–

S.Z. vārdā – G. Schwendinger, Rechtsanwalt,

–

W. GmbH vārdā – K. Göcke, Rechtsanwältin,

–

Generalbundesanwalt beim Bundesgerichtshof vārdā – P. Frank, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – M. Carpus Carcea, C. Hödlmayr un F. Moro, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas to, kā interpretēt Padomes Regulas (EK) Nr. 194/2008 (2008. gada 25. februāris), ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu un atceļ Regulu (EK) Nr. 817/2006 (OV 2008, L 66, 1. lpp.), 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts kriminālprocesā pret S.Z. par aizlieguma importēt preces, kuru izcelsme ir Birmā/Mjanmā vai kuras eksportē no šīs valsts, pārkāpumu.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

KN

3

Eiropas Savienībā importēto preču muitas klasifikāciju reglamentē kombinētā nomenklatūra, kas ietverta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1214/2007 (2007. gada 20. septembris) (OV 2007, L 286, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “KN”), kura ir balstīta uz preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (turpmāk tekstā – “HS”), kas izveidota ar Pasaules Muitas organizācijas (PMO) ietvaros 1983. gada 14. jūnijā Briselē noslēgto Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura kopā ar tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokolu Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV 1987, L 198, 1. lpp.).

4

Saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87 3. panta 1. punktu KN ir pārņemtas HS sešciparu pozīcijas un apakšpozīcijas un tikai septītais un astotais cipars veido KN raksturīgās apakšnodaļas.

5

KN pozīcijas 4403 un 4407, kuras atbilst tām pašām HS pozīcijām, attiecīgi formulētas šādi: “Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas” un “Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā, biezāki par 6 mm”.

Kopienas Muitas kodekss

6

Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1992, L 302, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Kopienas Muitas kodekss”) no 2016. gada 1. maija tika atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2013, L 269, 1. lpp., un labojums – OV 2013, L 287, 90. lpp.). Tomēr, ņemot vērā pamatlietas faktu norises laiku, pamatlietā joprojām piemērojams Kopienas Muitas kodekss.

7

Kopienas Muitas kodeksa II sadaļa “Faktori, kas nosaka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu, kā arī citu paredzēto pasākumu piemērošanu attiecībā uz preču tirdzniecību” ietver arī 1. nodaļu “Eiropas kopienu muitas tarifs un preču tarifa klasifikācija”, kurā ir šī kodeksa 20. pants, kas bija izteikts šādi:

8

Šīs II sadaļas 2. nodaļā “Preču izcelsme” bija ietverta 1. iedaļa “Nepreferenciālā izcelsme” un 2. iedaļa “Preferenciāla preču izcelsme”.

9

1. iedaļā bija ietverts Kopienas Muitas kodeksa 22. pants, kurā paredzēts:

10

Šī kodeksa 23. pantā bija noteikts:

11

Atbilstoši minētā kodeksa 24. pantam:

12

Šī paša kodeksa 26. pantā bija noteikts:

Regula (EEK) Nr. 2454/93

13

Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1993, L 253, 1. lpp.), tika atcelta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/481 (2016. gada 1. aprīlis), ar kuru atceļ Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 2016, L 87, 24. lpp.). Tomēr, ņemot vērā pamatlietas faktu norises laiku, minētajā lietā joprojām piemērojama Regula Nr. 2454/93.

14

Šajā pēdējā minētajā regulā bija ietverts 13.a pielikums, kas tajā tika iekļauts ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1063/2010 (2010. gada 18. novembris; OV 2010, L 307, 1. lpp.), kurā bija II daļa “To apstrādes un pārstrādes darbību saraksts, kas piešķir noteiktas izcelsmes statusu”, kurā tostarp bija paredzēts:

Regula Nr. 194/2008

15

Regula Nr. 194/2008 no 2013. gada 3. maija ir atcelta ar Padomes Regulu (ES) Nr. 401/2013 (2013. gada 2. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Mjanmu/Birmu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 194/2008 (OV 2013, L 121, 1. lpp.). Tomēr, ņemot vērā pamatlietas faktu norises laiku, minētajā lietā joprojām piemērojama Regula Nr. 194/2008.

16

Atbilstoši Regulas Nr. 194/2008 6. un 7. apsvērumam:

17

Šīs regulas 1. nodaļas “Definīcijas” 1. pantā bija noteikts:

18

Regulas Nr. 194/2008 2. nodaļas “Importa un pirkšanas ierobežojumi” 2. panta 1.–3. punktā bija paredzēts:

19

Minētās regulas I pielikuma nosaukums bija “preču saraksts, uz ko attiecas regulas 2. pantā minētie importa un pirkšanas ierobežojumi”. Šī pielikuma A punktā “Baļķi, koksne un koksnes izstrādājumi” bija preces, kas ietilpst KN pozīcijā 4403 un 4407.

