(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2023. gada 21. novembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”jeb “ĶTR”) izcelsmes eritritola importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2023. gada 9. oktobrī iesniedza Jungbunzlauer S.A. (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzību iesniedza Savienības eritritola ražošanas nozare pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/1608 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2024. gada 21. jūnijā ieinteresētajām personām sniedza ierosināto maksājumu kopsavilkumu un detalizētu informāciju par to, kā aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu pareizību. Šajā laikā sūdzības iesniedzējs iesniedza Komisijai pieprasījumu vēlreiz pārbaudīt eksporta datus, savukārt divi importētāji/lietotāji iesniedza piezīmes, kurās uzmanība pievērsta reģistrācijas jautājumiem. Piezīmes par aprēķinu pareizību, proti, atmaksājamā PVN līmeņa un divu blakusproduktu atsauces vērtību aprēķinu pareizību, iesniedza tikai izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs Dongxiao Biotechnology Co., Ltd. Komisija izlaboja aprēķinā pieļautās kļūdas, uz kurām bija norādījis Dongxiao Biotechnology Co., Ltd.

(5)

Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/1959 (4) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumus ĶTR izcelsmes eritritola importam.

(6)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata bija noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs (kas pagaidu regulā saukts par Sanyuan Biotechnology Co., Ltd) norādīja, ka tā nosaukums būtu jālabo uz Shandong Sanyuan Biotechnology Co., Ltd. Ņemot vērā informāciju, ko uzņēmums bija iesniedzis izmeklēšanas gaitā, Komisija pieprasījumu pieņēma.

(7)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs Shandong Sanyuan Biotechnology Co., Ltd, sūdzības iesniedzējs un lietotāji – Rio Mints & Sweeteners B.V. un Hamburg Fructose GmbH International – pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā katrs individuāli iesniedza informāciju par pagaidu konstatējumiem. Līdzīgi Ķīnas Metālu, minerālu un ķimikāliju importētāju un eksportētāju tirdzniecības palāta (“CCCMC”), kuru četri ražotāji eksportētāji pilnvarojuši tos (5) pārstāvēt, iesniedza piezīmes par kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm.

(8)

Personām, kuras to pieprasīja, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Uzklausīšana notika ar CCCMC, Rio Mints & Sweeteners B.V. un Hamburg Fructose GmbH International.

(9)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija izskatīja ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā pārskatīja savus provizoriskos secinājumus.

(10)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes eritritola importam (“izpaustā galīgā informācija”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(11)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija, nosakot samērīgu peļņu atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam, atklāja pārrakstīšanās kļūdu. 2024. gada 7. novembrī Komisija informēja ieinteresētās personas, ka minētā pārrakstīšanās kļūda izlabota un kādi labojumi izdarīti, ņemot vērā zemāk 47.–50. apsvērumā minētos apgalvojumus. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo papildinformāciju.

(12)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas 2024. gada 14. novembrī notika uzklausīšana ar uzklausīšanas amatpersonu pēc Rio Mints & Sweeteners B.V. un Hamburg Fructose GmbH International pieprasījuma. Šajā uzklausīšanā abu personu izvirzītie jautājumi nebija vis par tiesībām uz aizstāvību, bet drīzāk gan par būtību. Personas pauda šaubas par dempinga un kaitējuma aprēķiniem, pieprasīja galīgos pasākumus ar atpakaļejošu spēku nepiemērot pirms 2024. gada 1. jūlija un lūdza no pasākumiem izslēgt konkrētus ražojuma veidus. Komisija precizēja aprēķinu metodiku un ņēma vērā personu bažas un pieprasījumus. Tie aplūkoti zemāk.

(13)

CCCMC uzskatīja, ka Komisija pagaidu regulā pienācīgi nebija izskatījusi apgalvojumus par procedūru, ko tā bija iekļāvusi sākotnēji sniegtajā informācijā. CCCMC atkārtoti izteica bažas arī par sūdzībā trūkstošajiem ekonomikas rādītājiem un nepilnīgu nekonfidenciālo kopsavilkumu. Tā bez tam apgalvoja, ka pagaidu regulā sniegtais kvalitatīvākais nekonfidenciālais kopsavilkums neaizstājot sūdzībā sniegtos oriģinālos datus un neesot ļāvis CCCMC izmantot tiesības uz aizstāvību, kas esot bijušas pārkāptas procedūras sākšanas posmā.

(14)

Komisija atkārtoja, ka, kā paskaidrots pagaidu regulas 11. apsvērumā, sūdzībā bija iekļauta pietiekama informācija, kas sūdzības iesniedzējam bija saprātīgi pieejama, un, kā prasīts pamatregulas 5. panta 2. punktā, sūdzības nekonfidenciālajā kopsavilkumā bija iekļauti būtiskie faktori un indeksi, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli. Pagaidu regulas 17. apsvērumā tā piedevām skaidro, ka, tā kā Savienības ražošanas nozari veido viens ražotājs, ir saprotams, ka sūdzībā kaitējuma faktori ir norādīti diapazonos un indeksētā veidā. Tādējādi Komisija nepiekrīt, ka CCCMC pārstāvēto uzņēmumu tiesības uz aizstāvību procedūras sākšanas posmā bija pārkāptas.

(15)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas kāds importētājs apšaubīja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju reprezentativitāti, norādot, ka mazāki Ķīnas eksportētāji daudzējādā ziņā atšķiras no lieliem uzņēmumiem. Apgalvojums bija ne tikai nepamatots, bet iesniegts arī pārāk vēlīnā procedūras posmā, un tāpēc tas tika noraidīts.

(16)

Attiecībā uz atlasi citas piezīmes netika saņemtas. Tādēļ tiek apstiprināti pagaidu regulas 19.–26. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(17)

Attiecībā uz atsevišķu pārbaudi piezīmes netika saņemtas. Tādēļ tiek apstiprināti pagaidu regulas 27. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(18)

Rio Mints & Sweeteners B.V. kritizēja izmeklēšanas perioda izvēli, norādot, ka tas ir unikāls Ķīnas piegādātāju zemo cenu, mazo kravas sūtīšanas izmaksu un Savienībā pieredzēto ļoti lielo izejvielu un enerģijas izmaksu ziņā. Komisija norādīja, ka apgalvojums sniegts pārāk vēlīnā procedūras posmā, un katrā ziņā to noraidīja, tāpēc ka izmeklēšanas periods izraudzīts atbilstoši Komisijas ierastajai pieejai izvēlēties izmeklēšanas periodu, kas ir tieši pirms procedūras sākšanas.

