|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2026/4086 |
24.7.2026 |
KOMISIJAS ATZINUMS
(2026. gada 2. jūnijs),
par nepieciešamību un samērīgumu Zviedrijai atjaunot robežkontroli pie tās iekšējām robežām saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 (Šengenas Robežu kodekss) 27.a panta 3. punktu
(Autentisks ir tikai teksts zviedru valodā)
(C/2026/4086)
(1)
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 2. punktu Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu.
(2)
Ievērojot 25. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (kodificēta redakcija) (1), dalībvalstis, saskaroties ar nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, izņēmuma kārtā un uz laiku var atjaunot robežkontroli pie visām tās iekšējām robežām vai to konkrētām daļām. Šāds pasākums būtu jāpiemēro vienīgi kā galējs līdzeklis un robežkontroles pagaidu atjaunošanas apjomam un ilgumam nevajadzētu pārsniegt to, kas ir absolūti nepieciešams, lai reaģētu uz konstatēto nopietno apdraudējumu.
(3)
Šengenas Robežu kodeksa 25.a panta 4. punktā ir noteikts, ka gadījumā, ja dalībvalsts plāno atkārtoti ieviest robežkontroli pie iekšējām robežām, lai novērstu paredzamu nopietnu apdraudējumu, tai par plānoto robežkontroles atkārtotu ieviešanu ir jāpaziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un pārējām dalībvalstīm vēlākais četras nedēļas pirms plānotās robežkontroles atjaunošanas vai pēc iespējas drīz, ja apstākļi, kas pamato nepieciešamību atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, kļūst zināmi dalībvalstij mazāk nekā četras nedēļas pirms plānotās atjaunošanas.
(4)
Šengenas Robežu kodeksa 27.a panta 3. punkts nosaka, ka Komisijai pēc tam, kad tā ir saņēmusi paziņojumus, kas iesniegti saistībā ar robežkontroles pagarināšanu pie iekšējām robežām saskaņā ar 25.a panta 4. punktu, kā rezultātā robežkontrole pie iekšējām robežām turpinās ilgāk nekā kopumā 12 mēnešus, pamatojoties uz tiem pašiem iemesliem, ir jāsniedz atzinums par šādas robežkontroles nepieciešamību un samērīgumu.
(5)
Iekšējās robežkontroles atjaunošanas un pagarināšanas regulējums tika būtiski pārskatīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1717, kas stājās spēkā 2024. gada 10. jūlijā (2). Līdz ar to visu Šengenas Robežu kodeksa III sadaļas II nodaļā paredzēto laikposmu sākums ir aprēķināts, sākot no šā datuma.
(6)
Zviedrijas iestādes 2024. gada 7. oktobra vēstulē paziņoja par robežkontroles atjaunošanu, pamatojoties uz Šengenas Robežu kodeksa 25.a pantu, pie visām iekšējām robežām (sauszemes, jūras un gaisa) uz sešiem mēnešiem no 2024. gada 12. novembra līdz 2025. gada 11. maijam.
(7)
Zviedrijas iestādes 2025. gada 8. aprīļa vēstulē paziņoja par robežkontroles atjaunošanas pagarināšanu vēl uz sešiem mēnešiem, proti, no 2025. gada 12. maija līdz 2025. gada 11. novembrim. Zviedrijas iestādes 2025. gada 7. oktobra vēstulē paziņoja par iekšējās robežkontroles atjaunošanas otro pagarinājumu vēl uz sešiem mēnešiem no 2025. gada 12. novembra līdz 2026. gada 11. maijam. Zviedrijas iestādes 2026. gada 30. aprīļa vēstulē paziņoja par iekšējās robežkontroles atjaunošanas trešo pagarinājumu vēl uz sešiem mēnešiem no 2026. gada 12. maija līdz 2026. gada 11. novembrim.
(8)
Zviedrija tika iekļauta Komisijas strukturētajā dialogā par iekšējās robežkontroles atjaunošanu. Pēc Zviedrijas paziņojuma saņemšanas par robežkontroles atjaunošanas pagarināšanu šis strukturētais dialogs turpinājās apspriešanās procesa ietvaros, kas paredzēts Šengenas Robežu kodeksa 27.a panta 4. punktā.
(9)
Pašreizējais stāvoklis pie iekšējām robežām tika aprakstīts 2025. gada 23. aprīļa ziņojumā par stāvokli Šengenas zonā (3), un tas tiek regulāri apspriests Šengenas padomē.
(10)
Tā kā robežkontrole pie iekšējām robežām tika atjaunota un pagarināta to pašu iemeslu dēļ uz nepārtrauktu laikposmu, kas kopumā pārsniedza 12 mēnešus, Komisijai ir jāsniedz atzinums par šādas robežkontroles nepieciešamību un samērīgumu.
(11)
Pēc paziņojumu izvērtēšanas, ko papildina apspriešanās procesa laikā sniegtā informācija un citi publiski pieejami oficiāli dokumenti, Komisija pieņem šādu atzinumu.
PAZIŅOJUMU IZVĒRTĒŠANA
I. FORMĀLAS PRASĪBAS
|
(12) |
Saistībā ar paziņojumiem Šengenas Robežu kodekss uzliek dalībvalstīm vairākus formālus pienākumus. |
|
(13) |
Komisija apstiprina, ka paziņojumi par iekšējās robežkontroles atjaunošanu un tās pagarināšanu ir iesniegti Šengenas Robežu kodeksa 25.a panta 4. punktā noteiktajos termiņos, t. i., ne vēlāk kā četras nedēļas pirms iekšējās robežkontroles atjaunošanas vai pagarināšanas stāšanās spēkā. |
|
(14) |
Minētie paziņojumi tika iesniegti, izmantojot veidni, kas šim nolūkam izveidota ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2025/315 (4). |
|
(15) |
Tie konkrēti attiecas uz robežkontroles atjaunošanu pie iekšējās sauszemes robežas ar Dāniju pie vilcienu un motorizētās transporta plūsmas izejas no Ēresunda tilta. Tomēr paziņojumos norādīts, ka pārbaudes var notikt arī Stokholmas, Gēteborgas, Malmes un Vesterosas pilsētu ostās un lidostās, kā arī pie jebkuras citas iekšējās robežas, ja tas ir nepieciešams, pamatojoties uz riska analīzi, izlūkdatiem vai citu būtisku informāciju. Tomēr, ņemot vērā to, ka Šengenas Robežu kodeksa 25. pants ļauj dalībvalstij neparedzamu notikumu gadījumā nekavējoties atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, Komisija neuzskata, ka 27. panta 1. punktā paredzētais paziņojums ļauj nosacīti atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām. |
|
(16) |
Šengenas Robežu kodeksa 27. panta 2. punktā ir noteikts, ka situācijās, kad robežkontrole ir bijusi spēkā sešus mēnešus, dalībvalstīm visos turpmākajos paziņojumos ir jāsniedz riska novērtējums, norādot nopietnā apdraudējuma mērogu un paredzamo attīstību. Lai gan valsts iestādēm varētu būt grūti precīzi novērtēt nopietnā apdraudējuma mērogu un paredzamo ilgumu tā sarežģītības dēļ, Komisija norāda, ka Zviedrijas iestāžu paziņojumos sniegtā informācija neietver detalizētu riska novērtējumu saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 27. panta 2. punktu, kurā būtu ņemtas vērā nopietnā apdraudējuma attīstības tendences iepriekšējā iekšējās robežkontroles atjaunošanas periodā un izmantotas valsts līmenī un attiecīgo Savienības aģentūru sagatavotās riska analīzes. |
|
(17) |
Komisija ņem vērā, ka detalizēta un operatīva informācija nav iekļauta paziņojumā, jo tā ir saistīta ar valsts interesēm un iekšējo drošību, kā arī ar notiekošo kriminālizmeklēšanu. Šengenas Robežu kodeksa 27. panta 5. punkts patiešām ļauj dalībvalstīm neiekļaut informāciju, kas saistīta ar nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai valsts drošībai, pamatojoties uz sabiedrības drošības apsvērumiem, ņemot vērā notiekošo izmeklēšanu konfidencialitāti. |
|
(18) |
Komisija norāda, ka Zviedrija nav iesniegusi ziņojumu saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 33. panta 2. punktu, kurā dalībvalstij ir noteikts pienākums pēc 12 mēnešu termiņa beigām iesniegt ziņojumu par iekšējās robežkontroles atjaunošanu un tās pagarināšanu. Šajā gadījumā minētais termiņš beidzās 2025. gada 12. novembrī. |
II. NEPIECIEŠAMĪBA UN SAMĒRĪGUMS
Zviedrijas iestāžu nostāja
|
(19) |
Zviedrijas iestādes atsaucas uz nopietniem draudiem sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai saistībā ar teroristu izraisītiem incidentiem un draudiem, ko rada smaga organizētā noziedzība. |
|
(20) |
Zviedrijas iestādes norāda uz:
|
|
(21) |
Turklāt ir notikuši vairāki nopietni incidenti, kuros izmantoti militāra tipa ieroči un sprāgstvielas, kas bija vērsti pret ārvalstu valsts iestādēm un sabiedrību kopumā. |
|
(22) |
Tāpēc iekšējās robežkontroles atjaunošana ir vienīgais piemērotais instruments lielu pasažieru plūsmu pārbaudei, piemēram, sauszemes robežšķērsošanas vietā pie Ēresunda tilta starp Dāniju un Zviedriju. Robežkontroles atjaunošana ļauj Zviedrijas Policijas pārvaldei veikt izlases veida pārbaudes un vākt izlūkdatus, vienlaikus saglabājot aktīvu policijas klātbūtni. |
|
(23) |
Atjaunojot iekšējo robežkontroli, ir gūti nozīmīgi rezultāti, kurus citādi nebūtu bijis iespējams sasniegt. |
|
(24) |
Iekšējā robežkontrole notiek, pamatojoties uz izlūkdatiem un riska analīzi, veicot neregulāras izlases veida pārbaudes. Zviedrijas Policijas pārvalde ir atbildīga par stratēģisko analīzi un operatīvo lēmumu pieņemšanu attiecībā uz pārbaužu tvērumu, biežumu un vietu. |
Komisijas apsvērumi
|
(25) |
Zviedrijas iestādes ir sniegušas informāciju par konstatētā nopietnā apdraudējuma iekšējai drošībai un sabiedriskajai kārtībai dažādiem aspektiem, kā arī argumentus, lai pamatotu atjaunotās robežkontroles nepieciešamību un samērīgumu. |
|
(26) |
Komisija norāda, ka Zviedrija saskaras ar sarežģītu drošības situāciju. |
|
(27) |
Robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām kopumā var palīdzēt novērst nopietnu apdraudējumu iekšējai drošībai, īpaši attiecībā uz noziedzīgu organizāciju pārrobežu darbībām. |
|
(28) |
Komisija atzīst tiesības neizpaust informāciju, pamatojoties uz sabiedriskās drošības apsvērumiem. Tomēr Komisija konstatē, ka nav sniegta pietiekama informācija, piemēram, vispārēja statistika par pārrobežu noziedzību, vispārējs terorisma draudu novērtējums, kā arī papildu informācija par to, kā iekšējā robežkontrole ir spējusi novērst nopietno apdraudējumu, kas konstatēts tās atjaunošanas pirmajos 12 mēnešos. |
|
(29) |
Paziņojumos nav norādīti konkrēti iemesli iekšējās robežkontroles atjaunošanas ģeogrāfiskā un laika tvēruma izvēlei. Nav paskaidrots, kāpēc sešu mēnešu termiņš, nevis īsāks periods, šķiet vispiemērotākais, kāpēc tieši Zviedrijas sauszemes robežu ar Dāniju visvairāk skar nopietnais apdraudējums, kas pamato iekšējās robežkontroles atjaunošanu un to, ka praksē robežkontrole ir atjaunota tikai pie šīs konkrētās robežas. |
|
(30) |
Nav paskaidrots, kāpēc alternatīvie pasākumi, piemēram, policijas pārbaudes pierobežas teritorijās un policijas pārrobežu sadarbība, nav pietiekami, lai novērstu konstatētos nopietnos apdraudējumus. |
|
(31) |
Dānija, pamatojoties uz savu sekmīgo policijas sadarbību ar Zviedriju, jau ir atcēlusi iekšējo robežkontroli pie Zviedrijas un Dānijas iekšējās robežas. |
III. ALTERNATĪVI PASĀKUMI
Zviedrijas iestāžu nostāja
|
(32) |
Saskaņā ar Zviedrijas iestāžu sniegto informāciju alternatīvi pasākumi, piemēram, policijas pārbaudes pierobežas teritorijās un pārrobežu sadarbība ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm, papildina iekšējās robežkontroles atjaunošanu, īstenojot visaptverošu “totālu pieeju”. |
|
(33) |
2023. gada 1. augustā stājās spēkā jauni Zviedrijas tiesību akti, kas ļauj veikt policijas pārbaudes pierobežas teritorijās. Zviedrijas Policijas pārvalde ir strādājusi pie šo tiesību aktu īstenošanas, izstrādājot metodes un stratēģijas. |
|
(34) |
Zviedrijas iestādes uztur intensīvu policijas sadarbību ar visām kaimiņvalstīm pierobežas teritorijās saskaņā ar atjauninātiem sadarbības nolīgumiem, izmantojot arī kopīgus policijas iecirkņus. Visas Ziemeļvalstis ir iesaistījušās Ziemeļvalstu policijas sadarbībā, kuras ietvaros apakšgrupa “Ziemeļvalstu situācijas attēls” veicina regulāru izlūkdatu un operatīvās informācijas apmaiņu. Sadarbība ir īpaši cieša pierobežas reģionos. |
|
(35) |
Nolīgums par policijas sadarbību pierobežas zonā starp Somiju un Zviedriju stājās spēkā 2025. gada 1. februārī. |
|
(36) |
2025. gada septembrī tika atklāts jauns kopīgs policijas iecirknis uz Norvēģijas un Zviedrijas robežas Magnormoenā. |
|
(37) |
Tomēr Zviedrijas iestādes apgalvo, ka pēc rūpīgas izvērtēšanas un pārrunām ar Policijas pārvaldi tās uzskata, ka praktisku un juridisku ierobežojumu dēļ policijas pārbaudes pierobežas teritorijās nav pietiekamas kā alternatīva iekšējās robežkontroles atjaunošanai. |
Komisijas apsvērumi
|
(38) |
Komisija ņem vērā Zviedrijas apgalvojumus, ka tā aktīvi piemēro alternatīvus pasākumus, kas papildina iekšējās robežkontroles atjaunošanu. |
|
(39) |
Komisija ņem vērā, ka pastāv sadarbības nolīgumi un kopīgi policijas iecirkņi ar kaimiņvalstīm. |
|
(40) |
Tomēr Zviedrijas iestādes nav sniegušas pietiekamu informāciju par to, kāpēc policijas pārbaudes pierobežas teritorijās nevar būt alternatīva robežkontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām, it īpaši ņemot vērā jaunos tiesību aktus, kas ir spēkā kopš 2023. gada 1. augusta un ļauj policijai veikt pārbaudes pierobežas teritorijās. |
|
(41) |
Komisija atgādina, ka gadījumā, ja Zviedrija aizstātu robežkontroli pie iekšējām robežām ar policijas pārbaudēm, Šengenas Robežu kodeksa 25. pants vienmēr ļaus Zviedrijas iestādēm nekavējoties atjaunot iekšējo robežkontroli, ja tas būs nepieciešams, lai novērstu nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai un valsts drošībai, ja tāds negaidīti rastos neparedzamu notikumu dēļ. |
IV. IETEKMES MAZINĀŠANAS PASĀKUMI
Zviedrijas iestāžu nostāja
|
(42) |
Zviedrijas iestādes norāda, ka vislielākā uzmanība tiek pievērsta tam, lai atjaunotās robežkontroles ietekme būtu pēc iespējas minimāla un lai iekšējās robežkontroles atjaunošanas seku mazināšana joprojām būtu prioritāte. |
|
(43) |
Iekšējā robežkontrole tiek īstenota, veicot neregulāras izlases veida pārbaudes, pamatojoties uz izlūkdatiem un riska analīzi. Izlases veida pārbaudes tiek veiktas pēc iespējas ātri, neradot nevajadzīgus traucējumus. |
|
(44) |
Saskaņā ar Zviedrijas iestāžu sniegto informāciju atjaunotās robežkontroles ietekme uz personu pārrobežu pārvietošanos joprojām ir minimāla. Robežkontroles ietekme ir ierobežota, pielāgojot vilcienu kustības sarakstus un veicot pasažieru pārbaudes pirmajā paredzētajā pieturā Zviedrijas teritorijā. Ņemot vērā to, ka vilcienu satiksmes kavējumi joprojām ir nelieli, Zviedrijas un Dānijas nolīgums, kas ļauj veikt pārbaudes vilcienos, kamēr tie brauc pāri Ēresunda tiltam, nav stājies spēkā. |
|
(45) |
Zviedrijas iestādes norāda, ka ir pastiprināts dialogs ar transporta nozares ieinteresētajām personām un Policijas pārvaldi, lai rastu praktiskus risinājumus piepilsētas pasažieriem un citiem sabiedrības locekļiem robežkontroles skartajos reģionos. |
Komisijas apsvērumi
|
(46) |
Zviedrijas iestāžu iesniegtie paziņojumi apliecina apņemšanos nodrošināt, ka iekšējās robežkontroles ietekme joprojām ir ierobežota, kā noteikts Šengenas Robežu kodeksa 26. panta 3. punktā. |
|
(47) |
Komisija norāda, ka robežkontrole notiek mērķorientēti un uz risku balstītā veidā, lai ierobežotu ietekmi uz pārrobežu ceļošanu. |
|
(48) |
Komisija ņem vērā pastiprināto dialogu ar ieinteresētajām personām transporta nozarē un ar Policijas pārvaldi. Tomēr nav minēts ne veids, kādā notiek šis dialogs, ne arī konkrētas problēmas, ar kurām saskaras piepilsētas pasažieri un citi sabiedrības locekļi, kā arī tas, kādi pasākumi ir veikti, lai šīs problēmas risinātu. |
|
(49) |
Zviedrija ir norādījusi pārrobežu reģionus saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 42.b pantu. |
|
(50) |
Visbeidzot, trūkst konkrētas informācijas par iekšējās robežkontroles atjaunošanas ietekmi, pat ja tā ir ierobežota, uz pārrobežu reģionu, kuru visvairāk skar iekšējās robežkontroles atjaunošana, proti, Malmes pašvaldību. |
V. IETEIKUMI
|
(51) |
Komisija uzsver, ka Komisijas Ieteikumā (ES) 2024/268 (5) noteikto pieejamo alternatīvo pasākumu un pārskatītajā Šengenas Robežu kodeksā paredzēto iespēju pilnīga izmantošana, pastiprinot un papildinot esošos pasākumus, var būt efektīvāks un lietderīgāks līdzeklis augsta drošības līmeņa nodrošināšanai bez nepieciešamības atjaunot iekšējo robežkontroli. |