Vācijas tiesības

20

Außenwirtschaftsgesetz (Ārējās tirdzniecības likums) 2009. gada 27. maija redakcijā (turpmāk tekstā – “Ārējās tirdzniecības likums”) 34. panta 4. punkta 2. apakšpunktā bija noteikts:

21

Regula Nr. 194/2008, kas ir tieši piemērojama Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā, saistībā ar tās 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kas tiek aplūkots pamatlietā, publicēta Bundesanzeiger 2009. gada 22. oktobrī.

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

22

S.Z. bija vienīgais vadītājs sabiedrībai ar juridisko adresi Hamburgā (Vācija), kas nodarbojās ar Birmas/Mjanmas izcelsmes tīkkoka tirdzniecību (turpmāk tekstā – “attiecīgā sabiedrība”). Minētais koks galvenokārt tika izmantots kuģu būvei. Šī sabiedrība bija W.GmbH – sabiedrības, kurai pieder konfiscētais īpašums un kura ir ieinteresētā puse pamatlietā aplūkotajā konfiskācijas procedūrā, tiesību priekštece.

23

Ar Landgericht Hamburg (Hamburgas apgabaltiesa, Vācija) 2021. gada 27. aprīļa spriedumu S.Z. tika notiesāts par Likuma par ārējo tirdzniecību 34. panta 4. punkta 2. apakšpunkta pārkāpumu, piespriežot brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem. Landgericht Hamburg (Hamburgas apgabaltiesa) arī uzdeva konfiscēt W. tīkkoka baļķus (turpmāk tekstā – “aplūkotā prece”) un 3 310 902,98 EUR, kas atbilst ieņēmumiem, kas gūti no šī pārkāpuma.

24

Šajā ziņā minētā tiesa konstatēja, ka pēc S.Z. iniciatīvas attiecīgā sabiedrība laikposmā no 2009. gada oktobra līdz 2011. gada maijam turpināja importēt un tirgot tīkkoku no Birmas/Mjanmas – proti, pēc Regulas Nr. 194/2008 spēkā stāšanās –, ar kuru tika aizliegts tādu preču imports, kuru izcelsme ir Birmā/Mjanmā vai kuras tiek eksportētas no Birmas/Mjanmas. Šīs sabiedrības piegādātājs, kas reģistrēts Taivānā, nocirtis tīkkoku Birmā/Mjanmā, transportēja šī koka baļķus uz Taivānu, kur veica šo baļķu apstrādi kokzāģētavās.

25

Minētā tiesa turklāt konstatēja, ka šiem baļķiem Taivānā veikta trīs veidu apstrāde. Daži no tiem šajā valstī tika vienkārši atzaroti un nomizoti. Citi tika atzaroti un nomizoti, pēc tam sazāģēti četrskaldņu brusās, proti, sagriezti taisnstūra paralēlskaldņa formā. Visbeidzot, daži baļķi tika sazāģēti plāksnēs vai dēļos, proti, tīkkoka kokmateriālos. Tīkkoks pēc šīs apstrādes, kopā ar Taivānas iestādes izdotajiem izcelsmes sertifikātiem, ar kuģi tika pārvests uz Hamburgu (Vācija), kur to saņēma attiecīgā sabiedrība.

26

Šī pati tiesa atzina, ka attiecīgā tīkkoka apstrādes Taivānā rezultātā jāuzskata, ka tā izcelsme ir šajā valstī, tādējādi nav pārkāpts Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts, ar kuru aizliegts importēt Birmas/Mjanmas izcelsmes preces. Tomēr tā atzina, ka, neraugoties uz tā transportēšanu uz Taivānu un zāģēšanas darbiem, kas tajā bija veikti, šis tīkkoks nav zaudējis no Birmas/Mjanmas eksportētās preces statusu 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta izpratnē un ka tāpēc jākonstatē šīs pēdējās minētās tiesību normas pārkāpums.

