15No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja ir saskaņā ar Nīderlandes tiesībām 1993. gadā dibināts fonds. Tā sevi dēvē par islāma sociālās palīdzības iestādi. Tā norāda, ka saskaņā ar tās statūtiem tās mērķis ir Nīderlandē dzīvojošo palestīniešu sociālā aizsardzība un dzīves apstākļu uzlabošana, kā arī palīdzības sniegšana palestīniešiem Izraēlas okupētajās teritorijās. [..] Prasītāja apgalvo, ka nav pievienojusies nevienai no pusēm un ka 2001-2002. pārskata gada laikā Nīderlandē ir savākusi ziedojumus gandrīz viena miljona eiro apmērā.162003. gada 3. aprīlī Nīderlandes Ārlietu ministrija, pamatodamās uz Drošības padomes Rezolūciju 1373 (2001) un Sanctiewet 1977 (Nīderlandes 1977. gada Likums par sankcijām), kas grozīts ar 2002. gada 16. maija Sanctieregeling terrorisme 2003 (2003. gada rīkojums par sankcijām terorisma jomā, Stcrt. 2003, Nr. 68, 11. lpp., turpmāk tekstā – Sanctieregeling), kurā tika nolemts iesaldēt visus prasītājas naudas līdzekļus un finanšu aktīvus.17No Sanctieregeling pamatojuma izklāsta izriet, ka tas tika pieņemts, sagaidot, ka attiecībā uz prasītāju tiks pieņemts Kopienu lēmums, pamatojoties uz Regulu [Nr. 2580/2001], balstoties uz norādēm par tā veikto līdzekļu nodošanu organizācijām, kuras atbalsta terorismu Tuvajos Austrumos. Sanctieregeling pamatojuma izklāstā arī ir precizēts, ka tas būs atcelts no brīža, kad spēkā stāsies šāds Kopienu lēmums.18Prasītāja pagaidu voorzieningenrechter (turpmāk tekstā –noregulējuma tiesa) cēla prasību pret Nīderlandes Karalisti [, lai tostarp panāktu Sanctieregeling paredzēto pasākumu piemērošanas apturēšanu].19Ar 2003. gada 13. maija [starpspriedumu] (turpmāk tekstā – starpspriedums pagaidu noregulējuma tiesvedībā) pagaidu noregulējuma tiesa konstatēja, ka Sanctieregeling principā balstījās uz oficiālu Algemene Inlichtingen- en Veiligheidsdienst (Vispārējais informācijas un drošības dienests, turpmāk tekstā – AIVD) direktora 2003. gada 9. aprīļa memorandu Nīderlandes Ārlietu ministrijas politisko jautājumu ģenerāldirektoram [..] Pagaidu noregulējuma tiesa norādīja, ka šajā memorandā ir tikai vispārīgi apgalvojumi un trūkst informācijas par faktiem, kas šos apgalvojumus pamato, [..] ka Nīderlandes valdība esot piedāvājusi, lai viņš viens pats izvērtē AIVD informāciju, pamatojoties uz kuru šis memorands tika sagatavots, kas prasītāja nav apstrīdējusi minētās valdības intereses šo informāciju turēt slepenībā un tā turklāt paudusi savu piekrišanu, lai tas viss notiktu šādi [..] Šai sakarā pagaidu noregulējuma tiesa norādīja, ka slepena, tiesas veikta atbilstošo dokumentu pārbaude ir saprotama sabiedrības interešu apsvērumu dēļ. Tādējādi pagaidu noregulējuma tiesnesis izdeva rīkojumu, lai Nīderlandes valdība padara iespējamu slepeni iepazīties ar AIVD slepenās informācijas materiāliem, balstoties uz kuriem bija ticis pieņemts iepriekš minētais memorands. Nīderlandes valdība [šo spriedumu] izpildīja un 2003. gada 21. maijā pagaidu noregulējuma tiesa iepazinās ar aplūkotajiem lietas materiāliem AIVD telpās.20Ar [otro 2003. gada 3. jūnija spriedumu pagaidu noregulējuma tiesvedībā, turpmāk tekstā – spriedums pagaidu noregulējuma tiesvedībā)] pagaidu noregulējuma tiesa noraidīja prasītājas prasību. [Šī sprieduma] 3.2. punktā pagaidu noregulējuma tiesa, pamatodamās uz veikto izmeklēšanu, norādīja, ka AIVD secinājumi ir pietiekami pamatoti, lai šis dienests varētu atzīt, ka prasītājas Nīderlandē savāktie naudas līdzekļi ir izmantoti par labu organizācijām, kas saistītas ar Palestīnas islāmisko Hamas kustību. [Šī paša sprieduma 3.3. punktā] pagaidu noregulējuma tiesa piebilda, ka nav atklāts neviens fakts vai apstāklis, kas pierāda, ka AIVD nekorekti ir veikusi uzdevumu, kas tai uzticēts saskaņā ar Wet op de inlichtingen- en veiligheidsdiensten (Likums par informācijas un drošības dienestiem).21Sanctieregeling tika atcelts 2003. gada 3. augustā (Stcrt. 2003, Nr. 146 [, 9. lpp.]).

