|
23.4.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 105/1 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 414/2007
(2007. gada 13. marts)
par upju informācijas pakalpojumu (RIS) plānošanas, īstenošanas un sniegšanas tehniskajām vadlīnijām, kas minētas 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (1), un jo īpaši tās 5. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Direktīvas 2005/44/EK 1. pantu upju informācijas pakalpojumus (RIS) izstrādā un īsteno saskaņotā, savstarpēji izmantojamā un atklātā veidā. |
|
(2) |
Saskaņā ar Direktīvas 2005/44/EK 5. pantu tiek noteiktas tehniskās vadlīnijas upju informācijas pakalpojumu (RIS) plānošanai, īstenošanai un sniegšanai, turpmāk tekstā – RIS vadlīnijas. |
|
(3) |
RIS vadlīnijas ir balstītas uz direktīvas II pielikumā izklāstītajiem tehniskajiem principiem. |
|
(4) |
Saskaņā ar Direktīvas 2005/44/EK 1. panta 2. punktu RIS vadlīnijās tiek pienācīgi ņemts vērā attiecīgo starptautisko organizāciju, piemēram, PIANC, CCNR un ANO/EEK, veikto darbu. Tiek nodrošināta nepārtrauktība ar citu transporta veidu satiksmes pārvaldības pakalpojumiem, īpaši jūras kuģu satiksmes pārvaldības un informācijas pakalpojumiem. |
|
(5) |
Lai nodrošinātu savstarpēju izpratni par RIS plānošanu, īstenošanu un sniegšanu, turpmākajā standartizācijas darbā un lietojuma koncepcijā izmanto šajās vadlīnijās noteiktos terminus un definīcijas. |
|
(6) |
Šajās vadlīnijās noteikto RIS arhitektūru izmanto pakalpojumu, sistēmu un lietojumprogrammu izstrādē. |
|
(7) |
Plānojot RIS, jāseko šajās RIS vadlīnijās aprakstītajai sistemātiskajai procedūrai. |
|
(8) |
Vadlīnijas, uz ko attiecas šī regula, atbilst šābrīža tehnikas sasniegumiem. Direktīvas 2005/44/EK piemērošanā gūtā pieredze, kā arī paredzamā tehnikas attīstība var radīt vajadzību pēc grozījumiem, ko izdara atbilstīgi Direktīvas 2005/44/EK 5. panta 2. punktam. |
|
(9) |
RIS vadlīniju projektu ir izskatījusi saskaņā ar Direktīvas 2005/44/EK 11. pantu izveidotā komiteja. |
|
(10) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas 2005/44/EK 11. pantā minētā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šajā regulā ir formulētas vadlīnijas upju informācijas pakalpojumu (RIS) plānošanai, īstenošanai un sniegšanai. Tās ir izklāstītas šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 13. marts
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja vietnieks
Jacques BARROT
PIELIKUMS
RIS vadlīnijas
SATURS
|
1. |
Ievads | 6 |
|
2. |
Definīcijas | 7 |
|
2.1. |
Upju informācijas pakalpojumi (RIS) | 7 |
|
2.2. |
RIS sistēma | 7 |
|
2.3. |
RIS apgabals | 8 |
|
2.4. |
RIS centrs | 8 |
|
2.5. |
Iekšzemes VTS | 8 |
|
2.6. |
VTS apgabals | 8 |
|
2.7. |
VTS centrs | 9 |
|
2.8. |
Kompetentā iestāde | 9 |
|
2.9. |
RIS iestāde | 9 |
|
2.10. |
RIS lietotāji | 9 |
|
2.11. |
RIS informācijas līmeņi | 9 |
|
2.12. |
Kuģošanas līdzekļu lokalizācija un līdzsekošana | 9 |
|
3. |
Iesaistītie kuģi | 10 |
|
4. |
RIS Arhitektūra | 10 |
|
4.1. |
Vispārīga informācija | 10 |
|
4.2. |
RIS ieinteresētās personas | 11 |
|
4.2.1. |
Politikas veidotāji | 11 |
|
4.2.2. |
Reģionālie vadītāji | 11 |
|
4.2.3. |
Sistēmu inženieri | 11 |
|
4.2.4. |
Pakalpojumu nodrošinātāji | 12 |
|
4.2.5. |
RIS lietotāji | 12 |
|
4.3. |
RIS mērķi | 12 |
|
4.4. |
RIS uzdevumi | 12 |
|
4.5. |
Upju informācijas pakalpojumi | 15 |
|
4.6. |
RIS funkcijas un informācijas nepieciešamība | 16 |
|
4.7. |
RIS lietojums | 20 |
|
4.8. |
RIS sistēmas | 20 |
|
5. |
Ieteikumi individuālajiem pakalpojumiem | 21 |
|
5.1. |
Kuģuceļu informācijas pakalpojumi (FIS) | 21 |
|
5.1.1. |
Vispārīga informācija | 21 |
|
5.1.2. |
Radiotelefonijas pakalpojums iekšzemes ūdensceļos | 21 |
|
5.1.3. |
Interneta pakalpojumi | 22 |
|
5.1.4. |
Elektroniskās navigācijas kartes pakalpojums (iekšzemes ECDIS) | 23 |
|
5.2. |
Satiksmes informācijas pakalpojums | 23 |
|
5.2.1. |
Vispārīga informācija | 23 |
|
5.2.2. |
Taktiskā satiksmes informācija (TTI) | 23 |
|
5.2.3. |
Stratēģiskā satiksmes informācija (STI) | 24 |
|
5.3. |
Satiksmes pārvaldība | 25 |
|
5.3.1. |
Vietējā satiksmes pārvaldība (kuģu satiksmes dienesti – VTS) | 25 |
|
5.3.2. |
Navigācijas atbalsts | 26 |
|
5.3.3. |
Slūžu un tiltu pārvaldība | 26 |
|
5.4. |
Katastrofu seku novēršana | 26 |
|
5.5. |
Informācija transporta loģistikai | 27 |
|
5.6. |
Informācija likuma piemērošanai | 28 |
|
6. |
RIS PLĀNOŠANA | 28 |
|
6.1. |
Vispārīga informācija | 28 |
|
6.2. |
Saistības | 28 |
|
6.3. |
Atbildība | 29 |
|
6.4. |
Plānošanas process | 29 |
|
6.5. |
Apmācības | 30 |
|
7. |
RIS Pakāpeniska attīstība | 30 |
|
8. |
RIS Standartizācijas procedūras | 32 |
| Papildinājums “4.4. nodaļā aprakstītā informācijas apstrādes apļa piemērs” | 34 |
SAĪSINĀJUMI
|
ADNR |
Accord Européen relative au transport international des marchandises dangereuses par voie de navigation intérieur du Rhin |
|
AIS |
Automātiskā identifikācijas sistēma (uztvērējraidītājs) |
|
ARGO |
Attīstītā upju navigācija |
|
AVV |
Adviesdienst Verkeer en Vervoer (Nīderlande) |
|
BICS |
Binnenvaart informatie en communicatie systeem (elektroniskā pārraides sistēma) |
|
CAS |
Atbalsts katastrofu seku novēršanā |
|
CCNR |
Reinas kuģniecības centrālā komisija |
|
CCTV |
Slēgtā tīkla televīzija |
|
CEVNI |
Code Europeen de Voies de la Navigation Intérieure (Eiropas iekšējo ūdensceļu kodi), ANO/EEK redakcija |
|
COMPRIS |
Konsorcija līgums par upju informācijas pakalpojumu operatīvās pārvaldības platformu (ES pētniecības un attīstības projekts, 2003 – 2005) |
|
D4D |
Donavas upes datu bāze |
|
DGPS |
Diferenciālā globālā pozicionēšanas sistēma |
|
ECDIS |
Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma |
|
EEK |
ANO Eiropas Ekonomikas komisija |
|
EDI |
Elektroniska datu apmaiņa |
|
EDIFACT |
Elektroniska datu apmaiņa administrācijai, tirdzniecībai un transportam (ANO/EEK standarts) |
|
ENC |
Elektroniskā navigācijas karte |
|
ETA |
Paredzamais ierašanās laiks |
|
ETD |
Paredzamais atiešanas laiks |
|
ETSI |
Eiropas Tehnisko Standartu institūts |
|
FI |
Kuģuceļu informācija |
|
FIS |
Kuģuceļu informācijas pakalpojums |
|
GLONASS |
Krievijas globālā satelītu navigācijas sistēma |
|
GNSS |
Globālā satelītu navigācijas sistēma |
|
GSM |
Globālā mobilo sakaru sistēma |
|
HF |
Īsviļņi (Dekametru viļņi) |
|
HS kods |
Pasaules Muitas organizācijas preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma |
|
IALA |
Starptautiskā jūras navigācijas līdzekļu un bāku asociācija |
|
IEC |
Starptautiskā elektrotehnikas komisija |
|
IHO |
Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija |
|
IMDG kods |
Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss |
|
IMO |
Starptautiskā jūras organizācija |
|
INDRIS |
Upju informācijas pakalpojumu iekšējās navigācijas paraugs (ES pētniecības un attīstības projekts, 1998 – 2000) |
|
ISO |
Starptautiskā standartizācijas organizācija |
|
IT |
Informācijas tehnoloģija |
|
ITU |
Starptautiskā telekomunikāciju apvienība |
|
LAN |
Lokālais tīkls |
|
LBM |
Slūžu un tiltu pārvaldība |
|
OFS |
Kuģa oficiālais numurs |
|
PIANC |
Starptautiskā navigācijas asociācija |
|
PTM |
Ostas un termināla pārvaldība |
|
RIS |
Upju informācijas pakalpojumi |
|
RTA |
Pieprasītais ierašanās laiks |
|
SAR |
Meklēšana un glābšana |
|
SIGNI |
Zīmes un signāli iekšzemes ūdensceļos, ANO/EEK redakcija |
|
SMS |
Īsziņu pakalpojums |
|
SOLAS |
Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras |
|
SOTDMA AIS |
Pašorganizētās laikdales daudzkāršās piekļuves AIS |
|
STI |
Stratēģiskā informācija par satiksmi (attēls) |
|
TCP/IP |
Pārraides vadības protokols/interneta protokols |
|
TI |
Informācija par satiksmi |
|
TTI |
Taktiskā informācija par satiksmi (attēls) |
|
UMTS |
Universālā mobilo telekomunikāciju sistēma |
|
UTC |
Koordinētais universālais laiks |
|
VDL |
VHF datu posms |
|
VHF |
Ultraīsviļņi (Metru viļņi) |
|
VTC |
Kuģu satiksmes centrs |
|
VTMIS |
