(1)

Spānijas iestādes savā 2001. gada 5. jūnija vēstulē saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu paziņoja Komisijai par atbalstu olīveļļas ražotāju organizācijām, kas atspoguļots lēmumā par procedūras uzsākšanu.

(2)

Komisija 2001. gada 28. jūnija un 12. septembra telefaksos, kā arī 2002. gada 29. aprīļa telefaksā lūdza papildu informāciju, kas tika nosūtīta 2001. gada 27. jūlija vēstulē, kā arī 2002. gada 17. janvāra, 4. marta un 12. jūnija vēstulēs. Spānijas iestādes 2002. gada 12. jūnija vēstulē apstiprināja to, ka sniegtā informācija ir pilnīga un pietiekama, kā arī lūdza Komisiju iespējami ātrāk pieņemt lēmumu par atbalsta piemērotību.

(3)

Komisija 2002. gada 17. jūlija vēstulē informēja Spāniju par savu lēmumu uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz minēto atbalsta režīmu.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt šo procedūru tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās puses izteikt piezīmes par attiecīgo atbalstu.

(5)

Spānija 2002. gada 24. septembra vēstulē nosūtīja virkni piezīmju.

(6)

Komisija ir saņēmusi attiecīgās piezīmes no ieinteresētajām pusēm. Tā nosūtīja minētās piezīmes Spānijai, lai tā varētu tās komentēt.

(7)

Nosaukums, režīms: atbalsta režīms olīveļļas ražotāju organizācijām.

(8)

Budžets: 2001. gadam – 20 miljoni Spānijas pesetu (ESP) (120 200 eiro (EUR)).

(9)

Ilgums: nav noteikts.

(10)

Saņēmēji: četras olīveļļas ražotāju organizācijas Estramadurā.

(11)

Atbalsta mērķis: palīdzēt šīm organizācijām pārvaldīt atbalstu olīveļļas ražošanai.

(12)

Atbalsta iespējamās sekas: konkurences traucējumi par labu noteiktiem olīveļļas ražojumiem un kopīgās tirgus organizācijas kārtības pārkāpumi.

(13)

Atbalsta līmenis, attaisnotās izmaksas, uzkrājums: no ESP 1 500 līdz 2 000 par katru organizācijas iesniegto pieteikumu.

(14)

Turpmāk tekstā aprakstīti iemesli, kuri ir procedūras uzsākšanas pamatā.

(15)

Izziņotajā reģionālās autonomijas dekrēta projektā ir paredzēts piešķirt atbalstu olīveļļas ražotāju organizācijām, kuras pārvalda un kontrolē atbalstu olīveļļas un galda olīvu ražošanai. Atbalstu piešķir kā subsīdijas, kuras aprēķina, pamatojoties uz iesniegto atbalsta pieteikumu skaitu. Šīs organizācijas veic administratīvo darbu un nenodarbojas ar eļļas tirdzniecību.

(16)

Saskaņā ar Spānijas iestāžu ziņām saņēmēji ir četras organizācijas, kurās ir 11 500 ražotāju. Šīs organizācijas ir atzītas saskaņā ar Padomes 1966. gada 22. septembra Regulu Nr. 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju (3).

(17)

Par pirmajiem 1 200 iesniegtajiem pieteikumiem atbalstu piešķir ESP 1 500 (EUR 9,02) apmērā, ko var paaugstināt robežās no ESP 1 600 (EUR 9,62) līdz ESP 2 000 (EUR 12,02) vienam pieteikumam, ja izskatīto pieteikumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis. Pieteikumu skaitam pārsniedzot 1 200, atbalsta apjoms ir ESP 2 000 (EUR 12,02) par pieteikumu.

(18)

Šo organizāciju finansēšana tiek reglamentēta ar Regulu Nr. 136/66/EEK, kuras 20.d pantā ir atļauts 0,8 % no ražošanas atbalsta summas piešķirt atzītām organizācijām un apvienībām, lai palīdzētu finansēt izdevumus, kas radušies saistībā ar to darbu kopumā.