(19)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Rio Mints & Sweeteners B.V. un Hamburg Fructose GmbH kritizēja augstāk minēto Komisijas pamatojumu, norādot, ka Komisija neesot parādījusi, vai un kādā veidā tā izpildījusi savu tiesību aktos noteikto pienākumu, proti, ņemt vērā ārkārtas situāciju neatkarīgi no tā, kad apgalvojums par ārkārtas situāciju izdarīts. Minētās personas konkrēti apgalvoja, ka izmeklēšanas periodā bijušas sevišķi augstas enerģijas izmaksas Savienībā un ļoti zemas kravas sūtīšanas izmaksas. Komisija norādīja, ka minētajā posmā personu apgalvojums nebija licis šaubīties par izmeklēšanas perioda izvēlē izmantoto Komisijas pieeju, kas izmantota arī šajā gadījumā. Komisija turklāt norādīja, ka kaitējuma novērtēšanai svarīgo tendenču izvērtēšanā par ilgāku periodu, t. i., no 2020. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. septembrim, tā tieši bija ņēmusi vērā situāciju, kas izmeklēšanas perioda laikā, iespējams, bija ārkārtas situācija.

(20)

Par izmeklēšanas periodu un attiecīgo periodu, kas noteikti pagaidu regulas 33. apsvērumā, citas piezīmes netika saņemtas. Tādējādi tiek apstiprināts minētajā apsvērumā aprakstītais izmeklēšanas periods un attiecīgais periods.

(21)

Rio Mints & Sweeteners B.V. apgalvoja, ka Komisija nav izmeklējusi maisījumus, ka uz tādiem ražojumiem neattiecas dempings un ka tie būtu jāpatur ārpus izmeklēšanas tvēruma. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Rio Mints & Sweeteners B.V. uzstāja uz savu sākotnējo apgalvojumu, vienlaikus norādot, ka Komisija neesot izmeklējusi maisījumus, jo šai personai netika parādīts salīdzinājuma aprēķins maisījumiem. Tādu pašu apgalvojumu pauda Hamburg Fructose GmbH gan par maisījumiem, gan bioloģiskajiem produktiem. Abas personas piebilda, ka sūdzības iesniedzējs klientiem nepiedāvā tūlītējam patēriņam paredzētus iepakojumus.

(22)

Komisija atgādināja, ka gan dempinga, gan kaitējuma starpības bija aprēķinātas, izmantojot ražojuma kontroles numurus (RKN), kuri izšķir ražojumus tīrā veidā un maisījumus. Kad procedūras sākuma posmā personām bija darītas pieejas neaizpildītas anketas, neviena no tām neapgalvoja, ka ražojuma kontroles numuram būtu jānošķir bioloģiskie produkti. Tādējādi uz minētā nošķīruma pamata tika noteikta gan ražojumu tīrā veidā, gan maisījumu normālā vērtība un eksporta cenas, savukārt iezīme “bioloģisks”tika ņemta vērā normālās vērtības aprēķinā. Ne sūdzības iesniedzējs, ne izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji izmeklēšanas periodā Savienībā nepārdeva eritritolu burkās vai paciņās. Detalizētajos aprēķinos bija sensitīvi dati, un tie tika izpausti tikai tām personām, kuras par tiem varēja sniegt jēgpilnas piezīmes. To metodika tomēr tika izpausta abām personām 12. apsvērumā minētajā uzklausīšanā.

(23)

Komisija arī norādīja, ka, lai gan ražojumus tīrā veidā un maisījumus var atšķirt laboratorijas apstākļos, tiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības.

(24)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Rio Mints & Sweeteners B.V. un Hamburg Fructose GmbH apgalvoja, ka maisījumu gadījumā augstāk minētajam apgalvojumam nav nozīmes, tāpēc ka svarīgās īpašības ir “citi faktori”, proti, organoleptiskās īpašības. Komisija atkārtoti uzsvēra – kā paskaidrots augstāk, taisnīgs cenu salīdzinājums tika nodrošināts uz objektīvu un neapstrīdētu kritēriju pamata.

(25)

Rio Mints & Sweeteners B.V. un Hamburg Fructose GmbH International piedevām attiecīgi lūdza no pasākumu tvēruma izslēgt vismaz funkcionālos maisījumus, kurus satur patēriņa produkti tūlītējam patēriņam, un bioloģisko eritritolu. Komisija norādīja, ka 22. apsvēruma secinājums ir spēkā un, neraugoties uz finansiālo ietekmi uz abām attiecīgajām personām, tādai izslēgšanai nav pamata.

(26)

Attiecīgi tiek apstiprināti grozīti pagaidu regulas 34.–39. apsvērumā norādītie secinājumi par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu.

(27)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs Shandong Sanyuan Biotechnology Co., Ltd, CCCMC, sūdzības iesniedzējs un lietotāji iesniedza piezīmes par dempinga pagaidu konstatējumiem.

(28)

Detalizēta informācija par normālās vērtības aprēķināšanu ir izklāstīta pagaidu regulas 40.–227. apsvērumā.

(29)

CCCMC apstrīdēja Komisijas apsvērumus par nozīmīgu tirgus kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas Tautas Republikā. Lai savu nostāju pamatotu, tā apgalvoja, ka: i) Ziņojums neatbilst ne taisnīgu un objektīvu pierādījumu, ne pietiekamas pierādījuma vērtības standartiem, īpaši tāpēc ka to sagatavojusi Komisija ar konkrētu mērķi palīdzēt Savienības ražošanas nozarēm iesniegt sūdzības tirdzniecības pasākumu jomā; ii) saskaņā ar Apelācijas institūcijas judikatūru (6) Komisijai ir pārliecinoši jākonstatē dempinga prakses pastāvēšana; iii) pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderībā ar PTO noteikumiem, tāpēc ka Antidempinga nolīguma 2. panta 2. punktā nav minēts nozīmīgu kropļojumu jēdziens, 2. panta 2. punkts ļauj izmantot ražošanas izmaksas tikai izcelsmes valstī un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu, 2.2.1.1. pantā noteikts, ka izmaksas parasti tiek aprēķinātas, balstoties uz izmeklējamā eksportētāja vai ražotāja vesto uzskaiti, ar noteikumu ka šāda uzskaite ir atbilstoša eksportētājas valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, un PTO judikatūra, īpaši lieta DS473 un lieta DS494, nosaka, ka izmeklēšanas iestādēm salikto normālo vērtību aprēķinam ir jāizmanto ražojuma izmaksas, kas faktiski radušās ražotājiem vai eksportētājiem.

(30)

Minētie argumenti nevarēja tikt pieņemti. Attiecībā uz CCCMC pirmo un otro argumentu Komisija uzsvēra, ka, lai novērtētu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un potenciālo ietekmi, atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktam vāca datus, kas nepieciešami, lai noteiktu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un ietekmi un pēcāk pielietotu pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā izklāstīto metodiku. Pagaidu regulas 3.2.2. iedaļā ir sniegti Komisijas savāktie dati un attiecīgie secinājumi, kas no tiem izriet. Minētajā iedaļā Komisija pilnībā novērtējusi nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, kā arī sniegusi nozīmīgus papildu pierādījumus, kas attiecas uz izmeklēšanu un nav iekļauti Ziņojumā. Attiecībā uz pašu Ziņojumu Komisija atgādināja, ka tas ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, tostarp tiesību akti, noteikumi un citi oficiālie politikas dokumenti, kurus publicējušas Ķīnas iestādes, trešo personu ziņojumi no starptautiskām organizācijām, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami neatkarīgi avoti. Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos, lai ikvienai ieinteresētajai personai būtu plašas iespējas atspēkot vai papildināt ziņojumu un tā pamatā esošos pierādījumus vai izteikt piezīmes par tiem. CCCMC to neatspēkoja un tikai vispārīgi norādīja, ka Ziņojums neesot taisnīgs un objektīvs.

