas, kas veiktas, pamatojoties uz piezīmēm, kuras saņemtas, atbildot uz 2025. gada 8. maijā izpausto galīgo informāciju, un to pamatojums.

(12)

Aditya Birla iesniedza piezīmes par izpausto galīgo papildu informāciju, prasot, lai Komisija nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām ieinteresētajām personām un ņemtu vērā piezīmes, kas iesniegtas, atbildot uz izpausto galīgo informāciju. Izpaustajā galīgajā papildinformācijā Komisija pievērsās tikai tām korekcijām, kas tika izdarītas pēc tam, kad bija saņemtas piezīmes par izpausto galīgo informāciju. Pretēji apgalvotajam, attieksme pret visām ieinteresētajām personām bija vienlīdzīga, jo visas piezīmes par izpausto galīgo informāciju tika pienācīgi ņemtas vērā.

(13)

2025. gada 11. jūnijā tika uzklausīts Aditya Birla, un 2025. gada 20. jūnijā tika uzklausīts QR Polymers.

(14)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ERC atkārtoja pagaidu regulas 6. līdz 8. apsvērumā izklāstīto apgalvojumu, ka tās procesuālās tiesības uz aizstāvību ir smagi pārkāptas, tāpēc ka nekonfidenciālajiem kopsavilkumiem piemituši trūkumi un nav analizēti konkrēti pamatregulas 3. panta 3. un 5. punktā uzskaitīti kaitējuma faktori. Aditya Birla arī atkārtoja apgalvojumu, ka Komisija sūdzības iesniedzējam piešķīrusi pārmērīgu konfidencialitāti, un apgalvoja, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Aditya Birla apgalvoja, ka, tā kā nebija piekļuves uzticamai, neaizklātai informācijai un pierādījumiem, uzņēmumiem nācās rīkoties bez pilnīgas pārliecības un tie nevarēja pārliecināties par to datu ticamību, uz kuru pamata Komisija izdarījusi konstatējumus pagaidu regulā.

(15)

Kā izklāstīts pagaidu regulā (sk. 10. līdz 12. un 14. apsvērumu), sūdzības nekonfidenciālā versija un tās pierādījumi, ieskaitot papildu datus, kas tika pievienoti publiski pieejamajiem lietas materiāliem pēc procedūras sākšanas, un galu galā Komisijas plašie pagaidu konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulā, ļāva ieinteresētajām personām pienācīgi izprast šajos dokumentos ietvertās informācijas būtību. Turklāt ieinteresētās personas neparādīja, kā detalizētāki nekonfidenciāli kopsavilkumi vai kaitējuma papildu analizēšana sūdzībā būtu ietekmējusi pašreizējo procedūru un būtu aizsargājusi šo personu procesuālās tiesības.

(16)

Komisija pirms izmeklēšanas sākšanas objektīvi un padziļināti pārbaudīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumus un pēcāk neatkarīgi veica faktu vākšanas izmeklēšanu, pēc kuras tika izdarīti pagaidu konstatējumi. Tātad Komisija nebalstījās uz sūdzību un tajā izteiktajiem apgalvojumiem, bet tā vietā gan pagaidu, gan galīgajā posmā izdarīja savus konstatējumus, pamatojoties uz šīs procedūras gaitā neatkarīgi iegūtu attiecīgu datu objektīvu pārbaudi. Tāpēc ERC un Aditya Birla argumenti tika noraidīti.

(17)

Atbildot uz izpausto pagaidu informāciju, Aditya Birla arī apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc tika uzskatīts, ka ir pamatoti apvienot mikroekonomiskos un makroekonomiskos rādītājus. Kā jau skaidrots pagaidu regulas 10. apsvērumā, Komisija ļāva izmantot mikroekonomisko un makroekonomisko rādītāju diapazonus Savienības ražošanas nozares struktūras dēļ. Katrā ziņā kaitējuma rādītāju diapazoni sniedza pietiekami detalizētu informāciju, lai varētu pienācīgi izprast iesniegtās informācijas būtību un novērtēt visu kaitējuma rādītāju tendences, it sevišķi tāpēc, ka katram rādītājam papildus bija norādīts indekss attiecīgajam periodam.

(18)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Aditya Birla apgalvoja, ka ir pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību, tāpēc ka izmeklēšanas periods ir mainījies, proti, sūdzībā norādītais periods atšķiras no procedūrā norādītā. Konkrētāk, ražotājs eksportētājs apšaubīja juridisko pamatu, uz kura balstoties Komisija vienpersoniski mainījusi izmeklēšanas periodu. Kā izklāstīts pagaidu regulas 42. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu izmeklēšanas periodam parasti ir jāaptver vismaz seši mēneši tieši pirms procedūras sākšanas. Komisija šīs prasības robežās var brīvi izvēlēties izmeklēšanas periodu, ciktāl šī izvēle ļauj izdarīt reprezentatīvu konstatējumu, izmantojot pēc iespējas jaunāku informāciju, un pamatregulā nav juridiskas prasības, ka izvēlētajam izmeklēšanas periodam jābūt tādam pašam kā sūdzības iesniedzēju izvēlētajam periodam. Šajā lietā Komisija izvēlējās izmeklēšanas periodu, kas beidzās trīs mēnešus pirms izmeklēšanas sākšanas; tas ir saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu, kā arī iedibināto praksi un vienlaikus ļauj ievākt datus no Savienības, ražotājiem eksportētājiem un citiem statistikas avotiem. Tāpēc Aditya Birla apgalvojums tiek noraidīts.

(19)

Par atlasi netika saņemta neviena piezīme. Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 21. līdz 34. apsvērumā izklāstītie apsvērumi.

(20)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Nan Ya pieprasīja no ražojuma tvēruma izslēgt speciālos epoksīdsveķus, ieskaitot novolaka epoksīdsveķus, bromētus epoksīdsveķus un BPF epoksīdsveķus. Nan Ya atkārtoja savu pieprasījumu arī atbildē uz izpausto galīgo informāciju, šajā jautājumā nesniedzot jaunus pierādījumus. Minētais Taivānas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka šie ražojumi ir ražoti no atšķirīgām izejvielām, tiem ir citādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības (jo tie ir ķīmiski un termiski stabilāki un izturīgāki vai tajos ir zems oglekļa saturs) un specializēti lietojumi, to aizstājamība ar parastajiem epoksīdsveķiem ir ierobežota un patērētāji tos uztver citādi. Nan Ya arī pieprasīja izslēgt no ražojuma tvēruma cietos epoksīdsveķus, kurus saskaņā ar Nan Ya teikto ražo citādā procesā (kas ietver papildu ražošanas posmus) un kuru aizstājamība ar parastajiem šķidrajiem epoksīdsveķiem ir ierobežota. Nan Ya uzskata, ka šo ražojumu izslēgšana no ražojuma tvēruma nemazinās antidempinga pasākumu iedarbīgumu, jo tie veido nelielu daļu no Savienības tirgus, ražošanas apjoma Savienībā un importa. Papildus tam De Monchy, atbildot uz izpausto pagaidu informāciju, apgalvoja, ka Komisijai būtu jāapsver iespēja nošķirt biobāzētu un speciālu epoksīdsveķu kategorijas no citiem sveķu veidiem, lai nodrošinātu precīzāku klasifikāciju un ņemtu vērā ietekmi uz tarifiem.

(21)

Pirmkārt, paziņojuma par procedūras sākšanu 2. punktā visas ieinteresētās personas, kas vēlējās iesniegt informāciju par ražojuma tvērumu, tika aicinātas to darīt 10 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas (tātad līdz 2024. gada 11. jūlijam). Ne Nan Ya, ne De Monchy minētajā termiņā neiesniedza ne piezīmes, ne citu informāciju par šo jautājumu.

(22)

Otrkārt, uz visiem strīdīgajiem epoksīdsveķu veidiem attiecas ražojuma definīcija, kas izklāstīta pagaidu regulas 1. pantā un ko ieinteresētās personas neapstrīdēja. Tiek uzsvērts un no sūdzības, paziņojuma par procedūras sākšanu, kā arī pagaidu regulas skaidri izriet, ka par attiecīgo ražojumu tiek uzskatīti gan parastie bāzes epoksīdsveķi, gan speciālie sveķi. Šajā lietā to, kas ir epoksīdsveķi, nosaka to ķīmiskais pamatsastāvs un izmantotās izejvielas – visi epoksīdsveķi, kā tie definēti pagaidu regulas 1. pantā, ieskaitot speciālos sveķus un cietos epoksīdsveķus, ir polimēri vai prepolimēri, kuri satur reaģējošas epoksigrupas un kuros par pamatelementiem izmantoti epihlorhidrīns un alifātiskais vai aromātiskais alkoholiskais komponents, un tas padara tos par attiecīgo ražojumu.

(23)

Netiek apstrīdēts, ka epoksīdsveķu veidiem, kas aprakstīti 20. apsvērumā, varētu būt dažādi lietojumi un nedaudz atšķirīgas īpašības, ka tiem varētu būt papildu ražošanas posmi, uzlabota veiktspēja, lielāka stabilitāte vai ķīmiskā noturība, ka tie ir videi draudzīgāki vai ka pieprasījums pēc šiem sveķiem un attiecīgi to ražošanas apjoms iekšzemē un importa apjoms ir ierobežoti. Tomēr šo dažādo epoksīdsveķu veidu fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības ir līdzīgas, jo tiem visiem ir termoreaktīvas īpašības un tos visus ražo līdzīgā ražošanas procesā. Turklāt gan speciālos, gan bāzes sveķus no ražotājiem pērk vieni un tie paši klienti. Tātad klienti uzskata, ka šie ražojuma veidi ir līdzīgi, un epoksīdsveķi tiek pārdoti klientiem, izmantojot tos pašus vai līdzīgus pārdošanas kanālus. Turklāt ar to vien, ka speciālos sveķus Savienībā ražo vai importē mazākos daudzumos, nepietiek, lai tos izslēgtu no procedūras tvēruma. Katrā ziņā Nan Ya un De Monchy nesniedza nekādus būtiskus un pārbaudāmus datus, uz kuru pamata Komisija varētu pienācīgi novērtēt apgalvojumu par ražojumu izslēgšanu. Tāpēc Nan Ya un De Monchy apgalvojumi tika noraidīti kā nepamatoti.

(24)

Atbildot uz izpausto pagaidu informāciju, QR Polymers arī apgalvoja, ka Komisija ir kļūdījusies, savā analīzē neņemdama vērā cietinātājus, neraugoties uz to, ka epoksīdsveķus izmanto par cietinātāju izejvielu un cietinātāji tiek piedāvāti komplektā ar epoksīdsveķiem. Komisija atgādināja, ka paziņojumā par procedūras sākšanu, kā arī pagaidu regulas 1. pantā ir skaidri definēts izmeklējamā ražojuma tvērums. Uz ražojumiem, kas tiek izgatavoti vēlākā ražošanas ķēdes posmā nekā attiecīgais ražojums, šī izmeklēšana neattiecas, pat ja attiecīgais ražojums tiek izmantots par šo ražojumu izejvielu, un tā neattiecas arī uz ražojumiem, kas tiek pārdoti kopā ar attiecīgo ražojumu. QR Polymers atkārtoja savu apgalvojumu arī pēc galīgās informācijas izpaušanas, apgalvojot, ka cietinātāji nav lejupējs ražojums, kam tiek izmantoti epoksīdsveķi, bet tie abi tiek lietoti paralēli un cietinātāji nav brīvi izveidota komplekta mazsvarīga sastāvdaļa, bet ir absolūti nepieciešami, lai sveķi darbotos, un otrādi. Komisija atkārtoti norādīja, ka cietinātāji paši par sevi šīs izmeklēšanas aptvertā ražojuma tvērumā neietilpst neatkarīgi no tā, vai tie ir lejupēji ražojumi vai ražojumi, ko izmanto līdzās epoksīdsveķiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, QR Polymers apgalvojums bija jānoraida.

(25)

Citas piezīmes par ražojuma tvērumu un līdzīgo ražojumu netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 44. līdz 55. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(26)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 3.1.1. iedaļā izklāstītie konstatējumi.

(27)

Pēc informācijas izpaušanas Komisija saņēma piezīmes no ERC. Pirmkārt, ERC apgalvoja, ka ziņojums neatbilst neitrālu un objektīvu pierādījumu standartam un pierādījumu ar pietiekamu pierādījuma spēku standartam. Tā apgalvoja – tas, ka ziņojums ir sagatavots ar konkrētu mērķi, proti, atvieglot Savienības ražošanas nozarēm sūdzību iesniegšanu tirdzniecības pasākumu jomā, automātiski izslēdz jebkādu iespējamību, ka Ķīnas ekonomika varētu būt analizēta neitrāli un objektīvi. ERC arī apgalvoja, ka ziņojuma pierādījuma spēks ir apšaubāms, jo ziņojumā apzināti nav norādīti faktiski apstākļi, elementi un secinājumi, kas būtu pretrunā selektīvajam mērķim, ar kuru tas sagatavots, vai to vājinātu.

(28)

Otrkārt, ERC apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts šķiet nesaderīgs ar PTO Antidempinga nolīgumu (“PTO AN”). Tā apgalvoja, ka PTO AN 2.2. pantā nav atzīts nozīmīgu kropļojumu jēdziens un nav atļauts normālās vērtības aprēķināšanai izmantot attiecīgas reprezentatīvās valsts datus vai starptautiskās cenas. Konkrētāk, PTO AN 2.2. pantā normālās vērtības aprēķināšanai ir atļauts izmantot tikai ražošanas izmaksas izcelsmes valstī, kurām pieskaitīta samērīga pārdošanas, vispārējo un administratīvo (PVA) izmaksu un peļņas summa.