(19)

Saskaņā ar Spānijas iestāžu ziņām pašreiz Estremaduras reģionā šos 0,8 % organizācijām neizmaksā pilnībā, bet tikai apmēram 0,6 % apmērā. Tā pamatā ir divi faktori:

(20)

Saskaņā ar Spānijas iestāžu ziņām olīveļļas ražotāju organizācijas ir efektīvs līdzeklis ražošanas atbalsta pārvaldīšanai, taču Estremaduras reģionā lielākā daļa atbalsta pieteikumu tiek iesniegti individuāli. Izskatītais atbalsts ļautu palielināt organizāciju skaitu un esošo organizāciju dalībnieku skaitu.

(21)

Atbalsta režīma ilgums nav noteikts, un tā budžets 2001. gadam ir ESP 20 miljoni (EUR 120 200).

(22)

Uzsākot procedūru, Komisija ņēma vērā turpmāk izklāstītos apsvērumus.

(23)

Regulas Nr. 136/66/EEK 20.d pantā ir atļauts 0,8 % no ražošanas atbalsta summas piešķirt atzītām organizācijām un apvienībām, lai palīdzētu finansēt izdevumus, kas radušies saistībā ar to darbu kopumā. Turklāt 11. panta 2. punktā Padomes 1984. gada 17. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2261/84, ar ko paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz atbalsta piešķiršanu par olīveļļas ražošanu un atbalstu olīveļļas ražotāju organizācijām (6), ir noteikts, ka ražotājām dalībvalstīm ir jānodrošina, ka ražotāju apvienībām un organizācijām paredzētās summas tiek izmantotas vienīgi tā darba finansēšanai, kas paredzēts Kopienas tiesību aktos, tostarp arī tā darba finansēšanai, par kuru minēto apvienību un organizāciju dalībniekiem jāiesniedz atbalsta pieteikumi. Minētā 11. panta 3. punktā ir paredzēts, ka tad, ja šīs summas pilnībā vai daļēji netiek izmantotas saskaņā ar 2. punktu, tās jāatmaksā attiecīgajai dalībvalstij un tās jāatskaita no izdevumiem, kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda.

(24)

Valsts atbalsta piešķiršana ražotāju organizācijām papildus Kopienas tiesību aktos noteiktajam atbalstam šajos noteikumos nav paredzēta un varētu izraisīt tirgus traucējumus un, iespējams, pārējo Kopienas ražotāju diskrimināciju. Tās ražotāju organizācijas, kuras pārvalda atbalstu, faktiski gūst labumu no diviem atbalsta veidiem: Kopienas atbalsta un, papildus tam, arī valsts atbalsta. Ražošanas atbalsta pārvaldīšana, iespējams, nozīmē priekšrocības ražotājiem, kas darbojas šādās organizācijās, kuras saņem minēto atbalstu, bet šādas priekšrocības nesniedz tiem ražotājiem, kas nevienā organizācijā nedarbojas vai darbojas citās organizācijās, kuras nesaņem valsts atbalstu. It īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad saņemtā atbalsta kopapjoms pārsniedz atbalsta pārvaldības izdevumus un atlikums tiek piešķirts ražotājiem vai izmantots darbā, ko veic ražotāju labā. Turklāt var rasties situācija, kad tiem ražotājiem vai ražotāju organizācijām, kuras nesaņem valsts atbalstu, varētu likt segtu daļu no atbalsta pieteikumu pārvaldības izdevumiem, tādējādi atbrīvojot no tiem ražotājus, kuri ir atbalsta saņēmējorganizāciju dalībnieki.

(25)

Ņemot vērā to, ka Spānijas iestādes 2002. gada 12. jūnija vēstulē norādīja, ka sniegtā informācija ir pilnīga un pietiekama, kā arī lūdza Komisiju iespējami ātrāk pieņemt lēmumu par tās piemērotību, Komisijai bija jāpieņem lēmums, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju.

