European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2024/1722

19.6.2024

KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2024/1722

(2024. gada 17. jūnijs),

ar ko nosaka vadlīnijas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta interpretācijai attiecībā uz energoefektivitātes mērķrādītājiem un valstu devumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES (1) tika ieviesta prasība līdz 2030. gadam Savienības līmenī sasniegt energoefektivitātes pamatmērķrādītāju, kas noteiks kā enerģijas ietaupījums vismaz 32,5 % apmērā.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1791 (2) tika pieņemta 2023. gada 13. septembrī. Ar to tika pārstrādāta Direktīva 2012/27/ES: daži tās noteikumi tika atstāti nemainīti, bet vienlaikus tika ieviestas dažas jaunas prasības. Konkrētāk, tika ievērojami paaugstināts 2030. gadam izvirzīto ieceru vērienīgums energoefektivitātes ziņā, citastarp attiecībā uz Savienības 2030. gada energoefektivitātes mērķrādītājiem un valstu devumiem.

(3)

Direktīvā (ES) 2023/1791 Savienībai ir noteikts mērķrādītājs līdz 2030. gadam patērēt vismaz par 11,7 % mazāk enerģijas salīdzinājumā ar prognozēto enerģijas izmantojumu 2030. gadā, pamatojoties uz ES 2020. gada atsauces scenāriju, proti, 1 124 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 864 Mtoe enerģijas galapatēriņa. Tas nozīmē, ka indikatīvs primārās enerģijas patēriņa mērķrādītājs Savienības līmenī līdz 2030. gadam ir 992,5 miljoni tonnu naftas ekvivalenta (Mtoe) un saistošs enerģijas galapatēriņa mērķrādītājs – 763 Mtoe.

(4)

Lai Savienība līdz 2030. gadam sasniegtu galīgo mērķrādītāju, katrai dalībvalstij sava nacionālā enerģētikas un klimata plāna ietvaros līdz 2024. gada jūnijam būtu jāpaziņo indikatīvs nacionālais mērķrādītājs attiecībā uz tās enerģijas galapatēriņu 2030. gadam, kā arī indikatīva trajektorija tā sasniegšanai.

(5)

Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikumā ir dota formula, ar kuru taisnīgi un pārredzami aprēķināt visu dalībvalstu indikatīvos valstu devumus gan primārās enerģijas patēriņam, gan enerģijas galapatēriņam. Formula ņem vērā dalībvalsts agrīnos centienus, labklājību, energointensitāti un energotaupības potenciālu.

(6)

No Direktīvas (ES) 2023/1791 izriet, ka dalībvalstīm ir iespēja aprēķināt valsts devumu pilnībā elastīgi. Tomēr saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 2. punktu dalībvalstīm jānodrošina, ka to valsts devums, izteikts Mtoe, ir ne vairāk kā par 2,5 % lielāks kā rezultāts, kas tiktu iegūts ar I pielikumā doto formulu. Dalībvalstīm jebkurā gadījumā ir jāsniedz apraksts par to, kā tās aprēķinājušas mērķrādītāju un kādi dati tam izmantoti.

(7)

Lai nodrošinātu Savienības 2030. gada energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu, Direktīva (ES) 2023/1791 stiprina pārvaldības mehānismus, kas tika ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (3). Direktīva (ES) 2023/1791 attiecībā uz enerģijas galapatēriņa mērķrādītāju ievieš ieceru nepietiekama vērienīguma mehānismu, kas tiks iedarbināts gadījumā, ja dalībvalstu paziņoto mērķrādītāju summa nesasniegs saistošo Savienības mērķrādītāju. Visbeidzot, ar to tiek ieviests neatbilstības novēršanas mehānisms, ko izmantos, lai aicinātu dalībvalstis izstrādāt jaunus pasākumus un paziņot par tiem, ja tās novirzīsies no trajektorijas ceļā uz 2030. gada enerģijas galapatēriņa mērķrādītāju.

(8)

Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikuma formulas ieviešana un pārvaldības mehānismi neierobežo dalībvalstu elastību lemt par to, kādus mērķrādītājus noteikt vai kā tos sasniegt. Tomēr šie mehānismi nodrošina, ka visas dalībvalstis pieliks taisnīgu daļu pūliņu, lai sasniegtu kolektīvo saistošo Savienības līmeņa mērķrādītāju attiecībā uz enerģijas galapatēriņu un, cik vien iespējams, kopējo indikatīvo Savienības līmeņa mērķrādītāju primārās enerģijas patēriņam.

(9)

Dalībvalstis pēc saviem ieskatiem var izvēlēties savas valsts apstākļiem piemērotāko veidu, kā transponēt un īstenot prasības attiecībā uz energopakalpojumiem. Šajā sakarā būtu ieteicams attiecīgos Direktīvas (ES) 2023/1791 noteikumus interpretēt konsekventi, jo tas veicinātu saskaņotu izpratni par Direktīvu (ES) 2023/1791 visās dalībvalstīs, tām gatavojot transponēšanas pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Transponējot Direktīvas (ES) 2023/1791 4. pantu savos tiesību aktos, dalībvalstīm būtu jāievēro šā ieteikuma pielikumā sniegtās skaidrojošās vadlīnijas.

Briselē, 2024. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Kadri SIMSON


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2012/27/oj).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (OV L 231, 20.9.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/1791/oj).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1999/oj).


PIELIKUMS

1.   IEVADS

Šīs vadlīnijas dalībvalstīm sniedz norādījumus par to, kā interpretēt Direktīvas (ES) 2023/1791 4. pantu, to transponējot valsts tiesību aktos.

Salīdzinājumā ar Direktīvu 2012/27/ES Direktīvā (ES) 2023/1791 ir iekļauti vairāki jauni noteikumi:

—

formula (4. panta 2. punkts), ko var izmantot indikatīvā valsts devuma noteikšanai (I pielikums). Valstu devumiem nevajadzētu atšķirties no rezultātiem, kas iegūti ar šo formulu, vairāk kā par 2,5 %,

—

atjaunināta bāzlīnija (4. panta 1. punkts), pamatojoties uz 2020. gada atsauces scenāriju,

—

ieceru nepietiekama vērienīguma mehānisms (4. panta 5. punkts), kas jāizmanto gadījumā, ja visu dalībvalstu nacionālo devumu summa nav vienāda ar Savienības enerģijas galapatēriņa (FEC) mērķrādītāju,

—

snieguma neatbilstības novēršanas mehānisms (4. panta 6. punkts), ko piemēros, ja nebūs pietiekama progresa ceļā uz energoefektivitātes devumu sasniegšanu,

—

jauna FEC definīcija (2. panta 6) punkts), kas ir saskaņota ar jauno Eurostat FEC aprēķināšanas metodiku, bet saglabā iepriekšējo tvērumu, kas izslēdz apkārtējās vides enerģiju un ietver enerģijas patēriņu starptautiskajā aviācijā.

Tomēr juridiski saistoša Savienības tiesību aktu interpretācija ir Eiropas Savienības Tiesas ekskluzīvā kompetencē.

2.   TIESISKAIS UN POLITIKAS KONTEKSTS

Nosakot vispārējo saistošo Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju, Direktīvas (ES) 2023/1791 4. pants ir cieši saistīts ar citiem Direktīvas (ES) 2023/1791. pantiem, kas veicina šā mērķrādītāja sasniegšanu.

Turklāt Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (1) par:

—

integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) projektiem,

—

integrēto NEKP atjaunināšanu,

—

integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem (NEKPZ),

—

valstu mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanas progresa novērtējumu.

Jāmin arī, ka pamats dalībvalstu ikgadējiem ziņojumiem par PEC un FEC ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2008 (2) par enerģētikas statistiku.

3.   ŠAJĀS VADLĪNIJĀS IZMANTOTIE GALVENIE TERMINI

Interpretējot 4. pantā noteikto pienākumu tvērumu, visbūtiskākie ir šādi galvenie termini.

Primārās enerģijas patēriņš

“Primārās enerģijas patēriņš” jeb “ PEC ” ir definēts Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 5) punktā kā bruto pieejamā enerģija, izņemot starptautiskās kuģniecības bunkurus, neenerģētisko galapatēriņu un apkārtējās vides enerģiju.

Enerģijas galapatēriņš

“Enerģijas galapatēriņš” jeb “ FEC ” ir definēts Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 6) punktā kā visa enerģija, kas piegādāta rūpniecībai, transportam, ieskaitot starptautiskās aviācijas energopatēriņu, mājsaimniecībām, publiskā un privātā sektora sniegto pakalpojumu nozarei, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai un citiem galalietotāju sektoriem, izņemot energopatēriņu starptautiskās kuģniecības bunkuros, apkārtējās vides enerģiju un piegādes pārveidošanas nozarei un enerģētikas nozarei un pārvadē un sadalē radušos zudumus, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1099/2008 A pielikumā.

Apkārtējās vides enerģija

“Apkārtējās vides enerģija” ir definēta Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 7) punktā kā apkārtējās vides enerģija atbilstoši definīcijai Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 2. punktā.

Energoefektivitāte

“Energoefektivitāte” ir definēta Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 8) punktā kā attiecība starp iegūto jaudu, pakalpojumu, precēm vai enerģiju un ieguldīto enerģiju.

