(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 14. jūnijā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes dekoratīvā papīra importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2024. gada 2. maijā iesniedza dekoratīvā papīra Savienības ražotāji (“sūdzības iesniedzēji”). Sūdzību iesniedza Savienības dekoratīvā papīra ražošanas nozare pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/2718 (“reģistrācijas regula”) (3) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2025. gada 16. janvārī ieinteresētajām personām nodrošināja ierosināto maksājumu kopsavilkumu un detalizētu informāciju par to, kā aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti.

(5)

Komisija 2025. gada 14. februārī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/291 (4) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dekoratīvā papīra importam.

(6)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata noteica pagaidu antidempinga maksājumu (“pagaidu informācijas izpaušana”), vairākas personas pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstisku informāciju, darot zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Tās ir:

(7)

Personām, kuras to lūdza, tika sniegta iespēja tikt uzklausītām. Notika ĶVMPNA, sūdzības iesniedzēju un KINGDECOR uzklausīšana.

(8)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā pārskatīja savus provizoriskos secinājumus.

(9)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dekoratīvā papīra importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(10)

Personām, kuras to lūdza, tika arī sniegta iespēja tikt uzklausītām. Notika sūdzības iesniedzēju un Kingdecor uzklausīšana.

(11)

Reaģējot uz sūdzības iesniedzēju 2024. gada 27. augustā sniegto informāciju, ĶVMPNA 2025. gada 27. janvārī iesniedza piezīmes. Tomēr ĶVMPNA piezīmes tika iesniegtas tad, kad tās vairs nebija iespējams iekļaut procesa pagaidu posmā. Turklāt tās piezīmes attiecās uz informāciju, ko sūdzības iesniedzēji iesniedza, atbildot uz citu ieinteresēto personu iesniegto informāciju procedūras sākšanas posmā, un tādējādi galvenokārt attiecās uz aspektiem, kuri saistīti ar sūdzību. Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, šīs piezīmes pagaidu posmā netika ņemtas vērā, jo šīs piezīmes šajā posmā nebūtu ietekmējušas Komisijas konstatējumus un secinājumus.

(12)

Attiecībā uz ĶVMPNA apgalvojumu, ka Komisijai būtu bijis jānoraida sūdzības iesniedzēju 2024. gada 27. augustā sniegtā informācija, jo tā tika iesniegta pēc 70 dienu termiņa no paziņojuma par procedūras sākšanu (5) publicēšanas dienas, Komisija uzsvēra, ka, lai gan sūdzības iesniedzēju piezīmes tika darītas pieejamas lietas materiālos, tās netika ņemtas vērā Komisijas atbildēs uz piezīmēm par procedūras sākšanu pagaidu regulā. Jebkurā gadījumā ne sūdzības iesniedzēju 2024. gada 27. augustā sniegtā informācija, ne ĶVMPNA 2025. gada 27. janvārī sniegtā informācija nebūtu ietekmējusi Komisijas konstatējumus un secinājumus pagaidu posmā, jo tās attiecās uz sūdzības konstatējumiem.

(13)

Tāpēc Komisija nemainīja savu secinājumu, kas izklāstīts pagaidu regulas 7.–13. apsvērumā.

(14)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 14.–19. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(15)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 20.–23. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(16)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 24. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(17)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 25.–30. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(18)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ĶVMPNA atkārtoja savas piezīmes, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošana šajā lietā ir nesaderīga ar PTO Antidempinga nolīgumu (“ADN”) un to nedrīkst piemērot, jo Komisija nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, kas pierādītu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas dekoratīvā papīra nozarē.

(19)

Kā jau norādīts pagaidu regulas 37. apsvērumā, Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ja Komisija ir konstatējusi, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, var izmantot iekšzemes izmaksas, bet tikai tādā mērā, ciktāl, pamatojoties uz precīziem un atbilstīgiem pierādījumiem, ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Visbeidzot, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamo neatbilstīgo piemērošanu šajā lietā un tās nesaderību ar PTO Antidempinga nolīgumu Komisija atsaucās uz skaidrojumu pagaidu regulas 3.2.1.9. un 3.2.1.10. iedaļā.

(20)

Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 41. apsvērumā izklāstītie Komisijas pagaidu konstatējumi.

(21)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija nesaņēma jaunas piezīmes par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu. Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 142.–144. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi.

(22)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Interprint GmbH sniedza piezīmes attiecībā uz reprezentatīvās valsts izvēli par to, ka ražošanas apstākļi, enerģijas un izejvielu cenas un algu struktūras Taizemē nav salīdzināmi ar tiem, kas ir Ķīnā. Tomēr šis apgalvojums netika pamatots ar pierādījumiem.

(23)

Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 157. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi.

(24)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Kingdecor apgalvoja, ka Komisijai Kingdecor importētā titāna dioksīda (“TiO2”) izmaksas ir jāizmanto kā aizstājējvērtība iekšzemes tirgū iegādātajam TiO2, ņemot vērā, ka importētie un iekšzemē iegādātie ražojumi ir tie paši un ka Kingdecor importēja ievērojamu daļu TiO2 no valstīm, kuras nav pakļautas kropļojumiem.

(25)

Kingdecor apgalvoja, ka tas ir iegādājies iekšzemes tirgū TiO2 ar tīrības pakāpi virs 90 % un ka TiO2, ko tas iegādājies no Chemours Meksikā un Kronos Vācijā, ir līdzīgs TiO2 saturs. Turklāt citas importētā TiO2 īpašības bija salīdzināmas ar iekšzemes tirgū iegādātā TiO2 īpašībām. Tādējādi importētā TiO2 cena ir reprezentatīva attiecībā pret iekšzemes tirgū iegādāto TiO2.

(26)

Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka nebūtu pareizi izmantot cenas, par kurām Kingdecor importēja TiO2, un ka Kingdecor argumenti bija balstīti uz nepareizu likuma interpretāciju un bija maldinoši. Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, ja nozīmīgu kropļojumu dēļ nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, Komisijai normālā vērtība jānosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības.

(27)

Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka Kingdecor apgalvojums, ka no Taivānas, Meksikas un Vācijas importētais TiO2 ir “tieši tāds pats kā iekšzemes izcelsmes TiO2”, ir faktu ziņā nepareizs, jo Kingdecor nav ņēmis vērā divas svarīgas TiO2 īpašības, proti, vai TiO2 ir ražots, izmantojot sulfāta vai hlorīda procesu, un molekulas virsmas apstrādi. Turklāt pat “augstākas kvalitātes” TiO2 ražotāji Ķīnā joprojām tiek uzskatīti par zemāka līmeņa ražotājiem salīdzinājumā ar pasaules ražotājiem Taivānā, Meksikā un Vācijā. Tikai TiO2, kas apstrādāts īpašā veidā, piemīt specifiskas īpašības, kuru dēļ to var izmantot dekoratīvā papīra lietojumos. Šīs kategorijas sauc par lamināta kategorijas TiO2.