(26)

Izmantojot savā rīcībā esošo informāciju, Komisija uzskatīja, ka paredzētais atbalsts, šķiet, ir valsts atbalsts, kas paredzēts olīveļļas ražotāju organizāciju finansiālā stāvokļa uzlabošanai un neveicina nozares attīstību (3.5. punkts Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarei (7)). Tālab šajā posmā minētais atbalsts uzskatāms par atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Šāda veida atbalstam nav ilgstošas ietekmes uz nozares attīstību, un tā tūlītējā ietekme izzūd, tiklīdz tas tiek izbeigts (skatīt Pirmās instances tiesas 1995. gada 8. jūnija spriedumu lietā T-459/93; Siemens S.A. pret Komisiju (8)). Šis atbalsts tieši uzlabo attiecīgo uzņēmēju iespējas ražot un pārdot minētos produktus, salīdzinot ar tiem uzņēmējiem, kuri līdzvērtīgu atbalstu nesaņem (konkrētajā valstī un citās dalībvalstīs).

(27)

Komisija arī uzskatīja, ka šis atbalsts olīveļļas ražotāju organizācijām attiecas uz vienu produktu (olīveļļu), ievērojot kopīgo tirgus organizāciju saskaņā ar Regulu Nr. 136/66/EEK, kura ir vienīgi Kopienas kompetencē un kuras darbībā iejaukties dalībvalstīm ir ierobežotas iespējas. Eiropas Kopienu Tiesa ir vairākkārt noteikusi (skatīt, cita starpā, 1979. gada 26. jūnija spriedumu lietā 177/78: Pigs and Bacon pret Mc Carren (9)), ka tirgus organizācijas jāuzskata par pilnīgām un visaptverošām sistēmām, kuras izslēdz jebkādu iespēju dalībvalstīm pieņemt pasākumus, kas varētu radīt izņēmumus vai nodarītu tām kaitējumu. Tālab šajā posmā minētais atbalsts jāuzskata par kopīgās tirgus organizācijas un līdz ar to arī Kopienas noteikumu pārkāpumu.

(28)

Ņemot to vērā, Komisija procedūras sākuma posmā uzskatīja, ka attiecīgajam atbalstam nav iespējams piemērot nevienu no Līguma 87. panta 3. punktā paredzētajiem izņēmumiem, un tāpēc nolēma attiecībā uz to uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru un lūdza Spānijai iesniegt piezīmes, kā arī sniegt visu atbalsta novērtēšanai vajadzīgo informāciju.

(29)

Spānija 2002. gada 24. septembra vēstulē izteica šādus argumentus.

(30)

Attiecīgā atbalsta pamatā ir Regula Nr. 136/66/EEK, Regula (EK) Nr. 2366/1998 un Regula (EK) Nr. 674/2001, kas pieder kopīgajai tirgus organizācijai, tāpēc tas ir saderīgs ar Līguma 87. un 88. pantu.

(31)

Dekrēta projekts netika publicēts un līdz ar to netika izstrādāts līdz galam.

(32)

Estremaduras olīveļļas ražotāju organizācija (Opracolex) procedūras ietvaros izteica savas piezīmes.

(33)

Minētā atbalsta saņēmēji ir četras organizācijas, kurās saskaņā ar Opracolex ziņām ir 11 500 ražotāju. Šīs organizācijas veic administratīvo darbu, tostarp eļļas un galda olīvu ražošanas atbalsta pārvaldību un kontroli.

(34)

Opracolex uzskata, ka uz šo atbalstu neattiecas Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanas joma. Šis pants prasa, lai saņēmēji būtu uzņēmumi, proti, organizācijas, kas veic tādu saimniecisku darbību, uz kuru neattiecas pasākumi, kas skar cita veida saņēmējus. Opracolex izdarītais darbs, vadot kontroles pasākumus, kuri nepieciešami, lai piešķirtu ražošanas atbalstu saskaņā ar Kopienas noteikumiem, nav veikts peļņas nolūkos, un tā mērķis nav nekāda saimnieciska darbība. Šo darbu nevar kvalificēt kā uzņēmējdarbību, tālab tas uzskatāms par tādu, uz kuru Līguma 87. panta piemērošanas joma neattiecas.

