(1)

Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1379/2014 (2) Komisija noteica galīgo kompensācijas maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam un pēc antidempinga pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas grozīja sākotnējo antidempinga maksājumu, nosakot to vērtības diapazonā no 0 % līdz 19,9 %, un noteica papildu kompensācijas maksājumu diapazonā no 4,9 % līdz 10,3 %. Tāpēc kompensācijas un antidempinga pasākumi kopā bija diapazonā no 4,9 % līdz 30,2 %.

(2)

Pēc antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/724 (3) Komisija saglabāja šos pasākumus, kādi tie noteikti Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1379/2014.

(3)

Pēc kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/328 (4) Komisija saglabāja šos pasākumus, kādi tie noteikti Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1379/2014.

(4)

Pēc antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1452 (5) Komisija saglabāja šos pasākumus, kādi tie noteikti Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1379/2014.

(5)

Tāpēc kompensācijas un antidempinga pasākumi kopā bija diapazonā no 4,9 % līdz 30,2 %.

(6)

Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/870 (6) noteiktie pasākumi ir spēkā arī attiecībā uz Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importu. Maksājums, kas, pamatojoties uz subsidēšanas līmeni, noteikts dažu Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam, ir 13,1 %.

(7)

Komisija 2024. gada 30. augustā sāka to antidempinga pasākumu pilnu starpposma pārskatīšanu, kuri piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu.

(8)

Komisija 2025. gada 17. februārī sāka antidempinga procedūru attiecībā uz Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (8) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu.

(9)

Pamatojoties uz pamatregulas 19. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 30. augustā sāka daļēju starpposma pārskatīšanu, kura attiecās tikai uz kaitējumu, kas saistīts ar kompensācijas pasākumiem, kuri piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (9) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(10)

Komisija sāka šo pārskatīšanu, reaģējot uz pieprasījumu, ko 2024. gada 3. jūnijā iesniedza Glass Fibre Europe (“pieprasījuma iesniedzējs”). Pārskatīšanas pieprasījums tika iesniegts nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu Savienības ražošanas nozares vārdā pamatregulas 10. panta 6. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījumā bija ietverti pierādījumi par ilglaicīgām pārmaiņām Savienības nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanas nozares struktūrā, kā arī par būtisku kaitējumu, kas no tā izriet, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos importētājus, lietotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tās/tos piedalīties.

(12)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(13)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plānoja saglabāt galīgo kompensācijas maksājumu ĶTR izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam (“izpaustā galīgā informācija”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju. Piezīmes, ko pēc informācijas izpaušanas iesniedza Glass Fibre Europe un PROXIM, ir aplūkotas attiecīgajā iedaļā tālāk.

(14)

Personām, kuras to lūdza, tika arī sniegta iespēja tikt uzklausītām. Tomēr uzklausīšana netika pieprasīta, un netika lūgta uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izlasi izveidoja, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas apjomiem, ko veidoja trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms veidoja vairāk nekā 60 % no aplēstā kopējā ražošanas apjoma un vairāk nekā 69 % no līdzīgā izstrādājuma aplēstā kopējā pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Tika uzskatīts, ka izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(17)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(18)

Neviens nesaistītais importētājs nesniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(19)

Komisija tiešsaistē publicēja (10) anketas lietotājiem, nesaistītajiem importētājiem un Savienības ražotājiem.

(20)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no visiem trīs Savienības ražotāju izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(21)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu izrietošo kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 26. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus.

(22)

Izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(23)

Izstrādājums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir cirstās stikla šķiedras šķipsnas, kuru garums nepārsniedz 50 mm; stikla šķiedras grīstes, izņemot tādas stikla šķiedras grīstes, kas ir impregnētas un pārklātas un kam karsēšanas zudumi pārsniedz 3 % (noteikti pēc ISO standarta 1887), un no stikla šķiedras pavedieniem izgatavotas mašas, izņemot mašas no stikla vates (“pārskatāmais izstrādājums”), ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7019 11 00 , ex 7019 12 00 , 7019 14 00 un 7019 15 00 (Taric kodi 7019 12 00 22, 7019 12 00 25, 7019 12 00 26, 7019 12 00 39). KN un Taric kodi ir norādīti vienīgi informācijai, neskarot turpmākas izmaiņas tarifa klasifikācijā.

(24)

Pārskatāmais izstrādājums ir izejmateriāls, ko visbiežāk izmanto kompozītmateriālu ražošanā termoplastisko un termoreaktīvo sveķu stiegrojumam. Iegūtos kompozītmateriālus (ar stikla elementāršķiedru stiegrotu plastmasu) izmanto daudzās nozarēs – autobūvē, elektrotehniskajai rūpniecībā/elektronikai, vējģeneratoru spārniem, būvniecībā/celtniecībā, tvertņu/cauruļu ražošanā, patēriņa precēs, aviācijas/militārajā nozarē utt.

(25)

Attiecīgais izstrādājums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes izmeklējamais izstrādājums (“attiecīgais izstrādājums”).

(26)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem izstrādājumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

(27)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie izstrādājumi ir līdzīgi izstrādājumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(28)

Pēc informācijas izpaušanas Glass Fibre Europe iesniedza piezīmes par tā ražojuma tvērumu, uz kuru attiecas pasākumi.

(29)

Piezīmes tika saņemtas pēc termiņa, kas bija noteikts piezīmju iesniegšanai par izpausto galīgo informāciju. Turklāt jautājums par ražojuma tvērumu neietilpst šīs procedūras tvērumā, jo tā attiecas tikai uz kaitējuma un cēloņsakarības novērtēšanu.

(30)

Šo iemeslu dēļ Komisija iesniegto informāciju neņēma vērā un noraidīja pieprasījumu.

(31)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ilglaicīgās pārmaiņas attiecībā uz kaitējumu ir saistītas ar to, ka ievērojami mainījusies Savienības ražošanas nozares struktūra saistībā ar Ķīnas izcelsmes importa pieaugošo agresīvo spiedienu daudzumu un cenu ziņā, ko izraisījis Ķīnas nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanas jaudas pārpalikums.

(32)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka pastāvīgais jaudas pārpalikums Ķīnā apvienojumā ar agresīvu cenu noteikšanu ir ievērojami kavējis Savienības nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanas nozares izaugsmi. Savienības ražotājiem izdevies tikai nedaudz palielināt jaudu, optimizējot esošās iekārtas. Pēc papildu tirdzniecības pasākumu īstenošanas 2014. gadā Ķīnas eksports turpināja radīt spiedienu uz Savienības tirgu, izraisot vairāku ražotāju aiziešanu no tirgus. Sākotnējās izmeklēšanas periodā 2009. gadā Savienībā bija 11 nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražotāji. Līdz 2021. gadam, attiecīgā perioda sākumam, šis skaits bija samazinājies līdz 10. Proti, 2019. gadā P-D Glasseiden izbeidza ražošanu Vācijā. Vēlāk, 2023. gada jūlijā, nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanu pārtrauca Krosglass, lai pievērstos lejupējām darbībām. Turklāt NEG NL pasludināja bankrotu (11) galvenokārt tāpēc, ka palielinājās enerģijas izmaksas un samazinājās pieprasījums autobūves nozarē, kas bija tā stikla optiskās šķiedras izstrādājumu galvenais mērķa tirgus. Tādējādi šīs papildu slēgšanas rezultātā ražotāju skaits samazinājās līdz tikai astoņiem. Vienlaikus 2025. gadā nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanu izbeidza arī Electric Glass Fiber UK (12). Ņemot vērā, ka Apvienotā Karaliste kopš 2021. gada 1. janvāra vairs nav daļa no Eiropas Savienības, šis pavērsiens nemaina Savienības ražotāju skaitu, tomēr tas mazina reģionā pieejamo piedāvājumu un ir daļa no ilglaicīgām pārmaiņām, kas ietekmē Savienības tirgu.

