02013D0328 — LV — 01.01.2017 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (2013. gada 25. jūnijs), ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu dažām bentiskajām un pelaģiskajām zvejniecībām Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā (OV L 175, 27.6.2013., 61. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/10 (2017. gada 5. janvāris), |
L 3 |
34 |
6.1.2017 |
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2013. gada 25. jūnijs),
ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu dažām bentiskajām un pelaģiskajām zvejniecībām Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā
(2013/328/ES)
I
NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Ar šo lēmumu izveido vienotu īpašu kontroles un inspekcijas programmu mencas, jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecībām Savienības ūdeņos ICES IIIa un IV zonā un dažām makreles, siļķes, stavridu, putasu, argentīnu, brētliņas, tūbīšu un Esmarka mencas, un mencas, pikšas, merlanga, saidas, Norvēģijas omāra, jūrasmēles, jūras zeltplekstes, heka, ziemeļu garneles zvejniecībām Savienības ūdeņos ICES IIIa un IV zonā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā (“attiecīgie apgabali”).
2. pants
Darbības joma
1. Īpašā kontroles un inspekcijas programma jo īpaši aptver šādas darbības:
a) attiecīgajos apgabalos veiktas zvejas darbības Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 1. punkta nozīmē; un
b) ar zveju saistītas darbības, tostarp zvejas produktu svēršanu, apstrādi, tirdzniecību, transportēšanu un glabāšanu.
1.a Īpašo kontroles un inspekcijas programmu piemēro:
a) Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1395/2014 ( 1 ) pielikumā noteiktajām zvejniecībām;
b) Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2440 ( 2 ) pielikumā noteiktajām zvejniecībām;
c) Regulas (EK) Nr. 1342/2008 un (EK) Nr. 676/2007 aptvertajiem krājumiem.
2. Īpašo kontroles un inspekcijas programmu piemēro līdz 2018. gada 31. decembrim.
3. Īpašo kontroles un inspekcijas programmu īsteno Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Īrija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija (turpmāk “attiecīgās dalībvalstis”).
II
NODAĻA
MĒRĶI, PRIORITĀTES, PROCEDŪRAS UN KRITĒRIJI
3. pants
Mērķi
1. Īpašā kontroles un inspekcijas programma nodrošina to saglabāšanas un kontroles pasākumu vienādu un efektīvu īstenošanu, kurus piemēro 2. panta 1.a punktā minētajām zvejniecībām un krājumiem.
2. Kontroles un inspekcijas darbības, ko veic saskaņā ar īpašo kontroles un inspekcijas programmu, ir jo īpaši vērstas uz atbilstības nodrošināšanu šādiem noteikumiem:
a) zvejas iespēju pārvaldība un jebkādi konkrēti ar to saistīti nosacījumi, tostarp kvotu izmantošanas un piepūles režīma uzraudzība attiecīgajos apgabalos;
b) ziņošanas pienākumi, kas piemērojami zvejas darbībām, jo īpaši reģistrētās un paziņotās informācijas uzticamība;
c) pienākums izkraut visas tādu sugu nozvejas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 ( 3 ), un izmetumu samazināšanas pasākumi, kas noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 ( 4 ) IIIa sadaļā.
4. pants
Prioritātes
1. Pamatojoties uz riska pārvaldības stratēģiju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 18. punktam un Īstenošanas regulas (ES) No 404/2011 98. pantam, attiecīgās dalībvalstis veic kontroles un inspekcijas darbības attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic zvejas kuģi, un ar zveju saistītām darbībām, ko veic citi operatori.
2. Katru zvejas kuģi, zvejas kuģu grupu, zvejas rīku kategoriju, operatoru un/vai ar zveju saistītu darbību attiecībā uz katru 2. panta 1.a punktā minēto zvejniecību un krājumu kontrolē un inspicē atbilstoši prioritātes līmenim, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu.
3. Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka prioritātes līmeni, pamatojoties uz tā riska novērtējuma rezultātiem, kas veikts saskaņā ar 5. pantā noteiktajām procedūrām.