27

S.Z. un W. par Landgericht Hamburg (Hamburgas apgabaltiesa) 2021. gada 27. aprīļa spriedumu iesniedza revīzijas sūdzību Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija), kas ir iesniedzējtiesa. Tie uzskata, ka, pirmkārt, attiecīgie baļķi netika vienkārši transportēti no Birmas/Mjanmas uz Vāciju caur Taivānu, bet tie šajā pēdējā minētajā trešā valstī tika apstrādāti vai pārstrādāti, kas tiem piešķīra jaunu izcelsmi, tāpēc Taivānas iestādes bija izdevušas izcelsmes sertifikātus, kuros Taivāna bija norādīta kā izcelsmes valsts. Tādējādi aplūkotā prece esot nevis Birmas/Mjanmas izcelsmes koks, bet gan Taivānas koka izstrādājumi, kas importēti uz Vāciju. Tāpēc aplūkotās preces imports nav pretrunā Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktam. Otrkārt, minētais tīkkoks, kas ievests Savienības teritorijā, nav eksportēts no Birmas/Mjanmas šī 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta izpratnē, bet gan no Taivānas.

28

Generalbundesanwalt beim Bundesgerichtshof (Federālās Augstākās tiesas ģenerālprokurors, Vācija; turpmāk tekstā – “ģenerālprokurors”) piekrita Landgericht Hamburg (Hamburgas apgabaltiesa) vērtējumam. Viņš būtībā uzskatīja, ka šajā gadījumā no Birmas/Mjanmas eksportētā tīkkoka apstrāde ir izraisījusi vienīgi izmaiņas šīs preces izcelsmē, taču tādēļ nav radījusi citu preci.

29

Šajā kontekstā iesniedzējtiesa norāda, pirmām kārtām, ka aplūkoto preču imports ir sodāms nodarījums, piemērojot Ārējās tirdzniecības likuma 34. panta 4. punkta 2. apakšpunktu, ko lasa kopā ar Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ja Taivānā veiktā apstrāde vai pārstrāde nav pietiekama, lai attiecīgajam tīkkokam piešķirtu jaunu izcelsmi, un tādējādi tam joprojām ir Birmas/Mjanmas izcelsme šīs regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta izpratnē.

30

Iesniedzējtiesai, ņemot vērā 1977. gada 26. janvāra spriedumu Gesellschaft für Überseehandel (49/76, EU:C:1977:9), kas attiecas uz kazeīnu, un 1984. gada 23. februāra spriedumu Zentrag (93/83, EU:C:1984:78) par liellopu gaļu, ir šaubas par to, ka apstrāde, kurā Taivānā veikta Birmā/Mjanmā nozāģētajam tīkkokam, bija tik būtiska, lai šis koks saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa 24. pantu kļūtu par Taivānas izcelsmes preci. Tā tomēr norāda, ka neapstrādāta tīkkoka nozāģēšana, lai no tā izgatavotu sazāģētus kokmateriālus rada HS pozīcijas maiņu, jo neapstrādāts koks ietilpst HS pozīcijā 4403, bet sazāģēti kokmateriāli, biezāki par 6 mm – pozīcijā 4407. Taču nekādas izmaiņas pozīcijās neesot radījusi liellopu gaļas vai kazeīna, uz ko attiecās lietas, kurās pasludināti šie minētie spriedumi, noformējums. Tarifu pozīcijas ar četriem cipariem maiņa varētu liecināt par būtisku produkta apstrādi, jo HS pamatā ir dabīgo produktu un izejvielu pārstrāde arvien vairāk pārstrādātos produktos.

31

Otrām kārtām, iesniedzējtiesa norāda, ka gadījumā, ja zāģēšanas darbi, kas tika veikti Taivānā, būtu radījuši izcelsmes izmaiņas, attiecīgais imports būtu sodāms nodarījums, ja minētais tīkkoks būtu eksportēts no Birmas/Mjanmas, pārkāpjot Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

32

Šajā ziņā atšķirībā no Landgericht Hamburg (Hamburgas apgabaltiesa) un ģenerālprokurora iesniedzējtiesa sliecas uzskatīt, ka 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā ietvertais jēdziens “eksportētas no Birmas/Mjanmas” jāinterpretē tādējādi, ka šajā jēdzienā ietilpst tikai preces, kas Savienībā importētas tieši no Birmas/Mjanmas, nevis preces, kuras transportētas uz trešo valsti, šajā gadījumā – Taivānu, pēc tam uz Savienību, un tas tā ir neatkarīgi no tā, vai šajā trešā valstī tās ir apstrādātas vai pārstrādātas, piešķirot tām jaunu izcelsmi. Ja tiktu pieņemta šāda interpretācija, S.Z. nebūtu pārkāpis 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

33

Iesniedzējtiesa uzskata, ka Landgericht Hamburg (Hamburgas apgabaltiesa) un ģenerālprokurora izmantotā minētā jēdziena interpretācija atņemtu Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktam jebkādu autonomu piemērošanas jomu un tās rezultātā trešo valstu precēm, kas ražotas no Birmas/Mjanmas izcelsmes izejvielām vai produktiem, tiktu piemērots šajā 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais importa aizliegums, kas neesot bijis Savienības likumdevēja nodoms.