Enerģijas ietaupījums

“Enerģijas ietaupījums” ir definēts Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 9) punktā kā ietaupītās enerģijas apjoms, ko nosaka, izmērot vai aplēšot patēriņu, vai arī patēriņu gan izmērot, gan aplēšot, pirms un pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma īstenošanas, vienlaikus nodrošinot, ka tiek standartizēti ārējie apstākļi, kas ietekmē enerģijas patēriņu.

Energoefektivitātes uzlabošana

“Energoefektivitātes uzlabošana” ir definēta Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 10) punktā kā energoefektivitātes pieaugums, kas panākts jebkādu tehnoloģisku pārmaiņu, paradumu maiņas vai ekonomisku pārmaiņu rezultātā.

4.   PIENĀKUMI SAISTĪBĀ AR 4. PANTU

Direktīvas 4. pantā ir aprakstīta to pasākumu secība un laika grafiks, kurus dalībvalstis un Komisija veiks, lai noteiktu indikatīvos valstu devumus. Tie ir aprakstīti 1. attēlā.

1. attēls

4. panta laika grafiks  (3)

Image 1

4.1.   Valstu devumu noteikšana un paziņošana

4.1.1.   4. pantā paredzētā mērķrādītāju noteikšana

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 2. punktu katrai dalībvalstij savu (atjaunināto) nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu ietvaros ir jānosaka un jāpaziņo indikatīvs valsts devums attiecībā uz FEC, kā arī indikatīva trajektorija tā sasniegšanai (ar iesniegšanas termiņu 2023. gada 30. jūnijs). Turklāt tām būtu bijis jāpieliek pūles, lai palīdzētu sasniegt Savienības indikatīvo PEC mērķrādītāju. Šajā nolūkā tām būtu bijis jāpaziņo nacionālais devums attiecībā uz PEC, kā arī indikatīvā trajektorija tā sasniegšanai (jaunākā iespēja to darīt bija atjaunināto NEKP projektos).

Direktīvas (ES) 2023/1791 4. pantā ir sniegts to faktoru un nacionālo apstākļu saraksts, kurus dalībvalstis var izmantot savu devumu aprēķināšanai. Proti, 4. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētie faktori ir atspoguļoti formulā, kas ietverta Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikumā un sīki izskaidrota šā pielikuma 4.1.2. iedaļā.

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 4. punktu katrai dalībvalstij, nosakot savu indikatīvo valsts energoefektivitātes devumu attiecībā uz FEC, ir jānodrošina, ka tās devums, izteikts Mtoe, par ne vairāk kā 2,5 % pārsniedz to, kāds tas būtu, ja tiktu iegūts, izmantojot Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikumā iekļauto formulu. Piemēram, ja minētās direktīvas I pielikuma formula rāda, ka dalībvalsts indikatīvajam valsts energoefektivitātes devumam attiecībā uz FEC 2030. gadā vajadzētu būt 10 Mtoe (absolūtais FEC līmenis 2030. gadā), dalībvalstij ir jāpaziņo vērtība, kas ir mazāka par 10,25 Mtoe.

Visbeidzot, dalībvalstīm ir jānorāda primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa īpatsvars dažādos enerģijas galapatēriņa sektoros, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1099/2008. Mērķis ir konsekventi apkopot prognozes katram sektoram līdz 2030. gadam un novērtēt, kā dažādos sektoros mainās enerģijas patēriņš. Šādi sektori ietver vismaz rūpniecību, dzīvojamo sektoru, pakalpojumus un transportu.

Dalībvalstīm ir arī jānorāda prognozes par IKT nozares kopējo enerģijas patēriņu līdz 2030. gadam.

4.1.2.   Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikuma formula

Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikumā ir dota daudzfaktoru formula, kas ietver visus Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā uzskaitītos faktorus un apstākļus. Formulas mērķis ir ļaut dalībvalstīm taisnīgi un realizējami noteikt savu devumu Savienības mērķrādītāja sasniegšanā.

Tiek ņemti vērā četri faktori, kas ietekmē energoefektivitātes centienus. Visiem faktoriem ir vienlīdzīga nozīme valsts devuma aprēķināšanā.

—

Agrīnas rīcības faktors. Ar šo faktoru mēra vēsturisko enerģijas patēriņa līmeņu vidējo progresu attiecībā uz Savienības vidējo rādītāju 2007.–2009. gada laikposmā un 2017.–2019. gada laikposmā. Agrīnas rīcības faktoru aprēķina, reizinot šādus divus rādītājus:

—

enerģijas ietaupījuma apjomu abos periodos un

—

energointensitātes uzlabojumus (4), ko katra dalībvalsts sasniegusi tajos pašos periodos.

Divi rādītāji tiek izmantoti, lai labāk izmērītu enerģijas ietaupījumu, kas panākts ar enerģētiku saistītu pasākumu rezultātā, nevis citu iemeslu dēļ (piemēram, ekonomikas lejupslīde), un izvairītos no to dalībvalstu sodīšanas, kurās enerģijas patēriņš palielinājies spēcīgas ekonomiskās izaugsmes tendenču dēļ. Tā kā agrīnas rīcības faktors ir abu rādītāju reizinājums, nevienam no tiem nevajadzētu deldēt vai pastiprināt otru. Abi rādītāji ir ierobežoti līdz 50 % un 100 % no Savienības vidējā rādītāja. Pēc tam saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikumu kopējais agrīnas rīcības faktors arī tiek ierobežots līdz 50 % un 100 % no Savienības vidējā rādītāja.

—

Labklājības faktors. Ar šo faktoru mēra katras dalībvalsts labklājību laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam. Dalībvalstu labklājību raksturo iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju. IKP rādītājs ir izteikts ar pirktspējas līmeni (PSL) (5), lai izslēgtu cenu līmeņa atšķirību ietekmi dalībvalstīs. Dalībvalstīm, kurās IKP uz vienu iedzīvotāju ir augstāks nekā vidēji ES, salīdzinoši ir vērienīgāks mērķrādītājs un otrādi. Ieceru vēriens ir ierobežots līdz 50 % un 150 % no ES vidējā ieceru vērienīguma līmeņa.

—

Energointensitātes faktors. Ar šo faktoru mēra dalībvalsts energointensivitāti salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam. Dalībvalstīm, kurās energointensitāte ir augstāka nekā vidēji ES, salīdzinoši būs vērienīgāks mērķrādītājs un otrādi. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikumu ieceru vēriens ir ierobežots līdz 50 % un 150 % no ES vidējā ieceru vērienīguma līmeņa.

Ir vērts atzīmēt, ka šis energointensitātes faktors netver to pašu informāciju, ko tver otrais rādītājs agrīnās rīcības faktorā. Energointensitātes faktors atspoguļo ekonomikas vidējo energointensitāti 2017.–2019. gada periodā, pastarpināti norādot uz energoefektivitātes pasākumu tehnisko potenciālu. Šis faktors nemēra, kāds bijis šīs energointensitātes vērtības sākumpunkts vai trajektorija. Turpretī otrais rādītājs agrīnās rīcības faktorā atspoguļo ekonomikas energointensitātes relatīvo uzlabojumu visā periodā (no 2007.–2009. līdz 2017.–2019. gadam), pastarpināti norādot uz dalībvalstu centieniem šajā periodā.

—

Ietaupījumu potenciāla faktors. Ar šo faktoru mēra katras dalībvalsts ekonomisko potenciālu energoefektivitātes jomā. Šo potenciālu aprēķina, salīdzinot katras dalībvalsts enerģijas patēriņu saskaņā ar PRIMES MIX 55 % scenāriju 2030. gadam (politikas mērķrādītājs) ar enerģijas patēriņu saskaņā ar (atjauninātajām) 2020. gada atsauces scenārija prognozēm 2030. gadam (bāzlīnija). Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikumu ieceru vēriens ir ierobežots līdz 50 % un 150 % no ES vidējā ieceru vērienīguma līmeņa.

Kopējo faktoru katrai dalībvalstij aprēķina kā vidējo no četriem faktoriem, kas minēti 1. līdz 4. punktā. Tad dalībvalsts mērķrādītāju procentos aprēķina, reizinot kopējo faktoru ar Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 1. punktā noteikto ES mērķrādītāju, kas ir vismaz –11,7 %. Dalībvalsts mērķrādītāju, izteiktu Mtoe, aprēķina, piemērojot dalībvalsts mērķrādītāju procentos tās 2030. gada bāzlīnijai saskaņā ar 2020. gada atsauces scenāriju. Piemēram, dalībvalsts piemēro FEC formulu un iegūst kopējo faktoru 85,45 %. Reizinot ar –11,7 %, tā konstatē, ka tās mērķrādītājs procentos ir –10 %. Dalībvalsts ņem vērā savu 2030. gada FEC bāzlīniju saskaņā ar 2020. gada atsauces scenāriju un konstatē, ka tā ir 10 Mtoe. Tā izmanto savu mērķrādītāju procentos (–10 %), lai aprēķinātu Mtoe izteiktu mērķrādītāju, iegūstot 9 Mtoe.