Kuģu satiksmes pārvaldība un informācijas pakalpojumi (jūras navigācijā) |
|
VTS |
Kuģu satiksmes dienesti |
|
WAP |
Bezvadu lietojumu protokols |
|
WCO |
Pasaules muitas organizācija |
|
WI–FI |
IEEE 802.11 bezvadu tīkla standarts |
|
ZKR/CCNR |
Reinas kuģniecības centrālā komisija |
ATTĒLI
|
2.3. attēls |
“Saistība starp RIS apgabalu un VTS apgabalu” |
|
4.1. attēls |
“RIS attīstība un pārmodelēšana” |
|
4.4.a. attēls |
“Jomas, pienākumi un pārvaldības uzdevumi iekšzemes pārvadājumos” |
|
4.4.c. attēls |
“Informācijas apstrādes apļa elementi” |
|
4.4.d. attēls |
“Informācijas apstrādes aplis” |
TABULAS
|
4.4.b. tabula |
“RIS pakalpojumu veidošana” |
|
4.5. tabula |
“Upju informācijas pakalpojumi” |
|
4.6. tabula |
“Upju informācijas pakalpojumu funkcionālais iedalījums” |
|
4.8. tabula |
“Saistība starp pakalpojumiem un sistēmām” |
|
5.2.3. tabula |
“Kuģa ziņojuma datu kopums” |
|
6.4. tabula |
“RIS plānošanas process” |
|
7. tabula |
“Dažādu RIS daļu iespējamā pakāpeniskā attīstība” |
1. IEVADS
|
1) |
RIS vadlīnijās ir aprakstīti upju informācijas pakalpojumu un ar tiem saistīto sistēmu plānošanas, īstenošanas un sniegšanas principi un vispārējās prasības. |
|
2) |
Tās vienādi piemēro kravas kuģu, pasažieru kuģu un izpriecceļojumu kuģu satiksmei. |
|
3) |
Tās jāizmanto, piemēram, saistībā ar šādiem starptautiskiem noteikumiem, ieteikumiem un vadlīnijām:
|
|
4) |
Daudzi upju informācijas pakalpojumu standartizācijas priekšlikumi un koncepcijas ir izstrādāti Eiropas Savienības pētniecības un attīstības projekta INDRIS ietvaros (2). Tie ir:
|
|
5) |
Iekšzemes ECDIS koncepcija ir izstrādāta, Vācijas ARGO projekta ietvaros (3) sadarbībā ar INDRIS. |
|
6) |
RIS arhitektūras koncepcija ir izstrādāta 5. pētniecības un tehnoloģiskās attīstības ES pamatprogrammas ietvaros VTMIS (jūras navigācijas) un RIS jomas tematiskā tīkla WATERMAN (4) darbības rezultātā. Izmantojot šos sasniegumus, RIS arhitektūra tika vispusīga un sīki izstrādāta Eiropas Savienības 2003. gada pētniecības un attīstības projekta COMPRIS (5) ietvaros. |
|
7) |
Ja šajā dokumentā ir minēta atsauce uz iekšzemes ECDIS (un elektroniskajām navigācijas kartēm), iekšzemes AIS (vai kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmām kopumā), kuģu elektroniskiem ziņojumiem un paziņojumiem kapteiņiem, jāņem vērā RIS direktīvā noteiktās tehniskās specifikācijas. |
2. DEFINĪCIJAS
Šajās RIS vadlīnijās saistībā ar upju informācijas pakalpojumiem izmantoti šādi termini (skat. arī dažas konkrētas definīcijas 4. un 5. nodaļā).
2.1. Upju informācijas pakalpojumi (RIS)
Upju informācijas pakalpojumi ir saskaņotie informācijas pakalpojumi, kuru mērķis ir atbalstīt satiksmes un transporta pārvaldību iekšzemes navigācijā, tostarp, ja vien tas ir tehniski iespējams, sasaisti ar citiem transporta veidiem. RIS mērķis ir veicināt drošu un efektīvu transporta procesu un pilnībā izmantot iekšzemes ūdensceļus. Daudzi RIS jau ir ieviesti darbībā.
Paskaidrojumi.
|
1) |
RIS attiecas arī uz saskarpunktiem ar citiem transporta veidiem – jūras transportu, autotransportu un dzelzceļa transportu. |
|
2) |
RIS kontekstā upes ietver visus iekšzemes ūdensceļus un ostas RIS direktīvas 2. panta 1. punkta izpratnē. |
|
3) |
RIS ir arī vispārīgs apzīmējums visiem individuālajiem informācijas pakalpojumiem, kas veicina iekšzemes navigācijas saskaņotu darbību. |
|
4) |
Ar RIS palīdzību tiek apkopota, apstrādāta, novērtēta un izplatīta informācija par kuģuceļu, satiksmi un transportu. |
|
5) |
RIS neattiecas uz starptautiskas tirdzniecības darbībām starp iesaistītajiem uzņēmumiem, tomēr RIS var tikt saistīti ar tirdzniecības darbībām. |
2.2. RIS sistēma
RIS vajadzībām modernās upju informācijas sistēmas sastāv no vienas vai vairākām saskaņotām IT sistēmām. IT sistēma (informācijas tehnoloģiju sistēma) ir cilvēkresursu, datortehnikas, programmatūras, komunikācijas līdzekļu un noteikumu kopums informācijas apstrādes uzdevuma veikšanai.
2.3. RIS apgabals
RIS apgabals ir oficiāli noteikts apgabals, kurā tiek izmantoti RIS. RIS apgabals var ietvert ūdensceļus ģeogrāfiskā upes baseinā vienas vai vairāku valstu teritorijās (piem., ja ūdensceļš veido robežu starp divām valstīm) (2.3. attēls).
2.3. att.
Saistība starp RIS apgabalu un VTS apgabalu
VTS apgabals ar VTS centru
RIS apgabals ar RIS centru
2.4. RIS centrs
RIS centrs ir vieta, kur operatori sniedz pakalpojumus. RIS var pastāvēt arī bez RIS centra (piem., interneta pakalpojumi, bojas). Kuģa un krasta abpusējas sadarbības gadījumā (piem., VHF pakalpojumiem) ir vajadzīgi viens vai vairāki RIS centri. Ja RIS apgabalā atrodas VTS centrs vai slūžas, tos var izmantot arī kā RIS centrus. Ieteicams visus vienā RIS apgabalā sniegtos pakalpojumus koncentrēt vienā RIS centrā.
2.5. Iekšzemes VTS
Iekšzemes kuģu satiksmes dienests ir kompetentās iestādes izveidots dienests, kura darbības mērķis ir uzlabot kuģu satiksmes drošību un efektivitāti un aizsargāt vidi. Šim dienestam būtu jāspēj ietekmēt satiksmi un reaģēt uz VTS apgabalā radušos satiksmes situāciju.
VTS darbībā jābūt iekļautiem vismaz informācijas pakalpojumiem; tie var sniegt arī citus pakalpojumus – piemēram, navigācijas atbalsta vai satiksmes organizēšanas pakalpojumu, vai arī abus, – ar šādiem noteikumiem.
|
— |
Informācijas pakalpojums nodrošina to, lai savlaicīgi būtu pieejama svarīga informācija navigācijas lēmumu pieņemšanai uz klāja. |
|
— |
Navigācijas atbalsta pakalpojums palīdz pieņemt navigācijas lēmumus uz klāja un novērot to sekas. Navigācijas atbalsts ir īpaši svarīgs apgrūtinātas redzamības vai nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu gadījumos, kā arī tad, ja defekti vai nepilnības ietekmē radara, stūres mehānisma vai dzinēju darbību. Navigācijas atbalstu īsteno paredzētajā formā – izmantojot GNSS/Galileo tehnoloģijas, sniedz informāciju par atrašanās vietu pēc satiksmes dalībnieka pieprasījuma vai īpašos apstākļos, kā arī ja to pieprasa VTS operators. |
|
— |
Satiksmes organizēšanas pakalpojuma mērķis ir novērst bīstamu kuģu satiksmes situāciju rašanos, vadot satiksmes kustību un nodrošinot drošu un efektīvu kuģu satiksmes kustību VTS apgabalā. (4.5. un 5.3.1. nodaļa). |
Iekšzemes VTS, ja tie pastāv, ietilpst upju informācijas pakalpojumos (2.3. attēls). RIS ietvaros iekšzemes VTS pieder satiksmes pārvaldības pakalpojumu grupai, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta informācijas pakalpojumiem un satiksmes organizēšanai (4.5. un 5.3.1. nodaļa).
2.6. VTS apgabals
VTS apgabals ir norobežots un oficiāli apstiprināts VTS pakalpojumu apgabals. VTS apgabalu var sadalīt apakšapgabalos vai sektoros.
2.7. VTS centrs
VTS centrs ir centrs, no kura tiek īstenoti VTS. Katram VTS apakšapgabalam var būt savs centrs.
2.8. Kompetentā iestāde
Kompetentā iestāde, kā noteikts RIS direktīvas 8. pantā, ir valdības izraudzīta iestāde, kas ir pilnībā vai daļēji atbildīga par drošību, tostarp par kuģu satiksmes ekoloģisko nekaitīgumu un efektivitāti. Parasti kompetentās iestādes uzdevums ir veikt plānošanu, līdzekļu sadali un RIS uzdevumu piešķiršanu.
2.9. RIS iestāde
RIS iestāde ir atbildīga par RIS pārvaldību, darbību un koordināciju, sadarbību ar iesaistītajiem kuģiem un drošu un efektīvu pakalpojuma sniegšanu.
2.10. RIS lietotāji
Pakalpojumu lietotājus var iedalīt dažādās grupās: kapteiņi, RIS operatori, slūžu/tiltu operatori, ūdensceļu iestādes, terminālu operatori, katastrofu centru operatori, flotes vadītāji, kravas nosūtītāji, nosūtītāji, saņēmēji, kravu brokeri un ekspeditori.
2.11. RIS informācijas līmeņi
Upju informācijas pakalpojumi ir balstīti uz dažādiem informācijas līmeņiem. Kuģuceļu informācijā ietilpst tikai dati par ūdensceļu. Informācijā par satiksmi ietilpst informācija par kuģiem attiecīgajā RIS apgabalā. Informāciju par satiksmi var iedalīt taktiskajā informācijā par satiksmi un stratēģiskajā informācijā par satiksmi. Informāciju par satiksmi pārraida satiksmes attēla formā.