34

Trešām kārtām un visbeidzot, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai izcelsmes sertifikāti, ko izdevušas Taivānas iestādes, ir saistoši dalībvalstu muitas iestādēm, kad tās pārbauda, vai ir pārkāpts Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais importa aizliegums.

35

Šajos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

–

tīkkoka baļķu atzarošana un mizošana;

–

tīkkoka baļķu piezāģēšana “teak‑squares” formā (atzaroti un nomizoti, kā arī četrskaldņu brusās piezāģēti baļķi);

–

tīkkoka baļķu sazāģēšana plaksnēs vai dēļos (kokmateriālos)?

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

36

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātās sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūras ietvaros tai jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā jāpārformulē tai uzdotie jautājumi. Turklāt Tiesai var nākties ņemt vērā tādas Savienības tiesību normas, uz kurām valsts tiesa sava jautājuma izklāstā nav atsaukusies (spriedums, 2023. gada 7. septembris, Groenland Poultry, C‑169/22, EU:C:2023:638, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

Pirmā jautājuma formulējumā iesniedzējtiesa ir atsaukusies tikai uz Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu.

38

Ar šo tiesību normu ir aizliegts šīs regulas I pielikumā uzskaitīto preču imports, ja to izcelsme ir Birmā/Mjanmā. Šī pielikuma A punkts attiecas uz kategoriju “baļķi, koksne un koksnes izstrādājumi”.

39

Saskaņā ar minētās regulas 2. panta 3. punktu šo preču izcelsmi nosaka saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas Muitas kodeksa noteikumiem. Šajā gadījumā atbilstošā kodeksa tiesību norma ir 24. pants.

40

Atbilstoši 24. pantam “izcelsmes valsts precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts, ir tā, kurā šim nolūkam apgādātā ražotavā notikusi pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija”.

41

Tāpēc jāuzskata, ka ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts, lasot to kopsakarā ar Kopienas Muitas kodeksa 24. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka tīkkoka baļķu atzarošana, nomizošana, sazāģēšana četrskaldņu brusās vai pārstrādāšana kokmateriālos ir pārstrāde vai apstrāde, kas nosaka šādu darbību rezultātā iegūto preču izcelsmi.

Par pieņemamību

42

W. daļēji apšauba pirmā jautājuma pieņemamību, apgalvojot, ka jautājumam par to, vai tīkkoka atzarošana un nomizošana rada šādu preču izcelsmes maiņu, nav nozīmes, jo atbilstoši Landgericht Hamburg (Hamburgas apgabaltiesa) konstatējumiem, kuri iesniedzējtiesai ir saistoši, pamatlietā šīs preces netika importētas Vācijā, jo importētas tika tikai tīkkoka četrskaldņu brusas un sazāģēti tīkkoka kokmateriāli.

43

Šajā ziņā jāatgādina, ka LESD 267. pantā iedibinātās sadarbības starp Tiesu un valsts tiesām ietvaros tikai valsts tiesai, kas izskata lietu un kas ir atbildīga par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpatnības, jānovērtē gan tas, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir nepieciešams tās nolēmuma pieņemšanai, gan Tiesai uzdoto jautājumu nozīmīgums. Tāpēc Tiesai principā jāsniedz nolēmums, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju (spriedums, 2023. gada 9. marts, Sogefinancement, C‑50/22, EU:C:2023:177, 16. punkts un tajā minētā judikatūra).

44

No tā izriet, ka uz jautājumiem par Savienības tiesībām attiecas nozīmīguma prezumpcija. Atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu prejudiciālo jautājumu Tiesa var tikai tad, ja ir acīmredzams, ka Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas apstākļiem vai tās priekšmetu, ja problēmai ir hipotētisks raksturs vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesību apstākļi, kas vajadzīgi, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, 2023. gada 9. marts, Sogefinancement, C‑50/22, EU:C:2023:177, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

45

Tomēr šajā gadījumā tas tā nav.

46

Taču no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem acīmredzami neizriet, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nebūtu nekādas saiknes ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai priekšmetu. Turklāt jākonstatē, pirmkārt, ka pirmais jautājumus nav hipotētisks un, otrkārt, ka Tiesas rīcībā ir nepieciešamie faktiskie un tiesiskie apstākļi, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz minēto jautājumu.