(31)

Attiecībā uz CCCMC trešo argumentu Komisija atkārtoja savu pagaidu regulas 159. apsvērumā pausto viedokli, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā izklāstītā metodika pilnībā atbilst saistībām, ko Eiropas Savienībai uzņēmusies PTO. Respektīvi, PTO dalībvalstīm savos īstenošanas tiesību aktos nav precīzi jāizmanto PTO nolīgumu terminoloģija. Tādējādi tas, ka Antidempinga nolīgumā nav termina “nozīmīgi kropļojumi”, nenozīmē, ka to nevar lietot Eiropas Savienība. Turklāt PTO tiesību akti, kā tos interpretējusi Apelācijas institūcija lietā DS473, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja koriģēšana ir nepieciešama un pamatota. Bez tam attiecībā uz lietu DS494 Ekspertu grupas ziņojumā tika īpaši atzīts, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā izklāstītie noteikumi neietilpst strīda tvērumā. Turklāt Komisija uzsvēra, ka gan ES, gan Krievijas Federācija pārsūdzēja ekspertu grupas konstatējumus, kas nav galīgi, un tādējādi saskaņā ar iedibināto PTO judikatūru tiem nav juridiska statusa PTO sistēmā, jo tie nav apstiprināti Strīdu izšķiršanas padomē ar PTO dalībvalstu lēmumu. Tāpēc CCCMC apgalvojums tika noraidīts.

(32)

Netika saņemtas citas piezīmes par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas Tautas Republikā. Tādēļ tiek apstiprināti pagaidu regulas 40.–162. apsvēruma konstatējumi.

(33)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Rio Mints & Sweeteners B.V. un Hamburg Fructose GmbH apgalvoja, ka ksilīta ražošanas izmaksas salīdzināmas nevis ar citronskābes, bet drīzāk ar izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksām. Apgalvojums tika noraidīts, jo tika uzskatīts par nepamatotu un tika sniegts vēlīnā procedūras posmā.

(34)

Netika saņemtas piezīmes par konstatējumu, ka Kolumbija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Tiek apstiprināti pagaidu regulas 163.– 184. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(35)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas kāds importētājs apgalvoja, ka piemērots aizstājējražojums varētu būt citi ražojumi, ne citronskābe. Apgalvojums tiek noraidīts, jo bija nepamatots un tika sniegts pārāk vēlīnā procedūras (7) posmā.

(36)

Sūdzības iesniedzējs norādīja uz atšķirību starp kukurūzas vērtību, kas norādīta lietas materiāliem pievienotajā 2023. gada 21. decembra paziņojumā (“pirmais paziņojums”) par attiecīgajiem avotiem, kurus Komisija plānoja izmantot normālās vērtības noteikšanai, un kukurūzas vērtību, kas norādīta pagaidu regulas 1. tabulā. Komisija apstiprināja, ka pagaidu regulas vajadzībām tā izguva jaunus neapstrādātus datus, no kuriem tika iegūta tās 1. tabulā norādītā vērtība.

(37)

Sūdzības iesniedzējs pieprasīja izmantotajā kukurūzas atsauces vērtībā izdarīt 6,5 % lielu augšupēju korekciju, tāpēc ka Ķīnas kukurūza nav ģenētiski modificēta un ģenētiski nemodificēta kukurūza tirgū tiek pārdota ar uzcenojumu, un iesniedza pierādījumus, ka ģenētiski nemodificētai kukurūzai ir zemāka produktivitāte. Uzcenojumu aprēķināja, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzējam pieejamo tirgus informāciju. Izmeklēšana apstiprināja, ka tirgū ir gatavība maksāt uzcenojumu par ģenētiski nemodificētiem ražojumiem, Kolumbijā importētās kukurūzas galvenie avoti lielā mērā izmanto transgēnisko kukurūzu (8) un Ķīnas eritritols ir ražots no ģenētiski nemodificētas kukurūzas. Tādējādi Komisija piekrita pagaidu regulas 1. tabulā norādītajā kukurūzas atsauces vērtībā izdarīt 6,5 % lielu augšupēju korekciju. Atjauninātā kukurūzas atsauces vērtība ir 2,277 CNY/kg, savukārt bioloģiskās kukurūzas atsauces vērtība ir 2,732 CNY/kg.

(38)

Attiecībā uz sausnas saturu šķidrā glikozē sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja norādītā 71 % satura attiecība esot pārāk maza. Ņemot vērā informāciju, kas pārbaudīta izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju līmenī, Komisija apgalvojumu noraidīja.

(39)

Sūdzības iesniedzējs kritizēja pagaidu regulas 1. tabulā norādīto blakusproduktu vērtību, tāpēc ka vispārībai zināms, ka šķidrais proteīns esot krietni dārgāks par kukurūzas dīgļiem un kukurūzas šķiedru un kukurūzas dīgļu vērtība vismaz divas reizes pārsniedzot kukurūzas šķiedras vērtību. Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums bija pretrunā ar izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju iekšzemē pārdotā šķidrā proteīna cenas svārstībām. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka kukurūzas šķiedras vērtība esot lielāka nekā kukurūzas dīgļu vērtība, korekciju izdarīt nevarēja. Komisijas izmantotā GTA atsauces vērtība attiecas uz ražojumu klāstu, un joprojām nebija pamatojuma, vai tāda vērtība bija tuvāka kukurūzas dīgļu vai kukurūzas šķiedras vērtībai.

(40)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka bioloģiskās ražošanas gadījumā Komisija nav piemērojusi papildu izdevumus par palīgmateriāliem vai lielākām ražošanas izmaksām, kas saistītas ar papildu tīrīšanu. Komisija norādīja, ka tā savos aprēķinos pēc iespējas ņēma vērā bioloģiskās ražošanas īpatnības, kura neveidoja ražošanas galveno daļu, piemēram, atšķirīgus palīgmateriālus un darbaspēku. Komisija noraidīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu.

(41)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji, iespējams, nav ziņojuši par visām, proti, vertikāli integrētām, izmaksām, un ierosināja virkni salīdzinošo pārbaužu. Komisija apstiprināja pārbaudes apmeklējumos pie izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem izdarītos konstatējumus, minētajā jautājumā nekonstatēja nekādas nepietiekamas ziņošanas problēmas un noraidīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu.