(28)

Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka dekoratīvā papīra ražotāji nevar brīvi pāriet no hlorīda kategorijas TiO2 uz sulfāta TiO2 un otrādi. Hlorīda kategorijas TiO2 parasti ir zilganāka krāsa, savukārt sulfāta kategorijas TiO2 ir dzeltenīgāki toņi. Tā kā abas kategorijas nav savstarpēji aizstājamas, Komisija iepriekš varēja secināt, ka papīra lamināta ražošanā izmantojamā hlorīda kategorijas TiO2 tirgus ir atsevišķs ražojumu tirgus. Tādējādi ražojumus, kas ražoti, izmantojot sulfāta procesu, nevar uzskatīt par “tieši tādiem pašiem” kā ražojumi, kas ražoti, izmantojot hlorīda procesu.

(29)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka pat tad, ja Kingdecor izmantotu tikai hlorīda kategorijas TiO2 (ko Savienības ražotāji uzskatīja par ļoti maz ticamu), ĶTR izcelsmes hlorīda kategorijas TiO2 nevar pielīdzināt augstas kvalitātes ražojumiem, kas importēti no citām valstīm. Tie iesniedza tirgus ekspertu publikācijas, kurās norādīts, ka augstas kvalitātes ražojumu ražotāji pasaulē būtu jāuzskata par 1. līmeņa ražotājiem. Tie arī uzskatīja, ka šo ražotāju ražotie produkti ir “augstas kvalitātes”. Lamināta kategorijas TiO2 ražotāji, kas eksportē no Taivānas, Vācijas un Meksikas, t. i., Kronos un Chemours, ir skaidri norādīti kā šā līmeņa ražotāji. Turpretī Ķīnas ražotāji, kas ražo “augstākās kvalitātes TiO2”, tika uzskatīti tikai par 2. līmeņa ražotājiem.

(30)

Vispirms Komisija norādīja, ka šie apgalvojumi ir pretrunā pagaidu regulas 167. apsvērumā izdarītajiem konstatējumiem, ka uzņēmums sekmīgi apgalvoja un pamatoja ar daudziem pierādījumiem, kuri tika pārbaudīti uz vietas, ka tas importēja tādas kvalitātes titāna dioksīdu, kas Ķīnā nav pieejams. Tāpēc, tā kā nebija jaunu pierādījumu vai uz vietas pārbaudītu pierādījumu, kas būtu pretrunā šiem konstatējumiem, Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Neskarot šo secinājumu, Komisija arī izskatīja šo apgalvojumu pēc būtības. Kā secināts Komisijas 2024. gada 10. jūlija Īstenošanas regulas (ES) 2024/1923 (6) 25., 51. un 57. apsvērumā, Komisija uzskata, ka dažādiem TiO2 veidiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tie netiek uzskatīti par atšķirīgiem ražojumiem. Attiecīgais konstatējums tika apstiprināts Komisijas 2024. gada 17. decembra Īstenošanas regulā (ES) 2025/4 (7).

(31)

Turklāt Komisija uzskatīja, ka, lai gan Kingdecor iesniedza pierādījumus, ka iekšzemē ražotā TiO2 kvalitāte pēdējos gados ir uzlabojusies un ka vairākas tehniskās specifikācijas iekšzemes izcelsmes TiO2 un tā importētajam TiO2 ir salīdzināmas, citas personas iesniedza pierādījumus, ka tirgus dalībnieki joprojām uzskata, ka kvalitātes atšķirības saglabājas, un turpina diferencēt 1. līmeņa un 2. līmeņa ražotājus.

(32)

Tāpēc Komisija uzskatīja par pareizu kā atsauces vērtību izmantot nevis Kingdecor importa cenas, bet gan noteikt normālo vērtību, pamatojoties tikai uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas reprezentatīvās valsts cenas vai atsauces vērtības.

(33)

Citas piezīmes par izejvielām netika saņemtas. Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 163.–169. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi un pagaidu secinājumi.

(34)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Kingdecor atkārtoja, ka starp ĶTR un citur ražoto TiO2 nav nekādu kvalitātes atšķirību un ka ražojuma īpašības un ražošanas procesi ir gandrīz identiski. Lai pamatotu šo apgalvojumu, tas iesniedza papildu datus laboratorijas analīžu veidā. Turklāt Kingdecor atkārtoja argumentu, ka tas galvenokārt izmantoja TiO2, kas ražots, izmantojot hlorīda procesu, nevis sulfāta procesu, kurš nodrošina zemāku kvalitāti, un norādīja, ka tas 2025. gada 28. martā ir iesniedzis attiecīgos apliecinošos dokumentus. Visbeidzot, Kingdecor apgalvoja, ka nav loģiski izmantot zemākas kvalitātes iekšzemes ražojuma atsauces cenu, kas ir augstāka par augstākas kvalitātes importētā TiO2 cenu.

(35)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu un atsaucās uz 30.–32. apsvērumu. Izmantotā atsauces vērtība atspoguļoja attiecīgās izmaksas Taizemē, kas tika uzskatīta par attiecīgo reprezentatīvo valsti. Fakts, ka TiO2 izmantotā atsauces cena bija augstāka par Kingdecor apgalvotās augstākas kvalitātes TiO2 importa cenām, nepadara šo atsauces vērtību par neprecīzu. Cenu atšķirībām var būt daudzi iemesli, kas ne vienmēr ir saistīti ar kvalitātes aspektiem. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka ir pareizi aprēķināt normālo vērtību, pamatojoties tikai uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības no Taizemes, un neatkāpties no šīs metodikas attiecībā uz vienu izejresursu tikai tāpēc, ka Kingdecor importēja TiO2 no citām valstīm.

(36)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Kingdecor apgalvoja, ka Komisijas metodikā pastāv asimetrija, kad tā pieņem faktiskās iekšzemes transportēšanas izmaksas no eksporta puses, bet izejvielu iekšzemes transportēšanas pusē tā pārrēķināja ražotāju paziņotās summas.