Pēdējais solis ir korekcijas koeficienta piemērošana visām dalībvalstīm, lai kalibrētu visu Mtoe izteikto valstu devumu summu attiecībā pret Mtoe izteiktu ES 2030. gada mērķrādītāju. Korekcijas koeficients ir minēts Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikumā, un tā aprēķināšana ir sīki aprakstīta šā pielikuma A.2.5. punktā. Korekcijas koeficientu reizina ar katru atsevišķo valsts devumu, lai iegūtu galīgo, koriģēto valsts devumu, izteiktu Mtoe. Abi korekcijas koeficienti, proti, viens FEC aprēķiniem un otrs PEC aprēķiniem, ir vienādi visām dalībvalstīm.

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 2. punktu, aprēķinot valstu devumus (gan FEC, gan PEC), dalībvalstij ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz to, kā tas tiks darīts. Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 3. punktā ir uzskaitītas prasības un raksturlielumi, kas dalībvalstij šajā aprēķinā jāņem vērā. Minētā punkta d) apakšpunktā ir atsauce uz Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikumā dotās formulas faktoriem, savukārt minētā punkta e) apakšpunktā ir pievienoti vēl citi būstiski elementi (“valsts apstākļi”), ko dalībvalstis var izmantot, lai pamatotu aprēķina metodikas izvēli, un datus, ko tās izmantos. Jānorāda, ka Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 3. punkta e) apakšpunkta saraksts nav izsmeļošs. Direktīvas (ES) 2023/1791 4. pants nozīmē, ka dalībvalstij, kas neizmantos Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikumā doto formulu, valsts devumu aprēķināšanai ir jāizmanto Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 3. punkta a)–e) apakšpunktā noteiktās prasības.

Visos gadījumos dalībvalstis ir paskaidrojušas, kā valstu devumi tikuši aprēķināti. Ja dalībvalsts ir izmantojusi tikai Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikumā doto formulu un paziņojusi rezultātu, būtu pietiekami paskaidrot, ka tā ir izmantojusi Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikumā doto formulu. Visos pārējos gadījumos paskaidrojumā jāiekļauj apraksts gan par aprēķināšanas metodiku, gan par to, kādi dati šajā metodikā tikuši izmantoti.

4.2.   Atjaunināts 2020. gada atsauces scenārijs

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 5. punktu Komisija ir atjauninājusi 2020. gada atsauces scenāriju, pamatojoties uz jaunākajiem Eurostat datiem. Dalībvalstis, kuras vēlas atjaunināt savus valstu devumus, jo par tiem atjaunināto NEKP projektos būtu bijis jāpaziņo, izmantojot atjaunināto 2020. gada atsauces scenāriju, nevis esošo scenāriju, par šādu atjaunināto devumu paziņo vēlākais līdz 2024. gada 1. februārim.

Atjauninātais 2020. gada atsauces scenārijs ietekmē valstu devumu aprēķināšanu visos iepriekš aprakstītajos posmos, un tā rezultātā ir iegūts otrs formulu rezultātu kopums visām dalībvalstīm salīdzinājumā ar tiem, kas bija to rīcībā, sagatavojot (atjauninātos) NEKP projektus gan attiecībā uz FEC, gan PEC.

a)

Atjauninātais 2020. gada atsauces scenārijs ietekmē ietaupījumu potenciāla faktoru, jo tā aprēķinā tiek izmantots atsauces scenārijs (ietaupījumu potenciāla faktora formulu sk. 3.2. iedaļā). Pārējie trīs faktori paliks nemainīgi, jo tajos izmanto tikai Eurostat datus.

b)

Tādējādi gan kopējais faktors, ko aprēķina kā četru faktoru vidējo rādītāju, gan dalībvalsts mērķrādītājs procentos ir atšķirīgs.

c)

Turklāt tiek ietekmēts Mtoe izteiktais dalībvalsts devums, jo FEC un PEC bāzlīnijas 2030. gadam ir mainījušās atbilstoši atjauninātajam atsauces scenārijam.

d)

Visbeidzot, Komisija ir pārrēķinājusi korekcijas koeficientus formulas rezultātiem saskaņā ar atjaunināto 2020. gada atsauces scenāriju, tādējādi iegūstot otro pilno indikatīvo FEC un PEC devumu kopumu visām dalībvalstīm.

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 5. punktu katrai dalībvalstīm, kas izlemj izmantot atjauninātā 2020. gada atsauces scenārija rezultātus, no jauna jānodrošina, ka to Mtoe izteiktais devums par ne vairāk kā 2,5 % pārsniedz to, kāds tas būtu, ja tiktu iegūts, izmantojot Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikumā doto formulu, izmantojot atjaunināto 2020. gada atsauces scenāriju.

4.3.   Ieceru nepietiekama vērienīguma mehānisms: Komisijas novērtējums un grafiks

Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 2023. gada decembrī veiktā atjaunināto NEKP projektu novērtējuma satvarā Komisija ir novērtējusi, vai kolektīvais devums ir vismaz vienāds ar Savienības saistošo enerģijas galapatēriņa mērķrādītāju un vai kolektīvais devums ir vismaz vienāds ar indikatīvo Savienības primārās enerģijas patēriņa mērķrādītāju.

Tā kā indikatīvo valstu devumu summa attiecībā uz FEC nav pietiekama, lai sasniegtu Savienības saistošo mērķrādītāju, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu sniedza konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, citastarp norādot, ka dalībvalsts(-u) valsts(-u) devums(-i) būtu jāpalielina.

Viens no jaunajiem Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta noteikumiem ir ieceru nepietiekama vērienīguma mehānisma ieviešana attiecībā uz Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju. Šā mehānisma pamatā jābūt novērtējumam, ko Komisija veiks, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu kolektīvais devums ir vismaz vienāds ar Savienības saistošo mērķrādītāju attiecībā uz FEC, kas noteikts Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 1. punktā. Tādējādi ieceru nepietiekama vērienīguma mehānisms tiks piemērots tikai tad, ja Komisijas veiktā atjaunināto NEKP projektu novērtējuma rezultātā dalībvalstu kolektīvie devumi nesasniegs minēto Savienības mērķrādītāju.

Ieceru nepietiekama vērienīguma mehānisma izejas punkts ir valstu devumi, ko dalībvalstis paziņojušas savu atjaunināto NEKP projektu ietvaros, un Savienības enerģijas galapatēriņa mērķrādītājs (Mtoe), kas noteikts Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 1. punktā.

Tikai ieceru nepietiekama vērienīguma novērtējuma nolūkā Komisija, pamatojoties uz Regulas (ES) 2018/1999 31. panta 2. punkta trešo daļu, izdarīs pieņēmumus par to dalībvalstu valstu devumiem, kuras nav iesniegušas valsts devumu sava atjauninātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekta ietvaros vai līdz 2024. gada 1. februārim.

Tādējādi dalībvalstu devumu noteikšanas secība bija šāda:

a)

ja dalībvalsts sava atjauninātā NEKP projekta ietvaros paziņoja indikatīvu valsts devumu attiecībā uz FEC, Komisija atjaunināto NEKP projektu novērtējumā ir izmantojusi šo indikatīvo valsts devumu (Mtoe);

b)

ja dalībvalsts atjauninātā NEKP projekta ietvaros nepaziņoja indikatīvu valsts devumu, Komisija ir pieņēmusi to indikatīvo valsts devumu attiecībā uz FEC (izteiktu Mtoe), kas norādīts dalībvalsts galīgajā NEKP, kurš paziņots 2020. gadā.

Vēlākais līdz 2024. gada 1. martam Komisija, ņemot vērā atjaunināto 2020. gada atsauces scenāriju, var katrai dalībvalstij iesniegt koriģētu indikatīvo valsts energoefektivitātes devumu attiecībā uz FEC salīdzinājumā ar devumu, ko dalībvalstis iesniegušas atjaunināto NEKP projektos, vai, ja tādu nav, salīdzinājumā ar devumu, ko Komisija pieņēmusi 2023. gada decembrī veiktajā novērtējumā.

Komisija novērtēs visu dalībvalstu paziņotos valsts devumus, bet saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 5. punktu valstu devumus tā koriģēs tikai tad, ja dalībvalstu devumu summa nebūs pietiekama, lai sasniegtu Savienības saistošo mērķrādītāju. Korekcijas tiks adresētas tikai tām dalībvalstīm, kuru paziņotais devums attiecībā uz FEC (Mtoe) pārsniedz devumu, kas izriet no Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikumā dotās formulas piemērošanas.

Pēc tam dalībvalstīm galīgajā NEKP, kas jāiesniedz 2024. gada jūnijā, būs jāiekļauj galīgais valsts devums, attiecīgā gadījumā ņemot vērā koriģēto devumu.

4.4.   Koriģētā valsts devuma aprēķināšana

Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 5. punktā noteikts, ka Komisijai ir jāiesniedz katrai dalībvalstij koriģēts indikatīvais valsts energoefektivitātes devums attiecībā uz FEC, pamatojoties uz šādiem trim kritērijiem:

a)

atlikušais kolektīvais enerģijas galapatēriņa samazinājums, kas vajadzīgs, lai sasniegtu Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 1. punktā noteikto Savienības saistošo mērķrādītāju;

b)

relatīvā SEG intensitāte uz IKP vienību 2019. gadā attiecīgo dalībvalstu vidū;

c)

minēto dalībvalstu IKP 2019. gadā.

Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 5. punkta elementi sniedz dažas norādes par to, kā Komisijai būtu jāformulē ieceru nepietiekama vērienīguma mehānisms. Komisija izmantos jaunu formulu, lai aprēķinātu koriģētos valstu devumus attiecībā uz FEC un dalībvalstīm, uz kurām attiecas ieceru nepietiekama vērienīguma mehānisms.

4.5.   Snieguma neatbilstības novēršanas mehānisms: progresa uzraudzība un progresa nepietiekamības novēršana

Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 6. punkts attiecas uz progresa uzraudzību un papildu darbībām, kas jāveic gadījumā, ja dalībvalstu progress tiek uzskatīts par nepietiekamu.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 29. pantu Komisijai līdz 2021. gada 31. oktobrim un pēc tam reizi divos gados ir jānovērtē dalībvalstu progress virzībā uz enerģētikas savienības mērķu un ES energoefektivitātes mērķrādītāja sasniegšanu.

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 6. punkta jaunajiem noteikumiem, ja iepriekš minētajā novērtējumā tiek secināts, ka vienas vai vairāku dalībvalstu progress virzībā uz to energoefektivitātes devumiem ir nepietiekams, t. i., ka FEC pārsniedz indikatīvo trajektoriju 2030. gadam, dalībvalstīm ir jāīsteno papildu pasākumi, lai atgrieztos uz pareizā ceļa. Šie papildu pasākumi un enerģijas ietaupījumi, ko ar tiem paredzēts gūt, saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu būtu jāiekļauj integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata progresa ziņojumā (NEKPZ), ko iesniedz reizi divos gados (2025., 2027., 2029. utt.).

Pēc tam Komisija novērtēs, vai tās ieskatā šie pasākumi ir pietiekami Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanai. Ja tas tā nav, Komisija vajadzības gadījumā var ierosināt pasākumus un īstenot savas pilnvaras Savienības līmenī, lai nodrošinātu 2030. gada energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu.

Ir svarīgi uzsvērt, ka saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 6. punktu dalībvalstīm jānodrošina, ka, lai turpinātu virzīties uz savu energoefektivitātes devumu sasniegšanu, papildu pasākumi tiek īstenoti viena gada laikā no Komisijas novērtējuma saņemšanas dienas.

Direktīvā (ES) 2023/1791 ir uzskaitītas četru veidu darbības, ko var veikt, lai novērstu nepietiekamu progresu.

1.

Veikt valsts pasākumus, kas nodrošina papildu enerģijas ietaupījumu, arī sniedzot lielāku projektu izstrādes palīdzību energoefektivitātes investīciju pasākumu īstenošanai.

Dalībvalstis varētu novērtēt jau ieviestās rīcībpolitikas un pasākumus un izvērtēt to lietderību. Īstenošanas šķēršļu gadījumā pirmais solis varētu būt šo šķēršļu likvidēšana, lai īstenotie pasākumi dotu lielākus ietaupījumus. Ja tas ir iespējams, potenciāls otrais solis varētu būt stingrāki rīcībpolitiku un pasākumu nosacījumi, tādējādi palielinot paredzamos enerģijas ietaupījumus.

Trešais risinājums būtu īstenot jaunas rīcībpolitikas un pasākumus, kas nodrošina papildu ietaupījumus. Iedvesmas avots jaunu, papildu rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanai ir saistīts ar citiem šīs direktīvas pantiem un to ieteikumiem. Turklāt MURE datubāzē (6) ir iekļauti dalībvalstīs īstenoto energoefektivitātes rīcībpolitiku un pasākumu piemēri.

Arī EVA ir datubāze par siltumnīcefekta gāzu rīcībpolitikām un pasākumiem (7) (arī saistībā ar energoefektivitāti), kurus dalībvalstis ir īstenojušas, pieņēmušas vai plāno atbilstoši ziņošanas pienākumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.

2.

Palielināt 8. pantā noteikto enerģijas ietaupījuma pienākumu

Direktīvas 8. pantā par enerģijas ietaupījuma pienākumu ir noteikts ikgadējs enerģijas ietaupījuma mērķrādītājs, ko var sasniegt, vai nu izveidojot energoefektivitātes pienākuma shēmu (9. pants), vai pieņemot alternatīvus rīcībpolitikas pasākumus (10. pants). Dalībvalsts varētu apsvērt ikgadējā enerģijas ietaupījuma mērķrādītāja palielināšanu vai jaunu pasākumu īstenošanu saskaņā ar tās energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai stimulētu jaunus ietaupījumus jau iekļautajās nozarēs vai ietaupījumus jaunās nozarēs, kas līdz tam nav bijušas iekļautas pienākuma shēmā.

3.

Koriģēt publiskajam sektoram uzlikto pienākumu

Direktīvas 5., 6. un 7. pants ietver pienākumus publiskajam sektoram. Dalībvalsts varētu apsvērt papildu pasākumus, piemēram, 1,9 % mērķrādītāja paaugstināšanu vai publiskā sektora tvēruma paplašināšanu, iekļaujot tajā papildu struktūras. Turklāt 29. panta 4. punktā ir atsauce uz energoefektivitātes līgumiem publisko struktūru ēkām un 29. panta 5. punktā – uz energopakalpojumu piedāvājumiem publiskajā sektorā. Dalībvalstis varētu vēl vairāk veicināt šādus pasākumus, lai palielinātu ietaupījumus, kas izriet no 5., 6. un 7. panta.

4.

Veikt brīvprātīgu finanšu iemaksu 30. pantā minētajā valsts energoefektivitātes fondā vai citā energoefektivitātei veltītā finansēšanas instrumentā, nodrošinot, ka ikgadējās finanšu iemaksas ir līdzvērtīgas investīcijām, kas vajadzīgas indikatīvās trajektorijas sasniegšanai.

5.   ZIŅOŠANAS PRASĪBAS

5.1.   Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjaunināšana

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktu dalībvalstīm līdz 2024. gada 30. jūnijam jāiesniedz jaunākā paziņotā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) atjauninājums. Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalstīm NEKP atjauninājuma projekts vienmēr jāiesniedz gadu pirms minētās regulas 14. panta 2. punktā noteiktā iesniegšanas termiņa.

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 2. punktu dalībvalstīm būtu vajadzējis iekļaut savus indikatīvos valsts energoefektivitātes devumus un iesniegt tos līdz 2023. gada 30. jūnijam. Ja dalībvalstis vēlas izmantot atjaunināto scenāriju, ņemot vērā atjaunināto 2020. gada atsauces scenāriju, tās savus atjauninātos indikatīvos valsts energoefektivitātes devumus paziņo līdz 2024. gada 1. februārim, kā paredzēts Direktīvas (ES) 2023/1791 4. panta 5. punktā. Visbeidzot, dalībvalstis iesniedz NEKP galīgo atjauninājumu, citastarp savus indikatīvos valsts energoefektivitātes devumus, kas attiecīgā gadījumā atjaunināti, atbilstoši iesniegšanas termiņam, proti, 2024. gada 30. jūnijam, kā noteikts Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktā.

Sīkāka informācija par integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjaunināšanu ir sniegta dažādās šā pielikuma 4. nodaļas iedaļās.

5.2.   Ziņošana par progresu energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanā

Regulas (ES) 2018/1999 17. pantā noteikts, ka dalībvalstīm reizi divos gados jāiesniedz nacionālie enerģētikas un klimata progresa ziņojumi. Turklāt minētās regulas 21. pants dalībvalstīm nosaka vēl plašākas ziņošanas prasības attiecībā uz energoefektivitāti. Kā noteikts minētās regulas 21. pantā, dalībvalstīm ir pienākums katru gadu ziņot par valsts PEC un FEC indikatīvo trajektoriju progresu laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam.

A PAPILDINĀJUMS

A.1.   Datu kodi un rādītāji

I pielikuma formulas izmantošana pamatojas uz statistiku, kas iegūta no Eurostat datubāzes. Nepieciešamie aprēķini šajā iedaļā tiks aprakstīti soli pa solim:

—

uzskaitot Eurostat datu kopas un nepieciešamo rādītāju datu kodus,

—

analizējot atsevišķos soļus visu četru faktoru un kopējo faktoru aprēķināšanai,

—

ietverot Eurostat ievaddatus par visām dalībvalstīm formulas izmantošanai.

Lai aprēķinātu enerģijas rādītājus, ir izmantots Eurostat “Complete_Energy_Balances”, NRG_BAL_C, 2023. gada marta atjauninājums.

Direktīvā (ES) 2023/1791 izmantoto ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅA (FEC) rādītāju var aprēķināt no šādiem Eurostat datiem:

Formula

Formula

Formula

Galapatēriņu var dezagregēt šādi: galapatēriņš – rūpniecības sektors – enerģijas patēriņš (FC_IND_E); galapatēriņš – transporta sektors – enerģijas patēriņš (FC_TRA_E); galapatēriņš – citi sektori – enerģijas patēriņš (FC_OTH_E). Citi sektori ietver komerciālos un sabiedriskos pakalpojumus, mājsaimniecības, lauksaimniecību un mežsaimniecību, zivsaimniecību un nozares, kas nav minētas citur.