|
(52) |
Drošības apsvērumi ir galvenais Zviedrijas norādītais iemesls, kas pamato iekšējās robežkontroles atjaunošanu. ES tiesību aktos jau ir paredzēts plašs instrumentu klāsts, lai palīdzētu risināt šīs problēmas. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto esošie mehānismi, lai uzlabotu drošību un sadarbību. Tie ietver Prīme II regulu, jauno Šengenas Informācijas sistēmu un iepriekšējas pasažieru informācijas un pasažieru vārdu reģistra jaunos tiesību aktus (6). IIS un ETIAS darbības sākšana vēl vairāk aizsargās ārējās robežas (7). |
|
(53) |
Komisija norāda, ka veids, kādā notiek robežpārbaudes, proti, riska novērtējumā balstītu izlases pārbaužu veidā, joprojām ir iespējams saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 23. pantu, neizmantojot oficiālu robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām un neapdraudot drošību, ar nosacījumu, ka šīm pārbaudēm nav robežkontrolei līdzvērtīgas iedarbības, kas nozīmē, ka to biežumam, intensitātei un ilgumam ir jābūt ierobežotam (8). |
|
(54) |
Komisija iesaka Zviedrijai pilnībā izmantot Zviedrijas tiesību aktus, kas stājās spēkā 2023. gada 1. augustā un ļauj policijai veikt pārbaudes pierobežas teritorijās. |
|
(55) |
Pamatojoties uz Zviedrijas iestāžu ieviesto alternatīvo pasākumu mērogu un būtību, Zviedrijai būtu jāstrādā pie tā, lai pakāpeniski atceltu robežkontroli pie Zviedrijas iekšējām robežām. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija uzturēs ciešus kontaktus ar visām attiecīgajām dalībvalstīm. |
Briselē, 2026. gada 2. jūnijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Magnus BRUNNER
(1) OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1717 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (OV L, 2024/1717, 20.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1717/oj).
(3) COM(2025) 185 final.
(4) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2025/315 (2025. gada 14. februāris), ar ko nosaka veidni paziņojumam par robežkontroles pagaidu atjaunošanu vai pagarināšanu pie iekšējām robežām (OV L, 2025/315, 17.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2025/315/oj).
(5) Komisijas Ieteikums (ES) 2024/268 (2023. gada 23. novembris) par dalībvalstu sadarbību attiecībā uz nopietnu iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības apdraudējumu teritorijā bez iekšējās robežkontroles (OV L, 2024/268, 17.1.2024., ELI:. http://data.europa.eu/eli/reco/2024/268/oj).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/982 (2024. gada 13. marts) par datu automatizētu meklēšanu un apmaiņu policijas sadarbībai un ar ko groza Padomes Lēmumus 2008/615/TI un 2008/616/TI un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818 (Prīme II regula) (OV L, 2024/982, 5.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/982/oj); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1862/oj); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/13 (2024. gada 19. decembris) par iepriekšējas pasažieru informācijas vākšanu un nosūtīšanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem un ar ko groza Regulu (ES) 2019/818 (OV L, 2025/13, 8.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/13/oj); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/681 (2016. gada 27. aprīlis) par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem (OV L 119, 4.5.2016., 132. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2016/681/oj).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 327, 9.12.2017., 20. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2226/oj); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1240/oj).
(8) Tiesas 2017. gada 21. jūnija spriedums, kriminālprocess pret A, lieta C-9/16 (OV C 277, 21.8.2017., 10. lpp.).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/4086/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)