(33)

Attiecībā uz ražošanas jaudas dinamiku, lai gan sākotnējā izmeklēšanā jauda Savienības tirgū tika novērtēta tikai izlasē iekļautajiem ražotājiem un to šajā sakarā nevar izmantot par atsauces punktu, 2021. gada kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanā Savienības ražošanas jauda 2019. gadā tika lēsta 770 642 t apmērā (13). Turpretī pašreizējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka jauda samazinājusies no 711 692 t 2021. gadā līdz 651 196 t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (par 9 %), t. i., tā bija aptuveni 10 % mazāka nekā 2015. gadā. Pat neņemot vērā Apvienotās Karalistes ražotāja rādītājus pēc Brexit, tika apstiprināts, ka ražošanas jaudai ir lejupejoša tendence.

(34)

Salīdzinot sākotnējā izmeklēšanā pieejamos datus, redzams, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nokritās no 737 818 t 2006. gadā līdz 520 064 t izmeklēšanas periodā un tajā pašā laikposmā tirgus daļa samazinājās no 75,1 % līdz 69,5 %. Turpretī pašreizējā izmeklēšanā konstatēts, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 337 898 t un tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 40 %. Tas liecina, ka Savienības pārdošanas apjoms tagad ir sasniedzis līmeni, kas ir ievērojami zemāks nekā 2000. gadu vidū, un vēl svarīgāk ir tas, ka tirgus daļa ir samazinājusies par aptuveni 30 procentpunktiem, kas liecina par Savienības ražošanas nozares stāvokļa ilgstošu pasliktināšanos.

(35)

Situāciju Savienības tirgū ir ietekmējusi arī tādu Ķīnas īpašumā esošu uzņēmumu izveide, kuri ražo nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumus trešās valstīs, piemēram, Ēģiptē un Bahreinā (14). Ņemot vērā subsidēto importu, kas rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un lai atjaunotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pēc uzņēmumu izveides Ēģiptē Komisija noteica kompensācijas maksājumus nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam no Ēģiptes (15). Turklāt papildus ir palielināta nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanas jauda Ēģiptē (16) un Bahreinā (17). Lai gan pret nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importu no ĶTR veikti pasākumi, Savienības ražošanas nozare joprojām bija pakļauta pastāvīgam spiedienam, ko radīja nerimtīgs negodīgi tirgotu nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu pieplūdums no arvien lielāka skaita trešo valstu, to vidū Ķīnas kontrolētām ražotnēm Bahreinā un Ēģiptē, tādējādi ievērojami palielinot šo valstu tirgus daļu Savienības tirgū. Komisija 2025. gada 17. februārī sāka antidempinga procedūru attiecībā uz Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importu (18).

(36)

Komisija arī konstatēja, ka Savienības enerģijas tirgos ir notikušas strukturālas pārmaiņas. Līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām enerģijas izmaksas bija samazinājušās salīdzinājumā ar 2022. gadā sasniegto augstāko punktu, tomēr tās saglabājās virs attiecīgā perioda sākumā dominējošā līmeņa. Komisija uzskatīja, ka ir maz ticams, ka gāzes cenas atgriezīsies vai stabilizēsies līmenī, kas tika novērots līdz 2021. gada vidum. Kopš minētā gada lielākā daļa dalībvalstu, kas iepriekš paļāvās uz dabasgāzes importu pa cauruļvadiem no Krievijas, ir pakāpeniski samazinājušas šādu atkarību. Pēc Krievijas nepamatotās militārās agresijas pret Ukrainu sākuma Savienība un tās dalībvalstis pastiprināja un paātrināja pasākumus, kuru mērķis ir dažādot energoapgādi un novērst atkarību no Krievijas gāzes. Šajā sakarā ir plānoti vai tiek būvēti vismaz 17 jauni LNG termināļi (19). Ņemot vērā LNG infrastruktūrai nepieciešamo investīciju apjomu un Savienības nepārprotamo apņemšanos izbeigt atkarību no Krievijas cauruļvadu gāzes (20), Komisija secināja, ka ir maz ticams, ka Savienība atgriezīsies pie gāzes iepirkšanas no Krievijas tādos apjomos un par tādām cenām, kādas bija pirms 2021. gada. Attiecīgi ir gaidāms, ka gāzes cenas ilgstoši saglabāsies lielākas nekā 2021. gada pirmajā pusgadā.

(37)

Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozare darbojas arvien stingrāku ar vidi un enerģētiku saistītu pienākumu kontekstā. Pieprasījuma iesniedzējs savā 2023. gada nostājas dokumentā brīdināja, ka Savienības nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražotāji saskaras ar pieaugošām darbības izmaksām, kas saistītas ar atbilstību vides un enerģijas prasībām (21). Šajā sakarā nesenais aprites cikla novērtējums, kas aptvēra aptuveni 95 % no stikla šķiedras audumu ražošanas apjoma Savienībā, parādīja, ka viena kilograma auduma ražošanas vidējā vidiskā pēda ir 2,2 kg CO2 emisiju un 39 MJ primārās enerģijas patēriņa (22). No 2015. gada līdz 2021. gadam nozares mēroga enerģijas patēriņš samazinājās par 8 % un siltumnīcefekta gāzu emisija – par 3 %. Šie skaitliskie rādītāji liecina, ka, lai gan ir panākts zināms progress, turpmākiem samazinājumiem būs vajadzīgi ievērojami papildu ieguldījumi. Turklāt Komisija konstatēja, ka Savienības tiesību akti vides aizsardzības jomā, to vidū Rūpniecisko emisiju direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (23), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1785 (24)), kā arī citi klimata un aprites ekonomikas pasākumi, kas ir daļa no Eiropas zaļā kursa, radīs papildu atbilstības nodrošināšanas izmaksas Savienības ražotājiem. Kopumā šie konstatējumi apstiprina, ka paredzams, ka turpmākajos gados Savienības ražošanas nozares vidiskās izmaksas pieaugs. Tas rada ilglaicīgas izmaiņas Savienības ražošanas nozares izmaksu struktūrā.

(38)

Komisija atgādina, ka attiecīgo izstrādājumu galvenokārt izmanto kā stiegrojuma materiālu kompozītmateriālu ražošanā. Vairāk nekā 95 % no stikla šķiedras pieprasījuma Savienībā ir saistīti ar šādiem stiegrojuma lietojumiem. Tomēr pēdējos gados Savienības kompozītmateriālu tirgus ir sarucis. Ar stikla šķiedru stiegrotas plastmasas ražošanas apjomi Eiropā 2022. gadā samazinājās par 9 % un 2023. gadā par vēl 8 % (25), tādējādi kopējais ražošanas apjoms 2024. gadā bija samazinājies līdz 2,4 milj. t – līmenim, kāds nebija pieredzēts kopš 2012. gada. Tajā pašā laikā globālā kompozītmateriālu ražošana 2023. gadā palielinājās par aptuveni 6 %, kas uzsver Savienības tirgus daļas samazināšanos. Šis samazinājums tieši ietekmē pieprasījumu pēc stikla šķiedras pamatformām, uz kurām attiecas šī pārskatīšana. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka Savienības kompozītmateriālu pieprasījuma samazināšanās apvienojumā ar ražošanas apjoma palielināšanos pasaulē un importa no trešām valstīm palielināšanos izraisīja ilglaicīgas pārmaiņas tirgus apstākļos.

(39)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas attiecībā uz Savienības ražošanas nozares un tirgus struktūru ir notikušas ilglaicīgas apstākļu pārmaiņas, kas uzskatāmas par ievērojamām apstākļu pārmaiņām pamatregulas 19. panta nozīmē.

(40)

Attiecīgā perioda sākumā līdzīgo izstrādājumu Savienībā ražoja desmit ražotāji, bet divi no tiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izbeidza ražošanu, kā minēts 32. apsvērumā. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(41)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 504 019 t. Komisija šo skaitlisko rādītāju noteica, pamatojoties uz pieejamo Glass Fibre Europe (“GFE”) sniegto informāciju par Savienības ražošanas nozari. Kā norādīts 16. apsvērumā, izlasē tika iekļautas triju Savienības ražotāju ražotnes, kas pārstāv 60 % no kopējā līdzīgā izstrādājuma ražošanas apjoma Savienībā.

(42)

Komisija patēriņu Savienībā noteica, balstoties uz i) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu brīvajā Savienības tirgū (pēc GFE sniegtajiem datiem) un ii) importu no trešām valstīm (pēc Eurostat (Comext) datiem).

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(43)

Attiecīgajā periodā nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu kopējais patēriņš ES tirgū palielinājās par 6 %. 2022. gadā novērotais pieaugums galvenokārt bija saistīts ar ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 pasākumu atcelšanas, kad lietotāji sāka veikt pasūtījumus, lai atjaunotu krājumus un atsāktu ražošanu. Tomēr 2023. gadā pieprasījums pēc nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu Savienībā mazinājās, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas atkal palielinājās par 2 %. Patēriņa samazinājums un vājā atgūšanās kas tam sekoja, skaidrojami ar pārmērīgi lieliem pasūtījumiem iepriekšējos gados un piesardzīgākiem patērētāju tēriņiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ekonomiskās situācijas dēļ.

(44)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(45)

Pat ar spēkā esošajiem pasākumiem importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājās par 51 %. Ņemot vērā patēriņa dinamiku, Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās no 6 % 2021. gadā līdz 10 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(46)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem. No ĶTR Savienībā ievestā importa vidējai cenai bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa cenas

(47)

Pārskatāmā izstrādājuma importa vidējā cena Savienībā 2022. gadā sākotnēji palielinājās par 22 % ārkārtēji augsto nosūtīšanas izmaksu dēļ pēc Covid-19 pasākumu atcelšanas. Pēc tam varēja novērot importa vidējās cenas ievērojamu samazinājumu. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa Savienībā vidējā cena bija par 28 % zemāka nekā 2021. gadā.

(48)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(49)

Izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja Taishan Fiberglass Inc. pārdošanas apjoms, uz kuru attiecās īpašs piegādes nolīgums ar Savienības ražotāju European Owens Corning Fiberglas SPRL, netika iekļauts cenu samazinājuma aprēķinos, jo attiecīgais izstrādājums – sārmizturīga stikla šķiedra, ko izmanto cementa stiprināšanai – netika ražots Savienībā. Izstrādājumu toties ražo tikai Ķīnā un Japānā saskaņā ar ilgtermiņa piegādes nolīgumu starp šiem diviem uzņēmumiem, kuri ražošanā izmanto European Owens Corning Fiberglas SPRL patentētās tehnoloģijas un izejresursus (piemēram, filjeras).

(50)

Salīdzinājums parādīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ĶTR izcelsmes pārskatāmā izstrādājuma imports Savienībā tika pārdots par cenām, kuras procentuāli bija par 16,64–30,68 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, pat ja ierēķina piemērojamos antidempinga un kompensācijas maksājumus.

(51)

Papildus cenu samazinājumam tika konstatēta arī ievērojama cenu apspiešana pamatregulas 8. panta 2. punkta nozīmē. Ievērojamā cenu spiediena dēļ, ko izraisīja Ķīnas ražotāju eksportētāju subsidētais imports par zemām cenām, Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nevarēja paaugstināt cenas atbilstoši ražošanas izmaksu dinamikai, vienlaikus cenšoties panākt samērīgu peļņas līmeni, kā izklāstīts 8. tabulā. Ievērojamo cenu apspiešanu apstiprināja arī 3. tabulā sniegtie dati.

(52)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(53)

Kā minēts 16. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(54)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, balstoties uz GFE sniegto informāciju. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem.

(55)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums, subsidēšanas apjoms un atgūšanās no iepriekšējās subsidēšanas.

(56)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(57)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(58)

Ražošanas apjoms 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu nedaudz palielinājās pēc Covid-19 pasākumu atvieglošanas, kas veicināja stabilāku ražošanu. Turklāt 2022. gadā vairāki izlasē iekļautie Savienības ražotāji palielināja ražošanas apjomu, lai uzkrātu gatavo izstrādājumu krājumus, kad tie plānoja krāšņu rekonstrukciju. Tomēr 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas apjoms ievērojami samazinājās, jo Savienības ražotāji pārdeva uzkrātos krājumus, savukārt Savienības ražošanas nozare saskārās ar pieprasījuma samazināšanos un nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importa pieaugumu no ĶTR par zemām cenām.

(59)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās un tika samazināta par 9 %. Kā skaidrots 32. apsvērumā, ražošanas jaudas samazinājums bija saistīts ar to, ka daži Savienības ražotāji izbeidza ražošanu, proti, Krosglass S.A. apturēja nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanu Polijā un tika sākta Electric Glass Fiber NL, B.V. bankrota procedūra. Turklāt pēc Brexit uzņēmums NEG UK tika izslēgts no Savienības ražošanas nozares, kas arī veicināja acīmredzamu jaudas samazināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskatīšanas izmeklēšanu.

(60)

Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 10 procentpunktiem, jo ražošanas apjoms samazinājās vairāk nekā ražošanas jauda.

(61)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū un tirgus daļa attiecīgajā periodā mainījās šādi:

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa brīvajā tirgū

(62)

Attiecīgajā periodā pārdošanas apjomam Savienības brīvajā tirgū un Savienības ražotāju tirgus daļai bija ievērojamas lejupejošas tendences, kas atspoguļoja pieprasījuma samazināšanos apvienojumā ar pieaugošo importu no ĶTR par zemām cenām. Vienlaikus, lai gan patēriņš brīvajā tirgū samazinājās par 6 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās vēl vairāk, tāpēc Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 45 % 2021. gadā līdz 40 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(63)

Apjomam ierobežotajā tirgū attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Apjoms ierobežotajā tirgū Savienībā un tirgus daļa

(64)

Savienības ražošanas nozares apjoms ierobežotajā tirgū (nodošana pašpatēriņam un pārdošana ierobežotajā tirgū Savienībā) Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %. No 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām pārdošanas apjomam gan brīvajā tirgū, gan ierobežotajā tirgū bija līdzīga tendence, tomēr pārdošanas apjoma samazinājums ierobežotajā tirgū bija par 7 procentpunktiem mazāks nekā brīvajā tirgū.

(65)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(66)

Attiecīgajā periodā attiecībā uz nodarbināto skaitu Savienības ražošanas nozarē sākotnēji bija vērojams pieaugums, bet pēc tam sekoja samazinājums. Sākotnējais pieaugums 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu atbilda ražošanas un pārdošanas apjoma pieaugumam pēc Covid-19 ierobežojumu atvieglošanas. Pēc tam Savienības ražošanas nozarei bija jāsamazina nodarbinātība, lai pielāgotos sarežģītajiem tirgus apstākļiem un saglabātu darbības efektivitāti, un, kā skaidrots 32. apsvērumā, daži Savienības ražotāji izbeidza nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanu pavisam.

(67)

Ražīgums no 2021. līdz 2023. gadam samazinājās no 190 t uz vienu nodarbināto līdz 166 t uz vienu nodarbināto, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas palielinājās līdz 187 t uz vienu nodarbināto pēc tam, kad ievērojami samazinājās nodarbinātība. Efektivitāte pieauga arī pēc tam, kad vairāki Savienības nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražotāji veica ieguldījumus krāsnīs.

(68)

Ņemot vērā importa no ĶTR apjomu un cenas, faktisko subsidēšanas starpību ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(69)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 6 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās vēl vairāk – par 16 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu pretstatā importa no attiecīgās valsts tirgus daļai, kas attiecīgajā periodā pieauga.

(70)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

(71)

Vidējās pārdošanas cenas 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājās, jo izlasē iekļautie Savienības ražotāji varēja novirzīt inflācijas izraisīto izmaksu pieaugumu uz klientiem pieprasījuma pieauguma dēļ. Vidējās pārdošanas cenas 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās, jo pasaulē bija zemāks tirgus pieprasījums un palielinājās ĶTR izcelsmes importa cenu spiediens.

(72)

Vienības ražošanas izmaksas no 2021. gada līdz 2023. gadam palielinājās par 26 % darbaspēka un izejvielu izmaksu pieauguma dēļ. Turklāt enerģijas izmaksas ir bijušas svārstīgas, būtiski ietekmējot nozares, kas ir ļoti atkarīgas no enerģijas. Vienības ražošanas izmaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās, bet saglabājās daudz augstākas par 2021. gada līmeni, pateicoties enerģijas cenu samazinājumam, uzlabotai energoefektivitātei un veiksmīgām izmaksu pārvaldības stratēģijām.

(73)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(74)

Vidējām darbaspēka izmaksām uz vienu nodarbināto bija pastāvīga augšupejoša tendence, attiecīgajā periodā kopumā pieaugot par 11 %. Pieaugumu galvenokārt noteica darba tirgus radītais spiediens, jo uzņēmumi paaugstināja algas, lai noturētu un piesaistītu nodarbinātos, ņemot vērā saspringtos darba tirgus apstākļus pēc Covid pandēmijas, kurus raksturoja augsta inflācija.

(75)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

(76)

Krājumu pieaugumu 2022. gadā sākotnēji noteica stratēģiska krājumu palielināšana, paredzot plānoto krāšņu rekonstrukciju. Tas atbilda agrākam periodam Covid-19 laikā, kad ievērojami pieauga pieprasījums un piegādes ķēdes problēmas mudināja Savienības ražotājus ražošanas vajadzību apmierināšanai pasūtīt pārāk daudz izejvielu. Pēc krāšņu rekonstrukcijas pabeigšanas krājumi samazinājās, jo izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izdevās izpārdot esošos krājumus.

(77)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(78)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā izstrādājuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Lai gan Savienības ražošanas nozare 2021. gadā cieta zaudējumus, rentabilitāte 2022. gadā palielinājās, jo izlasē iekļautie Savienības ražotāji vienības ražošanas izmaksu pieaugumu varēja novirzīt uz klientiem, pateicoties labvēlīgiem tirgus apstākļiem, kas saistīti ar augstu pieprasījumu un augstām nosūtīšanas izmaksām. Tomēr 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā rentabilitāte samazinājās izmaksu pieauguma dēļ, ko nevarēja kompensēt ar pārdošanas cenu pieaugumu, jo palielinājās importa apjomi no ĶTR, kura cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(79)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā palielinājās. Šie ieguldījumi galvenokārt attiecas uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju krāšņu rekonstrukciju, kuras mērķis bija nodrošināt iekārtu ilgmūžību. Šie ieguldījumi, kas plānoti ilgtermiņā, tika veikti nelabvēlīgos tirgus apstākļos, kuri dominēja 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(80)

Naudas plūsma no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ievērojami svārstījās, un to izraisīja svārstīgie tirgus apstākļi un dažu rūpnīcu specifiskie darbības ierobežojumi, jo tika atlikta krāšņu rekonstrukcija. Attiecīgajā periodā 2022. gads bija vienīgais gads, kurā visi izlasē iekļautie Savienības ražotāji guva ievērojamu peļņu, kas daļēji samazinājās, uzkrājot krājumus plānotajai krāšņu rekonstrukcijai, kas izraisīja pozitīvu naudas plūsmu. Neraugoties uz nopietniem zaudējumiem, 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā naudas plūsmas joprojām bija pozitīvas. Šo šķietami pretrunīgo situāciju, kas bija īpaši vērojama pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lielā mērā varēja skaidrot ar būtisko pozitīvās naudas plūsmas ietekmi, ko radīja 2022. gadā uzkrāto krājumu līmeņa samazināšana.

(81)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākums no ieguldījumiem mainījās atbilstoši rentabilitātei. Vispirms tas 2022. gadā palielinājās, bet 2023. gadā pasliktinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saruka vēl vairāk, kas apgrūtināja Savienības ražošanas nozares kapitāla piesaistīšanas un izaugsmes iespējas.

(82)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare bija rentabla tikai 2022. gadā, pēc tam tā atkal darbojās ar zaudējumiem. 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares zaudējumi sakrita ar importa pieaugumu no ĶTR par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām un ražošanas izmaksām.

(83)

Savienības ražošanas nozare 2022. gadā spēja paaugstināt cenu līmeni, lai panāktu rentabilitāti. Tomēr 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās atšķirība starp Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un importa no ĶTR cenām. Savienības cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 10 %, savukārt importa no ĶTR cenas tajā pašā periodā samazinājās par 28 %. Tādējādi pārskatāmā izstrādājuma importa no ĶTR cenu tendence bija pretēja Savienības ražošanas nozares tendencei. Rezultātā, lai gan Savienības ražošanas nozare bija spiesta pārdot ar zaudējumiem, no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tā zaudēja tirgus daļu importam no ĶTR.

(84)

Gandrīz visi kaitējuma rādītāji liecināja par vispārēju negatīvu tendenci visā attiecīgajā periodā. Ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem pasliktinājās atbilstoši pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazinājumam. Savienība 2022. gadā spēja zināmā mērā atgūties, jo pēc Covid-19 pasākumu atcelšanas palielinājās pieprasījums pēc nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumiem. Tomēr 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sakarā ar importa apjoma pieaugumu par pazeminātām cenām Savienības ražošanas nozares stāvoklis turpināja pasliktināties, par ko liecina tās zaudējumu palielināšanās.

(85)

Kā izklāstīts iepriekš, citi ekonomiskie rādītāji, piemēram, ienākums no ieguldījumiem, attiecīgajā periodā, izņemot 2022. gadu, bija negatīvi. Tas ietekmēja Savienības ražošanas nozares spēju pašfinansēt darbību un piesaistīt kapitālu, tādējādi kavējot tās izaugsmi un pat apdraudot tās izdzīvošanu vidējā termiņā un ilgtermiņā.

(86)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 4. punkta nozīmē.

(87)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu tika pārbaudīts, vai subsidētais imports no ĶTR ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav subsidētais imports no attiecīgās valsts, netiktu attiecināts uz subsidēto importu. Komisijas apsvērtie faktori bija imports no trešām valstīm, kas nav ĶTR, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izejvielu izmaksu un enerģijas izmaksu pieaugums Savienības ražošanas nozarē un pieprasījuma samazināšanās.

(89)

Komisija pārbaudīja importa apjoma no attiecīgās valsts dinamiku un tā ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, kā noteikts pamatregulas 8. panta 5. punktā.

(90)

Izmeklēšana parādīja, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga un kompensācijas pasākumiem un patēriņa samazināšanos, subsidētā importa apjoms no ĶTR, kura cena bija zemāka par Savienības ražošanas nozares cenām, attiecīgajā periodā palielinājās gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Par atsauces gadu izmantojot 2021. gadu, importa apjoms palielinājās par 51 %, savukārt ĶTR izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās no 6 % 2021. gadā līdz 10 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(91)

Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par pieciem procentpunktiem.

(92)

Subsidētā importa vidējās vienības cenas no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 28 % un bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas šajā pašā periodā.

(93)

Savienības ražošanas nozare 2022. gadā bija rentabla un pēc tam sāka ciest zaudējumus, kas sakrita ar importa no ĶTR cenu ievērojamo samazinājumu. Pat pēc pārdošanas cenas pazemināšanas 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt savu tirgus daļu. Cenas tika samazinātas uz rentabilitātes rēķina un izraisīja situāciju, kurā tika ciesti zaudējumi.

(94)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka subsidētā importa no ĶTR cenu līmenis būtiski negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli un tāpēc tam bija izšķiroša nozīme Savienības ražošanas nozarei nodarītajā būtiskajā kaitējumā.

(95)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar subsidētā importa no ĶTR palielināšanos. Tirgus sarukšanas apstākļos pieaugošā importa no ĶTR tirgus daļa kopā ar zemajām vidējām pārdošanas cenām negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares finanšu stāvokli. Lai gan Savienības ražošanas nozare 2022. gadā spēja atgūties, tā nespēja pietiekami palielināt pārdošanas cenas, lai pilnībā segtu augstākas ražošanas izmaksas, jo pieauga subsidētais nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu imports no ĶTR. Tādējādi Komisija secināja, ka importa no ĶTR pieaugums par zemākām cenām sakrita ar Savienības ražošanas nozares stāvokļa būtisku pasliktināšanos 2023. gadā, kas turpinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(96)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu pamatregulas 8. panta 5. punkta nozīmē izraisīja subsidētais imports no ĶTR.

(97)

Nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importa no trešām valstīm, izņemot ĶTR, izcelsme galvenokārt bija Ēģiptē, Malaizijā un Apvienotajā Karalistē.

(98)

Nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importa apjomam Savienībā no citām trešām valstīm, kā arī tā tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(99)

Importa no Malaizijas Savienībā tendence no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam liecināja par ievērojamu apjoma un tirgus daļas samazinājumu, kā arī cenu svārstībām. Importa apjoms strauji samazinājās no 136 086 t 2021. gadā līdz 76 909 t 2023. gadā, bet vēlāk pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz palielinājās līdz 84 827 t. Attiecīgi importa no Malaizijas tirgus daļa samazinājās no 15 % līdz 9 %, bet pēc tam nedaudz palielinājās līdz 10 %. Lai gan vidējā cena par tonnu sākotnēji 2022. gadā palielinājās par 32 %, 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija vērojams būtisks kritums.

(100)

Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importa apjomi un tirgus daļa saglabājās stabili ievērojamu cenu svārstību apstākļos, it īpaši salīdzinājumā ar Savienības vidējām cenām. Importa apjomi no Ēģiptes no 2021. līdz 2022. gadam nedaudz palielinājās par aptuveni 5 %, 2023. gadā samazinājās par aptuveni 10 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atgriezās tuvu sākotnējam līmenim, saglabājot nemainīgu 12 % tirgus daļu, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz palielinājās līdz 13 %. Ēģiptes cenas saglabājās zemākas gan par Savienības ražošanas nozares vidējām cenām, gan importa no Ķīnas cenām.

(101)

No 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importa apjoms no Apvienotās Karalistes Savienībā pieauga un ieņēma samērā stabila tirgus daļu. Importa apjomi no Apvienotās Karalistes no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās, bet 2023. gadā samazinājās par aptuveni 12 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vēl par 5 %. Tirgus daļa 2022. gadā palielinājās no 4 % līdz 6 % un saglabājās minētajā līmenī līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām. Vidējā cena par tonnu no Apvienotās Karalistes bija līdzīgā vai augstākā līmenī nekā Savienības ražošanas nozares vidējā cena un augstāka par importa no ĶTR cenu. Importa cenas no Apvienotās Karalistes vispirms no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās par 31 % un 2023. gadā turpināja pieaugt līdz 1 397 EUR, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās – līdz 1 273 EUR.

(102)

nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu imports no trešām valstīm, izņemot iepriekš norādītās, Savienībā attiecīgajā periodā apjoma ziņā samazinājās. Neraugoties uz 6 % kritumu, to tirgus daļa saglabājās samērā stabila – 20 %. Turklāt vidējās cenas no šīm valstīm bija augstākas nekā importa no ĶTR cenas.

(103)

Citu trešo valstu izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importa datu analīze rāda neviendabīgu ainu. Attiecīgajā periodā imports no Malaizijas absolūtā un relatīvā izteiksmē ievērojami samazinājās, bet tā cena bija zemāka par Savienības ražošanas nozares cenām. Imports no Ēģiptes saglabājās stabils, bet arī tā cena bija zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējām cenām. Lai gan imports no Apvienotās Karalistes palielinājās, 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas nonāca Savienībā par augstākām cenām. Importa apjomi no citām iepriekš neminētām trešām valstīm attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās absolūtā un relatīvā izteiksmē. Tā cenu līmenis 2023. gadā un PIP pārsniedza Savienības ražošanas nozares cenu līmeni. Kopumā nebija ievērojama importa no trešām valstīm, kas gan attiecīgajā periodā, gan konkrēti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā būtu palielinājušas savu tirgus daļu par cenām, kas zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(104)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no citām trešām valstīm nemazināja cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un subsidēto importu no ĶTR.

(105)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(106)

Kopš 2021. gada Savienības ražošanas nozares eksports pakāpeniski palielinājās, lai gan joprojām bija mazs salīdzinājumā ar kopējo pārdošanas apjomu. Šo eksportu lielā mērā veidoja izstrādājumi ar augstākām tehniskajām specifikācijām, kas tos pasargāja no tiešas cenu konkurences. Tādējādi Savienība par šiem nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumiem starptautiskajos tirgos varēja prasīt augstākas cenas nekā Savienības tirgū. Tas atspoguļoja stratēģisko fokusu uz nišas tirgiem ārvalstīs.

(107)

Tāpēc eksporta pārdošanas apjoma pieaugums nemazināja cēloņsakarību starp subsidēto importu no attiecīgās valsts un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Gluži pretēji, eksporta pārdošana ļāva Savienības ražošanas nozarei uzlabot tās vispārējo finansiālo stāvokli, pateicoties palielinātajam pārdošanas apjomam un sasniegtajam cenu līmenim, kas bija augstāks nekā Savienības tirgū.

(108)

Savienības ražošanas nozares enerģijas vidējai cenai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

14. tabula

Enerģijas un izejvielu cenas Savienībā

(109)

Enerģijas cenu tendence Savienībā attiecīgajā periodā liecināja par ievērojamu svārstīgumu un pakāpenisku stabilizēšanos. Straujo pieaugumu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu saasināja ģeopolitiskās spriedzes sekas, kas ietekmēja energoapgādi, galvenokārt Krievijas nepamatotā un neprovocētā agresijas kara pret Ukrainu dēļ. Enerģijas cenu ārkārtējais kāpums būtiski ietekmēja izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksas. Līdz 2023. gadam enerģijas cenas samazinājās.

(110)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka galveno izejvielu izmaksas 2022. gadā ievērojami palielinājās, veicinot vienības pārdošanas cenas ievērojamu pieaugumu, jo Savienības ražošanas nozare varēja novirzīt šīs izmaksas uz klientiem. Savukārt, lai gan izejvielu izmaksas 2023. gadā turpināja palielināties, vienības pārdošanas cena samazinājās, jo Savienības ražošanas nozare nespēja novirzīt šīs papildu izmaksas uz klientiem. Lai gan izejvielu izmaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās salīdzinājumā ar 2023. un 2022. gadā novērotajām izmaksām, Savienības tirgus cenas nokritās vēl vairāk, jo Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt vai palielināt savas cenas subsidētā importa no Ķīnas cenu spiediena dēļ.

(111)

Tādējādi Komisija secināja, ka enerģijas cenu un izejvielu izmaksu dinamika nemazināja cēloņsakarību starp subsidēto importu un Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos.

(112)

Kā norādīts 62. un 64. apsvērumā, pārdošanas apjomiem gan brīvajā, gan ierobežotajā tirgū attiecīgajā periodā bija līdzīga tendence, tikai pārdošana ierobežotajā tirgū samazinājās lēnāk, proti, par 7 procentpunktiem. Tāpēc pārdošanu ierobežotajā tirgū nevarēja uzskatīt par faktoru, kas mazināja cēloņsakarību starp subsidēto importu un tā ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(113)

Lai gan pieprasījums nedaudz samazinājās, kā paskaidrots 43. apsvērumā, imports no Ķīnas palielināja tirgus daļu no 6 % 2021. gadā līdz 10 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa samazinājās. Turklāt izmeklēšanā konstatēja arī cenu samazinājumu un cenu apspiešanu importa no Ķīnas dēļ.

(114)

Tādējādi Komisija secināja, ka pieprasījuma samazināšanās nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos.

(115)

Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopumā pasliktinājās. Šie negatīvie apstākļi bija raksturīgi laikā, kad palielinājās tā nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importa no ĶTR tirgus daļa, kurš tika veikts par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un izmaksām, lai gan tika piemēroti antidempinga un kompensācijas maksājumi.

(116)

Tika analizēti arī citi faktori, kas būtu varējuši radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šajā ziņā tika konstatēts, ka imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, enerģijas cenu pieaugums, dinamika ierobežotajā tirgū un pieprasījuma samazināšanās nemazināja cēloņsakarību starp subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(117)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisīja subsidētais imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kā skaidrots 32. apsvērumā, divi Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nelabvēlīgu tirgus apstākļu dēļ pilnībā izbeidza nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanu.

(118)

Pasākumu grozīšana ļautu Savienības ražošanas nozarei saglabāt un/vai atgūt tirgus daļu, palielināt ražošanu un jaudas izmantojumu, paaugstināt cenas, lai segtu ražošanas izmaksas, un sasniegt tādu rentabilitātes līmeni, kāds būtu gaidāms normālos konkurences apstākļos. Pamatojoties uz to, Savienības ražošanas nozarei būtu jāatjauno ilgtspējīga situācija, kas tai ļautu veikt turpmākus ieguldījumus.

(119)

Pasākumu saglabāšana tādā pašā līmenī, visticamāk, izraisītu turpmāku tirgus daļas zaudēšanu un rentabilitātes pasliktināšanos, kura 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kļuva negatīva. Tas varētu izraisīt ražotņu turpmāku slēgšanu un darbinieku atlaišanu, tādējādi apdraudot Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju.

(120)

Tāpēc Komisija secināja, ka nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam no ĶTR noteikto kompensācijas pasākumu grozīšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(121)

Neviens nesaistītais importētājs šajā izmeklēšanā nepieteicās un nesadarbojās, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem.

(122)

Izmeklēšanas laikā pieteicās tikai divi lietotāji – Amiblu Holding GmbH un F.S. Fehrer Automotive GmbH, un tie sniedza ļoti nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija pieprasīja attiecīgajām personām sniegt trūkstošo informāciju, tomēr tās noteiktajā termiņā šo pieprasījumu neizpildīja.

(123)

Pēc procedūras sākšanas cits lietotājs, PROXIM, izteica iebildumus pret pasākumu iespējamo grozīšanu. PROXIM apgalvoja, ka daudzi lietotāji nezināja par izmeklēšanu, kas liedza tiem noteiktajā termiņā iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem.

(124)

Tomēr Komisija veica visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi pieprasījumā minētie zināmie lietotāji un nesaistītie importētāji tiek pienācīgi informēti. Turklāt paziņojums par procedūras sākšanu tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī, informējot visas ieinteresētās personas par izmeklēšanu. Lietotājiem un importētājiem paredzētās anketas tika publicētas arī lietas tīmekļa vietnē (26).

(125)

Informācijā, ko sniedza lietotāji Tolnatext Fonalfeldolgozo es Müszakiszovet-gyàrto Bt. (“Tolnatext”) un Dr. Günther Kast GmbH & Co., kuri pieder pie KAST grupas, tie apgalvoja, ka papildu tirdzniecības pasākumu īstenošana negatīvi ietekmētu piegādes ķēdes efektivitāti. Tolnatext sniegtā informācija liecina – lai gan Savienības ražotāji ir aizsargāti ar spēkā esošajiem pasākumiem, tie nav palielinājuši jaudu, lai apgādātu Savienības tirgu ar nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumiem, kas pienācīgi apmierinātu lietotāju pieprasījumu. Turklāt tie norādīja, ka Savienībā netiek ražotas konkrētas grīstes (piemēram, grīstes ar zemu blīvumu) un ka dažos gadījumos Savienības ražotāju ražotās grīstes neatbilst lietotāju pieprasītajām tehniskajām specifikācijām, kas padara lietotājus ārkārtīgi atkarīgus no konkrēto izstrādājumu pieejamības no alternatīviem avotiem. Visbeidzot, lietotājus Savienībā negatīvi ietekmēja ĶTR eksporta nodokļa atlaides samazināšana un dažu Savienības ražotāju arvien vairāk koncentrētais oligopols.