47

Tādējādi ir jālemj par Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta, ko lasa kopā ar Kopienas Muitas kodeksa 24. pantu, interpretāciju, ņemot vērā pirmajā jautājumā uzskaitītos trīs apstrādes veidus.

Par lietas būtību

48

No Kopienas Muitas kodeksa 24. panta izriet – ja preču ražošanā iesaistītas divas vai vairākas valstis, noteicošais kritērijs, lai konstatētu šo preču izcelsmi, ir šīs preces pēdējā būtiskā pārstrāde vai apstrāde (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 20. maijs, Renesola UK, C‑209/20, EU:C:2021:400, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

49

Turklāt, preču izcelsmes noteikšanas pamatā jābūt objektīvam un faktiskam nodalījumam starp pamatproduktu un pārstrādāto produktu, galvenokārt ņemot vērā katra attiecīgā produkta specifiskās materiālās īpašības (spriedums, 2010. gada 11. februāris, Hoesch Metals and Alloys, C‑373/08, EU:C:2010:68, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

50

Tiesa jau ir nospriedusi, ka jēdziens “pēdējā būtiskā pārstrāde vai apstrāde” Kopienas Muitas kodeksa 24. panta izpratnē jāsaprot tādējādi, ka ar to tiek norādīts uz ražošanas procesa stadiju, kurā konkretizēts šo preču galīgais izmantojums, kā arī piešķirtas to raksturīgās īpašības un konkrētais sastāvs, kas iepriekš tām nepiemita un kam vēlāk nav paredzēts veikt ievērojamas kvalitatīvas izmaiņas (spriedums, 2021. gada 20. maijs, Renesola UK, C‑209/20, EU:C:2021:400, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

51

Darbības, kas ietekmē produkta noformējumu saistībā ar tā lietošanu, bet kas kvalitatīvajā ziņā būtiski neietekmē tā īpašības, nevar būt pamats šī produkta izcelsmes noteikšanai (spriedums, 2010. gada 11. februāris, Hoesch Metals and Alloys, C‑373/08, EU:C:2010:68, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

52

Tādējādi preces pārstrādes darbības, kuru iznākumā netiek būtiski mainītas tās raksturīgās īpašības un sastāvs, jo ar tām tikai veikta sadalīšana un mainīts tās noformējums, nav pietiekami izteikta izmaiņa kvalitatīvā ziņā, lai varētu uzskatīt, ka tās iznākumā izgatavota jauna prece vai tā ir svarīga minētās preces ražošanas stadija (spriedums, 2010. gada 11. februāris, Hoesch Metals and Alloys, C‑373/08, EU:C:2010:68, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

53

Šādos apstākļos attiecībā uz pirmo apstrādes veidu, proti, minētā tīkkoka atzarošanu un nomizošanu, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem neizriet, ka šīs apstrādes rezultātā būtu konkretizēts šo baļķu galīgais izmantojums, kā arī piešķirtas to raksturīgās īpašības un konkrētais sastāvs, kas tiem iepriekš nebija, un ka tiem vēlāk nebūtu jāveic būtiskas kvalitatīvas izmaiņas. Gluži pretēji, šķiet, ka šāda apstrāde – bet iesniedzējtiesai tas ir jāpārbauda – ir vienkārša apstrāde, kas ietekmē tikai koka noformējumu. Kā atgādināts šī sprieduma 52. punktā, šāda darbība nevar tikt uzskatīta par tādu, kas izraisījusi jaunas preces ražošanu, vai par tādu, kas veido būtisku attiecīgo preču ražošanas stadiju, un līdz ar to par tādu, kas nosaka to izcelsmi.

54

Attiecībā uz otro apstrādes veidu, proti, minētā tīkkoka, kas iepriekš atzarots un nomizots, sazāģēšanu četrskaldņu brusās, proti, tā sagriešanu taisnstūra paralēlskaldnēs, šajā gadījumā arī nešķiet, ka šo apstrādes darbību dēļ būtu konkretizēts šo baļķu galīgais izmantojums, kā arī piešķirtas raksturīgās īpašības un konkrētais sastāvs, kas tiem iepriekš nebija un ka tiem vēlāk nebūtu jāveic būtiskas kvalitatīvas izmaiņas šī sprieduma 50. punktā minētās judikatūras izpratnē. Gluži pretēji, kā norādījuši paši S.Z. un W., otrais apstrādes veids ir obligāts starpposms sazāģētu kokmateriālu ražošanai. Tātad šo otro apstrādes veidu nevar uzskatīt par tādu, kas nosaka minētā tīkkoka izcelsmi.

