TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2026. gada 24. septembrī ( *1 )
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās – Regula (EK) Nr. 2201/2003 – 19. pants – Jēdziens “prasība par laulības atzīšanu par neesošu” – 63. pants – Līgums starp Svēto Krēslu un dalībvalsti – Saskaņā ar kanoniskajām tiesībām noslēgta laulība – Dalībvalsts civiltiesa, kurā celta prasība par laulības šķiršanu – Citas dalībvalsts civiltiesa, kurai iesniegts pieteikums par baznīcas tiesas nolēmuma, ar ko šī laulība atzīta par neesošu, civiltiesisko seku atzīšanu
Lietā C‑190/25 [Zelabrich] ( i )
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Oberlandesgericht Stuttgart (Federālās zemes Augstākā tiesa Štutgartē, Vācija) iesniegusi ar 2025. gada 4. marta lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2025. gada 10. martā, tiesvedībā
LS
pret
GT,
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [C. Lycourgos], tiesneši O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei] (referente), S. Rodins [S. Rodin], N. Pisarra [N. Piçarra] un N. Fengers [N. Fenger],
ģenerāladvokāts: Ž. Rišārs Delatūrs [J. Richard de la Tour],
sekretāre: E. Sartotri [E. Sartori], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2026. gada 5. februāra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
|
– |
GT vārdā – A. Groeneveld, Rechtsanwältin, |
|
– |
Spānijas valdības vārdā – A. Gavela Llopis, M. Acedo‑Rico Montiel un P. Pérez Zapico, pārstāvji, |
|
– |
Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz F. Subrani, avvocato dello Stato, |
|
– |
Eiropas Komisijas vārdā – B. Ernst un S. Noë, pārstāvji, |
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2026. gada 30. aprīļa tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
|
1 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 19. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV 2003, L 338, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2004. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 2116/2004 (OV 2004, L 367, 1. lpp.) (turpmāk – Regula Nr. 2201/2003). |
|
2 |
Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp LS, kura ir Krievijas pilsone, un GT, kurš ir Vācijas un Itālijas pilsonis, par laulības šķiršanas tiesvedību, ko GT ierosinājis pret LS. |
Tiesiskais regulējums
Starptautiskās tiesības
|
3 |
1929. gada 11. februārī starp Svēto Krēslu un Itālijas Republiku noslēgtais Laterāna konkordāts tika grozīts ar vienošanos starp šīm abām pusēm, kas parakstīta Romā 1984. gada 18. februārī (turpmāk redakcijā ar grozījumiem – Laterāna konkordāts). |
|
4 |
Laterāna konkordāta 2. panta “Pastorālā brīvība” 1. punktā paredzēts: “Itālijas Republika atzīst Katoļu baznīcas pilnīgu brīvību attīstīt savu pastorālo, izglītojošo un labdarības, evaņģelizācijas un svētdarīšanas uzdevumu. Tā jo īpaši nodrošina tai brīvību [..] īstenot tās jurisdikciju baznīcas lietās.” |
|
5 |
Laterāna konkordāta 8. pantā “Laulība” noteikts: “1. Laulības, kas noslēgtas saskaņā ar kanonisko tiesību normām, atzīst par tādām, kurām ir civiltiesiskas sekas, ar nosacījumu, ka laulība pēc publicēšanas pašvaldībā ir reģistrēta civilstāvokļa aktu reģistrā. Tūlīt pēc ceremonijas garīdznieks vai viņa pilnvarotais izskaidro laulātajiem laulības civiltiesiskās sekas, informējot viņus par codice civile (Civilkodekss) pantiem, kuri attiecas uz laulāto tiesībām un pienākumiem. Pēc tam viņš divos eksemplāros sagatavo laulības apliecību, kurā var būt ietverti laulāto iespējamie paziņojumi saskaņā ar civiltiesībām. [..] 2. Lēmumi par laulības atzīšanu par neesošu, ko pasludinājušas baznīcas tiesas un attiecībā uz kuriem ir baznīcas augstākās uzraudzības struktūras izpildes rīkojums, pēc pušu vai kādas no pusēm lūguma stājas spēkā Itālijā ar kompetentās corte d’appello [(apelācijas tiesa, Itālija)] nolēmumu, ja tā konstatē, ka:
Nolēmumā, ar kuru padara par izpildāmu kanonisko spriedumu, apelācijas tiesa var noteikt pagaidu finanšu pasākumus par labu kādam no laulātajiem, kuru laulība atzīta par neesošu, liekot pusēm vērsties tiesā, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumus šajā jomā. [..]” |
Savienības tiesības
|
6 |
Regulas Nr. 2201/2003 8. apsvērumā ir noteikts: Attiecībā uz spriedumiem par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu šī regula jāpiemēro tikai attiecībā uz laulības šķiršanu un nav jāattiecina uz tādiem jautājumiem kā laulības šķiršanas pamatojums, laulāto mantas piederība vai jebkuriem citiem saistītiem pasākumiem.” |
|
7 |
Atbilstoši minētās regulas 1. pantam “Darbības joma”: “1. Šo regulu neatkarīgi no tiesas iestādes būtības piemēro civillietās, kas saistītas ar:
[..] 3. Šī regula neattiecas uz: [..]