Direktīvā (ES) 2023/1791 izmantoto PRIMĀRĀS ENERĢIJAS PATĒRIŅA (PEC) rādītāju var aprēķināt no šādiem Eurostat datiem:

Formula

Formula

IEKŠZEMES KOPPRODUKTS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU (IKP/iedz.) aprēķina no Eurostat datu tabulām NAMA_10_GDP attiecībā uz IKP pirktspējas līmenī (PSL), mērvienība: faktiskās cenas, miljonos pirktspējas standarta (CP_MPPS_EU27_2020) un TPS00001 iedzīvotājiem, demogrāfiskais rādītājs: iedzīvotāju skaits 1. janvārī (JAN).

ENERGOINTENSITĀTES rādītāju aprēķina ar šādu vienādojumu:

Formula

Formula

Visbeidzot, PRIMES MIX 55 % scenārija un 2020. gada atsauces scenārija prognožu avots 2030. gadam ir PRIMES modelis, ko uztur Atēnu Nacionālās tehniskās universitātes (NTUA) laboratorija E3MLab.

A.2.   Formulas izmantošanas soļi

A.2.1.   Agrīnas rīcības faktors

AGRĪNAS RĪCĪBAS FAKTORS (Fearly action) kā rādītājus ietver primārās enerģijas ietaupījumu un enerģijas galaietaupījumu, kas panākts laikposmā no 2007.–2009. līdz 2017.–2019. gadam, un energointensitātes atšķirību, kas konstatēta, salīdzinot tos pašus periodus. To veido divi apakšfaktori.

IETAUPĪJUMU APAKŠFAKTORU (% no FEC un PEC samazinājuma) aprēķina šādi:

Formula

Šis rezultāts tiek svērts, ņemot vērā attiecīgo ES vērtību:

Formula

Rezultāts būtu jāapcērp tā, lai tas būtu robežās no 50 % līdz 100 %. Ja galīgā vērtība ir negatīva, aprēķinātā vērtība ir 0 vai negatīva (kas nozīmē, ka izraudzītajā laikposmā nekādi ietaupījumi nav radušies), apcirptā galīgā vērtība būs vienāda ar 100 %.

INTENSITĀTES APAKŠFAKTORU (% no FEI vai PEI samazinājuma) aprēķina šādi:

Formula

Šis rezultāts tiek svērts, ņemot vērā attiecīgo ES vērtību:

Formula

Rezultāts būtu jāapcērp tā, lai tas būtu robežās no 50 % līdz 100 %. Apcirpšanas noteikumi ir tādi paši kā ietaupījumu apakšfaktora gadījumā. Agrīnās rīcības faktors ir ietaupījuma apakšfaktora galīgo vērtību un intensitātes apakšfaktora izmaiņu reizinājums.

Formula

Šis reizinājums atkal būtu jāapcērp tā, lai tas būtu robežās no 50 % līdz 100 %.

A.2.2.   Labklājības faktors

LABKLĀJĪBAS FAKTORS (Fwealth) kā galveno rādītāju ietver IKP uz vienu iedzīvotāju pirktspējas paritātēs. To var izteikt ar šādu formulu:

Formula

A.2.3.   Energointensitātes faktors

ENERGOINTENSITĀTES FAKTORS (Fintensity) kā galveno rādītāju ietver primārās enerģijas un enerģijas galapatēriņa intensitāti. Primārās enerģijas un enerģijas galapatēriņa intensitāte ir vienāda ar PEC un FEC attiecību pret IKP PSL izteiksmē. To var izteikt ar šādu formulu:

Formula

A.2.4.   Ietaupījumu potenciāla faktors

IETAUPĪJUMU POTENCIĀLA FAKTORS (Fpotential) kā galveno rādītāju ietver potenciālos izmaksu ziņā optimālos ietaupījumus, kas aprēķināti, izmantojot PRIMES modeli. Konkrētāk, ietaupījumi tiek aprēķināti, pamatojoties uz starpību starp 2020. gada atsauces scenārija 2030. gada bāzlīnijas prognozēm (8) un PRIMES MIX 55 % scenāriju. Šis ietaupījums tiek svērts atbilstoši ES iecerēm (11,7 %). Šo faktoru varētu aprēķināt, izmantojot šādu formulu:

Formula

Fwealth, Fintensity un Fpotential būtu jāierobežo starp 50 % un 150 %, lai ierobežotu tādu vērtību ietekmi, kuras varētu būt ārkārtīgi augstas vai zemas.

A.2.5.   Kopējais faktors

KOPĒJAIS FAKTORS (Ftotal) (I pielikuma 9. punkts un 2. punkts) ir vienāds ar četru iepriekš analizēto faktoru (agrīnas rīcības faktors, labklājības faktors, intensitātes faktors un ietaupījumu potenciāla faktors) svērto summu. Visiem faktoriem formulā ir vienāds svars (0,25 katram). Tādējādi kopējo faktoru var aprēķināt, izmantojot šādu formulu:

Formula

MĒRĶRĀDĪTĀJS (I pielikuma 9. punkts) ir vienāds ar kopējā faktora un ES mērķrādītāja reizinājumu. Tādējādi to var izteikt ar šādu formulu:

Formula

KOREKCIJAS KOEFICIENTU (CEU) aprēķina Komisija, tas ir identisks visām dalībvalstīm, un to var iegūt, izmantojot šādu formulu:

Formula

Direktīvas (ES) 2023/1791 I pielikumā ir sniegtas šādas indikatīvās formulas FEC un PEC valsts devuma aprēķināšanai Savienības 2030. gada mērķrādītājos:

Formula

Formula

FECB2030 un PECB2030 rādītāji ir 2030. gada FEC un PEC vērtības, kas aprēķinātas kā bāzlīnijas 2020. gada atsauces scenārija prognozēm.

A.3.   Dati formulai

Nākamajā iedaļā ir sniegtas datu tabulas, ko dalībvalstis var izmantot ievaddatiem, ja tās sava devuma aprēķināšanai izmanto šīs formulas.

A.3.1.   Agrīnas rīcības faktors

1. tabula

FEC, Mtoe

 

2007

2008

2009

Vidēji (2007.–2009. gads)

2017

2018

2019

Vidēji (2017.–2019. gads)

Samazinājums (%)

ES

1 004,3

1 013,9

965,1

994,5

968,5

971,9

967,2

969,2

–3

BE

33,8

35,3

34,2

34,4

34,5

34,8

34,2

34,5

0

BG

10,0

9,8

8,6

9,5

9,9

9,9

9,9

9,9

5

CZ

24,9

24,9

24,1

24,7

24,7

24,4

24,4

24,5

–1

DK

15,7

15,5

14,8

15,3

14,6

14,6

14,3

14,5

–6

DE

207,4

216,3

204,3

209,4

213,0

209,3

209,3

210,5

1

EE

3,1

3,1

2,8

3,0

2,9

3,0

2,9

2,9

–2

IE

13,2

13,2

11,8

12,7

11,8

12,4

12,4

12,2

–4

EL

22,1

21,4

20,6

21,4

16,4

15,9

16,2

16,2

–24

ES

97,4

94,0

87,5

92,9

83,7

85,7

85,6

85,0

–9

FR

149,6

151,8

146,6

149,3

145,5

143,6

142,4

143,8

–4

HR

7,3

7,4

7,2

7,3

6,9

6,9

6,9

6,9

–5

IT

132,4

132,4

124,9

129,9

114,4

115,5

114,6

114,8

–12

CY

1,9

2,0

1,9

1,9

1,9

1,9

1,9

1,9

–4

LV

4,4

4,2

4,0

4,2

4,0

4,2

4,1

4,1

–2

LT

5,2

5,1

4,6

5,0

5,3

5,6

5,6

5,5

10

LU

4,3

4,4

4,1

4,3

4,2

4,3

4,4

4,3

1

HU

17,1

17,1

16,8

17,0

18,1

18,1

18,2

18,1

7

MT

0,5

0,5

0,5

0,5

0,6

0,7

0,7

0,7

38

NL

51,5

52,5

50,6

51,6

48,3

48,8

47,8

48,3

–6

AT

26,0

26,0

25,2

25,7

26,9

26,5

26,8

26,8

4

PL

60,5

61,6

61,0

61,1

69,9

73,9

72,7

72,2

18

PT

19,0

18,4

18,2

18,5

16,6

16,9

17,1

16,9

–9

RO

23,3

24,1

21,9

23,1

23,3

23,6

23,9

23,6

2

SI

5,1

5,5

4,9

5,2

4,9

5,0

4,9

4,9

–5

SK

10,2

10,6

9,7

10,2

9,9

10,0

10,3

10,1

–1

FI

25,8

24,9

23,3

24,7

24,8

25,2

25,1

25,0

1

SE

32,5

31,9

31,0

31,8

31,5

31,3

30,9

31,2

–2


2. tabula

PEC, Mtoe

 

2007

2008

2009

Vidēji (2007.–2009. gads)

2017

2018

2019

Vidēji (2017.–2019. gads)

Samazinājums (%)

ES

1 490,2

1 488,8

1 403,2

1 460,7

1 383,7

1 377,3

1 353,9

1 371,6

–6

BE

50,4

51,2

50,1

50,6

48,5

46,5

48,4

47,8

–5

BG

19,5

19,0

16,9

18,5

18,3

18,4

18,2

18,3

–1

CZ

43,7

42,5

40,2

42,1

40,4

40,5

39,7

40,2

–5

DK

20,4

19,8

19,1

19,8

17,4

17,4

16,8

17,2

–13

DE

315,8

320,8

299,9

312,2

298,1

292,0

285,2

291,8

–7

EE

6,2

5,4

4,3

5,3

5,8

5,7

4,8

5,4

3

IE

16,0

15,6

14,9

15,5

14,4

14,6

14,7

14,6

–6

EL

30,3

30,5

29,4

30,1

23,2

22,6

22,3

22,7

–24

ES

138,8

133,9

123,0

131,9

124,9

124,3

120,6

123,3

–7

FR

252,7

255,5

246,4

251,5

239,1

238,6

235,1

237,6

–6

HR

9,4

9,2

8,9

9,2

8,3

8,2

8,2

8,2

–10

IT

178,7

176,1

164,1

173,0

148,9

147,2

145,9

147,4

–15

CY

2,7

2,9

2,8

2,8

2,5

2,5

2,5

2,5

–9

LV

4,8

4,6

4,4

4,6

4,5

4,7

4,6

4,6

0

LT

8,1

8,3

7,8

8,1

6,2

6,4

6,3

6,3

–22

LU

4,6

4,6

4,3

4,5

4,3

4,5

4,5

4,4

–2

HU

25,4

25,2

23,9

24,8

24,5

24,5

24,6

24,5

–1

MT

0,9

1,0

0,9

0,9

0,8

0,8

0,9

0,8

–10

NL

69,4

69,9

67,6

69,0

65,1

64,4

63,6

64,4

–7

AT

32,2

32,5

30,6

31,8

32,8

31,8

32,3

32,3

2

PL

91,9

93,1

89,5

91,5

99,1

104,1

100,2

101,1

10

PT

23,9

23,6

23,6

23,7

22,8

22,7

22,1

22,5

–5

RO

37,4

37,3

32,6

35,8

32,5

32,6

32,1

32,4

–10

SI

7,3

7,7

6,8

7,3

6,7

6,7

6,5

6,6

–9

SK

16,4

17,0

15,5

16,3

16,1

15,8

16,0

16,0

–2

FI

36,0

34,5

32,3

34,3

32,2

32,8

32,1

32,4

–6

SE

47,4

47,2

43,1

45,9

46,3

47,3

45,8

46,5

1


3. tabula

Galīgā energointensitāte (FEI), ktoe/PSL, miljoni

 

2007

2008

2009

Vidēji (2007.–2009. gads)

2017

2018

2019

Vidēji (2017.–2019. gads)

Samazinājums (%)

ES

93,5

91,5

91,2

92,0

74,1

71,8

69,0

71,6

–22

BE

109,6

112,1

111,2

111,0

87,5

85,5

80,8

84,6

–24

BG

130,7

117,6

107,8

118,7

94,8

90,5

85,0

90,1

–24

CZ

116,7

110,6

110,1

112,5

87,3

82,4

78,5

82,7

–26

DK

93,5

88,3

88,0

89,9

66,5

64,5

62,3

64,4

–28

DE

88,0

89,8

89,8

89,2

70,7

67,5

66,5

68,2

–24

EE

131,2

129,2

133,8

131,4

93,7

90,6

84,8

89,7

–32

IE

81,3

85,9

83,0

83,4

46,0

44,3

42,4

44,2

–47

EL

86,4

80,8

80,9

82,7

77,6

73,8

73,4

74,9

–9

ES

84,0

79,2

77,8

80,3

66,1

66,4

63,8

65,4

–19

FR

86,7

86,6

86,6

86,6

71,0

67,8

63,4

67,4

–22

HR

109,7

105,6

109,2

108,1

89,9

85,5

81,6

85,6

–21

IT

84,1

81,6

80,9

82,2

66,2

65,5

63,5

65,1

–21

CY

96,8

92,9

93,9

94,5

82,2

77,4

73,6

77,7

–18

LV

137,4

125,6

146,7

136,6

104,9

103,5

98,1

102,2

–25

LT

107,0

99,8

107,3

104,7

81,5

80,6

75,4

79,2

–24

LU

134,6

127,1

124,9

128,9

88,8

90,6

89,8

89,7

–30

HU

113,0

106,2

107,1

108,8

91,2

85,7

81,6

86,2

–21

MT

59,7

59,5

54,6

57,9

44,5

44,1

42,6

43,8

–24

NL

90,7

88,6

91,0

90,1

74,5

72,2

69,4

72,0

–20

AT

100,5

97,4

97,6

98,5

82,3

77,8

76,7

78,9

–20

PL

119,7

113,8

110,1

114,6

89,5

89,6

83,0

87,3

–24

PT

88,5

84,4

86,4

86,4

70,8

69,2

67,7

69,3

–20

RO

103,1

90,0

85,7

93,0

64,3

60,4

56,5

60,4

–35

SI

117,1

118,5

114,7

116,8

95,5

90,3

83,6

89,8

–23

SK

113,6

107,0

103,3

108,0

88,3

86,0

85,2

86,5

–20

FI

163,4

150,7

152,2

155,5

137,9

136,1

132,8

135,6

–13

SE

109,9

105,8

109,6

108,4

87,7

84,8

80,7

84,4

–22


4. tabula

Primārās enerģijas intensitāte (PEI), ktoe/PSL, miljoni

 

2007

2008

2009

Vidēji (2007.–2009. gads)

2017

2018

2019

Vidēji (2017.–2019. gads)

Samazinājums (%)

ES

138,8

134,3

132,5

135,2

105,8

101,8

96,6

101,4

–25

BE

163,2

162,6

162,8

162,9

123,0

114,2

114,4

117,2

–28

BG

255,5

228,0

212,2

231,9

175,6

167,5

157,2

166,8

–28

CZ

204,3

188,6

183,4

192,1

142,8

136,5

127,7

135,7

–29

DK

121,1

112,8

113,3

115,7

79,4

76,9

73,0

76,5

–34

DE

134,0

133,2

131,7

133,0

98,9

94,1

90,6

94,6

–29

EE

261,8

227,3

209,7

233,0

188,7

174,6

140,4

167,9

–28

IE

98,4

101,7

104,9

101,7

55,8

52,3

50,3

52,8

–48

EL

118,5

114,9

115,6

116,3

110,0

104,9

101,1

105,3

–9

ES

119,8

112,9

109,5

114,1

98,7

96,2

90,0

95,0

–17

FR

146,5

145,7

145,4

145,9

116,7

112,6

104,7

111,3

–24

HR

142,0

131,1

136,1

136,4

108,1

102,0

96,9

102,3

–25

IT

113,4

108,6

106,3

109,4

86,2

83,5

80,8

83,5

–24

CY

135,8

134,2

134,0

134,6

111,7

106,1

98,9

105,6

–22

LV

150,6

138,4

161,1

150,0

116,7

116,3

109,6

114,2

–24

LT

166,3

160,7

180,7

169,2

93,9

92,2

85,2

90,4

–47

LU

142,9

133,8

132,9

136,5

91,2

92,9

92,1

92,1

–33

HU

167,3

155,9

152,7

158,6

123,4

115,7

110,0

116,4

–27

MT

117,9

113,7

106,5

112,7

57,6

55,1

53,3

55,3

–51

NL

122,1

118,0

121,6

120,6

100,4

95,3

92,3

96,0

–20

AT

124,6

121,7

118,9

121,7

100,3

93,2

92,3

95,3

–22

PL

181,7

171,9

161,5

171,7

126,8

126,2

114,4

122,4

–29

PT

111,4

108,0

111,9

110,5

97,6

93,1

87,2

92,6

–16

RO

165,7

139,6

127,6

144,3

89,5

83,4

75,9

82,9

–43

SI

165,8

166,4

160,9

164,4

129,9

121,3

112,5

121,2

–26

SK

182,4

171,5

165,4

173,1

143,4

136,3

132,8

137,5

–21

FI

228,1

208,9

211,3

216,1

178,8

177,0

169,9

175,2

–19

SE

160,5

156,7

152,3

156,5

129,2

128,0

119,7

125,6

–20


5. tabula

Agrīnas rīcības faktors

(%)

 

Apcirpts ietaupījumu apakšfaktors

Apcirpts intensitātes apakšfaktors

Agrīnas rīcības faktors

 

PEC

FEC

PEI

FEI

PEC

FEC

BE

100

100

89

93

89

93

BG

100

100

89

92

89

92

CZ

100

100

85

84

85

84

DK

50

50

74

78

50

50

DE

93

100

87

94

81

94

EE

100

100

90

70

90

70

IE

100

61

52

50

52

50

EL

50

50

100

100

50

50

ES

93

50

100

100

93

50

FR

100

69

100

100

100

69

HR

59

50

100

100

59

50

IT

50

50

100

100

50

50

CY

71

63

100

100

71

63

LV

100

100

100

88

100

88

LT

50

100

54

91

50

91

LU

100

100

77

73

77

73

HU

100

100

94

100

94

100

MT

59

100

50

91

50

91

NL

91

50

100

100

91

50

AT

100

100

100

100

100

100

PL

100

100

87

93

87

93

PT

100

50

100

100

100

50

RO

64

100

59

63

50

63

SI

69

52

95

96

66

50

SK

100

100

100

100

100

100

FI

100

100

100

100

100

100

SE

100

100

100

100

100

100

A.3.2.   Labklājības faktors

6. tabula

Iekšzemes kopprodukts/iedzīvotāju skaits (IKP uz vienu iedzīvotāju), PSL uz personu, tūkstoši

