(1)

Direktīvas 2003/99/EK 8. panta 2. punktā noteikts, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde pārtikas izraisītus uzliesmojumus izmeklē sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK (2) ir atbildīgas par nopietnu pārrobežu apdraudējumu cilvēku veselībai un to seku novēršanu. Minētais lēmums tika atcelts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (3), kas vēlāk tika atcelts un aizstāts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2371 (4). Minētās izmeklēšanas mērķis ir sniegt datus par epidemioloģisko profilu, potenciāli skartajiem pārtikas produktiem, iespējamiem uzliesmojumu cēloņiem, kā arī ietvert pietiekamus epidemioloģiskos un mikrobioloģiskos pētījumus.

(2)

Efektivitāte un starpnozaru sadarbība starp sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma iestādēm šādās izmeklēšanās ir būtiska, lai ierobežotu uzliesmojuma ietekmi uz sabiedrības veselību un līdz minimumam samazinātu tādu ietekmi uz ekonomiku, kas saistīta ar nedrošas vai potenciāli nedrošas pārtikas atsaukšanu un izņemšanu no apgrozības. Šim nolūkam nepieciešams ātri un uzticami identificēt gan partijas un sērijas vai sūtījumus, kuros ir kontaminēta pārtika, gan uzliesmojuma cēloni.

(3)

Vesela genoma sekvencēšana (WGS) ir mūsdienīgs mikrobioloģiskos pētījumos lietots molekulārais analītiskais paņēmiens, kas ievērojami atvieglo mikroorganismu kopu ātru identificēšanu, tā atbalstot epidemioloģiskos pētījumus. Tas ļauj izveidot saikni starp pārtikas patogēnu izolātiem, kas uzliesmojuma izmeklēšanas laikā iegūti no cilvēkiem, pārtikas produktiem, dzīvniekiem, dzīvnieku barības un saistītās vides.

(4)

Lai būtiski atvieglotu pārtikas izraisītu uzliesmojumu izmeklēšanu un šo uzliesmojumu avotu savlaicīgu atklāšanu, dalībvalstīm būtu jāvāc Salmonella enterica, Listeria monocytogenes, Escherichia coli, Campylobacter jejuni un Campylobacter coli izolāti, kas iegūti no pārtikas, dzīvnieku, barības un saistītiem vides paraugiem, kuri ņemti pie pārtikas un barības apritē iesaistītiem uzņēmējiem un oficiālo kontroļu laikā, ja vien šie izolāti ir saistīti ar pārtikas izraisītu uzliesmojumu vai ja ir aizdomas, ka tie ir saistīti ar pārtikas izraisītu uzliesmojumu. Dalībvalstīm būtu arī jāsekvencē vesels šo izolātu genoms.

(5)

WGS rezultāti, kas iegūti par šo patogēnu izolātiem no pārtikas, dzīvniekiem, dzīvnieku barības un saistītās vides, dalībvalstīm būtu jānosūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”), kura kopā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) ir izstrādājusi kopīgu sistēmu “Viena veselība”. Kopīgajā sistēmā “Viena veselība” Iestāde saskaņā ar šo regulu ievāktu patogēnu izolātu WGS rezultātus var salīdzināt ar cilvēka izcelsmes izolātu WGS rezultātiem, kuri ECDC paziņoti saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2371 13. panta 3. punkta d) apakšpunktu. Izmantots kopā ar epidemioloģiskās izmeklēšanas datiem, šāds salīdzinājums ļauj identificēt uzliesmojuma avotu un skartos sūtījumus. Nosūtot WGS rezultātus EFSA iestādei, būtu jāiekļauj saistīti papildu dati, kas ir būtiski pārtikas izraisītu uzliesmojumu izmeklēšanai.

(6)

Lai nodrošinātu vajadzīgās tehniskās lietojumprogrammas un finanšu līdzekļus, ir lietderīgi dot dalībvalstīm un Iestādei pietiekami daudz laika, kurā pielāgoties jaunajām prasībām par tādu izolātu ievākšanu, kas iegūti no pārtikas, dzīvnieku, barības un saistītiem vides paraugiem, šo izolātu WGS un saistīto datu nosūtīšanu. Tāpēc šīs regulas prasības būtu jāsāk piemērot 18 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,