(29)

Treškārt, ERC apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts šķiet nesaderīgs ar PTO AN 2.2.1.1. pantu un ar tā interpretāciju, ko Apelācijas institūcija sniegusi lietā EU – Biodiesel (Argentina) (DS473) (“EU – Biodiesel”), kurā noteikts, ka izmeklēšanas iestādēm salikto normālo vērtību aprēķināšanai ir jāizmanto ražotājiem vai eksportētājiem faktiski radušās ražojuma izmaksas. Tāpēc ERC lūdza Komisiju pieņemt iekšzemes cenas un izmaksas, par kurām ziņojuši Ķīnas eksportētāji, kas sadarbojās.

(30)

Attiecībā uz ERC apgalvojumu, ka ziņojums nav ne objektīvs, ne neitrāls, Komisija norāda, ka ziņojums ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, to skaitā tiesību akti, noteikumi un citi oficiāli politikas dokumenti, kurus publicējusi Ķīnas valdība, trešo personu ziņojumi no starptautiskām organizācijām, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami neatkarīgi avoti. Ziņojums tika publiskots 2017. gada decembrī, lai ikvienai ieinteresētajai personai būtu plašas iespējas atspēkot vai papildināt ziņojumu vai izteikt piezīmes par to un tā pamatā esošajiem pierādījumiem. Kopš tā laika Komisija ziņojumu ir pārskatījusi un 2024. gada aprīlī publicējusi atjauninātu tā versiju. Komisija norāda, ka ERC nekādi nav atspēkojusi ziņojuma būtību un tajā ietvertos pierādījumus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(31)

Turklāt Komisija uzskata, ka 2. panta 6.a punkta noteikumi pilnīgi atbilst Eiropas Savienības saistībām, ko tā uzņēmusies PTO kontekstā, un ERC citētajai judikatūrai. Vispirms Komisija norāda, ka PTO ziņojums par lietu EU – Biodiesel neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, bet gan konkrēta pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikuma piemērošanu. Jebkurā gadījumā PTO tiesību akti, kā tos interpretējusi PTO ekspertu grupa un Apelācijas institūcija lietā EU – Biodiesel, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja šāda koriģēšana ir nepieciešama un pamatota. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ izmaksas un cenas eksportētājvalstī nav derīgas normālās vērtības aprēķināšanai. Šajos apstākļos pamatregulas 2. panta 6.a punkts paredz, ka ražošanas un pārdošanas izmaksas jāaprēķina, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, tai skaitā cenām vai atsauces vērtībām attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī. Tāpēc Komisija noraidīja šo ERC apgalvojumu.

(32)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Aditya Birla apstrīdēja Komisijas lēmumu izmantot Malaiziju par neizkropļotas atsauces vērtības avotu epihlorhidrīnam (ECH) un kaustiskajai sodai, ja visiem pārējiem ražošanas faktoriem, PVA izmaksām un peļņai par avotu ir izvēlēta Taizeme.

(33)

Komisija paskaidroja, ka Komisija izmantoja Malaiziju tikai attiecībā uz diviem ražošanas faktoriem (“RF”), t. i., ECH un kaustisko sodu, kuru imports no Ķīnas veidoja attiecīgi 75 % un 62 % no visa importa apjoma, jo šo divu RF cenas Taizemē tika uzskatītas par izkropļotām. Aditya Birla savās piezīmēs nepaskaidroja, kāpēc tā būtu uzskatāma par kļūdu vērtējumā, un tāpēc šī piezīme tika noraidīta.

(34)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Aditya Birla atkal pauda bažas par to, ka par attiecīgo ECH un kaustiskās sodas atsauces vērtības avotu izmantota Malaizija, bet attiecībā uz visiem pārējiem izejresursiem, PVA izmaksām un peļņu izmantota Taizeme. Aditya Birla norādīja, ka, neizkropļotu atsauces vērtību noteikšanai izmantojot divas valstis, Komisija ir pieļāvusi juridisku kļūdu, kas visas izmeklēšanas rezultātus ir padarījusi nederīgus. Citiem vārdiem sakot, tas apgalvoja, ka, ja jau atsevišķiem ražošanas faktoriem nācās izmantot Malaiziju, tas nozīmē, ka “galvenā reprezentatīvā valsts” (t. i., Taizeme) nebija piemērota izvēle.

(35)

Aditya Birla atsaucās uz judikatūru, kura attiecas uz 2. panta 5. punkta a) apakšpunktu jau spēku zaudējušajā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2423/88 (7) par aizsardzību pret dempinga vai subsidētu importu, kurā bija paredzēta ārpustirgus ekonomikas valstīm piemērojamā metodika (8) (9). Tas atsaucās arī uz lietu T-326/21, kurā Vispārējā tiesa atkārtoja, ka Komisijai, nosakot izvēlētās valsts atbilstību, ir pienākums ņemt vērā visus būtiskos un atbilstošos faktorus, un uzsvēra, ka šie faktori ir jāpārbauda ar pienācīgu rūpību, lai nodrošinātu, ka izmeklējamā ražojuma normālā vērtība ir noteikta pienācīgi un saprātīgi (10). Pamatojoties uz to, Aditya Birla apgalvoja, ka Komisijai būtu turpmāk izmeklēšanā jāizmanto cita reprezentatīvā valsts vai arī jāizbeidz pašreizējā izmeklēšana un jāsāk jauna.

(36)

Komisija noraidīja Aditya Birla apgalvojumu. Aditya Birla nav paskaidrojis, kāpēc pamatregulas 2. panta 6.a punkts liedz izmantot otru valsti konkrētu ražošanas faktoru atsauces vērtības noteikšanai, ja Komisija secinājusi, ka šīs valstis konkrētajā lietā ir visatbilstīgākās. Judikatūra, uz kuru atsaucas Aditya Birla, vai nu neattiecas uz šo lietu, vai arī nepamato tā apgalvojumu. Proti, abas 20. gs. deviņdesmito gadu lietas, uz kurām uzņēmums atsaucas, attiecas uz 2. panta 5. punkta a) apakšpunktu Regulā (EEK) Nr. 2423/88 par aizsardzību pret dempinga vai subsidētu importu un metodiku, kas tolaik bija piemērojama ārpustirgus ekonomikas valstīm. Turklāt Komisija ir pilnīgi ievērojusi standartu, ko Tiesa noteikusi lietā T-326/21, – tā, izvēloties reprezentatīvo valsti, rūpīgi pārbaudīja visus būtiskos un atbilstošos faktorus un rīkojās ar pienācīgu rūpību, lai nodrošinātu, ka izmeklējamā ražojuma normālā vērtība ir noteikta pienācīgi un saprātīgi. Visbeidzot, nav nekas neparasts, ka attiecīgā izraudzītā reprezentatīvā valsts var nederēt katram atsevišķam ražošanas faktoram. Tāpēc, ja tiktu pieņemts Aditya Birla izvirzītais arguments, 2. panta 6.a punkts un visa nozīmīgu kropļojumu metodika vairs nebūtu piemērojama ievērojamā skaitā gadījumu. Turklāt piezīmju iesniedzēja argumentā nav ņemts vērā fakts, ka 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta otrajā daļā paredzētais avotu saraksts nav pilnīgs un ka minētā punkta pirmajā ievilkumā nav prasīts izvēlēties tikai vienu attiecīgu reprezentatīvo valsti. Tajā turpretim ir sniegti norādījumi par to, kā izvēlēties, kur ir pieejamas vairākas attiecīgas reprezentatīvās valstis. Tas tā nav šajā gadījumā, jo Taizeme acīmredzami neatbilda, lai to izmantotu par attiecīgu reprezentatīvo valsti saistībā ar ECH, ko Aditya Birla pat neapstrīdēja.

(37)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jiangsu Sanmu norādīja, ka Komisija par kaustiskās sodas atsauces vērtību ir izmantojusi datubāzes Global Trade Atlas (GTA) datus par ražojuma “nātrija hidroksīds (kaustiskā soda): ūdens šķīdumā (nātrija sārms jeb šķidrā soda)” importu Malaizijā. Jiangsu Sanmu apgalvoja, ka šī cena pareizi neatspoguļo abas epoksīdsveķu ražošanas procesā izmantotās kaustiskās sodas kategorijas (32 % un 50 % koncentrāciju). Tas ierosināja to aizstāt ar starptautisko atsauces cenu vidējo vērtību, kuras iegūtas no nozares datu nodrošinātājiem – Dow Jones saistītā uzņēmuma Opis Chemical Market Analytics (11) (“CMA”) un Argus Chemical Market Reports (12) (“Argus”) –, kuros abos ir norādīta izmaksu un vedmaksas (“CFR”) cena 100 % kategorijai, t. i., cietajai kaustiskajai sodai, Dienvidaustrumāzijā. Cenu par dažādām kaustiskās sodas kategorijām pēc tam iegūst, reizinot 100 % kategorijas cenu ar koncentrācijas procentiem. 32 % un 50 % kategorijas cenas, kas iegūtas ar šo metodi, ir attiecīgi 0,98 CNY/kg un 1,53 CNY/kg.

(38)

Pagaidu regulas 139. apsvērumā Komisija atzina, ka GTA ir norādīta cena par dažādu kaustiskās sodas kategoriju kombināciju, nevis precīzas atsauces vērtības konkrētām kategorijām, ko izmanto ražotāji eksportētāji. Tomēr, tā kā tajā posmā nebija precīzāku alternatīvu, Komisija izvēlējās balstīties uz GTA. Jiangsu Sanmu ierosinātajai metodei ir tāda priekšrocība, ka ar to var noteikt cenas, pamatojoties uz koncentrācijas līmeni un izmantojot atsauces vērtības, ko snieguši atzīti ķīmiskās nozares avoti, kuri viens no otra neatkarīgi uzrāda gandrīz vienādas vērtības attiecībā uz kaustisko sodu. Tāpēc Komisija pārskatīja visu izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju dempinga starpības, pamatojoties uz 37. apsvērumā norādītajām atsauces vērtībām.

(39)

Tā kā norādītās cenas bija CFR (izmaksu un vedmaksas) līmenī, nevis CIF (izmaksu, apdrošināšanas, vedmaksas) līmenī, ko izmanto normālās vērtības aprēķināšanai, Komisija piemēroja korekciju attiecībā uz apdrošināšanu. Saskaņā ar publiski pieejamiem avotiem jūras kravu apdrošināšanas prēmijas parasti ir robežās no 0,2 % līdz 2 % no sūtījuma vērtības (13) atkarībā no preču veida. Pārbaudīti izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dati liecina, ka epoksīdsveķu pārvadāšanas apdrošināšanas izmaksas bija robežās no 0,1 % līdz 0,5 % no sūtījuma vērtības. Tā kā kaustiskās sodas transportēšana ir bīstamāka nekā epoksīdsveķu transportēšana, Komisija CFR rādītājiem pieskaitīja 1 % apdrošināšanas prēmiju, lai iegūtu kaustiskās sodas galīgās atsauces vērtības CIF līmenī. Šis rādītājs atbilst novērotajam diapazonam šajā nozarē un atspoguļo paaugstināto risku, kas saistīts ar tādas kodīgas ķimikālijas kā kaustiskā soda pārvadāšanu, kam nepieciešami pastiprināti drošības pasākumi un stingrākas pārkraušanas procedūras. Tādējādi 1 % prēmija ir piesardzīgs, bet saprātīgs viduspunkts, kas nodrošina taisnīgu, atbilstoši riskam koriģētu salīdzinājumu, bet tai pašā laikā nav pārmērīgi augsts.

(40)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Sinochem apgalvoja, ka Komisijas noteiktā apdrošināšanas prēmija par kaustiskās sodas transportēšanu ir pārāk augsta. Tas apgalvoja, ka, pat ja kaustiskā soda ir bīstamāka nekā epoksīdsveķi, tas vien nepamato augstāku apdrošināšanas prēmiju. Sinochem apgalvoja, ka prēmijai, ko piemēro kaustiskajai sodai, vajadzētu būt tādai pašai kā tai, ko piemēro epoksīdsveķiem, jo kaustiskā soda ir izejviela, ko patērē epoksīdsveķu ražošanā.

(41)

Tomēr Sinochem nesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu apgalvojumu, ka, lai gan kaustiskā soda ir bīstamāka nekā epoksīdsveķi, abiem ražojumiem ir vienādas transporta apdrošināšanas izmaksas. Tāpat ir vispāratzīts fakts, ka izejvielām var būt citādas fizikāli ķīmiskās īpašības nekā gatavajiem ražojumiem, piemēram, kodīgums, un ka paaugstināta kodīguma dēļ var būt vajadzīga augstāka apdrošināšanas prēmija (14). Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(42)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Sanmu apstrīdēja Komisijas ierosināto darbaspēka izmaksu atsauces vērtību Taizemei (10,2 % no stundas algas), ko veido 5,2 % iemaksas, kuras veic darba devējs, un 5 % iemaksas, kuras veic darbinieks. Lai gan Sanmu piekrita, ka iemaksas, kas jāveic darba devējam, patiešām ir 5,2 %, tas apgalvoja, ka papildu iemaksas, kas jāveic darbiniekam, darba devējs neveic un tāpēc tās būtu jāizslēdz no neizkropļotas darbaspēka atsauces vērtības aprēķina.

(43)

Komisija piekrita ņemt vērā tikai sociālās iemaksas, ko tieši veic darba devējs (t. i., 5,2 %), un attiecīgi pārskatīja neizkropļotās darbaspēka atsauces vērtības aprēķinu.

(44)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Sanmu atkārtoja savu pagaidu regulas 146. apsvērumā izklāstīto piezīmi, ka, pieņemot, ka nedēļā nostrādātais laiks ir 40 stundu, faktiskais darba laiks tiek novērtēts par zemu, jo ir jāņem vērā arī virsstundas. Papildinot šo apgalvojumu, Sanmu atsaucās uz Starptautiskās Darba organizācijas statistikas datubāzi, konkrētāk, uz darbaspēka apsekojuma datu kopu, kas attiecas uz Taizemes apstrādes rūpniecību (15). Saskaņā ar šo avotu vidējam nedēļā nostrādāto stundu skaitam Taizemes apstrādes rūpniecībā vajadzētu būt 47,2.