 

2017

2018

2019

Vidēji (2017.–2019. gads)

Labklājības faktors (%)

ES

29,3

30,3

31,4

30,4

 

BE

34,7

35,7

36,9

35,8

118

BG

14,7

15,6

16,5

15,6

51

CZ

26,7

28,0

29,2

28,0

92

DK

38,1

39,1

39,6

38,9

128

DE

36,5

37,5

37,9

37,3

123

EE

23,3

24,7

25,8

24,6

81

IE

53,8

57,9

59,6

57,1

150

EL

19,6

20,1

20,6

20,1

66

ES

27,2

27,7

28,6

27,8

92

FR

30,7

31,6

33,4

31,9

105

HR

18,6

19,5

20,8

19,6

65

IT

28,5

29,2

30,2

29,3

96

CY

26,5

27,8

29,3

27,9

92

LV

19,6

20,9

21,7

20,7

68

LT

23,0

24,6

26,4

24,7

81

LU

79,7

79,8

79,7

79,7

150

HU

20,2

21,6

22,9

21,6

71

MT

30,4

31,5

33,2

31,7

104

NL

37,9

39,3

39,9

39,0

129

AT

37,3

38,7

39,5

38,5

127

PL

20,6

21,7

23,1

21,8

72

PT

22,7

23,7

24,6

23,7

78

RO

18,5

20,0

21,8

20,1

66

SI

25,1

26,5

27,9

26,5

87

SK

20,7

21,3

22,1

21,4

70

FI

32,7

33,6

34,2

33,5

110

SE

35,9

36,5

37,4

36,6

121

A.3.3.   Intensitātes faktors

7. tabula

Galīgā energointensitāte (FEI), ktoe/PSL, miljoni

 

2017

2018

2019

Vidēji (2017.–2019. gads)

Galīgais intensitātes faktors (%)

ES

74,1

71,8

69,0

71,6

 

BE

87,5

85,5

80,8

84,6

118

BG

94,8

90,5

85,0

90,1

126

CZ

87,3

82,4

78,5

82,7

115

DK

66,5

64,5

62,3

64,4

90

DE

70,7

67,5

66,5

68,2

95

EE

93,7

90,6

84,8

89,7

125

IE

46,0

44,3

42,4

44,2

62

EL

77,6

73,8

73,4

74,9

105

ES

66,1

66,4

63,8

65,4

91

FR

71,0

67,8

63,4

67,4

94

HR

89,9

85,5

81,6

85,6

120

IT

66,2

65,5

63,5

65,1

91

CY

82,2

77,4

73,6

77,7

109

LV

104,9

103,5

98,1

102,2

143

LT

81,5

80,6

75,4

79,2

111

LU

88,8

90,6

89,8

89,7

125

HU

91,2

85,7

81,6

86,2

120

MT

44,5

44,1

42,6

43,8

61

NL

74,5

72,2

69,4

72,0

101

AT

82,3

77,8

76,7

78,9

110

PL

89,5

89,6

83,0

87,3

122

PT

70,8

69,2

67,7

69,3

97

RO

64,3

60,4

56,5

60,4

84

SI

95,5

90,3

83,6

89,8

125

SK

88,3

86,0

85,2

86,5

121

FI

137,9

136,1

132,8

135,6

150

SE

87,7

84,8

80,7

84,4

118


8. tabula

Primārās enerģijas intensitāte (PEI), ktoe/PSL, miljoni

 

2017

2018

2019

Vidēji (2017.–2019. gads)

Primārās intensitātes faktors (%)

ES

105,8

101,8

96,6

101,4

 

BE

123,0

114,2

114,4

117,2

116

BG

175,6

167,5

157,2

166,8

150

CZ

142,8

136,5

127,7

135,7

134

DK

79,4

76,9

73,0

76,5

75

DE

98,9

94,1

90,6

94,6

93

EE

188,7

174,6

140,4

167,9

150

IE

55,8

52,3

50,3

52,8

52

EL

110,0

104,9

101,1

105,3

104

ES

98,7

96,2

90,0

95,0

94

FR

116,7

112,6

104,7

111,3

110

HR

108,1

102,0

96,9

102,3

101

IT

86,2

83,5

80,8

83,5

82

CY

111,7

106,1

98,9

105,6

104

LV

116,7

116,3

109,6

114,2

113

LT

93,9

92,2

85,2

90,4

89

LU

91,2

92,9

92,1

92,1

91

HU

123,4

115,7

110,0

116,4

115

MT

57,6

55,1

53,3

55,3

55

NL

100,4

95,3

92,3

96,0

95

AT

100,3

93,2

92,3

95,3

94

PL

126,8

126,2

114,4

122,4

121

PT

97,6

93,1

87,2

92,6

91

RO

89,5

83,4

75,9

82,9

82

SI

129,9

121,3

112,5

121,2

120

SK

143,4

136,3

132,8

137,5

136

FI

178,8

177,0

169,9

175,2

150

SE

129,2

128,0

119,7

125,6

124

A.3.4.   Ietaupījumu potenciāla faktors

9. tabula

PRIMES MIX 55 % un PRIMES ES 2020. gada atsauces scenārijs, Mtoe

 

MIX 55 (PEC)

PEC bāzlīnija 2030. gadam

Ietaupījumu potenciāls (%)

MIX 55 (FEC)

FEC bāzlīnija 2030. gadam

Ietaupījumu potenciāls (%)

BE

36,0

38,3

–6,0

30,5

33,1

–7,8

BG

14,0

15,6

–10,5

9,2

10,0

–8,0

CZ

30,1

32,8

–8,0

21,2

22,9

–7,5

DK

16,4

17,2

–4,6

14,7

15,4

–4,3

DE

198,3

221,4

–10,4

162,8

178,7

–8,9

EE

4,0

4,5

–12,7

2,7

2,9

–4,3

IE

11,4

12,6

–8,9

10,1

11,1

–9,2

EL

18,0

18,8

–4,4

15,0

16,2

–7,8

ES

86,0

91,5

–6,0

68,6

72,4

–5,3

FR

164,8

179,2

–8,0

105,5

118,1

–10,7

HR

6,7

7,6

–11,5

5,7

6,6

–13,4

IT

110,9

125,4

–11,6

94,5

102,8

–8,1

CY

2,1

2,3

–10,2

1,8

2,0

–9,4

LV

4,0

4,2

–5,0

3,6

3,7

–3,9

LT

5,3

5,7

–6,3

4,4

4,8

–7,6

LU

3,0

3,2

–7,6

2,9

3,1

–7,7

HU

24,6

26,1

–5,5

16,9

18,4

–7,8

MT

0,9

0,9

–4,6

0,7

0,8

–5,8

NL

49,8

52,3

–4,7

40,9

43,2

–5,2

AT

26,0

28,4

–8,7

22,8

24,6

–7,4

PL

73,8

89,1

–17,2

58,7

66,0

–11,1

PT

15,9

16,9

–6,0

13,9

14,8

–6,7

RO

30,0

33,2

–9,7

23,0

25,3

–8,9

SI

6,1

6,5

–6,5

4,5

4,8

–6,0

SK

14,6

15,4

–5,3

8,8

9,6

–8,3

FI

32,0

34,3

–6,9

21,5

24,1

–10,6

SE

37,2

40,8

–8,8

26,4

29,0

–9,0


10. tabula

PRIMES MIX 55 % un PRIMES atjauninātais ES 2020. gada atsauces scenārijs, Mtoe

 

MIX 55 (PEC)

PEC bāzlīnija 2030. gadam

Ietaupījumu potenciāls (%)

MIX 55 (FEC)

FEC bāzlīnija 2030. gadam

Ietaupījumu potenciāls (%)

BE

36,0

40,2

–10,5

30,5

33,1

–7,8

BG

14,0

16,5

–15,6

9,2

9,2

–0,7

CZ

30,1

33,8

–10,8

21,2

23,1

–8,4

DK

16,4

16,4

0,0

14,7

14,2

3,6

DE

198,3

219,4

–9,6

162,8

176,7

–7,8

EE

4,0

3,6

10,1

2,7

2,8

–3,4

IE

11,4

12,8

–10,8

10,1

12,0

–15,8

EL

18,0

19,6

–8,2

15,0

16,3

–8,0

ES

86,0

93,3

–7,8

68,6

71,8

–4,6

FR

164,8

183,6

–10,2

105,5

122,3

–13,8

HR

6,7

7,5

–9,9

5,7

6,5

–12,1

IT

110,9

125,6

–11,7

94,5

103,8

–9,0

CY

2,1

2,2

–4,4

1,8

1,9

–3,4

LV

4,0

4,3

–6,8

3,6

3,9

–9,4

LT

5,3

6,2

–13,8

4,4

5,0

–11,3

LU

3,0

3,3

–9,7

2,9

3,2

–8,6

HU

24,6

26,5

–6,8

16,9

18,2

–7,1

MT

0,9

0,8

2,9

0,7

0,7

–1,2

NL

49,8

51,8

–3,7

40,9

42,8

–4,4

AT

26,0

27,5

–5,5

22,8

23,1

–1,6

PL

73,8

93,3

–21,0

58,7

67,2

–12,6

PT

15,9

19,4

–18,2

13,9

16,3

–14,7

RO

30,0

31,8

–5,5

23,0

23,8

–3,1

SI

6,1

6,4

–5,4

4,5

4,9

–7,2

SK

14,6

16,0

–9,3

8,8

9,8

–10,1

FI

32,0

34,7

–7,8

21,5

23,8

–9,4

SE

37,2

42,0

–11,4

26,4

28,3

–6,8

A.3.5.   Kopējais faktors

11. tabula

Kopējā faktora aprēķināšana (ES 2020. gada atsauces scenārijs)

(%)

 

Agrīnas rīcības faktors

Labklājības faktors

Intensitātes faktors

Ietaupījumu potenciāla faktors

Kopējais faktors

 

PEC

FEC

 

PEC

FEC

PEC

FEC

PEC

FEC

BE

89

93

118

116

118

52

67

94

99

BG

89

92

51

150

126

89

68

95

84

CZ

85

84

92

134

115

69

65

95

89

DK

50

50

128

75

90

50

50

76

80

DE

81

94

123

93

95

89

76

96

97

EE

90

70

81

150

125

109

50

107

82

IE

52

50

150

52

62

76

78

83

85

EL

50

50

66

104

105

50

66

68

72

ES

93

50

92

94

91

51

50

82

71

FR

100

69

105

110

94

69

91

96

90

HR

59

50

65

101

120

98

115

81

87

IT

50

50

96

82

91

99

69

82

77

CY

71

63

92

104

109

87

81

89

86

LV

100

88

68

113

143

50

50

83

87

LT

50

91

81

89

111

53

65

68

87

LU

77

73

150

91

125

65

66

96

104

HU

94

100

71

115

120

50

66

82

89

MT

50

91

104

55

61

50

50

65

77

NL

91

50

129

95

101

50

50

91

82

AT

100

100

127

94

110

74

63

99

100

PL

87

93

72

121

122

147

95

107

96

PT

100

50

78

91

97

52

57

80

70

RO

50

63

66

82

84

83

76

70

72

SI

66

50

87

120

125

55

51

82

79

SK

100

100

70

136

121

50

71

89

91

FI

100

100

110

150

150

59

91

105

113

SE

100

100

121

124

118

75

77

105

104


12. tabula

Kopējā faktora aprēķināšana (atjaunināts ES 2020. gada atsauces scenārijs)

(%)

 

Agrīnas rīcības faktors

Labklājības faktors

Intensitātes faktors

Ietaupījumu potenciāla faktors

Kopējais faktors

 

PEC

FEC

 

PEC

FEC

PEC

FEC

PEC

FEC

BE

89

93

118

116

118

90

67

103

99

BG

89

92

51

150

126

133

50

106

80

CZ

85

84

92

134

115

92

71

101

91

DK

50

50

128

75

90

50

50

76

80

DE

81

94

123

93

95

82

67

95

95

EE

90

70

81

150

125

50

50

93

82

IE

52

50

150

52

62

92

135

87

99

EL

50

50

66

104

105

70

69

72

72

ES

93

50

92

94

91

67

50

86

71

FR

100

69

105

110

94

88

118

101

97

HR

59

50

65

101

120

85

104

77

84

IT

50

50

96

82

91

100

77

82

78

CY

71

63

92

104

109

50

50

79

78

LV

100

88

68

113

143

58

80

85

95

LT

50

91

81

89

111

118

97

85

95

LU

77

73

150

91

125

83

73

100

105

HU

94

100

71

115

120

58

60

85

88

MT

50

91

104

55

61

50

50

65

77

NL

91

50

129

95

101

50

50

91

82

AT

100

100

127

94

110

50

50

93

97

PL

87

93

72

121

122

150

108

107

99

PT

100

50

78

91

97

150

126

105

88

RO

50

63

66

82

84

50

50

62

66

SI

66

50

87

120

125

50

62

81

81

SK

100

100

70

136

121

79

86

96

94

FI

100

100

110

150

150

67

80

107

110

SE

100

100

121

124

118

97

58

110

99


13. tabula

I pielikuma formulas rezultāti (ES 2020. gada atsauces scenārijs un atjauninātais ES 2020. gada atsauces scenārijs), Mtoe

 

ES 2020. gada atsauces scenārijs

Atjaunināts ES 2020. gada atsauces scenārijs

 

Formulas rezultāti

Formulas rezultāti pēc korekcijas koeficienta

Formulas rezultāti

Formulas rezultāti pēc korekcijas koeficienta

 

PEC

FEC

PEC

FEC

PEC

FEC

PEC

FEC

BE

34,14

29,24

33,77

28,78

35,39

29,24

34,66

28,82

BG

13,86

8,99

13,71

8,85

14,49

8,38

14,20

8,25

CZ

29,13

20,53

28,81

20,21

29,79

20,66

29,18

20,36

DK

15,70

13,95

15,52

13,73

14,98

12,88

14,67

12,69

DE

196,38

158,42

194,23

155,95

195,05

157,05

191,06

154,75

EE

3,97

2,60

3,93

2,56

3,21

2,57

3,14

2,53

IE

11,35

10,01

11,23

9,86

11,53

10,61

11,29

10,45

EL

17,32

14,87

17,13

14,64

17,91

14,90

17,55

14,68

ES

82,69

66,41

81,78

65,38

83,90

65,90

82,19

64,94

FR

159,09

105,65

157,34

104,01

161,97

108,52

158,67

106,93

HR

6,91

5,96

6,83

5,87

6,81

5,89

6,67

5,81

IT

113,40

93,57

112,16

92,12

113,50

94,27

111,18

92,89

CY

2,06

1,84

2,04

1,81

1,96

1,74

1,92

1,71

LV

3,77

3,34

3,73

3,28

3,83

3,50

3,75

3,45

LT

5,21

4,32

5,16

4,25

5,55

4,45

5,44

4,38

LU

2,85

2,75

2,82

2,71

2,90

2,77

2,84

2,73

HU

23,57

16,45

23,31

16,19

23,84

16,36

23,35

16,12

MT

0,84

0,70

0,83

0,69

0,78

0,67

0,76

0,66

NL

46,72

39,03

46,21

38,42

46,25

38,70

45,30

38,13

AT

25,15

21,69

24,88

21,35

24,50

20,49

24,00

20,19

PL

78,01

58,64

77,16

57,73

81,60

59,40

79,93

58,53

PT

15,33

13,62

15,16

13,41

17,06

14,58

16,71

14,37

RO

30,49

23,12

30,16

22,76

29,46

21,92

28,86

21,60

SI

5,85

4,35

5,79

4,29

5,79

4,40

5,68

4,33

SK

13,77

8,59

13,62

8,46

14,23

8,72

13,94

8,59

FI

30,11

20,92

29,78

20,60

30,33

20,71

29,71

20,41

SE

35,82

25,50

35,42

25,10

36,59

25,05

35,84

24,69

B PAPILDINĀJUMS

Enerģijas bilance

NRG_BAL

Enerģijas galapatēriņš

FEC

Enerģijas galapatēriņš, PRIMES 2030. gada prognoze no 2020. gada atsauces scenārija

FECB2030

Enerģijas galapatēriņa intensitāte

FEI

Bruto iekšzemes patēriņš

GIC

Miljoni tonnu naftas ekvivalenta

Mtoe

Primārās enerģijas patēriņš

PEC

Primārās enerģijas patēriņš, PRIMES 2030. gada prognoze no 2020. gada atsauces scenārija

PECB2030

Primārās enerģijas intensitāte

PEI

Standarta starptautiskā energoproduktu klasifikācija

SIEC

Tūkstoši tonnu naftas ekvivalenta

ktoe


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1999/oj).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) par enerģētikas statistiku (OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/1099/oj).

(3)  Visi pasākumi, kas laika grafikā uzskaitīti līdz 2024. gada martam, ir pabeigti.

(4)  Gan agrīnās rīcības, gan energointensitātes faktora aprēķināšanai izmanto energointensitātes datus. Pirmajā gadījumā piemēro vēsturisko energointensitātes uzlabojumu, t. i., aprēķina vidējo vērtību starp abiem periodiem (2007.–2009. un 2017.–2019. gads). Attiecībā uz energointensitātes faktoru ņem vērā tikai pēdējā perioda (2017.–2019. gads) vidējo rādītāju.

(5)  Izmanto Eurostat mērvienību “Pašreizējās cenas, milj. pirktspējas līmeņa standarts/uz iedzīvotāju (CP_MPPS_EU27_2020).

(6)   https://www.measures.odyssee-mure.eu/.

(7)   http://pam.apps.eea.europa.eu/.

(8)  Šīs vērtības var mainīties saskaņā ar 2020. gada atsauces scenārija atjauninājumiem. Sk. 2.3. punktu.


ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2024/1722/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)