Ir trīs informācijas līmeņi.
|
1) |
Kuģuceļu informācijā (FI) ietilpst ģeogrāfiskā, hidroloģiskā un administratīvā informācija par ūdensceļu (kuģuceļu) RIS apgabalā – to pieprasa RIS lietotāji, lai plānotu, veiktu un kontrolētu reisu. Kuģuceļu informācija ir vienvirziena informācija – no krasta uz kuģi vai no krasta uz biroju (lietotāja biroju). |
|
2) |
Taktiskā informācija par satiksmi (TTI) ir informācija, kas ietekmē kapteiņa vai VTS operatora tūlītējus lēmumus par navigāciju faktiskajā satiksmes situācijā un ģeogrāfiski tuvākajā apkārtnē. Taktiskās satiksmes attēls satur informāciju par atrašanās vietu un īpašu informāciju par visiem radara noteiktiem objektiem, kas norādīti elektroniskajā navigācijas kartē, un papildu ārējo satiksmes informāciju, piemēram, iekšzemes AIS pārraidīto informāciju, ja tā ir pieejama. TTI var sniegt no kuģa klāja vai no krasta, piemēram, no VTS centra. |
|
3) |
Stratēģiskā informācija par satiksmi (STI) ir informācija, kas ietekmē RIS izmantotāju vidēja un ilgtermiņa lēmumus. Stratēģiskās satiksmes attēls palīdz uzlabot lēmumu pieņemšanu drošam un efektīvam reisam. Stratēģiskās satiksmes attēlu izveido RIS centrā un pēc pieprasījuma piegādā lietotājiem. Stratēģiskās satiksmes attēlā ir redzami visi svarīgie kuģošanas līdzekļi RIS apgabalā, to īpašības, krava un atrašanās vieta – dati, kas saglabāti datubāzē un apkopoti tabulā vai elektroniskajā kartē. Stratēģisko informāciju par satiksmi var piegādāt RIS/VTS centrs vai birojs. |
2.12. Kuģošanas līdzekļu lokalizācija un līdzsekošana
Kuģošanas līdzekļu lokalizācija ir funkcija, ar ko saglabā informāciju par kuģa statusu, piemēram, par pašreizējo atrašanās vietu un īpašībām, un – nepieciešamības gadījumā – apvieno to ar informāciju par kravu un sūtījumiem.
Kuģošanas līdzekļu līdzsekošana nozīmē informācijas saņemšanu par kuģa atrašanās vietu un – nepieciešamības gadījumā – arī par kravu, sūtījumiem un iekārtām.
Daļu no šī pakalpojuma var veikt, piemēram, iekšzemes AIS. Pārējo var veikt elektroniskā kuģu ziņojumu sistēma.
3. IESAISTĪTIE KUĢI
|
1) |
Kuģi, kas atrodas RIS apgabalā, saņem obligātos pakalpojumus, un tiem ir ieteicams izmantot pēc iespējas vairāk ar RIS un saistīto pakalpojumu palīdzību sniegtās informācijas. |
|
2) |
Lēmumus par kuģa faktisko navigāciju un manevriem pieņem kapteinis. Nekāda RIS sniegtā informācija nevar aizstāt kapteiņa lēmumu. |
|
3) |
Atkarībā no pieejamās informācijas līmeņa un kompetentās iestādes prasībām kuģus (izņemot izpriecceļojumu kuģus) ieteicams pakāpeniski aprīkot ar šādām iekārtām (skat. 4.8. nodaļu):
|
4. RIS ARHITEKTŪRA
4.1. Vispārīga informācija
Veidojot RIS arhitektūras pamatu, tematiskā tīkla WATERMAN (1. nodaļas 6. punkts) ideja bija plānotos mērķus realizēt lietojuma projekta specifikācijās. RIS arhitektūra jādefinē tā, lai RIS lietojums būtu efektīvs, tālāk paplašināms un savietojams ar citiem RIS lietojumiem vai lietojumiem citu transporta veidu vajadzībām. RIS arhitektūras izstrādes rezultātā jāizveido integrēta RIS lietojumu vide ar uzlabotu lietojuma izpildījumu, lietderību un efektivitāti.
Upju informācijas pakalpojumus var izveidot un pārmodelēt kā norādīts 4.1. attēlā.
4.1. attēls
RIS attistiba un pārmodelēšena
IZVEIDE
Mērķi
DARBĪBA
izpilda:
Politikas veidotāji
definē:
Uzdevumi
vajadzīgi:
Pakalpojumi
Funkcijas
Vajadzīgā informācija Noteikumi
nosaka:
Reģionālie vadītāji
PRASĪBAS
izveido:
Sistēmu inženieri
SISTĒMAS
piegādā:
Lietojumi (reģionālie)
piegādā:
DATI
Pakalpojumu sniedzēji
un piegādā:
veido:
Informācija
Informācija par kuģa ceļu
Atsauksmes
Ieinteresētās personas
Taktiskā informācija par satiksmi
Stratēģiskā informācija par satiksmi
lieto:
Lietotāji
4.2. RIS ieinteresētās personas
RIS veidošanā un darbības nodrošināšanā sadarbosies vairākas ieinteresētās personas. No tām svarīgākās ir šādas.
4.2.1. Politikas veidotāji
Politikas veidotāji vēlas, lai RIS atrisinātu (vai samazinātu) satiksmes un transporta problēmas. Vieni politikas veidotāji ir par ūdensceļu drošību atbildīgās iestādes. Citi politikas veidotāji, piemēram, kuģu īpašnieku organizācijas, vēlas sniegt transporta/loģistikas informācijas pakalpojumus kravas nosūtītājiem un terminālu operatoriem. Katrai politikas veidotāju grupai ir savi mērķi, uzdevumi un idejas par mērķu sasniegšanai vajadzīgajiem pakalpojumiem. Kad ir izvēlēti pakalpojumi, jānosaka funkcijas un vajadzīgā informācija, kā arī to ierobežojumi un mijiedarbība šo pakalpojumu sniegšanā.
4.2.2. Reģionālie vadītāji
Reģionālie vadītāji kontrolē RIS lietojumus, piemēram, kompetentās iestādes ūdensceļu vadītāji, satiksmes kontroles vadītāji, meklēšanas un glābšanas dienestu vadītāji, kuģu īpašnieki un kravas nosūtītāji. Viņi nosaka lietojumu prasības, sīkāk un precīzāk aprakstot pakalpojumus un funkcijas attiecībā uz vietējiem aspektiem vai cilvēka/mašīnas saskarni.
4.2.3. Sistēmu inženieri
Sistēmu inženieri sagatavo sistēmas specifikācijas un saskaņo datortehniku un programmatūras elementus ar sistēmas elementiem. RIS un VTS pakalpojumu sniedzēji, sistēmas integratori un telekomunikāciju operatori apvieno elementus vienotās sistēmās, kas dod iespēju sniegt RIS pakalpojumus.
4.2.4. Pakalpojuma sniedzēji
Pakalpojuma sniedzēji izveido un uztur RIS darbību; šim nolūkam tie izstrādā, uztur un izmanto RIS lietojumus. Tie kontrolē autonomos lietojumus un, ja nepieciešams, paši vai ar RIS lietotāju palīdzību nodrošina galveno ieguldījumu lietojumā.
4.2.5. RIS lietotāji
RIS lietotājus var iedalīt dažādās grupās: kapteiņi, RIS operatori, slūžu/tiltu operatori, ūdensceļu iestādes, terminālu operatori, katastrofu centru operatori, flotes vadītāji, kravas nosūtītāji, nosūtītāji, saņēmēji, kravu brokeri un ekspeditori.
4.3. RIS mērķi
Mērķis ir vēlamo rezultātu apraksts. Mērķi var nosaukt arī par nolūku vai uzdevumu. RIS ir trīs galvenie mērķi.
|
1) |
Transportam jābūt drošam:
|
|
2) |
Transportam jābūt efektīvam:
|
|
3) |
Transportam jābūt ekoloģiski nekaitīgam:
|
Šos mērķus var sasniegt, ja visi RIS tiek sniegti uzticamā, ekonomiskā un juridiski drošā veidā.
4.4. RIS uzdevumi
Upju informācijas pakalpojumi palīdz veikt vairākus pārvaldības uzdevumus iekšzemes kuģniecībā. Šie uzdevumi ir saistīti ar mērķiem (4.3. nodaļa), un tos veic trīs dažādās “jomās”.
|
— |
Transporta loģistika: tās puses, kuras pasūta transportu, sadarbojas ar pusēm, kuras organizē transportu (piem., nosūtītājiem, saņēmējiem, ekspeditoriem, kravu brokeriem, flotes īpašniekiem). |
|
— |
Transports: tās puses, kuras organizē transportu. sadarbojas ar pusēm, kuras veic transportu (piem., flotes īpašniekiem, termināla operatoriem, klientiem). |
|
— |
Satiksme: tās puses, kuras veic transportu (piem., kuģu kapteiņi un navigatori), sadarbojas ar pusēm, kuras vada faktisko kuģu satiksmi (piem., dispečeru, kompetentajām iestādēm). |
Uzdevumus veic dažādi izpildītāji, kas veic savus pienākumus un ir saistīti ar transporta objektiem un transporta procesiem. Viens izpildītājs var būt ieinteresētā persona vienā vai vairākās jomās vienlaicīgi. Izpildītāju darbības pārklājas vadības nodošanas punktos un vadības nodošanas procesos. 4.4.a. attēlā ir sniegts pārskats par visiem attiecīgajiem pienākumiem (un ieinteresētajām personām, kas pilda šos pienākumus), kas saistīti ar atbildību par satiksmi, transportu un transporta loģistiku iekšzemes kuģošanā. 4.4.a. attēlā norādītos uzdevumus sauc arī par sabiedriskajiem uzdevumiem tādā nozīmē, ka iesaistīto pušu individuāli uzdevumi jāsaskaņo, abpusēji nododot informāciju pārrunu vai – dažos gadījumos – rīkojumu veidā. Šo pārskatu izmanto par pamatu RIS pakalpojumu definēšanai (Avots: COMPRIS: RIS arhitektūra, paraugmodelis).
4.4.a. attēls
4.4.a. attēls
Jomas, pienākumi un vadības uzdevumi iekšzemes kuģošanā
Pārvaldības uzdevumi saistībā ar mērķiem ļauj veidot šādus RIS pakalpojumus, turklāt viens RIS pakalpojums var pildīt vienu vai vairākus pārvaldības uzdevumus (4.4.b. tabula).