(126)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šie apgalvojumi nav pamatoti. Kā uzsvērts iepriekšējos apsvērumos, Savienības ražošanas nozare ir veikusi būtiskus ieguldījumus, neraugoties uz sarežģītajiem tirgus apstākļiem. Tomēr turpmākai jaudas palielināšanai ir vajadzīgas ilgtermiņa kapitāla saistības, kuru pamatā ir vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšana, kuros konkurētspējīgi ražotāji var paredzēt taisnīgu peļņu no ieguldījumiem. Savienības ražošanas nozare saskārās arī ar negodīgu importu no citām valstīm, piemēram, Ēģiptes, un sarežģītiem tirgus apstākļiem, to vidū Covid-19 ietekmi.

(127)

Nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumi lielā mērā ir standartizēti izstrādājumi. Lai gan ir dažādas atšķirības izskatā un iespējamas atšķirības galalietojumos, visiem dažādajiem nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu veidiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tos galvenokārt izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem. Tādējādi nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu lietotāji var mainīt piegādes avotus, jo ārpus ĶTR ir pieejami alternatīvi piegādes avoti, to vidū ir Malaizija, Ēģipte, Apvienotā Karaliste un citi avoti. Turklāt Savienības ražošanas nozarei ir jauda, spēja un tehnoloģija, lai ražotu daudzus nepieciešamos veidus, piemēram, grīstes ar zemu blīvumu. Savienības ražošanas nozare ir veikusi ieguldījumus inovācijās un konsekventi sadarbojusies ar lejupējām nozarēm pētniecības un izstrādes centienos, lai efektīvi pielāgotu izstrādājumus.

(128)

Pat pēc ĶTR eksporta nodokļa atlaides samazināšanas 2024. gada novembrī Savienības tirgū vēl aizvien ienāca lieli importa apjomi. Tas liecināja, ka atlaižu maiņa vien būtiski neietekmē tirgus dinamiku. Tika analizētas bažas par tirgus koncentrāciju. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka kopumā regulatīvās iestādes rūpīgi pārbauda apvienošanās un pārņemšanas darījumus, lai novērstu pret konkurenci vērstu rīcību. Tomēr šādi jautājumi neietilpst šīs tirdzniecības izmeklēšanas darbības jomā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(129)

Lietotājs OPTIPLAN GmbH iesniedza piezīmes; tomēr tās tika saņemtas pēc paziņojumā par procedūras sākšanu norādītā termiņa, proti, paziņojumā noteikts, ka visām ieinteresētajām personām jāiesniedz savs viedoklis, informācija un apstiprinoši pierādījumi 37 dienu laikā pēc paziņojuma publicēšanas.

(130)

Pēc informācijas izpaušanas PROXIM apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā stikla šķiedras stiegrojuma Savienības lietotāju situāciju un argumentus. Tas apgalvoja, ka lietotāji atrodas ievērojami sarežģītākā konkurences stāvoklī nekā Savienības ražotāji, jo īpaši vertikāli integrētie. PROXIM apgalvoja arī, ka Komisija nav sniegusi pienācīgu palīdzību lietotājiem, lai tiem atvieglotu reālu dalību izmeklēšanā, un rezultātā viņu bažas netika pienācīgi atspoguļotas konstatējumos.

(131)

Komisija atgādināja, ka visi zināmie lietotāji un nesaistītie importētāji, kas norādīti pieprasījumā, tika pienācīgi informēti par pārskatīšanas sākšanu. Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, lietotājiem un importētājiem paredzētās anketas tika darītas pieejamas tiešsaistē, un visas personas tika aicinātas sniegt piezīmes un pieprasīt uzklausīšanu. Vairāki lietotāji, tostarp PROXIM, tik tiešām iesniedza informāciju, un personām, kas pieprasīja uzklausīšanu, tika dota šāda iespēja. Tāpēc Komisija secināja, ka lietotājiem tika dotas visas iespējas piedalīties un viņu argumenti tika ņemti vērā saskaņā ar procedūras prasībām.

(132)

PROXIM apgalvoja arī, ka publiski pieejama informācija liecina, ka Ķīnas Tautas Republikas valdība konkrētām nemetālu minerālu produktu kategorijām, tostarp pozīcijām, kas potenciāli varētu attiekties uz nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumiem, 2024. gada beigās samazinājusi eksporta nodokļa atlaižu līmeni no 13 % līdz 9 %. Tas uzskata, ka šāds pavērsiens reāli samazinājis subsidēšanas līmeni Ķīnas Tautas Republikā un tas bija jāņem vērā, nosakot kompensācijas pasākumu līmeni.

(133)

Attiecībā uz atsauci uz ĶTR eksporta nodokļa atlaižu samazināšanu 2024. gada beigās Komisija norādīja, ka pat pēc atlaides samazināšanas Savienības tirgū no ĶTR turpināja ienākt lieli subsidēta importa apjomi. Kā noskaidrots izmeklēšanā, atlaižu izmaiņas būtiski nemainīja dinamiku tirgū, kur vēl aizvien bija raksturīgi tas, ka ar importu no Ķīnas tika realizēts ievērojams cenu samazinājums un cenu apspiešana. Turklāt atlaide tika mainīta pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, tāpēc šajā procedūrā to nevarēja ņemt vērā subsidēšanas līmeņa noteikšanā.

(134)

PROXIM bez tam apgalvoja, ka pašreizējais pasākumu līmenis var kaitēt lejupējām nozarēm Savienībā, palielinot to izmaksas salīdzinājumā ar konkurentiem ārpus Savienības. Jo īpaši, tas norādīja uz risku, ka varētu mazināties Savienības lietotāju konkurētspēja un būtu iespējama lejupējo darbību pārvietošana ārpus Savienības. Tāpēc PROXIM lūdza Komisiju nodrošināt līdzsvarotāku pieeju starp Savienības ražotāju aizsardzību un Savienības lietotāju interesēm, lai izvairītos no nesamērīga kaitējuma Savienības lietotājiem.

(135)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka pasākumi palielinātu lietotāju izmaksas un samazinātu to konkurētspēju salīdzinājumā ar tirgus dalībniekiem ārpus Savienības, Komisija konstatēja, ka ir gaidāmā izmaksu ietekme būs ierobežota, ņemot vērā stikla šķiedras stiegrojuma pieticīgo īpatsvaru kopējās ražošanas izmaksās un alternatīvu piegādes avotu pieejamību. Komisija secināja, ka pasākumi būtiski neietekmēs Savienības lietotāju konkurētspēju un neizraisīs lejupējo darbību pārvietošanu. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(136)

Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju un tā kā lietotāji un importētāji nesniedza jēgpilnu atbildi, nebija pierādījumu, kas būtu pretrunā secinājumam, ka ir paredzams, ka pasākumu negatīvā ietekme uz nesaistītajiem importētājiem un lietotājiem būs ierobežota un neatsvērs pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražotājiem.