(35)

Opracolex veiktais darbs netraucē konkurencei un neskar tirdzniecību. Šis darbs nekādā veidā neietekmē tirgu un tātad to nekādā gadījumā nevar uzskatīt par atbalstu, kas varētu sākt ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(36)

Atbalsts ir paredzēts tikai organizācijas administratīvajam darbam, izslēdzot jebkādu iespēju, ka tā pārpalikumus varētu izmantot ražošanai. Šis atbalsts nozīmē priekšrocības, ar kurām plānots kompensēt Estremaduras reģionā esošos trūkumus, piemēram, reģiona mazattīstīto infrastruktūru, darba ņēmēju izglītības un apmācības līmeni utt. Tātad ir runa par atbalstu, no kā gūst labumu īpaši nelabvēlīgs reģions.

(37)

Pēc visa spriežot, ir mazticams, ka atbalsta kopapjoms varētu būt lielāks par atbalsta pārvaldības izdevumiem. Opracolex ir iesniegusi savu ikgadējo ieņēmumu un izdevumu bilanci par 1999., 2000. un 2001. gadu. No tās var secināt, ka izdevumi pārsniedz ieņēmumus, ka organizācija galvenokārt ir atkarīga no kredītiem un ka no atbalsta līdzekļiem nekādā ziņā neradīsies pārpalikums, kuru varētu sadalīt organizācijas Opracolex dalībnieku - ražotāju starpā. Starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem sedz no organizācijas dalībnieku ikgadējās dalības maksas, kas nozīmē, ka samazinās viņu ienākumi.

(38)

Pat ja šo atbalstu uzskatītu par tādu, uz ko attiecas Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanas joma, Opracolex viedoklis ir tāds, ka uz to jebkurā gadījumā varētu attiecināt izņēmumu, kas paredzēts minētā 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā, respektīvi, tas ir atbalsts, kas paredzēts tādu reģionu ekonomiskajai attīstībai, kuros ir neparasti zems dzīves līmenis.

(39)

Šai ziņā Estremaduras reģions tiek uzskatīts par tādu, kuram varētu piemērot Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta izņēmumu (1). Šis atbalsts veicina Estremaduras attīstību šādu iemeslu dēļ:

(40)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāda veida atbalsts, ko sniedz dalībvalstis, vai atbalsts, ko sniedz, izmantojot valsts līdzekļus, ja tas traucē konkurenci vai rada konkurences traucējumu draudus, radot labvēlīgākus apstākļus atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ja tas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(41)

Līguma 87. un 88. pants attiecas uz visiem lauksaimniecības produktiem, kuri norādīti I pielikumā un uz kuriem attiecas kopīga tirgus organizācija. Olīveļļa ir produkts, uz kuru attiecas kopīga tirgus organizācija. Tātad uz olīveļļu attiecas Līguma 87. un 88. pants.

(42)

Šā atbalsta režīma līdzekļus saņem ražotāju organizācijas, kas atzītas Regulā Nr. 136/66/EEK. Šīm organizācijām jāatbilst minētās regulas 20.c panta 1. punkta noteikumiem:

(43)

Darbs, ko veic šāda atbalsta saņēmējorganizācijas, ir aprakstīts Regulas Nr. 136/66/EEK 20.c pantā. Šai darbā ietilpst administratīvs uzdevums pārvaldīt un kontrolēt Kopienas atbalstu olīveļļas ražošanai. Šo darbu var veikt vienīgi ražotāju organizācijas, kuras ikviena dalībvalsts atzinusi saskaņā ar Regulu Nr. 136/66/EEK. Šā iemesla pēc šo darbu, arī ražotāju kontroli, nevar veikt citas iestādes vai citas dalībvalsts ražotāju organizācijas.

(44)

Atbalsta saņēmējorganizācijas ražotāju - dalībnieku vārdā iesniedz ražošanas atbalsta pieteikumu un kontrolē, kā šie dalībnieki audzē olīvas un ražo olīveļļu. Šīs organizācijas strādā olīveļļas ražotāju labā.