PIENĀKUMS
Mērķa vadītāji
UZDEVUMS
TRANSPORTA MĒRĶIS
TRANSPORTA PROCESS
UZDEVUMS
PIENĀKUMS
Procesa vadītāji
VADĪBAS NODOŠANAS PUNKTS
VADĪBAS NODOŠANAS PROCESS
TRANSPORTA LOĢISTIKAS JOMA
TRANSPORTA JOMA
SATIKSMES JOMA
Kravas piegādes vadītājs
Kravas vadība
Materiāli, produkti, intereses
Tirdzniecīb a un apmaiņa
Kravas nosūtītājs (&piegādātājs)
Krājumu pārvaldnieks
Krājum pārvaldība
Noliktava, nojume
Savākšana Sadale
Piegādes ķēdes vadība
Transporta pakalpojumu kvalitātes kontrolieris
Transporta pakalpoj umu vadība
Krava, kravas vienība, pasažieri
Kravas ceļš, kravas vienība pasažieri
Kravu brokeris
Termināla vadītājs
Termināla vadība
Termināls
Pārkraušana, uz enkura
Transporta ķēdes vadība
Negadījumu vadība un katastrofu seku novēršana
Informācija par likuma piemērošanu
Termināla operators (stividors)
Flotes vadītājs
Flotes vadība
Kuģis
Reiss, rotācija
Kapteinis
Stūrmanis
ūdensceļa,ostas vadītājs
Infrastrukūras vadība
Sateku atzarojumi
Maršruta izvēle
Satiksm es vadība
Kompetentā iestāde
VTS, slūžu, - tiltu operators
Infrastruktūras elements
Caurlaidība, Satiksmes plūsma
4.4.b. tabula
“RIS pakalpojumu veidošana”
|
4.3. nodaļa par mērķiem |
Pārvaldības uzdevumi (4.4.a. attēls) |
RIS pakalpojumi (4.5. tabula) |
|
|
Efektivitāte |
Attiecīgais transporta objekts |
Kravas pārvaldība |
ITL kravas pārvaldība (5.d) |
|
Krājumu pārvaldība |
|||
|
Transporta pakalpojumu pārvaldība |
ITL ārpus RIS darbības lauka |
||
|
Termināla pārvaldība |
ITL termināla pārvaldība (5.c) |
||
|
Flotes pārvaldība |
ITL kravas un flotes pārvaldība (5.d) |
||
|
Drošība, nekaitīgums videi, efektivitāte |
Infrastruktūras pārvaldība |
Kuģuceļu informācijas pakalpojums (1) |
|
|
Statistika (7) |
|||
|
Ūdensceļu maksas un ostu nodokļi (8) |
|||
|
Efektivitāte |
Attiecīgais transporta process |
Piegādes ķēdes pārvaldība Transporta ķēdes pārvaldība |
ITL Kravas un flotes pārvaldība (5.d) |
|
ITL Transporta pārvaldība (5.b) |
|||
|
ITL Iekšējā režīma ostu un terminālu pārvaldība (5.c) |
|||
|
ITL Reisa plānošana (5.a) |
|||
|
Drošība, efektivitāte |
Attiecīgais satiksmes process |
Satiksmes pārvaldība |
Informācija par satiksmi (2) |
|
Satiksmes pārvaldība (3) |
|||
|
Drošība, ekoloģiskais nekaitīgums, efektivitāte |
Visi mērķi un procesi |
Negadījumu pārvaldība un katastrofu seku novēršana |
Katastrofu seku novēršanas atbalsts (4) |
|
Likuma piemērošana |
Informācija likuma piemērošanai (6) |
||
|
ITL = informācija transporta loģistikai () = numerācija 4.5. tabulā |
|||
Uzdevumus visās RIS jomās veic izpildītāji 4.4.c. un d. attēlā norādītajos ciklos. Turklāt uzdevumu izpilde var notikt operatīvā, taktiskā vai stratēģiskā līmenī (labi piemēri ir satiksmes taktiskās un stratēģiskās informācijas līmeņi, kas noteikti 2.11. nodaļā). Šī koncepcija ļauj katram individuālam uzdevumam izveidot informācijas apstrādes apli ar dažādu izpildītāju veiktajām darbībām. Katra informācijas apstrādes apļa soļa īstenošanu var atvieglot upju informācijas pakalpojumi, kas palīdz izpildītājam lokalizācijā, novērtēšanā, lēmumu pieņemšanā un darbību veikšanā. Informācijas apstrādes apli var izmantot, lai noteiktu upju informācijas pakalpojumus (4.5. nodaļa) un RIS funkcijas (4.6. nodaļa). Informācijas apstrādes apļa piemērs ir sniegts A pielikumā (COMPRIS: RIS arhitektūra, informācijas arhitektūra).
|
|
|
4.5. Upju informācijas pakalpojumi
Pakalpojums sniedz un izmanto informāciju. Tas palīdz lietotājam uzlabot izpildījumu. Pakalpojumus izstrādā attīstības projektos un iniciatīvās (ko ierosina ieinteresētās personas vai kā iemesls ir tehnoloģijas izmaiņas). Ar pakalpojumu palīdzību lietotājs sasniedz mērķus. Uzdevuma veikšanu var uzlabot, izmantojot vienu vai vairākus pakalpojumus.
Upju informācijas pakalpojumi ir pārkārtoti, kā minēts 4.4. nodaļā, un iedalīti atbilstīgi 4.5. tabulai.
4.5. tabula
“Upju informācijas pakalpojumu”
Attiecas galvenokārt uz satiksmi
1. Informācijas par kuģa ceļu pakalpojums (FIS)
|
a) |
Navigācijas vizuālie palīglīdzekļi |
|
b) |
Radiotelefonijas pakalpojums iekšzemes ūdensceļos |
|
c) |
Interneta pakalpojumi |
|
d) |
Elektroniskās navigācijas kartes pakalpojums |
2. Informācija par satiksmi (TI)
|
a) |
Taktiskā informācija par satiksmi (TSA) |
|
b) |
Stratēģiskā informācija par satiksmi (SSA) |
3. Satiksmes pārvaldība (TM)
|
a) |
Vietējā satiksmes vadība (kuģu satiksmes dienests – VTS) |
|
b) |
Navigācijas atbalsts (NS) |
|
c) |
Slūžu un tiltu pārvaldība (LBM) |
|
4. |
Katastrofu seku novēršanas atbalsts (CAS) |
Attiecas galvenokārt uz transportu
5. Informācija transporta loģistikai/vadībai (ITL)
|
a) |
Reisa plānošana (VP) |
|
b) |
Transporta vadība (TPM) |
|
c) |
Iekšējā režīma ostu un termināla vadība (PTM) |
|
d) |
Kravu un flotes vadība (CFM) |
|
6. |
Informācija likuma piemērošanai (ILE) |
|
7. |
Statistika (ST) |
|
8. |
Ūdensceļu maksas un ostu nodokļi (CHD) |
Saīsinājumi 4.5. tabulā ir izmantoti tikai tāpēc, lai izveidotu saikni ar 4.6. tabulu.
4.6. RIS funkcijas un vajadzīgā informācija
RIS funkcija saprotama kā ieguldījums pakalpojumā. Funkcionālais upju informācijas pakalpojumu iedalījums ļauj piegādāt informāciju atbilstoši lietotāja prasībām. 4.6. tabulā attēlota saistība starp pakalpojumiem (4.5. nodaļa), funkcijām (4.6. nodaļa), lietotājiem (4.2.5. nodaļa) un informācijas līmeņiem (2.11. nodaļa). Tajā parādīts arī tas, ka daudzos gadījumos viena funkcija kalpo vairākiem transporta procesa dalībniekiem. 4.6. tabula ir vispārējs piemērs, pēc kura lasītājs var izveidot savu sarakstu.
4.6. tabula
“Upju informācijas pakalpojumu funkcionālais iedalījums”
|
Nr. |
RIS pakalpojumu grupa RIS pakalpojums RIS funkcija |
Informācijas līmenis |
Lietotājs |
|||||||
|
Kapteinis |
VTS operators |
Slūžu/tiltu operators |
Ūdensceļu iestāde |
Termināla operators |
Katastrofu centrs |
Flotes vadītājs |
Kravas nosūtītājs |
|||
|
FIS |
Kuģuceļu informācijas pakalpojums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Informācijas piegāde šādās jomās: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FIS.1 |
Navigācijas ģeogrāfija un tās atjauninājumi |
FIS |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
FIS.2 |
Navigācijas līdzekļi un ceļa zīmes |
FIS |
X |
X |
X |
X |
|
X |
|
|
|
FIS.3 |
Ūdens dziļuma rādītāji navigācijas kanālā |
FIS |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
|
FIS.4 |
Ilgtermiņa šķēršļi kuģa ceļā |
FIS |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
FIS.5 |
Faktiskā meteoroloģiskā informācija |
FIS |
X |
X |
|
X |
|
X |
|
|
|
FIS.6 |
Īslaicīgi šķēršļi kuģa ceļā |
FIS |
X |
X |
|
X |
|
X |
|
X |
|
FIS.7 |
Pašreizējais un paredzamais ūdens līmenis atbilstoši mērinstrumentu radījumiem |
FIS |
X |
X |
|
X |
|
X |
X |
X |
|
FIS.8 |
Upju, kanālu, slūžu un tiltu stāvoklis RIS apgabalā |
FIS |
X |
X |
X |
X |
|
X |
|
X |
|
FIS.9 |
Plūdu un ledus radītie šķēršļi |
FIS |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
FIS.10 |
Kļūdas navigācijas līdzekļos |
FIS |
X |
X |
|
X |
|
|
|
|
|
FIS 11 |
Slūžu un tiltu darbības laiku izmaiņas īstermiņā |
FIS |
X |
X |
X |
X |
|
|
|
X |
|
FIS 12 |
Navigācijas līdzekļu izmaiņas īstermiņā |
FIS |
X |
X |
|
X |
|
|
|
|
|
FIS.13 |
Noteiktais slūžu un tiltu darbības laiks |
FIS |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
FIS.14 |
Fiziski ierobežojumi ūdensceļos, uz tiltiem un slūžās |
FIS |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
FIS.15 |
Navigācijas noteikumi un kārtība |
FIS |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
|
|
FIS.16 |
Ūdensceļu infrastruktūru maksu tarifi |
FIS |
X |
|
|
X |
|
|
X |
X |
|
FIS.17 |
Izpriecceļojumu kuģniecības kārtība un ieteikumi |
FIS |
X |
|
|
X |
|
X |
|
|
|
TI |
Informācija par satiksmi: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
TTI |
Taktiskā informācija par satiksmi (īstermiņa) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
TTI.1 |
Sava kuģa atrašanās vieta |
TTI |
X |
|
X |
|
|
|
|
|
|
TTI.2 |
CITU kuģu atrašanās vietas |
TTI |
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
STI |
Stratēģiskā informācija par satiksmi (vidēja un ilgtermiņa) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
STI.1 |
Kuģuceļu informācija (FIS) |
FIS |
X |
|
|
X |
|
X |
X |
|
|
STI.2 |
Kuģa atrašanās vieta lielā mērogā |
STI |
X |
|
X |
X |
|
X |
|
|
|
STI.3 |
Vidēja un ilgtermiņa satiksmes situācijas novērtējums |
STI |
X |
|
|
X |
|
|
|
|
|
STI.4 |
Kuģa īpašības |
STI |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
X |
|
STI.5 |
Kravas īpašības |
STI |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
X |
|
STI.6 |
Paredzētais galamērķis |
STI |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
STI.7 |
Informācija par negadījumiem/avārijām uztveres apgabalā |
STI |
X |
X |
|
X |
|
X |
|
|
|
STI.8 |
Satiksmes plūsmas organizācija un kārtība |
STI |
X |
X |
|
X |
|
|