(37)

Komisija uzskatīja, ka 2. panta 6.a punkta prasības ir izpildītas un ka normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības. Eksporta cenas aprēķināšana atpakaļ EXW līmenī ir cits jautājums, uz kuru neattiecas šā panta noteikumi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(38)

Piezīmes par citiem ražošanas faktoriem (darbaspēku, elektroenerģiju un tvaiku) netika saņemtas. Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 170. un 172. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi un pagaidu secinājumi.

(39)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Kingdecor apgalvoja, ka Komisijas izmantotās pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu (“PVA izmaksas”) atsauces vērtībās ietver tiešās pārdošanas izmaksas un ka, lai taisnīgi salīdzinātu eksporta cenu un salikto normālo vērtību, Komisijai ir jānodrošina, ka tiešās pārdošanas izmaksas tiek atskaitītas no saliktās normālās vērtības. Kingdecor norādīja uz viena Taizemes uzņēmuma gada finanšu pārskatiem, kas iekļauti Orbis iegūtajā atsauces vērtībā, un uz otra uzņēmuma tīmekļa vietni, kurā norādīts, ka uzņēmumi piedāvā transportu.

(40)

Atbildot uz Kingdecor piezīmēm, sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka PVA izmaksu atsauces vērtības Kingdecor normālās vērtības aprēķinā nav jākoriģē, jo Kingdecor nav izpildījis savu pierādīšanas pienākumu. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka, lai gan Kingdecor atsaucas uz dažām Taizemes ražotāju tīmekļa vietnēm un iekšējiem dokumentiem, lai pamatotu savu prasību par korekciju, šīs atsauces tomēr nepierāda, ka tiešie izdevumi ir iekļauti vairāku šo Taizemes ražotāju “citos pamatdarbības izdevumos”. Dati, ko Kingdecor ieguvis no Siam Kraft Industry un Thai Containers Group tīmekļa vietnēm, norāda tikai uz “pakalpojumiem” un tie nepierāda, ka šādas izmaksas ir radušās, nogādājot attiecīgo ražojumu no eksportētāja telpām neatkarīgam pircējam, kā arī nepierāda, ka šādas izmaksas ir iekļautas “citos pamatdarbības izdevumos”. Kingdecor citētais izvilkums no SIG Combibloc attiecas uz vides pārskatiem un, konkrētāk, uz 3. pakāpes emisijām. Šīs emisijas rodas no darbībām, kas rodas no aktīviem, kuri nav ziņojošās organizācijas īpašumā vai kontrolē, bet kuri netieši ietekmē tās vērtības ķēdi. Vides pārskatu sniegšanas konteksts būtiski atšķiras no finanšu pārskatu sniegšanas konteksta, kas ir būtisks normālās vērtības noteikšanā. Tāpēc izvilkumu nevar pieņemt kā pierādījumu tam, ka “citi pamatdarbības izdevumi” ietver arī tiešās pārdošanas izdevumus.

(41)

Komisija noraidīja argumentu, ka PVA izmaksu atsauces vērtības ietver tiešās pārdošanas izmaksas transporta izmaksu veidā. Kingdecor nesniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka pārdošanas un transporta izmaksas patiešām bija ietvertas izmantotajos Orbis atsauces vērtības datos, kā arī nesniedza kvantitatīvus aprēķinus šim apgalvojumam.

(42)

Komisija norādīja, ka no datubāzes nebija viegli pieejams sīkāks attiecīgo uzņēmumu PVA izmaksu sadalījums. Komisija norādīja arī, ka Vispārējā tiesa spriedumā CCCME lietā (8) vispirms atgādināja, ka saskaņā ar judikatūru – ja lietas dalībnieks saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu lūdz veikt korekcijas ar mērķi padarīt salīdzināmu normālo vērtību un eksporta cenu, lai noteiktu dempinga starpību, šim lietas dalībniekam ir jāiesniedz pierādījums, ka tā lūgums ir pamatots. Pienākums pierādīt, ka ir veicamas pamatregulas 2. panta 10. punkta a)–k) apakšpunktā uzskaitītās konkrētās korekcijas, gulstas uz lietas dalībnieku, kurš uz tām vēlas atsaukties (9). No tā izriet, ka minētajā lietā, tāpat kā šajā izmeklēšanā, ieinteresētajām personām saskaņā ar judikatūru bija jāpierāda, ka lūgtā korekcija ir nepieciešama, pamatojoties uz pierādījumiem, kurus tās iesniedz izmeklēšanas laikā (10).

(43)

Vispārējā tiesa tad sprieda, ka ir jānorāda – lai arī korekciju veikšanas prakse var izrādīties nepieciešama saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, lai ņemtu vērā eksporta cenas un normālās vērtības atšķirības, kas ietekmē to salīdzināmību, šādus atskaitījumus nevar veikt no vērtības, kas tikusi “salikta” un līdz ar to nav reāla. Šādu vērtību principā neietekmē tādi faktori, kas var samazināt tās salīdzināmību, jo tā ir mākslīgi noteikta (11). Turklāt, tāpat kā CCCME lietā, arī šajā lietā normālā vērtība katram ražojuma veidam tika noteikta EXW līmenī, ietverot samērīgas PVA izmaksas, un nebija pieejama informācija, kas liecinātu, ka attiecīgo uzņēmumu PVA izmaksas ietver konkrētos izdevumus. Tādējādi, ņemot vērā Komisijas rīcības brīvību pamatregulas 2. panta 10. punkta piemērošanā (12), Komisijas pieeja atbilst jaunākajai judikatūrai attiecībā uz nepamatotiem apgalvojumiem, ka PVA izmaksās, kas izmantotas, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, un ko Komisija uzskata par samērīgām EXW līmenī, esot iekļautas transporta izmaksas.

(44)

Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 173.–176. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi un secinājumi par neizkropļotām un samērīgām izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, PVA izmaksām un peļņu, kas noteiktas, pamatojoties uz četru Taizemes uzņēmumu finanšu datiem.

(45)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Kingdecor apgalvoja, ka vienam no četriem Taizemes uzņēmumiem, ko izmantoja reprezentatīvo PVA izmaksu un peļņas procenta aprēķināšanai, izmantotie dati nebija precīzi. Komisija piekrita šim apgalvojumam un attiecībā uz uzņēmumu Thai Containers Group Company Ltd. izmantoja koriģēto peļņas procentu 3,82 % (3,97 % vietā) un PVA izmaksas 10,68 % (14,84 % vietā). Šo izmaiņu rezultātā dempinga starpības samazinājās par aptuveni 0,9 %.