(42)

Shandong Sanyuan Biotechnology Co., Ltd lūdza par kukurūzas, glikozes un kukurūzas cietes atsauces vērtību izmantot vidējo vienības cenu, kāda ir importam Kolumbijā no Argentīnas, pamatojot šādu lūgumu ar to, ka Argentīna ir galvenais importa avots un nav lielas starpības starp kukurūzas, glikozes un kukurūzas cietes vidējo vienības cenu, kāda ir importam Kolumbijā no Argentīnas, un vidējo svērto vienības cenu, kāda ir importam Kolumbijā no galvenajām importētājām valstīm. Shandong Sanyuan Biotechnology Co., Ltd apgalvoja, ka kukurūzas cieti, ko Kolumbija importē no Brazīlijas, iespējams, skar cenu kropļojumi, jo šā importa cenas būtiski pārsniedzot kukurūzas importa cenas no Brazīlijas vai kukurūzas cietes importa cenas no Argentīnas, un piebilda, ka no procedūras būtu izslēdzams kukurūzas cietes imports no Brazīlijas, Francijas un Amerikas Savienotajām Valstīm (“ASV”), jo tās esot vienīgās valstis, kuras novirzoties no galveno importētāju valstu vidējām cenām. Līdzīgu pieprasījumu par kukurūzas cietes importa no Brazīlijas izslēgšanu pauda CCCMC, pamatojot to ar apgalvojumu, ka Brazīlija nav viena no pasaules lielākajām kukurūzas cietes eksportētājām un kukurūzas cieti eksportē pārsvarā uz citām valstīm, ne Kolumbiju.

(43)

Shandong Sanyuan Biotechnology Co., Ltd neizvirzīja apgalvojumu par importa no konkrētām valstīm kropļojumiem un nesniedza nekādu cenu starpību pamatojumu, kas varētu pamatot kādu no izslēgšanas pieprasījumiem. Komisija norādīja, ka tas vien, ka atsevišķiem avotiem ir atšķirīgas importa cenas, pats par sevi nenozīmē, ka dārgāku (vai lētāku) avotu importa cenas ir anormālas un/vai nebūtu jāņem vērā. Gluži otrādi: Komisija konstatēja, ka, piemēram, Francijā (9) kukurūzas cietes ražošana ir konkurētspējīga nozare ar ievērojamu eksporta apjomu un ka arī Brazīlijas kukurūzas cietes piedāvājums, pieprasījums (10) un eksports ir ievērojams. Komisija nekonstatēja ne kropļojumus, kas būtu saistīti ar personu norādītajām starpībām, ne iemeslus neņemt vērā kukurūzas importa cenas no diviem pasaulē lielākajiem kukurūzas ražotājiem – Brazīlijas un/vai ASV. Tas, ka Brazīlija nav viens no pasaules lielākajiem kukurūzas cietes eksportētājiem vai ka Kolumbija nav Brazīlijas galvenais kukurūzas cietes eksporta tirgus, nenozīmē, ka Brazīlijas eksporta cenas ir anormālas vai nav jāņem vērā. Kādu konkrētu importa avotu izslēgšanai nav pienācīga pamatojuma, tāpēc Komisija apstiprināja kukurūzas, glikozes un kukurūzas cietes atsauces cenas, kuru pamatā ir viss attiecīgais kukurūzas, glikozes un kukurūzas cietes imports Kolumbijā.

(44)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCMC mudināja Komisiju no atsauces vērtības aprēķina izslēgt no Brazīlijas importētās kukurūzas cietes cenu, tāpēc ka tā bijusi pārmērīgi augsta, proti, kukurūzas cietes cenas un kukurūzas cenas starpība bija lielāka Brazīlijā nekā Argentīnā. CCCMC ieskatā, aprēķinā iekļaujot Brazīlijas kukurūzas cietes importa cenas, kas ir augstākas, GTA norādītā vispārējā cena Kolumbijā importētajai kukurūzas cietei tika padarīta nereprezentatīva un tika diskriminēti tie Ķīnas eksportētāji, kuru galvenā izejviela ir kukurūzas ciete. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka CCCMC argumentācijā ir pretruna: CCCMC apgalvo, ka Brazīliju esot pareizi ņemt vērā kukurūzas, bet ne kukurūzas cietes, atsauces vērtības noskaidrošanai, lai gan Brazīlija ir lielākais tiklab kukurūzas, kā kukurūzas cietes eksportētājs uz Kolumbiju. Sūdzības iesniedzējs secināja, ka Brazīlijas kukurūzas cenas bija pārāk zemas un tiem ražotājiem, kuri no kukurūzas ražoja kukurūzas cieti un glikozi, bija liels peļņas procents. Izmeklēšana nekonstatēja, ka kukurūzas cietes cenas un kukurūzas cenas starpību Brazīlijā būtu nesamērīga. Tādējādi Komisija apstiprināja kukurūzas cietes atsauces cenu, kuras pamatā ir viss attiecīgais kukurūzas cietes imports Kolumbijā.

(45)

Saskaņā ar Shandong Sanyuan Biotechnology Co., Ltd pēc galīgās informācijas izpaušanas iesniegto informāciju Komisijas izmantotā kukurūzas cietes vērtība esot bijusi nepiemērota. Šī persona apstiprināja, ka neapšauba to, ka importa cenas bija kropļotas vai neuzticamas. Tā apgalvoja, ka Komisija nav argumentēti paskaidrojusi cenu noteikšanas atšķirības valstu starpā, un piebilda, ka kukurūzas cietes pārdošana patēriņam ir vienīgais ticamais skaidrojums, kāpēc kukurūzas cietes cenai no ASV, Francijas un Brazīlijas ir augstāka.

(46)

Kā uzsvēra pati persona – kukurūzas HS kodi neļauj nošķirt kukurūzas cieti, ko lieto patēriņam, un kukurūzas cieti, ko izmanto par izejvielu. Tā kā nav informācijas vai citu pamatojošu pierādījumu par cenu starpību (ja tāda ir) kukurūzas cietei, kas Kolumbijā izmeklēšanas periodā pārdota patēriņam un kas – izmantošanai par izejvielu, tad Komisija apstiprināja, ka izmantot kukurūzas cietes atsauces cenu, kuras pamatā ir viss attiecīgais kukurūzas cietes imports Kolumbijā, ir vislabākā metode, kā neatlasīt tikai tādus normālās vērtības elementus, kuri vislabāk saskan ar konkrētām interesēm. Turklāt, kā CCCME lietā apstiprināja Vispārējā tiesa, neizkropļotas konkrētu ražošanas faktoru cenas noteikšanā pēc HS kodiem zināma aptuvenība ir nenovēršama (11).

(47)

Pēc tam, kad tika izpausta galīgā informācija, Shandong Sanyuan Biotechnology Co., Ltd pieprasīja pārskatīt aprēķinus, jo darbaspēka izmaksu atsauces vērtībā divas reizes bijušas ierēķinātas sociālā nodrošinājuma iemaksas.

(48)

Komisija šim apgalvojumam piekrīt. 2024. gada 19. jūlija lietas materiāliem pievienotajā paziņojumā (12), kur skaidrota neizkropļotu izmaksu un peļņas noteikšanas metodika, norādītajās izmaksās (23,04 CNY/cilv. st.) tādas summas kā, piemēram, darba devēja maksātās sociālā nodrošinājuma iemaksas, nepareizi ierēķināti divas reizes. Komisija apstiprināja, ka pagaidu regulas 1. tabulā un 209. apsvērumā minētās izmaksas 18 CNY/cilv. st. apmērā, kurām pieskaitītas iemaksas, piemēram, darba devēja maksātais sociālais nodrošinājums, atbilst stundas algai Kolumbijas ražošanas nozarē izmeklēšanas periodā.

(49)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Shandong Sanyuan Biotechnology Co., Ltd norādīja, ka pieļauta kļūda attiecībā uz to veiktajā palīgmateriālu aprēķinā, kā rezultātā uzņēmumam par sliktu tika iegūta pārmērīgi augsta vērtība.

(50)

Komisija piekrita šim apgalvojumam un ir izlabojusi pārrakstīšanās kļūdu.

(51)

Rio Mints & Sweeteners B.V. apgalvoja, ka normālā vērtība būtu jāpārbauda, to salīdzinot ar citiem avotiem, piemēram, publicētiem cenrāžiem, oficiālo importa statistiku un muitas deklarācijām. Komisija atgādina, ka normālā vērtība tika noteikta pēc pamatregulā noteiktās metodikas (un aprakstīta arī pagaidu regulas 3.1. iedaļā), un apgalvojumu noraidīja.

(52)

11. apsvērumā minētās pārrakstīšanās kļūdas dēļ tika laboti pagaidu regulas 227. apsvērumā norādītie procenti. Atjauninātās PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 21,4 %. Atjauninātā peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 13,9 %.

(53)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc papildus atjauninātajām PVA izmaksu un peļņas procentuālajām vērtībām, 11. apsvērumā apkopotajām korekcijām un labotajām (bioloģiskās) kukurūzas atsauces vērtībām, kas minētas augstāk 37. apsvērumā, tiek apstiprināti pagaidu regulas 40.–227. apsvērumā izklāstītie konstatējumi par normālo vērtību. Skaidrības labad Komisija pagaidu regulā sniegusi šādu procedūras galīgajā posmā atjauninātu 1. tabulu.

1. tabula

(54)

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja aprēķinos vērā ņemtā importa no Ķīnas apjomu un cenu. Sūdzības iesniedzējs aicināja Komisiju veikt papildu salīdzinošās pārbaudes. Komisija iespēju robežās veica iekšējas salīdzinošās pārbaudes, bet nevarēja citas ieinteresētās personas iepazīstināt ar tiem apgalvojumiem un datiem, kurus sūdzības iesniedzējs Komisijai bija sniedzis tikai konfidenciāli. Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs nepiekrita Komisijas pieejai un aicināja veikt “pilnīgas”pārbaudes, un paziņoja, ka Komisijas rīcībā esot detalizēti dati, kuri liekot apšaubīt Baolingbao Biology Co., Ltd. iesniegtos skaitļus, kā arī Rio Mints & Sweeteners B.V. piezīmes, ka Baolingbao Biology Co., Ltd. cenas nepārsniedzot pārējo eksportētāju cenas. Komisija norādīja, ka nekādi nebija iespējams saskaņot informāciju, ko sūdzības iesniedzējs par Baolingbao Biology Co., Ltd. sniedza Komisijai tikai konfidenciāli, un informāciju, ko Komisija pārbaudīja un apstiprināja Baolingbao Biology Co., Ltd. telpās, tāpēc tā vairs netika ņemta vērā. Komisija norādīja arī, ka Rio Mints & Sweeteners B.V. piezīmes par Baolingbao Biology Co., Ltd. cenām nebūt nebija reprezentatīvas Baolingbao Biology Co., Ltd. eksporta cenām kopumā. Komisija apstiprināja savus pagaidu konstatējumus un noraidīja iepriekš minētos apgalvojumus.

(55)

Netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 228. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(56)

Ņemot vērā kravas sūtīšanas izmaksu dinamiku laika gaitā, Rio Mints & Sweeteners B.V. apšaubīja pagaidu regulas 230. apsvērumā minēto korekcijas līmeni attiecībā uz transportu. Komisija norādīja, ka korekcijā tika ņemtas vērā transporta izmaksas, kuras ziņoja paši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, un apšaubījumu noraidīja.

(57)

Netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 229. un 230. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(58)

Kā aprakstīts 53. apsvērumā, pēc tam, kad ieinteresētās personas bija sniegušas apgalvojumus, Komisija pārrēķināja dempinga starpības.

(59)

Lietotājs Rio Mints & Sweeteners B.V. pieprasīja pārbaudīt dempinga aprēķinus. Šī persona pēc galīgās informācijas izpaušanas atkārtoti iesniedza savu pieprasījumu. Tāpat Hamburg Fructose GmbH pēc galīgās informācijas izpaušanas arī pieprasīja pārbaudīt dempinga aprēķinus. Komisija norādīja, ka dempinga aprēķini, ņemot vērā to konfidencialitāti, tiek izpausti tikai attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem. Komisija pieprasījumus noraidīja. Taču 12. apsvērumā minētajā uzklausīšanā Komisija izklāstīja abām pusēm aprēķinu metodiku.

(60)

Rio Mints & Sweeteners B.V. uzskatīja, ka nevienādās dempinga starpības nav noteiktas taisnīgi. Komisija norādīja, ka starpības ir tiklab eksporta cenu un ražojumu klāstu svārstību, kā salikto normālo vērtību atšķirību, kas atspoguļo neizkropļotas dažādus izejresursus par dažādām cenām izmantojušo individuālo izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju ražošanas izmaksas, ietekmētas. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Rio Mints & Sweeteners B.V. un Hamburg Fructose GmbH aicināja pārskatīt starpību starp individuālajām dempinga starpībām, kas iegūtas pēc normālās vērtības aprēķina metodikas, proti, faktu, ka atšķiras ražotāju eksportētāju izejvielas. Šīs personas aicināja drīzāk ņemt vērā ĶTR ražotāju eksportētāju izmaksu līmeni. Komisija norādīja uz pagaidu regulas 159. apsvērumu, kur teikts, ka tādu nozīmīgu kropļojumu esība, kuru dēļ jāpiemēro pamatregulas 2. panta 6.a punkts, ir konstatēta visas valsts mērogā un, ja tā ir konstatēta, vairs nav pareizi izmantot izmaksas un cenas eksportētājvalstī normālās vērtības aprēķināšanai. Tādēļ apgalvojumi tika noraidīti.

(61)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(62)

Netika saņemtas piezīmes par Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma noteikšanu, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 236.–238. apsvērumā.

(63)

Netika saņemtas piezīmes par patēriņu Savienībā, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 239.–241. apsvērumā.

(64)

CCCMC apgalvoja, ka nevar pārbaudīt Komisijas pagaidu regulas 247. apsvērumā sniegto skaitļu pamatotību, jo Komisija pagaidu regulā nav izpaudusi, kurš specializētas tirgus informācijas sniedzējs bija sniedzis datus par importu no Ķīnas, un tas, CCCMC ieskatā, radot bažas par tās tiesībām uz aizstāvību. CCCMC turklāt norādīja, ka minētie dati nav ticami un tos nevar uzskatīt par tiešiem pierādījumiem, kas ļauj objektīvi pārbaudīt kaitējuma faktorus.

(65)

Attiecībā uz augstāk minēto apgalvojumu Komisija vērsa uzmanību uz to, ka tā pagaidu regulā sniedza pilnīgus un neindeksētus datus par eritritola importu no ĶTR. Tādējādi CCCMC tika dota iespēja pārbaudīt datus, salīdzinot tos ar saviem avotiem vai jebkuriem citiem tam pieejamiem importa datiem. Bez tam, kā norādīts pagaidu regulas 243. apsvērumā, attiecīgie specializētas tirgus informācijas sniedzēja sniegtie dati tika salīdzināti ar citiem pieejamiem statistikas avotiem un Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, atbildēm uz atlases anketas jautājumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija nepiekrita, ka CCCMC tiesības uz aizstāvību netika ievērotas.

(66)

Par šo iedaļu citu piezīmju nebija, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 242.–248. apsvērums.

(67)

Netika saņemtas piezīmes par importa no attiecīgās valsts cenu, cenu samazinājumu un cenu apsiešanu, tāpēc Komisija apstiprina savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 249.–257. apsvērumā.

(68)

CCCMC uzskatīja, ka eritritola tirgus darbību un tā ražotāju uzvedību ietekmē tas, ka eritritols ir tipiska prece un tādējādi arī eritritola cenu noteikšana ir atkarīga no globāliem, ne vietējā tirgus apstākļiem.

(69)

Komisija norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai eritritols ir prece, apgalvojums par globālu eritritola cenu noteikšanu, ir pretrunā faktam, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdeva ES tirgū ražojumu par tādām dempinga cenām, kas bija zemākas nekā Savienības ražotāja cenas un šīs cenas apspieda.

(70)

CCCMC apgalvoja arī, ka vienīgajam Savienības ražotājam ir tāda lemšanas vara, kas skar visu Savienības tirgu, tāpēc, tās ieskatā, esot jāšaubās par atbildēs uz Savienības ražotāju anketas jautājumiem sniegto makroekonomikas un mikroekonomisko rādītāju datu uzticamību, reprezentativitāti un objektivitāti.

(71)

Pēc Komisijas vērojumiem, ar Savienības ražotāju spēcīgi konkurēja imports par negodīgi noteiktām cenām no ĶTR, kura tirgus daļa attiecīgajā periodā pastāvīgi pārsniedza 60 %, tāpēc tā spēja ietekmēt visu Savienības tirgu bija ierobežota. Komisija arī norādīja, ka visi dati ir objektīvi pārbaudīti izmeklēšanas gaitā un ka nav radušās bažas par to ticamību vai objektivitāti. Attiecībā uz reprezentativitāti Komisija norādīja, ka dati, sniedzis vienīgais Savienības ražotājs, pēc būtības ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvi.

(72)

CCCMC apgalvoja, ka Savienības ražotāja stratēģijā, kā sagatavoties šai antidempinga izmeklēšanai un tajā panākt sev labvēlīgu iznākumu, ietilpa lēmums ieguldīt vairāk nekā 20 miljonus EUR ražošanas jaudas paplašināšanā.

(73)

Komisija norādīja, ka ir noskaidrojusi, ka Savienības ražotāja ieguldījumu lēmums tika pieņemts 2019. gadā, t. i., vairāk nekā četrus gadus pirms pašreizējās izmeklēšanas sākšanas. Tā arī novēroja, ka, ņemot vērā tirgus situāciju, it īpaši Savienības patēriņa spēcīgo pieaugumu (par 39 % 2021. gadā) un ļoti lielo jaudas izmantojumu (83 % 2020. gadā, 100 % 2021. gadā), lēmums ieguldīt nešķiet neloģisks. Tādējādi Komisija secināja, ka CCCMC apgalvojumam nav ne pamatojuma, ne pamata. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Rio Mints & Sweeteners B.V. apgalvoja, ka faktorus par 2020. un 2021. gadu nevar izmantot, lai novērtētu 2019. gadā pieņemta ieguldījumu lēmuma izsvērtību. Komisija norādīja, ka bez lēmuma pieņemšanas laika tā pārbaudīja arī, vai Savienības ražotājs, pieņemdams lēmumu ieguldīt, bija balstījies uz prognozēm par spēcīgu tirgus izaugsmi un augstiem jaudas izmantojuma līmeņiem. Lai ilustrētu, ka minētās prognozes atbilst faktiskajai tirgus apstākļu dinamikai, tika izmantoti 2020. un 2021. gada dati, kas bija pieejami kā daļa no attiecīgā perioda datiem.

(74)

CCCMC arī apgalvoja, ka Komisija neesot centusies noskaidrot to, vai Savienības ražotāja ražošanas apturēšana patiešām bija stratēģisks uzņēmuma lēmums, kas saistīts ar šīs izmeklēšanas sākšanu.

(75)

Komisija norādīja, ka ražošana tika apturēta izmeklēšanas periodā pēc tam, kad attiecīgajā periodā bija stabili augusi tirgus daļa, ko ieņēma imports no Ķīnas, proti, no [62–70] % līdz [77–87] %, pie tam šā importa cenas krasi samazinājās izmeklēšanas periodā (–19 % salīdzinājumā ar 2022. gadu un –36 % salīdzinājumā ar 2021. gadu). Tāpēc Komisija apstiprina savu konstatējumu pagaidu regulā, ka Savienības ražotājs gandrīz pilnībā apturēja ražošanu tāpēc, ka nespēja konkurēt ar importu par dempinga cenām no ĶTR, kura cenas no 2022. gada bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas.

(76)

CCCMC piedevām apgalvoja, ka Komisija neesot pārbaudījusi, vai Savienības ražotājs izmantoja neizmantoto eritritola ražošanas jaudu, lai ražotu citus savienojumus.

(77)

Komisija norādīja, ka pretēji tam, ko apgalvo CCCMC, tā pārliecinājās, ka Savienības ražotājs tik tiešām ir apturējis eritritola ražošanas līnijas darbību un to nav pielāgojis citu savienojumu ražošanai. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Rio Mints & Sweeteners B.V. apgalvoja, ka Komisijai tieši būtu vajadzējis izmeklēt, vai tāda pielāgošana būtu ietaupījusi Savienības ražošanas nozares izmaksas, un izmaksas attiecīgi koriģēt. Komisija norādīja, ka pašreizējā procedūra attiecas tikai uz attiecīgo ražojumu.

(78)

CCCMC apgalvojumi tāpēc tika noraidīti, un, tā kā nebija citu piezīmju par makroekonomiskajiem un mikroekonomiskajiem rādītājiem, tiek apstiprināti pagaidu regulas 262.–287. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(79)

Visi personu apgalvojumi, ko tās sniedza pēc pagaidu regulas ieviešanas, tika noraidīti. Komisija, ņemot vērā pagaidu regulā izpaustos konstatējumus, tādējādi secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(80)

CCCMC apgalvoja, ka nevis imports par dempinga cenām no ĶTR, bet drīzāk izejvielu un enerģijas izmaksu pieaugums izraisīja Savienības ražotāja problēmas. Pie tam CCCMC apgalvoja, ka imports pieaudzis tikai tāpēc, ka Savienības ražotājs gandrīz pilnībā pārtrauca ražošanu, lai apmierinātu tirgus pieprasījumu.

(81)

Kā izklāstīts pagaidu regulā, Komisija atzina, ka izejvielu un enerģijas izmaksu pieaugums, sevišķi sadārdzinot tā vienības ražošanas izmaksas, vairoja Savienības ražotāja grūtības. Tomēr enerģijas un kukurūzas (glikozes galvenās izejvielas) cenas maksimumu sasniedza 2022. gadā, kad Savienības ražotājs, paaugstinot pārdošanas cenas, vēl spēja saglabāt tādu pašu iekšzemes pārdošanas apjoma līmeni kā 2020. gadā, ražošanas līmeni par 14 % augstāku nekā 2020. gadā un veselīgu rentabilitātes līmeni [7–10 %]. Tomēr izmeklēšanas periodā tas vairs nebija iespējams, jo strauji samazinājās cena un ievērojami pieauga tirgus daļa importam no ĶTR, kā izklāstīts 75. apsvērumā. Līdz ar to Savienības ražošanas nozarei bija jāaptur ražošana tāpēc, ka, lai pārdošanu turpinātu, tai būtu bijis jāsamazina pārdošanas cena zem ražošanas izmaksām. Turklāt, kā izklāstīts 75. apsvērumā, importa no ĶTR tirgus daļa nepārtraukti pieauga jau iepriekšējos gados un pieaugums nebija Savienības ražotāja ražošanas apturēšanas noteikts.

(82)

Visi personu apgalvojumi, ko tās sniedza pēc pagaidu regulas pieņemšanas, tika noraidīti. Tādēļ, pamatojoties uz pagaidu regulā izklāstītajiem konstatējumiem, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no ĶTR radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(83)

Netika saņemtas piezīmes, kas pamatotu kaitējuma starpību pārskatīšanu, tāpēc šāds ir galīgais kaitējuma novēršanas līmenis ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visiem pārējiem uzņēmumiem:

(84)

Netika saņemtas piezīmes par Savienības ražošanas nozares interesēm, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 334. un 335. apsvērums.

(85)

Netika saņemtas Savienības importētāju piezīmes, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 338. un 339. apsvērums.

(86)

Lietotāji apgalvoja, ka pasākumu dēļ viņiem būs jāpalielina pārdošanas cena līdz līmenim, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz agrāko līmeni, kā rezultātā lielie mazumtirgotāji no sortimenta izņems cukura aizstājējproduktus uz eritritola bāzes, liedzot veselīgāku uzturu daudziem patērētājiem.

(87)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 342. apsvērumā, Ķīnas cenas neietekmēja eritritola patēriņu 2021. gadā, kad tās bija par 56 % augstākas nekā izmeklēšanas periodā, proti, gadā, kurā attiecīgajā periodā tika reģistrēts vislielākais patēriņš. Tāpēc Komisija uzskata, ka iespējamas augstākas cenas neatturētu lietotājus vai galapatērētājus no eritritola patēriņa.

(88)

Viens lietotājs apgalvoja, ka pasākumi skartu lielāku tā apgrozījuma procentuālo daļu, nekā norādīta pagaidu regulas 342. apsvērumā. Lietotājs bez tam apgalvoja, ka tas ievērojami negatīvi ietekmēs tās ekonomisko stāvokli, un tāpēc iebilda pret pasākumiem. Šajā sakarā tiek norādīts, ka šajā apsvērumā minētie skaitļi attiecās uz pārdoto preču kopējām izmaksām. Turklāt, tā kā lietotājiem apgrozījums būtu atkarīgs no Savienības patēriņa līmeņa, nav paredzams, ka pasākumu noteikšana būtiski ietekmēs apgrozījumu, kā paskaidrots iepriekš 87. apsvērumā.

(89)

Visi pēc pagaidu regulas ieviešanas izdarītie personu apgalvojumi tika noraidīti, un Komisija apstiprina savu pagaidu konstatējumu – nav pārliecinošu iemeslu secināt, ka pasākumu noteikšana ĶTR izcelsmes eritritola importam nebūtu Savienības interesēs.

(90)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un ievērojot pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(91)

Pamatojoties uz augstāk minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(92)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās ataino izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda izmeklējamā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētiem subjektiem, šīs likmes attiecināt nevar un uz to būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(93)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (16). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(94)

Lietotāji ierosināja uz visiem Ķīnas piegādātājiem attiecināt fiksētu maksājumu tikai par eritritola saturu beztaras importā. Viņuprāt, fiksēts maksājums gādātu par taisnīgāku attieksmi pret maisījumu importu, un patērētājiem tādā veidā joprojām būtu pieejamas veselīgākas saldinātāju alternatīvas.

(95)

Komisija norādīja, ka pasākuma piemērošana tikai par eritritola saturu būtu pakļauta būtiskam apiešanas riskam. Pie tam, atkarībā no importa cenu dinamikas, ko savukārt ietekmē vispārējā inflācija un sevišķi attiecīgā ražojuma galveno izmaksu faktoru cenu svārstības, uz fiksētiem maksājumiem balstīts pasākums ar laiku var kļūt neefektīvs vai pārmēru ierobežojošs. Eritritola gadījumā tie ir kukurūza un enerģija – abus ir skārušas ievērojamas svārstības. Ņemot vērā, ka maisījumu īpatsvars ES patēriņā nepārsniedz 7 % un lietotāji var pāriet uz citu saldinātāju pārdošanu vai varētu pirkt maisījumus uz eritritola bāzes no Savienības ražotāja, Komisija uzskata, ka iepriekš minētajiem riskiem ir pārsvars pār lietotāju interesēm. Tādējādi Komisija secināja, ka ad valorem maksājums joprojām ir vispiemērotākais pasākuma veids.

(96)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas riskus, kas saistīti ar maksājuma likmju atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Līdz brīdim, kad tāds rēķins uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(97)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, būtu jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā citos gadījumos, tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu pareizību un nodrošinātu, ka pēc tam pamatoti tiek piemērota maksājuma likme.

(98)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda apjoma pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Tādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(99)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(100)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas izmeklēšanas periodā nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību; ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas to ir darījis; iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(101)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteiktajiem pagaidu antidempinga maksājumiem, būtu jāiekasē galīgi.

(102)

Kā norādīts 1.2. iedaļā, Komisija noteica, ka izmeklējamā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(103)

Izmeklēšanas galīgajā posmā tika novērtēti reģistrācijas gaitā savāktie dati. Komisija analizēja, vai ir izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji galīgo maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku.

(104)

Kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai reģistrācijas periodā var iekasēt maksājumus, ir noteikti pamatregulas 10. panta 4. punktā.

(105)

Komisija uzskata, ka reģistrācijas regula atbilst a) kritērijam, proti, imports ir reģistrēts saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

(106)

Komisija uzskata, ka, publicējot pagaidu regulu un publicējot reģistrācijas regulu, importētājiem ir tikusi dota b) kritērijā paredzētā iespēja sniegt piezīmes.

(107)

Saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunktu jābūt tā, ka “ražojums jau ilgāku laiku ir bijis ražojums par dempinga cenām, vai importētājs ir apzinājies vai tam bija jāapzinās, ka tas īsteno dempingu saistībā ar dempinga pakāpi vai apgalvoto vai konstatēto kaitējumu”. Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka dempinga pakāpe un apgalvotais vai konstatētais kaitējums bija tāds, ka importētāji no izmeklēšanas sākšanas dienas apzinājās, ka īsteno dempingu, vai tiem tas bija jāapzinās.

(108)

Paziņojumā par procedūras sākšanu un sūdzības nekonfidenciālajā versijā bija ietverti vairāki paziņojumi un pierādījumi, kas pamato un apliecina dempinga pakāpi un apgalvoto kaitējumu. Komisija tāpēc uzskatīja, ka importētāji un lietotāji apzinājās apgalvoto dempinga praksi, tā pakāpi un apgalvoto kaitējumu vai tiem tas būtu bijis jāapzinās.

(109)

Turklāt sūdzības iesniedzējs iesniedza pierādījumus tam, ka pirms pagaidu pasākumu noteikšanas importētāji un izplatītāji ES tika informēti par antidempinga izmeklēšanu un tika mudināti pirkt un importēt eritritolu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Rio Mints & Sweeteners B.V. un Hamburg Fructose GmbH International apgalvoja, ka šos pierādījumus nav redzējuši, tāpēc ir aizskartas to tiesības uz aizstāvību. Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs sniedzis gan konfidenciālus (17), gan nekonfidenciālus (18) pierādījumus.

(110)

Visbeidzot, tiek norādīts, ka šis kritērijs tika atbilstoši analizēts reģistrācijas regulas 8.–11. apsvērumā.

(111)

Tādējādi tiek secināts, ka kritērijs maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku ir izpildīts.

(112)

Saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktu jābūt tā, ka “papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas laikā [periodā], importa apjoms turpina ievērojami pieaugt”.

(113)

Izmeklēšanas periodā no ĶTR caurmērā tika importētas 1 097 tonnas mēnesī. Dati (kas novērtējuma laikā bija pieejami par periodu līdz 2024. gada augustam) rāda, ka no 2023. gada decembra līdz 2024. gada jūnijam, t. i., periodā no pirmā pilnā mēneša pēc paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz pēdējam pilnajam mēnesim pirms pagaidu pasākumu noteikšanas, no ĶTR caurmērā tika importētas 1 749 tonnas mēnesī, t. i., par 59 % vairāk nekā izmeklēšanas periodā. Tajā pašā periodā kopējais importa apjoms bija 12 240 tonnas.

(114)

Ja ņem vērā periodu no pirmā pilnā mēneša pēc procedūras sākšanas, ieskaitot mēnesi, kurā tika noteikti pagaidu pasākumi (t. i., periodu no 2023. gada decembra līdz 2024. gada jūlijam), – vidējais importa apjoms ir 1 586 tonnas mēnesī, kas par 45 % pārsniedz caurmēra apjomu mēnesī izmeklēšanas periodā.

(115)

Abas analīzes parāda, ka pēc procedūras sākšanas importa apjomi tik tiešām ievērojami palielinājās.

(116)

Pēc importa reģistrācijas piezīmes sniegušie lietotāji atzina, ka tiem ir jālieto eritritola krājumi, lai, īpaši attiecībā pret lielām mazumtirdzniecības ķēdēm, varētu izpildīt savas līgumsaistības. To pēc galīgās informācijas izpaušanas apstrīdēja Rio Mints & Sweeteners B.V. un Hamburg Fructose GmbH International, taču atzina – tie pasūtīja preces par iepriekš nolīgtām cenām, lai izpildītu savas līgumsaistības. Komisija norādīja, ka tāda uzvedība pielīdzināma krājumu veidošanai, ko veic, gaidot pasākumu īstenošanu.

(117)

Patēriņa analīze par periodu no 2023. gada decembra līdz 2024. gada jūlijam rāda, ka patēriņš, salīdzinot ar vidējo mēneša patēriņu izmeklēšanas periodā, mēnesī vidēji audzis par 50 %. Tajā pašā periodā Savienības ražotājs atsāka ražošanu, taču tā pārdošanas apjoms nepalielinājās salīdzinājumā ar attiecīgajā periodā ietilpstošo 2022. gadu, kad tā ražošanas slēgšana neietekmēja pārdošanas apjomus. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa, salīdzinot ar to pašu 2022. gadu, samazinājās par 12 procentpunktiem. Tas skaidri liecina, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts turpmāks kaitējums.

(118)

Reģistrācijas perioda imports tika iekļauts “importa apjoma turpmāka pieauguma”novērtējumā, un, skatīts atsevišķi, importa apjoms reģistrācijas periodā samazinājās, salīdzinot ar līmeņiem pirms reģistrācijas, bet tā apjomi joprojām bija ievērojami.

(119)

Turklāt periodā no 2023. gada decembra līdz 2024. gada jūlijam importa cenas pastāvīgi samazinājās – vairāk nekā Savienības ražotāju cenas. Minētajā periodā vidējā importa cena bija par 7 % zemāka nekā vidējā importa cena izmeklēšanas periodā. Attiecīgi cenu samazinājums reģistrācijas periodā palielinājās vēl par vidēji [45–65 %].

(120)

Kā norādīts 116. apsvērumā, Komisija pēc izmeklēšanas sākšanas guva pierādījumus par krājumu veidošanu.

(121)

Rio Mints & Sweeteners B.V. un Hamburg Fructose GmbH International 12. apsvērumā minētajā uzklausīšanā apstrīdēja šo secinājumu, apgalvojot, ka apjoms jau ir nonācis tirgū un tiek pārdots par līgumcenām, tāpēc antidempinga maksājumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku nekādi neierobežo dempingu un neietekmē tirgus cenas. Gluži otrādi: tas, kā tie apgalvoja, tiem tikai būtiski kaitējot. Komisija noraidīja šo apgalvojumu, ņemot vērā 107.–120. apsvērumā izklāstītos pierādījumus, un apstiprināja secinājumu, ka imports, ņemot vērā tā turpmākā ievērojamā pieauguma laiku un apjomu un vidējo cenu turpmāku samazināšanos tā ietekmē, ir nopietni mazinājis galīgā antidempinga maksājuma koriģējošo ietekmi.

(122)

Pamatojoties uz to, Komisija secina, ka ir izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi par galīgā antidempinga maksājuma piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Tāpēc galīgais antidempinga maksājums būtu jāiekasē par attiecīgo ražojumu, uz kuru ar Īstenošanas regulu (ES) 2024/1608 tika attiecināta reģistrācija. Ar atpakaļejošu spēku iekasējamā maksājuma līmenis būtu jānosaka pagaidu maksājumu līmenī, kas noteikti saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2024/1959, ciktāl tie ir zemāki nekā galīgo maksājumu līmenis, kas noteikts saskaņā ar šo regulu.

(123)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (19) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(124)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,