(45)

Opracolex saviem apsvērumiem pievienojusi organizācijas ikgadējo ieņēmumu un izdevumu kopsavilkumu par 1999., 2000. un 2001. gadu. No šīs informācijas var secināt, ka izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, ka organizācija galvenokārt ir atkarīga no kredītiem un ka neveidojas atbalsta līdzekļu pārpalikums. Starpību starp ienākumiem un izdevumiem sedz no organizācijas dalībnieku ikgadējās dalības maksas. Šis atbalsts tātad palīdz samazināt vai pat pilnībā atcelt organizācijas dalībnieku maksājumus atbalsta saņēmējorganizācijai.

(46)

Šo iemeslu pēc atbalsta priekšrocības faktiski izmanto tieši ražotāji, jo viņi gūst labumu no samazinātās ikgadējās dalības maksas. Valsts finansētie pakalpojumi, ar kuriem iespējams samazināt lauksaimnieku darbības kārtējās izmaksas, ir atbalsts lauksaimniekiem (skatīt Eiropas Kopienu Tiesas 2003. gada 20. novembra spriedumu lietā C-126/01: Ministère de l'Économie, des Finances et de l'Industrie pret GEMO SA (11)).

(47)

Attiecīgais atbalsts ļauj tā saņēmējiem gūt labumu un samazina izmaksas, kuras parasti jāsedz no budžeta. To piešķir valsts no saviem līdzekļiem. Tas ir specifisks vai selektīvs tai ziņā, ka tas piešķir priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem vai produkcijas veidiem, konkrēti, to saņem olīveļļas ražotāji.

(48)

Ņemot vērā gūto pieredzi, Komisija uzskata, ka pavisam nelielā apjomā sniegtais atbalsts lauksaimniecības nozarei neatbilst Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem, ja ir konstatēti noteikti apstākļi. Tā ir situācija, kad atsevišķo ražotāju saņemtais atbalsta apjoms ir neliels un lauksaimniecības nozarē saņemtā atbalsta kopapjoms nepārsniedz nelielu produkcijas procentuālo vērtību.

(49)

Parasti lauksaimniecības produktus Kopienā ražo ļoti daudzi nelieli ražotāji, kuri lielākoties ražo savstarpēji aizstājamus produktus saistībā ar kādu kopīgu tirgus organizāciju. Tālab atsevišķo ražotāju saņemtais nelielais atbalsta apjoms noteiktā laikposmā ir jāsaista ar attiecīgās nozares lauksaimniecības produkcijas apjomu šai pašā laikposmā.

(50)

Atbalsts, kura apjoms uz vienu saņēmēju trīs gadu laikā nepārsniedz maksimālo daudzumu EUR 3 000 un kura kopapjoms, kas trīs gadu laikā piešķirts visiem uzņēmumiem, nepārsniedz maksimālo daudzumu, proti, apmēram 0,3 % no visas 2001. gada lauksaimniecības produkcijas kopapjoma (Spānijai attiecīgi EUR 106 755 000), neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un netraucē vai nerada traucējumu draudus konkurencei, tāpēc uz to neattiecas Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanas joma.

(51)

Šis secinājums neattiecas uz atbalstu, kura apjoms noteikts pēc tirgū laisto preču daudzuma un cenas, tas neattiecas uz atbalstu un pasākumiem, kas saistīti ar eksportu, it īpaši tādu atbalstu, kas tieši piesaistīts eksportētajiem daudzumiem, uz atbalstu, ko piešķir produkcijas izplatīšanas tīkla izveidei un ekspluatācijai, vai uz atbalstu, ko piešķir, palīdzot segt citus kārtējos izdevumus, kuri ir saistīti ar eksportēšanu, kā arī uz atbalstu, kas sekmē vietējās produkcijas prioritāru izmantošanu attiecībā pret ievesto produkciju.

(52)

Šim atbalsta režīmam paredzētais budžets ir EUR 120 000 gadā. Tā kā ražotāju skaitu, kuri gūst labumu no šā režīma, lēš uz aptuveni 11 500, atbalsta apjoms vienam saņēmējam ir EUR 10,4.

(53)

Ņemot vērā nelielo atbalsta apjomu, kas nonāk pie saņēmējiem, kā arī atbalsta piešķiršanas metodi, Komisija uzskata, ka uz šo atbalstu neattiecas Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanas joma.

(54)

Uz šo atbalstu neattiecas Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanas joma,