(45)

Komisija ņēma vērā Sanmu dokumentētos pierādījumus un grozīja neizkropļotas darbaspēka izmaksu atsauces vērtības aprēķinu, pieņemot, ka Taizemē nedēļā nostrādāto stundu skaits ir 47,2.

(46)

Pēc 43. un 45. apsvērumā aprakstīto izmaiņu veikšanas darbaspēka izmaksu pārskatītā atsauces vērtība ir 15,01 CNY stundā.

(47)

Sanmu arī apgalvoja, ka Komisijas noteiktā neizkropļotā elektroenerģijas atsauces vērtība ietver 7 % PVN (16). Sanmu norādīja, ka Taizemē rūpnieciskajiem lietotājiem PVN tiek atmaksāts pilnā apmērā un uzņēmumi var pieprasīt par izejresursiem samaksātā PVN atmaksu (17). Šā iemesla dēļ Sanmu lūdza Komisiju atskaitīt 7 % PVN no neizkropļotās elektroenerģijas atsauces vērtības.

(48)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Ir vispāratzīts, ka elektroenerģijas cenas Taizemē tiek norādītas bez PVN. Sanmu apgalvojums ir balstīts uz nepareizu informāciju, kas, iespējams, izriet no nepareiza tulkojuma angļu valodā. Abu valstij piederošo elektroenerģijas piegādātāju – Metropolitan Electricity Authority (MEA) un Provincial Electricity Authority (PEA) –, kā arī Enerģētikas regulatīvās komisijas (ERC) oficiālajā tīmekļa vietnē ir skaidri norādīts, ka uzskaitītie tarifi neietver PVN. Šīs tīmekļa vietnes ir autoritatīvi avoti, kur smelties informāciju par elektroenerģijas cenām Taizemē. Skaidrā norāde par to, ka PVN nav ietverts, šajās platformās ir publiski redzama.

(49)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Sanmu apgalvoja, ka, nosakot neizkropļotu atsauces vērtību elektroenerģijai Taizemē, Komisija nepamatoja savu izvēli ņemt vērā attiecīgajā Taizemes regulējumā iekļauto tarifu sarakstu Nr. 4 (t. i., sarakstu “Liels vispārējs pakalpojums”), kas atbilst vislielākajam enerģijas patēriņam (vidējais enerģijas patēriņš pārsniedz 250 000 kWh mēnesī) un visaugstākajai elektroenerģijas pamatcenai. Sanmu lūdza Komisiju par atsauci izmantot visatbilstošāko elektroenerģijas patēriņa kategoriju, pamatojoties uz pārbaudītajiem izlasē iekļautā Taizemes uzņēmuma Aditya Birla Chemicals (Thailand) Co., Ltd. patēriņa apjomiem.

(50)

Pamatojoties uz lietas materiālos pieejamo informāciju, Komisija secināja, ka ir atbilstoši epoksīdsveķu ražotājus ierindot patērētāju kategorijā “liels vispārējs pakalpojums”. Visu izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju elektroenerģijas patēriņa apjomi izmeklēšanas periodā faktiski apstiprināja, ka izvēlēties tarifu sarakstu Nr. 4, t. i., sarakstu “Liels vispārējs pakalpojums”, bija atbilstoši.

(51)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Sinochem Group apstrīdēja sprieguma līmeņa “4.2.3. 22 kV” izmantošanu elektroenerģijas izmaksu aprēķinā, atsaucoties uz jau pārbaudes laikā sniegtajiem pierādījumiem, ka tā ražotāji eksportētāji ir pieslēgti pie 110 kV tīkla. Sinochem pieprasīja līmeni pārskatīt un šā līmeņa vietā izmantot sprieguma līmeni “4.2.1. 69 kV un vairāk”.

(52)

Komisija pieņēma šo apgalvojumu un attiecīgi pārskatīja elektroenerģijas atsauces vērtību attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem.

(53)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Sanmu konstatēja pārrakstīšanās kļūdu vidējās svērtās elektroenerģijas likmes aprēķinā (THB/CNY par kWh).

(54)

Saņēmusi Sanmu iesniegto piezīmi un izlabojusi aprēķinu, Komisija nolēma izmantot detalizētos elektroenerģijas patēriņa datus, ko snieguši visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji. Tā vietā, lai piemērotu vispārēju vidējo svērto likmi, Komisija noteica katram uzņēmumam specifisku elektroenerģijas atsauces likmi. Katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam šī atsauces vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz tā attiecīgo maksimumslodzes un minimumslodzes elektroenerģijas patēriņu, ja šādi dati bija pieejami. Paziņotais izmantojums pēc tam tika attiecīgi sadalīts pa piemērojamajām maksimumslodzes un minimumslodzes likmēm. Gadījumos, kad ražotājs nebija nošķīris maksimumslodzes un minimumslodzes patēriņu, Komisija piemēroja maksimumslodzes likmi, pieņemot, ka minimumslodzes likme attiecīgajam ražotājam eksportētājam nebija pieejama.

(55)

Turklāt Komisija nolēma elektroenerģijas atsauces likmē iekļaut gan pieprasījuma maksu, gan apkalpošanas maksu, lai pilnvērtīgi atspoguļotu elektroenerģijas izmaksas reprezentatīvajā valstī. Apkalpošanas maksa tika izteikta kā fiksēta summa mēnesī, bet pieprasījuma maksa tika noteikta par kilovatiem, pamatojoties uz piesardzīgo elektroenerģijas pieprasījuma aprēķinu. To noteica, kopējo maksimumslodzes apstākļos patērēto enerģiju dalot ar ražošanas stundu skaitu.

(56)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Sinochem Group apstrīdēja Komisijas metodi, saskaņā ar kuru uzņēmumspecifiskās elektroenerģijas kategorijas tika sadalītas pa maksimumslodzes un minimumslodzes patēriņu, un pieprasīja dažas kategorijas pārklasificēt.

(57)

Komisija pieņēma šo apgalvojumu un pamatotos gadījumos grozīja elektroenerģijas kategorijas.

(58)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Sanmu un Sinochem apstrīdēja to, ka gadījumos, kad uzņēmums nebija nošķīris maksimumslodzes un minimumslodzes patēriņu, Komisija visu uzņēmuma elektroenerģijas patēriņu uzskatīja par maksimumslodzes patēriņu. Sanmu apgalvoja, ka Taizemes Investīciju padome ir sniegusi publiski pieejamu informāciju (18) par maksimumstundām. Kā alternatīvu Sinochem ierosināja piemērot uzņēmumam, kurš nebija ziņojis par savu maksimumslodzes un minimumslodzes patēriņu, to grupas uzņēmumu maksimumslodzes un minimumslodzes patēriņa vidējo rādītāju, kuri šo informāciju bija snieguši.

(59)

Komisija izskatīja šo apgalvojumu un piekrita, ka, tā kā ražošanas process norit visu diennakti bez pārtraukuma, ir saprātīgi sadalīt elektroenerģijas patēriņu saskaņā ar izmantošanas laika (TOU) tarifu. TOU sistēmas maksimumstundu tarifu sarakstu publicē uzņēmums Metropolitan Electricity Authority (MEA) (19), kas noteicis, ka maksimumstundas ilgst no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 9.00 līdz plkst. 22.00. Tās ir 13 stundas dienā piecas dienas nedēļā jeb aptuveni 38,7 % no kopējā stundu skaita nedēļā.

(60)

Tāpēc attiecībā uz uzņēmumiem, kuri nebija norādījuši elektroenerģijas patēriņa sadalījumu pa laikposmiem, Komisija noteica, ka to maksimumslodzes patēriņš ir 38,7 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Šī proporcija ir ļoti tuva maksimumslodzes patēriņa īpatsvaram, par ko ziņojuši uzņēmumi, kuri iesniedza detalizētus patēriņa datus.

(61)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Sinochem apstrīdēja metodiku, ko Komisija izmantojusi maksimumslodzes aprēķināšanai. Sinochem uzskata, ka maksimumslodze būtu jāaprēķina, izmantojot respondentu faktiskos datus, nevis jāaplēš saskaņā ar 62. apsvērumā izskaidroto metodi.

(62)

Komisija noteica maksimumslodzi kilovatos (t. i., vislielāko elektroenerģijas pieprasījumu konkrētā brīdī), kopējo maksimumslodzes patēriņu dalot ar vidējo darba stundu skaitu, kas nostrādāts maksimumslodzes laikā. Maksimumslodzes patēriņa aprēķināšanai tā izmantoja vai nu respondentu sniegtos datus, vai – attiecībā uz uzņēmumiem, kuri nebija nošķīruši maksimumslodzes un minimumslodzes izmantojumu, – 59. apsvērumā aprakstīto sadales metodi. Komisija konstatēja, ka šī metodika ir pareiza un konsekventa attiecībā uz visiem uzņēmumiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(63)

Pamatojoties uz 49. līdz 59. apsvērumā aplūkotajām piezīmēm, Komisija pārrēķināja elektroenerģijas atsauces vērtību katram ražotājam eksportētājam atsevišķi.

(64)

Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas Sinochem precizēja savu apgalvojumu, kas jau aprakstīts 61. apsvērumā, attiecībā uz patērētās elektroenerģijas izmantošanu (kWh) pieprasījuma maksas noteikšanai. Komisija pārbaudīja šo apgalvojumu un secināja, ka tad, ja to pieņemtu, tas neietekmētu Sinochem grupas dempinga starpību. Tāpēc piezīmei nebija nozīmes.

(65)

Līdzīgi kā 47. apsvērumā, Sanmu vēlējās zināt, vai Komisijas noteiktā neizkropļotā dabasgāzes atsauces vērtība ietver 7 % PVN.

(66)

Komisija neizkropļoto dabasgāzes atsauces vērtību aprēķināja, pamatojoties uz Taizemes Enerģētikas ministrijas sniegtajiem patēriņa datiem (20). Taizemē 2023. gadā patērētās dabasgāzes kopējo vērtību tā dalīja ar attiecīgo kopējo apjomu. Iegūtajā vienības vērtībā nebija iekļauts PVN. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(67)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Sanmu atkal pieprasīja piekļuvi pilnam tā uzņēmuma pārskatu kopumam, kas izraudzīts neizkropļotas PVA izmaksu un peļņas vērtības noteikšanai Taizemē (Aditya Birla). Sanmu apgalvoja, ka 2023. un 2024. gada peļņas un zaudējumu pārskatam nebija pievienotas nekādas piezīmes vai paskaidrojumi, tāpēc ieinteresētās personas nevarēja saprast, kā ir aprēķinātas PVA izmaksas. Jo īpaši, Sanmu komentēja, ka Komisijai no PVA izmaksām būtu jāatskaita visi tiešie pārdošanas izdevumi, piemēram, ar transportēšanu saistītie izdevumi, komisijas maksas u. c.

(68)

Komisija lūdza un saņēma Aditya Birla atļauju izmantot eksportētāju anketā norādītās transporta izmaksas un atskaitīt šīs izmaksas no aprēķinātajām PVA izmaksām. Tādējādi Komisija grozīja normālās vērtības noteikšanai izmantoto neizkropļoto un samērīgo PVA izmaksu likmi, samazinot to no 18,0 % uz 12,6 %.

(69)

Pēc iepriekšējas informācijas izpaušanas Jiangsu Ruiheng apgalvoja, ka Komisija ir pārāk augstu novērtējusi pieskaitāmās izmaksas, kas izmantotas dempinga starpības aprēķināšanai. Konkrētāk, uzņēmums apgalvoja, ka Komisija uz epoksīdsveķiem ir attiecinājusi visas augšupējo ražošanas posmu pieskaitāmās izmaksas, nevis tikai to daļu, kas atbilst epoksīdsveķu ražošanai nepieciešamajam faktiskajam patēriņam.

(70)

Tomēr pretēji tam, ko apgalvo Jiangsu Ruiheng, Komisija pieskaitāmās izmaksas, kas radušās vertikāli integrētā procesa katrā posmā, sadalīja proporcionāli epoksīdsveķu ražošanā izmantotajai izlaidei un tādējādi nodrošināja, ka izmaksas ir sadalītas pareizi un nav novērtētas par augstu. Šis novērtējums tika veikts pārbaudes apmeklējumā uz vietas sadarbībā ar attiecīgo uzņēmumu, un iegūtās izmaksas tika izmantotas dempinga starpības aprēķināšanai bez turpmākām izmaiņām. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(71)

Pēc iepriekšējas informācijas izpaušanas JKYC apgalvoja, ka viens no ražojuma veidiem, kura izgatavošanas izmaksas tas kļūdas pēc norādījis, nav attiecīgais ražojums un nav eksportēts uz Savienību. Tāpēc JKYC lūdza Komisiju pārrēķināt dempinga starpību, izslēdzot šo ražojuma veidu.

(72)

Pārskatījusi pārbaudīto izgatavošanas izmaksu datni, kas izmantota provizoriskās dempinga starpības aprēķināšanai, Komisija apstiprināja, ka viens ražojuma veids neatbilst attiecīgā ražojuma definīcijai. Tāpēc Komisija pārrēķināja dempinga starpību, neņemot vērā šo ražojuma veidu.

(73)

Komisija iepriekš tekstā ir izskatījusi visas piezīmes par normālo vērtību un vajadzības gadījumā ir pārskatījusi savus konstatējumus, kā aprakstīts iepriekš. Atlikušie pagaidu regulas 3.1.2. iedaļā izklāstītie konstatējumi tiek apstiprināti.

(74)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulā izklāstītie konstatējumi par eksporta cenu un salīdzinājumu.

(75)

Kā aprakstīts 3.1.2. iedaļā, Komisija pēc ieinteresēto personu apgalvojumu saņemšanas pārskatīja dempinga starpības.