5. pants
Ar riska novērtēšanu saistītās procedūras
1. Ar 1. pantā uzskaitītajiem krājumiem un apgabaliem saistīto risku attiecīgās dalībvalstis novērtē pēc metodikas, kas izstrādāta sadarbībā ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA).
2. Riska novērtēšanas metodika, kas minēta 1. punktā, paredz, ka attiecīgā dalībvalsts:
a) pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un izmantojot visu pieejamo un attiecīgo informāciju, ņem vērā to, cik liela ir neatbilstības varbūtība un kādas ir iespējamās sekas, ja tā tiktu pieļauta;
b) pamatojoties uz atgadīšanās biežumu (bieži, vidēji bieži, reti, nekad) un iespējamajām sekām (nopietnas, ievērojamas, pieņemamas, nebūtiskas), novērtē riska pakāpi katrā zvejniecībā un krājumā, apgabalā un gada laikā. Paredzamo risku atkarībā no tā pakāpes apzīmē kā “ļoti zemu”, “zemu”, “vidēju”, “augstu” vai “ļoti augstu”.
3. Attiecīgās dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina savu kuģu sarakstu, tajā norādot vismaz augsta un ļoti augsta riska kuģus. Atbilstošajās kopīgas resursu izmantošanas plānu kampaņās izmanto jaunāko sarakstu, kurā kuģi sagrupēti pa riska pakāpēm.
4. Ja tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kura nav attiecīga dalībvalsts, vai trešās valsts zvejas kuģis darbojas 1. pantā minētajā apgabalā vai apgabalos, tam piedēvē riska pakāpi saskaņā ar 2. punktu. Ja nav citas informācijas un ja kuģa karoga valsts iestādes saskaņā ar 9. pantu neiesniedz tāda riska novērtējuma rezultātus, kuru tās veikušas saskaņā ar 4. panta 2. punktu un šā panta 3. punktu un kura iznākumā kuģim piedēvējams cits riska līmenis, kuģi uzskata par ļoti augsta riska zvejas kuģi.
6. pants
Riska pārvaldības stratēģija
1. Uz riska novērtējuma pamata katra attiecīgā dalībvalsts nosaka riska pārvaldības stratēģiju, kas vērsta uz atbilstības nodrošināšanu. Šāda stratēģija aptver piemērotu un izmaksu ziņā lietderīgu kontroles instrumentu un inspekcijas līdzekļu noteikšanu, aprakstu un piešķiršanu, ņemot vērā katra riska būtību un novērtēto pakāpi un mērķa kritēriju sasniegšanu.
2. Šā panta 1. punktā minēto riska pārvaldības stratēģiju koordinē reģionālā līmenī, izmantojot kopīgas resursu izmantošanas plānu, kā definēts Regulas (EK) Nr. 768/2005 2. panta c) punktā.
7. pants
Saikne ar kopīgas resursu izmantošanas plānu procedūrām
1. Kopīgas resursu izmantošanas plāna ietvaros katra attiecīgā dalībvalsts vajadzības gadījumā nosūta EFCA saskaņā ar 5. panta 2. punktu veiktā riska novērtējuma rezultātus un jo īpaši sarakstu ar novērtētajām riska pakāpēm un atbilstošajiem inspicēšanas mērķiem.
2. Attiecīgā gadījumā 1. punktā minēto riska pakāpju un mērķu sarakstus atjaunina, izmantojot informāciju, kas ievākta kopīgās inspekcijas un pārraudzības darbībās. EFCA tiek informēta uzreiz pēc katra atjauninājuma pabeigšanas.
3. EFCA izmanto no attiecīgajām dalībvalstīm saņemto informāciju, lai koordinētu riska pārvaldības stratēģiju reģionālā līmenī saskaņā ar 6. panta 2. punktu.
8. pants
Mērķa kritēriji
1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 I pielikumā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 ( 5 ) 9. panta 1. punktā noteiktos mērķa kritērijus, augsta un ļoti augsta riska zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem attiecībā uz 2. panta 1.a punkta c) apakšpunktā minētajiem krājumiem piemēro II pielikumā noteiktos mērķa kritērijus.