|
|
|
TM |
Satiksmes pārvaldība: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
VTS |
Kuģu satiksmes dienests (vietējais) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
VTS.1 |
Kuģa atrašanās vieta lielā mērogā |
TTI |
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
VTS.2 |
Garāmbraukšanas un manevru veikšanas uzraudzība |
TTI |
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
VTS.3 |
Īstermiņa satiksmes situācijas novērtējums |
TTI |
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
VTS.4 |
Satiksmes plūsmas organizācija un kārtība RIS uztveres apgabalā |
TTI |
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
NS |
Navigācijas atbalsts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NS.1 |
Informācija ločiem (navigācijas atbalsts) |
TTI |
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
NS.2 |
Informācija velkoņiem (kuģniecības atbalsts) |
STI |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
NS.2 |
Informācija uzpildes laivām, eļļas atkritumu laivām, kuģa aprīkojuma firmām (kuģa atbalsta pakalpojums) |
STI |
X |
|
|
|
|
|
X |
|
|
LBM |
Slūžu un tiltu pārvaldība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LBM.1 |
Slūžu/tiltu darbība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LBM.1.1 |
Slūžu/tiltu procesa faktiskā situācija |
TTI |
X |
|
X |
|
|
|
|
|
|
LBM.1.2 |
Slūžu/tiltu īstermiņa plānošana (kuģu ETA/RTA, uzgaidāmās vietas, slūžu/tiltu atrašanās vietas) |
TTI |
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
|
LBM.2 |
Slūžu/tiltu plānošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LBM.2.1 |
Tuvojošos kuģu ETA nodrošinājums |
STI |
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
LBM.2.2 |
Informācijas par slūžu/tiltu procesa vidēja un ilgtermiņa grafika noteikumiem nodrošinājums |
STI |
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
LBM.2.3 |
Kuģu vidēja un ilgtermiņa RTA nodrošinājums |
STI |
X |
|
X |
|
|
|
|
|
|
CAS |
Katastrofu seku novēršanas atbalsts: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CAS.1 |
Uz satiksmes situāciju balstīta informācija par negadījumiem |
TTI |
X |
|
|
X |
|
X |
|
|
|
CAS.2 |
Satiksmes situācijas novērtējums avārijas gadījumā |
TTI |
|
|
|
X |
|
X |
|
|
|
CAS.3 |
Patruļkuģu palīdzības koordinācija |
TTI |
|
X |
|
X |
|
X |
|
|
|
CAS.4 |
Novērtējums iespējamai negadījumu ietekmei uz vidi, cilvēkiem un satiksmi |
TTI |
|
|
|
X |
|
X |
|
|
|
CAS.5 |
Informācijas sniegšana patruļkuģiem, policijas laivām, ugunsdzēsēju laivām |
TTI |
|
|
|
X |
|
X |
|
|
|
CAS.6 |
Meklēšanas un glābšanas sākšana un koordinēšana |
TTI |
X |
|
|
X |
|
X |
|
|
|
CAS.7 |
Satiksmes, vides un cilvēku aizsardzības pasākumi |
TTI |
|
|
|
X |
|
X |
|
|
|
ITL |
Informācija transporta loģistikai/pārvaldībai: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
VP |
Reisu plānošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
VP.1 |
Informācijas piegāde par galamērķa ostu, RTA galamērķī, kravas veidu |
STI |
X |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
VP.2 |
Informācijas piegāde par kuģuceļa tīklu un tās uzrādīšana dažādos mērogos |
STI |
X |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
VP.3 |
Slūžu un tiltu atvēršanās laiki un vidējie gaidīšanas laiki |
STI |
X |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
VP.4 |
Ilgtermiņa laika prognoze |
STI |
X |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
VP.5 |
Vidēja un ilgtermiņa ūdens līmeņa prognoze |
STI |
X |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
VP.6 |
Informācija par maršruta īpašībām ar RTA, ETA, ETD maršruta punktos |
STI |
X |
|
|
|
|
|
X |
X |
|
VP.7 |
Informācija, kas ietekmē informāciju par ceļu |
STI |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
TPM |
Transporta pārvaldība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
TPM.1 |
Informācijas par kuģu ETA piegāde un uzrādīšana |
STI |
X |
Kuģa piegādes organizācija Tvertnes organizācija Remonta organizācija |
X |
|||||
|
TPM.2 |
Kuģu reisu plānu informācijas piegāde un uzrādīšana |
STI |
X |
X |
||||||
|
TPM.3 |
Informācijas piegāde par brīvajām kravas vietām |
STI |
X |
X |
||||||
|
TPM.4 |
Līgumā minētā transporta un terminālu darbības uzraudzīšana |
|
Kravu brokeri Transporta pakalpojuma kvalitātes vadītāji |
|||||||
|
TPM.5 |
Neparedzētu draudu (streiki, ūdens līmeņa krišanās) uzraudzīšana transporta drošībai |
|
||||||||
|
TPM.6 |
Transporta un terminālu darbības saskaņošana ar paredzēto pakalpojumu līmeni |
|
||||||||
|
TPM.7 |
Izmaiņas reisu plānošanas metodēs |
|
||||||||
|
PTM |
Iekšējā režīma ostu un terminālu pārvaldība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PTM.1 |
Faktiskā termināla vai ostas statusa uzrādīšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PTM.1.1 |
Kuģi, kas gaida, un kuģi, kas tiek iekrauti/izkrauti |
TTI |
|
|
|
|
X |
|
|
X |
|
PTM.1.2 |
Termināla procesa faktiskā statusa uzrādīšana |
TTI |
|
|
|
|
X |
|
|
X |
|
PTM.1.3 |
Kuģu, uzgaidāmo vietu, atrašanās vietu RTA |
TTI |
X |
|
|
|
X |
|
|
X |
|
PTM.2 |
Ostu un terminālu plānošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PTM.2.1 |
Tuvojošos kuģu ETA |
STI |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
PTM.2.2 |
Vidēja termiņa un ilgtermiņa plānotais terminālu process |
STI |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
PTM.2.3 |
Vidēja termiņa un ilgtermiņa plānotais kuģu RTA |
STI |
X |
|
|
|
X |
|
|
|
|
CFM |
Kravu un flotes pārvaldība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CFM.1 |
Informācija par kuģu floti un tās transporta īpašībām |
STI |
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
CFM.2 |
Informācija par transportējamo kravu |
STI |
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
ILE |
Informācija likuma piemērošanai: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ILE.1 |
Pārrobežu pārvaldība (imigrācijas pakalpojumi, muita) |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
ILE.2 |
Atbilstība prasībām par satiksmes drošību |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
ILE.3 |
Atbilstība vides prasībām |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
ST |
Statistika |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
ST.1 |
Kuģu un kravas tranzīts noteiktos ūdensceļu punktos (slūžās) |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
CHD |
Ūdensceļu maksas un ostu nodokļi |
|
X |
|
X |
X |
|
|
|
X |
4.7. RIS lietojums
RIS lietojums ir reģionāla vai specializēta sistēmu izmantošana atbilstīgi īpašām vietējām, funkcionālām un uz procesu orientētām prasībām. RIS lietojums ir upju informācijas pakalpojumu sniegšana ar specializētu sistēmu palīdzību. Lai sniegtu pakalpojumu, vienam lietojumam var tikt izmantota viena vai vairākas sistēmas.
4.8. RIS sistēmas
RIS vajadzībām ir izveidotas daudzas tehniskās sistēmas, no kurām lielāko daļu izmanto vairāk nekā vienam pakalpojumam, funkcijai vai lietojumam (4.8. tabula).
4.8. tabula
“Saistība starp pakalpojumiem un sistēmām”
|
SISTĒMA |
PAKALPOJUMS |
|||||||||||||
|
Kuģuceļu informācija |
Informācija par satiksmi |
Satiksmes pārvaldība |
Katastrofu seku novēršanas atbalsts |
Informācija transporta loģistikai |
Informācija likuma piemērošanai |
Statistika |
Ūdensceļu maksas un ostu nodokļi |
|||||||
|
Taktiskā |
Stratēģiskā |
Kuģu satiksmes dienesti |
Navigācijas atbalsts |
Slūžu un tiltu pārvaldība |
Reisa plānošana |
Transporta pārvaldība |
Iekšējā režīma ostu un terminālu pārvaldība |
Flotes un kravu pārvaldība |
||||||
|
Navigācijas vizuālie palīglīdzekļi |
x |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Radara tipa navigācijas līdzekļi |
x |
|
|
x |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gaismas signāli |
x |
|
|
x |
|
x |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mobilais telefons (balss un dati) |
x |
|
|
|
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
x |
|
GNSS/Galileo kuģu atrašanās vietas noteikšanai |
|
x |
x |
|
|
|
x |
x |
x |
x |
|
|
|
|
|
VHF radio |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
x |
|
x |
|
|
|
Internets |
x |
|
|
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
|
|
x |
|
Kuģa radars |
x |
x |
|
|
|
|
x |
|
|
|
|
|
|
|
|
Krasta radars |
|
x |
|
x |
|
x |
x |
|
|
|
|
|
|
|
|
Krasta CCTV kameras |
|
x |
|
x |
|
x |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Elektroniskā navigācijas karte |
x |
x |
|
x |
|
x |
x |
x |
|
|
|
|
|
|
|
Kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēma |
|
x |
x |
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
|
x |
|
Kuģa ziņošanas sistēma |
|
|
x |
|
|
|
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
5. IETEIKUMI INDIVIDUĀLAJIEM PAKALPOJUMIEM
Tā kā tehnoloģijas attīstās ātri, šajā nodaļā lielāka uzmanība ir pievērsta pakalpojumiem nevis tehnoloģiskajām sistēmām.
5.1. Kuģuceļu informācijas pakalpojumi (FIS)
5.1.1. Vispārīga informācija
|
1) |
Parasti FIS sniedz, piemēram, ar vizuālo navigācijas līdzekļiem, rakstītiem ziņojumiem kapteiņiem, radio ziņojumiem un pa fiksēto telefonu slūžās. GSM sistēmas mobilais telefons ir jauns balss un datu komunikācijas veids, bet GSM ne vienmēr un visur ir pieejams. Speciālu FIS ūdensceļiem var sniegt ar šādu pakalpojumu palīdzību:
Šīs trīs FIS kategorijas ir apskatītas šajā nodaļā. Tās galvenokārt darbojas pašreizējā situācijā, bet, piemēram, ziņojumus kapteiņiem nākotnē būs iespējams nogādāt ar ENC pakalpojuma palīdzību. |
|
2) |
Kuģuceļu informācijas veidi ir apskatīti 4.6. tabulā. |
|
3) |
Kuģuceļu informācijā ietilpst satur statiskā un dinamiskā, kā arī steidzamā kuģuceļu informācija. Statisko un dinamisko informāciju jāpiegādā pēc iepriekšēja plāna. Steidzamo informāciju jāatjauno ļoti bieži un/vai jādara zināmu reālajā laikā (piem., ar balss VHF vai elektronisko datu apmaiņas, interneta, WAP palīdzību). |
|
4) |
Ar drošību saistīto kuģuceļu informāciju piegādā kompetentā iestāde vai tās vārdā – cita iestāde. |
|
5) |
Kuģuceļu informācija starptautiskā upes apgabalā jāpiegādā no viena izplatīšanas punkta; datus sniedz attiecīgā kompetentā iestāde. |
|
6) |
Piegādātos datus par drošību apstiprina kompetentā iestāde. |
|
7) |
Vērtības norāda, pievienojot precizitātes rādītāju. |
|
8) |
Kuģuceļu informāciju piegādā ar apstiprinātu komunikācijas līdzekļu starpniecību (piem., paziņojumus kapteiņiem – ar interneta vai VHF starpniecību) un to pēc iespējas sagatavo speciāli. |
|
9) |
Lai nodrošinātu navigāciju radara vājas redzamības apstākļos, kuģa ceļam jābūt aprīkotam ar radaru, kas atspoguļo boju un bāku gaismu, un ar radara zīmēm pie tilta pāļiem. Šeit ir runa par infrastruktūras pasākumu – radara tipa navigācijas līdzekļiem. Šis uzdevums ir saistīts ar RIS, bet neietilpst RIS pakalpojumā. Tādēļ šajās RIS vadlīnijās tas nav apskatīts. |
5.1.2. Radiotelefonijas pakalpojums iekšzemes ūdensceļos
|
1) |
Radiotelefonijas pakalpojums iekšzemes ūdensceļos dod iespēju izmantot radiosakarus īpašiem mērķiem pa noteiktiem kanāliem un saskaņā ar iepriekš noteiktu darbības procedūru (pakalpojumu kategorijām). Radiotelefonijas pakalpojums ietver piecas pakalpojumu kategorijas:
No šīm piecām kategorijām tikai pirmās trīs ir svarīgas RIS. Radiotelefonijas pakalpojums nodrošina tiešu un ātru komunikāciju starp kapteiņiem, ūdensceļu iestādēm un ostas iestādēm. Tas vislabāk noder steidzamas informācijas pārraidei reālajā laikā. |
|
2) |
Radiotelefonijas pakalpojuma sniegšanas pamatā ir šādi noteikumi un kārtība:
|
|
3) |
Pakalpojuma kategorijās “no kuģa uz kuģi”, “kuģniecības informācija” un “no kuģa uz ostas iestādēm” ziņojumu pārraidei jābūt saistītai tikai un vienīgi ar drošību cilvēka dzīvībai un kuģu kustību un drošību. |
|
4) |
Balss kuģuceļu informācija kuģniecības informācijas (krasts/kuģis) pakalpojuma kategorijā ir ieteicama šādos gadījumos:
|
|
5) |
Steidzamai un dinamiskajai informācija, ko dara zināmu pa balss radio, jābūt saistītai, piemēram, ar šādām tēmām:
|
|
6) |
Visā RIS apgabalā jābūt pieejamam VHF bāzes staciju pārklājumam kuģniecības informācijas pārraidīšanai. |
|
7) |
Kuģniecības informācijas kategorijā informāciju “visiem lietotājiem” var pārraidīt šādos veidos:
|
|
8) |
Operatoram RIS centrā jābūt iespējai atbildēt uz īpašiem kapteiņu jautājumiem un saņemt kapteiņu ziņojumus. |
5.1.3. Interneta pakalpojums
|
1) |
Interneta pakalpojums ir ieteicams šādas kuģuceļu informācijas pārraidīšanai:
Minēto informāciju piegādā ar paziņojumiem kapteiņiem vai iekšzemes ECDIS Va klases un augstākas klases ūdensceļiem. |
|
2) |
Paziņojumos kapteiņiem jāizmanto standarta terminoloģija, lai būtu iespējams veikt automātisku tulkojumu citās valodās. |
|
3) |
Blīvā un/vai paplašinātā ūdensceļu tīklā dinamisko informāciju var sakārtot savstarpējās datu bāzēs (satura pārvaldības sistēma), lai nodrošinātu vieglu pieeju datiem. |
|
4) |
Papildus internetam, paziņojumus kapteiņiem var nosūtīt ar šādiem līdzekļiem:
|
|
5) |
Lai kapteinim atvieglotu maršruta plānošanu, visu maršrutam vajadzīgo kuģuceļu informāciju no izbraukšanas ostas līdz iebraukšanas ostai pēc lietotāja pieprasījuma var sniegt vienā lapā. |
|
6) |
Paziņojumus kapteiņiem internetā vai datu apmaiņu starp iestādēm dara zināma noteiktā formātā, lai varētu veikt automātisku tulkojumu citās valodās. |
|
7) |
Jāņem vērā RIS direktīvā noteiktās prasības kapteiņiem sūtāmo paziņojumu tehniskajām specifikācijām. |
5.1.4. Elektroniskās navigācijas kartes pakalpojums (iekšzemes ECDIS)
|
1) |
Elektroniskajām navigācijas kartēm (ENC) kā kuģuceļu informācijas sniegšanas veidam jāatbilst iekšzemes ECDIS tehniskajām specifikācijām, kā noteikts RIS direktīvā. |
|
2) |
Kartes informācijai iekšzemes ECDIS jāatbilst atjaunotajai informācijai. |
|
3) |
Ja ENC ir paredzēts lietot navigācijai ar iekšzemes ECDIS, tajā jāiekļauj vismaz ar drošību saistītie ģeofiziskie objekti. Kompetentajai iestādei jāpārbauda ENC ar drošību saistītā informācija. |
|
4) |
ENC ieteicams iekļaut visus ģeofiziskos objektus, kas norādīti iekšzemes ECDIS tehnisko specifikāciju objektu katalogā. |
|
5) |
ENC ieteicams iekļaut ūdens dziļuma rādītājus. Tas var būt iepriekš noteiktais ūdens dziļums vai faktiskais ūdens līmenis. |
5.2. Satiksmes informācijas pakalpojums
5.2.1. Vispārīga informācija
Informāciju par satiksmes situāciju var piegādāt divos veidos (2.11. nodaļa).
|
a) |
Kā taktisko satiksmes informāciju (TTI), izmantojot radaru un – ja tā ir pieejama – kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmu, piemēram, iekšzemes AIS ar elektroniskajām navigācijas kartēm. |
|
b) |
Kā stratēģisko satiksmes informāciju (STI), izmantojot elektronisko kuģu ziņojumu sistēmu (piem., datu bāzi ar datiem par kuģi un kravu, VHF ziņojumus vai citas balss un datu mobilo sakaru iekārtas). |
5.2.2. Taktiskā informācija par satiksmi (TTI)
|
1) |
Kuģiem jābūt aprīkotiem ar radaru, lai vājas redzamības apstākļos novērotu visus citus kuģus tuvākajā navigācijas zonā. |
|
2) |
Taktiskās satiksmes attēlā uz klāja (2.11. nodaļas 2. punkts) jābūt norādītai vismaz radara informācijai un – ja tā ir pieejama – iekšzemes AIS kuģu informācijai elektroniskajā navigācijas kartē (ENC). |
|
3) |
Integrētajam displejam jāatbilst RIS direktīvā noteiktajām iekšzemes ECDIS navigācijas veida tehniskajām specifikācijām. |
|
4) |
Iekšzemes ECDIS navigācijā kuģa atrašanās vieta jāaprēķina pēc pastāvīgās atrašanās vietas sistēmas ar drošas navigācijas prasībām atbilstošu precizitāti. |
|
5) |
Izmantojot kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmu (piemēram, iekšzemes AIS), lai papildus noteiktu tuvējo kuģu atrašanās vietas, tai jāatbilst RIS direktīvā noteiktajām šādu sistēmu tehnisko specifikāciju prasībām. Informācijai par kuģi jāparādās taktiskās satiksmes attēlā, un ir jābūt pieejamai citai papildu informācijai par kuģi. |
|
6) |
Taktisko informāciju par satiksmi krastā izmanto arī vietējai satiksmes pārvaldībai (piem., VTS centri) (5.3.1. nodaļa). |
5.2.3. Stratēģiskā informācija par satiksmi (STI)
|
1) |
Stratēģiskā informācija par satiksmi (2.11. nodaļas 3. punkts) jāizveido tad, ja vidēja termiņa un ilgtermiņa lēmumiem RIS apgabalā vajadzīga pastāvīga kuģošanas situācijas lokalizācija (piem., avārijas pārvaldībai plūdu un ledus gadījumā). |
|
2) |
Stratēģiskā informācija par satiksmi var būt noderīga šādiem pakalpojumiem:
|
|
3) |
Lai nosūtītu stratēģisko informāciju kompetentajai iestādei, jāizveido kuģa ziņojumu sistēma (piem., sakariem ar RIS centru). Sistēmas uzdevums ir savākt, pārbaudīt un izplatīt pārraidītos datus. |
|
4) |
STI jānosūta RIS lietotājiem (2.10. nodaļa) pēc pieprasījuma (5.5. nodaļas 7. punkts), ņemot vērā privātuma noteikumus. |
|
5) |
Dati par kuģi un kravu jāapkopo datu bāzē. Datu bāzi var veidot no šāda veida datiem:
|
|
6) |
Ziņojumiem no iekšzemes kuģiem jāatbilst RIS direktīvā noteiktajām elektronisko kuģu ziņojumu tehnisko specifikāciju prasībām. |
|
7) |
Piemērs iespējamajiem datu apkopojumiem dažādiem pakalpojumiem, piemēram, slūžu un tiltu pārvaldībai, ir sniegts 5.2.3. tabulā.