(76)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(77)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka abi izlasē iekļautie Korejas ražotāji eksportētāji, kas, kā sūdzības iesniedzējs aplēsis, nodrošina 85–95 % no Korejas epoksīdsveķu ražošanas apjoma, šķiet, ir snieguši nepareizu informāciju par savu epihlorhidrīna (“ECH”) piegāžu avotu. Tā kā 28–32 % ECH, ko Korejā izmanto epoksīdsveķu ražošanai, tiek importēti no Ķīnas un šie eksportētāji saražo gandrīz visu epoksīdsveķu apjomu Korejā, matemātiski nav ticams, ka izlasē iekļautie ražotāji nemaz nav izmantojuši Ķīnas ECH.

(78)

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka normālā vērtība Korejā nebūtu jābalsta uz iekšzemes cenām, kas Ķīnā radušos kropļojumu dēļ bija ievērojami nospiestas, kā dēļ Korejā bija radusies konkrēta tirgus situācija pamatregulas 2. panta 3. punkta nozīmē. Tāpēc normālā vērtība būtu jāaprēķina, pamatojoties uz izmaksām, un ECH cena Korejā būtu jāaizstāj ar atbilstošu atsauces vērtību. Sūdzības iesniedzējs ierosināja izmantot ECH cenu Ziemeļamerikā vai Rietumeiropā.

(79)

Komisija apstiprināja, ka, pārbaudījusi izejvielu pirkuma darījumus, tostarp noteikusi preču izcelsmes valstis, konstatēja, ka Ķīna nav galvenais abu izlasē iekļauto eksportētāju ECH piegādes avots. Turklāt tā konstatēja, ka ECH pirkuma cena no Ķīnas atbilst eksportētāju vidējai pirkuma cenai izmeklēšanas periodā, tai skaitā cenai, ko eksportētāji maksāja par pirkumu no dažādām citām izcelsmes valstīm, nevis Ķīnas, piemēram, no Eiropas Savienības.

(80)

Attiecībā uz apgalvojumu par konkrētas tirgus situācijas pastāvēšanu Komisija norādīja, ka galvenā ECH eksportētāja pasaulē bija nevis Ķīna, bet gan Taizeme, kas izmeklēšanas periodā eksportēja vairāk nekā 108 000 t uz visu pasauli, salīdzinājumam – Ķīna eksportēja 58 000 t. Taizeme bija arī lielākā eksportētāja Āzijas reģionā. Turklāt Taizemes ECH vidējā eksporta cena bija tādā pašā diapazonā kā Ķīnas ECH vidējā eksporta cena. Tāpēc, ņemot vērā Ķīnas un Taizemes ražošanas jaudu un eksporta stratēģijas, visticamāk, gan vienai, gan otrai bija izšķirīga nozīme ECH cenu noteikšanā visā Āzijas reģionā. Papildus tam ECH cenas Āzijā varētu būt ietekmējuši vairāki citi faktori, to vidū pieprasījums no tādām rūpniecības nozarēm kā būvniecības un pārklājumu ražošanas nozare (21). Turklāt spēcīga konkurence starp ražotājiem šajā reģionā varētu būt veicinājusi konkurētspējīgu cenu saglabāšanos. Tāpēc apgalvojums, ka ECH cenu līmeni Korejā ir noteicis tikai Ķīnas imports, varētu pilnībā neatspoguļot sarežģīto tirgus dinamiku Āzijas reģionā.

(81)

Pamatojoties uz to un sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, Komisija nevarēja secināt, ka Ķīnas jaudas pārpalikums ECH ražošanā būtu kaimiņu tirgos, tai skaitā Korejā, novedis pie mākslīgi zemām ECH cenām, kas varētu radīt īpašu tirgus situāciju. Tāpēc tā konstatēja, ka pamatregulas 2. panta 3. punktā paredzētie izmaksu koriģēšanas nosacījumi nav izpildīti.

(82)

Noraidījusi iepriekš aprakstīto apgalvojumu, Komisija apstiprināja pagaidu regulā izklāstītos konstatējumus par Korejas normālo vērtību.

(83)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 207. līdz 208. apsvērums.

(84)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 209. līdz 214. apsvērums.

(85)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 215. līdz 220. apsvērums.

(86)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 221. apsvērums.

(87)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 223. līdz 224. apsvērums.

(88)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Nan Ya apgalvoja, ka normālā vērtība un eksporta cena nav salīdzināmas, jo atšķiras daudzumi pa konkrētiem pasūtījumiem Taivānas iekšzemes tirgū un Savienības eksporta tirgū.

(89)

Izmeklēšanas laikā Nan Ya nesniedza un neiesniedza nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka tirdzniecības līmenis iekšzemes tirgū atšķiras no tirdzniecības līmeņa eksporta tirgū vai ka katrā pasūtījumā pasūtītais daudzums ir būtisks faktors cenu noteikšanā. Nan Ya arī neuzrādīja nekādus pierādījumus, ka tiek piemērotas atlaides par daudzumu, ne arī citus apliecinošus pierādījumus, kas pamatotu apgalvojumu, ka par lielākiem pārdošanas apjomiem noteikti tiktu piemērota cena ar atlaidi.

(90)

Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(91)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 231. līdz 233. apsvērums.

(92)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Aditya Birla apgalvoja, ka Komisija pagaidu regulā nav ņēmusi vērā Aditya Birla piezīmes par iepriekš izpausto informāciju. Aditya Birla atkārtoja savas piezīmes arī divos atsevišķi iesniegtos informācijas kopumos par galīgo informāciju. Abos informācijas kopumos galvenokārt tika atkārtoti tie paši argumenti, kas jau bija iesniegti pēc pagaidu informācijas izpaušanas, un netika sniegti jauni pierādījumi, kas varētu mainīt galīgajā informācijā izdarītos secinājumus.

(93)

Kā paskaidrots 4. apsvērumā, par iepriekš izpausto informāciju tika pieņemtas tikai piezīmes par aprēķinu pareizību. Tas tika norādīts arī iepriekšējas informācijas izpaušanas dokumentos, kas tika kopīgoti ar ieinteresētajām personām. Aditya Birla iesniegtās piezīmes par iepriekš izpausto informāciju pārsniedza minēto tvērumu, jo tajās bija aplūkoti jautājumi, kas būtu jāizvirza un jārisina tikai pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(94)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Aditya Birla apgalvoja, ka nav pareizi, ka Komisija ir izmantojusi faktiskos peļņas procentus iekšzemes tirgū attiecībā uz ražojuma veidiem (ražojuma kontroles numuriem – “RKN”), kas iekšzemes tirgū tika pārdoti pamatregulas 2. panta 2. punktā noteiktajai 5 % robežvērtībai neatbilstošos daudzumos, jo, Birla ieskatā, tā dēļ šie pārdevumi būtu jāuzskata par tādiem, kas nav veikti parastās tirdzniecības operācijās. Aditya Birla uzskata, ka tas ir pretrunā pamatregulas 2. panta 3. punktam un ka Komisijai tā vietā būtu bijis jāizmanto peļņas procents, kura pamatā ir visi pārdevumi, kas veikti iekšzemes tirgū parastajās tirdzniecības operācijās, neatkarīgi no attiecīgā RKN. Aditya Birla atkārtoja savas piezīmes arī abos informācijas kopumos, kas tika iesniegti pēc galīgās informācijas izpaušanas, un atkārtoja agrākos argumentus, bet nesniedza jaunus pierādījumus, kas varētu mainīt galīgajā informācijā izdarītos secinājumus.

(95)

Komisija norādīja, ka pretēji tam, kas apgalvots Aditya Birla iesniegtajā informācijā, iekšzemes pārdošanas apjomi, kas neveido 5 % vai vairāk no tā paša ražojuma veida eksporta apjoma, netiek uzskatīti par tādiem, kas nav realizēti parastajās tirdzniecības operācijās. Proti, pamatregulas 2. panta 3. punktā ir atsauce uz gadījumu, kad “parastajās tirdzniecības operācijās (..) identiska izstrādājuma [līdzīgā ražojuma] noiets (..) ir nepietiekams” (izcēlums pievienots). Patiešām, visi darījumi, uz kuru pamata tika noteikta no attiecīgo RKN pārdošanas gūtā faktiskā peļņa, kas tika izmantota, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu noteiktu normālo vērtību, bija rentabli un tādējādi tika veikti parastās tirdzniecības operācijās. Tādējādi pieņēmums, ka Komisija ir izmantojusi peļņu, kas balstīta uz darījumiem, kuri nav veikti parastajās tirdzniecības operācijās, ir faktiski nepareizs.

(96)

Šķiet ka piezīmēs, kas sniegtas pēc pagaidu informācijas izpaušanas, Aditya Birla pārdevumus, kas nav realizēti parastās tirdzniecības operācijās (pamatregulas 2. panta 4. punkts), jauca ar pārdevumiem, kuri nav izturējuši minētās regulas 2. panta 2. punktā paredzēto reprezentativitātes pārbaudi. Tas vien, ka pārdošanas daudzumi, ievērojot pamatregulas 2. panta 2. punktu, nebija pietiekami, nenozīmē, ka tie netika realizēti parastās tirdzniecības operācijās. Patiešām, kā norādīts 95. apsvērumā, attiecīgie pārdošanas darījumi, kas tika izmantoti ar attiecīgajiem RKN saistītās faktiskās peļņas aprēķināšanai, tika veikti parastās tirdzniecības operācijās.

(97)

Attiecībā uz sūdzību, ka peļņa, kas izmantota normālās vērtības aprēķināšanai attiecīgajiem RKN, bija balstīta uz pārdošanas darījumiem, kuri kopumā nesasniedza pamatregulas 2. panta 2. punktā noteikto 5 % robežvērtību, Komisija norādīja turpmāk izklāstīto.

(98)

Ja parastās tirdzniecības operācijās iekšzemes pārdošanas apjoms nav pietiekams (t. i., tas ir mazāks par 5 % no attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma Savienībā), kā tas arī bija attiecīgo RKN gadījumā, normālo vērtību var aprēķināt, pamatojoties vai nu uz ražošanas izmaksām izcelsmes valstī, kurām pieskaitīta samērīga PVA izmaksu un peļņas summa, vai arī uz reprezentatīvām eksporta cenām (22). Šajā ziņā pamatregulas 2. panta 3. punkts atbilst PTO AN 2.2. panta noteikumiem.

(99)

Attiecībā uz PVA izmaksām un peļņu, kas jāizmanto aprēķinā saskaņā ar 2. panta 3. punktu, pamatregulas 2. panta 6. punktā un PTO AN 2.2.2. pantā cita starpā ir noteikts, ka PVA izmaksu un peļņas summas balstās uz faktiskajiem datiem par līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko parastajās tirdzniecības operācijās veicis izmeklēšanai pakļautais eksportētājs vai ražotājs. Ja šādas summas nav iespējams noteikt, ir piedāvāti trīs alternatīvi veidi, kā tās iegūt.

(100)

Tā kā pamatregulas 2. panta 3. un 6. punkts lielā mērā atspoguļo attiecīgi PTO AN 2.2. pantu un 2.2.2. pantu, tie būtu jāinterpretē cik vien iespējams saskaņā ar AN (23).

(101)

Kā norādījusi Apelācijas institūcija lietā EC – Tube or Pipe Fittings (24), “2.2.2. pantā (..) ir noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem nosaka PVA izmaksu un peļņas “samērīgu summu” saliktās normālās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 2.2. pantu”. Pēc tam Apelācijas institūcija norādījusi: “Aplūkojot 2.2.2. panta ievaddaļas tekstu, konstatējam, ka šis noteikums uzliek izmeklēšanas iestādei vispārēju pienākumu (“shall” [angļu val.]) PVA izmaksu un peļņas summu noteikšanā izmantot “faktiskos datus par ražošanu un pārdošanu parastajās tirdzniecības operācijās”. Tikai tad, “[j]a šādas summas nevar noteikt, pamatojoties uz to”, izmeklēšanas iestāde var izmantot vienu no trim pārējām metodēm, kas paredzētas i)–iii) punktā. Mūsuprāt, ievaddaļas formulējums norāda uz to, ka izmeklēšanas iestādei, nosakot PVA izmaksas un peļņu saskaņā ar 2.2.2. pantu, vispirms ir jācenšas tās noteikt, izmantojot “faktiskos datus par ražošanu un pārdošanu parastajās tirdzniecības operācijās”. Ja attiecībā uz izmeklēšanai pakļauto eksportētāju un līdzīgo ražojumu ir faktiski dati par PVA izmaksām un peļņu pārdevumos, kas realizēti parastajās tirdzniecības operācijās, izmeklēšanas iestādei ir pienākums izmantot šos datus normālās vērtības aprēķināšanai; tā nedrīkst aprēķināt salikto normālo vērtību, izmantojot PVA un peļņas datus ar atsauci uz atšķirīgiem datiem vai izmantojot alternatīvu metodi” (25).

(102)

No tā izriet, ka, ja attiecīgie pārdevumi ir realizēti parastās tirdzniecības operācijās, kā tas šajā lietā arī bija, to apjomam nav nozīmes. Kā norādījusi Apelācijas institūcija, “[t]as, ka 2.2.2. pantā nav ar maziem apjomiem saistītu aprakstošu vārdu, nozīmē, ka 2.2.2. pantā nebūtu jāsaskata izņēmums attiecībā uz maziem pārdošanas apjomiem” (26). Saskaņā ar šo judikatūru, ja ir faktiskie dati par peļņu, kas gūta no pārdevumiem, kurus ražotājs eksportētājs realizējis parastajās tirdzniecības operācijās, Komisija šos faktiskos peļņas datus ne tikai var izmantot normālās vērtības aprēķināšanai, bet tai šie dati ir šim nolūkam obligāti jāizmanto. Šis pienākums ir piemērojams neatkarīgi no pārdošanas apjoma, uz kuru attiecas attiecīgie darījumi.

(103)

Iepriekš paskaidroto iemeslu dēļ Aditya Birla apgalvojums par normālās vērtības noteikšanu tika noraidīts.

(104)

Aditya Birla apgalvoja, ka tehnisko pakalpojumu izdevumi, kas ir izmaksas par pakalpojumiem, kurus sniedz klientiem, kas izmanto epoksīdsveķus jauniem lietojumiem, jaunam galapatēriņam vai mainītos apstākļos, būtu jāattiecina tikai uz iekšzemē realizētiem pārdevumiem. Līdz ar to Aditya Birla uzskatīja, ka šie izdevumi nebūtu jāiekļauj uzņēmuma vispārējos izdevumos. Aditya Birla atkārtoja savas piezīmes arī atbildē uz galīgo informāciju.

(105)

Komisija nepiekrita šim viedoklim. Tehniskā palīdzība ir pakalpojums, ko parasti piedāvā klientiem iekšzemes tirgū. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas summas balstās uz faktiskajiem datiem par līdzīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, ko parastajās tirdzniecības operācijās veic izmeklēšanai pakļautais eksportētājs vai ražotājs. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šīs izmaksas ir vispārējas un būtu jāiekļauj uzņēmuma vispārējos izdevumos, un tāpēc noraidīja šo apgalvojumu.

(106)

Šajā pašā kontekstā Aditya Birla minēja autoratlīdzības līgumu, saskaņā ar kuru uzņēmumam Aditya Birla ir jāmaksā komisijas maksa norādītajam uzņēmumam. Aditya Birla apgalvoja, ka šīs komisijas maksas attiecas tikai uz konkrētiem ražojumiem un pārdevumiem un nebūtu jāiekļauj PVA izmaksās.

(107)

Aditya Birla minēja autoratlīdzības līgumu tehnisko pakalpojumu izdevumu kontekstā, taču tie ir divi dažādi jautājumi, un šķiet, ka Aditya Birla tos nejauši ir sapludinājis kopā. Komisija Aditya Birla norādīto uz autoratlīdzības līguma pamata maksāto atlīdzību nebija ieskaitījusi vispārējās PVA izmaksās, tāpēc apgalvojums par autoratlīdzības līgumu tika noraidīts.

(108)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Aditya Birla apgalvoja, ka Komisijai nebūtu vajadzējis koriģēt epoksīdsveķu pārdošanas cenu gadījumos, kad cietinātājs un epoksīdsveķi tika pārdoti kopā par vienu un to pašu nominālo vienības cenu. Aditya Birla apgalvoja, ka šajos gadījumos Komisija epoksīdsveķu un cietinātāja apvienoto pārdošanu bija kļūdaini uzskatījusi par sistēmas vai komplekta pārdošanu. Aditya Birla atkārtoja savas piezīmes arī atbildē uz galīgo informāciju.

(109)

Komisijas ieskatā, ja Aditya Birla paziņotā epoksīdsveķu un cietinātāja nominālā pārdošanas cena ir vienāda, epoksīdsveķu faktiskā cena patiesībā ir zemāka par rēķinā norādīto cenu un norādītā cena neatspoguļo ekonomisko realitāti. Tas ir tāpēc, ka cietinātāju un epoksīdsveķu ražošanas izmaksas ievērojami atšķiras un, ja tos pārdod atsevišķi, cietinātāji tiek pārdoti par ievērojami augstāku cenu nekā epoksīdsveķi. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka gadījumos, kad epoksīdsveķiem un cietinātājam ir norādīta vienāda pārdošanas cena, nominālā pārdošanas cena ir jākoriģē, lai atspoguļotu cietinātāja un epoksīdsveķu attiecīgo izmaksu atšķirības. Tādējādi šīs pārdošanas cenas tika saskaņotas ar to darījumu pārdošanas cenām, kuros epoksīdsveķi un cietinātāji tika pārdoti atsevišķi.

(110)

Tāpēc Komisija nepiekrita Aditya Birla apgalvojumam. Neatkarīgi no tā, vai pārdevumu uzskata par komplekta vai sistēmas pārdevumu, iepriekš paskaidroto iemeslu dēļ cietinātāju un epoksīdsveķu apvienotā pārdošana par vienu un to pašu nominālo pārdošanas cenu neatspoguļo ekonomisko realitāti. Šādos gadījumos korekcija ir pamatota, un vislabākais pieejamais pamats šai korekcijai bija attiecīgās elementu izmaksas – pēc analoģijas ar gadījumiem, kad cietinātājus un epoksīdsveķus pārdod kā komplektus.

(111)

Turklāt Aditya Birla neapgalvoja un nesniedza pierādījumus, ka augstās pārdošanas cenas, par kurām ziņots apvienotās pārdošanas gadījumos, būtu sasniegtas arī tad, ja epoksīdsveķi tiktu pārdoti atsevišķi, vai ka tās pašas zemās cietinātāju cenas tiktu piemērotas arī tad, ja cietinātāji tiktu pārdoti atsevišķi.

(112)

Tāpēc Komisija uzstāja, ka gadījumos, kad epoksīdsveķus un cietinātājus pārdod kopā par vienu un to pašu nominālo cenu, ir pamatoti koriģēt epoksīdsveķu nominālās pārdošanas cenas, un noraidīja apgalvojumu.

(113)

Aditya Birla arī apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi koriģējusi Aditya Birla pārdošanas cenas Savienības tirgū, tām piemērojot Aditya Birla Vācijas meitasuzņēmuma CTP Advance Materials GmbH (“CTP”) PVA izmaksas un peļņu. Korekcijas pamatā bija CTP kopējās PVA izmaksas un nosacītā peļņa.

(114)

Komisija daļēji piekrita šim apgalvojumam. Lai gan Komisija uzstāja, ka CTP darbojās kā aģents attiecībā uz visiem Aditya Birla pārdevumiem Savienībā, tā atzina, ka pagaidu regulas 244. apsvērumā izklāstītajā peļņas korekcijā bija iekļauti PVA izdevumi, kas saistīti ar apstrādes darbībām. Tādējādi attiecībā uz pārdevumiem, kuros CTP darbojās tikai kā aģents, Komisija samazināja PVA izmaksu un peļņas korekciju. Neraugoties uz korekciju, kas veikta pēc pagaidu informācijas izpaušanas, Aditya Birla atkārtoja savas piezīmes arī atbildēs uz galīgo informāciju, atkārtojot iepriekšējos argumentus, bet nesniedzot jaunus pierādījumus, kas varētu mainīt galīgajā informācijā izdarītos secinājumus.

(115)

Turklāt Aditya Birla nepiekrita sadales metodei, ko Komisija piemēroja gadījumos, kad CTP pirms tālākpārdošanas epoksīdsveķus papildus apstrādāja. Pirmkārt, Aditya Birla apgalvoja, ka Komisijai nebūtu vajadzējis attiecināt apstrādes izmaksas uz dažādiem elementiem (epoksīdsveķiem un citām vielām), pamatojoties uz apjomu. Otrkārt, Aditya Birla apgalvoja, ka Komisija nav rīkojusies pareizi, pārstrādes produktu pārdošanas cenu attiecinot uz komponentiem atbilstoši to attiecīgajai pirkuma cenai, kā aprakstīts pagaidu regulas 238. apsvērumā.

(116)

Komisija nepiekrita nevienam no abiem argumentiem. Pirmkārt, CTP veiktās apstrādes veids, kas ietvēra epoksīdsveķu sajaukšanu ar citām vielām, nozīmē, ka galvenais izmaksu faktors ir pārstrādes produktu apjoms, nevis to vērtība. Tāpēc apstrādes izmaksas būtu jāsadala, pamatojoties uz elementu apjomu.

(117)

Otrkārt, pārstrādes produkta pārdošanas cena būtu jāattiecina uz komponentiem, pamatojoties uz to attiecīgajām ražošanas izmaksām vai pirkuma cenu. No šīs sadales metodes izriet, ka pārstrādes produkta dažādajiem komponentiem ir vienāds peļņas procents, un tas ir saprātīgs pieņēmums, ko uzņēmums nav apstrīdējis.

(118)

Piezīmēs par galīgo informāciju Aditya Birla arī apgalvoja, ka Komisija dempinga aprēķinos nav ņēmusi vērā dažus pārdošanas darījumus.

(119)

Vai nu darījumi, uz kuriem Aditya Birla atsaucās, nebija notikuši izmeklēšanas periodā, vai arī tajos ražojums bija pārdots ārpus Savienības, vai arī tajos pārdoto ražojumu nebija ražojis Aditya Birla. Tātad ir pareizi, ka šie darījumi tika izslēgti no dempinga aprēķiniem.

(120)

Tāpēc iepriekš skaidroto iemeslu dēļ Komisija noraidīja apgalvojumus par apstrādes izmaksu un pārdošanas cenas sadales metodi.

(121)

Aditya Birla arī apgalvoja, ka nav pareizi, ka Komisija, kaitējuma starpības noteikšanas vajadzībām aprēķinot importa CIF cenu, ir piemērojusi cenu, par kādu Aditya Birla ražojumu pārdevis uzņēmumam CTP. Aditya Birla uzskata, ka Komisijai tā vietā būtu bijis jāizmanto cena, kas aprēķināta no pārstrādes produktu pārdošanas cenas, kā aprakstīts pagaidu regulas 237. apsvērumā. Aditya Birla atkārtoja savas piezīmes arī atbildē uz galīgo informāciju, atkārtojot iepriekšējos argumentus, bet nesniedzot jaunus pierādījumus, kas varētu mainīt galīgajā informācijā izdarītos secinājumus.

(122)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Pretēji tam, ko apgalvoja Aditya Birla, Komisija aprēķināja CIF cenas, pamatojoties uz pārdošanas cenām, ko maksāja nesaistīti neatkarīgi klienti Savienībā.

(123)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 239. līdz 244. apsvērums.

(124)

Pēc iepriekš 114. apsvērumā aprakstītās korekcijas dempinga starpība tiek pārskatīta, to samazinot no 32,8 % uz 29,9 %.

(125)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(126)

Piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju un Savienības ražošanas apjomu netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 249. līdz 254. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(127)

Piezīmes par patēriņu Savienībā netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 255. līdz 258. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(128)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Nan Ya nepiekrita Komisijas lēmumam novērtēt importu no Taivānas kopā ar importu no citām attiecīgajām valstīm, apgalvojot, ka konkurences apstākļi starp importu no Taivānas un citām attiecīgajām valstīm, kā arī importu no Taivānas un līdzīgo iekšzemes ražojumu būtiski atšķiras. Eksportētājs uzskata, ka importa apjomi no Taivānas un tirgus daļa, ko pārstāv imports no Taivānas Savienībā, ir niecīgi salīdzinājumā ar importu no pārējām attiecīgajām valstīm un imports no Taivānas ir attīstījies pilnīgi citādi nekā imports no pārējām attiecīgajām valstīm. Nan Ya apgalvoja, ka importa no Taivānas Savienībā tirgus daļa laikā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam saruka un tāpēc Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās importa no pārējām attiecīgajām valstīm, nevis Taivānas ražotāju eksportētāju dēļ. Visbeidzot, Nan Ya uzstāja, ka imports no Taivānas Savienības tirgū ienāca daudz mazākā apjomā un par augstākām cenām nekā imports no citām attiecīgajām valstīm un ka pat izmeklēšanas periodā importa no Taivānas Savienībā cenas saglabājās par 7 % augstākas nekā 2020. gadā.

(129)

Pirmkārt, kā izklāstīts pagaidu regulas 260. apsvērumā, importa apjoms no Taivānas nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē. Otrkārt, līdzīgi kā mainījās pārējo attiecīgo valstu tirgus daļa, arī imports no Taivānas attiecīgajā periodā palielinājās par 4 795 tonnām un sasniedza 3,3 % tirgus daļu (kas ir vairāk nekā 1,7 % 2020. gadā). Turklāt tika konstatēts, ka Taivānas ražotāji eksportētāji īsteno dempingu. Visbeidzot, kā paskaidrots pagaidu regulas 4.3.1. iedaļā, konkurences apstākļi starp importu par dempinga cenām no Ķīnas, Taivānas un Taizemes un starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un līdzīgo Savienības ražojumu bija līdzīgi, un Nan Ya nesniedza pierādījumus par pretējo. Tādējādi bija izpildīti visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji, kas bija jāizpilda, lai kaitējuma noteikšanas nolūkā importu no Taivānas varētu novērtēt kopā ar importu no Ķīnas un Taizemes. Tāpēc Nan Ya apgalvojums bija jānoraida.

(130)

Citas piezīmes par importa no attiecīgajām valstīm ietekmes kopējo novērtējumu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas par šo jautājumu izklāstīti pagaidu regulas 259. līdz 265. apsvērumā.

(131)

ERC apgalvoja, ka Komisijas izmantotie importa statistikas dati ir nepilnīgi un neuzticami, jo tie balstās tikai uz KN kodu 3907 30 00 un tajos nav ņemti vērā citi atbilstīgi KN kodi (2910 90 00 , 3824 99 92 un 3824 99 93 ), un Komisija nebija veikusi pienācīgu pārbaudi un nebija sniegusi pamatojumu konkrētu KN kodu neņemšanai vērā. ERC arī apšaubīja Komisijas paļaušanos uz komerciāli iegūtiem S&P Global tirgus informācijas datiem, kas nav publiski pieejami un nevar būt tieši pierādījumi.

(132)

Pirmkārt, Komisija pagaidu regulas 267. apsvērumā ir skaidri un nepārprotami izklāstījusi, kādu metodiku tā izmantojusi importa no attiecīgajām valstīm noteikšanai un kāpēc tā ir izslēgusi dažus vienas grupas preču kodus, tai skaitā vairākus citus ražojumus, ne tikai epoksīdsveķus. Šajā sakarā ERC iesniegtajā informācijā nav pamatojusi, kāpēc šī pieeja būtu jāatzīst par nederīgu un kā kāda alternatīva pieeja i) nodrošinātu precīzākus rezultātus attiecībā uz importu no attiecīgajām valstīm un/vai ii) padarītu Komisijas analīzi nederīgu. Otrkārt, importa dati, ko Komisija izmantoja, ir iegūti tikai no Eurostat, kas ir publiski pieejama datubāze ar pārbaudāmiem datiem, un tos nepapildina nekāda privāta tirgus informācija. Komisija tikai norādīja, ka Eurostat dati saskan ar S&P Global tirgus informāciju, bet ne analīzi, ne secinājumus uz šo tirgus informāciju nebalstīja. Turklāt pretēji ERC apgalvojumam S&P Global tirgus informācija ir abonējams pakalpojums, kas epoksīdsveķu nozarē tiek plaši izmantots. Ir pamatoti uzskatīt, ka ERC un/vai tās locekļi būtu ļoti ieinteresēti piekļūt šim datu avotam, kas ir viens no galvenajiem un visplašākais datu avots epoksīdsveķu nozarē. Neatkarīgi no tā nav apstrīdams, ka Komisija konstatējumu izdarīšanai izmantotos importa datus ieguva no Eurostat, kas ir publiski pieejama datubāze. Tāpēc ERC apgalvojums tika noraidīts.

(133)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ERC apgalvoja, ka Komisija S&P Global tirgus informācijas datus ir izmantojusi selektīvi. ERC uzskata, ka Komisija datus ir izmantojusi nekonsekventi, izmantojot tos kā nepārbaudītus datus par makroekonomisko kaitējumu, bet ne kā datus importa pārbaudei.

(134)

Pretēji ERC apgalvojumam Komisija apstrīdētos datus nav izmantojusi selektīvi. Komisija tiešām izmantoja S&P Global tirgus informāciju kā galveno datu avotu pilnīga priekšstata gūšanai par Savienības ražošanas nozares makroekonomiskajiem rādītājiem, taču izmantot S&P Global datus par galveno avotu importa no attiecīgajām valstīm noteikšanai vienkārši nebija nepieciešams, tāpēc ka Eurostat datubāzē bija pieejami pilnīgi dati. Katrā ziņā S&P importa statistikas dati saskan ar Eurostat datiem. Izvēlētā pieeja nekādā ziņā nepadara Komisijas metodiku selektīvu un kļūdainu. Tāpēc ERC arguments tika noraidīts.

(135)

QR Polymers, Nan Ya ekskluzīvais izplatītājs Grieķijā, pēc pagaidu informācijas izpaušanas apgalvoja, ka cenu samazinājums, ko Komisija apgalvo esam konstatējusi, Grieķijā nepastāv. Atsaucoties uz pagaidu regulas 4.3.3. iedaļu, Komisija atgādināja, ka cenu samazinājums tika aprēķināts, izmantojot datus, kas attiecas uz eksporta pārdevumiem uz Savienību un iegūti no pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem, kuras sniedza izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, arī Nan Ya, un datus par izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjomu Savienībā un aplūkojot visu Savienības tirgu kopumā (nevis tikai atsevišķu valsti vai valstis), tāpēc QR Polymers apgalvojumam nav nozīmes.

(136)

Citas piezīmes par importa no attiecīgajām valstīm apjomu, tirgus daļu un cenu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas par šiem jautājumiem izklāstīti pagaidu regulas 266. līdz 276. apsvērumā.

(137)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ERC apgalvoja, ka kaitējuma novērtējuma pamatā ir ne tikai tie makroekonomiskie un mikroekonomiskie dati, kas iegūti no Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem, bet arī tirgus informācijas dati, ko aplēsis S&P Global. ERC uzskata, ka šāda pieeja raisa nopietnas bažas par šo rādītāju precizitāti, ticamību un reprezentativitāti.

(138)

Mikroekonomisko rādītāju pamatā ir tikai pārbaudītās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem. Makroekonomiskie dati tika balstīti uz sūdzības iesniedzēju iesniegto un Komisijas pārbaudīto informāciju, kas aptver vairāk nekā 70 % Savienības ražošanas apjoma un kas tika papildināta ar labākajiem pieejamajiem S&P Global datiem, lai iegūtu datus par visu Savienības ražošanas nozari. Tāpēc šie dati pietiekami labi atspoguļo Savienības ražošanas nozares mikroekonomiskās un makroekonomiskās tendences attiecīgajā periodā. ERC nepamatoja, kāpēc tie nebūtu uzskatāmi par pietiekami reprezentatīviem, tāpēc ERC arguments tiek noraidīts.

(139)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ERC atkārtoja apgalvojumu, ka, izmantojot 2020. gadu par atsauces gadu kaitējuma tendenču novērtēšanai, tiek radīts pārspīlēts priekšstats par Savienības ražošanas nozares stāvokļa turpmāku pasliktināšanos. ERC apgalvoja, ka tā vietā par atsauces gadu tendenču novērtēšanai būtu jāizmanto 2019. vai 2021. gads, jo tādējādi tiktu nodrošināta līdzsvarotāka analīze.

(140)

Pirmkārt, kā izklāstīts pagaidu regulas 43. apsvērumā, Komisija saskaņā ar savu standartpraksi makroekonomisko un mikroekonomisko tendenču un rādītāju pārbaudei izvēlējās trīs pilnu gadu periodu, kā arī izmeklēšanas periodu. Otrkārt, novērtējot kaitējumu, tiek novērtēta ekonomisko faktoru dinamika visā attiecīgajā periodā, nevis tikai apstākļi attiecīgā laikposma sākumā un beigās. Treškārt, neatkarīgi no attiecīgā perioda pirmā gada Komisijas analīze skaidri parādīja, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc attiecīgā perioda maiņa šajā regulā izklāstītos konstatējumus par kaitējumu nepadarītu nederīgus un arī nekā citādi nemainītu.

(141)

Piezīmes par makroekonomiskajiem rādītājiem netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 282. līdz 296. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(142)

Atbildot uz izpausto pagaidu informāciju, Nan Ya apgalvoja, ka Komisija nevar neņemt vērā faktu, ka Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus jau 2020. gadā, kad importa apjoms no attiecīgajām valstīm bija ļoti mazs. Nan Ya arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitātes tendences, jo īpaši kopš 2022. gada, bija saistītas ar Savienības ražotājiem radušos ražošanas izmaksu pieaugumu un tirgus būtības noteikto ražotājiem piemītošo spēju (vai nespēju) pārnest šīs izmaksas uz patērētājiem.

(143)

Pirmkārt, kā izklāstīts pagaidu regulas 306. apsvērumā, to, ka Savienības ražotāji cieta zaudējumus 2020. gadā, noteica tirgus sākotnējā reakcija uz Covid-19 pandēmiju un importa par dempinga cenām apjoma pieauguma kaitīgā ietekme kļuva jūtama tikai pēc 2022. gada. Kā sīkāk izklāstīts pagaidu regulas 321. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare vairs nespēja izturēt spiedienu, ko radīja augošie importa apjomi par dempinga cenām, kuras 2023. gadā un izmeklēšanas periodā bija ievērojami zemākas par Savienības ražotāju ražošanas izmaksām. Šīs importa par dempinga cenām radītās negodīgās konkurences dēļ Savienības ražošanas nozare nespēja palielināt pārdošanas cenas, lai augošās izejvielu izmaksas pārnestu uz klientiem. Tā dēļ Savienības ražotāji, lai mazinātu ražošanas apjoma un tirgus daļas zudumus, bija spiesti samazināt cenas, tādējādi mazinot arī savu rentabilitāti. Tāpēc Nan Ya apgalvojums tiek noraidīts.

(144)

Citas piezīmes par mikroekonomiskajiem rādītājiem netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 297. līdz 310. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(145)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija apstiprina savus konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 311. līdz 317. apsvērumā.

(146)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ERC apgalvoja, ka Komisija nav parādījusi loģisku hronoloģisku notikumu secību, kas sasaistītu importu par dempinga cenām ar iespējamo kaitējumu. ERC norādīja, ka straujākais importa pieaugums notika 2020.–2022. gadā, kad Savienības rentabilitāte sasniedza maksimumu, bet lejupslīde, kas notika laikā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam, sakrita ar enerģijas un izejvielu izmaksu ārkārtīgu inflāciju.

(147)

Kā norādīts pagaidu regulā (jo īpaši 321., 326. un 348. apsvērumā), kopējais imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā (tātad ne tikai no 2020. līdz 2022. gadam) katru gadu pastāvīgi un strauji auga (sk. pagaidu regulas 3. tabulu), bet Savienības ražotāju tirgus daļa samazinājās un kopējais imports no citām valstīm bija stabils. Lai gan 2021. un 2022. gadā, pateicoties krasi augušajam pieprasījumam pēc ražojumiem, kas satur epoksīdsveķus, Savienības ražotājiem, neraugoties uz negodīgo konkurenci, izdevās gūt labu peļņu, 2023. gadā un izmeklēšanas periodā, kad importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa rūkošajā Savienības tirgū turpināja palielināties, kļuva redzama importa par dempinga cenām kaitīgā ietekme. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(148)

Citas piezīmes, kas attiektos uz importa par dempinga cenām kaitīgo ietekmi, netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 319. līdz 328. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(149)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas, kā arī atbildē uz galīgo informāciju ERC apgalvoja, ka pretēji tam, kā prasīts pamatregulas 3. panta 7. punktā, importa no Korejas ietekme uz Savienības ražošanas nozari netika aplūkota atsevišķi un pienācīgi novērtēta. ERC uzskata, ka Komisija nav sniegusi pārliecinošu skaidrojumu, kāpēc šis imports nebūtu jāuzskata par būtisku faktoru, kas veicina kaitējumu.

(150)

Pirmkārt, ietekme, ko rada imports no citām trešām valstīm, jo īpaši no Korejas, ir pienācīgi un atsevišķi novērtēta pagaidu regulas 332. apsvērumā. Turklāt pretēji tam, ko apgalvojusi ERC, Komisija secināja gan, ka imports no Korejas ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tomēr to iemeslu dēļ, kas jau norādīti pagaidu regulas 334. un 356. apsvērumā, šī ietekme nevājināja cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(151)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ERC arī apgalvoja, ka būtu vajadzējis iekļaut Koreju Komisijas kopējā analīzē un ka selektīvā kopējā analīze, kurā Korejas imports nav ņemts vērā, kropļo makroekonomisko ainu. Komisija, atsaucoties uz pamatregulas 3. panta 4. punktu, kā arī pagaidu regulas 4.3.1. iedaļu, norādīja, ka importa no Korejas ietekmi nevarēja iekļaut kopējā analīzē, jo attiecībā uz Koreju netika konstatēta dempinga starpība. Tāpēc ERC apgalvojums tika noraidīts. Katrā ziņā potenciālā kaitīgā ietekme, ko varētu būt radījis imports no Korejas, ir analizēta pagaidu regulas 5.2.1. iedaļā, jo īpaši 332. apsvērumā.

(152)

Līdzīgi arī Nan Ya, atbildot uz izpausto pagaidu informāciju, apgalvoja, ka Komisijas secinājums, ka imports no Korejas Savienībā nevājina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Taivānas un kaitējumu, nav pareizs, un lūdza Komisiju pārskatīt tās konstatējumu. Nan Ya apgalvoja, ka imports no Korejas attiecīgajā periodā veidoja lielu daļu no visa importa, bet importam no Taivānas Savienībā visā attiecīgajā periodā saglabājās ļoti maza nozīme (un tas lielākajā daļā attiecīgā perioda saruka) un Taivānas tirgus daļa salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares un Korejas tirgus daļu bija nenozīmīga.

(153)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 4.3.1. iedaļā, šajā lietā importu no Taivānas novērtē kopā ar importu no Ķīnas un Taizemes. Importa no attiecīgajām valstīm īpatsvars kopējā importa apjomā Savienībā palielinājās no mazāk nekā 11 % līdz vairāk nekā 35 %, bet importa no Korejas īpatsvars kopējā importa apjomā attiecīgajā periodā samazinājās par 2 procentpunktiem. Pat ja aplūko importa no Taivānas dinamiku atsevišķi, jāsecina, ka attiecīgajā periodā tas palielinājās par 73 %. Tāpēc, kā izklāstīts pagaidu regulas 332. apsvērumā, ņemot vērā importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm apjomus un cenas un to dinamiku attiecīgajā periodā, nevarēja secināt, ka imports no Korejas varēja vājināt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un būtisko kaitējumu, ko tas nodarījis Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc Nan Ya apgalvojums ir jānoraida.

(154)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 329. līdz 334. apsvērums.

(155)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ERC apgalvoja, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas veicināja Savienības ražošanas nozares finanšu stāvokļa vispārējo pasliktināšanos, bija tās nespēja saglabāt eksporta apjomus un cenas. ERC uzskata, ka cēloņsakarības novērtējumā šo eksporta rādītāju pasliktināšanos nedrīkst ignorēt vai mazināt tās nozīmi.

(156)

Komisija pienācīgi izvērtēja eksporta rādītājus. Kā izklāstīts pagaidu regulas 5.2.2. iedaļā un 357. apsvērumā, Komisija novērtējumā neignorēja eksporta rādītājus un nemazināja to nozīmi. Tā secināja, ka eksporta rādītāji tik tiešām veicināja Savienības ražotāju nelabvēlīgo situāciju, bet ne tik lielā mērā, lai vājinātu cēloņsakarību starp importu no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tāpēc ERC apgalvojums tiek noraidīts.

(157)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 335. līdz 340. apsvērums.

(158)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ERC atkārtoti norādīja, ka rādītāji sāka pasliktināties 2022. gadā, kas sakrīt ar enerģijas cenu un izejvielu izmaksu kāpumu, nevis importa pieaugumu. ERC arī norādīja, ka Savienības ražotāju lēmums samazināt ražošanas apjomus un jaudas izmantojumu neatbilst normālai preču tirgū gaidāmai uz konkurenci vērstai reakcijai. ERC uzskata, ka Komisijai būtu bijis jāpārbauda, vai šis straujais ražošanas apjoma samazinājums neizriet no apzinātiem stratēģiskiem lēmumiem, kas pieņemti, gaidot šo antidempinga procedūru.

