<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.12-->
  <head>
    <title>2024-09-202409C119202300230-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0023-23-202404458-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="14/10/2024 11:25:48" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="EAdA6J2L1YNf3lANgXJ3xZOq5sHOH2XezOq/9/eE7CndMj3L/n5ufHfs4q5PJBDIkscff01B+bjab3CNLqFspdnKOIbZbnmfNaLnLJvwHmAVw24lwNOPKMD+gXeXSkRyoN1522ozWS5FEVTAjOaJdOYh4PWtmr+yg44lGVlrvac=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="vasutil" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0023" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="vasutil" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 03-05-24 20:29:13" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="3805c6c189664c7883762bfe60f30b17" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0023" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RD" name="NatureAff"/>
    <meta content="RD" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">T. Ćapeta secinājumi – Lieta C‑23/23</div>
      <div id="rId21" style="default">Komisija/Malta (Pētniecības mērķa atkāpe)</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTES TAMARAS ČAPETAS [TAMARA ĆAPETA]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2024. gada 30. maijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑23/23
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      Eiropas Komisija
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Maltas Republiku
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-8" title="page-1">
      Dalībvalsts pienākumu neizpilde – Direktīva 2009/147/EK – Savvaļas putnu aizsardzība – Dzīvu sugu īpatņu sagūstīšana – Atkāpi ietverošs regulējums, kas ļauj sagūstīt žubītes – 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Pētniecības mērķa atkāpe – Prasības – Skaidrs un pietiekams pamatojums – Pieņemamas alternatīvas neesamība
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piekūns nav vienīgais putns, ar ko Malta ir slavena  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>). Faktiski gadsimtiem ilgi tai ir bijusi tradīcija sagūstīt savvaļas žubītes, kas migrē pāri tās teritorijai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Savienībā savvaļas žubītes aizsargā Putnu direktīva  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>). Atsaucoties uz Sema Speida [Same Spade] mūžīgo citātu no “Maltas piekūna” – “Neiebilstu pret saprātīgu nepatikšanu daudzumu”, pievienošanās sarunu laikā Maltas Republika piekrita līdz 2008. gadam pielāgot savas paražas Putnu direktīvas prasībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc 2009. gadā Malta aizliedza žubīšu sagūstīšanu. Tomēr 2014. gadā tā nolēma izmantot Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto izņēmumu, lai atļautu sagūstīt septiņu sugu savvaļas žubītes rekreatīvos nolūkos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa 2018. gada 21. jūnija spriedumā Komisija/Malta  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>) konstatēja, ka šis rekreatīvais regulējums neatbilst minētā izņēmuma nosacījumiem. Īpaši būtiski saistībā ar pašreizējo prasības pieteikumu ir tas, ka Tiesa uzskatīja, ka zināšanu trūkums par to putnu references populāciju izcelsmi, kuri migrē pār Maltu, liedz izpildīt Putnu direktīvā paredzētās rekreatīvās atkāpes noteikto “neliela skaita” kritēriju (turpmāk tekstā – “zināšanu plaisa”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc minētā sprieduma Malta atcēla rekreatīvo atkāpi ietverošo regulējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada oktobrī Malta pieņēma “Žubīšu projektu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>). Tas paredz to pašu septiņu sugu dzīvu žubīšu sagūstīšanu, kuras paredzētas tiesību aktos, kas ļauj veikt sagūstīšanu rekreatīvos nolūkos, taču Žubīšu projektā piedāvātā sagūstīšana ir paredzēta kā daļa no – kā tiek apgalvots – pētniecības projekta. Jaunie tiesību akti, ar ko nosaka Žubīšu projekta regulējumu, ir balstīti uz atšķirīgu Putnu direktīvas izņēmumu, proti, izņēmumu, uz kuru saskaņā ar minētās direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu var atsaukties “pētniecības nolūkā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisija uzskata, ka Žubīšu projekts ir tikai “aizsegs”, lai varētu turpināt tās pašas rekreatīvās žubīšu sagūstīšanas darbības, kuras Tiesa spriedumā Komisija/Malta atzina par nesaderīgām ar Putnu direktīvu. Attiecīgi Komisija, pamatojoties uz LESD 258. pantu, sāka pārkāpuma procedūru, saistībā ar kuru tika celta šī prasība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kopā ar Dzīvotņu direktīvu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>) Putnu direktīva ir Savienības instruments, kura mērķis ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no Putnu direktīvas preambulas 3. un 5. apsvēruma, putnu sugu daudzveidības saglabāšana ir ne tikai vides aizsardzības mērķis pats par sevi, bet arī tiek uzskatīta par nepieciešamu elementu, lai sasniegtu ES noturīgas attīstības un labāku dzīves apstākļu mērķus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Neatkarīgi no dažām atšķirībām regulējumā, kas piemērojams Putnu direktīvas I–III pielikumā uzskaitītajām putnu sugām, direktīvas 1. panta 1. punktā ir skaidri noteikts, ka tās mērķis ir “visu tādu savvaļas putnu sugu aizsardzība, kas sastopamas to dalībvalstu Eiropas teritorijā, uz kurām attiecas Līgums”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>). Šajā nolūkā Putnu direktīvā ir reglamentēta “šo sugu aizsardzība, apsaimniekošana un uzraudzība un noteiktas to izmantošanas normas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Putnu direktīvas 5. pantā citastarp ir aizliegta apzināta putnu nonāvēšana vai sagūstīšana jebkādā veidā un apzināta putnu traucēšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Putnu direktīvas 8. panta 1. punktā papildus ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-5">
      “Attiecībā uz putnu medībām, to sagūstīšanu vai nonāvēšanu saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstis aizliedz lietot jebkādus masveidīgas vai neselektīvas putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt kādas sugas lokālu izzušanu, jo īpaši IV pielikuma a) punktā minētos.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas IV pielikuma a) punkta ceturtajā ievilkumā starp aizliegtajiem sagūstīšanas līdzekļiem un paņēmieniem ir minēti tīkli un lamatas, un no sprieduma Komisija/Malta izriet, ka minētā norma attiecas arī uz clap‑nets, kuru izmantošana ir paredzēta “Žubīšu projektā”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pat ja Putnu direktīvā principā ir aizliegta putnu sagūstīšana, Tiesa ir uzskatījusi, ka noteiktos apstākļos savvaļas putnu medīšana vai sagūstīšana rekreatīvos nolūkos var būt ar direktīvu atļauta “saprātīga izmantošana”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>). Šķiet, ka tas atbilst minētās direktīvas 2. pantam, kas ļauj dalībvalstīm, izstrādājot putnu aizsardzībai vajadzīgos pasākumus, ņemt vērā saimnieciskās un rekreatīvās prasības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, kā Tiesa ir arī apstiprinājusi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>), tradicionālo darbību saglabāšana nav autonoma atkāpe no Putnu direktīvā noteiktās aizsardzības sistēmas. Drīzāk jebkuru atkāpi var atļaut tikai tad, ja tas ir paredzēts pašā Putnu direktīvā un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā saistībā Putnu direktīvas 9. panta 1. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-6">
      “Ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu, dalībvalstis var atkāpties no 5. līdz 8. panta noteikumiem šādu iemeslu dēļ:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-6">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-32" title="page-6">
      b) pētniecības un mācību nolūkā, veicot populācijas atjaunošanu, sugu reintrodukciju un šim nolūkam nepieciešamo pavairošanu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-33" title="page-6">
      c) lai stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā atļautu nelielā skaitā sagūstīt, turēt vai citādi saprātīgi izmantot dažus putnus.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Maltas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Maltas Republika Žubīšu projektu izveidoja 2020. gadā. Attiecīgie tiesību akti tika pieņemti, pamatojoties uz Savvaļas putnu aizsardzības noteikumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>), kas ir tiesību akts, ar kuru Putnu direktīvu transponē Maltas tiesību aktos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Savvaļas putnu aizsardzības noteikumu 9. pantu ir transponēts Putnu direktīvas 9. pants, paredzēti nosacījumi, kas jāizmanto izņēmumu novērtēšanai, un noteikta īpaša lēmumu pieņemšanas procedūra, kurā iesaistīta Maltas Ornitoloģijas komiteja, kuras loma ir regulēta ar Savvaļas putnu aizsardzības noteikumu 10. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Žubīšu projekts tika izveidots ar 2020. gada pamatnoteikumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>) un tajā pašā gadā īstenots, pamatojoties uz 2020. gada deklarāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>). Pamata regulējums 2021. gadā tika grozīts ar 2021. gada pamatnoteikumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>), kas minētajā gadā tika īstenoti ar 2021. gada deklarāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>) un nākamajā gadā ar 2022. gada deklarāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgie noteikumi “paredz sistēmu, kas ļauj stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā piešķirt pētniecības atkāpi, lai noteiktu Maltas [septiņu žubīšu sugu] references populāciju, pamatojoties uz [Putnu direktīvas] 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu [..]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>)”. 2020. gada pamatnoteikumu 1. panta 2. punktā bija arī paskaidrots, ka projekta mērķis ir “jo īpaši apkopot pietiekamu zinātnisku informāciju, lai Malta atbilstoši Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktam ieviestu atkāpi ietverošu regulējumu, kas atbilst “neliela skaita” kritērijam, kā Tiesa to interpretējusi spriedumā [Komisija/Malta]”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Žubīšu projektu šie dati tiktu vākti, sagūstot putnus, kas pieder septiņām žubīšu sugām, uz kurām attiecas projekts, izmantojot clap‑nets, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 18 mm x 18 mm. Pētījuma koncepcijas mērķis ir panākt datu piesātinātību, kad parauga lielums sasniedz 60–70 atgūtus gredzenus par katru no septiņām žubīšu sugām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sagūstīšana jāveic personām, kurām ir īpaša licence un kuras sauc par datu vācējiem. Īpašo licenci var izsniegt personai, kam ir vispārēja dzīvu īpatņu sagūstīšanas licence, kas iesniedz teritorijas plānu, kurā norādīta tās apstiprināto clap‑nets atrašanās vieta, un kas apmeklē obligātu mācību kursu par pētniecības mērķiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sagūstot putnu, datu savācējs pārbauda, vai sagūstītais putns ir apgredzenots, un, ja tā ir, informāciju no gredzena ievada atgūšanas veidlapā (t. s. “kontrole”). Veidlapa jānosūta Maltese Wild Birds Regulation Unit [Maltas Savvaļas putnu regulēšanas vienība] (turpmāk tekstā – “WBRU”). Līdz ar 2021. gada pamatnoteikumu pieņemšanu ir paredzēts, ka par visiem datu vācēja sagūstītajiem īpatņiem, tostarp par īpatņiem bez gredzena, nekavējoties jāpaziņo regulatīvajai iestādei (kas jau attiecīgajā brīdī bija WBRU). Pēc putna “kontroles” datu savācējam putns nekavējoties jāatlaiž savvaļā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgajā tiesiskajā regulējumā ir paredzēta arī iespēja, ka projektā var piedalīties personas, kurām ir īpaša apgredzenošanas licence un kuru uzdevums būtu apgredzenot sagūstītos putnus ar gredzenu, uz kura ir attiecīgie dati. Tomēr organizācijas, kas Maltā darbojas putnu apgredzenošanas jomā, proti, EURING un BirdLife Malta, atteicās piedalīties Žubīšu projektā, norādot uz ētiskiem apsvērumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>), un aicināja putnu apgredzenotājus nepiedalīties šajā projektā. Kā tika paskaidrots tiesas sēdē, tā kā putnu apgredzenotāji, kas iekļauti valsts apgredzenošanas shēmā, šajā projektā nepiedalās, Malta pirms katras pētniecības sezonas publicēja Eiropas mēroga aicinājumu putnu apgredzenotājiem. Tomēr neviens putnu apgredzenotājs nepieteicās. Šā iemesla dēļ Žubīšu projektā tika veikta tikai tādu putnu sagūstīšana un kontrole, kuri jau bija apgredzenoti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aprakstītais Žubīšu projekts tika īstenots no 2020. līdz 2022. gadam. Katru gadu no 20. oktobra līdz 20. decembrim ar īstenošanas deklarācijām tika atvērti pētniecības periodi, kuros bija atļauta putnu sagūstīšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmstiesas procedūra</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija 2020. gada 3. decembrī nosūtīja Maltai oficiāla brīdinājuma vēstuli. Tā uzskatīja, ka Žubīšu projekts ir nesaderīgs ar Putnu direktīvas 5. pantu un 8. panta 1. punktu un nav pamatots ar direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto atkāpi. Komisija uzskatīja, ka Malta nav pierādījusi, ka Žubīšu projektam ir faktisks pētniecības mērķis, ka Maltas tiesību aktos nav pamatojuma par to, vai pastāv cits pieņemams risinājums, un ka tā nav pierādījusi cita pieņemama risinājuma neesamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Malta atbildēja 2021. gada 3. februārī un apgalvoja, ka Žubīšu projekts ir pamatots ar Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tā apgalvoja, ka jaunajam atkāpi ietverošajam regulējumam ir ar pētniecību saistīts mērķis. Šīs pētniecības mērķis jo īpaši ir novērst zināšanu trūkumu, ko Tiesa konstatējusi spriedumā Komisija/Malta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija 2021. gada 9. jūnijā izdeva argumentētu atzinumu, kurā bija ietverti tādi paši iebildumi kā oficiālā brīdinājuma vēstulē. Tā kā Malta jau bija norādījusi, ka 2021. gada rudenī tā atvērs vēl vienu sagūstīšanas sezonu, argumentētajā atzinumā tika noteikts īss viena mēneša termiņš atbildes sniegšanai. Maltas lūgums pagarināt šo termiņu tika noraidīts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Malta uz minēto argumentēto atzinumu atbildēja 2021. gada 15. jūlijā, saglabājot savu nostāju, ka attiecīgais regulējums atbilst Savienības tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc diskusijām un sanāksmēm starp Komisijas dienestiem un Maltas iestādēm Maltas vides ministrs 2021. gada 14. oktobrī atcēla 2020. gada pamatnoteikumus, “neskarot saskaņā ar tiem veikto vai neveikto pasākumu spēkā esamību”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētais ministrs 2021. gada 19. oktobrī turpināja Žubīšu projektu, pieņemot 2021. gada pamatnoteikumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija uzskata, ka 2020. gada pamatnoteikumi un 2021. gada pamatnoteikumi, kā arī deklarācijas, ar kurām atvērti 2020., 2021. un 2022. gada pētniecības periodi, ir viena veida rīcība, un tāpēc tos kopā uzskata par vienu pasākumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts 2023. gada 20. janvārī, Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka, pieņemot Žubīšu projektu un tādējādi atļaujot attiecīgo septiņu savvaļas žubīšu dzīvo sugas īpatņu sagūstīšanu, Malta nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Putnu direktīvas 5. pantu un 8. panta 1. punktu, tos lasot kopsakarā ar tās 9. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savā iebildumu rakstā, kas iesniegts 2023. gada 21. aprīlī, Malta lūdz Tiesu noraidīt šo prasību kā nepieņemamu vai, pakārtoti, kā nepamatotu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija un Malta attiecīgi 2023. gada 19. jūnijā un 2023. gada 24. jūlijā arī iesniedza atbildi un repliku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 7. martā notika tiesas sēde, kurā Komisija un Malta sniedza mutvārdu apsvērumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirms izskatīt šo lietu pēc būtības, vispirms izvērtēšu tās pieņemamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pieņemamība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Malta apgalvo, ka šī prasība ir nepieņemama, ciktāl tā ir balstīta uz argumentētu atzinumu, pēc kura drīz vien tika pieņemti būtiski valsts tiesiskā regulējuma grozījumi, kas prasības pieteikumā ir pielīdzināti iepriekšējam tiesiskajam regulējumam un ir sajaukti ar to. Tāpēc šīs prasības tvērums esot skaidrs un pārkāpjot Maltas tiesības uz aizstāvību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija atbild, ka 2021. gada 9. jūnija argumentētajā atzinumā bija atsauce uz Maltas Žubīšu projektu, ko tolaik veidoja 2020. gada pamatnoteikumi un 2020. deklarācija. Prasības pieteikumā tika apstrīdēts tas pats projekts, kas pēc tam tika turpināts ar 2021. gada pamatnoteikumiem un 2021. un 2022. gada deklarācijām. Komisija uzskata, ka šie pēdējie minētie pasākumi ir “viena veida” rīcība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka sākotnējā Žubīšu projekta – kas, kā norādīts argumentētajā atzinumā, neatbilda Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktam, – pamatpazīmes joprojām bija regulējumā, kas pastāvēja, kad Komisija iesniedza prasības pieteikumu. Šīs pamatiezīmes ir šādas: projektā ir norādīts tas pats pētniecības mērķis, proti, apkopot informāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>) par tām pašām septiņām žubīšu sugām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>); projektā ir paredzēti tādi paši licencēšanas nosacījumi, tostarp licenču piešķiršana nevis profesionāliem zinātniekiem, bet jebkurai personai ar vispārēju dzīvu īpatņu sagūstīšanas licenci, kurai pieder tāda paša veida clap‑net pāris un kura ir apmeklējusi to pašu kursu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>), un atkāpes regulējuma tvērums attiecas uz to pašu 64 dienu laikposmu rudenī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretēji Maltas argumentiem, ka ar 2021. gada pamatnoteikumiem tika izpildīti Komisijas iebildumi, kas celti pārkāpuma procedūru laikā, Komisija uzskata, ka ar 2021. gada pamatnoteikumiem un īstenošanas deklarācijām ieviestie jauninājumi ir nenozīmīgi. Par pētniecību atbildīgās regulatīvās iestādes izveidei nebija būtiskas ietekmes, jo tās funkcijas veic WBRU  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>), kurai jau bija šādas funkcijas saskaņā ar iepriekšējiem pamatnoteikumiem. Ar 2021. gada pamatnoteikumiem tika piešķirtas licences, pamatojoties uz pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar iepriekšējiem 2020. gada pamatnoteikumiem; deklarācijas (par 2020., 2021. un 2022. gadu) ir gandrīz identiskas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, Maltas izvirzītā iebilde par nepieņemamību būtu jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru saskaņā ar LESD 258. pantu celtas prasības priekšmets ir ierobežots līdz minētajā pantā paredzētās pirmstiesas procedūras laikā noteiktajam, tāpēc Komisijas argumentētajam atzinumam un prasības pieteikumam Tiesā jābūt balstītiem uz vienām un tām pašām sūdzībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tajā pašā laikā Tiesa atzīst, ka šāda prasība tomēr nevar būt tik plaša, lai katrā ziņā pieprasītu pilnīgu identiskumu starp argumentētajā atzinumā un prasības pieteikumā minētajām valsts tiesību normām. Ja laikā starp pirmstiesas un tiesvedības stadiju ir notikušas izmaiņas tiesību aktos, pietiek ar to, ka ar pirmstiesas procedūrā apstrīdētajiem tiesību aktiem ieviesto sistēmu būtībā turpina jaunie pasākumi, ko dalībvalsts pieņēmusi pēc argumentētā atzinuma sniegšanas, pat ja jaunie tiesību akti nav formāli apstrīdēti pirmstiesas stadijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Patiešām, piekrītu, ka tad, ja ar katru aplūkoto tiesību aktu nebūtisko izmaiņu palīdzību dalībvalstis varētu radīt nepieciešamību atsākt pārkāpuma procedūru no sākuma, šis izpildes mehānisms zaudētu savu lietderīgo iedarbību. Tāpēc tiesību aktu maiņa vien nevar būt automātisks iemesls Tiesā celtas prasības nepieņemamībai. Tomēr, kā norāda Malta, tam nevajadzētu liegt atbildētājai valstij iespēju sevi efektīvi aizstāvēt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā piekrītu Komisijai, ka ar jauno valsts tiesību aktu redakciju, ar kuru izveidots Žubīšu projekts, nav ieviestas būtiskas izmaiņas Komisijas identificētajos elementos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Komisijas apgalvojumi par to, kāpēc Žubīšu projekts neatbilst Putnu regulas 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām, bija Maltai saprotami. Šai dalībvalstij bija iespēja paskaidrot, vai un kā jaunajos tiesību aktos ir atšķirīgi risināti Komisijas apgalvotie pārkāpumi, un paskaidrot Tiesai, kāpēc tā uzskata, ka šie tiesību akti atbilst Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem. Tādējādi Maltas tiesības uz aizstāvību tika ievērotas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc šī prasība, manuprāt, ir pieņemama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas būtība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā Komisija apgalvo, ka Malta nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Putnu direktīvas 5. pantu un 8. panta 1. punktu un ka minēto tiesību normu pārkāpumu nevar pamatot ar pētniecības atkāpi, kas paredzēta Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Malta jau no paša sākuma un burtiski ir pamatojusi savus tiesību aktus ar Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmums atsaukties uz atkāpi nevar tikt saprasts citādi, kā vien tādējādi, ka Malta piekrīt, ka tad, ja tās tiesību aktos paredzētā darbība būtu ārpus atkāpes tvēruma, tā būtu pretrunā Putnu direktīvai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi šajā lietā galvenais jautājums ir par to, vai Malta ir izpildījusi vajadzīgos nosacījumus, lai izmantotu pētniecības atkāpi saskaņā ar Putnu direktīvu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Komisija izvirza trīs galvenos apgalvojumus. Tā apgalvo, pirmkārt, ka Malta nav pierādījusi, ka Žubīšu projektam patiešām ir pētniecības mērķis; otrkārt, ka Malta nav pamatojusi cita apmierinoša risinājuma neesamību, un, treškārt, ka tā nav pierādījusi cita pieņemama risinājuma neesamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā vissvarīgākais un neatbildētais jautājums attiecas uz pirmo apgalvojumu – vai Maltas Žubīšu projekts patiešām ir pētniecības projekts, vai arī tas ir tikai aizsegs – kā to apgalvo Komisija –, lai turpinātu darbības, ar kurām tiek pārkāpta Putnu direktīva? Vispirms pievērsīšos šim jautājumam (1). Mans secinājums ir tāds, ka attiecīgajam pētniecības projektam gan tā koncepcijā, gan tā īstenošanā ir trūkumi, kuru dēļ Tiesai būtu jāsecina, ka tas tomēr faktiski nav pētniecības projekts. Šā iemesla dēļ uzskatu, ka Komisijas otrais un trešais apgalvojums ir tikai pakārtoti. Izskatīšu tos kopā (2).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nepierādīšana, ka Žubīšu projektam ir pētniecības mērķis</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā Tiesa var izlemt, vai projekts, kuru dalībvalsts likumdevējs ir norādījis kā pētniecības projektu, patiešām tiek pieņemts pētniecības nolūkā, vai arī dalībvalsts atsaucas uz pētniecības atkāpi tikai, lai varētu veikt darbības, kas citādi ir nelikumīgas?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Loģiskā atbilde būtu tāda, ka tad, ja projekts atbilst visiem Putnu direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, lai varētu atsaukties uz šo atkāpi, Tiesai būtu jāsecina, ka tas ir pieņemts pētniecības nolūkos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šis priekšlikums šķiet vieglāks uzdevums, nekā tas ir patiesībā. Lai gan Putnu direktīva pieļauj pētniecības atkāpi no tā, kas citādi tiktu uzskatīts par aizliegtu savvaļas putnu sagūstīšanu un traucēšanu, tajā nav nekādu norāžu par to, kā jāsaprot frāze “pētniecības nolūkā” tās 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nekāds skaidrojums nav sniegts arī tai radniecīgajā direktīvā, proti, Dzīvotņu direktīvā, kurā ir paredzēta gandrīz identiski formulēta pētniecības atkāpe, kas ļauj atkāpties no šajā aktā paredzētās dzīvnieku un augu aizsardzības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai noteiktu jēdziena “pētniecība” nozīmi, par iedvesmu var izmantot Bernes Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, kuras līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>). Minētās konvencijas 9. pantā ir paredzētas pētniecības atkāpes, kas formulētas līdzīgi kā Putnu direktīvā un Dzīvotņu direktīvā. Attiecībā uz šādu atkāpju nozīmi Bernes konvencijas pastāvīgā komiteja uzskatīja, ka “pētniecība ir intelektuāla darbība ar mērķi iegūt jaunus zinātniskus secinājumus metodiskā, sistēmiskā un pārbaudāmā veidā”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāds apraksts ļauj izdarīt secinājumus par dažiem jēdziena “pētniecība” elementiem – gan materiāliem, gan procesuāliem. Pētniecības projekta materiālā dimensija ir tā mērķis; tā atbild uz jautājumu par zināšanu kopumu, ko ar projektu ir paredzēts paplašināt, un paskaidro, kāpēc šis jautājums būtu jāuzdod vispirms. Procesuālā dimensija attiecas uz projektā izmantotajām zinātniskajām metodēm, proti, to, kā tiks sasniegts vēlamais rezultāts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ iesaku Tiesai šajā lietā bez vajadzības sniegt plašāku jēdziena “pētniecība” definīciju noteikt, ka pētniecības projektam ir jābūt ar pētniecības jautājumā izteiktu mērķi un tam ir jābūt tādam, kas ļauj atbildēt uz šo jautājumu. Šie pētniecības jēdziena, par kuru abas puses ir vienisprātis, ka tas ietver “zinātnisku pētniecību”, elementi nav tikuši apstrīdēti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatot jautājumu, kas līdzīgs Tiesas izskatāmajam jautājumam šajā lietā, Starptautiskā Tiesa (ST) lietā, kas attiecās uz Japānas haizivju medību projektu Antarktikā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>), arī uzskatīja, ka nav nepieciešams, lai tā sniegtu visaptverošu jēdziena “pētniecība” definīciju. Tomēr minētā tiesa paskaidroja, ka “objektīvs kritērijs, lai noteiktu, vai programmai ir zinātniskās pētniecības mērķi, ir nevis atsevišķu valdību ierēdņu nodomi, bet drīzāk tas, vai programmas koncepcija un īstenošana ir saprātīga attiecībā pret norādīto pētniecības mērķu sasniegšanu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">41</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesaku Tiesai izmantot līdzīgu metodi un izvērtēt, vai Žubīšu projekta koncepcija un īstenošana ir saprātīga, ņemot vērā norādītos šā projekta pētniecības mērķus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija izvirzīja jautājumu gan par norādītajiem pētniecības mērķiem, gan par Žubīšu projekta koncepciju un īstenošanu. Izskatīšu tos secīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pētniecības jautājums un tā mērķis</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Žubīšu projekta pētniecības jautājuma formulējums ir šāds: “No kurienes nāk žubītes, kas migrē pāri Maltai pēcpārošanās (rudens) migrācijas sezonā?”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">42</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka šā pētniecības jautājuma mērķis nav aizsardzības mērķis. Malta drīzāk meklē atbildi uz šo jautājumu tikai, lai (atkārtoti) ieviestu rekreatīvo atkāpi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija uzskata, ka uz Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto atkāpi var atsaukties tikai tādas pētniecības gadījumā, kurai ir aizsardzības mērķis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Malta apstiprināja, ka nepieciešamība atbildēt uz Žubīšu projekta pētniecības mērķi patiešām tika atzīta pēc tam, kad Tiesa spriedumā Komisija/Malta norādīja uz zināšanu plaisu. Tomēr tā apgalvo, ka tās zināšanu plaisas novēršana, kura liedz Maltai ieviest rekreatīvu atkāpi, varētu būt pētniecības projekta mērķis saskaņā ar Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Malta paskaidro, ka Žubīšu projektam ir arī plašāks aizsardzības mērķis. Tā apgalvo, ka uzzināšana, no kurienes nāk žubītes, kas lido pāri Maltai, var palīdzēt tai izstrādāt tās putnu aizsardzības politiku. Konkrētāk, Žubīšu projektā sagatavotie dati ļautu apzināt attiecīgus migrācijas maršrutus un tādējādi palīdzētu mērķorientēt centienus aizsargāt dzīvotnes, kā arī izstrādāt zemes izmantošanas plānus, kas aizsargātu putnu piestāšanas vietas un būtiskos maršrutus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, Komisijas nostāju, ka pētniecības projekta mērķim saskaņā ar Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu jābūt vienīgi aizsardzības mērķim, nevar pieņemt. Pētniecība, kas prasa atkāpi no putnu aizsardzības, var tikt īstenota jebkādās likumīgās pētniecības interesēs. Šajā ziņā, kamēr vien rekreatīva putnu sagūstīšana tiek uzskatīta par atļautu rekreatīvās atkāpes saprātīgu izmantošanu, ar nosacījumu, ka tiek notverts tikai neliels skaits putnu, pret datu vākšanu šādas atkāpes ieviešanai nevar iebilst, atsaucoties uz to, ka tai ir nelikumīgs mērķis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pētniecība, kuras mērķis ir veicināt saglabāšanas mērķus, tiek veicināta ar atšķirīgu Putnu direktīvas noteikumu. Minētās direktīvas 10. pantā ir noteikts, ka “dalībvalstis veicina zinātniskos pētījumus un citus darbus, kas nepieciešami visu 1. pantā minēto putnu sugu populāciju aizsardzībai, to pārzināšanai un izmantošanai.” Tas ir arguments par labu manai nostājai, ka Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas atļauj arī pētniecību likumīgiem mērķiem, kas nav aizsardzība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tajā pašā laikā uzskatu, ka, pat ja nav nepieciešams, lai pētniecības mērķis būtu uzlabot aizsardzības metodes, pētniecība saskaņā ar atkāpes noteikumu nevar liegt vai kavēt aizsardzības mērķus, kas paredz saglabāt sugu labvēlīgu aizsardzības statusu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atgriežoties pie šīs lietas apstākļiem, 2020. gada pamatnoteikumos Žubīšu projekta mērķis tika definēts citādi nekā 2021. gada pamatnoteikumos. Skaidra atsauce uz rekreatīvo atkāpi, kas bija iekļauta 2020. gada pamatnoteikumos, no 2021. gada pamatnoteikumiem bija svītrota  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-43" href="#t-43">43</a>
</span>). Tomēr tiesas sēdē Malta precizēja, ka rekreatīvās atkāpes iespējamā ieviešana joprojām ir viens no 2021. gada pamatnoteikumu mērķiem, neraugoties uz formulējuma maiņu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pētniecības jautājums, uz kuru jāatbild Žubīšu projektā, šķiet piemērots, lai novērstu Tiesas spriedumā Komisija/Malta konstatēto zināšanu plaisu saistībā ar rekreatīvo atkāpi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpretī, pat ja, kā norāda Malta, Žubīšu projektam ir plašāki aizsardzības mērķi, šī valsts ir tikai ar ļoti plašu formulējumu izskaidrojusi aizsardzības mērķus, kurus projektā vēlas sasniegt. Tāpēc ir grūti noteikt saikni starp pētniecības jautājumu par to putnu izcelsmi, kuri rudenī lido pār Maltu, un iespējamiem aizsardzības mērķiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, atstājot šaubas par labu Maltai, savu analīzi turpināšu, pamatojoties uz pieņēmumu, ka Žubīšu projektam arī ir plašāks aizsardzības mērķis. Novērtējot projekta koncepcijas saprātīgumu, ir jāņem vērā tā mērķi. Tāpēc izvērtēšu, vai projekta koncepciju var pamatot, ņemot vērā abus izvirzītos tā mērķus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pētniecības koncepcija un īstenošana</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā paskaidrots, projekta koncepcijai un īstenošanas veidam jābūt saprātīgiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-44" href="#t-44">44</a>
</span>). Tas nozīmē, ka putnu traucēšanai, kas principā ir aizliegta ar Putnu direktīvu, jābūt pamatotai ar projekta mērķiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-45" href="#t-45">45</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jautājumus par Žubīšu projekta koncepciju un īstenošanu nošķiršu, izskatot, pirmkārt, tos Komisijas apstrīdētos aspektus, kurus uzskatu par projekta koncepcijas saprātīgām daļām, un, otrkārt, tos aspektus, kurus neuzskatu par saprātīgiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Žubīšu projekta koncepcijas pieņemamie elementi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka clap‑nets izmantošana nav pamatota, ka sagūstīšanas vietu skaits ir pārmērīgs un nav skaidri saistīts ar izskatāmo jautājumu. Turklāt, ņemot vērā nelielo Maltā sagūstīto apgredzenoto īpatņu skaitu, datu vākšana vien no apgredzenotiem putniem nevar pieņemamā termiņā sniegt atbildi uz pētniecības jautājumu. Tiek apgalvots, ka atbilstoši pašreizējai projekta koncepcijai būtu vajadzīgi aptuveni 70 gadi, lai savāktu nepieciešamo gredzenu skaitu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, Malta ir sniegusi pārliecinošus argumentus pret šiem elementiem, ko Komisija izvirzījusi kā koncepcijas trūkumus. Pirmkārt, gan clap‑nets, gan mist‑nets (miglas tīkli) principā ir aizliegti ar Putnu direktīvas IV pielikumu un var tikt izmantoti tikai saskaņā ar vienu no atkāpēm. Tāpēc, ja putni ir jāsagūsta, un tā, šķiet, ir vienīgā pašlaik zinātniski pieejamā metode, kā nolasīt datus no apgredzenotu žubīšu gredzeniem, clap‑nets izmantošana ļauj veikt selektīvāku putnu sagūstīšanu nekā mist‑nets. Tā kā Žubīšu projekts attiecas uz septiņām konkrētām žubīšu šķirnēm, šāda izvēle šķiet pamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, varu piekrist, ka lielais valsts plašajā teritorijā sagūstīto putnu skaits ne vienmēr ir projekta nepilnība. Šāda koncepcija palielina iespēju sagūstīt apgredzenotus putnus un ātrāk savākt nepieciešamo informāciju. Tomēr vienam Maltas šajā ziņā izvirzītajam argumentam nevar piekrist. Malta uzsvēra, ka atšķirībā no iepriekšējā rekreatīvā projekta liela putnu skaita sagūstīšana nav problēma, jo tie tiek palaisti savvaļā, tiem nekaitējot. Tomēr fakts, ka žubītes tiek atbrīvotas pēc to sagūstīšanas, nevar tikt uzskatīts par tādu, kas pamato projekta koncepciju pašu par sevi. Nedrīkst aizmirst, ka saskaņā ar Putnu direktīvu aizliegta ir arī putnu sagūstīšana un traucēšana, ne tikai to turēšana vai nonāvēšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, attiecībā uz piesātinājumu 60–70 savākti gredzeni par katru žubīšu sugu, kas ļauj secināt, ka ir savākti pietiekami dati ticamu secinājumu izdarīšanai, neuzskatu, ka Tiesa ir pietiekami informēta, lai lemtu par šo aspektu. Tas pats attiecas uz projekta iespējamās izbeigšanas prognozēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nepieņemami trūkumi pētniecības koncepcijā un īstenošanā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā jau ierosināju, pārbaudot, vai projekts patiešām ir pētniecības projekts, Tiesai būtu jākoncentrējas uz tā saprātīgumu. Lai novērtētu pētniecības projekta saprātīgumu, ir jāizsver projektā nepieciešamā savvaļas žubīšu traucēšana, kas ir aizliegta ar Putnu direktīvu, attiecībā pret projekta zinātnisko mērķi. Jo svarīgāks ir projekta mērķis, jo vieglāk ir attaisnot sagūstīšanu un traucēšanu. Jo mazāk svarīgs ir mērķis, jo sarežģītāk ir pamatot projektu, kas varētu novest pie secinājuma, ka putnu sagūstīšana un traucēšana nebūtu jāatļauj.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā izsvēršanā ir jāņem vērā arī tas, ka attiecīgais projekts attiecas uz dzīviem dzīvniekiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-46" href="#t-46">46</a>
</span>). Jāatgādina, ka dzīvnieku labturības aizsardzība saskaņā ar LESD 13. pantu ir Eiropas Savienības atzīts vispārējo interešu mērķis  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-47" href="#t-47">47</a>
</span>). Tiesa jau ir skaidri atzinusi tā nozīmi attiecībā uz Putnu direktīvu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-48" href="#t-48">48</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz Žubīšu projekta saprātīgumu Komisija norāda uz šādiem trūkumiem projekta koncepcijā. Pirmām kārtām, nepastāv pilnīgas datu vākšanas metode, kas varētu pamatot putnu traucēšanu, un projekts ir kļūdaini mērķorientēts uz jau apgredzenotu īpatņu reģistrāciju. Otrām kārtām, datu vācēji, kas piedalās projektā, nav pietiekami apmācīti, un tiem ir interešu konflikts, tāpēc tiem būtu jāliedz dalība projektā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">i)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Projekta uzsvars tikai uz īpatņiem, kas jau ir apgredzenoti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pirmo argumentu, pamatojot savus apgalvojumus ar secinājumiem, kas izdarīti BirdLife Malta un EURING ziņojumos, Komisija apgalvo, pirmkārt, ka tas, ka projektā uzsvars likts uz žubīšu izcelšanos, ir nepareizi. Tā uzskata, ka, “lai būtu iespējama uzlabota to žubīšu aizsardzība un pārvaldība, kuras pārziemo Maltā, un nodrošinātu pamatu turpmāku aizsardzības pasākumu efektivitātes uzraudzībai, ir svarīgi saprast šo putnu sadalījumu, skaitu un apgrozību, kā arī to migrācijas izcelsmi.” Ticama projekta sākotnējam uzsvaram nevajadzētu būt uz populācijas izcelsmi; projektā vispirms būtu jāaplēš to žubīšu populāciju lielums, sastāvs un apgrozība, kuras sastopamas Maltā nepārošanās sezonā. Šo komponentu varētu izpildīt ar novērojumiem, kas “sniegtu pamatinformāciju par sezonālo bagātību un dzīvotņu izmantošanu, identificējot tās teritorijas un dzīvotnes, kas ir vissvarīgākās un kam būtu jāpiešķir visaugstākā aizsardzības prioritāte attiecībā uz šīm sugām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-49" href="#t-49">49</a>
</span>)”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Malta šo argumentu nav atspēkojusi. Patiešām, datu vākšana par putnu izcelsmi, to skatot tikai kopsakarā ar tās mērķi (atkārtoti) ieviest rekreatīvu atkāpi, lai novērstu zināšanu plaisu, ko Tiesa atzina spriedumā Komisija/Malta, varētu šķist atbilstošs projekta uzsvars. Tomēr uzsvars tikai uz šāda veida informāciju, it īpaši tad, ja nav citu atbilstošu datu, kurus Žubīšu projektā nevar savākt, nevar pamatot putnu traucēšanu, ņemot vērā plašāku aizsardzības mērķi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrā īpaši problemātiskā nepilnība projekta koncepcijā ir tāda, ka putnu ķeršana ir atļauta tikai, lai nolasītu un reģistrētu datus no sagūstītiem īpatņiem, kas jau ir apgredzenoti. Kā apgalvo Komisija, tas nav pamatoti ne no zinātniskā, ne ētiskā viedokļa. Kad putni tiek sagūstīti apgredzenošanas darbību laikā, būtu jāvāc visi attiecīgie zinātniskie dati, lai nodrošinātu, ka var maksimāli palielināt datu zinātnisko izmantošanu. Ne tikai datu vākšana no gredzeniem, bet arī papildu datu vākšana par katru sagūstīto putnu, piemēram, vecumu un dzimumu, svaru, spalvu stāvokli, spārnu izmēru un tamlīdzīgi, apvienojumā ar visu sagūstīto īpatņu apgredzenošanu varētu pamatot darbības, kas citādi ir aizliegtas ar Putnu direktīvu. Lai to izdarītu, ir nepieciešama izglītotu un kvalificētu apgredzenotāju dalība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā saistībā jāatgādina, ka Žubīšu projekta sākotnējā koncepcijā saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem patiešām bija paredzēta ne tikai datu vākšana no jau apgredzenotiem putniem, bet arī visu sagūstīto putnu apgredzenošana. Šīs projekta daļas īstenošanai bija paredzēts, ka licencētiem putnu apgredzenotājiem var piešķirt īpašu atļauju dalībai projektā. Tomēr, tā kā attiecīgā apgredzenošanas organizācija, t. i., EURING, neuzticējās ierosinātajam projektam, putnu apgredzenotāji, kas darbojas Maltā, atteicās piedalīties projektā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-50" href="#t-50">50</a>
</span>). Faktiski Malta uzskata, ka Eiropas līmeņa aicinājums atsaukties apgredzenotājus nav bijis veiksmīgs. Šā iemesla dēļ trīs aplūkoto gadu laikā projekts tika īstenots tikai, lai savāktu datus no jau apgredzenotiem putniem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Putnu sagūstīšana plašā mērogā, kā to paredz Žubīšu projekts, tikai lai savāktu datus no apgredzenotiem putniem, manuprāt, nevar attaisnot projektu neatkarīgi no tā, vai tā mērķis ir tikai atļaut rekreatīvas atkāpes (atkārtotu) ieviešanu, vai arī tam patiešām ir plašāki aizsardzības mērķi. Abos scenārijos tik plaša putnu traucēšana būtu nesamērīga ar projekta radīto zinātnisko ieguvumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-51" href="#t-51">51</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iespējams, no putnu apgredzenotāju nepiedalīšanās Žubīšu projektā būtu bijis iespējams izvairīties, ja likumdevējs būtu atteicies no projekta koncepcijas daļas. Viens no pretrunīgajiem jautājumiem, kuru dēļ apgredzenotāji atteicās piedalīties Žubīšu projektā, bija dzīvu mānekļu izmantošana. Tomēr šķiet, ka tas nav nepieciešams, lai varētu sagūstīt žubītes ar clap‑nets palīdzību. Tikpat efektīvi ir izmantot iepriekš reģistrētas putnu svilpes  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-52" href="#t-52">52</a>
</span>). Tā kā šādas izmaiņas projekta koncepcijā varētu palielināt tā saprātīgumu, jo putnus varētu apgredzenot vienlaikus ar esošās informācijas uz gredzeniem reģistrēšanu un nemazinot sagūstīšanas metodes efektivitāti, ir jājautā, vai šai projekta koncepcijas daļai mērķis nav atšķirīgs no pētniecības mērķa. Šī koncepcijas daļa ļauj turpināt rekreatīvās žubīšu sagūstīšanas darbības, kurās tradicionāli tika izmantoti dzīvi mānekļi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-53" href="#t-53">53</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">ii)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Datu vācēji un pilsoņu zinātne</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas liek man pievērsties nākamajam Komisijas izvirzītajam argumentam, kas attiecas uz to personu dalības projektā neatbilstību, kuras piedalījās agrākā rekreatīvās atkāpes projektā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Galvenā atbilde, ko Malta piedāvā uz šiem apgalvojumiem, ir pilsoņu zinātne. Malta apgalvo, ka pilsoņu zinātne ir Komisijas stingri atbalstīta ideja, un ir pārsteigta par Komisijas nostāju šajā lietā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-54" href="#t-54">54</a>
</span>). Malta Tā arī apgalvo, ka to personu iekļaušana, kurām ir dzīvu īpatņu sagūstīšanas licence, ko tās ieguvušas rekreatīvās sagūstīšanas atkāpes ietvaros, ir atbilstoša, jo šīs personas zina, kā izmantot clap‑nets. Visbeidzot, Malta uzsver, ka tikai tie sagūstītāji, kas iziet apmācību, var iegūt speciālo licenci, kas ļauj tiem piedalīties Žubīšu projektā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pilsoņu zinātne patiešām ir ideja, ko atbalsta Eiropas Savienība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-55" href="#t-55">55</a>
</span>). Tomēr ideja iekļaut pilsoņus zinātniskos projektos paredz nevis izstrādāt projektus pilsoņu dalības nolūkā, bet gan iekļaut pilsoņus pētniecības projektos, kurus pašus par sevi pamato kāds nozīmīgs pētniecības mērķis. Pilsoņu dalībai vajadzētu būt iespējamai visām personām, kas vēlas piedalīties projektā, un tai nevajadzētu būt diskriminējošai, pat ja var tikt noteikti konkrēti dalības nosacījumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpretī Žubīšu projekts ir izstrādāts tā, ka tikai personas, kurām ir vispārējā dzīvu īpatņu sagūstīšanas licence, kas vairs netiek izsniegta, bet kas ir tikai bijušajiem rekreatīvās atkāpes projekta dalībniekiem, var pieteikties īpašajai licencei, lai piedalītos Žubīšu projektā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-56" href="#t-56">56</a>
</span>). Malta to apstiprināja tiesas sēdē. Tomēr šī dalībvalsts nav sniegusi pamatotu paskaidrojumu par to, kāpēc projekts, kura pamatā ir ideja par pilsoņu zinātni, nav pieejams visiem pilsoņiem, kuri varētu vēlēties piedalīties. Vienā no piedāvātajiem argumentiem tika paskaidrots, ka personas, kurām ir vispārēja dzīvu īpatņu sagūstīšanas licence, zina, kā izmantot clap‑nets. Tomēr netika plašāk paskaidrots, kāpēc citi pilsoņi nevarētu iemācīties, kā izmantot šos tīklus projekta vajadzībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Obligātā apmācība, lai varētu saņemt īpašo atļauju, šķiet vērsta tikai uz potenciālo dalībnieku informēšanu par projekta juridisko koncepciju, ieskaitot arī pienākumu nekavējoties atbrīvot sagūstītos putnus. Saskaņā ar Tiesai iesniegtajiem datiem nešķiet, ka attiecīgā apmācība radītu vajadzīgās prasmes, lai savāktu datus, piemēram, par to, kā pareizi izmantot clap‑nets vai kā atšķirt septiņas žubīšu sugas citu no citas un no citiem putniem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-57" href="#t-57">57</a>
</span>). Tā patiešām nešķiet pietiekama apmācība, lai ikviens ieinteresētais pilsonis varētu piedalīties projektā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citos projektos, kas, kā tiek apgalvots, ir salīdzināmi ar Žubīšu projektu un ko Malta savā iebildumu rakstā ir norādījusi kā tādus, kas iesaista pilsoņus putnu izpētē, pilsoņi nebija iesaistīti invazīvās darbībās saistībā ar putniem. Minētie projekti drīzāk galvenokārt attiecās uz novērošanu un novēroto datu paziņošanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-58" href="#t-58">58</a>
</span>). Turklāt, kā skaidro EURING, pilsoņi, kas piedalās apgredzenošanas projektos, iziet nopietnu apmācību, kas bieži vien ilgst gadu, un piedalās projektā kopā ar profesionāliem apgredzenotājiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-59" href="#t-59">59</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Varu piekrist Maltai, ka to personu iekļaušana, kuras iepriekš piedalījušās rekreatīvā žubīšu sagūstīšanā, pati par sevi nav problēma un tai pat var būt izglītojošs elements, jo īpaši tāpēc, ka šajā projektā putnu turēšana ir aizliegta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tas neizskaidro, kāpēc tikai šīs personas ir aicinātas piedalīties Žubīšu projekta pilsoņu zinātnes iespējās. Tas neatbilst pilsoņu zinātnes koncepcijai. Tas drīzāk liecina par to, ka projekts patiešām bija izstrādāts un īstenots ar mērķi ļaut šai konkrētajai pilsoņu grupai turpināt tās rekreatīvās žubīšu sagūstīšanas darbības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Malta norādīja, ka projektā ir paredzēta īstenošanas un izpildes uzraudzība, kam būtu jāliedz datu vācējiem paturēt sagūstītos putnus. Turklāt skaitļi par pēdējiem diviem projekta īstenošanas gadiem liecina par efektīvu īstenošanas kontroli praksē. Šajā saistībā Malta ir iesniegusi būtiskus datus, kas liecina par aktīviem centieniem uzlabot tās tiesību aktu izpildi. Piemēram, attiecībā uz 2021. gadu “pētniecības periodu” atvēršanas laikā un ņemot vērā, ka saskaņā ar pašreizējās atkāpes noteikumiem bija izsniegtas 2904 speciālās licences, bija likumā noteikta prasība, ka atļauto stundu laikā ir jābūt pieejamām 50 amatpersonām, un šie dienesti veica kopumā 3111 pārbaudes uz vietas, kurās konstatēja 122 nelikumības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-60" href="#t-60">60</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas patiešām būtu varējis samazināt to gadījumu skaitu, kad sagūstītie putni netiek atbrīvoti. Tomēr, kā tiesas sēdē norādīja Komisija, ir savādi, ka patiesam pētniecības projektam ir nepieciešama tik pastāvīga un ievērojama tiesībaizsardzības resursu piesaiste.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, ir ne tikai grūti aizstāvēt Žubīšu projekta koncepciju no pilsoņu zinātnes perspektīvas, bet arī šis projekts netiek īstenots koordinēti ar citiem pētniecības projektiem. Tomēr varētu gaidīt, ka projekts, kas ir atkarīgs no datiem, kurus saņem no citām valstīm, un kas varētu sniegt ieguldījumu citos ar putnu pārvietošanos saistītos projektos, paredz vietēju un starptautisku koordināciju ar līdzīgiem projektiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-61" href="#t-61">61</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Noslēgumā piekrītu Komisijai, ka pierādījumi neļauj konstatēt, ka Žubīšu projekta koncepcija un īstenošana ir reāla un saprātīga attiecībā uz tā norādīto mērķu sasniegšanu. Šā iemesla dēļ to nevar pamatot ar pētniecības atkāpi, kas paredzēta Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Cita pieņemama risinājuma neesamība un pienākums norādīt pamatojumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka Malta nav paskaidrojusi, kāpēc nav iespējams atbildēt uz pētniecības jautājumu, izmantojot citas metodes, kā arī nav to skaidri izskaidrojusi tiesību aktos, ar kuriem ievieš atkāpi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Malta atbild, ka ziņojumi, kas minēti deklarācijās, ar kurām īsteno 2020. un 2021. gada pamatnoteikumus, pietiekami skaidri izskaidro, kāpēc Žubīšu projektam nav piemērotas alternatīvas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, lai kāds būtu ar Putnu direktīvas 9. pantu atļautās atkāpes iemesls, šīs tiesību normas 1. punktā ir ietverts nosacījums, saskaņā ar kuru šādu atkāpi var izmantot tikai tad, “ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jau paskaidroju, kāpēc uzskatu, ka Žubīšu projekta koncepcija un īstenošana nav saprātīga tā pētniecības mērķu sasniegšanai. Tāpēc uzskatu, ka tas nav pieņemts pētniecības nolūkos. Līdz ar to jautājums par alternatīvu nerodas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja Tiesa tomēr konstatē, ka Žubīšu projekts tika pieņemts pētniecības nolūkos, uzskatu – kā to apgalvo Komisija –, ka Malta nav skaidri izskaidrojusi, kāpēc abas minētās alternatīvas ir nepietiekamas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Žubīšu projekta mērķis ir noteikt, no kurienes nāk žubītes, kas lido pāri Maltai. Šajā nolūkā projektā ierosināts izmantot metodes, kas ir aizliegtas ar Putnu direktīvu, proti, putnu sagūstīšanu un clap‑nets izmantošanu. Tāpēc, lai Žubīšu projekts būtu pamatots ar Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Maltai ir jāpierāda, ka nav pieejamas citas metodes, kas nav pretrunā minētajai direktīvai vai ietver atkāpi, bet ir mazāk traucējošas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijas minētā pirmā alternatīvas daļa attiecas uz specializētu ornitologu iesaistīšanu. Komisija nav skaidri paskaidrojusi, kā tie būtu jāiesaista. Protams, tiem ir jābūt iesaistītiem projekta izstrādē, savākto datu analīzē, secinājumu izdarīšanā no šīs analīzes un, visbeidzot, projekta rezultātu publikācijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-62" href="#t-62">62</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr problēma saistībā ar to, ka Žubīšu projekta izstrādē nav iesaistīti ornitologi, kā to uzsvēra Komisija, pastāvēja brīdī, kad tika vākti dati no putnu gredzeniem un vākta papildu informācija no sagūstītajiem putniem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā man šķiet, ka Malta nevar apgalvot, ka apmierinošāka alternatīva nevarētu būt ornitologu dalība projektā, ņemot vērā, ka tajā sākotnēji bija paredzēta putnu apgredzenotāju iesaistīšana datu vākšanas brīdī. Tomēr pēc tam, kad tās mēģinājums iesaistīt ornitologus neizdevās, Malta ignorēja šo projekta koncepcijas sākotnējo aspektu un turpināja tā īstenošanu bez ornitologu dalības. Pirmā alternatīva acīmredzami pastāvēja, bet Malta to ignorēja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otra minētā alternatīva bija modelēšana plašā mērogā. Lai gan Malta norāda vairākus iemeslus, kuru dēļ šī iespēja ir mazāk efektīva nekā projekts, kura pamatā ir datu vākšana no putnu gredzeniem, tā neapgalvo, ka ar šādu metodi nevar atbildēt uz pētniecības jautājumu un tādējādi novērst attiecīgo zināšanu plaisu. Ņemot vērā, ka modelēšana plašā mērogā ir pētniecības metode, kas nav traucējoša un tādējādi nav pretrunā Putnu direktīvai, šādas metodes noraidīšanai ir nepieciešams detalizētāks skaidrojums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzskatu, ka Malta nav skaidri paskaidrojusi, kāpēc citas pieejamās metodes nav piemērotas, lai novērstu zināšanu plaisu, kuras identificēšana ir iemesls, kāpēc tika izstrādāts Žubīšu projekts. Tāpēc īstenošanas tiesību aktos (deklarācijās) ietvertie pamatojumi neatbilst judikatūrā noteiktajam juridiskās noteiktības kritērijam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-63" href="#t-63">63</a>
</span>), kas prasa skaidru un pietiekamu pamatojumu, kurā paskaidrots, kā ir izpildīti 9. panta nosacījumi, tostarp iemesli, kāpēc iestāde, kas ievieš atkāpes pasākumu, uzskata, ka cita pieņemama alternatīva nepastāv  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-64" href="#t-64">64</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nedz 2020. gada, nedz 2021. gada pamatnoteikumos nav sniegts nekāds pamatojums par pieejamo alternatīvu. Visās trīs īstenošanas deklarācijās, ar kurām atver pētniecības periodu 2020., 2021. un 2022. gadam, ir ietverts noteikts pamatojums. Lai gan 2020. gada deklarācijās tikai netieši ir norādīti pamatā esošie pētījumi, kas izmantoti projekta izstrādei, turpmākajās deklarācijās uz šiem pētījumiem ir skaidrāk norādīts zemsvītras piezīmēs. Tomēr nedz šie pētījumi, nedz argumenti, kas sniegti tiesvedības laikā Tiesā, skaidri neatbild uz jautājumu, kāpēc citas metodes bija jānoraida. Netiek apgalvots, ka tās nav piemērotas, bet tikai tas, ka tās ir mazāk efektīvas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Komisija ir pietiekami pierādījusi, ka Malta nav pamatojusi cita pieņemama risinājuma neesamību un nav pierādījusi cita pieņemama risinājuma neesamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visu iepriekš minēto, iesaku Tiesai atzīt, ka Malta nav izpildījusi tās pienākumus saskaņā ar Putnu direktīvas 5. pantu un 8. panta 1. punktu, tos lasot kopsakarā ar minētās direktīvas 9. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VI.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Maltas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tai spriedums ir nelabvēlīgs, ir jāpiespriež pēdējai minētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VII.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, iesaku Tiesai:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atzīt, ka, pieņemot atkāpi ietverošo regulējumu, saskaņā ar kuru ir atļauts sagūstīt septiņu savvaļas žubīšu sugu dzīvos sugas īpatņus (žubīte Fringilla coelebs, kaņepītis Carduelis cannabina, dadzītis Carduelis carduelis, zaļžubīte Carduelis chloris, dižknābis Coccothraustes coccothraustes, ģirlicis Serinus serinus un ķivulis Carduelis spinus), Maltas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību 5. pantā un 8. panta 1. punktā, skatot tos kopsakarā ar šīs direktīvas 9. panta 1. punktu, paredzētos pienākumus;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Maltas Republikai segt savus, kā arī atlīdzināt Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – angļu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Huston, J., The Maltese Falcon, Warner Bros, 1941. Attiecībā uz vēsturisko faktu, kas saistīts ar šo stāstu, skat. Falzon, M. A., Birds of Passage, Hunting and Conservation in Malta, Berghahn Books, Ņujorka, Oksforda, 2020, 26. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Saprotu, ka žubīšu sagūstīšana Maltā ir praktizēta, lai izmantotu šos putnus kā dzīvus mānekļus medībām vai citu dzīvnieku sagūstīšanai. Putni tika arī turēti būros un tika izmantoti pavairošanai vai kā lolojumdzīvnieki, vai lai baudītu to vokālās spējas. Šajā nozīmē skat. Flazon, M. A., Birds of Passage, Hunting and Conservation in Malta, minēts iepriekš, 14. un 15., 51., 55. un 56. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV 2010, L 20, 7. lpp.), ar kuru tika atcelta Padomes Direktīva 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (OV 1979, L 103, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Putnu direktīva”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Pievienošanās līgumā bija paredzēts pārejas periods, kurā Maltai bija pakāpeniski jāizbeidz Putnu direktīvā aizliegtās putnu sagūstīšanas darbības. Skat. Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstis) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (OV 2003, L 236, 17. lpp., 870. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Attiecīgās septiņas savvaļas žubīšu sugas ir šādas: žubīte (Fringilla coelebs), kaņepītis (Carduelis cannabina), dadzītis (Carduelis carduelis), zaļžubīte Carduelis chloris), dižknābis (Coccothraustes coccothraustes), ģirlicis (Serinus serinus) un ķivulis (Carduelis spinus).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Spriedums, 2018. gada 21. jūnijs, Komisija/Malta (C‑557/15, EU:C:2018:477; turpmāk tekstā – “spriedums Komisija/Malta”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Skat. spriedumu Komisija/Malta, 62.–76. punkts. Citi iemesli, kādēļ Tiesa uzskatīja, ka rekreatīvā atkāpe neatbilst Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktam, bija tas, ka clap‑nets (tīkla slazdi) nebija selektīvas sagūstīšanas metodes, ka sagūstīšana bija ļoti intensīva un ka atkāpe netika izmantota stingri kontrolētos apstākļos (skat. spriedumu Komisija/Malta, 71., 79., 81., 84. un 97. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Žubīšu projekta pamatā ir tiesību akti, kas izskaidroti šo secinājumu II iedaļā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Tiesas sēdē Komisija paskaidroja, ka tā nolēma celt šo prasību, pamatojoties uz LESD 258. pantu, nevis LESD 260. panta 2. punktu, jo tiek apgalvots, ka tiesību akti, ar kuriem ievieš Žubīšu projektu, ir pamatoti ar atšķirīgu Putnu direktīvas noteikumu. Tādējādi, pat ja, kā uzskata Komisija, jaunie tiesību akti turpina veco regulējumu, tas, ka tie ir balstīti uz atšķirīgu izņēmuma iemeslu, nozīmē to, ka ir jāsāk jauna pārkāpuma procedūra.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206, 7. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2013/17/ES (2013. gada 13. maijs), ar ko pielāgo dažas direktīvas vides jomā saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos (OV 2013, L 158, 193. lpp.) (turpmāk tekstā – “Dzīvotņu direktīva”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības nozīmīgumu skat. manu secinājumu ievada piezīmes lietā Komisija/Īrija (Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzība) (C‑444/21, EU:C:2023:90, 1.–3. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) [Mans izcēlums]. Jānorāda, ka Putnu direktīvas I pielikumā ir uzskaitīti putni, uz kuriem saskaņā ar tās 4. pantu attiecas īpaši aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to izdzīvošanu. Direktīvas II pielikumā ir uzskaitītas sugas, ko var medīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un III pielikumā ir uzskaitītas sugas, kuras var tirgot ar īpašiem nosacījumiem. Žubītes, uz kurām attiecas “Žubīšu projekts”, nav ietvertas nevienā no Putnu direktīvas pielikumiem. Tomēr uz tām attiecas arī īpaši aizsardzības pasākumi, pamatojoties uz Putnu direktīvas 4. panta 2. punktu, kas paredz šādu režīmu “attiecībā uz [regulāri sastopamām sugām], kuras nav minētas I pielikumā”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. minētā sprieduma 79., 81. un 84. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 17. marts, One Voice un Ligue pour la protection des oiseaux (C‑900/19, EU:C:2021:211; 33. punkts un tajā minētā judikatūra, turpmāk tekstā – “spriedums One Voice”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 1987. gada 8. jūlijs, Komisija/Beļģija (247/85, EU:C:1987:339), 8. punkts; 1991. gada 28. februāris, Komisija/Vācija (C‑57/89, EU:C:1991:89), 22. punkts, un 2020. gada 23. aprīlis, Komisija/Somija (Lielo pūkpīļu tēviņu pavasara medības) (C‑217/19, EU:C:2020:291), 85. punkts, kā arī spriedumu One Voice, 35. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) 2006. gada 29. marta Juridiskais paziņojums Nr. 79, kas ietver noteikumus par savvaļas putnu aizsardzību (prasības pieteikuma A.1. pielikums).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) 2020. gada 27. oktobra Juridiskais paziņojums Nr. 399.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) 2020. gada Juridiskais paziņojums Nr. 400 par deklarāciju attiecībā uz atkāpi, kas atļauj pētniecības periodu 2020. gadam.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) 2021. gada Juridiskais paziņojums Nr. 394.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) 2021. gada juridiskais paziņojums Nr. 395 attiecībā uz atkāpi, ar ko atļauj zinātnisko pētniecību 2021. gadā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) 2022. gada juridiskais paziņojums Nr. 257 attiecībā uz atkāpi, ar ko atļauj zinātnisko pētniecību 2022. gadā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Tas ir paredzēts gan 2020. gada pamatnoteikumu, gan 2021. gada pamatnoteikumu 1. panta 2. punktā. Tomēr ar 2021. gada pamatnoteikumiem tika iekļauta frāze “stingri kontrolētos apstākļos un selektīvi”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Šajā ziņā skat. 2021. gada deklarācijas 2. panta c) punktu, kurā paskaidrots, ka valsts apgredzenošanas shēmā ietvertie putnu apgredzenotāji nevar izmantot dzīvus mānekļus apgredzenošanas un kontroles mērķiem un ētisku apsvērumu dēļ ir pret šādu mānekļu izmantošanu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Ar 2021. gada deklarāciju, kas pieņemta tajā pašā dienā, kad pieņemti 2021. gada pamatnoteikumi, Malta atvēra vēl vienu pētniecības periodu no 2021. gada 20. oktobra līdz 2021. gada 20. decembrim. Līdzīgs pētniecības periods no 2022. gada 20. oktobra līdz 2022. gada 20. decembrim tika atvērts ar 2022. gada deklarāciju.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Spriedums, 1983. gada 22. marts, Komisija/Francija (42/82, EU:C:1983:88, 20. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Skat. 2020. gada pamatnoteikumu un 2021. gada pamatnoteikumu 1. panta 2. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Skat. “attiecīgo sugu” definīciju 2020. gada pamatnoteikumu un 2021. gada pamatnoteikumu 2. panta 2. punktā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Skat. 2020. gada pamatnoteikumu 5., 6. un 7. pantu un 2021. gada pamatnoteikumu 10., 11. un 12. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Skat. 2020. gada pamatnoteikumu 4. pantu un 2021. gada pamatnoteikumu 8. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Skat. 2021. gada pamatnoteikumu 3. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 1992. gada 17. novembris, Komisija/Grieķija (C‑105/91, EU:C:1992:441, 12. punkts un tajā minētā judikatūra), un 2014. gada 4. septembris, Komisija/Vācija (C‑211/13, EU:C:2014:2148, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 1992. gada 17. novembris, Komisija/Grieķija (C‑105/91, EU:C:1992:441, 13. punkts un tajā minētā judikatūra), 2004. gada 9. septembris, Komisija/Grieķija (C‑417/02, EU:C:2004:503, 17. punkts), un 2014. gada 4. septembris, Komisija/Vācija (C‑211/13, EU:C:2014:2148, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 0. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu One voice, 29. punkts un tajā minētā judikatūra.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Skat. Dzīvotņu direktīvas 16. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Neliela atšķirība ir tāda, ka Dzīvotņu direktīvas angļu valodas redakcijā tiek izmantota vienskaitļa forma. Nedomāju, ka tā ir būtiska vai apzināta atšķirība. Turklāt gan Dzīvotņu direktīvas, gan Putnu direktīvas franču valodas redakcijā ir izmantots daudzskaitlis, un saprotu, ka daudzskaitlis ir piemērotāks, lai atsauktos gan uz pētniecību, gan uz mācībām.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott] uzskatīja, ka ar Putnu direktīvas 9. pantu ir īstenots Konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, kura parakstīta Bernē 1979. gada 19. septembrī (OV 1982, L 38, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “Bernes konvencija”) un kuras līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība (Padomes Lēmums 82/72/EEK (1981. gada 3. decembris) par to, ka jānoslēdz Konvencija par Eiropas savvaļas dzīvnieku, augu un dabisko biotopu aizsardzību (OV 1982, L 38, 1. lpp.)), 9. pants, un šā iemesla dēļ minētā konvencija ir jāņem vērā, interpretējot Putnu direktīvu. Skat. viņas secinājumus apvienotajās lietās Föreningen Skydda Skogen u.c. (C‑473/19 un C‑474/19, EU:C:2020:699, 73. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Pastāvīgā komiteja, Noteikumi par izņēmumiem saskaņā ar Bernes konvencijas 9. pantu, T‑PVS/Inf (2011) 23, 3.5.5. punkts, 19. lpp., pieejami vietnē https://rm.coe.int/0900001680746b62 (pēdējoreiz skatīti 2024. gada 29. februārī).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Atsaucoties uz Day, R., un Gastel, B., “How to Write and Publish a Scientific Paper”, 9. izdevums, Cambridge University Press, 2022, Malta kā zinātniskās pētniecības projekta komponentus piedāvāja šādus elementus: šādā projektā jāformulē pētniecības jautājums, jāizvēlas pētniecības koncepcija, jāparedz datu vākšanas un datu analīzes metodes un, visbeidzot, jāinterpretē un jāpaziņo rezultāti. Malta apgalvo, ka Žubīšu projektā ir visi šie elementi. Komisija neapstrīd Maltas sniegto zinātniskās pētniecības definīciju. Tomēr tā apstrīd, ka Žubīšu projekts atbilst šai definīcijai.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Starptautiskās Tiesas 2014. gada 31. marta spriedums, Haizivju medības Antarktikā (Austrālija pret Japānu, piedaloties Jaunzēlandei), ICJ Reports, 2014, 226. lpp., 258. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">41</a>
</span>) Turpat, sprieduma 97. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">42</a>
</span>) Šis jautājums ir norādīts kā Žubīšu projekta pamatjautājums “Maltas žubīšu pētniecības projekts: darbības joma un metodika”, WBRU, 4. lpp.. Šķiet, ka šis ziņojums ir ekspertu ziņojums, kurš sagatavots pirms Žubīšu projekta ieviešanas. Dokumentā, kas iesniegts Tiesai (kā iebildumu raksta B.2. pielikums), ir norādīts, ka tas tika pieņemts 2020. gada maijā, bet publicēts tikai 2023. gada martā kā atjaunināta redakcija. Savos apsvērumos Malta apstiprināja, ka tas patiešām ir Žubīšu projekta pētniecības jautājums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-43" href="#c-43">43</a>
</span>) 2020. gada pamatnoteikumu 2. noteikuma 1. punktā datu vākšana, lai nākotnē ieviestu rekreatīvo atkāpi, ir skaidri minēta kā Žubīšu projekta mērķis. Šāds mērķis vairs nav skaidri definēts 2021. gada pamatnoteikumu 2. noteikuma 1. punktā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-44" href="#c-44">44</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 60. un 61. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-45" href="#c-45">45</a>
</span>) Attiecībā uz vajadzību nodrošināt, ka jebkurš uz Putnu direktīvas 9. pantu balstīts pasākums ir samērīgs, skat. spriedumu, 2009. gada 10. septembris, Komisija/Malta (C‑76/08, EU:C:2009:535, 57. punkts), un spriedumu One Voice, 61. punkts un tajā minētā judikatūra.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-46" href="#c-46">46</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. ētikas apsvērumus un procedūras, kas iekļaujamas projektos, kurus ierosina programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros; skat. vietni https://ec.europa.eu/research/participants/docs/h2020‑funding‑guide/cross‑cutting‑issues/ethics_en.htm.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-47" href="#c-47">47</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 17. decembris, Centraal Israëlitisch Consistorie van België u.c. (C‑336/19, EU:C:2020:1031, 63. punkts), un 2024. gada 29. februāris, cdVet Naturprodukte (C‑13/23, EU:C:2024:175, 49. punkts). Šajā ziņā Eiropas Savienība pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/63/ES (2010. gada 22. septembris) par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV 2010, L 276, 33. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-48" href="#c-48">48</a>
</span>) Spriedums One voice, 39. un 65. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-49" href="#c-49">49</a>
</span>) EURING, Ieteikums Eiropas Komisijai par datu vākšanu Maltas žubīšu populāciju aizsardzības un pārvaldības vajadzībām (prasības pieteikuma A.21. pielikums), 12. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-50" href="#c-50">50</a>
</span>) Šajā ziņā skat. Maltas Ornitoloģijas komitejas 2020. gada 26. augusta sanāksmes protokolu (prasības pieteikuma A.20. pielikums), 5.29. punkts, 13. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-51" href="#c-51">51</a>
</span>) Saskaņā ar Tiesas rīcībā esošajiem datiem 2020. gadā tika savākti tikai 10 gredzeni (WRBU “Ziņojums par 2020. gada rudens pētniecības atkāpes, lai noteiktu septiņu žubīšu sugu references populāciju Maltā, rezultātiem”, 2021. gada marts (prasības pieteikuma A.11. pielikums), 5.2. punkts) un 2021. gadā – 22 gredzeni (WRBU “Ziņojums par 2021. gada rudens pētniecības atkāpes, lai noteiktu septiņu žubīšu sugu references populāciju Maltā, rezultātiem”, 2022. gada marts (iebildumu raksta B.27. pielikums), 5.2. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-52" href="#c-52">52</a>
</span>) Patiešām, Maltas Ornitoloģijas komiteja savā sanāksmē nobalsoja par labu putnu svilpju izmantošanai papildus iespējamiem dzīviem mānekļiem, ko izmanto sagūstītāji. Viens BirdLife Malta pārstāvis balsoja pret, jo tiek turpināta dzīvu mānekļu izmantošana. Šajā saistībā skat. Maltas Ornitoloģijas komitejas 2020. gada 26. augusta sanāksmes protokola (šo secinājumu 50. zemsvītras piezīme) 5.14., 5.26. un 5.30. punktu. Tiesas sēdē Malta nepaskaidroja, kāpēc šādas izmaiņas netika ieviestas, bet tikai atkārtoti norādīja, ka putnu svilpju izmantošana tika ieviesta kā papildu iespēja dzīvu mānekļu izmantošanai.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-53" href="#c-53">53</a>
</span>) Šajā saistībā skat. Maltas Ornitoloģijas komitejas 2020. gada 26. augusta sanāksmes protokola (šo secinājumu 50. zemsvītras piezīme) 5.14. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-54" href="#c-54">54</a>
</span>) Šajā saistībā Malta atsaucas uz 2013. gada Zaļo grāmatu par pilsoņu zinātni, kas pieejama vietnē http://socientize.eu/sites/default/files/Green%20Paper%20on%20Citizen%20Science%202013.pdf, un Komisijas Ieteikumu (ES) 2024/736 (2024. gada 1. marts) par prakses kodeksu pilsoņu iesaistei zināšanu vērtības celšanā (OV L 2024/736).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-55" href="#c-55">55</a>
</span>) Eiropas Komisija finansē ES pilsoņu zinātnes iniciatīvu sava projekta “Apvārsnis 2020” ietvaros; paskaidrots vietnē https://eu‑citizen.science/. Tīmekļvietnē ir uzskaitīti 328 projekti, ar kuriem sabiedrība tiek iesaistīta pētniecībā ar pilsoņu zinātnes pasākumu starpniecību.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-56" href="#c-56">56</a>
</span>) 2020. gada pamatnoteikumu 5.3. noteikuma a) punkts un 2021. gada pamatnoteikumu 10.5. noteikuma a) punkts. Skat. arī WBRU “Ziņojumu par 2020. gada rudens pētniecības atkāpes, lai noteiktu septiņu žubīšu sugu references populāciju Maltā, rezultātiem”, 2021. gada marts (prasības pieteikuma A.11. pielikums), 4.1. punkts, un WBRU “Ziņojumu par 2021. gada rudens pētniecības atkāpes, lai noteiktu septiņu žubīšu sugu references populāciju Maltā, rezultātiem”, 2022. gada marts (iebildumu raksta B.27. pielikums), 4.1. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-57" href="#c-57">57</a>
</span>) Tā kā nav plašākas detalizētas informācijas par apmācību, to var izsecināt no atlases testa, kas licences kandidātiem ir jānokārto un kas Tiesai iesniegtajos dokumentos bija iekļauts kā iebildumu raksta B.3. pielikums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-58" href="#c-58">58</a>
</span>) Malta atsaucās uz eBird, Ziemassvētku putnu skaitīšanu un Vaislas putnu apsekojumu, kas, kā atzīts tās apsvērumos, ir vērsti uz neinvazīvu novērošanu un uzraudzību.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-59" href="#c-59">59</a>
</span>) Skat., piemēram, British Trust for Ornithology un Bird Banding Laboratory ASV.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-60" href="#c-60">60</a>
</span>) Šie dati ir apstiprināti policijas komisāra vēstulē. Skat. iebildumu raksta B.28. pielikumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-61" href="#c-61">61</a>
</span>) Līdzīgi skat. arī Starptautiskās Tiesas 2014. gada 31. marta spriedumu lietā Haizivju medības Antarktikā (Austrālija pret Japānu, piedaloties Jaunzēlandei), ICJ Reports, 2014, 220.–222. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-62" href="#c-62">62</a>
</span>) Bernes konvencijas pastāvīgā komiteja paskaidroja, ka pētniecība neatkarīgi no tā, vai to organizē valsts vai privātas iestādes, vai privātpersonas, ir jāveic “pētniekam [..], kurš ir labi apguvis attiecīgo izglītojošo apmācību”, un ka šādai pētniecībai “jābūt vērstai uz to, lai panāktu sabiedrisku ietekmi”. Pastāvīgā komiteja, Noteikumi par izņēmumiem saskaņā ar Bernes konvencijas 9. pantu, T‑PVS/Inf (2011) 23, 20. lpp., pieejami vietnē https://rm.coe.int/0900001680746b62 (pēdējoreiz skatīti 2024. gada 29. februārī).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-63" href="#c-63">63</a>
</span>) Spriedums, 2006. gada 8. jūnijs, WWF Italia u.c. (C‑60/05, EU:C:2006:378, 34. punkts un tajā minētā judikatūra); Komisija/Malta, 47. punkts, un One voice, 28. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-64" href="#c-64">64</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumu, 2010. gada 11. novembris, Komisija/Itālija (C‑164/09, nav publicēts, EU:C:2010:672), 26. punkts; Komisija/Malta, 50. punkts, un One voice, 31. punkts.</p>
</body>
</html>