5.2.3. tabula “Kuģa ziņojuma datu kopums” (piemērs)
|
|
8) |
Stratēģiskās satiksmes attēlu krastā var izmantot arī tikai konkrētiem kuģu veidiem (piem., īpaši lieliem kuģiem, kuģiem ar bīstamu kravu, īpašam transportam un īpašām tvaikoņu komplektācijām). |
|
9) |
Starp tuvējām iestādēm jāievieš datu apmaiņa. RIS direktīvā minētajās dalībvalstu tuvējās iestādēs datu apmaiņai jānotiek elektroniski. Citos gadījumos, atkarībā no iesaistīto kuģu skaita, to var veikt pa telefonu, faksu, e-pastu vai izmantojot elektronisko datu apmaiņu. |
5.3. Satiksmes pārvaldība
5.3.1. Vietējā satiksmes pārvaldība (kuģu satiksmes dienesti – VTS)
|
1) |
Atsauce ir uz IALA iekšzemes VTS vadlīnijām (1. nodaļas 3.a. punkts). |
|
2) |
Ar taktiskā satiksmes attēla palīdzību krastā (2.11. nodaļa) jāizveido vietējās satiksmes pārvaldības VTS centrs navigācijas drošībai sarežģītās vietējās situācijās un apkārtējo iedzīvotāju un infrastruktūru aizsardzībai no iespējamiem kuģniecības izraisītiem apdraudējumiem. Sarežģītas situācijas var būt šādas:
|
|
3) |
Taktiskās satiksmes attēlu (TTI) izveido, apkopojot krasta radara un kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas informāciju un parādot kuģa informāciju iekšzemes ECDIS atbilstīgi RIS direktīvā noteiktajām iekšzemes kuģošanas līdzekļu lokalizēšanas un līdzsekošanas sistēmu tehniskajām specifikācijām iekšzemes ECDIS. Garos upju sašaurinājumos un blīvas satiksmes gadījumā TTI var papildināt ar mērķa izsekošanas sistēmām. |
5.3.2. Navigācijas atbalsts
Navigācijas atbalsts ir vispārīgs termins dažiem pakalpojumiem, kas palīdz iekšzemes navigācijā.
Satiksmes jomā (skat. 4.4. nodaļu) navigācijas atbalstu sniedz loči, lai novērstu bīstamu kuģu satiksmes situāciju rašanos uz klāja vai īpašos apstākļos krastā. Kuģniecības atbalstu sniedz velkoņi vai kuģotāji, lai nodrošinātu drošu navigāciju un pietauvošanos.
Transporta jomā kuģu atbalsta pakalpojumi ir pakalpojumi kapteinim, ko veic, piemēram, uzpildes laivas, eļļas atkritumu laivas, kuģa aprīkojuma firmas un remonta organizācijas.
5.3.3. Slūžu un tiltu pārvaldība
|
1) |
RIS jāpalīdz veikt šādus uzlabojumus satiksmes plūsmā:
|
|
2) |
Kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēma ar datu bāzi un atbilstošiem komunikāciju līdzekļiem (piem., VHF, GSM – balss un dati) (5.2.3. nodaļa) var uzlabot slūžu un tiltu plānošanu. |
5.4. Katastrofu seku novēršanas atbalsts
|
1) |
Katastrofu seku novēršanas atbalsts reģistrē kuģu un transporta datus RIS centrā reisa sākumā un atjauno tos reisa laikā. Avārijas gadījumā RIS centrs nekavējoties piegādā datus neatliekamās palīdzības centriem. |
|
2) |
Atkarībā no riska novērtējuma (6.4. tabulas B.2.a. punkts) katastrofu seku novēršanas pakalpojums var reģistrēt tikai noteikta veida kuģus un komplektācijas (5.2.3. nodaļas 8. punkts) vai visus kuģus. |
|
3) |
Kapteinis ir atbildīgs par pieprasīto datu nosūtīšanu (5.2.3. tabula). |
|
4) |
Jāizveido kuģa ziņojumu sistēma ar datu bāzi un atbilstošiem saziņas līdzekļiem (skat. 5.2.3. nodaļu). |
|
5) |
Jāziņo par kuģa atrašanās vietu un kuģošanas virzienu:
|
5.5. Informācija transporta loģistikai
|
1) |
RIS lietojums loģistikā ietver:
|
|
2) |
Reisu plānošana ir kapteiņa un kuģa īpašnieka uzdevums. Reisu plānošana ietver kuģa kravas un iegrimes plānošanu, kā arī ETA plānošanu un iespējamu iekraušanu vai izkraušanu reisa laikā. RIS atbalsta reisu plānošanu ar šādiem pakalpojumiem:
|
|
3) |
Transporta pārvaldība ir transporta ķēdes pārvaldība papildus kravas brokeru un transporta pakalpojumu kvalitātes vadītāju izvirzītajiem navigācijas mērķiem. Tās uzdevumi ir šādi:
|
|
4) |
Kompetentajām iestādēm jāizveido informācijas sistēmas tā, lai būtu iespējama datu plūsma starp valsts un privātajiem partneriem. Jāizmanto standarti un tehniskās specifikācijas saskaņā ar 1. nodaļas 3. punkta e) līdz j) apakšpunktu. |
|
5) |
Komunikāciju un informācijas apmaiņa starp privātajiem un valsts partneriem RIS loģistikas lietojumā jāveic atbilstoši RIS noteiktajām procedūrām un tehniskajām specifikācijām. |
|
6) |
Kompetentajām iestādēm iespēju robežās jānodrošina šādas loģistikas lietojuma iespējas:
Kompetentajām iestādēm jānorāda izmantotā datu uzbūve lietojumu veidotājiem. |
|
7) |
Jānodrošina RIS datu apmaiņas konfidencialitāte saskaņā ar RIS direktīvas 9. pantu. Ja informāciju par loģistiku pārraida kompetentās iestādes sistēma, šai iestādei jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu komercinformācijas konfidencialitātes aizsardzību. Ja konfidenciālos datus pārraida trešajām pusēm, jāņem vērā privātuma noteikumi. |
5.6. Informācija likuma piemērošanai
Likuma piemērošana nodrošina to, ka cilvēki konkrētajā jurisdikcijā stingri ievēro tās likumus. RIS atbalsta likuma piemērošanu šādās iekšzemes navigācijas jomās:
|
a) |
pārrobežu pārvaldība (piem., imigrācijas dienesta kontrolētajā cilvēku kustībā, muitā); |
|
b) |
saskaņošana ar satiksmes drošības prasībām; |
|
c) |
saskaņošana ar vides prasībām. |
6. RIS PLĀNOŠANA
6.1. Vispārīga informācija
Saskaņā ar RIS direktīvas 4. pantu dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu RIS attiecīgās direktīvas 2. panta 1. punktā minētajos iekšzemes ūdensceļos. Dalībvalstis var piemērot šo direktīvu arī tajos iekšzemes ūdensceļos un ostās, kas nav minēti 2. panta 1. punktā.
Attiecīgā kompetentā iestāde parasti veic nepieciešamo eksperta pārbaudi un piešķir līdzekļus, lai nodrošinātu vēlamo tehnoloģijas līmeni un eksperta pārbaudi mērķu sasniegšanai.
6.2. Saistības
|
1) |
Kompetentā iestāde ar satiksmi saistītajos RIS ir atbildīga par RIS plānošanu, RIS uzsākšanu un līdzekļu sadali. Ja RIS jau pastāv, kompetentā iestāde maina RIS darbības jomu, ja apstākļi to pieprasa. |
|
2) |
Ja vismaz divām valdībām vai kompetentām iestādēm ir vienotas intereses izveidot RIS noteiktā apgabalā, tās var nolemt izveidot kopīgu RIS. |
|
3) |
Jāpievērš uzmanība lokalizācijas iespējām, vēlamā drošības līmeņa saglabāšanai un RIS pieejamībai. |
|
4) |
Veicot RIS plānošanu, attiecīgā kompetentā iestāde:
|
6.3. Atbildība
6.4. Atbildības elements par RIS pārvaldību ir svarīgs apstāklis, par kuru var lemt katrā konkrētā gadījumā atbilstīgi ar valsts tiesību aktiem. Attiecīgi kuģa avārijas gadījumā RIS iestādei jāņem vērā juridiskās saistības, ja RIS operatori ir rīkojušies nekompetenti.
6.4. Plānošanas process tabulā attēlota RIS plānošanas un īstenošanas gaita.
6.4. tabulā
“RIS plānošanas process”
A. IEPRIEKŠĒJA PĀRBAUDE
1. Esošās un paredzamas situācijas apgabalā apraksts un analīze
|
a) |
Hidrogrāfiskie, hidroloģiskie un meteoroloģiskie apstākļi |
|
b) |
Ūdensceļa apstākļi piem., ūdensceļu dimensijas (slūžas, tilti, kuģu ceļi), redzamība uz kuģu ceļiem, īpaši šķēršļi (līkumi, šaurumi, sēkļi, šauri un zemi tilti), navigācijas ceļi, sastrēgumu vietas, slūžu darbības laiki |
|
c) |
Esošā un paredzamā satiksmes un transporta situācija pasažieru skaits, kravas svars, kravas veids, flotes kompletācija |
|
d) |
Negadījumu skaits, veids un sekas, ieskaitot seku analīzi |
|
e) |
Juridiskā situācija iestādes, negadījum/latastrofu noteikumi |
|
f) |
Reģionālā vadība un organizatoriskā situācija piem., slūžu operatori, ostas un termināla uzņēmum |
|
g) |
Pastāvošās RIS sistēmas |
|
h) |
Citas problēmas apgabalā, piem., kavēšana |
|
2. |
Mērķi skat 4.3. nodaļu |
|
3. |
Uzdevumi skat 4.4. nodaļu |
|
4. |
Sniedzamie pakalpojumi un funkcijas skat. 4.5. un 4.6. nodalu |
|
5. |
Pieprasītie noteikumi |
|
6. |
Lietojumu prasības |
|
7. |
Turpmākās procedūras lēmuma piedāvājums |
B. LIETOJUMA PROJEKTS
1. Viena vai vairāku paredzamo RIS lietojumu projekts
potenciālo IT sistēmu īss apraksts, darbības paraugs un izmaksu novērtējums
|
a) |
Funkcionālais projekts ārējās un iekšējās funkcijas atkarībā no situācijas |
|
b) |
Funkcionālā projekta pārvēršana tehniskā projektā (sistēmas) |
|
c) |
Nepieciešamās iekārtas uz kuģa un krastā |
2. Paredzamo RIS lietojumu vērtējums
|
a) |
Riska novērtējums, piem., risku veidi un risku salīdzinājums |
|
b) |
Transporta efektivitāte izmaksu/ieguvumu analīzē kuģu gaidīšanas laiku samazināšana, augstāka drošība, īsāks reisu laiks, negadījumu, avāriju un kavējumu izmaksas |
|
c) |
Ietekmes uz vidi izpēte vajadzības gadījumā pilsētas apgabalos un upēs |
3. Paredzamo RIS lietojumu organizatoriskā struktūra
|
a) |
Juridiskā atbildība un vietējais juridiskais pamats |
|
b) |
Kompetentā iestāde plānošanai un ierīkošanai |
|
c) |
RIS darbības iestāde iestāde, kas veic uzdevumu |
|
d) |
Iespējamie darbinieki pilnīgas automātikas iespēja, apmācību veidi |
6.5. Mācības
Veiksmīga RIS nodošana ir atkarīga no kompetentiem un pieredzējušiem darbiniekiem, kas veic savus pienākumus RIS iestādē. Piemērotu darbinieku izvēle, pieņemšana darbā un apmācīšana ir svarīga, lai iegūtu profesionālus un kvalificētus darbiniekus, kas spēj veikt drošas un efektīvas darbības ar kuģiem. Šādi darbinieki palīdzēs nodrošināt, lai tiktu pienācīgi pildīti dažādi RIS siegšanai nepieciešamie uzdevumi.