(159)

Piezīmēs, kas iesniegtas pēc informācijas galīgās izpaušanas, ERC apgalvoja, ka Komisija nav ar tiešiem pierādījumiem apliecinājusi, ka galvenais Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis bija imports par dempinga cenām, nevis enerģijas un konkrētu izejvielu izmaksu straujais pieaugums.

(160)

Patiesībā Komisija pagaidu regulas 341., 342. un 358. apsvērumā analizēja ražošanas izmaksu pieauguma un enerģijas izmaksu kāpuma ietekmi un secināja, ka, ja nebūtu importa par dempinga cenām radītā cenu spiediena, Savienības ražošanas nozare būtu varējusi pārnest izmaksu pieaugumu uz klientiem un atbilstīgi reaģēt uz izmaiņām tirgus apstākļos.

(161)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas arī Nan Ya apgalvoja, ka ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā saglabājās ārkārtīgi augstas un ar to ir skaidrojams, kāpēc Savienības ražošanas nozare rūkošā Savienības tirgū nevarēja pārnest papildu izmaksas uz klientiem.

(162)

Atsaucoties uz cēloņsakarības analīzi, kas izklāstīta pagaidu regulas 5.2.3. un 5.2.5. iedaļā, Komisija norādīja, ka tādi faktori kā Savienības ražotāju darījumdarbības lēmumi, enerģijas cenas un izejvielu cenu kāpumi ir pienācīgi pārbaudīti un novērtēti. Kā izklāstīts pagaidu regulas 306. un 314. apsvērumā, tieši imports par zemām dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ievērojami nospieda Savienības ražošanas nozares cenas pēc 2022. gada. Šā importa par dempinga cenām (un nevis citu faktoru, piemēram, Savienības ražotāju darījumdarbības lēmumu, enerģētiskās krīzes vai izejvielu cenu kāpuma) dēļ Savienības ražošanas nozare nespēja pārdot par tādām cenām, lai varētu segt ražošanas izmaksas, un 2023. gadā un izmeklēšanas periodā cieta zaudējumus. Ja nebūtu bijis importa par dempinga cenām radītā cenu spiediena, Savienības ražošanas nozare būtu varējusi absorbēt ražošanas izmaksu pieaugumu un atbilstīgi reaģēt uz izmaiņām tirgus apstākļos. Attiecībā uz izmaksu un pārdošanas cenas izmaiņām jānorāda, ka, kā redzams pagaidu regulas 8. tabulā (“Pārdošanas cenas Savienībā”), Savienības ražošanas izmaksas laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 20 procentpunktiem, bet Savienības pārdošanas cenas tajā pašā laikposmā saruka par 90 procentpunktiem. Tāpēc ERC un Nan Ya apgalvojumi tiek noraidīti.

(163)

Papildus tam Aditya Birla atbildē uz izpausto pagaidu informāciju apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā Covid-19 pandēmijas kropļojošo ietekmi uz kaitējuma novērtējumu. Eksportētājs uzskata, ka tad, ja kaitējuma aprēķinus balsta uz datiem par laikposmu no 2020. līdz 2021. gadam bez pietiekamām korekcijām, ekonomikas izkropļojumi tiek sapludināti ar faktisko kaitējumu, novedot pie acīmredzams kļūdas analīzē par cēloņsakarību un kaitējuma neattiecināšanu. Pirmkārt, kaitējuma aprēķini (arī mērķa cenu samazinājuma un cenu samazinājuma aprēķini) ir balstīti uz izmeklēšanas periodu, nevis Covid-19 pandēmijas periodu, kas bija vairākus gadus pirms minētā perioda. Turklāt, runājot vispārīgāk, Komisija kaitējuma novērtējumā ir ņēmusi vērā datus par attiecīgo periodu, novērtējot Savienības ražošanas nozares makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju dinamiku minētajā periodā, arī 2020. un 2021. gadā. No pagaidu regulas 257., 258., 288., 306., 321., 345. un 364. apsvēruma izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo Aditya Birla, Komisija kaitējuma novērtējumā ir pienācīgi ņēmusi vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Visbeidzot, Aditya Birla nav pamatoti paskaidrojis, kā Covid-19 pandēmijas ietekme vājina cēloņsakarību vai kā citādi padara Komisijas veikto cēloņsakarības novērtējumu nederīgu. Tāpēc Aditya Birla apgalvojums tiek noraidīts.

(164)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto un tā kā citas piezīmes netika saņemtas, Komisija apstiprina savus konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 341. līdz 353. apsvērumā.

(165)

Pagaidu regulas 354.–360. apsvērumā izdarītie secinājumi par cēloņsakarību tika apstiprināti.

(166)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija, par pamatu ņemot minimālo peļņas procentu 6 % apmērā, Savienības epoksīdsveķu ražošanas nozares mērķa peļņu ir novērtējusi par zemu. Sūdzības iesniedzēja ieskatā, pieņemams peļņas procents būtu vismaz [10–20] %, kas bija vidējais peļņas procents laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka mērķa peļņas koriģēšana tā, lai tā pārsniegtu 6 % slieksni, arī atbilstu Komisijas nesenajai praksei, proti, tam, ka Savienības ražošanas nozare pirms attiecīgā perioda bija sasniegusi rentabilitāti, kas pārsniedza 6 %, un Komisija to akceptēja.

(167)

Pirmkārt, tiek izdarīta atsauce uz pagaidu regulas 364. apsvērumu, kurā sniegts pilnīgs skaidrojums par to, kā saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu noteikta mērķa peļņa. Otrkārt, lai gan sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka būtu jāizmanto vidējais peļņas procents laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam, sūdzības iesniedzējs pats vājināja motivāciju izvēlēties šo variantu, atzīstot, ka, “lai gan 2021. gada peļņas līmenis ievērojami pārsniedza paredzamo mērķa peļņu, arī 6 % peļņas procents 2020. un 2022. gadā nav uzskatāms par reprezentatīvu atsauces vērtību”. Turklāt, kā izklāstīts Komisijas pagaidu konstatējumos, izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti laikposmā pirms attiecīgā perioda nebija iespējams pienācīgi ņemt vērā, tāpēc ka trūka ticamu datu vai minētajā laikposmā peļņa bija ļoti mainīga. Tāpēc sūdzības iesniedzēja apgalvojums ir jānoraida.

(168)

Papildus tam sūdzības iesniedzējs, atbildot uz izpausto pagaidu informāciju, apgalvoja, ka, tā kā izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem nebija konkrētu kvantitatīvu datu, Komisijai, nosakot mērķa cenu, būtu bijis jāpiemēro atbilstības nodrošināšanas noklusējuma izmaksas, kas noteiktas katrai nozarei (šajā saistībā sūdzības iesniedzējs atsaucās uz 2016. gadā publicēto Komisijas ziņojumu par izmaksu novērtēšanu Savienības ķīmiskajā rūpniecībā).

(169)

Pirmkārt, kā sūdzības iesniedzējs atzinis iesniegtajā informācijā, Komisijai, lai aprēķinātu turpmākās atbilstības nodrošināšanas izmaksas, ir vajadzīgi skaitļos izsakāmi un pārbaudāmi dati, bet izlasē iekļautie Savienības ražotāji šajā lietā tos nesniedza, kā izklāstīts pagaidu regulas 364. līdz 365. apsvērumā. Turklāt, aprēķinot cenu, kas nerada kaitējumu (ieskaitot pētniecības un izstrādes, inovācijas un turpmākās atbilstības nodrošināšanas izmaksas), jāizmanto izlasē iekļauto Savienības ražotāju individuālie rādītāji. Tāpēc šajā aprēķinā uzņēmuma specifiskos rādītājus nebūtu iespējams aizstāt ar nozares rādītājiem. Iepriekš minēto iemeslu dēļ sūdzības iesniedzēja prasība ir jānoraida.

(170)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas ražotāji, šķiet, izmanto sinhronas cenu noteikšanas stratēģiju, jo izlasē iekļautajiem Ķīnas eksportētājiem aprēķinātās kaitējuma starpības ir gandrīz vienādas, un tas rada bažas par iespējamu pret konkurenci vērstu praksi. Tā kā sūdzības iesniedzējs nesniedza pietiekamus pierādījumus, kas pamatotu tā apgalvojumu (kurš jebkurā gadījumā neietilpst pamatregulas darbības jomā), Komisija to nevarēja pārbaudīt, un tāpēc tas ir jānoraida. Sūdzības iesniedzējs šo apgalvojumu atkārtoja arī pēc informācijas galīgās izpaušanas, tomēr arī tad nesniedza nekādus apstiprinošus pierādījumus.

(171)

Kā izklāstīts iepriekš 113. un 114. apsvērumā, šā Taizemes uzņēmuma eksporta cena tika koriģēta un pēc tam Komisija pārskatīja Taizemes kaitējuma starpību. Tāpēc galīgais kaitējuma novēršanas līmenis ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visiem pārējiem uzņēmumiem ir šāds.

(172)

Atbilstīgi iepriekš izklāstītajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi.

(173)

ERC apgalvoja, ka augstais maksājumu līmenis kavēs importa no Ķīnas piekļuvi Savienībai, un atkal uzsvēra, ka mazāka epoksīdsveķu par konkurētspējīgu cenu pieejamība varētu paaugstināt izmaksas lejupējām nozarēm, kam ir vajadzīgi šie izejresursi. ERC apgalvojums tiek noraidīts, atsaucoties uz pagaidu regulas 7.4. iedaļu, jo īpaši uz 391. un 392. apsvērumu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas ERC atkārtoja savus argumentus, uzskatot, ka Savienības interešu analīze ir nelīdzsvarota, un aicinot veikt īpašu novērtējumu par ietekmi uz lejupējām nozarēm, bet neiesniedza nekādus pierādījumus vai jaunus argumentus.

(174)

Papildus tam Aditya Birla apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana negatīvi ietekmēs Savienības mērķus tīras enerģijas jomā un enerģētisko drošību, jo tās dēļ paaugstināsies izmaksas, samazināsies piegādes drošība un tiks negatīvi ietekmētas ES svarīgākās klimata un enerģētikas rīcībpolitikas, un tas galu galā būs pretrunā Savienības mērķiem izvērst atjaunīgo enerģiju un elektrifikāciju. Eksportētājs arī apgalvoja, ka pasākumu noteikšanas dēļ arī tiks slēgtas Aditya Birla saistītā Savienības uzņēmuma CTP ražotnes.

(175)

Pretēji Aditya Birla apgalvojumam un saskaņā ar pagaidu regulas 388. apsvērumā izklāstīto, Savienības epoksīdsveķu ražošanas nozares pastāvēšanu un lietotāju nozaru apgādes stabilitāti apdraudētu pasākumu neesība (nevis to noteikšana). Faktiski paļaušanās uz importu par dempinga cenām apdraudētu Savienības centienus attīstīt pašai savu uzticamu rūpniecisko bāzi ar mērķi sasniegt atjaunīgās enerģijas un oglekļneitralitātes mērķus. Runājot par Aditya Birla saistītā Savienības uzņēmuma darbībām, tiek atgādināts, ka papildus tam, ka Savienības ražotāji nodrošina pietiekamu jaudu, ir vēl citas lielas eksportētājvalstis, piemēram, Indija, Koreja vai Šveice, un to ražotāji (arī ar Aditya Birla un CTP saistītais Indijas ražotājs) ir alternatīvi piegādes avoti un rada veselīgu konkurenci Savienības ražošanas nozarei. Otrkārt, importam no Ķīnas, Taizemes un Taivānas nebūs liegts ienākt Savienībā, bet tas vienkārši ienāks par taisnīgām cenām, jo tiks veikti attiecīgie maksājumi. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Aditya Birla apgalvojums tiek noraidīts.

(176)

Atbildot uz izpausto galīgo informāciju, Nan Ya (arī atsaucoties uz nepārvaramas varas apstākļiem, kas paziņoti Westlake viena ražojuma veida ražotnē) apgalvoja, ka pasākumi, visticamāk, neaizsargās ražošanu Savienībā, bet dos sūdzības iesniedzējiem uzņēmumiem iespēju savus Savienībā saražotos epoksīdsveķus aizstāt ar pašu importētiem epoksīdsveķiem no Amerikas Savienotajām Valstīm, kur ražošanas izmaksas ir ievērojami zemākas. Nan Ya arī apgalvoja, ka pasākumi palielina risku, ka lielākie Savienības ražotāji īstenos pret konkurenci vērstu rīcību, un šajā saistībā atsaucās uz Westlake iepriekšējo iesaisti karteļu darbībā Savienībā un Apvienotajā Karalistē.

(177)

Nan Ya apgalvojumi nebija pamatoti ar pierādījumiem, tāpēc tie tika uzskatīti par tikai spekulatīviem. Eksportētājs nav pamatojis, kā pagaidu nepārvaramas varas apstākļu paziņošana attiecībā uz konkrētu ražojuma veidu vai iepriekšēja Savienības ražotāju pret konkurenci vērsta rīcība varētu likt apšaubīt vai neņemt vērā vispārējo interesi noteikt tirdzniecības aizsardzības pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus epoksīdsveķu nozarē. Tāpēc Nan Ya apgalvojumi tika noraidīti.

(178)

Atbildot uz izpausto pagaidu informāciju, nesaistītais importētājs De Monchy, kas izplata Nan Ya sveķus, atkārtoja iebildumu pret antidempinga maksājumiem, kas ieviesti importam no Taivānas. Importētājs uzskata, ka pasākumu izraisītie Nan Ya veiktās piegādes ierobežojumi varētu negatīvi ietekmēt galalietotājus, paaugstināt gatavo ražojumu cenu līmeni un to dēļ varētu arī sarukt importētāja uzņēmējdarbība un tikt samazināts personāls.