[..].” |
|
8 |
Minētās regulas 3. panta “Vispārējā piekritība” 1. punktā bija paredzēts: “Lietas, kas saistītas ar laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu, piekrīt tās dalībvalsts tiesām:
|
|
9 |
Šīs pašas regulas 19. panta “Lis pendens un saistītas prasības” 1. punktā bija noteikts: “Ja dažādu dalībvalstu tiesās starp tām pašām pusēm tiek iesniegtas prasības par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, tiesai, kurā prasība iesniegta kā otrajā, pēc savas iniciatīvas jāaptur tiesvedība, līdz tiek noteikta tās tiesas piekritība, kurā pirmajā iesniegta prasība.” |
|
10 |
Regulas Nr. 2201/2003 III nodaļā “Atzīšana un izpilde” bija vairākas iedaļas, tostarp 1. iedaļa “Atzīšana”. Šajā iedaļā bija ietverts noteikumu kopums, kas tostarp attiecās uz vienā dalībvalstī pieņemta nolēmuma atzīšanu citās dalībvalstīs laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības atzīšanas par neesošu jomā, kā arī uz šāda nolēmuma neatzīšanas pamatiem. |
|
11 |
Minētās regulas 63. pants “Līgumi ar Svēto Krēslu” bija formulēts šādi: “1. Šīs regulas piemērošana neskar Svētā Krēsla un [Portugāles Republikas] Starptautisko līgumu (konkordātu), kas parakstīts Vatikānā 1940. gada 7. maijā. 2. Lēmums par laulības atzīšanu par neesošu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktā minēto Līgumu, dalībvalstīs atzīstams saskaņā ar šās regulas III nodaļas 1. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem. 3. Šā panta 1. un 2. punktā izklāstītie noteikumi attiecas arī uz šādiem starptautiskajiem līgumiem (konkordātiem) ar Svēto Krēslu:
4. Uz lēmumu atzīšanu, kas noteikta 2. punktā, Itālijā, Spānijā vai Maltā var attiecināt tādu pašu kārtību un pārbaudes, kādas piemēro baznīcas tiesu lēmumiem, kas pasludināti saskaņā ar 3. punktā minētajiem starptautiskajiem līgumiem, kas noslēgti ar Svēto Krēslu. [..]” |
|
12 |
Regula Nr. 2201/2003 tika atcelta ar Padomes Regulu (ES) 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (OV 2019, L 178, 1. lpp.), kas piemērojama no 2022. gada 1. augusta. Tomēr, ņemot vērā pamatlietas faktu norises laiku, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu jāizvērtē no Regulas Nr. 2201/2003 skatupunkta. |
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
|
13 |
Vācijas un Itālijas pilsonis GT un Krievijas pilsone LS, kuru abu pastāvīgā dzīvesvieta ir Vācijā, 2017. gada 16. jūnijā noslēdza laulību baznīcā Neapolē (Itālija) (turpmāk – konkordāta laulība). Tajā pašā dienā šī laulība tika reģistrēta šīs pilsētas civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļā. |
|
14 |
2022. gada 25. janvārī GT vērsās Amtsgericht Stuttgart (Štutgartes pirmās instances tiesa, Vācija) ar prasību par laulības šķiršanu. Šīs tiesvedības ietvaros šai tiesai pēc savas ierosmes ir jālemj arī par pensijas tiesību izlīdzinošas sadales noregulējumu un, pamatojoties uz LS iesniegto pieteikumu, par iespējamo uzturlīdzekļu, kas pienākas pēc laulības šķiršanas, piešķiršanu. |
|
15 |
2022. gada 22. jūlijā GT iesniedza Tribunale Ecclesiastico Interdiocesano di Napoli (Neapoles starpdiecēžu baznīcas tiesa, Itālija) pieteikumu atzīt konkordāta laulību par neesošu. Ar 2024. gada 28. februāra nolēmumu minētā tiesa apmierināja šo pieteikumu. 2024. gada 27. maijāSupremo Tribunale della Segnatura Apostolica (Apustuliskās signatūras augstākā tiesa, Itālija) šo galīgo nolēmumu atzina par izpildāmu. |
|
16 |