7. RIS PAKĀPENISKA ATTĪSTĪBA
|
1) |
Pārskats par iespējamu dažādu RIS daļu pakāpenisku attīstību ir sniegts 7. tabulā. |
|
2) |
Parametru dažādības dēļ nav iespējams sniegt vispārīgus ieteikumus RIS risinājumiem zināmos apstākļos. |
7. tabula
“Iespējamā dažādu RIS daļu pakāpeniska attīstība”
(kursīvā: sistēma, kas ir pārbaudīta, bet vēl nav īstenota)
|
Pakalpojuma veids |
Solis |
Sistēmas konfigurācija |
Nodaļa |
|
|
1 Kuģu ceļu informācijas pakalpojums |
1.1 Balss komunikācija krasts/kuģis |
1 |
Vietējā VHF pārraidītā kuģniecības informācija slūžās un tiltos |
5.1.2 |
|
2 |
Centrālā VHF un RIS centra pārraidītā kuģniecības informācija |
5.1.2 |
||
|
1.2 Internets |
1 |
Interneta mājas lapa ar ziņojumiem kapteiņiem un informāciju par ūdens līmeni, statiskas lapas bez satura pārvaldības sistēmas |
5.1.3 (1) |
|
|
2 |
Kā 1. punktā, bet ar papildu dinamiskām lapām un satura pārvaldības sistēmu |
5.1.3 (3) |
||
|
3 |
E-pasta abonements ar ziņojumiem kapteiņiem un informāciju par ūdens līmeni |
5.1.3 (4) |
||
|
4 |
Pēc pieprasījuma visa kuģuceļu informācija no izbraukšanas ostas līdz iebraukšanas ostai reisa plānošanai vienā Web lappusē |
5.1.3 (5) |
||
|
1.3 Elektroniskā navigācijas karte |
1 |
Elektroniskā rastra karte (skanēta papīra karte) |
|
|
|
2 |
Iekšzemes ECDIS informācijas režīmā |
5.1.4 (1) |
||
|
2 Informācija par satiksmi |
2.1 Taktiskā informācija par satiksmi (TTI) uz klāja radara, iekšzemes ECDIS un kuģošanas līdzekļu lokalizācija un līdzsekošana |
1 |
TTI ar radaru |
5.2.2 (1) |
|
2 |
TTI ar radaru un iekšzemes ECDIS navigācijas režīmā, tikai uz drošību attiecināmie objekti ENC |
5.2.2 (2)-(4) 5.1.4 (3) |
||
|
3 |
Kā 2. punktā, bet visi objekti ENC |
5.1.4 (4) |
||
|
4 |
Iekšzemes ECDIS kā 3. punktā, ar papildu informāciju par ūdens dziļumu |
5.1.4 (5) |
||
|
5 |
Iekšzemes ECDIS kā 1. punktā, ar papildu informāciju par kuģošanas līdzekļa lokalizēšanu un līdzsekošanu |
5.2.2 (5) |
||
|
2.2 Stratēģiskā informācija par satiksmi kuģa ziņojumu sistēmā |
1 |
Datu bāze RIS centrā, ziņojumi ar balss GSM, manuālie ziņojumi RIS centrā |
5.2.3 (5a) |
|
|
2 |
Datu bāze RIS centrā, balss VHF ziņojumi, manuālie ziņojumi RIS centrā |
5.2.3 (5b) |
||
|
3 |
Datu bāze RIS centrā, sākotnējie ziņojumi caur elektronisko kuģa ziņojumu sistēmu (datu GSM), automātiskie ziņojumi RIS centrā ziņojumi par atrašanās vietām ar balss VHF |
5.2.3 (5c) |
||
|
4 |
Kā 3. punktā, ar papildu ziņojumiem par atrašanās vietām un ETA kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmās, automātiski ziņojumii RIS centrā |
5.2.3 (5d) |
||
|
5 |
Datu bāze RIS centrā, papildu elektronisko datu apmaiņa starp RIS centriem |
5.2.3. (9) |
||
|
3 Satiksmes pārvaldība |
3.1 Kuģu satiksmes dienesti (VTS) |
1 |
Krasta radara stacijas, VTS centrs, iekšzemes ECDIS ar radara pārklājumu |
5.3.1. (1) |
|
2 |
Kā 1. punktā, iekšzemes ECDIS ar radara pārklājumu un mērķa izsekošanu |
5.3.1. (3) |
||
|
3 |
Iekšzemes ECDIS ar informāciju par kuģošanas līdzekļa lokalizāciju un līdzsekošanu |
5.3.1. (3) |
||
|
3.2 Slūžu un tiltu pārvaldība |
1 |
Datu bāze slūžu dienas kārtībai, gaidīšanas laiku reģistrācijai |
5.3.3.(1a) |
|
|
2 |
Kā 1. punktā, papildu datu apmaiņa ar citām slūžām |
5.3.3.(1b) |
||
|
3 |
Kā 2. punktā, papildu gaidīšanas laiku pārraide kapteiņiem (reisu plānošanas atbalsts) |
5.3.3.(1c) |
||
|
4 |
Uzlaboti slūžu cikli, aprēķinot ETA/RTA slūžu ķēdēm, RTA pārraidīšanu kapteiņiem, kuģa atrašanās vietu noteikšana ar lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmu |
5.3.3.(id) |
||
|
4 Katastrofu seku novēršanas atbalsts |
4.1 Kuģa ziņojumu sistēma noteiktiem kuģu un komplektāciju veidiem |
1 – 5 |
Sistēmas konfigurācijas kā 2.2. punktā |
5.4 |
|
4.2 Kuģa ziņojumu sistēma visiem kuģiem |
1 – 5 |
Sistēmas konfigurācijas kā 2.2. punktā |
5.4 |
|
|
5 Reisu plānošana |
5.1 Kuģuceļu informācija |
1 |
Sistēmas konfigurācijas kā 1.1. līdz 1.3. punktā |
5.5 (2) |
|
5.2 Slūžu/tiltu pārvaldība, RTA pārraide un gaidīšanas laiki |
2 |
Sistēmas konfigurācijas kā 3.2.4. punktā |
||
8. RIS STANDARTIZĀCIJAS PROCEDŪRAS
|
1) |
RIS standartizācija ir nepieciešama šādu iemeslu dēļ.
|
|
2) |
RIS īsteno un sniedz saskaņā ar noteiktiem standartiem un tehniskām specifikācijām:
|
|
3) |
Tehniskās specifikācijas jāizstrādā atbilstīgi jūrniecības nozares specifikācijām, lai uzlabotu jaukto satiksmi upju grīvās/jūras – upju tirdzniecību. |
|
4) |
Starptautiskām organizācijām, kas jau ir iesaistītas jūras standartizācijā, jāņem vērā standartizācijas attīstība iekšzemes ūdensceļu sektorā.
|
|
5) |
Šīs organizācijas jāuzaicina piedalīties un (turpināt) sadarboties tehnisko specifikāciju un standartu izstrādē un uzturēšanā. |
|
6) |
Starptautiskas organizācijas, piemēram, ANO/EEK, Reinas kuģniecības centrālā komisija, Donavas komisija un līdzīgas organizācijas pasaulē, tiek aicinātas pieņemt vai ieteikt tehniskās specifikācijas, kā noteikts RIS direktīvā. |
|
7) |
Valstu valdības tiek aicinātas reģistrēt iekārtas, kas izgatavotas atbilstoši RIS direktīvas tehniskajām specifikācijām. |
|
8) |
Valstu valdības tiek aicinātas abpusēji vai daudzpusēji sadarboties, lai panāktu lielāku saskaņotību. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (OV L 255, 30.9.2005., 152. lpp.).
(2) Rezultāti pieejami CD formātā Transporta izpētes centrā (AVV), adrese: Rijkswaterstaat, P.O. Box 1031, NL-3000 BA Rotterdam, The Netherlands.
(3) Galīgo 2003. gada 15. februāra ziņojumu par ARGO testu ar informāciju par dziļumu var lejuplādēt tīmekļa vietnē www.elwis.de, iedaļā “ RIS-Telematikprojekte (ARGO) ”.
(4) Informācija pieejama Transporta izpētes centrā (AVV), adrese: Rijkswaterstaat, P.O. Box 1031, NL-3000 BA Rotterdam, The Netherlands.
(5) Rezultāti pieejami Transporta izpētes centrā (AVV), adrese: Rijkswaterstaat, P.O. Box 1031, NL-3000 BA Rotterdam, The Netherlands, un tīmekļa vietnē www.euro-compris.org.
Pielikums
“4.4. nodaļā aprakstītā informācijas apstrādes apļa piemērs”
Uzdevums: Slūžu pārvaldība
Pienākums: Slūžu operators
Novērtē
Izlemj
STRATĒĢISKAIS LĪMENIS
Ilgtermiņa slūžu plānošana
Nosaka tuvojošos kuģu gaidīšanas laikus
Nosaka nākamo atvēršanos un kavēšanos
Novērtē situāciju nākamajam slūžu ciklam
Nosaka paredzamo gaidīšanas laiku
TAKTISKAIS LĪMENIS
īstermiņa slūžu plānošana
Novēro
Rīkojas
Novērtē kuģu secību un slūžu darbības kārtību
Izlemj secību un izmantojamo slūžukameru
Novēro tuvējo slūžu ciklus
Informē kapteiņus par situāciju visā ūdensceļā
OPERATĪVAIS LĪMENIS
Novēro tuvojošos kuģus no abiem virzieniem
Informē kapteini par kuģie m kas tuvojas
Novēro ienākošos kuģus
Dod rīkojumu kapteinim ieiet slūžās