(46)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Kingdecor sniedza papildu informāciju attiecībā uz revidētajiem un publiski pieejamajiem datiem par Double A (1991) Public Company Limited – vienu no četriem uzņēmumiem, kas tika ņemti vērā, lai aprēķinātu samērīgas vidējās svērtās PVA izmaksu un peļņas procentu summas, pierādot, ka skaitļi, ko Komisija izmantoja attiecībā uz uzņēmumu, ietvēra arī izplatīšanas izmaksas (“pārdošana un izplatīšana”).

(47)

Komisija norādīja, ka, lai gan jaunie sniegtie dati liecināja, ka izplatīšanas izdevumi ir iekļauti, tajos šo izplatīšanas izdevumu konkrēto summu nebija iespējams noteikt. Turklāt nebija skaidrs, ko tieši ietvēra šajā sadaļā minētie izplatīšanas izdevumi, un Komisijai lietas materiālos nebija pierādījumu, kas liecinātu, ka tie ietver tikai izmaksas, attiecībā uz kurām tika veikta korekcija eksporta pusē, kā paskaidrots pagaidu regulas 188. un 189. apsvērumā. Citiem vārdiem sakot, Komisija neuzskatīja, ka summas, kas noteiktas, pamatojoties uz šiem procentiem, būtu nesamērīgas EXW tirdzniecības līmenī, kurā tika noteikta normālā vērtība. Neviena ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus, kas liktu apšaubīt šo novērtējumu. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(48)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka jaunais avots, kas izmantots četru Taizemes uzņēmumu finanšu datiem, nav uzticams, un norādīja, ka Komisija to uzskatīja par “neizmantojamu”, atsaucoties uz pagaidu regulas 153. apsvērumu.

(49)

Komisija norādīja, ka pagaidu regulas 153. apsvērumā ir atsauce uz sūdzības iesniedzēja iesniegto Excel dokumentu ar Taizemes uzņēmuma finanšu datiem. Šo dokumentu nevarēja pārbaudīt avota tīmekļa vietnē, un tas attiecās tikai uz 2022. gadu, nevis uz izmeklēšanas periodu. Informācija, kuru Komisija izmantoja galīgajā posmā un kuru iesniedza Kingdecor, aptver pilnīgu informāciju par četriem uzņēmumiem, kas atrodama tajā pašā datubāzē, kurai var piekļūt ar Taizemes Tirdzniecības ministrijas Uzņēmējdarbības attīstības departamenta starpniecību. Turklāt tie ir jaunāki dati, un dati par vienu no uzņēmumiem, Thai Containers Group, tika revidēti, kas iepriekš, kad tika izmantota no Orbis iegūtā informācija, netika darīts. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(50)

Huawang norādīja, ka eksporta cenas un normālās vērtības taisnīgam salīdzinājumam Komisija veica normālās vērtības augšupēju korekciju, ņemot vērā PVN, kas radās eksporta pārdošanā, bet netika atmaksāts. Huawang uzskatīja, ka šai korekcijai nav juridiska pamatojuma un tā būtu attiecīgi jālabo. Huawang apgalvoja, ka Komisija nepaskaidroja šīs korekcijas juridisko pamatu, bet pieņēma, ka tas tika izdarīts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu. Huawang arī apgalvoja, ka korekciju var veikt tikai, lai neitralizētu faktoru, par kuru ir pierādīts, ka tas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību, bet Komisija to nav izdarījusi.

(51)

Komisija veica korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu “Citi faktori”, pamatojoties uz to, ka eksporta cenā bija iekļauts neatmaksājamais PVN un ka normālā vērtība tika aprēķināta saskaņā ar 2. panta 6.a punktu bez šāda atmaksājamā PVN. Šādu pieeju ir apstiprinājusi Vispārējā tiesa spriedumā lietā Sinopec. Minētajā lietā Tiesa, pirmkārt, atgādināja, ka, tāpat kā šajā lietā, “Komisija (..) uzskatīja, pirmkārt, ka prasītāju ražojumu eksporta cenā bija iekļauta summa, kas atbilst neatmaksājamajam PVN, lai gan normālā vērtība tika noteikta bez PVN, un, otrkārt, ka šie apstākļi pamatoja normālās vērtības augšupēju korekciju, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu” (13). Pamatojoties uz šo interpretāciju, Tiesa konstatēja, ka “Komisija ir pierādījusi nepieciešamību veikt (..) apstrīdēto korekciju” (14). Turklāt Tiesa atzina, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunkts ir atbilstošs juridiskais pamats šai korekcijai (15).

(52)

Tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 177.–181. apsvērums.

(53)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Huawang attiecībā uz Komisijas metodoloģiju, kas paredz piemērot eksporta PVN korekciju 13 % apmērā attiecībā uz 0 % atmaksājamo eksporta PVN, atkārtoti iesniedza tos pašus argumentus par to, ka tas uztver Komisijas metodiku kā kļūdainu, kā arī mēģināja to sasaistīt ar importētās koksnes celulozes muitas režīmu (ievešana pārstrādei).

(54)

Komisija atkārtoti uzsvēra, ka korekcija attiecībā uz eksporta PVN 13 % apmērā attiecīgajam ražojumam nav saistīta ar izejvielu muitas režīmu (un tādējādi ar PVN izejvielām). Komisija piemēroja šo korekciju, lai taisnīgi salīdzinātu eksporta cenu, kas ietver neatmaksājamu PVN, un normālo vērtību, kura aprēķināta bez šāda PVN.

(55)

Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(56)

Turklāt Kingdecor atsaucās uz pagaidu regulas 184. apsvērumu, kurā Komisija norādīja, ka galīgajā posmā tā varētu mainīt normālās vērtības noteikšanas pieeju pārdošanai, kas veikta ar saistītu uzņēmumu starpniecību Savienībā. Šajā apsvērumā Komisija atsaucās uz to, ka tā vēl nebija saņēmusi visu informāciju par turpmākas apstrādes izmaksām. Kingdecor apgalvoja, ka ir jautājis Komisijai, vai tā vēlas saņemt šādu informāciju, un tāpēc ir izpildījis savus sadarbības pienākumus. Tas apgalvoja, ka tāpēc Komisijai nevajadzētu mainīt savu pieeju un balstīt aprēķinus uz transfertcenām, kas, viņuprāt, atbilst nesaistītu pušu darījuma principam.