(179)

Turklāt pēc pagaidu informācijas izpaušanas vēl viens nesaistīts importētājs, kas importē sveķus no Taivānas uzņēmuma Nan Ya un tajā pašā laikā ir arī to lietotājs (QR Polymers), aicināja pārskatīt pagaidu konstatējumus. QR Polymers apgalvoja, ka pretēji tam, ko Komisija provizoriski secinājusi pagaidu regulas 389. apsvērumā, uzņēmuma peļņas līmenis nebija tāds, kā norādījusi Komisija, epoksīdsveķu izmaksu daļa uzņēmuma kopējās izmaksās nav neliela un alternatīvu piegādes avotu nav vai arī tie nav gatavi piegādāt epoksīdsveķus tādā daudzumā, kāds QR Polymers būs vajadzīgs. Pēc galīgās informācijas izpaušanas QR atkārtoja savu apgalvojumu, piebilstot, ka uzņēmums Komisijai bija sniedzis detalizētus kvantitatīvus datus par saviem finanšu rādītājiem, saviem pirkumiem, importa daļu savos pirkumos un saviem pārdošanas apjomiem. QR Polymers uzskata, ka Komisijas rīcībā bija visi QR Polymers stāvokļa novērtēšanai nepieciešamie dati. QR arī uzsvēra, ka uzņēmumam QR Polymers nodarītais kaitējums skars visu piegādes ķēdi, un iesniedza Komisijai apliecinošas vēstules no QR Polymers klienta, piegādātāja, pārstrādes līgumražotāja un viena sava izplatītāja.

(180)

Pirmkārt, tā kā ne De Monchy, ne QR Polymers neaizpildīja īpašu Komisijas anketu, kurā būtu norādījuši pārbaudāmus datus, ar ko būtu skaitliski izteikta šo maksājumu ietekme uz šiem uzņēmumiem, izvirzītie apgalvojumi ir tikai spekulatīvi un tos nevar novērtēt pēc būtības. QR Polymers nepierādīja, ka tas būtu nerentabls, un nepamatoja apgalvojumus, ka tas nevarētu pārorientēties uz citiem piegādātājiem Nan Ya vietā, ne arī to, kā uzņēmumam Nan Ya noteiktais 11 % maksājums ietekmētu tā darbības rezultātus. Turklāt QR Polymers veido tikai nelielu daļu no Savienības epoksīdsveķu ražošanas nozares un tā stāvoklis nevarētu mainīt Savienības interešu analīzi un vispārējos secinājumus, ko Komisija izdarījusi pagaidu konstatējumos vai šajā regulā. Turklāt vēstulēs, kas iesniegtas, lai pamatotu tā argumentus, ir paustas tikai vispārīgas bažas par ietekmi, kāda varētu būt pret Nan Ya vērstajiem antidempinga pasākumiem, un tās tika iesniegtas tikai konfidenciālā veidā. Katrā ziņā šādi vispārīgi apgalvojumi nevarēja padarīt nederīgu Savienības interešu analīzi, ko Komisija veikusi šajā lietā. Turklāt jāatgādina, ka QR Polymers nesniedza pietiekamus pierādījumus par to, kāpēc tam būtu jāpiemēro īpašs individualizēts režīms (sk. 189. un 190. apsvērumu). Otrkārt, kā izklāstīts pagaidu regulas 393. apsvērumā, pasākumiem, visticamāk, būs tikai nenozīmīga ietekme (ja vispār būs kāda ietekme) uz importētājiem, jo tie varēs turpināt importēt epoksīdsveķus par taisnīgām cenām no attiecīgajām valstīm (un to eksportētājiem, piemēram, Nan Ya) vai no citām trešām valstīm. Lai gan antidempinga pasākumi varētu izraisīt epoksīdsveķu cenas pieaugumu un negatīvi ietekmēt importētājus un lietotājus, kā izklāstīts pagaidu regulas 391. apsvērumā, tiek prognozēts, ka maksājumu dēļ cenas pieaugs tikai nedaudz. Turklāt jebkāda cenu korekcija būtu tikai godīgas tirdzniecības atjaunošanas izpausme situācijā, kad importa par dempinga cenām radītā lejupvērstā spiediena dēļ ir samazinājušās Savienības ražošanas nozares cenas. Tāpēc ieinteresēto personu apgalvojumi tiek noraidīti.

(181)

Papildus tam De Monchy atbildē uz izpausto pagaidu informāciju uzstāja, ka daudzām vecākām ražotnēm Savienībā ir nepieciešami ievērojami uzturēšanas darbi un tas var izraisīt piegādes kavējumus vai ražojuma trūkumu galalietotājiem. Kā izklāstīts pagaidu regulas 387. apsvērumā, papildus pietiekamajai jaudai, ko nodrošina Savienības ražotāji un attiecīgās valstis (no kurām ražojums var tikt importēts Savienībā par taisnīgām cenām), epoksīdsveķus uz Savienību eksportē arī citas lielas valstis, piemēram, Indija, Koreja vai Šveice. Turklāt De Monchy nesniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka Savienības ražotāji nevarētu apmierināt Savienības lietotāju pieprasījumu. Tāpēc De Monchy apgalvojums tiek noraidīts. Pēc galīgās informācijas izpaušanas QR Polymers apgalvoja, ka Westlake izsludinātie nepārvaramas varas apstākļi attiecībā uz bisfenola F izgatavošanu un tas, ka Westlake ir pārtraucis ECH izgatavošanu, ir piemērs, kas liecina, ka pasākumu noteikšana pasliktinās, nevis uzlabos epoksīdsveķu izgatavošanas situāciju Eiropā. QR Polymers apgalvojums tika noraidīts, tāpēc ka tas, ka viens no Savienības ražotājiem uz laiku ir izsludinājis nepārvaramas varas apstākļus attiecībā uz vienu no ražojuma veidiem vai pārtraucis ražot augšupēju izejvielu, nevar būtiski ietekmēt piegādes situāciju Savienībā, īpaši ņemot vērā, ka piegādes veic citi Savienības ražotāji (piemēram, Olin) vai tās notiek no attiecīgajām valstīm (piemēram, Taivānas vai Taizemes) par taisnīgām cenām, vai no citām trešām valstīm. Gan QR Polymers, gan De Monchy, atsaucoties uz Westlake paziņojumu, kas tas 2025. gadā Nīderlandē slēdz šķidrā epoksīda ražotni, apgalvoja arī, ka epoksīdsveķu tirgus situācija Eiropā ir radikāli mainījusies un rezultātā gaidāms, ka tūlīt vairs nepietiks Eiropā ražotu epoksīdsveķu, ar ko apmierināt Savienības tirgus vajadzības. Šie importētāji uzskata, ka Westlake jaudas zaudējums Eiropā kompensējams ar importu no Taivānas un Komisijai būtu jāpārskata savs lēmums par importu no Taivānas, lai mazinātu kaitējumu Eiropas epoksīdsveķu tirgum. Tiek uzsvērts, ka pasākumu mērķis ir aizsargāt visas Savienības ražošanas nozares (kurā, kā izklāstīts pagaidu regulas 249. apsvērumā, ietilpst sešas ražotāju grupas), nevis tikai konkrēta uzņēmuma, piemēram, Westlake, likumīgās intereses. Vienas ražotnes slēgšana nevar padarīt nederīgu Komisijas secinājumu, ka piegādes situācija lietotājiem un importētājiem Savienībā nav apdraudēta, jo Savienībā ir saglabājusies ievērojama jauda un avoti, no kuriem var veikt piegādes par taisnīgām cenām, ir arī trešās valstīs, ieskaitot attiecīgās valstis. Turklāt paziņojumā par slēgšanu izpaužas tikai postošās sekas, ko imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm (to skaitā Taivānas) nesis vienam no Savienības epoksīdsveķu ražotājiem, un tas vēl pastiprina nepieciešamību noteikt pasākumus, lai aizsargātu nodarbinātību un ražošanu Savienībā. Tāpēc QR Polymers un De Monchy papildu argumenti ir noraidāmi.

(182)

Atbildot uz izpausto galīgo informāciju, Akzo Nobel lūdza Komisiju samazināt tā maksājuma apmēru, ko paredzēts noteikt uzņēmumam Chang Chun Plastics Co (“CCP”), vai nenoteikt tam nekādu maksājumu. Šis lietotājs uzskata, ka šāds maksājuma apmērs apdraudēs piegādes stabilitāti, mazinās ražošanas efektivitāti un vājinās Savienības pārklājumu ražošanas nozares konkurētspēju.

(183)

Pirmkārt, CCP antidempinga starpība nav pārmērīgi liela un neliegs Akzo Nobel turpināt iegādāties epoksīdsveķus no CCP par taisnīgām cenām. Turklāt Akzo Nobel ir pieejami vēl citi piegādes avoti Savienībā vai ārpus tās. Otrkārt, tiek izdarīta atsauce uz pagaidu regulas 380. apsvērumu, kurā attiecībā uz lietotājiem pārklājumu ražošanas nozarē (tai skaitā Akzo Nobel) konstatēts, ka i) tiem bija liels peļņas procents, ii) epoksīdsveķu izmaksu daļa to ražošanas izmaksās bija neliela un iii) to ieņēmumi no ražojumiem, kas satur epoksīdsveķus, ir nelieli, un tas vēl vairāk samazina vispārējo ietekmi, kāda pasākumiem būs uz pārklājumu ražošanas nozari. Tāpēc Akzo Nobel apgalvojums tika noraidīts kā nepamatots.

(184)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ERC apgalvoja, ka Komisija Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma rādītājus ir interpretējusi selektīvi. ERC uzskata, ka Komisija izvirza divus savstarpēji nesaderīgus apgalvojumus, kas abi nevar būt vienlaikus patiesi, proti, no vienas puses tā apgalvo, ka Savienības ražotāju ražošanas jaudas mazais izmantojums liecina par būtisku kaitējumu, bet no otras puses tā norāda, ka tā pati jauda pēc maksājumu ieviešanas būs uzticamas piegādes garantija.

(185)

Komisijas konstatējumi nav ne pretrunīgi, ne savstarpēji nesaderīgi. Proti, jaudas izmantojums ir viens no kaitējuma analīzē pārbaudītajiem rādītājiem. Tas, ka jaudas izmantojuma līmenis importa par dempinga cenām radītā spiediena dēļ ir zems, nav pretrunā konstatējumam, ka Savienībā ir pieejama pietiekama ražošanas jauda un ka pēc pasākumu noteikšanas piegāde lejupējām nozarēm, iespējams, pieaugs. Tāpēc ERC arguments tika noraidīts.

(186)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto un tā kā citas piezīmes netika saņemtas, Komisija apstiprināja savu pagaidu regulas 394. apsvērumā izklāstīto secinājumu, ka nav pārliecinošu iemeslu uzskatīt, ka pasākumu noteikšana Ķīnas, Taivānas un Taizemes izcelsmes epoksīdsveķu importam nav Savienības interesēs.

(187)

Tā kā attiecībā uz importu no Korejas nav konstatēts dempings, procedūra attiecībā uz Korejas izcelsmes importu tiek izbeigta.

(188)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un ievērojot pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(189)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas QR Polymers lūdza Komisiju attiecībā uz epoksīdsveķiem, ko QR Polymers importē no Nan Ya, piešķirt galapatēriņa atbrīvojumu no antidempinga pasākumu piemērošanas. QR atkārtoja savu prasību arī pēc galīgās informācijas izpaušanas, bet neuzrādīja nekādus jaunus pierādījumus.

(190)

QR Polymers savā lūgumā nepamatoja, uz kāda pamata un attiecībā uz kādu galapatēriņu no Nan Ya importēto epoksīdsveķu veidiem būtu jāpiemēro galapatēriņa atbrīvojums. Tāpēc QR Polymers prasība bija jānoraida.

(191)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

(192)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tātad tās atspoguļo situāciju, kāda šajā izmeklēšanā tika konstatēta attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tāpēc šīs maksājuma likmes piemēro tikai tāda izmeklējamā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko izgatavojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes, un uz to būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam importam”, kura izcelsme ir konkrētajā attiecīgajā valstī.

(193)

Ja uzņēmums pēc tam maina savu nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šis pieprasījums ir jāadresē Komisijai (27). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šī maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(194)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam importam”, kura izcelsme ir konkrētajā attiecīgajā valstī.

(195)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat būtu jāveic ierastās pārbaudes un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot attiecīgo maksājuma likmi.

(196)

Ja kādam no uzņēmumiem, kam noteiktas zemākas individuālās maksājuma likmes, būtiski palielinās eksporta apjoms, īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi varētu uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam noteikt valsts mēroga maksājumu.

(197)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu izpildi, antidempinga maksājums, kas noteikts visam pārējam konkrētās attiecīgās valsts izcelsmes importam, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(198)

Ķīnas Tautas Republikas ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka i) tas izmeklēšanas periodā nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību, ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas to ir darījis, un iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(199)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteiktajiem pagaidu antidempinga maksājumiem, būtu jāiekasē galīgi, nepārsniedzot šajā regulā noteikto līmeni.

(200)

Kā norādīts 1.2. iedaļā, Komisija noteica, ka izmeklējamā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(201)

Izmeklēšanas galīgajā posmā tika novērtēti reģistrācijas ietvaros savāktie dati. Komisija analizēja, vai ir izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji galīgo maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku.

(202)

Pamatojoties uz uzraudzības datiem, Komisija, kā noteikts pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā, analizēja, vai papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms ir turpinājis ievērojami augt. Šajā analīzē Komisija salīdzināja:

(203)

Neviens no četriem iepriekš minētajiem salīdzinājumiem neliecināja, ka imports būtu turpinājis ievērojami augt papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā.

(204)

Līdz ar to Komisija secināja, ka nosacījumi iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku nav izpildīti.

(205)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (28) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamo procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(206)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,