2. Augsta un ļoti augsta riska zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem attiecībā uz 2. panta 1.a punkta a) un b) apakšpunktā minētajām zvejniecībām piemēro II pielikumā noteiktos mērķa kritērijus.
3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis kā alternatīvu var piemērot atšķirīgus mērķa kritērijus, kas atspoguļo labāku atbilstību noteikumiem, ar nosacījumu, ka:
a) detalizēta zvejas darbību vai ar zveju saistītu darbību un ar noteikumu izpildi saistītu elementu analīze pamato vajadzību noteikt mērķa kritērijus, kas atspoguļo labāku atbilstību noteikumiem;
b) kritēriji, kas atspoguļo labāku atbilstību noteikumiem, ir paziņoti Komisijai un tā 90 dienu laikā neiebilst pret tiem, kritēriji ir nediskriminējoši un neietekmē mērķus, prioritātes un uz risku balstītas procedūras, kas noteiktas īpašajā kontroles un inspekcijas programmā.
4. Visus mērķa kritērijus izvērtē ik gadu, pamatojoties uz 13. panta 1. punktā minētajiem novērtēšanas ziņojumiem, un vajadzības gadījumā atbilstoši pārskata 13. panta 4. punktā minētās novērtēšanas ietvaros.
5. Attiecīgā gadījumā šajā pantā minētos mērķa kritērijus īsteno ar kopīgas resursu izmantošanas plānu.
III
NODAĻA
ĪSTENOŠANA
9. pants
Sadarbība starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm
1. Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas īpašās kontroles un inspekcijas programmas īstenošanā.
2. Vajadzības gadījumā visas pārējās dalībvalstis sadarbojas ar attiecīgajām dalībvalstīm.
3. Dalībvalstis var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, lai īstenotu īpašo kontroles un inspekcijas programmu.
10. pants
Kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības
1. Lai palielinātu savu valsts zivsaimniecības kontroles sistēmu efektivitāti, attiecīgās dalībvalstis veic kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības ūdeņos, kas ir to jurisdikcijā, un – attiecīgā gadījumā – to teritorijā. Attiecīgā gadījumā šādas darbības veic Regulas (EK) Nr. 768/2005 9. panta 1. punktā minēto kopīgas resursu izmantošanas plānu ietvaros.
2. Kopīgu inspekcijas un pārraudzības darbību veikšanai katra attiecīgā dalībvalsts:
a) nodrošina to, ka citu attiecīgo dalībvalstu amatpersonas uzaicina piedalīties kopīgās inspekcijas un pārraudzības darbībās;
b) nosaka kopīgas operatīvās procedūras, ko piemēro pārraudzības kuģiem un lidaparātiem;
c) vajadzības gadījumā izraugās kontaktpunktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 80. panta 5. punktā.
3. Kopīgajās inspekcijas un pārraudzības darbībās var piedalīties amatpersonas un Savienības inspektori.
11. pants
Datu apmaiņa
1. Lai īstenotu īpašo kontroles un inspekcijas programmu, katra attiecīgā dalībvalsts nodrošina tiešu elektronisku Regulas (EK) Nr. 1224/2009 111. pantā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 XII pielikumā minēto datu apmaiņu ar pārējām attiecīgajām dalībvalstīm un EFCA.
2. Šā panta 1. punktā minētie dati attiecas uz zvejas darbībām vai ar zveju saistītām darbībām, kas veiktas apgabalā vai apgabalos, kuros piemēro īpašo kontroles un inspekcijas programmu.
12. pants
Informācija
1. Kamēr nav pilnībā īstenota Regulas (EK) Nr. 1224/2009 XII sadaļas III nodaļa, katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar šā lēmuma III pielikumā sniegto formātu elektroniski pēc katra kalendārā gada līdz 31. janvārim paziņo Komisijai un EFCA šādu informāciju par iepriekšējo gadu:
a) katras iepriekšējā gadā veiktās kontroles un/vai inspekcijas darbības identifikācija, datums un veids;
b) katra tā zvejas kuģa (Savienības flotes reģistra numurs), transportlīdzekļa un/vai operatora (uzņēmuma nosaukums) identifikācija, kam piemēro kontroli un/vai inspekciju;
c) vajadzības gadījumā – inspicētā zvejas rīka veids; un
d) ja konstatēts viens vai vairāki smagi pārkāpumi:
i) smagā pārkāpuma veids;
ii) pašreizējais stāvoklis attiecībā uz turpmākajām darbībām pēc smagā pārkāpuma konstatēšanas (piemēram, lieta tiek izmeklēta, tiek izskatīta, iesniegta pārsūdzība); un
iii) noteiktās sankcijas pēc smagā pārkāpuma konstatēšanas: naudassoda apmērs, konfiscēto zivju un/vai zvejas rīka vērtība, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 126. panta 1. punktu piešķirtie punkti un/vai cita veida sankcijas.
