C_202603215LV.000101.fmx.xml

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS

(2026. gada 24. aprīlis),

ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu

(ESRK/2026/2)

(C/2026/3215)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (1) un jo īpaši tā IX pielikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (2) un jo īpaši tās 3. pantu un 16.–18. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (3), un jo īpaši tās VII sadaļas 4. nodaļas I iedaļu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmumu ESRK/2011/1 (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (4), un jo īpaši tā 18.–20. pantu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu saskaņotus un efektīvus makrouzraudzības politikas pasākumus, ir svarīgi papildināt Savienības tiesību aktos paredzēto atzīšanu ar brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu.

(2)

Regulējuma brīvprātīgai makrouzraudzības politikas pasākumu savstarpējai atzīšanai, kurš noteikts Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumā ESRK/2015/2 (5), mērķis ir nodrošināt, ka visi uz riska darījumu pamata noteiktie makrouzraudzības politikas pasākumi, kas aktivizēti vienā dalībvalstī, tiek savstarpēji atzīti citās dalībvalstīs.

(3)

Austrijas Finanšu tirgus uzraudzības iestāde (Finanzmarktaufsicht; FMA), kas darbojas kā norīkotā iestāde Direktīvas 2013/36/ES 133. panta 9. punkta vajadzībām, 2026. gada 20. martā paziņoja Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) par savu nodomu veikt pastāvošās sektora sistēmiskā riska rezerves (sectoral systemic risk buffer; sSyRB) līmeņa izmaiņas visiem attiecīgajiem riska darījumiem ar būvniecības un nekustamā īpašuma sektora nefinanšu sabiedrībām Austrijā, kas identificētas, pamatojoties uz to saimnieciskās darbības statistisko klasifikāciju, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1893/2006 (6), izņemot mājokļu apvienības ar ierobežotu peļņu. Pasākums tiks īstenots divos posmos, proti, attiecīgo riska darījumu sSyRB normas sākotnējs palielinājums par 2 %, kas būs spēkā no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam, kam sekos palielinājums līdz 3,5 % no 2027. gada 1. jūlija.

(4)	FMA paziņojumā arī tika lūgts ESRK ieteikt sSyRB normas savstarpēju atzīšanu konsolidētā, subkonsolidētā un individuālā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 134. panta 5. Punktu, ņemot vērā Austrijā piemērotos sSyRB normas līmeņus.

(5)

ESRK Ieteikumā ESRK/2015/2 ieteikts, ka attiecīgajai iestādei, kas aktivizē makrouzraudzības politikas pasākumu, iesniedzot ESRK savstarpējas atzīšanas lūgumu, būtu jāierosina būtiskuma robežvērtība, zem kuras atsevišķa finanšu pakalpojumu sniedzēja pakļautību identificētajam makrouzraudzības riskam jurisdikcijā, kurā aktivizējošā iestāde piemēro makrouzraudzības politikas pasākumu, var uzskatīt par nebūtisku. ESRK vajadzības gadījumā var ierosināt noteikt atšķirīgu robežvērtību. Iestādei specifiska būtiskuma robežvērtība sSyRB savstarpējai atzīšanai noteikta 100 milj. EUR apmērā, un tā būtu jāpiemēro konsolidēti, subkonsolidēti un individuāli.

(6)

Citu dalībvalstu iestāžu aktivizēto makroprudenciālo kapitāla prasību savstarpēja atzīšana konsolidēti, subkonsolidēti un individuāli neatkarīgi no tā, vai attiecīgie riska darījumi tiek turēti ar meitasuzņēmumu vai filiāļu starpniecību vai izriet no tiešas pārrobežu kreditēšanas, ierobežo kapitāla pārnesi un regulējuma arbitrāžu, novērš sistēmiskos riskus un tādējādi veicina makroprudenciālās politikas vispārējo efektivitāti. Tas tiek panākts, nodrošinot, ka palielinātie riski tiek novērsti ne tikai dalībvalstī, kas ieviesusi sSyRB, bet arī citās dalībvalstīs, kurās banku grupas pakļautas šiem paaugstinātajiem riskiem. Tāpēc atzīšanai vajadzētu būt vērstai arī uz to, lai nodrošinātu, ka banku grupas, kas pakļautas šiem sistēmiskajiem riskiem, ir pietiekami noturīgas. Tāpēc makroprudenciālās kapitāla prasības, kas izriet no lēmuma atzīt citu dalībvalstu makroprudenciālās politikas pasākumus, parasti būtu jāpiemēro konsolidēti, subkonsolidēti un individuāli.

(7)	Lai atzītu Austrijas sSyRB normu, kā to lūgusi FMA, attiecīgās citu dalībvalstu kompetentās un/vai norīkotās iestādes var noteikt sSyRB normu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. panta 4. punktu un 134. panta 1. punktu.