55

Tomēr S.Z. un W. apgalvo, ka no 2009. gada 10. decembra sprieduma HEKO Industrieerzeugnisse (C‑260/08, EU:C:2009:768), kā arī no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV 2015, L 343, 1. lpp.), 22‑03. pielikuma izriet, ka principā ir jākonstatē izcelsmes maiņa, ja neapstrādāta koka apstrāde vai pārstrāde izraisa būtisku koka vērtības pieaugumu, kas parasti ir pieļaujama, ja tā pārsniedz 30 %. Šajā gadījumā S.Z. un W. uzskata, ka attiecīgo tīkkoka baļķu vērtība pēc to sazāģēšanas četrskaldņu brusās esot palielinājusies par vairāk nekā 30 %. Katrā ziņā, pat ja šo baļķu vērtība nebūtu palielinājusies par 30 %, jo to sazāģēšanai nepieciešams īpašs zāģēšanas aprīkojums un to var veikt tikai speciāli šim nolūkam apmācīti profesionāļi, būtu jāuzskata, ka šāda veida apstrāde nosaka minēto baļķu izcelsmi.

56

Šajā ziņā, pirmkārt, runājot par vērtību, kādu attiecīgo baļķu sazāģēšana tiem esot piešķīrusi, jānorāda, ka Tiesa attiecībā uz jautājumu par to, vai dažādu elementu montēšanas darbība uzskatāma par būtisku pārstrādi vai apstrādi, jau ir skaidri nospriedusi, ka pastāv situācijas, kurās pārbaude, pamatojoties uz tehniska rakstura kritērijiem, lai noteiktu preces izcelsmi, var nebūt izšķiroša, un šādos gadījumos kā pakārtots kritērijs jāņem vērā citi skaidri un objektīvi rādītāji, piemēram, pievienotās vērtības kritērijs, kas attiecībā uz precēm, kurām ir komplekss sastāvs, ļauj noteikt, kas tiek saprasts ar būtisku pārstrādi, kura norāda uz to izcelsmi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 10. decembris, HEKO Industrieerzeugnisse, C‑260/08, EU:C:2009:768, 30. un 31. punkts).

57

Tomēr pamatlietā aplūkotā darbība nav dažādu sastāvdaļu montāžas darbība, kas ietver liela skaita detaļu samontēšanu, lai veidotu jaunu saskanīgu kopumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1989. gada 13. decembris, Brother International, C‑26/88, EU:C:1989:637, 13. punkts), bet gan pamatprodukta sadalīšanu.

58

Tāpēc jāuzskata, ka šajā gadījumā pievienotās vērtības pakārtotais kritērijs, kas izriet no šī sprieduma 56. punktā minētās judikatūras, nav piemērojams.

59

Otrkārt, runājot par norādēm attiecībā uz precēm, kas ietilpst HS nodaļā 44, kura minēta Deleģētās regulas 2015/2446 22‑03 pielikuma II daļā ietvertajā tabulā, uz kurām balstās S.Z. un W., jānorāda, ka šī deleģētā regula nav piemērojama ratione temporis. Proti, tā ir piemērojama no 2016. gada 1. maija, taču pamatlietā aplūkotais imports veikts no 2009. līdz 2011. gadam. Tomēr šīs norādes ir identiskas tām, kas Regulas Nr. 2454/93 13.a pielikumā iekļautas ar Regulu Nr. 1063/2010, kura ir piemērojama no 2011. gada 1. janvāra, un tātad attiecībā uz importu, kas veikts, sākot no šī datuma.

60

Ņemot to vērā, pietiek norādīt, ka šajā pēdējā minētajā pielikumā paredzēti tikai noteikumi par preču preferenciālo izcelsmi, nevis noteikumi par preču nepreferenciālo izcelsmi, par ko ir runa šajā gadījumā.

61

Visbeidzot, attiecībā uz S.Z. un W. norādīto apstākli, ka tīkkoka četrskaldņu brusu izgatavošanai vajadzīgs īpašs zāģēšanas aprīkojums un to var veikt tikai speciāli apmācīti profesionāļi, jānorāda, ka no paša Kopienas Muitas kodeksa 24. panta formulējuma izriet, ka apstrādes veikšana šim nolūkam aprīkotā uzņēmumā nav pietiekama, lai tai piešķirtu būtisku raksturu šī panta izpratnē.

62

Šādos apstākļos jāuzskata, ka minēto tīkkoka baļķu sazāģēšana četrskaldņu brusās nav šo preču izcelsmi noteicoša pārstrāde vai apstrāde.