32007. gada 23. aprīļa vēstulē [..] Padome prasītājai norādīja, ka tās skatījumā iemesli tam, lai prasītāju sākotnēji iekļautu [strīdīgajā sarakstā], par joprojām spēkā esošiem un līdz ar to plāno to saglabāt šajā sarakstā. Šai vēstulei tika pievienots pamatojuma, uz kuru atsaucas Padome, izklāsts. Tāpat prasītājai tika norādīts, ka tā viena mēneša laikā var iesniegt Padomei apsvērumus par tās nodomu saglabāt tā vārdu strīdīgajā sarakstā un par pamatojumu, uz ko tā atsaucās šajā sakarā, kā arī visus pamatojuma dokumentus.4Minētajai vēstulei pievienotajā pamatojuma izklāstā Padome norādīja:

Prasītāja tika izveidota 1993. gadā Nīderlandē atbilstoši Nīderlandes tiesībām kā fonds. Tā vāca līdzekļus noteiktām organizācijām, kas ietilpst palestīniešu Hamas kustībā, kura ir iekļauta to grupu sarakstā, kuras ir iesaistītas terora aktos Kopējās nostājas [2001/931/KĀDP] 1. panta 2. punkta izpratnē. Vairākas no šīm organizācijām nodod rīcībā līdzekļus, lai īstenotu terora aktus vai veicinātu to īstenošanu. Uz šiem aktiem attiecas Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 3. punkta k) apakšpunkts, un tie ir izdarīti ar mērķi, kas minēts šīs kopējās nostājas 1. panta 3. punkta i) un ii) apakšpunktā.

Uz prasītāju tādējādi attiecas Regulas [..] Nr. 2580/2001 2. panta 3. punkta ii) apakšpunkts.

[Nīderlandes] ārlietu ministrs un finanšu ministrs ar 2003. gada 3. aprīļa ministra rīkojumu DJZ/BR/219-03 (saukts par Sanctieregeling Terrorisme), kurš ir publicēts Nīderlandes 2003. gada 7. aprīļa Staatscourant (oficiālais vēstnesis), nolēma iesaldēt visus [prasītājai] piederošos īpašumus. Šis lēmums tika ratificēts ar 2003. gada 3. jūnija spriedumu LJN AF9389, ko pieņēma Hāgas apgabaltiesas civiltiesību nodaļas priekšsēdētājs. Šajā spriedumā atzīts, ka [prasītāja] ir uzskatāma par organizāciju, kura atbalsta Hamas un šai pēdējai minētai ļauj īstenot vai veicināt teroristiskas darbības.

Tādējādi lēmumu attiecībā uz [prasītāju] pieņēma kompetenta iestāde Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punkta izpratnē.

Padome ir pārliecināta, ka iemesli, kas pamatoja [prasītājas] iekļaušanu [strīdīgajā sarakstā], joprojām ir spēkā.

atcelt Lēmumu 2007/445 tiktāl, ciktāl tas skar prasītāju;

atcelt pārsūdzēto spriedumu tiktāl, ciktāl pret šī sprieduma pamatojumu tā ir izvirzījusi apelācijas pamatus un argumentus, un lietā pieņemt jaunu nolēmumu, apmierinot pirmajā instancē izvirzītos prasījumus un izlabojot pamatojumu, kas ir pārsūdzētā sprieduma pamatā, kā arī

primāri, noraidīt apelācijas sūdzību kā nepieņemamu;

noraidīt Nīderlandes Karalistes iesniegto apelācijas sūdzību;