(57)

Sūdzības iesniedzēji savās atbildēs uz piezīmēm apgalvoja, ka Kingdecor pārdošana tā saistītajiem ES subjektiem neatbilst nesaistītu pušu darījuma principam un ka Kingdecor pats ir atzinis, ka cenas saistītiem un neatkarīgiem pircējiem nav pilnībā salīdzināmas. Tas apgalvoja, ka, lai gan no Kingdecor sniegtās informācijas formulējuma nebija skaidrs, vai Kingdecor cenas saistītajiem pircējiem bija augstākas vai zemākas, no Komisijas iepriekšējās lēmumu pieņemšanas prakses un judikatūras ir skaidrs, ka augstākas vai zemākas cenas nozīmē, ka cenas var uzskatīt par neuzticamām.

(58)

Komisija piekrita, ka Kingdecor ir pilnībā sadarbojies un sniedzis vajadzīgo informāciju. Komisija paskaidroja, ka pagaidu regulas 184. apsvērumā tā norādīja, ka, ņemot vērā saistīto Savienībā esošo subjektu pārbaudes grafiku, Komisija vēl nav pieprasījusi, saņēmusi un pārbaudījusi pārveidošanas izmaksas, kas šiem subjektiem radušās pirms galīgās pārdošanas. Tāpēc Komisija savā aprēķinā provizoriski izmantoja transfertcenas, neapstiprinot, ka tā galīgajā posmā pieņems transfertcenas kā tādas, kas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam.

(59)

Pēc Kingdecor saistīto Savienībā esošo subjektu sniegto datu pārbaudes Komisija varēja apstiprināt, ka šie darījumi atbilst nesaistītu pušu darījuma principam. Sniegtie papildu pierādījumi liecināja, ka tik tiešām bija notikušas sarunas par cenām un nosacījumiem starp Kingdecor un tā saistītajiem Savienībā esošajiem subjektiem, un pārbaudītie skaitļi apliecināja, ka šīs sarunās nolīgtās cenas nav pastāvīgi zemākas vai augstākas salīdzinājumā ar cenām, kuras piemēro nesaistītām personām. Tāpēc Komisija saglabāja savu pieeju noteikt normālo vērtību pārdošanas darījumiem, kas veikti ar saistīta uzņēmuma starpniecību Savienībā, un noraidīja sūdzības iesniedzēja argumentus.

(60)

Tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 182.–184. apsvērums.

(61)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Kingdecor norādīja, ka Komisijai eksporta cenas aprēķinā būtu jāatskaita bojāto preču apjomi.

(62)

Komisija pārbaudīja datus, kas bija šā apgalvojuma pamatā, un piekrita šim labojumam.

(63)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Huawang precizēja, ka ir bijusi divkāršās uzskaite, jo PVN likme tika pieskaitīta normālajai vērtībai un tajā pašā laikā atskaitīta no eksporta cenas. Komisija apstiprināja kļūdu un to izlaboja. Jaunās starpības tika atkārtoti izpaustas galīgās papildinformācijas izpaušanā 2025. gada 17. jūlijā, un ieinteresētajām personām tika noteikts vienas dienas termiņš piezīmju sniegšanai. Termiņš bija saskaņā ar pamatregulas 20. panta 5. punktu, kurā paredzēts, ka var noteikt īsāku laikposmu nekā 10 dienas, “ja ir jāveic papildu informācijas galīgā nodošana atklātībā”.

(64)

Citas jēgpilnas piezīmes par papildu galīgo izpausto informāciju netika sniegtas.

(65)

Piezīmes par salīdzinājumu netika saņemtas. Tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 185.–189. apsvērums.

(66)

Kā aprakstīts 62. apsvērumā, pēc tam, kad ieinteresētās personas bija sniegušas apgalvojumus, Komisija pieņēma divus apgalvojumu. Tāpēc Komisija ir pārskatījusi dempinga starpības.

(67)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(68)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ĶVMPNA atkārtoja savu iepriekšējo apgalvojumu, ka divi no četriem sūdzības iesniedzējiem – Felix Schoeller un Munksjö – nebūtu jāiekļauj Savienības ražošanas nozares definīcijā saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu, jo tie ir saistīti ar Ķīnas uzņēmumiem. ĶVMPNA piebilda, ka Komisija ir pārkāpusi PTO Antidempinga nolīguma (“ADN”) 6.9. pantu, jo tā nav izpaudusi informāciju par saistīto personu darījumiem.

(69)

Komisija atgādināja, ka piezīmes par sūdzības iesniedzēju un ar tiem saistīto uzņēmumu statusu ĶTR jau ir aplūkotas un noraidītas pagaidu regulas 9. apsvērumā. ĶVMPNA šajā ziņā nav iesniegusi nevienu jaunu elementu. Attiecībā uz darījumu ar Ķīnas saistītajiem uzņēmumiem apjoma un vērtības izpaušanu Komisija atgādināja, ka PTO Antidempinga nolīguma 6.5. pantā ir arī noteikts, ka “jebkuru informāciju, kas pēc būtības ir konfidenciāla (..), iestādes uzskata par konfidenciālu, ja ir pamatots iemesls”. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(70)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶVMPNA atkārtoti iesniedza savus argumentus par Savienības ražošanas nozares definīciju, piebilstot, ka Komisija nav piemērojusi magnēzija ķieģeļu lietā pašas noteikto trīs kritēriju pārbaudi, kurā tiek pārbaudīta galvenās mītnes, pētniecības un izstrādes centru un ražotņu atrašanās vieta, importa apjoms/vērtība salīdzinājumā ar kopējiem pārdošanas apjomiem un importa ietekme uz kopējo pārdošanas rentabilitāti Savienībā.

(71)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka attiecīgais piemērs apstiprina, ka Savienības ražotāji, kuri izmeklējamo ražojumu nelielos apjomos importē no sava saistītā kopuzņēmuma ĶTR, joprojām tiek uzskatīti par Savienības ražošanas nozares daļu (16). Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(72)

Tādējādi Komisija nemainīja savus pagaidu regulas 197. un 198. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(73)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 199.–203. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(74)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 204.–208. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(75)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 209.–213. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(76)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 214.–219. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(77)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 220.–224. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(78)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 225.–228. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(79)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ĶVMPNA apgalvoja, ka, ņemot vērā importa no Ķīnas ierobežoto tirgus daļu, tam varētu būt tikai neliela negatīva ietekme uz Savienības tirgu, kas tādējādi pārtrauc cēloņsakarību starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Komisija atgādināja, ka, lai novērtētu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, izmanto ne tikai tirgus daļu, bet gan vairākus citus rādītājus, tai skaitā, bet ne tikai, ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, izaugsmi, nodarbinātību, ražīgumu un dempinga starpības lielumu. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(80)

Tādējādi Komisija nemainīja savus pagaidu regulas 229.–231. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(81)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 232. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(82)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ĶVMPNA apgalvoja, ka sūdzībā sniegtie dati un dati, kas sniegti pagaidu regulā, pamatojoties uz atbildēm, kuras sniegtas uz makroekonomikas anketas jautājumiem, atšķiras cita starpā nodarbinātības rādītāju un pārdošanas apjomu ziņā.