(8)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Ieteikums ESRK/2015/2,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

GROZĪJUMI

Ieteikumu ESRK/2015/2 groza šādi:

ar šādu pasākumu aizstāj 1. iedaļas C ieteikuma 1. punkta pasākumu attiecībā uz Austriju:

“—

Sektora sistēmiskā riska rezerve 1 % apmērā visiem attiecīgajiem riska darījumiem ar būvniecības un nekustamā īpašuma sektoru nefinanšu sabiedrībām Austrijā, kas identificētas saskaņā ar saimnieciskās darbības statistisko klasifikāciju Savienībā (NACE), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1893/2006 (*1), izņemot riska darījumus ar mājokļu apvienībām ar ierobežotu peļņu, kas piemērojama līdz 2026. gada 30. jūnijam;

—

sektora sistēmiskā riska rezerve 2 % apmērā visiem attiecīgajiem riska darījumiem ar būvniecības un nekustamā īpašuma sektoru nefinanšu sabiedrībām Austrijā, kas identificētas saskaņā ar saimnieciskās darbības statistisko klasifikāciju Savienībā (NACE), kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1893/2006, izņemot riska darījumus ar mājokļu apvienībām ar ierobežotu peļņu, kas piemērojama no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam;

—

sektora sistēmiskā riska rezerve 3,5 % apmērā visiem attiecīgajiem riska darījumiem ar būvniecības un nekustamā īpašuma sektoru nefinanšu sabiedrībām Austrijā, kas identificētas saskaņā ar saimnieciskās darbības statistisko klasifikāciju Savienībā (NACE), kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1893/2006, izņemot riska darījumus ar mājokļu apvienībām ar ierobežotu peļņu, kas piemērojama no 2027. gada 1. jūlija.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1893/oj).”;"

() Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1893/oj).”;

pielikumu groza saskaņā ar šī ieteikuma pielikumu.

Frankfurtē pie Mainas, 2026. gada 24. aprīlī

ESRK Valdes vārdā –

ESRK sekretariāta vadītājs

Francesco MAZZAFERRO

(1) OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/1994/1/oj.

(2) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/1092/oj.

(3) OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2013/36/oj.

(4) OV C 58, 24.2.2011., 4. lpp.

(5) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2015/2 (2015. gada 15. decembris) par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu (OV C 97, 12.3.2016., 9. lpp).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1893/oj).

PIELIKUMS

Ieteikuma ESRB/2015/2 pielikumu groza šādi:

ar šādu pasākumu aizstāj pasākumu attiecībā uz Austriju:

“—

sektora sistēmiskā riska rezerve 1 % apmērā visiem attiecīgajiem riska darījumiem ar būvniecības un nekustamā īpašuma sektoru nefinanšu sabiedrībām Austrijā, kas identificētas saskaņā ar saimnieciskās darbības statistisko klasifikāciju Savienībā (NACE), kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1893/2006, izņemot riska darījumus ar mājokļu apvienībām ar ierobežotu peļņu, kas piemērojama līdz 2026. gada 30. jūnijam;

—

ar šādu punktu attiecībā uz Austriju aizstāj iedaļas “I. Pasākumu apraksts” 1. punktu:

“1.

Austrijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu, nosaka sektora sistēmiskā riska rezerves normu 3,5 % apmērā, ievērojot pakāpeniskas ieviešanas grafiku, kā izklāstīts 1. iedaļas C ieteikuma 1. punktā, visiem attiecīgajiem riska darījumiem ar būvniecības un nekustamā īpašuma sektoru nefinanšu sabiedrībām Austrijā, kas identificētas saskaņā ar saimnieciskās darbības statistisko klasifikāciju Savienībā (NACE), kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1893/2006, izņemot mājokļu apvienības ar ierobežotu peļņu.”;

ar šādiem punktiem attiecībā uz Austriju aizstāj iedaļas “II. Savstarpēja atzīšana” 2. un 3. punktu:

“2.

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts konsolidēti, subkonsolidēti un individuāli veikt Austrijas pasākuma savstarpēju atzīšanu attiecībā uz visiem attiecīgajiem riska darījumiem Austrijā saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 134. panta 1. punktu. Pasākums tām būtu jāpiemēro visiem attiecīgajiem tādu nefinanšu sabiedrību riska darījumiem, kuras veic šādas konkrētas saimnieciskās darbības: “Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība”, kas klasificēta ar NACE kodu F 41, “Specializētie būvdarbi”, kas klasificēti ar NACE kodu F 43, un “Operācijas ar nekustamo īpašumu”, kas klasificētas ar NACE kodu M 68, izņemot riska darījumus ar mājokļu apvienībām ar ierobežotu peļņu.

Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam, t. sk. pieņemot lēmumu par uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kas noteikti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas IV iedaļā. Savstarpējas atzīšanas pasākumu īstenošanai piemēro standarta trīs mēnešu pārejas periodu pēc Ieteikuma ESRK/2026/2 publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”;

ar šādu 6. punktu attiecībā uz Austriju papildina iedaļu “II. Būtiskuma robežvērtība”:

“6.

Lai gan dati, ar kuru palīdzību nosaka, vai attiecīgie riska darījumi pārsniedz būtiskuma robežvērtību, nav tieši pieejami saskaņotajās Savienības mēroga pārskatu veidnēs (kas ietver ar komerciālo nekustamo īpašumu saistītus riska darījumus kopā ar citiem riska darījumiem ar tādiem pašiem NACE kodiem), iestādes tiek aicinātas kā pirmo atsauces vērtību ņemt vērā visus riska darījumus ar Austrijas uzņēmumiem, kas klasificēti ar NACE kodiem F un M, kuri pieejami saskaņotajās finanšu pārskatu veidnēs. Ja šī vērtība kādai iestādei pārsniedz būtiskuma robežvērtību, tiek ieteikts izmantot alternatīvus datu avotus un/vai sazināties ar iestādēm, kuru riska darījumi pārsniedz pirmo atsauces vērtību, lai izlemtu, vai pasākums būtu savstarpēji jāatzīst.”.