2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju paziņo saistībā ar katru kontroli un/vai inspekciju un turpina iekļaut un atjaunināt katrā ziņojumā, līdz darbības ir pabeigtas saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem. Ja pēc smaga pārkāpuma konstatēšanas netiek veiktas nekādas darbības, pievieno paskaidrojumu.
13. pants
Novērtēšana
1. Katra attiecīgā dalībvalsts līdz tā gada 31. martam, kas seko attiecīgajam kalendāra gadam, Komisijai un EFCA nosūta novērtēšanas ziņojumu par to kontroles un inspekcijas darbību efektivitāti, kas veiktas saskaņā ar šo īpašo kontroles un inspekcijas programmu.
2. Šā panta 1. punktā minētajā novērtēšanas ziņojumā iekļauj vismaz to informāciju, kas uzskaitīta IV pielikumā. Attiecīgās dalībvalstis novērtēšanas ziņojumā var iekļaut arī citus pasākumus, piemēram, apmācības vai informatīvas sanāksmes, kas paredzētas, lai uzlabotu zvejas kuģu un citu operatoru atbilstību noteikumiem.
3. EFCA, sagatavojot gada novērtējumu par Regulas (EK) Nr. 768/2005 14. pantā minēto kopīgas resursu izmantošanas plānu efektivitāti, ņem vērā 1. punktā minētos novērtēšanas ziņojumus.
4. Komisija reizi gadā rīko Zvejniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi, lai, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem novērtēšanas ziņojumiem, novērtētu īpašās kontroles un inspekcijas programmas piemērotību, atbilstību un efektivitāti un tās vispārējo ietekmi uz zvejas kuģu un citu operatoru atbilstību noteikumiem. Attiecīgi var pārskatīt II pielikumā minētos mērķa kritērijus.
14. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
▼M1 —————
II PIELIKUMS
BENTISKAJĀM SUGĀM NOTEIKTIE MĒRĶA KRITĒRIJI
1. Jūrā veiktu inspekciju (attiecīgā gadījumā arī novērošanas no gaisa) intensitāte
Ja konkrētajā zvejniecības ķēdes posmā ir svarīgi veikt inspekcijas jūrā un ja tās ir daļa no riska pārvaldības stratēģijas, tad jūrā veiktās inspekcijās attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri darbojas 2. panta 1.a punkta b) un c) apakšpunktā minētajās zvejniecībās un ar turpat minētajiem krājumiem, ik gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus ( 6 ):
|
Kritēriji gadā (1) |
Novērtētā riska pakāpe zvejas kuģiem saskaņā ar 5. panta 2. punktu |
|
|
Augsta |
Ļoti augsta |
|
|
Zvejniecība |
Jūrā inspicēti vismaz 2,5 % zvejas reisu, kurus veic augsta riska zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā |
Jūrā inspicēti vismaz 5 % zvejas reisu, kurus veic ļoti augsta riska zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā |
|
(1) Procentos izteikts augsta / ļoti augsta riska zvejas kuģu zvejas reisu skaits gadā attiecīgajā apgabalā. |
||
2. Uz sauszemes veiktu inspekciju intensitāte (tai skaitā uz dokumentiem balstīta kontrole un inspekcijas ostās vai pirmās pārdošanas vietā)
Ja konkrētajā zvejniecības/tirdzniecības ķēdes posmā ir svarīgi veikt inspekcijas uz sauszemes un ja tās ir daļa no riska pārvaldības stratēģijas, tad uz sauszemes veiktās inspekcijās (tostarp uz dokumentiem balstītā kontrolē un inspekcijās ostās vai pirmās pārdošanas vietās) attiecībā uz zvejas kuģiem un citiem operatoriem, kuri darbojas 2. panta 1.a punkta b) un c) apakšpunktā minētajās zvejniecībās un ar turpat minētajiem krājumiem, ik gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus ( 7 ):
|
Kritēriji gadā (1) |
Riska pakāpe zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem (pirmajam pircējam) |
|
|
Augsta |
Ļoti augsta |
|
|
Zvejniecība |
Ostā inspicēti vismaz 10 % kopējo izkrāvumu no augsta riska zvejas kuģiem |
Ostā inspicēti vismaz 15 % kopējo izkrāvumu no ļoti augsta riska zvejas kuģiem |
|
(1) Procentos izteikti daudzumi, kurus gadā izkrāvuši augsta / ļoti augsta riska zvejas kuģi. |
||
Inspekcijas pēc izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī jo īpaši izmanto kā papildu kontrolpārbaudes mehānismu, lai pārliecinātos par tās informācijas ticamību, kas reģistrēta un paziņota saistībā ar nozveju un izkrāvumiem.
PELAĢISKAJĀM SUGĀM NOTEIKTIE MĒRĶA KRITĒRIJI
1. Jūrā veiktu inspekciju (attiecīgā gadījumā arī novērošanas no gaisa) intensitāte
Ja konkrētajā zvejniecības ķēdes posmā ir svarīgi veikt inspekcijas jūrā un ja tās ir daļa no riska pārvaldības stratēģijas, tad jūrā veiktās inspekcijās attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri 2. panta 1.a punkta a) apakšpunktā minētajās zvejniecībās darbojas siļķes, makreles, stavridu, putasu, Esmarka mencas, brētliņas, tūbīšu zvejā, ik gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus ( 8 ):
|
Kritēriji gadā (1) |
Novērtētā riska pakāpe zvejas kuģiem saskaņā ar 5. panta 2. punktu |
|
|
Augsta |
Ļoti augsta |
|
|
Siļķe, makrele un stavridas |
Jūrā inspicēti vismaz 5 % zvejas reisu, kurus veic augsta riska zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā |
Jūrā inspicēti vismaz 7,5 % zvejas reisu, kurus veic ļoti augsta riska zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā |
|
Esmarka menca, brētliņa un tūbītes |
Jūrā inspicēti vismaz 2,5 % zvejas reisu, kurus veic augsta riska zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā |
Jūrā inspicēti vismaz 5 % zvejas reisu, kurus veic ļoti augsta riska zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā |
|
Putasu |
Jūrā inspicēti vismaz 5 % zvejas reisu, kurus veic augsta riska zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā |
Jūrā inspicēti vismaz 7,5 % zvejas reisu, kurus veic ļoti augsta riska zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā |
|
(1) Procentos izteikts zvejas reisu skaits, ko gadā (zvejojot ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir tāds, kas ļauj iegūt attiecīgo mērķsugu) attiecīgajā apgabalā veikuši augsta / ļoti augsta riska zvejas kuģi |
||
2. Uz sauszemes veiktu inspekciju intensitāte (tai skaitā uz dokumentiem balstīta kontrole un inspekcijas ostās vai pirmās pārdošanas vietā)
Ja konkrētajā zvejniecības/tirdzniecības ķēdes posmā ir svarīgi veikt inspekcijas uz sauszemes un ja tās ir daļa no riska pārvaldības stratēģijas, tad uz sauszemes veiktās inspekcijās (tostarp uz dokumentiem balstītā kontrolē un inspekcijās ostās vai pirmās pārdošanas vietās) attiecībā uz zvejas kuģiem un citiem operatoriem, kuri 2. panta 1.a punkta a) apakšpunktā minētajās zvejniecībās darbojas siļķes, makreles, stavridu, putasu, Esmarka mencas, brētliņas, tūbīšu zvejā, ik gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus ( 9 ):
|
Kritēriji gadā (1) |
Riska pakāpe zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem (pirmajam pircējam) |
|
|
Augsta |
Ļoti augsta |
|
|
Siļķe, makrele un stavridas |
Ostā inspicēti vismaz 5 % kopējo izkrāvumu no augsta riska zvejas kuģiem |
Ostā inspicēti vismaz 7,5 % kopējo izkrāvumu no ļoti augsta riska zvejas kuģiem |
|
Esmarka menca, brētliņa un tūbītes |
Ostā inspicēti vismaz 2,5 % kopējo izkrāvumu no augsta riska zvejas kuģiem |
Ostā inspicēti vismaz 5 % kopējo izkrāvumu no ļoti augsta riska zvejas kuģiem |
|
Putasu |
Ostā inspicēti vismaz 5 % kopējo izkrāvumu no augsta riska zvejas kuģiem |
Ostā inspicēti vismaz 7,5 % kopējo izkrāvumu no ļoti augsta riska zvejas kuģiem |
|
(1) Procentos izteikti daudzumi, kurus gadā izkrāvuši augsta / ļoti augsta riska zvejas kuģi. |
||
Inspekcijas pēc izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī jo īpaši izmanto kā papildu kontrolpārbaudes mehānismu, lai pārliecinātos par tās informācijas ticamību, kas reģistrēta un paziņota saistībā ar nozveju un izkrāvumiem.
III PIELIKUMS
PERIODISKA INFORMĀCIJA PAR ĪPAŠĀS KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMAS ĪSTENOŠANU
Formāts tās informācijas paziņošanai, kas saskaņā ar 12. pantu jāsniedz par katru inspekciju, kas jāiekļauj ziņojumā:
|
Elementa nosaukums |
Kods |
Apraksts un saturs |
|
Inspekcijas identifikācija |
II |
ISO 2 burtu valsts kods + 9 cipari, piemēram, DK201200000 |
|
Inspekcijas datums |
DA |
GGGG-MM-DD |
|
Inspekcijas vai kontroles veids |
IT |
Jūrā, uz sauszemes, transports, dokumenti (atzīmēt) |
|
Katra zvejas kuģa, transportlīdzekļa vai operatora identifikācija |
ID |
Zvejas kuģa Savienības flotes reģistra numurs, transportlīdzekļa identifikācija un/vai operatora uzņēmuma nosaukums |
|
Zvejas rīka veids |
GE |
Zvejas rīka kods atbilstīgi FAO Starptautiskajai zvejas rīku statistiskajai standartklasifikācijai |
|
Smags pārkāpums |
SI |
Y = jā, N = nē |
|
Atklāto smago pārkāpumu veids |
TS |
Norādīt konstatētā smagā pārkāpuma veidu, norādot numuru (kreisā sleja) Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 XXX pielikumā. Turklāt smagos pārkāpumus, kas minēti Kontroles regulas 90. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, attiecīgi apzīmē ar numuru “13”, “14” un “15” |
|
Pašreizējais stāvoklis attiecībā uz turpmākajām darbībām pēc pārkāpuma konstatēšanas |
FU |
Norādīt stāvokli: LIETA IR IZSKATĪŠANĀ, IR IESNIEGTA PĀRSŪDZĪBA vai LIETA IR PABEIGTA |
|
Naudassods |
SF |
Sods EUR, piemēram, 500 |
|
Konfiskācija |
SC |
NOZVEJA/ZVEJAS RĪKS fiziskas konfiskācijas gadījumā. Konfiscētās nozvejas/zvejas rīka vērtība EUR, piemēram, 10 000 |
|
Cits |
SO |
Ja tiek anulēta licence/atļauja, norādīt LI vai AU un dienu skaitu, piemēram, AU30 |
|
Punkti |
SP |
Piešķirto punktu skaits, piemēram, 12 |
|
Piezīmes |
RM |
Ja pēc smaga pārkāpuma nav veikti pasākumi, iemeslu paskaidrojums brīvā tekstā |
IV PIELIKUMS
IZVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMA SATURS
I. Dati par kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes darbībām, ko [attiecīgā dalībvalsts] veikusi jūrā un uz sauszemes
1. tabula
Jūrā veikto inspekcijas darbību analīze
|
Patrulēšanas dienas |
Inspekciju skaits (kopējais / ļoti augsta riska / augsta riska) |
Apstiprinājušos smago pārkāpumu skaits (kopējais / ļoti augsta riska / augsta riska) |
Smago pārkāpumu vidējais biežums (apstiprinājušies pārkāpumi / inspekcijas) |
Smago pārkāpumu biežums zema un vidēja riska kuģiem (pārkāpumi/inspekcijas) |
Smago pārkāpumu biežums augsta un ļoti augsta riska kuģiem (pārkāpumi/inspekcijas) |
|
|
Paredzētas |
Pieejamas |
|||||
|
30 (*) |
30 |
100/70/30 |
4/3/1 |
4:100 = 4 % |
3:70 = 4,3 % |
1:30 = 3,3 % |
2. tabula
Uz sauszemes veikto inspekcijas darbību analīze
|
Inspekcijas cilvēkdienas uz sauszemes |
Inspekciju skaits (kopējais / ļoti augsta riska / augsta riska) |
Apstiprinājušos smago pārkāpumu skaits (kopējais / ļoti augsta riska / augsta riska) |
Smago pārkāpumu vidējais biežums (apstiprinājušies pārkāpumi / inspekcijas) |
Smago pārkāpumu biežums zema un vidēja riska kuģiem (pārkāpumi/inspekcijas) |
Smago pārkāpumu biežums augsta un ļoti augsta riska kuģiem (pārkāpumi/inspekcijas) |
|
|
Paredzētas |
Pieejamas |
|||||
|
200 (1) |
200 |
400/350/50 |
40/30/10 |
40:400 = 10 % |
30:350 = 8,6 % |
10:50 = 20 % |
|
(1) Aizpildītā rindiņa 1. un 2. tabulā ir tikai paraugs. |
||||||
II. Mērķa kritēriju analīze labākas atbilstības pakāpes izteiksmē
Ja dalībvalsts piemēro alternatīvus mērķa kritērijus, kas minēti šā lēmuma 8. panta 3. punktā, paziņo šādu informāciju:
3. tabula
Labākas atbilstības pakāpes sasniegšana
|
Darbības apdraudējuma / riska / kuģu segmenta apraksts |
Ļoti augsts risks / augsts risks / vidēji augsts risks / zems risks / ļoti zems risks — ar atbilstības pakāpi izteikts apdraudējuma/riska līmenis gada sākumā — atbilstības pakāpes uzlabojuma mērķvērtība — ar atbilstības pakāpi izteikts apdraudējuma/riska līmenis gada beigās — inspekciju skaits — konstatēto smago pārkāpumu skaits — retrospektīva analīze un paskaidrojums gadījumā, kad vēlamais atbilstības pakāpes uzlabojums nav noticis |
III. Citu inspekcijas un kontroles darbību analīze: pārkraušana citā kuģī, novērošana no gaisa, imports/eksports, kā arī citas darbības, piemēram, apmācības vai informatīvas sanāksmes, kas paredzētas, lai uzlabotu zvejas kuģu un citu operatoru atbilstību noteikumiem
IV. Priekšlikumi kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes darbību efektivitātes uzlabošanai (katrā attiecīgajā dalībvalstī)
( 1 ) Komisijas 2014. gada 20. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1395/2014, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām un rūpnieciskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā (OV L 370, 30.12.2014., 35. lpp.).
( 2 ) Komisijas 2015. gada 22. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/2440, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā (OV L 336, 23.12.2015., 42. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
( 4 ) Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).
( 5 ) Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
( 6 ) Kuģiem, kuri jūrā vienā zvejas reisā pavada mazāk nekā 24 stundas, saskaņā ar riska pārvaldības stratēģiju mērķa kritērijus var samazināt uz pusi.
( 7 ) Kuģiem, kuri vienā izkraušanas reizē izkrauj mazāk nekā 10 tonnu, saskaņā ar riska pārvaldības stratēģiju mērķa kritērijus var samazināt uz pusi.
( 8 ) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.
( 9 ) Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.