(83)

Pirmkārt, Komisija uzsvēra, ka sūdzības izmeklēšanas periods (IP) (t. i., no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim) un procedūras IP (t. i., no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam) atšķiras un ka sūdzībā nebija iekļauta informācija par visu 2023. gadu, kas neietilpst IP. Otrkārt, Komisija pārbaudīja skaitļus, kas pagaidu regulā iegūti no atbildēm, kuras sniegtas uz makroekonomikas anketas jautājumiem, un vajadzības gadījumā tos koriģēja. Treškārt, pagaidu regulas 6. tabulā sniegtie pārdošanas dati ietvēra informāciju, kas iegūta ne tikai no atbildēm, kuras sniegtas uz makroekonomikas anketas jautājumiem, bet arī no koriģētajiem datiem no Ķīnas ražotājiem, kas sadarbojās, un koriģētajiem Eurostat datiem, kā paskaidrots pagaidu regulas 204. apsvērumā un 126. un 127. zemsvītras piezīmē. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(84)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 233.–235. apsvērumā.

(85)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 236. un 237. apsvērumā.

(86)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 238.–241. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(87)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 242. un 243. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(88)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ĶVMPNA apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi nekādus datus, pat ne indeksētus, attiecībā uz krājumiem. Komisija uzsvēra, ka informācija par krājumiem ir iekļauta 10. tabulā par krājumiem perioda beigās.

(89)

Jaunas piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 244.–247. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(90)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 248.–255. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(91)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 256.–260. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(92)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶVMPNA apgalvoja, ka, tā kā importa no Ķīnas tirgus daļa bija maza, starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu no Ķīnas nepastāv cēloņsakarība. Turklāt tikai imports no Ķīnas un trešām valstīm konkurē ar Savienības ražošanu, un importa no Ķīnas tirgus daļas pieaugums tika izmantots, lai kompensētu importa no citām valstīm tirgus daļas samazinājumu. Neraugoties uz šiem faktoriem, ĶVMPNA uzsvēra, ka no Ķīnas ievestā importa cena jebkurā gadījumā ir augstāka nekā no citām valstīm ievestā importa cena un tāpēc tā nebūtu jāuzskata par galveno faktoru, kas izraisīja Savienības ražošanas nozares cenu nospiešanu vai samazinājumu.

(93)

Komisija uzsvēra, ka, kā paskaidrots pagaidu regulas 262. apsvērumā, Ķīnas tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par vairāk nekā 500 % un importa no Ķīnas apjoms viena gada laikā gandrīz divkāršojās. Kā jau paskaidrots pagaidu regulas 263. apsvērumā, no Ķīnas ievestā importa cenas pastāvīgi bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas, un tās izraisīja cenu apspiešanu, kas ietekmēja Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. Tas, ka tajā pašā periodā samazinājās importa no citām valstīm tirgus daļa, nemaina iepriekš minēto. Turklāt, lai gan Ķīnas vidējās cenas bija augstākas nekā citu trešo valstu cenas, kā paskaidrots pagaidu regulas 273. un 274. apsvērumā, tikai vienai valstij tirgus daļa pārsniedza 1 %, un pēc 2022. gada imports no citām trešām valstīm faktiski strauji samazinājās. Tāpēc tika secināts, ka imports no citām valstīm nav veicinājis ES ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto pierādījumu un visiem citiem 79. apsvērumā minētajiem rādītājiem, Komisija nemainīja savu secinājumu, ka pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē pastāv cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozarei radīto būtisko kaitējumu un importu par dempinga cenām no Ķīnas. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(94)

Jaunas piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 261.–267. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(95)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 269. un 270. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(96)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ĶVMPNA apgalvoja, ka cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu no Ķīnas pārtrauc imports no citām trešām valstīm, ņemot vērā, ka tā tirgus daļa bija līdzīga importa no Ķīnas tirgus daļai un ka no citām valstīm ievestā importa cenas bija zemākas nekā no Ķīnas ievestā importa cenas.

(97)

Komisija uzsvēra, ka importa no citām trešām valstīm tirgus daļa nav līdzīga importa no Ķīnas tirgus daļai, jo abos gadījumos bija vērojamas pretējas tendences. No vienas puses, importa no ĶTR tirgus daļa Savienībā attiecīgajā periodā strauji un pastāvīgi palielinājās, no otras puses, kā sīki paskaidrots pagaidu regulas 274. apsvērumā, imports no citām trešām valstīm sasniedza maksimumu 2021. gadā, kad Savienības ražošanas nozare piedzīvoja pieprasījuma maksimumu, un 2022. gadā, kad saglabājās iepriekšējā gada atlikušais tirgus pieprasījums. Līdz 2023. gadam un izmeklēšanas periodā tā tirgus daļa samazinājās par 6 procentpunktiem līdz 3 %. Izslēdzot Apvienoto Karalisti, citu trešo valstu tirgus daļa samazinājās no 5 % līdz 1 %. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(98)

Jauna informācija netika saņemta, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 271.–274. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(99)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 275.–278. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(100)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 279.–281. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(101)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 282.–285. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(102)

Kā paskaidrots 62. apsvērumā, Komisija pieņēma Kingdecor apgalvojumu par bojātām precēm. Tomēr šo preču atskaitīšana neietekmēja pagaidu posmā aprēķinātās cenu samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma starpības.

(103)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 287.–296. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(104)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 298.–303. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(105)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶVMPNA apgalvoja, ka mazākā maksājuma noteikuma nepiemērošana nav pamatota, jo netika novērtēta ĶTR spēkā esošās eksporta licencēšanas ietekme uz TiO2 eksportu. ĶVMPNA arī apgalvoja, ka ĶTR eksportēja ievērojamus apjomus uz citām valstīm un ka tas liecināja, ka eksporta licencēšanai nebija nekādas ietekmes.

(106)

Komisija norādīja, ka eksporta licencēšanas esība ir viens no pamatregulas 7. panta 2.a punktā skaidri minētajiem ierobežojumiem un ka nav juridiska pienākuma aprēķināt pašu ierobežojumu ietekmi. Jebkurā gadījumā fakts, ka ĶTR iekšzemes tirgū iegādātā TiO2 cena bija aptuveni puse no importētā TiO2 cenas visos citos tirgos, tika uzskatīts par vēl vienu pārliecinošu norādi uz to, ka attiecībā uz šo izejvielu pastāv kropļojumi. Tas, ka ĶTR eksportēja ievērojamus TiO2 daudzumus, nepierāda to, ka attiecīgais ierobežojums neietekmēja iekšzemes tirgu.

(107)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 305. un 306. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(108)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Kingdecor apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpiemēro mazākā maksājuma noteikums, jo Savienības ražotāji, iepērkot titāna dioksīdu (“TiO2”) no Ķīnas, bija neizdevīgos apstākļos nevis tāpēc, ka bija eksporta ierobežojumi Ķīnā, bet gan tāpēc, ka šai izejvielai bija noteikti antidempinga maksājumi (17).

(109)

Komisija uzsvēra, ka, kā paskaidrots pagaidu regulas 302. apsvērumā, titāna dioksīda vienības cena ĶTR bija gandrīz puse no vienības cenas reprezentatīvajās valstīs, tai skaitā Taizemē, un to atspoguļo arī titāna dioksīda iekšzemes un importa cenu salīdzinājums, ko iesniedza viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc Komisija secināja, ka uz titāna dioksīdu attiecas kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē (pagaidu regulas 303. apsvērums).

(110)

Tādējādi Komisija nemainīja savus pagaidu regulas 307.–310. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(111)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 311.–319. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(112)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 320. un 321. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(113)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ĶVMPNA apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana izraisīs dekoratīvā papīra piedāvājuma deficītu Savienībā, palielinās Savienības importētāju un lietotāju izmaksas un samazinās to konkurētspēju.

(114)

Pirmkārt, Komisija uzsvēra, ka tā pagaidu regulas 314.–321. apsvērumā jau ir ņēmusi vērā lietotāju viedokļus. Analīze par antidempinga maksājumu ietekmi uz Savienības uzņēmumu piegādes ķēdēm parādīja, ka Savienības ražošanas nozare vēl nedarbojas ar pilnu jaudu un spēs apmierināt nākotnes pieprasījumu. Turklāt Komisija aplēsa, ka tad, ja maksājumi tiktu noteikti ierosinātajā līmenī un visi pārējie faktori paliktu tādi paši, to ražošanas izmaksas palielinātos par mazāk nekā 2 % (pagaidu regulas 328. apsvērums). Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(115)

Interprint GmbH apgalvoja, ka izmeklēšanas periodā Savienības piegādātāju cenas dažos gadījumos bija zemākas nekā Ķīnas piegādātāju cenas, apsūdzot Komisiju, ka tā šādus faktus nav ņēmusi vērā. Komisija uzsvēra, ka Interprint piezīmes ir vispārīgas un nepamatotas. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka Ķīnas piegādātāju vidējās cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, kā tas redzams arī pagaidu regulas 217.–219. apsvērumā ietvertajā cenu samazinājuma analīzē. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(116)

Tādējādi Komisija nemainīja savus pagaidu regulas 322. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(117)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 323.–326. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(118)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Interprint apgalvoja, ka ražošanas jauda Savienībā ir ievērojami samazinājusies salīdzinājumā ar konstatējumiem par izmeklēšanas periodu, ka Savienības ražotāju dekoratīvā papīra cenas atšķirībā no izejresursu cenām kopš 2024. gada vidus ir ievērojami pieaugušas un ka, ņemot vērā lietotāju nozares lielumu un antidempinga maksājumu ietekmi uz ražošanas izmaksām un pārdošanas cenām, pasākumu noteikšana dekoratīvajam papīram no Ķīnas nav Savienības interesēs.

(119)

Komisija atgādināja, ka antidempinga pasākumu mērķis nav pārtraukt dekoratīvā papīra importu no Ķīnas, bet gan atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Turklāt Interprint iesniegtās piezīmes atspoguļoja uzņēmuma konkrēto situāciju, un, tā kā lietotāji nesniedza citas piezīmes un nesaistītie importētāji un tirgotāji nesadarbojās, Komisija nevarēja novērtēt, vai Interprint iesniegtie pierādījumi un tā stāvoklis būtu reprezentatīvi lietotāju nozarei. Jebkurā gadījumā lietotājiem, nesaistītiem importētājiem un tirgotājiem papildus Ķīnas ražotāju eksportētāju veiktajam importam par cenām, kas nav dempinga cenas, būtu pieejami citi piegādes avoti, piemēram, Kanāda, Brazīlija un Indija, pat tad, ja Savienības ražošanas nozare nākotnē sasniegtu pilnu jaudu.

(120)

Attiecībā uz ražošanas izmaksu novērtējumu Komisija uzsvēra, ka tās tika aprēķinātas, ņemot vērā antidempinga maksājumu (neatkarīgi no tā, vai tie noteikti dempinga vai kaitējuma starpības līmenī) ietekmi uz kopējām ražošanas izmaksām. Tikai Interprint gadījumā pieaugums būtu mazāks par 1 %, savukārt lietotājiem, kas sadarbojās un iesniedza atbildes uz lietotāja anketu, tas kopumā būtu mazāks par 2 %. Turklāt Komisija atgādināja, ka šajā izmeklēšanā neviens nesaistīts importētājs un tirgotājs nesadarbojās un ka apgalvojums, ka lietotāju nozare, iespējams, nodarbina vairāk darbinieku nekā Savienības ražošanas nozare, ir vispārīgs un nepamatots. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja.

(121)

Interprint apgalvoja, ka, ja antidempinga maksājumi tiktu apstiprināti, tie būtu jānosaka kaitējuma starpības līmenī, un tādējādi Komisijai, ņemot vērā ietekmi uz piegādes ķēdi, būtu jāpiemēro mazākā maksājuma noteikums. Lai to novērtētu, Interprint aicināja Komisiju padziļināti analizēt antidempinga pasākumu iespējamo (un atšķirīgo) ietekmi dempinga un kaitējuma starpības līmenī un ņemt vērā, ka lietotāju nozare, visticamāk, nodarbinās vairāk darbinieku nekā Savienības ražošanas nozare.

(122)

Visbeidzot, Interprint apgalvoja, ka, ja Komisija nolemtu noteikt antidempinga pasākumus, šādi pasākumi būtu jāatliek no dienas, kad stājas spēkā šādi galīgie pasākumi. Šādas atlikšanas iemesls būtu tas, ka tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies iepriekš 118. apsvērumā minēto apstākļu dēļ, kas norāda uz Savienības ražošanas nozares vispārējā stāvokļa uzlabošanos, kā arī uz to, ka pasākumu atlikšanas dēļ ir maz ticams, ka atkal tiks nodarīts kaitējums.

(123)

Komisija uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozares iesniegtie dati par tās ražošanas jaudu un izmantojuma līmeni liecina, ka tās ražošanas jauda pēc izmeklēšanas sākšanas būtiski nesamazinājās, kā apgalvoja Interprint, un ka tās izmantošanas līmenis ļāva Savienības ražošanas nozarei apmierināt pieprasījuma pieaugumu. Turklāt pēc izmeklēšanas sākšanas Ķīnas ražotāju eksportētāju vidējās vienības cenas salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu bija samazinājušās, kā norādīts turpmāk 146. apsvērumā. Turklāt iespējamais Savienības ražošanas nozares cenu pieaugums nav pietiekams, lai secinātu, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pēc izmeklēšanas perioda ir uzlabojies. Tādējādi, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares smago stāvokli izmeklēšanas periodā un no Ķīnas ievestā importa vidējo vienības cenu nepārtraukto samazināšanos, kritērijs par to, ka ir maz ticams, ka pasākumu atlikšanas dēļ atkal tiks nodarīts kaitējums, nav izpildīts.

(124)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 327.–329. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(125)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 330. un 331. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(126)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un ievērojot pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(127)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

(128)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda izmeklējamā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši minētie tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko izgatavojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes, un uz to būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(129)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir adresējams Komisijai (18). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, regula par nosaukuma maiņu tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(130)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kuri nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(131)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat būtu jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot maksājuma likmi.

(132)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(133)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(134)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas izmeklēšanas periodā nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību; ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas to ir darījis, un iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(135)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteiktiem pagaidu antidempinga maksājumiem, būtu jāiekasē galīgi, nepārsniedzot šajā regulā noteikto līmeni.

(136)

Kā norādīts 1.2. iedaļā, Komisija noteica, ka izmeklējamā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(137)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 341. apsvērumā, Komisija attiecīgajā izmeklēšanas posmā nevarēja pieņemt lēmumu par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Tāpēc Komisijai saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu bija jālemj, vai galīgie antidempinga pasākumi attiecībā uz importu reģistrācijas periodā tiks iekasēti ar atpakaļejošu spēku.

(138)

Izmeklēšanas galīgajā posmā tika novērtēti saistībā ar reģistrāciju savāktie dati. Komisija analizēja, vai bija izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji galīgo maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku.

(139)

Kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai reģistrācijas periodā var iekasēt maksājumus, ir noteikti pamatregulas 10. panta 4. punktā.

(140)

Pamatregulas 10. panta 4. punkta a) apakšpunktā noteiktais nosacījums ir izpildīts, jo imports tika reģistrēts saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

(141)

Pēc reģistrācijas regulas publicēšanas, kā arī pagaidu regulas publicēšanas importētājiem tika dota iespēja sniegt piezīmes saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

(142)

Saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunktu jābūt tā, ka “izstrādājums jau ilgāku laiku ir bijis izstrādājums par dempinga cenām vai importētājs ir apzinājies vai tam bija jāapzinās, ka tas īsteno dempingu saistībā ar dempinga pakāpi vai apgalvoto vai konstatēto kaitējumu”.

(143)

Turklāt saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktu “papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā”, importa apjoms turpina ievērojami pieaugt un, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, ticams, ka tas nopietni samazinās piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu.

(144)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka ir izpildīti visi nosacījumi maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku un ka pēc IP beigām un kopš dekoratīvā papīra izmeklēšanas sākšanas 2024. gada jūnijā Ķīnas dekoratīvā papīra imports Savienībā ir ievērojami palielinājies. Sūdzības iesniedzējs aprēķināja importa apjomus 2024. gadam, pamatojoties uz starpību starp importa apjomiem ar KN kodiem 48025400, 480255, 48059100 un 48116000 un dekoratīvā papīra importa apjomiem, kas noteikti Komisijas izmeklēšanā no 2020. gada līdz IP.

(145)

Tomēr Komisijas analīze neliecināja, ka papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms būtu turpinājis ievērojami pieaugt, kā noteikts pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā. Šajā analīzē Komisija salīdzināja mēneša vidējos attiecīgā ražojuma importa apjomus izmeklēšanas periodā (19) ar mēneša vidējiem importa apjomiem periodā no mēneša pēc šīs izmeklēšanas sākšanas līdz pēdējam pilnajam mēnesim pirms pagaidu pasākumu noteikšanas. Arī salīdzinot mēneša vidējos attiecīgā ražojuma importa apjomus izmeklēšanas periodā ar mēneša vidējiem importa apjomiem periodā no mēneša pēc šīs izmeklēšanas sākšanas līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tika noteikti pagaidu pasākumi, vairs netika novērots būtisks pieaugums.

1. tabula

(146)

Salīdzinot jebkuru no periodiem (B1 vai B2) ar visu izmeklēšanas periodu, vidējie importa apjomi no Ķīnas ir samazinājušies par aptuveni 70–75 %, savukārt cenas ir samazinājušās par 15–23 %.

2. tabula

(147)

Ņemot vērā periodu no pirmā pilnā mēneša pēc procedūras sākšanas un ieskaitot mēnesi, kurā Komisija uz dekoratīvā papīra importu attiecināja reģistrāciju (t. i., no 2024. gada jūlija līdz 2024. gada septembrim), mēneša vidējais importa apjoms bija 500 427 kg, kas ir par 73 % mazāks nekā mēneša vidējais rādītājs tajā pašā periodā, kurš ietilpst izmeklēšanas periodā.

(148)

Salīdzinājums no pirmā pilnā mēneša pēc procedūras sākšanas līdz mēnesim, kurā tika noteikti pagaidu pasākumi (t. i., no 2024. gada jūlija līdz 2025. gada janvārim), arī liecināja, ka imports no Ķīnas samazinājās par 66 % salīdzinājumā ar mēneša vidējo rādītāju tajā pašā izmeklēšanas perioda periodā.

(149)

Kā jau paskaidrots 145. apsvērumā, abas analīzes liecina, ka pēc lietas sākšanas importa apjomi būtiski nepalielinājās.

(150)

Līdz ar to Komisija secināja, ka četri kumulatīvie nosacījumi iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku nav izpildīti.

(151)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (22) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(152)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,