Corte d’appello di Napoli (Neapoles apelācijas tiesa, Itālija), kurā 2024. gada 31. jūlijā tika iesniegts pieteikums atzīt Tribunale Ecclesiastico Interdiocesano di Napoli (Neapoles starpdiecēžu baznīcas tiesa) pasludinātā galīgā un izpildāmā nolēmuma par konkordāta laulības atzīšanu par neesošu civiltiesiskās sekas, vēl nav lēmusi par šo pieteikumu. |
|
17 |
Ar 2024. gada 20. novembra rīkojumu Amtsgericht Stuttgart (Štutgartes pirmās instances tiesa) nolēma apturēt tiesvedību attiecībā uz prasību par laulības šķiršanu, kā arī par papildu prasībām par mantiskajām sekām, kas ar to saistītas. Šī tiesa uzskatīja, ka gadījumā, ja Corte d’appello di Napoli (Neapoles apelācijas tiesa) apmierinātu pieteikumu par baznīcas nolēmuma civiltiesisko seku atzīšanu, tās izskatāmajai laulības šķiršanas tiesvedībai zustu priekšmets. |
|
18 |
2024. gada 4. decembrī LS par šo rīkojumu iesniedza apelācijas sūdzību Oberlandesgericht Stuttgart (Federālās zemes Augstākā tiesa Štutgartē, Vācija), kas ir iesniedzējtiesa, apgalvojot, ka saskaņā ar Regulu Nr. 2201/2003 pienākums apturēt tiesvedību ir nevis Amtsgericht Stuttgart (Štutgartes pirmās instances tiesa), bet gan Itālijas tiesai, kurā iesniegts pieteikums par baznīcas nolēmuma, ar kuru konkordāta laulība atzīta par neesošu, civiltiesisko seku atzīšanu. |
|
19 |
Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Corte d’appello di Napoli (Neapoles apelācijas tiesa) notiekošā tiesvedība par šī baznīcas nolēmuma civiltiesisko seku atzīšanu ietilpst “prasībā par laulības atzīšanu par neesošu”, kas var radīt lis pendens situāciju Regulas Nr. 2201/2003 19. panta 1. punkta izpratnē. Apstiprinošas atbildes gadījumā tā vēlas noskaidrot, kādas ir šādas lis pendens pastāvēšanas sekas. |
|
20 |
Šī tiesa uzskata, ka uz šādu tiesvedību attiecas jēdziens “prasība par laulības atzīšanu par neesošu” šīs tiesību normas izpratnē un līdz ar to Itālijas tiesai, kurā prasība iesniegta kā otrajā, saskaņā ar minēto tiesību normu tiesvedība principā būtu jāaptur. |
|
21 |
Tomēr tā norāda, ka šāds pienākums varētu radīt grūtības, ņemot vērā, ka šādā gadījumā Vācijas tiesai attiecīgā gadījumā būtu pakārtoti jāizvērtē, vai Itālijas Republika ir atzinusi baznīcas tiesas pasludinātu konkordāta laulības neesību, lai gan šajā ziņā starp Svēto Krēslu un Vācijas Federatīvo Republiku nepastāv nekāds nolīgums, kas varētu regulēt baznīcas nolēmuma atzīšanu. |
|
22 |
Līdz ar to iesniedzējtiesa nav pārliecināta, vai, ņemot vērā arī mantiskās sekas, kas var izrietēt no laulības atzīšanas par neesošu un kas atšķiras no tām, kuras saistītas ar laulības šķiršanas procesu, tādējādi, ka pastāv pretrunīgu nolēmumu risks, Vācijas tiesas tomēr var nolemt apturēt tiesvedību, lai gan tām saskaņā ar Regulu Nr. 2201/2003 ir prioritāra starptautiskā jurisdikcija. |
|
23 |
Šādos apstākļos Oberlandesgericht Stuttgart (Federālās zemes Augstākā tiesa Štutgartē) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
|
Par pirmo jautājumu
|
24 |
Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 2201/2003 19. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “prasība par laulības atzīšanu par neesošu” šīs tiesību normas izpratnē ietilpst dalībvalsts tiesā uzsākta tiesvedība, lai atzītu tāda izpildāma nolēmuma civiltiesiskās sekas, ar kuru konkordāta laulība atzīta par neesošu, ja šo nolēmumu ir pieņēmusi baznīcas tiesa saskaņā ar šīs regulas 63. pantā paredzēto starptautisko līgumu, kas noslēgts starp Svēto Krēslu un šo dalībvalsti. |
|
25 |
Vispirms, pirmām kārtām, jāprecizē – kā izriet no Regulas Nr. 2201/2003 1. panta 3. punkta e) apakšpunkta, skatot to kopā ar tās 8. apsvērumu, jautājumi, kas saistīti ar laulības mantiskajām sekām, tostarp uzturēšanas pienākumiem, ir izslēgti no šīs regulas piemērošanas jomas. |
|
26 |
Savukārt šie jautājumi var ietilpt citu Savienības tiesību instrumentu piemērošanas jomā, proti, Padomes Regulas (ES) 2016/1103 (2016. gada 24. jūnijs), ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās (OV 2016, L 183, 1. lpp.), vai Padomes Regulas (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. decembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (OV 2009, L 7, 1. lpp.) piemērošanas jomā. |
|
27 |
Taisnība – iesniedzējtiesa savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu atsaucas uz atšķirībām, kas var pastāvēt starp mantiskām sekām, kuras saistītas ar prasību par laulības šķiršanu, un sekām, kuras izriet no laulības atzīšanas par neesošu. Tomēr šie apsvērumi ir izvirzīti tikai, lai interpretētu Regulas Nr. 2201/2003 19. panta 1. punktu, un, tā kā šī tiesa šajā ziņā nav sniegusi citus precizējumus, tie nevar pamatot citu Savienības tiesību instrumentu, izņemot šo regulu, interpretāciju. |
|
28 |
Otrām kārtām, jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2201/2003 63. pantu šīs regulas piemērošana attiecībās starp dalībvalstīm neskar līgumus, kas noslēgti starp Svēto Krēslu, no vienas puses, un dažām dalībvalstīm, proti, Spānijas Karalisti, Itālijas Republiku, Maltas Republiku un Portugāles Republiku, un, no otras puses, tostarp Laterāna konkordātu. |
|
29 |
Laterāna konkordāts reglamentē attiecības starp Svēto Krēslu un Itālijas Republiku. Saskaņā ar šī līguma 2. panta 1. punktu šī dalībvalsts atzīst un nodrošina Katoļu baznīcai tostarp brīvību īstenot savu jurisdikciju baznīcas jautājumos. |
|
30 |
Saskaņā ar minētā līguma 8. panta 1. punktu laulības, kas noslēgtas saskaņā ar kanonisko tiesību normām, atzīst par tādām, kurām ir civiltiesiskas sekas, ar nosacījumu, ka laulība pēc publiskošanas pašvaldībā ir reģistrēta civilstāvokļa aktu reģistrā. |
|
31 |
Šī paša līguma 8. panta 2. punktā ir paredzēts, ka pēc abu pušu vai vienas puses lūguma baznīcas tiesu pasludināti nolēmumi par laulības atzīšanu par neesošu, attiecībā uz kuriem ir baznīcas augstākās uzraudzības struktūras izpildes rīkojums, Itālijā rada civiltiesiskas sekas ar kompetentās apelācijas tiesas nolēmumu, ar nosacījumu, ka, pirmkārt, baznīcas tiesa bija kompetenta lemt par spēka neesību, otrkārt, lietas dalībnieku tiesības piedalīties un sevi aizstāvēt procesā baznīcas tiesā tika ievērotas saskaņā ar Itālijas tiesību sistēmas pamatprincipiem un, treškārt, ir izpildīti Itālijas tiesību aktos paredzētie nosacījumi ārvalstu nolēmumu atzīšanai. |
|
32 |
Ņemot vērā šos ievada apsvērumus, lai interpretētu Regulas Nr. 2201/2003 19. panta 1. punktu, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ir jāņem vērā ne tikai šīs tiesību normas teksts, bet arī konteksts, kādā tā iekļaujas, un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1983. gada 17. novembris, Merck, 292/82, EU:C:1983:335, 12. punkts, un 2025. gada 27. novembris, Manuel Costa Filhos, C‑643/24, EU:C:2025:923, 37. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). |
|
33 |
Attiecībā uz Regulas Nr. 2201/2003 19. panta 1. punkta formulējumu jānorāda, ka šajā tiesību normā ir atsauce uz prasībām par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, kuras starp tām pašām pusēm ir celtas dažādu dalībvalstu tiesās. |
|
34 |
Kā Tiesa ir nospriedusi, lai arī ir svarīgi, ka prasības attiecas uz vienām un tām pašām pusēm, tām var būt dažāds pamats, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz laulāto atšķiršanu, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 16. janvāris, Liberato, C‑386/17, EU:C:2019:24, 35. punkts un tajā minētā judikatūra). No tā izriet, ka lis pendens situācijas pastāvēšana paredz to, ka dažādu dalībvalstu tiesās uzsākto tiesvedību priekšmets ir laulības saišu saraušana vai iziršana. |
|
35 |
Dalībvalsts tiesā uzsāktas tiesvedības, lai atzītu tāda izpildāma nolēmuma par konkordāta laulības neesību civiltiesiskās sekas, kuru pasludinājusi baznīcas tiesa, pamatojoties uz starptautisku līgumu, kas noslēgts ar Svēto Krēslu un minēts Regulas Nr. 2201/2003 63. pantā, kā šajā gadījumā tiesvedība Corte d’appello di Napoli (Neapoles apelācijas tiesa), kā tādas priekšmets nav laulības saišu saraušana vai iziršana. |
|
36 |
Proti, pirmkārt, kā tiesas sēdē uzsvēra Itālijas un Spānijas valdības, šādas tiesvedības uzsākšanas brīdī laulības saišu izbeigšana jau bija notikusi, jo šī saikne tika atzīta par neesošu ar baznīcas tiesas pieņemtu galīgu un izpildāmu nolēmumu. Tiesvedības attiecīgās dalībvalsts, šajā gadījumā Itālijas Republikas, tiesā mērķis ir vienīgi panākt, lai šīs dalībvalsts tiesību sistēmā tiktu atzītas baznīcas nolēmuma civiltiesiskās sekas. |
|
37 |
Otrkārt, valsts tiesas īstenotās kontroles apjoms minētajā tiesvedībā attiecas tikai uz aspektiem, kas ir skaidri minēti Laterāna konkordāta 8. panta 2. punktā, proti, baznīcas tiesas kompetenci, pušu tiesībām piedalīties un sevi aizstāvēt tiesvedībā šajā tiesā, kā arī nosacījumiem, kuriem Itālijas tiesību aktos ir pakļauta ārvalstu nolēmumu atzīšana. Kā ir precizējusi Itālijas valdība, valsts tiesa nevar izskatīt baznīcas nolēmumu pēc būtības. |
|
38 |
Līdz ar to tiesvedība, kas uzsākta valsts tiesā, lai atzītu tāda izpildāma nolēmuma civiltiesiskās sekas, ar kuru baznīcas tiesa saskaņā ar Laterāna konkordātu ir pasludinājusi konkordāta laulību par neesošu, neietilpst jēdzienā “prasība par laulības atzīšanu par neesošu” Regulas Nr. 2201/2003 19. panta 1. punkta izpratnē. |
|
39 |
Šo gramatisko interpretāciju atbalsta konteksts, kurā šī tiesību norma ietilpst. |
|
40 |
Šajā ziņā jānorāda, ka Regulas Nr. 2201/2003 19. pants ietilpst šīs regulas II nodaļā “Piekritība”, kuras 3. pantā ir uzskaitīti kritēriji, kas ļauj noteikt dalībvalstu tiesu jurisdikciju izskatīt lietas par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu. |
|
41 |
Jāatgādina arī, ka mērķis ar Regulu Nr. 2201/2003 izveidotajai jurisdikcijas noteikšanas kārtībai laulības šķiršanas lietās nav izslēgt vairākas jurisdikcijas. Tieši pretēji, ir skaidri paredzēta vairāku tiesu jurisdikciju līdzāspastāvēšana bez hierarhijas to vidū (spriedums, 2016. gada 13. oktobris, Mikołajczyk, C‑294/15, EU:C:2016:772, 47. punkts un tajā minētā judikatūra). |
|
42 |
Šajā kontekstā Regulas Nr. 2201/2003 19. panta 1. punktā ir reglamentēta tādu situāciju izskatīšana, kurās divās dažādu dalībvalstu tiesās ir celtas prasības par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, kas celtas starp tām pašām pusēm, un šajā nolūkā ir paredzēts tiesas, kurā prasība iesniegta kā otrajā, pienākums pēc savas iniciatīvas apturēt tiesvedību līdz brīdim, kad tiek noteikta tās tiesas jurisdikcija, kurā pirmajā celta prasība, atbilstoši šīs regulas 3. pantā šajā ziņā paredzētajiem kritērijiem. |
|
43 |
Tādas Itālijas tiesas jurisdikcija, kurā celta prasība atzīt tāda izpildāma nolēmuma civiltiesiskās sekas, ar kuru baznīcas tiesa saskaņā ar Laterāna konkordātu konkordāta laulību pasludina par neesošu, ir noteikta, pamatojoties nevis uz Regulas Nr. 2201/2003 3. pantā paredzētajiem kritērijiem, bet gan uz šajā līgumā, kas noslēgts starp Svēto Krēslu un Itālijas Republiku, paredzētajiem īpašajiem noteikumiem. Šādos apstākļos, kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 44. un 45. punktā, tiesvedība, kurā ietilpst šāds pieteikums, nevar radīt lis pendens situāciju šīs regulas 19. panta 1. punkta, skatīta tās 3. panta gaismā, izpratnē. |
|
44 |
Interpretāciju, kas izriet no Regulas Nr. 2201/2003 19. panta 1. punkta formulējuma un ko apstiprina šīs tiesību normas konteksts, neliek apšaubīt šīs regulas mērķi. |
|
45 |
Šajā ziņā jāatgādina, ka Regulas Nr. 2201/2003 mērķis citstarp ir, pamatojoties uz savstarpējas uzticēšanās principu, kas ir pamats patiesas tiesiskuma telpas izveidei Savienības līmenī, atvieglot dalībvalstīs pieņemtu nolēmumu atzīšanu laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības atzīšanas par neesošu jomā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 15. novembris, Senatsverwaltung für Inneres und Sport, C‑646/20, EU:C:2022:879, 44. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). |
|
46 |
Īpašajā to līgumu kontekstā, kas noslēgti starp Svēto Krēslu un dažām dalībvalstīm, Regulas Nr. 2201/2003 63. pants iekļaujas šīs regulas vispārīgajā mērķī, kas ir atvieglot saskaņā ar šiem līgumiem pieņemto nolēmumu par laulības neesību atzīšanu un vienkāršotu izpildi. Kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 49. un 50. punktā, šī panta mērķis ir minētajā regulā paredzēto atzīšanas sistēmu attiecināt arī uz nolēmumiem par laulības atzīšanu par neesošu, kas pieņemti, piemērojot konkordātus starp Svēto Krēslu un dažām dalībvalstīm, lai nodrošinātu šo līgumu pilnīgu iedarbību. Savukārt minētā panta mērķis nav pakļaut šos nolēmumus visiem Regulā Nr. 2201/2003 paredzētajiem saskaņotajiem noteikumiem, it īpaši tiem, kas attiecas uz tiesu jurisdikciju, tostarp tās 19. pantam. |
|
47 |
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 2201/2003 19. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “prasība par laulības atzīšanu par neesošu” šīs tiesību normas izpratnē ietilpst dalībvalsts tiesā uzsākta tiesvedība, lai atzītu tāda izpildāma nolēmuma civiltiesiskās sekas, ar kuru konkordāta laulība atzīta par neesošu, ja šo nolēmumu ir pieņēmusi baznīcas tiesa saskaņā ar šīs regulas 63. pantā paredzēto starptautisko līgumu, kas noslēgts starp Svēto Krēslu un šo dalībvalsti. |
Par otro jautājumu
|
48 |
Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild. |
Par tiesāšanās izdevumiem
|
49 |
Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi. |
|
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: |
|
Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2004. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 2116/2004, 19. panta 1. punkts |
|
jāinterpretē tādējādi, ka |
|
jēdzienā “prasība par laulības atzīšanu par neesošu” šīs tiesību normas izpratnē ietilpst dalībvalsts tiesā uzsākta tiesvedība, lai atzītu tāda izpildāma nolēmuma civiltiesiskās sekas, ar kuru konkordāta laulība atzīta par neesošu, ja šo nolēmumu ir pieņēmusi baznīcas tiesa saskaņā ar Regulas Nr. 2201/2003, redakcijā ar grozījumiem, 63. pantā paredzēto starptautisko līgumu, kas noslēgts starp Svēto Krēslu un šo dalībvalsti. |
|
[Paraksti] |
( *1 ) Tiesvedības valoda – vācu.
( i ) Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.