63

Attiecībā uz trešo apstrādes veidu, proti, tīkkoka baļķu sazāģēšanu kokmateriālos, šķiet, ka pretēji tam, ko apgalvo ģenerālprokurors, šī sazāģēšana nav vienkārša sadalīšanas darbība, jo tā sastāv no vairākiem posmiem, jo šie baļķi vispirms ir jāatzaro, jānomizo un jāsazāģē četrskaldņu brusās, pirms tie tiek sagriezti dēļos.

64

Turklāt preces, kas rodas šāda veida apstrādes rezultātā, atrodas tādu preču ražošanas procesa vēlākā stadijā, kuras, kā tas ir šajā gadījumā, ir paredzētas kuģu būvei. Pārstrādi sazāģētos kokmateriālos faktiski var uzskatīt par ražošanas procesa stadiju, kurā tiek konkretizēts preču galīgais izmantojums, kā arī piešķirtas raksturīgās īpašības un konkrētais sastāvs, kas iepriekš tām nepiemita un kam vēlāk nav paredzēts veikt ievērojamas kvalitatīvas izmaiņas šī sprieduma 50. punktā minētās judikatūras izpratnē.

65

Šo konstatējumu apstiprina fakts, ka tīkkoka baļķi un tīkkoka četrskaldņu brusas klasificētas KN pozīcijā 4403 kā neapstrādāts koks, taču sazāģēti tīkkoka kokmateriāli klasificēti vēlākā apstrādes stadijā, proti, KN pozīcijā 4407.

66

No judikatūras izriet, ka preces tarifu pozīcijas maiņa, kuras pamatā ir ar preces pārstrādi saistīta darbība, uzskatāma par norādi par šīs pārstrādes vai apstrādes būtisko raksturu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 21. septembris, Stappert Deutschland, C‑210/22, EU:C:2023:693, 58. punkts un tajā minētā judikatūra).

67

Tāpēc trešo apstrādes veidu, kas ietver minēto tīkkoka baļķu pārstrādi sazāģētos kokmateriālos, var uzskatīt par apstrādi, kas baļķiem piešķir Taivānas izcelsmi, piemērojot Kopienas Muitas kodeksa 24. pantu.

68

Ņemot vērā šos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts, lasot to kopsakarā ar Kopienas Muitas kodeksa 24. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka:

–

tīkkoka baļķu atzarošana, nomizošana vai sazāģēšana četrskaldņu brusās nav pārstrāde vai apstrāde, kas nosaka šādu darbību rezultātā iegūto preču izcelsmi;

–

tīkkoka baļķu pārstrāde zāģētos kokmateriālos ir pārstrāde vai apstrāde, kas nosaka šādas darbības rezultātā iegūtās preces izcelsmi.

Par otro jautājumu

69

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā ietvertais jēdziens “eksportētas no Birmas/Mjanmas” jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma attiecas tikai uz precēm, kas Savienībā no Birmas/Mjanmas importētas tieši.

70

Šajā ziņā atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedums, 2024. gada 14. maijs, Stachev, C‑15/24 PPU, EU:C:2024:399, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).

71

Pirmkārt, attiecībā uz Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta formulējumu jēdziens “eksportētas no Birmas/Mjanmas” – tā kā nav papildu precizējumu – var ietvert gan no šīs valsts tieši, gan netieši importētas preces.

72

To paturot prātā, otrkārt, attiecībā uz kontekstu, kādā iekļaujas Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts, jāatgādina, ka šajā tiesību normā ir ietverti divi importa aizliegumi no Birmas/Mjanmas, proti, pirmām kārtām, šajā 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā ietvertais aizliegums importēt šīs valsts izcelsmes preces un, otrām kārtām, minētā 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā ietvertais aizliegums importēt no minētās valsts eksportētās preces.

73

Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkta mērķis konkrēti bija nodrošināt, lai “Birmas/Mjanmas izcelsmes” preces ietilptu šīs regulas piemērošanas jomā, pat ja tās Savienībā importētas nevis tieši no Birmas/Mjanmas, bet gan caur trešajām valstīm. Taču šī tiesību norma būtu lieka, ja šīs regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu interpretētu tādējādi, ka visas preces, kas kādā brīdī atradās Birmā/Mjanmā, proti, ka pat preces, kuru izcelsme ir Birmā/Mjanmā un preces kuru izcelsme vairs nav Birmā/Mjanmā, to būtiskās pārstrādes vai apstrādes trešā valstī dēļ ietilptu pēdējās minētās tiesību normas piemērošanas jomā.