(137)

Uzņēmumi, kas piegādā epoksīdsveķus Savienības ražošanas nozarei, – Olin Epoxy & Chemicals International (ASV), Westlake Epoxy BV (NL) un Spolek pro chemickou a hutní výrobu, akciová společnost (CZ) – pauda atbalstu pasākumu īstenošanai. Tie uzsvēra, ka ir svarīgi, lai visi šīs vērtības ķēdes galvenie komponenti un materiāli atrastos Savienībā, lai nodrošinātu noturību stratēģiskajās nozarēs. Tie arī apgalvoja, ka šādas klātbūtnes saglabāšana stiprinās piegādes ķēdi un uzlabos Savienības spēju ieviest inovācijas un efektīvi reaģēt uz tirgus prasībām.

(138)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas liecinātu, ka nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam no ĶTR noteikto kompensācijas pasākumu grozīšana nebūtu Savienības interesēs.

(139)

Kā secināts 86. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums. Tādējādi pašreizējais pasākumu līmenis vairs nav pietiekams, lai novērstu subsidēšanu, kas rada kaitējumu.

(140)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, kompensācijas pasākumi būtu jāsaglabā un jāgroza, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisa subsidētais imports.

(141)

Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, pārskatīšanas mērķis ir noteikt kaitējuma līmeni. Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare varētu iegūt mērķa peļņu, pārdodot izstrādājumus par mērķa cenu pamatregulas 12. panta 1.a punkta un 12. panta 1.b punkta nozīmē.

(142)

Saskaņā ar pamatregulas 12. panta 1.a punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(143)

Attiecībā uz rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no ĶTR, Komisija aplūkoja izlasē iekļauto Savienības ražotāju 10 gadu laikā gūto peļņu. Tika norādīts, ka imports no Ķīnas pastāvēja Savienības tirgū visus 10 gadus, tāpēc nebija iespējams noteikt peļņas procentu, pamatojoties uz kādu no šiem gadiem pirms importa no ĶTR palielināšanās. Turklāt tika konstatēts, ka 2022. gadu lielā mērā ietekmēja ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19, un tas nešķita piemērots mērķa peļņas noteikšanai. Tāpēc par piemērotu tika uzskatīts 2016. gads, jo tas bija pēdējais gads, kad Savienības ražošanas nozare darbojās normālos tirgus apstākļos pēc antidempinga un kompensācijas pasākumu noteikšanas 2014. gadā. Savienības ražošanas nozares peļņa 2016. gadā bija 12,28 %, savukārt imports no ĶTR veidoja 8 % no Savienības patēriņa (27).

(144)

Savienības ražošanas nozare sniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos tās ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja šo informāciju pārbaudes apmeklējumos uz vietas, pārbaudot uzņēmuma iekšējo uzskaiti saistībā ar ieguldījumu plāniem, vadības lēmumiem un finanšu pārskatiem. Tika konstatēts, ka Savienības nozares apgalvojumi ir pamatoti. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem, kurus iesniedza Savienības ražošanas nozare un pārbaudīja Komisija, un faktiskajiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem attiecīgajā periodā. Pamatojoties uz pārbaudīto informāciju par ieguldījumiem, kurus attiecīgajā periodā nevarēja īstenot, mērķa peļņas procents tika palielināts no 0,26 % līdz 1,99 % atkarībā no izlasē iekļautajiem ražotājiem.

(145)

Tādējādi mērķa peļņa, kas tika noteikta šajā izmeklēšanā un saskaņā ar pamatregulas 12. panta 1.a punktu, bija robežās no 12,54 % līdz 14,27 % atkarībā no situācijas, kas konstatēta katrā no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(146)

Pamatojoties uz to, Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīgā izstrādājuma cenu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piemērojot attiecīgos mērķa peļņas procentus.

(147)

Saskaņā ar pamatregulas 12. panta 1.b punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un to protokoliem un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas termiņā. Pamatojoties uz iesniegto informāciju, ko pamatoja uzņēmumu ziņošanas rīki un prognozes, Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija papildu izmaksu par atbilstību šādām konvencijām.

(148)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, izlasē iekļauto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto izmeklēšanas perioda importa cenu, izņemot antidempinga un kompensācijas maksājumus, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienības tirgū pārdotā līdzīgā izstrādājuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(149)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju augsto sadarbības līmeni antidempinga pasākumu pilnajā starpposma pārskatīšanā, kaitējuma novēršanas līmenis “visu pārējo uzņēmumu” maksājumam tika noteikts līmenī, kas atbilst vislielākajam maksājumam, kurš jāpiemēro izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuri sadarbojās. “Visu pārējo uzņēmumu” līmeni piemēros tiem uzņēmumiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās.

(150)

Chongqing Polycomp International Corporation bija vienīgais ražotājs eksportētājs, kas pieteicās atlases laikā un netika iekļauts izlasē. Tā kaitējuma novēršanas līmenis ir noteikts kā vidējā svērtā likme, kas noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās.

(151)

Pēc informācijas izpaušanas Glass Fibre Europe norādīja konkrētas pārrakstīšanās kļūdas kaitējuma starpības aprēķinā. Izskatījusi šīs piezīmes, Komisija konstatēja un laboja kļūdas aprēķinos, un rezultātā tika koriģēta kaitējuma starpība, kas tika izpausta Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās.

(152)

Sākotnējā izmeklēšanā uzņēmumam Jiangsu noteiktais kaitējuma novēršanas līmenis bija zemāks par tā subsīdijas starpību un tā kompensācijas maksājums tika noteikts kaitējuma novēršanas līmenī. Šajā izmeklēšanā noteiktie kaitējuma novēršanas līmeņi ir augstāki nekā subsīdijas starpības, kas sākotnējā izmeklēšanā noteiktas visiem uzņēmumiem, arī Jiangsu. Lai to atspoguļotu, uzņēmumam Jiangsu noteiktais kompensācijas maksājuma līmenis būtu jāgroza, nosakot to sākotnējā izmeklēšanā noteiktās subsīdijas starpības līmenī.

(153)

Šī antisubsidēšanas pārskatīšanas izmeklēšana, kura attiecas tikai uz kaitējumu, tika veikta vienlaikus ar atsevišķu pilnīgu antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanu (sk. 7. apsvērumu). Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 2. punktu un lai izvairītos no divkāršas pieskaitīšanas, Komisija vispirms nosaka galīgo kompensācijas maksājumu atbilstoši sākotnējā izmeklēšanā noteiktajam galīgā subsidēšanas apjoma līmenim un pēc tam nosaka atlikušo galīgo antidempinga maksājumu, kas atbilst attiecīgajai dempinga starpībai, no kuras atskaitīts kompensācijas maksājuma apjoms.

(154)

Tā kā Komisija samazina konstatēto dempinga starpību par visu Ķīnas Tautas Republikā konstatēto subsidēšanas apjomu, tad nav jautājuma par divkāršo pieskaitīšanu pamatregulas 24. panta 1. punkta nozīmē.

(155)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā kompensācijas maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(156)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Īstenošanas regulā (ES) 2021/328 noteiktais kompensācijas maksājumu līmenis ir jāgroza.

(157)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1037 25. panta 1. punktu,