74

Treškārt, no Regulas Nr. 194/2008 6. apsvēruma izriet, ka tās mērķis, ņemot vērā smagos un atkārtotos cilvēktiesību pārkāpumus, kuri ar Birmas/Mjanmas militāro režīmu pastrādāti ilgtermiņā, ir ar ierobežojošo pasākumu, kuri veikti pret šo valsti, atjaunošanu un stiprināšanu, sniegt ieguldījumu pamattiesību ievērošanas veicināšanā un tādējādi aizsargāt sabiedrības ētikas principus. Turklāt no šīs regulas 7. apsvēruma izriet, ka minētajā regulā paredzēto jauno ierobežojošo pasākumu mērķis bija pievērsties nozarēm, kas veido ienākumu avotus šim militārajam režīmam, piemēram, kokam un koka izstrādājumiem. No šiem Regulas Nr. 194/2008 mērķiem neizriet, ka Savienības likumdevēja nodoms, pieņemot šo regulu, kas bija vērsta pret Birmu/Mjanmu, būtu minētās regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto importa aizliegumu attiecināt uz visām tām precēm no trešajām valstīm, kuras ražotas no precēm, kas nākušas no Birmas/Mjanmas.

75

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā ietvertais jēdziens “eksportētas no Birmas/Mjanmas” jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma attiecas tikai uz precēm, kas Savienībā no Birmas/Mjanmas importētas tieši.

Par trešo jautājumu

76

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts jāinterpretē tādējādi, ka tad, kad dalībvalstu muitas iestādes pārbauda, vai šī tiesību norma ir pārkāpta, tām ir saistoši trešās valsts izdoti izcelsmes sertifikāti, kuros norādīts, ka attiecīgajām precēm ir šīs valsts izcelsme.

77

Šajā ziņā jānorāda, ka Regulā Nr. 194/2008 nav paredzēts pienākums iesniegt dokumentu, lai pamatotu šajā regulā minēto preču izcelsmi. Tās 2. panta 3. punktā ir tikai noteikts, ka preču izcelsme jānosaka saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas Muitas kodeksa noteikumiem.

78

Kā tas izriet no Kopienas Muitas kodeksa 26. panta, kaut arī Savienības tiesiskajā regulējumā paredzēts, ka preču izcelsme jāpamato ar iesniegtu dokumentu, šī dokumenta iesniegšana nav šķērslis tam, ka nopietnu šaubu gadījumā muitas iestādes var prasīt papildu pamatojumus, lai nodrošinātu, ka norādītā izcelsme patiešām atbilst normām, kādas šajā jomā ir noteiktas Savienības tiesiskajā regulējumā. Šajā ziņā Tiesa jau ir atzinusi, ka pēcmuitošanas pārbaudes mērķis ir pārbaudīt izcelsmes sertifikātā norādītās izcelsmes patiesumu (spriedums, 2016. gada 30. jūnijs, Selena România, C‑416/15, EU:C:2016:501, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

79

No tā izriet, ka fakts, ka precēm ir pievienoti izcelsmes sertifikāti, nav apstāklis, kas var būt šķērslis veicamo maksājumu iekasēšanai par šo preču importu, ja pēc importa sertifikāti ir izrādījušies neprecīzi (spriedums, 2016. gada 30. jūnijs, Selena România, C‑416/15, EU:C:2016:501, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

80

No šīs judikatūras par Kopienas Muitas kodeksa 26. pantu izriet, ka, pat ja pastāv pienākums iesniegt tādu dokumentu kā izcelsmes sertifikāts, lai pierādītu attiecīgo preču izcelsmi, šis dokuments muitas iestādēm nav saistošs. Tas tā ir vēl jo vairāk, ja šāda pienākuma nav.

81

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz trešo jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts jāinterpretē tādējādi, ka tad, kad dalībvalstu muitas iestādes pārbauda, vai šī tiesību norma ir pārkāpta, tām nav saistoši trešās valsts izdoti izcelsmes sertifikāti, kuros norādīts, ka attiecīgajām precēm ir šīs valsts izcelsme.

Par tiesāšanās izdevumiem

82

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 194/2008 (2008. gada 25. februāris), ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu un atceļ Regulu (EK) Nr. 817/2006, 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts, skatot to kopā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 24. pantu,

–

tīkkoka baļķu atzarošana, nomizošana vai sazāģēšana četrskaldņu brusās nav pārstrāde vai apstrāde, kas nosaka šādu darbību rezultātā iegūto preču izcelsmi;

–

tīkkoka baļķu pārstrāde zāģētos kokmateriālos ir pārstrāde vai apstrāde, kas nosaka šādas darbības rezultātā iegūtās preces izcelsmi.

2)

Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta jēdziens “eksportētas no Birmas/Mjanmas”

3)

Regulas Nr. 194/2008 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts