European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

C sērija


C/2025/4948

13.10.2025

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI

Eiropas attīstības fonda 2024. gada pārskati

(C/2025/4948)

SATURA RĀDĪTĀJS

PĀRSKATU APLIECINĀŠANA 2
EAF RESURSU IZLIETOJUMS UN UZSKAITE 3
EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI 7
EAF FINANŠU PĀRSKATI 9
EAF KONSOLIDĒTO ES TRASTA FONDU FINANŠU PĀRSKATI 51
ES TRASTA FONDA “BÊKOU” 2024. GADA FINANŠU PĀRSKATI 52
ESTF ĀFRIKAI 2024. GADA FINANŠU PĀRSKATI 59
KONSOLIDĒTIE EAF UN ES TRASTA FONDU FINANŠU PĀRSKATI 66
EAF ZIŅOJUMS PAR FINANSIĀLO ĪSTENOŠANU 71

PĀRSKATU APLIECINĀŠANA

Eiropas Attīstības fonda 2024. gada pārskati ir sagatavoti saskaņā ar 11. Eiropas Attīstības fonda finanšu regulas X sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kas izklāstīti šo finanšu pārskatu skaidrojumos.

Atzīstu savu atbildību par Eiropas Attīstības fonda gada pārskatu sagatavošanu un izklāstīšanu saskaņā ar 11. Eiropas Attīstības fonda finanšu regulas 18. pantu.

Esmu saņēmusi visu informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu pārskatus, kuros atspoguļoti Eiropas Attīstības fonda aktīvi un saistības, kā arī budžeta izpilde, no kredītrīkotāja un EIB, kas ir apliecinājuši tās ticamību.

Ar šo es apliecinu, ka, pamatojoties uz šo informāciju un uz pārbaudēm, kuras uzskatīju par nepieciešamām pārskatu apstiprināšanai, man ir pietiekama pārliecība, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Eiropas Attīstības fonda finanšu stāvokli.

Beatriz SANZ REDRADO,

grāmatvede

2025. gada 24. jūnijā

EAF RESURSU IZLIETOJUMS UN UZSKAITE

1.   PAMATINFORMĀCIJA

Eiropas Savienība (“ES”) sadarbojas ar daudzām jaunattīstības valstīm. Šo attiecību galvenais nolūks ir veicināt ekonomikas, sociālās jomas un vides attīstību un galvenais mērķis ir mazināt un izskaust nabadzību ilgtermiņā, sniedzot saņēmējvalstīm attīstības palīdzību un tehnisko palīdzību. Lai to sasniegtu, ES kopā ar partnervalstīm izstrādā sadarbības stratēģijas un piesaista finanšu resursus šo stratēģiju īstenošanai. Šie ES resursi, kas piešķirti attīstības sadarbībai, tiek iegūti no šādiem trīs avotiem:

—

ES budžets,

—

Eiropas Attīstības fonds (EAF) un

—

Eiropas Investīciju banka (EIB).

EAF netiek finansēts no ES budžeta. Tas ir izveidots ar iekšēju nolīgumu starp Padomē esošajiem dalībvalstu pārstāvjiem, un to pārvalda īpaša komiteja. Eiropas Komisija (“Komisija”) atbild par to operāciju finansiālo īstenošanu, kuras veic ar EAF resursiem. EIB pārvalda ieguldījumu mehānismu.

Eiropas Attīstības fondu veido atsevišķi EAF; katru no tiem izveido uz apmēram pieciem gadiem, un katru reglamentē sava finanšu regula. Tāpēc ir jāsagatavo īpaši finanšu pārskati. Šie finanšu pārskati tiek sagatavoti arī apkopotā veidā, lai sniegtu vispārēju pārskatu par to resursu finansiālo stāvokli, par kuriem ir atbildīga Komisija.

Līdz 2021. gadam, kad 11. EAF sasniedza savu pēdējo posmu līdz ar turpināmības klauzulas stāšanos spēkā 2020. gada 31. decembrī, EAF bija galvenais instruments atbalsta sniegšanai attīstības sadarbībai ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un aizjūras zemēm un teritorijām (AZT). Taču kopš 2021. gada ES sadarbība ar ĀKK valstīm un AZT tiek finansēta no ES budžeta.

ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma ietvaros tika izveidots ieguldījumu mehānisms, ko pārvalda EIB un ko izmanto, lai atbalstītu privātā sektora attīstību ĀKK valstīs, finansējot galvenokārt (bet ne tikai) privātos ieguldījumus. Ieguldījumu mehānisms ir izstrādāts kā atjaunojams fonds, lai atmaksātās aizdevumu summas varētu atkal ieguldīt citās operācijās, tādējādi nodrošinot, ka šis mehānisms pats atjaunojas un ir finansiāli neatkarīgs. Tā kā ieguldījumu mehānismu nepārvalda Komisija, tas nav konsolidēts gada pārskatu pirmajā daļā — EAF finanšu pārskatos un saistītajā ziņojumā par finansiālo īstenošanu. EIB sagatavotie ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati ir iekļauti kā atsevišķa EAF gada pārskatu daļa (II daļa), lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par EAF sniegto attīstības palīdzību.

2.   KĀ FINANSĒ EAF?

Padome 2013. gada 2. decembrī pieņēma Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (1), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Šajā saistībā tika izlemts, ka ģeogrāfisko sadarbību ar ĀKK valstīm neintegrēs ES budžetā, bet turpinās finansēt, izmantojot pastāvošo starpvaldību EAF.

Atšķirībā no ES budžeta EAF darbība ir balstīta uz daudzgadu plānu. Katram EAF tiek izveidots kopējs fonds, kuru izmanto attīstības sadarbības īstenošanai laika posmā, kas parasti ilgst piecus gadus. Tā kā resursus piešķir uz vairākiem gadiem, piešķirtos līdzekļus var izmantot visā EAF darbības periodā. Tas, ka budžeti ir noteikti uz vairākiem gadiem, nevis uz vienu gadu, ir atspoguļots budžeta ziņojumos, kuros EAF budžeta izpilde tiek vērtēta attiecībā pret kopējiem līdzekļiem.

EAF resursi ir ES dalībvalstu ad hoc iemaksas. Apmēram reizi piecos gados dalībvalstu pārstāvji tiekas starpvaldību līmenī, lai lemtu par kopējo summu, ko piešķirs fondam, un lai pārraudzītu tā īstenošanu.

Komisija EAF pārvalda saskaņā ar ES politiku attīstības sadarbības jomā. Tā kā paralēli ES politikai dalībvalstis īsteno pašas savu attīstības veicināšanas un atbalsta politiku, dalībvalstīm jāsaskaņo sava politika ar ES, lai nodrošinātu, ka tās viena otru papildina.

Papildus iepriekš minēto iemaksu veikšanai dalībvalstis var iesaistīties līdzfinansēšanas pasākumos vai veikt brīvprātīgas finanšu iemaksas Eiropas Attīstības fondā.

3.   EAF DARBĪBAS PĒC 2020. GADA 31. DECEMBRA

Komisija pašlaik strādā, lai slēgtu 9. EAF (kas darbojās no 2000. līdz 2007. gadam), kurā bija iekļauti atlikumi, kas pārnesti no 8. EAF (kurš darbojās no 1995. līdz 2000. gadam) saskaņā ar 9. EAF piemērojamās finanšu regulas (2) 3. daļas noteikumiem. Pašlaik vēl turpinās astoņi no 9. EAF finansēti līgumi, kas beigsies norādītajā termiņā, ļaujot pabeigt ar 9. EAF saistītās darbības un projektus. 9. EAF varēs pavisam slēgt tikai tad, kad būs beigušies visi līgumi un būs pabeigti to izvērtējumi un revīzijas.

10. EAF (kas darbojās no 2008. līdz 2013. gadam) slēgšana norit labi – ir slēgti jau 97,35 % no tā līgumiem. Tomēr atlikušo līgumu darbības un finansiālā slēgšana prasīs zināmu laiku. Lai veiktu finansiālo slēgšanu, ir jāsāk un jāpabeidz visi nepieciešamie izvērtējumi, revīzijas un līdzekļu atgūšana.

Līdz ar turpināmības klauzulas stāšanos spēkā 2020. gada 31. decembrī 11. EAF (kas darbojās no 2014. līdz 2020. gadam) nu ir sasniedzis savu pēdējo posmu. Minētā klauzula nosaka saistību uzņemšanās pēdējo datumu, un tas nozīmē, ka kopš 2021. gada 11. EAF ietvaros vairs nevar pieņemt jaunus finansēšanas lēmumus. Tomēr vēl nepabeigto 11. EAF finansēto projektu īstenošana turpināsies līdz to pilnīgai pabeigšanai.

Pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam ES sadarbība ar ĀKK valstīm ir integrēta Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā “Eiropa pasaulē”. Savukārt uz sadarbību ar AZT pašlaik attiecas Lēmums par aizjūras asociāciju. Tas nozīmē, ka līdz 2021. gadam EAF programmas tika finansētas no brīvprātīgām ES dalībvalstu iemaksām, bet kopš 2021. gada attīstības programmas tiek finansētas no ES budžeta. Tas nozīmē arī to, ka attīstības programmu finansējums jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ka šiem darījumiem tāpat kā citām ES finansētām programmām jāatbilst ES finanšu noteikumiem.

4.   GADA BEIGU PĀRSKATI

4.1.   GADA PĀRSKATI

Saskaņā ar EAF finanšu regulas 18. panta 3. punktu EAF finanšu pārskati tiek sagatavoti, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem, kas, savukārt, balstīti uz starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS). Šos Komisijas grāmatveža pieņemtos grāmatvedības noteikumus piemēro visās ES iestādēs un struktūrās, lai ieviestu vienotu grāmatvedības, novērtēšanas un pārskatu sagatavošanas noteikumu kopumu, tādējādi saskaņojot finanšu pārskatu sagatavošanas procesu. Minētos ES grāmatvedības noteikumus piemēro arī EAF, vienlaikus ņemot vērā tā darbību specifiku.

EAF gada pārskatu sagatavošana ir uzticēta Komisijas grāmatvedim, kas ir EAF grāmatvedis un nodrošina, ka EAF gada pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par EAF finanšu stāvokli.

Gada pārskatu struktūra ir šāda:

I daļa – Komisijas pārvaldītie līdzekļi:

i)

EAF finanšu pārskati un skaidrojumi;

ii)

EAF konsolidēto ES trasta fondu finanšu pārskati;

iii)

konsolidētie EAF un ES trasta fondu finanšu pārskati;

iv)

ziņojums par EAF finansiālo īstenošanu;

II daļa – gada īstenošanas ziņojums: EIB pārvaldītie līdzekļi:

i)

ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati.

Daļā “EAF konsolidēto ES trasta fondu finanšu pārskati” ir iekļauti šādu divu EAF ietvaros izveidotu trasta fondu finanšu pārskati: ES trasta fonds “Bêkou” (skatīt iedaļu “ES trasta fonda “Bêkou” finanšu pārskati”) un ES trasta fonds Āfrikai (skatīt iedaļu “ES trasta fonda Āfrikai finanšu pārskati”). Abu trasta fondu atsevišķos finanšu pārskatus sagatavo Komisijas grāmatveža pārraudzībā, un privāts revidents veic to ārēju revīziju. Trasta fondu skaitļi, kas ietverti šajos gada pārskatos, ir provizoriski.

Komisijai EAF gada pārskati jāpieņem ne vēlāk kā bilances datumam sekojošā gada 31. jūlijā un jāiesniedz tie Eiropas Parlamentam un Padomei, kam jāpieņem lēmums par izpildes apstiprināšanu.

5.   REVĪZIJA UN IZPILDES APSTIPRINĀJUMS

5.1.   REVĪZIJA

EAF gada pārskatus revidē tā ārējais revidents – Eiropas Revīzijas palāta (turpmāk “ERP”), kas sagatavo gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.2.   IZPILDES APSTIPRINĀJUMS

Izpildes apstiprinājums ir galīgais kontroles mehānisms attiecībā uz EAF resursu finansiālo īstenošanu konkrētā finanšu gadā. Pēc revīzijas veikšanas un gada pārskatu pabeigšanas Padomei jāsniedz ieteikums par to, vai apstiprināt Komisijai EAF resursu finansiālo īstenošanu konkrētā finanšu gadā, un Eiropas Parlamentam pēc tam jāpieņem lēmums par to. Minētā lēmuma pamatā ir ERP veiktā pārskatu pārbaude un tās gada ziņojums (kurā ietilpst oficiālā ticamības deklarācija), kā arī Komisijas atbildes uz budžeta izpildes apstiprinātājiestādes jautājumiem un papildu informācijas pieprasījumiem.

BŪTISKĀKĀ INFORMĀCIJA PAR FINANSIĀLO ĪSTENOŠANU 2024. GADĀ

Image 1

*

Neto summa, tikai 10. un 11. EAF.

Budžeta izpilde

2024. gadā 10. EAF un 11. EAF ietvaros notika atsevišķu saistību uzņemšanās, kuru neto summa bija 42 miljoni EUR. Turklāt 2024. gadā 10. EAF un 11. EAF ietvaros tika veikti maksājumi, kuru neto summa bija 1,345 miljardi EUR. EAF ietvaros veikto maksājumu kopējā bruto summa 2024. gadā bija 1 405,45 miljoni EUR, kas ir 99,68 % no dalībvalstīm paziņotā 1,410 miljardu EUR mērķa.

Padome 2022. gadā vienprātīgi nolēma no 10. un 11. EAF atbrīvotos līdzekļus 600 miljonu EUR apmērā izmantot, lai finansētu darbības, kuru mērķis ir novērst pārtikas nodrošinājuma krīzi un ekonomisko satricinājumu, ko ĀKK valstīs radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Komisija 2022. gadā uzņēmās saistības par šiem 600 miljoniem EUR un līdz 2024. gadam izmaksāja 392 miljonus EUR.

Darbību ietekme finanšu pārskatos

Iepriekš minēto darbību ietekme finanšu pārskatos vislabāk ir redzama, aplūkojot šādas pozīcijas:

—

priekšfinansējums (skatīt 2.2. skaidrojumu) – tas samazinājās par 287 miljoniem EUR, galvenokārt tāpēc, ka attiecīgais EAF tiek likvidēts un tāpēc samazinājās jauno līgumu skaits. 2024. gadā jauno līgumu kopējā summa bija 300 miljoni EUR salīdzinājumā ar 860 miljoniem EUR 2023. gadā,

—

nauda un naudas ekvivalenti (skatīt 2.5. skaidrojumu) – tie samazinājās par 190 miljoniem EUR, galvenokārt tāpēc, ka samazinājās līdzekļu devēju iemaksas – no 1,800 miljardiem EUR 2023. gadā līdz 1,200 miljardiem EUR 2024. gadā,

—

uzkrātie izdevumi (skatīt 2.8. skaidrojumu) – tie samazinājās par 210 miljoniem EUR, jo samazinājās to atvērto līgumu skaits gada beigās, attiecībā uz kuriem līdz gada beigām nebija apstiprinātu izmaksu prasījumu, un

—

atbalsta instrumenti (skatīt 3.4. skaidrojumu) – to apmērs samazinājās kopumā par 944 miljoniem EUR, galvenokārt tāpēc, ka samazinājās 11. EAF ietvaros radušies izdevumi (no 1,906 miljardiem EUR 2023. gadā līdz 1,145 miljardiem EUR 2024. gadā). Šī tendence atbilst tam, ka kopš 2021. gada jaunu līgumu parakstīšanas apjoms samazinās.

EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI

SATURA RĀDĪTĀJS

EAF FINANŠU PĀRSKATI 9
EAF BILANCE 10
EAF FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS 11
EAF NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 11
PĀRSKATS PAR EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM 13
KATRA EAF BILANCE 13
KATRA EAF FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS 15
PĀRSKATS PAR KATRA EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM 16
SKAIDROJUMI PAR EAF FINANŠU PĀRSKATIEM 19
EAF KONSOLIDĒTO ES TRASTA FONDU FINANŠU PĀRSKATI 51
ES TRASTA FONDA “BÊKOU” 2024. GADA FINANŠU PĀRSKATI 52
BILANCE 56
FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS 57
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 58
ESTF ĀFRIKAI 2024. GADA FINANŠU PĀRSKATI 59
BILANCE 64
FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS 65
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 65
KONSOLIDĒTIE EAF UN ES TRASTA FONDU FINANŠU PĀRSKATI 66
KONSOLIDĒTĀ BILANCE 67
KONSOLIDĒTAIS FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS 68
KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 68
KONSOLIDĒTAIS PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM ĪSTENOŠANU 70
EAF ZIŅOJUMS PAR FINANSIĀLO ĪSTENOŠANU 71

EAF FINANŠU PĀRSKATI  (3)

EAF BILANCE

miljoni EUR

 

Skaidrojums

31.12.2024.

31.12.2023.

ILGTERMIŅA AKTĪVI

 

 

 

Finanšu aktīvi

2.1.

128

87

Priekšfinansējums

2.2.

500

574

Iemaksas trasta fondā

2.3.

188

216

Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi

2.4.

5

5

 

 

821

883

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

 

 

 

Finanšu aktīvi

2.1.

5

3

Priekšfinansējums

2.2.

742

954

Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas

2.4.

37

24

Nauda un naudas ekvivalenti

2.5.

411

601

 

 

1 194

1 583

AKTĪVI KOPĀ

 

2 016

2 466

 

 

 

 

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

 

 

 

Finanšu saistības

2.6.

(1 )

(5 )

 

 

(1 )

(5 )

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

 

 

 

Uzkrājumi

2.6.

(2 )

(0 )

Kreditoru parādi

2.7.

(256 )

(391 )

Uzkrātie izdevumi

2.8.

(774 )

(984 )

 

 

(1 032 )

(1 375 )

SAISTĪBAS KOPĀ

 

(1 032 )

(1 380 )

 

 

 

 

NETO AKTĪVI

 

983

1 086

 

 

 

 

KAPITĀLS UN REZERVES

 

 

 

Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls

2.9.

55 704

54 566

Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla

2.9.

2 252

2 252

No iepriekšējiem gadiem pārvietotais saimnieciskās darbības rezultāts

 

(55 733 )

(53 484 )

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

 

(1 240 )

(2 249 )

NETO AKTĪVI

 

983

1 086

EAF FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

miljoni EUR

 

Skaidrojums

2024

2023

IEŅĒMUMI

 

 

 

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

 

 

 

Atgūšanas darbības

3.1.

41

14

 

 

41

14

Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu

 

 

 

Finanšu ieņēmumi

3.2.

19

9

Citi ieņēmumi

3.2.

71

43

 

 

90

52

Ieņēmumi kopā

 

131

65

IZDEVUMI

 

 

 

 

 

 

 

Īstenojuši citi subjekti

3.3.

(4 )

(3 )

Atbalsta instrumenti

3.4.

(1 237 )

(2 181 )

Līdzfinansējuma izdevumi

3.5.

(17 )

(8 )

Finansējuma izmaksas

3.6.

(3 )

(7 )

Citi izdevumi

3.7.

(110 )

(116 )

Izdevumi kopā

 

(1 371 )

(2 315 )

 

 

 

 

GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS

 

(1 240 )

(2 249 )

EAF NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

miljoni EUR

 

Skaidrojums

2024

2023

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

 

(1 240 )

(2 249 )

Pamatdarbības

 

 

 

Kapitāla palielinājums – iemaksas (neto)

 

1 138

1 630

Iemaksu trasta fondā (palielinājums)/samazinājums

 

28

37

Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums

 

287

356

Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums

 

(12 )

4

Uzkrājumu palielinājums/(samazinājums)

 

0

2

Finanšu saistību palielinājums/(samazinājums)

 

(2 )

(3 )

Kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums)

 

(136 )

(35 )

Uzkrāto izdevumu un nākamo periodu ienākumu palielinājums/(samazinājums)

 

(210 )

(148 )

Ieguldījumu darbības

 

 

 

Neatvasināto finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (palielinājums)/samazinājums

 

(42 )

(20 )

NETO NAUDAS PLŪSMA

 

(190 )

(426 )

Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums)

 

(190 )

(426 )

Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā

2.5.

601

1 027

Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās

2.5.

411

601

PĀRSKATS PAR EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

miljoni EUR

 

Aktīvo EAF fondu kapitāls (A)

Aktīvo EAF nepieprasītie līdzekļi (B)

Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls (C) = (A) – (B)

Uzkrātās rezerves (D)

Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla (E)

Neto aktīvi kopā (C) + (D) + (E)

ATLIKUMS 31.12.2022.

72 955

7 855

65 100

(65 647 )

2 252

1 705

Kapitāla palielinājums – iemaksas

(185)

(1 815 )

1 630

—

—

1 630

8. EAF slēgšana

(12 164 )

 

(12 164 )

12 164

 

—

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

—

—

—

(2 249 )

—

(2 249 )

ATLIKUMS 31.12.2023.

60 607

6 040

54 566

(55 732 )

2 252

1 086

Kapitāla palielinājums – iemaksas

(62)

(1 200 )

1 138

—

—

1 138

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

—

—

—

(1 240 )

—

(1 240 )

ATLIKUMS 31.12.2024.

60 544

4 840

55 704

(56 973 )

2 252

983

KATRA EAF BILANCE

miljoni EUR

 

31.12.2024.

31.12.2023.

 

Skaidrojums

9.

EAF

10.

EAF

11.

EAF

Kopā

9.

EAF

10.

EAF

11.

EAF

Kopā

ILGTERMIŅA AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi

2.1.

—

14

114

128

—

14

73

87

Priekšfinansējums

2.2.

—

418

82

500

—

447

127

574

Iemaksas trasta fondā

2.3.

31

9

148

188

31

9

176

216

Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi

 

—

—

5

5

—

—

5

5

 

 

31

441

349

821

31

470

381

883

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi

2.1.

—

—

5

5

—

—

3

3

Priekšfinansējums

2.2.

6

81

655

742

5

113

835

954

Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas

2.4.

—

21

16

37

—

10

14

24

EAF savstarpējie konti

 

(207 )

227

(20 )

—

(200 )

426

(226 )

—

Nauda un naudas ekvivalenti

2.5.

—

—

411

411

—

—

601

601

 

 

(201 )

329

1 067

1 194

(195 )

549

1 229

1 583

AKTĪVI KOPĀ

 

(170 )

770

1 415

2 016

(163 )

1 020

1 610

2 466

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu saistības

2.6.

—

—

(1 )

(1 )

—

—

(5 )

(5 )

 

 

—

—

(1 )

(1 )

—

—

(5 )

(5 )

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

 

 

 

 

—

 

 

 

 

Uzkrājumi

2.6.

—

—

(2 )

(2 )

—

—

(0 )

(0 )

Kreditoru parādi

2.7.

—

(25 )

(230 )

(256 )

—

(63 )

(328 )

(391 )

Uzkrātie izdevumi

2.8.

—

(71 )

(703 )

(774 )

—

(129 )

(855 )

(984 )

 

 

—

(96 )

(935 )

(1 032 )

—

(192 )

(1 183 )

(1 375 )

SAISTĪBAS KOPĀ

 

—

(96 )

(936 )

(1 032 )

—

(192 )

(1 188 )

(1 380 )

 

 

 

 

 

—

 

 

 

 

NETO AKTĪVI

 

(170 )

674

479

983

(163 )

827

422

1 086

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls

2.9.

10 435

20 819

24 449

55 704

10 442

20 834

23 290

54 566

Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla

2.9.

2 252

—

—

2 252

2 252

—

—

2 252

Pieprasītā fondu kapitāla pārvietojumi starp aktīvajiem EAF

2.9.

(510 )

(187 )

696

—

(509 )

(120 )

628

—

No iepriekšējiem gadiem pārvietotais saimnieciskās darbības rezultāts

 

(12 348 )

(19 887 )

(23 497 )

(55 733 )

(12 350 )

(19 607 )

(21 527 )

(53 484 )

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

 

—

(72 )

(1 169 )

(1 240 )

1

(280 )

(1 970 )

(2 249 )

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NETO AKTĪVI

 

(170 )

674

479

983

(163 )

827

422

1 086

KATRA EAF FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

miljoni EUR

 

 

2024

2023

 

Skaidrojums

9.

EAF

10.

EAF

11.

EAF

Kopā

9.

EAF

10. EAF

11.

EAF

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

IEŅĒMUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atgūšanas darbības

3.1.

1

28

12

41

—

2

12

14

 

 

1

28

12

41

—

2

12

14

Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ieņēmumi

3.2.

—

1

18

19

—

(1 )

10

9

Citi ieņēmumi

3.2.

2

4

65

71

2

4

37

43

 

 

2

5

83

90

2

4

46

52

Ieņēmumi kopā

 

3

33

95

131

2

5

58

65

IZDEVUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Īstenojuši citi subjekti

3.3.

—

—

(4 )

(4 )

—

—

(3 )

(3 )

Atbalsta instrumenti

3.4.

(2 )

(90 )

(1 145 )

(1 237 )

1

(276 )

(1 906 )

(2 181 )

Līdzfinansējuma izdevumi

3.5.

—

(12 )

(5 )

(17 )

—

—

(8 )

(8 )

Finansējuma izmaksas

3.6.

—

5

(9 )

(3 )

1

(2 )

(6 )

(7 )

Citi izdevumi

3.7.

(2 )

(7 )

(101 )

(110 )

(3 )

(8 )

(106 )

(116 )

Izdevumi kopā

 

(3 )

(104 )

(1 264 )

(1 371 )

(1 )

(286 )

(2 028 )

(2 315 )

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS

 

—

(72 )

(1 169 )

(1 240 )

1

(280 )

(1 970 )

(2 249 )

PĀRSKATS PAR KATRA EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

miljoni EUR

9. EAF

Aktīvo EAF fondu kapitāls (A)

Aktīvo EAF nepieprasītie līdzekļi (B)

Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls (C) = (A) – (B)

Uzkrātās rezerves (D)

Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla (E)

Pieprasītā fondu kapitāla pārvietojumi starp aktīvajiem EAF (F)

Neto aktīvi kopā (C) + (D) + (E) + (F)

ATLIKUMS 31.12.2022.

10 464

15

10 450

(14 416 )

1 625

2 010

(331 )

Pārvietojumi uz 10. EAF un no tā

—

(15 )

15

—

—

—

15

Pārvietojumi uz 10. un 11. EAF un no tiem

—

—

—

—

—

(4 )

(4 )

Atmaksājumi dalībvalstīm

(22 )

—

(22 )

—

—

—

(22 )

8. EAF slēgšana

—

—

—

2 066

627

(2 514 )

179

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

—

—

—

1

—

—

1

ATLIKUMS 31.12.2023.

10 442

—

10 442

(12 348 )

2 252

(509 )

(163 )

Kapitāla palielinājums – iemaksas

—

—

—

—

—

—

—

Pārvietojumi uz 10. un 11. EAF un no tiem

—

—

—

—

—

(1 )

(1 )

Atmaksājumi dalībvalstīm

(6 )

—

(6 )

—

—

—

(6 )

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

—

—

—

 

—

—

 

ATLIKUMS 31.12.2024.

10 435

1

10 435

(12 348 )

2 252

(510 )

(170 )


miljoni EUR

10. EAF

Aktīvo EAF fondu kapitāls (A)

Aktīvo EAF nepieprasītie līdzekļi (B)

Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls (C) = (A) – (B)

Uzkrātās rezerves (D)

Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla (E)

Pieprasītā fondu kapitāla pārvietojumi starp aktīvajiem EAF (F)

Neto aktīvi kopā (C) + (D) + (E) + (F)

ATLIKUMS 31.12.2022.

20 960

–

20 960

(19 606 )

–

(38 )

1 315

Pārvietojumi uz 8. un 9. EAF un no tiem

–

–

–

–

–

6

6

Pārvietojumi uz 11. EAF un no tā

–

–

–

–

–

(87 )

(87 )

Atmaksājumi dalībvalstīm

(126 )

–

(126 )

–

–

–

(126 )

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

–

–

(280 )

–

–

(280 )

ATLIKUMS 31.12.2023.

20 834

–

20 834

(19 886 )

–

(120 )

827

Pārvietojumi uz 8. un 9. EAF un no tiem

–

–

–

 

–

1

1

Pārvietojumi uz 11. EAF un no tā

–

–

–

 

–

(68 )

(68 )

Atmaksājumi dalībvalstīm

(15 )

–

(15 )

 

–

–

(15 )

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

–

–

(72 )

–

–

(72 )

ATLIKUMS 31.12.2024.

20 819

–

20 819

(19 959 )

–

(187 )

674


miljoni EUR

11. EAF

Aktīvo EAF fondu kapitāls (A)

Aktīvo EAF nepieprasītie līdzekļi (B)

Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls (C) = (A) – (B)

Uzkrātās rezerves (D)

Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla (E)

Pieprasītā fondu kapitāla pārvietojumi starp aktīvajiem EAF (F)

Neto aktīvi kopā (C) + (D) + (E) + (F)

ATLIKUMS 31.12.2022.

29 367

7 840

21 527

(21 528 )

—

541

541

Kapitāla palielinājums – iemaksas

—

(1 800 )

1 800

—

—

87

1 887

Atmaksājumi dalībvalstīm

(36 )

—

(36 )

—

—

—

(36 )

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

—

—

—

(1 970 )

—

—

(1 970 )

ATLIKUMS 31.12.2023.

29 331

6 040

23 290

(23 498 )

—

628

422

Kapitāla palielinājums – iemaksas

—

(1 200 )

1 200

—

—

68

1 268

Atmaksājumi dalībvalstīm

(41 )

—

(41 )

—

—

—

(41 )

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

—

—

—

(1 169 )

—

—

(1 169 )

ATLIKUMS 31.12.2024.

29 290

4 840

24 449

(24 667 )

—

696

479

SKAIDROJUMI PAR EAF FINANŠU PĀRSKATIEM  (4)

1.   NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

1.1.   GRĀMATVEDĪBAS PRINCIPI

Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt plašam ieinteresēto personu lokam noderīgu informāciju par subjekta finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām.

Vispārējie apsvērumi (jeb grāmatvedības principi), kas jāievēro, sagatavojot finanšu pārskatus, ir izklāstīti ES grāmatvedības 1. noteikumā “Finanšu pārskati” un ir tādi paši kā 1. SPSGS aprakstītie: skaidrs izklāsts, uzkrāšanas princips, darbības turpināšana, izklāsta konsekvence, būtiskums, apkopošana, ieskaits un salīdzināma informācija. Finanšu pārskatu kvalitatīvie rādītāji ir būtiskums, patiesa atspoguļošana (uzticamība), saprotamība, savlaicīgums, salīdzināmība un pārbaudāmība.

1.2.   SAGATAVOŠANAS PAMATS

1.2.1.   Pārskata periods

Finanšu pārskati tiek sniegti ik gadu. Grāmatvedības gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

1.2.2.   Valūta un konvertēšanas bāze

Gada pārskatus sniedz euro, jo euro ir ES funkcionālā valūta. Darījumus ārvalstu valūtā pārrēķina euro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā. Guvumus un zaudējumus no ārvalstu valūtas maiņas, kas radušies ārvalstu valūtas darījumu norēķinos un pārrēķinot ārvalstu valūtā izteiktus monetāros aktīvus un saistības atbilstoši valūtas kursam gada beigās, norāda finanšu darbības rezultātu pārskatā. Atšķirīgas konvertācijas metodes tiek piemērotas materiālajiem pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem aktīviem, kuriem saglabājas vērtība euro to iegādes datumā.

Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību atlikumus gada beigās pārrēķina euro pēc 31. decembrī spēkā esošā Eiropas Centrālās bankas (ECB) valūtas kursa.

Euro valūtas kurss

Valūta

31.12.2024.

31.12.2023.

 

Valūta

31.12.2024.

31.12.2023.

BGN

1,9558

1,9558

 

PLN

4,275

4,3395

CZK

25,185

24,724

 

RON

4,9743

4,9756

DKK

7,4578

7,4529

 

SEK

11,459

11,096

GBP

0,82918

0,86905

 

CHF

0,9412

0,926

NOK

11,795

11,2405

 

JPY

163,06

156,33

HUF

411,35

382,8

 

USD

1,0389

1,105

1.2.3.   Aplēšu izmantošana

Saskaņā ar SPSGS un vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem finanšu pārskatos noteikti ir ietvertas summas, kas balstītas uz vadības aplēsēm un pieņēmumiem, kuri izdarīti, pamatojoties uz ticamāko pieejamo informāciju. Būtiskās aplēses cita starpā ietver darbinieku pabalstu saistību summas, finanšu risku saistībā ar debitoru parādiem un summas, kas uzrādītas skaidrojumos par finanšu instrumentiem, vērtības samazinājuma atskaitījumus finanšu aktīviem amortizētajās izmaksās un finanšu garantiju līgumu saistībām, uzkrātos ieņēmumus un izdevumus, uzkrājumus, nemateriālo aktīvu un materiālo pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma pakāpi, krājumu neto pārdošanas vērtību un iespējamos aktīvus un saistības. Faktiskie rezultāti var atšķirties no aplēsēm.

Pamatotas aplēses ir būtiska finanšu pārskatu sagatavošanas sastāvdaļa un nemazina to uzticamību. Aplēse var būt jāpārskata, ja mainās apstākļi, uz kuriem aplēse ir balstīta, vai arī ja ir iegūta jauna informācija vai lielāka pieredze. Pēc būtības aplēses pārskatīšana neattiecas uz iepriekšējiem periodiem un nav kļūdas korekcija. Izmaiņas grāmatvedības aplēsēs tiek atzītas tā perioda pārpalikumā vai deficītā, kurā tās top zināmas.

1.2.4.   Jaunu un pārskatītu Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumu (EGN) piemērošana

Jauni EGN, kas ir spēkā par gada pārskata periodiem, kuri sākās 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk

Nav jaunu EGN, kas būtu stājušies spēkā par gada pārskata periodiem, kuri sākās 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk.

Jauni EGN, kas pieņemti līdz 2024. gada 31. decembrim, bet līdz minētajam datumam vēl nebija stājušies spēkā

2024. gadā netika pieņemti jauni EGN.

1.3.   BILANCE

1.3.1.   Finanšu aktīvi

Klasifikācija sākotnējās atzīšanas brīdī

Finanšu instrumentu klasifikāciju nosaka, kad tiek veikta to sākotnējā atzīšana. Atkarībā no pārvaldības modeļa un aktīva līgumiskās naudas plūsmas iezīmēm finanšu aktīvus var klasificēt trīs kategorijās: “finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās (AC)”, “finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvos / pašu kapitālā (FVNA)” un “finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (FVSD)”.

i)   Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās

Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas atbilst diviem nosacījumiem: 1) subjekts tos tur, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas; 2) konkrētās dienās ir tādas līgumiskas naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu.

Šī kategorija ietver:

—

naudu un naudas ekvivalentus,

—

aizdevumus (ieskaitot termiņnoguldījumus, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par trīs mēnešiem),

—

ar komerciālu apmaiņu saistītus debitoru parādus.

Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, ir ietverti apgrozāmajos līdzekļos, ja vien to termiņš nav ilgāks par 12 mēnešiem, skaitot no pārskata datuma.

ii)   Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvos / pašu kapitālā

Šiem neatvasinātajiem finanšu aktīviem ir tādas līgumiskas naudas plūsmas, ko veido tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Turklāt to pārvaldības modelis paredz, ka šos finanšu aktīvus tur, gan lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, gan lai finanšu aktīvus pārdotu.

Šīs kategorijas aktīvi tiek klasificēti kā apgrozāmie līdzekļi, ja tos plāno realizēt 12 mēnešu laikā no pārskata datuma.

Subjektam 2024. gada 31. decembrī šādu aktīvu nav.

iii)   Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

Subjekts klasificē atvasinātos instrumentus un kapitālieguldījumus kā novērtētus FVSD, jo līgumiskās naudas plūsmas sastāv ne tikai no pamatsummas un procentu maksājumiem par pamatsummu.

Subjekts kā novērtētus FVSD klasificē arī tā turētos parāda vērtspapīrus, jo parāda vērtspapīru portfeļus pārvalda un novērtē, pamatojoties uz portfeļa patieso vērtību.

Šīs kategorijas aktīvi tiek klasificēti kā apgrozāmie līdzekļi, ja tos plāno realizēt 12 mēnešu laikā no pārskata datuma.

Sākotnējā atzīšana un novērtēšana

Tādu finanšu aktīvu pirkšanu, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, atzīst darījuma datumā, kas ir datums, kurā subjekts apņemas pirkt aktīvu. Naudas ekvivalenti un aizdevumi tiek atzīti, kad naudu nogulda finanšu iestādē vai izmaksā aizņēmējiem.

Finanšu aktīvus sākotnēji novērtē patiesajā vērtībā. Visiem finanšu aktīviem, kurus neuzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, darījuma izmaksas pieskaita patiesajai vērtībai, veicot sākotnējo atzīšanu. Finanšu aktīviem, kurus uzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ierakstītas izdevumos finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Veicot sākotnējo atzīšanu, par finanšu aktīva patieso vērtību parasti uzskata darījuma cenu, izņemot gadījumus, kad darījums neatbilst nesaistītu pušu darījuma principam, t. i., tas ir veikts bez atlīdzības vai par nominālu atlīdzību publiskās politikas nolūkos. Tad starpība starp finanšu instrumenta patieso vērtību un darījuma cenu ir ar komerciālu apmaiņu nesaistīts komponents, kuru atzīst kā izdevumus finanšu darbības rezultātu pārskatā. Tādā gadījumā finanšu aktīva patieso vērtību atvasina no pašreizējiem tirgus darījumiem ar tieši līdzvērtīgu instrumentu. Ja instrumentam nav aktīva tirgus, patieso vērtību iegūst ar vērtēšanas paņēmienu, kurā tiek izmantoti pieejamie dati no novērojamiem tirgiem.

Turpmāka novērtēšana

Finanšu aktīvus, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, pēc tam vērtē amortizētajās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi.

Finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā pēc tam novērtē patiesajā vērtībā. Guvumus un zaudējumus no patiesās vērtības izmaiņām (ieskaitot tos, kas rodas no ārvalstu valūtas pārrēķināšanas un saņemtajiem procentiem) ietver finanšu darbības rezultātu pārskatā periodā, kurā tie rodas.

Patiesā vērtība turpmākā novērtēšanā

Aktīvos tirgos kotētu ieguldījumu patiesās vērtības pamatā ir pašreizējās piedāvātās cenas. Ja finanšu aktīvam ir neaktīvs tirgus (kā arī nekotētiem vērtspapīriem un ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem), ES nosaka patieso vērtību, izmantojot vērtēšanas paņēmienus. Var izmantot nesenus nesaistītu pušu darījumus, atsauces uz citiem būtībā līdzīgiem instrumentiem, diskontētu naudas plūsmu analīzi, iespējas līgumu cenu noteikšanas modeļus un citus vērtēšanas paņēmienus, kurus parasti izmanto tirgus dalībnieki.

Ieguldījumi riska kapitāla fondos, kam nav kotētas tirgus cenas aktīvā tirgū, tiek novērtēti attiecināmajā neto aktīvu vērtībā, ko uzskata par to patiesās vērtības ekvivalentu.

Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Finanšu aktīviem, kas novērtēti amortizētajās izmaksās un patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvos / pašu kapitālā, ES atzīst un novērtē zaudējumus no vērtības samazināšanās, kas izriet no paredzamajiem kredītzaudējumiem.

Paredzamie kredītzaudējumi (PKZ) ir starpības starp līgumiskajām naudas plūsmām un naudas plūsmām, ko ES paredz saņemt, pašreizējā vērtība. PKZ balstās uz saprātīgu un pierādāmu informāciju, kas ir pieejama pārskata datumā bez pārliekām izmaksām vai pūlēm.

Amortizētajās izmaksās novērtētu aktīvu uzskaites vērtību samazina par zaudējumu no vērtības samazināšanās summu, ko atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Ja nākamajā periodā zaudējumu no vērtības samazināšanās summa samazinās, iepriekš atzītos zaudējumus no vērtības samazināšanās apvērš finanšu darbības rezultātu pārskatā.

a)   Debitoru parādi

Subjekts novērtē zaudējumus no vērtības samazināšanās kā PKZ visā darbības laikā summu, izmantojot praktiskus paņēmienus (piem., rezerves matricu).

b)   Nauda un naudas ekvivalenti

Subjektam ir nauda un naudas ekvivalenti bankas norēķinu kontos un termiņnoguldījumi ar termiņu līdz trim mēnešiem. Nauda tiek turēta bankās ar ļoti augstu kredītreitingu, tāpēc saistību neizpildes iespējamība ir ļoti maza. Ņemot vērā īso termiņu un saistību neizpildes mazo iespējamību, paredzamie naudas un naudas ekvivalentu kredītzaudējumi ir niecīgi. Tāpēc naudas ekvivalentiem vērtības samazinājuma atskaitījums netiek atzīts.

c)   Aizdevumi

PKZ novērtēšanai tiek izmantots trīs pakāpju modelis, kur tiek ņemti vērā saistību neizpildes gadījumi visā finanšu aktīva darbības laikā, kuriem piešķirts svērums atkarībā no to iespējamības, un kredītriska izmaiņas kopš finanšu aktīva iniciēšanas. Aizdevumu iniciēšanas diena ir neatsaucamu aizdošanas saistību uzņemšanās diena.

Ja kopš iniciēšanas kredītrisks nav būtiski pieaudzis (“1. pakāpe”), zaudējumi no vērtības samazināšanās ir PKZ, kas izriet no iespējamiem saistību nepildīšanas gadījumiem nākamajos 12 mēnešos, skaitot no pārskata dienas (“12 mēnešu PKZ”). Ja kopš iniciēšanas kredītrisks ir būtiski pieaudzis (“2. pakāpe”) vai ja ir objektīvi pierādījumi par kredītvērtības samazinājumu (“3. pakāpe”), zaudējumi no vērtības samazināšanās ir vienādi ar PKZ, kas izriet no iespējamiem saistību nepildīšanas gadījumiem visā finanšu aktīva darbības laikā (“PKZ visā darbības laikā”).

Atzīšanas pārtraukšana

Finanšu instrumentu atzīšanu pārtrauc, kad tiesības saņemt naudas plūsmas no ieguldījumiem ir beigušās vai subjekts būtībā ir nodevis citai personai visus riskus un ieguvumus, kas izriet no īpašumtiesībām. Ja tiek pārdoti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, šo pārdošanu atzīst to tirdzniecības dienā.

1.3.2.   Priekšfinansējuma summas

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu naudas avansu, t. i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos laikposmā, kas noteikts konkrētajā līgumā, lēmumā, nolīgumā vai tiesību pamataktā. Apgrozāmos līdzekļus jeb avansu izmanto mērķim, kuram tas piešķirts, nolīgumā noteiktajā periodā vai arī atmaksā. Ja saņēmējiem nerodas attiecināmi izdevumi, viņu pienākums ir atdot izmaksāto priekšfinansējumu subjektam. Tāpēc, tā kā subjekts saglabā kontroli pār priekšfinansējumu un ir tiesīgs saņemt atmaksu par neattiecināmo daļu, attiecīgo summu atzīst par aktīviem.

Priekšfinansējumu sākotnēji atzīst bilancē, kad naudu pārved saņēmējam. To novērtē piešķirtās atlīdzības summā. Nākamajos periodos priekšfinansējumu novērtē summā, kura sākotnēji atzīta bilancē un no kuras atskaitīti attiecināmie izdevumi (arī aplēstās summas, ja tas ir nepieciešams), kas radušies perioda laikā.

1.3.3.   Debitoru parādi un atgūstamās summas

Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem ar komerciālu apmaiņu saistīti un nesaistīti darījumi ir jāuzrāda atsevišķi. Lai atšķirtu abas šīs kategorijas, jēdzienu “debitoru parādi” lieto attiecībā uz darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, savukārt attiecībā uz darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, t. i., kad ES saņem vērtību no cita subjekta, nesniedzot pretī aptuveni tādu pašu vērtību, lieto jēdzienu “atgūstamās summas” (piemēram, no dalībvalstīm atgūstamās summas saistībā ar pašu resursiem).

Atgūstamās summas no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilst finanšu instrumentu definīcijai. Subjekts tos ir klasificējis kā finanšu aktīvus, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, un tos attiecīgi novērtējis.

Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, uzskaita patiesajā vērtībā iegādes dienā, atskaitot norakstāmo vērtības samazinājuma summu. Norakstāmo vērtības samazinājumu nosaka, ja ir objektīvi pierādījumi, ka subjekts nespēs iekasēt visas tam pienākošās summas atbilstīgi atgūstamo summu sākotnējiem nosacījumiem. Norakstāmā summa ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un atgūstamo summu. Norakstīto summu atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

1.3.4.   Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti ir finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, un tie ir nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās vai noguldījumi bankās ar īsu brīdinājuma termiņu par izņemšanu un citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.

1.3.5.   Kreditoru parādi

Kreditoru parādos ir iekļautas summas, kas ir saistītas ar darījumiem, kuri ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, piemēram, preču un pakalpojumu pirkšanu, un ar darījumiem, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, piemēram, saņemtajiem izmaksu prasījumiem no dotāciju vai cita ES finansējuma, vai priekšfinansējuma saņēmējiem (skatīt 1.4.1. skaidrojumu).

Ja saņēmējiem tiek izsniegtas dotācijas vai cits finansējums, izmaksu prasījumus ieraksta kā kreditoru parādus par pieprasīto summu brīdī, kad tiek saņemts izmaksu prasījums. Pēc attiecināmo izmaksu pārbaudes un apstiprināšanas kreditoru parādu vērtība ir apstiprinātā un attiecināmā summa.

Kreditoru parādus, kas izriet no preču un pakalpojumu iegādes, atzīst sākotnējā summā, saņemot rēķinu. Atbilstošos izdevumus ieraksta uzskaitē, kad subjekts ir saņēmis un pieņēmis piegādes vai pakalpojumus.

1.3.6.   Finanšu saistības

Finanšu saistības tiek klasificētas kā finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās, finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā vai finanšu garantiju līgumu saistības.

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās, sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, ieskaitot radušās darījuma izmaksas, un pēc tam tās uzskaita amortizētajās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi. To atzīšanu finanšu stāvokļa pārskatā pārtrauc tad un tikai tad, ja saistības ir izpildītas, no tām ir piešķirts atbrīvojums, tās ir atceltas vai ir beidzies to termiņš.

Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā ietver atvasinātos instrumentus, kuru patiesā vērtība ir negatīva. Ja garantijas līgumā ir noteikts, ka subjektam ir jāveic maksājumi finanšu instrumentu cenu vai ārvalstu valūtu kursa izmaiņu dēļ, garantijas līgums ir atvasināts instruments. Tos uzskaita tāpat kā finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā.

Subjekts atzīst finanšu garantijas līguma saistības, kad tas noslēdz līgumu, saskaņā ar kuru ir jāveic noteikti maksājumi, lai garantijas turētājam atlīdzinātu zaudējumus, kas tam radušies, jo konkrēts debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai mainītajiem noteikumiem. Finanšu garantijas līguma saistības sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā.

Turpmākais novērtējums ir atkarīgs no finanšu garantijas radītā kredītriska izmaiņām. Ja kredītrisks būtiski nepalielinās (“1. pakāpe”), finanšu garantijas saistības novērtē kā paredzamos 12 mēnešu kredītzaudējumus vai sākotnēji atzīto summu, no kā attiecīgā gadījumā atņem uzkrāto amortizāciju, – atkarībā no tā, kura no šīm summām ir lielāka. Ja kredītrisks būtiski palielinās (“2. pakāpe”), finanšu garantijas saistības novērtē kā paredzamos kredītzaudējumus visā darbības laikā vai sākotnēji atzīto summu, no kā attiecīgā gadījumā atņem uzkrāto amortizāciju, – atkarībā no tā, kura no šīm summām ir lielāka.

Finanšu saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, izņemot gadījumus, kad to termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem pēc bilances datuma. Finanšu garantiju līgumus klasificē kā īstermiņa saistības, ja vien subjektam nav beznosacījuma tiesību atlikt saistību nokārtošanu vismaz 12 mēnešus pēc pārskata datuma.

1.3.7.   Uzkrātie un nākamo periodu ieņēmumi un izdevumi

Darījumus un notikumus atzīst finanšu pārskatos periodā, uz kuru tie attiecas. Gada beigās, ja rēķins vēl nav izrakstīts, bet pakalpojums ir sniegts, subjekts ir veicis piegādes vai pastāv līgumiska vienošanās (piemēram, atsaucoties uz līgumu), uzkrātie ieņēmumi tiek atzīti finanšu pārskatos. Savukārt, ja gada beigās rēķins ir ticis izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai sagādātās preces vēl nav piegādātas, ieņēmumus attiecina uz nākamo pārskata periodu un atzīst nākamajā pārskata periodā.

Arī izdevumus uzskaita periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātie izdevumi tiek atzīti, par pamatu izmantojot attiecīgā perioda pārskaitījuma saistību summas aplēsi. Uzkrātos izdevumus aprēķina saskaņā ar sīki izstrādātām darbības un praktiskām pamatnostādnēm, ko izdod grāmatvedis. To mērķis ir nodrošināt, ka finanšu pārskatos tiek patiesi atspoguļotas ekonomiskās un citas parādības, kuras tiem ir jāparāda. Pēc analoģijas, ja ir veikts avansa maksājums par pakalpojumiem vai precēm, kas vēl nav saņemti, izdevumi tiek attiecināti uz nākamo periodu un atzīti nākamajā pārskata periodā.

1.4.   FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

1.4.1.   Ieņēmumi

Ieņēmumi ir saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciāla bruto ieplūde, ko subjekts ir saņēmis vai saņems; tas ir neto aktīvu pieaugums, izņemot pieaugumu, kas saistīts ar īpašnieku iemaksām.

Atkarībā no pamatā esošo darījumu rakstura finanšu darbības rezultātu pārskatā izdala turpmāk norādītos ieņēmumu veidus.

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, ir nodokļi un pārvedumi, jo pārvedējs nodod resursus saņēmējam subjektam, bet saņēmējs subjekts tieši nenodrošina pretī aptuveni tādu pašu vērtību. Pārvedumi ir nākotnes saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciāla ieplūde no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, izņemot nodokļus. Attiecībā uz ES subjektiem pārvedumi galvenokārt ietver līdzekļus, kas saņemti no Komisijas (piemēram, līdzsvarojošā subsīdija tradicionālajām aģentūrām, darbības subsīdija iemaksu nolīgumiem).

Subjekts atzīst aktīvu attiecībā uz pārvedumiem, kad subjekts pagātnes notikuma (pārveduma) rezultātā kontrolē resursus un plāno saņemt nākotnes saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu no šiem resursiem un kad ir iespējams ticami novērtēt patieso vērtību. Par aktīvu atzītu resursu (t. i., naudas) ieplūdi no darījuma, kas nav saistīts ar komerciālu apmaiņu, arī atzīst kā ieņēmumus, ja vien subjektam attiecībā uz šādu pārvedumu nav pašreizēja pienākuma (nosacījuma), kurš ir jāizpilda, pirms ieņēmumus var atzīt. Līdz brīdim, kad nosacījums ir izpildīts, ieņēmumi tiek attiecināti uz nākamo periodu un atzīti kā saistības.

Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu

Ieņēmumi no preču un pakalpojumu pārdošanas tiek atzīti, kad pircējam tiek nodoti nozīmīgie riski un ieguvumi, kas izriet no preču īpašumtiesībām. Ieņēmumus no darījuma, kas ietver pakalpojumu sniegšanu, atzīst, ņemot vērā darījuma pabeigtības pakāpi pārskata datumā.

a)   Procentu ieņēmumi un izdevumi

Procentu ieņēmumus un izdevumus no finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Tā ir metode finanšu aktīva vai finanšu saistību amortizēto izmaksu aprēķināšanai un procentu ieņēmumu vai procentu izdevumu sadalei attiecīgajā periodā.

b)   Ieņēmumi no dividendēm

Ieņēmumus no dividendēm un līdzīgiem sadalītiem ieņēmumiem atzīst tad, kad stājas spēkā tiesības saņemt maksājumu.

c)   Ieņēmumi un izdevumi no finanšu aktīviem patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

Te ir runa par šo finanšu aktīvu patiesās vērtības pieaugumu (ieņēmumiem) un patiesās vērtības zudumu (izdevumiem), ieskaitot tos, kas izriet no ārvalstu valūtas pārrēķināšanas. Attiecībā uz procentus pelnošiem finanšu aktīviem šie ieņēmumi un izdevumi iekļauj arī procentus.

d)   Ieņēmumi no finanšu garantiju līgumiem

Ieņēmumus no finanšu garantiju līgumiem (garantijas prēmiju) atzīst visā tajā laikā, kurā subjekts ir gatavs kompensēt finanšu garantijas līguma turētājam kredītzaudējumus, kas tam var rasties.

1.4.2.   Izdevumi

Izdevumi ir saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciāla samazinājums pārskata periodā kā aktīvu aizplūde vai patēriņš vai tādu saistību uzņemšanās, kuru rezultātā samazinās neto aktīvi. Tajos tiek iekļauti gan ar komerciālu apmaiņu saistītu, gan nesaistītu darījumu izdevumi.

Ar komerciālu apmaiņu saistītu darījumu izdevumus, ko rada preču un pakalpojumu pirkšana, atzīst, kad piegādes ir veiktas un subjekts tās ir pieņēmis. Tos novērtē sākotnējā rēķinā norādītās summas apmērā. Turklāt bilances datumā izdevumus par pakalpojumiem, kas sniegti periodā, par kuru rēķins vēl nav saņemts vai apstiprināts, atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu izdevumi attiecas uz pārvedumiem saņēmējiem, un tiem var būt trīs veidi: prasījuma tiesību apmierināšana, pārvedumi saskaņā ar līgumu un diskrecionāras dotācijas, iemaksas un ziedojumi. Pārvedumus atzīst kā izdevumus tajā periodā, kad bijuši notikumi, kuru dēļ pārvedums radies, ja vien šāda veida pārvedumu pieļauj noteikumi vai ir parakstīts līgums, ar ko atļauj pārvedumu, ja saņēmējs ir izpildījis attiecināmības kritērijus, ja tādi ir noteikti, un summu var ticami novērtēt.

Tad, kad tiek saņemts maksājuma pieprasījums vai izmaksu prasījums un tas atbilst atzīšanas kritērijiem, to atzīst kā izdevumus attiecināmās summas apmērā. Gada beigās aplēš saņēmējiem pienākošos attiecināmos izdevumus, kuri radušies, bet par kuriem vēl nav sniegts pārskats, un ieraksta kā uzkrātos izdevumus.

1.5.   IESPĒJAMIE AKTĪVI UN SAISTĪBAS

1.5.1.   Iespējamie aktīvi

Iespējams aktīvs ir tāds iespējams aktīvs, kurš izriet no pagātnes notikumiem un kura esība tiks apstiprināta tikai, iestājoties vai neiestājoties vienam vai vairākiem neskaidriem nākotnes notikumiem, kas pilnībā nav subjekta kontrolē. Iespējamu aktīvu uzrāda pārskatos, ja saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciāla ieplūde ir ticama.

1.5.2.   Iespējamās saistības

Iespējamās saistības ir vai nu iespējami pienākumi, kuru esība tiks apstiprināta tikai, iestājoties vai neiestājoties vienam vai vairākiem neskaidriem nākotnes notikumiem, kas pilnībā nav subjekta kontrolē, vai pašreizējs pienākums, ja nav ticams, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga tādu resursu aizplūde, kas ietver saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu.

Iespējamās saistības rodas arī tajos retajos apstākļos, kad pastāv pašreizējs pienākums, bet to nevar pietiekami ticami novērtēt.

Iespējamās saistības netiek atzītas pārskatos. Tās uzrāda, ja vien saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūdes iespējamība nav niecīga.

1.6.   FONDU KAPITĀLS

EAF dalībvalstis veic iemaksas fondā EAF programmu īstenošanai, kā noteikts katra EAF iekšējā nolīgumā. Saskaņā ar piemērojamo juridisko pamatu par kapitāla pieprasījumiem, t. i., finansējuma pieprasījumiem par konkrētu gadu N, izlemj ar Padomes lēmumu gadā N – 1, saņemamos līdzekļus skaidri piešķirot noteiktiem nākotnes periodiem.

Iemaksas atbilst kritērijiem attiecībā uz īpašnieku iemaksām (1. EGN), tāpēc tās EAF finanšu pārskatos uzrāda kā fondu kapitālu. Fondu kapitāls ir kopējā iemaksu summa, kas jāsaņem no EAF dalībvalstīm. Tā kā nepieprasītais fondu kapitāls tiek tieši atskaitīts no kopējā fondu kapitāla (skatīt pārskatu par neto aktīvu izmaiņām), bilancē atzīst tikai pieprasīto fondu kapitālu.

Tā kā saskaņotās iemaksas piešķir noteiktiem pārskata periodiem un EAF tiesībpamatotais prasījums pret EAF dalībvalstīm rodas tikai šajos periodos, visas avansā saņemtās summas atzīst kā nākamo periodu kapitāla iemaksas pozīcijā “Kreditoru parādi”, nevis kā pieprasīto kapitālu.

1.7.   LĪDZFINANSĒJUMS

Saņemtās līdzfinansējuma iemaksas atbilst kritērijiem, kas raksturo ieņēmumus no darījumiem, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, ar nosacījumiem, un tās uzrāda kā kreditoru parādus dalībvalstīm, trešām valstīm un citiem. EAF tiek prasīts izlietot šīs iemaksas pakalpojumu sniegšanai trešām personām, citādi šie aktīvi (saņemtās iemaksas) ir jāatmaksā. Neizmaksātie kreditoru parādi, kas saistīti ar līdzfinansēšanas nolīgumiem, ir saņemtās līdzfinansējuma iemaksas, no kurām atskaita izdevumus, kas radušies saistībā ar projektu. Ietekmes uz neto aktīviem nav.

Izdevumus, kas saistīti ar līdzfinansējuma projektiem, atzīst pēc to rašanās. Attiecīgo iemaksu summu atzīst kā pamatdarbības ieņēmumus, un tā nekādi neietekmē gada saimnieciskās darbības rezultātu.

2.   BILANCES SKAIDROJUMI

AKTĪVI

2.1.   FINANŠU AKTĪVI

Finanšu aktīvs ir aktīvs, kas ir:

a)

nauda;

b)

cita subjekta pašu kapitāla instruments;

c)

līgumiskās tiesības saņemt naudu vai citus finanšu aktīvus no cita subjekta vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu subjektu ar nosacījumiem, kas subjektam varētu būt labvēlīgi, vai

d)

līgums, par kuru norēķināsies vai var norēķināties ar paša subjekta pašu kapitāla instrumentiem.

Finanšu aktīvus iedala šādās kategorijās: “finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās”, “finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā” un “finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvos / pašu kapitālā”. Finanšu instrumentu klasifikāciju nosaka, veicot sākotnējo atzīšanu, un pārvērtē katrā bilances datumā.

EAF finanšu aktīvi ietver finanšu aktīvus, kas novērtēti FVSD, un aizdevumus, un tie ir šādi:

miljoni EUR

 

31.12.2024.

31.12.2023.

Ilgtermiņa

 

 

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (FVSD)

112

70

Aizdevumi

16

16

 

128

87

Īstermiņa

 

 

Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (FVSD)

—

3

Aizdevumi

5

—

 

5

3

 

 

 

Kopā

132

89

Finanšu aktīvus, kas novērtēti FVSD, 112 miljonu EUR apmērā veido kapitālieguldījumi, kas veikti:

—

ilgtspējīgas atjaunīgās enerģijas jomā, izmantojot Climate Investor One, ElectriFI un Pasaules Energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas fondu (GEEREF),

—

iekļaujošas mazo lauksaimnieku un lauku MVU finansējuma veicināšanas jomā, izmantojot fondu ABC FUND,

—

finansiālas integrācijas jomā Ugandā, izmantojot ieguldījumu sabiedrību aBi Finance, un

—

darbvietu radīšanas un ilgtspējīgas izaugsmes jomā Āfrikā, izmantojot iniciatīvu Boost Africa.

Ilgtermiņa aizdevumi 16 miljonu EUR apmērā un īstermiņa aizdevumi 5 miljonu EUR apmērā attiecas uz divām galvenajām jomām: ilgtspējīgu lauksaimniecību, attiecībā uz ko aizdevumi piešķirti, izmantojot AgriFI, un elektroenerģijas pieejamību un ražošanu no ilgtspējīgiem energoresursiem, attiecībā uz ko aizdevumi piešķirti, izmantojot ieguldījumu mehānismu ElectriFI.

2.2.   PRIEKŠFINANSĒJUMS

Daudzos līgumos ir paredzēti avansa maksājumi pirms darbu sākšanas, piegādes veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas. Dažkārt līgumu maksājumu grafikos ir paredzēti maksājumi, pamatojoties uz izpildes ziņojumiem. Priekšfinansējuma maksājumus parasti veic tās valsts vai teritorijas valūtā, kurā projektu īsteno.

Atkarībā no priekšfinansējuma izlietojuma laika to uzrāda kā īstermiņa vai ilgtermiņa priekšfinansējumu. Izlietojums tiek noteikts projekta pamatā esošajā nolīgumā. Ja priekšfinansējumu paredzēts izlietot ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc pārskata datuma, to uzrāda kā īstermiņa priekšfinansējumu. Tā kā daudzi no EAF projektiem pēc būtības ir ilgtermiņa projekti, attiecīgajiem avansa maksājumiem jābūt pieejamiem periodā, kas ilgāks par vienu gadu. Tāpēc dažas priekšfinansējuma summas uzrāda kā ilgtermiņa aktīvus.

miljoni EUR

 

Skaidrojums

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Ilgtermiņa priekšfinansējums

2.2.1.

—

418

82

500

574

Īstermiņa priekšfinansējums

2.2.2.

6

81

655

742

954

Kopā

 

6

499

737

1 242

1 529

Kopējā priekšfinansējuma samazinājumu par 287 miljoniem EUR 2024. gada 31. decembrī lielā mērā var izskaidrot ar to, ka no 963 miljoniem EUR 2023. gadā līdz 737 miljoniem EUR 2024. gadā samazinājās saņēmējiem no 11. EAF izmaksātais priekšfinansējums. Tas atbilst EAF dzīves ciklam un ir arī saistīts ar atvērto līgumu skaita izmaiņām. Līdz ar 2020. gada beigām, kad stājās spēkā turpināmības klauzula, ir pienācis 11. EAF darbības laika beigu termiņš. Kopš 2021. gada 1. janvāra 11. EAF ietvaros vairs nav iespējams parakstīt jaunus finansēšanas nolīgumus, lai gan joprojām var parakstīt konkrētus līgumus saistībā ar spēkā esošajiem nolīgumiem. Tā rezultātā no jauna parakstīto līgumu apjoms pastāvīgi samazinājās no 2,118 miljardiem EUR 2021. gadā līdz 853 miljoniem EUR 2022. gadā un 860 miljoniem EUR 2023. gadā, bet 2024. gadā nokritās vēl vairāk – līdz 300 miljoniem EUR.

Priekšfinansējums no 10. EAF samazinājās no 560 miljoniem EUR 2023. gadā līdz 499 miljoniem EUR 2024. gadā, un tas atbilst normālajai tendencei un EAF dzīves ciklam.

Ilgtermiņa priekšfinansējums 393 miljonu EUR apmērā (2023. gadā – 427 miljoni EUR) attiecas uz atvērto priekšfinansējumu diviem līgumiem ES un Āfrikas Infrastruktūras trasta fonda (AITF) ietvaros. Šā trasta fonda mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu ar dotācijām infrastruktūras projektiem līdztekus ilgtermiņa finansējumam, ko nodrošina projektu finansētāji. Šādu dotāciju fondu nodrošināšana veicina iesaistīto finanšu iestāžu ilgtermiņa finansējuma sniegšanu. Līgumu parakstīšanas laikā tika uzskatīts, ka nolīgums pienācīgi aptver trasta fonda darbības (finanšu instrumentiem vēl nebija pieejama veidne, kā arī regulā šāda veida instruments nebija minēts). Līdz ar to maksājumi, kas veikti saskaņā ar šiem nolīgumiem, tika reģistrēti kā priekšfinansējums, nevis kā finanšu instrumenta komponents. Ņemot vērā trasta fonda īstenoto operāciju ilgtermiņa raksturu, AITF vecā priekšfinansējuma ikgadējais ieskaits ir ļoti ierobežots un sadalīts pa gadiem. Tāpēc, lai labāk atspoguļotu projekta nosacījumus, atvērtais priekšfinansējums 393 miljonu EUR apmērā tika pārklasificēts par ilgtermiņa priekšfinansējumu, savukārt 34 miljoni EUR ir uzkrātie izdevumi gada beigās.

2.2.1.   Ilgtermiņa priekšfinansējums pa pārvaldības režīmiem

miljoni EUR

 

31.12.2024.

31.12.2023.

Tieša pārvaldība

 

 

Īsteno:

 

 

Komisija

—

15

ES izpildaģentūras

1

2

ES delegācijās

2

7

 

3

24

Netieša pārvaldība

 

 

Īsteno:

 

 

EIB un EIF

402

436

starptautiskas organizācijas

65

74

privāttiesību subjekti, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus

7

16

publisko tiesību subjekti

13

17

trešās valstis

10

7

 

497

550

Kopā

500

574

2.2.2.   Īstermiņa priekšfinansējums

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Priekšfinansējums (bruto)

8

518

3 237

3 763

4 906

Veikts ieskaits, veicot periodizāciju

(2)

(438 )

(2 582 )

(3 022 )

(3 952 )

Kopā

6

81

655

742

954

2.2.3.   Īstermiņa priekšfinansējums pa pārvaldības režīmiem

miljoni EUR

 

31.12.2024.

31.12.2023.

Tieša pārvaldība

 

 

Īsteno:

 

 

Komisija

37

55

ES izpildaģentūras

2

3

ES delegācijas

47

82

 

86

140

Netieša pārvaldība

 

 

Īsteno:

 

 

EIB un EIF

62

87

starptautiskas organizācijas

388

431

privāttiesību subjekti, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus

71

78

publisko tiesību subjekti

77

98

trešās valstis

56

119

ES struktūras un publiskā un privātā sektora partnerības

1

1

 

655

814

Kopā

742

954

2.2.4.   Par priekšfinansējumu saņemtās garantijas

Garantiju ņem, lai nodrošinātu priekšfinansējumu, un to atbrīvo, kad ir apmaksāts projekta pēdējais prasījums.

miljoni EUR

 

31.12.2024.

31.12.2023.

Priekšfinansējuma garantijas

19

32

19 miljoni EUR ietver garantijas, kas paredzētas, lai nodrošinātu priekšfinansējumu, kuru izmaksā tiešā pārvaldībā, un EAF ir garantijas saņēmējs (skatīt 4.1. skaidrojumu). Tomēr lielākā daļa priekšfinansējuma tiek izmaksāta netiešas pārvaldības režīmā, kur garantijas saņēmējs ir nevis EAF, bet gan līgumslēdzēja iestāde. 2024. gadā minēto garantiju kopējā vērtība bija 415 miljoni EUR.

2.3.   IEMAKSAS TRASTA FONDĀ

Šajā pozīcijā tiek norādīta summa, kas samaksāta kā iemaksas ES trasta fondā Āfrikai un ES trasta fondā “Bêkou”. No iemaksām tiek atskaitītas trasta fondiem radušās un uz EAF attiecināmās izmaksas.

Iemaksas trasta fondā īsteno EAF tiešās pārvaldības režīmā.

miljoni EUR

 

Neto iemaksas 31.12.2023.

2024. gadā veiktās iemaksas

TF neto izdevumu piešķīrums 2024. gadā

Neto iemaksas 31.12.2024.

Āfrika

186

90

(111 )

165

“Bêkou”

30

 

(7 )

23

Kopā

216

90

(118 )

188

Veikto iemaksu samazinājums no 274 miljoniem EUR 2023. gadā līdz 90 miljoniem EUR 2024. gadā ir saistīts ar trasta fondu izdevumu samazināšanos abu trasta fondu likvidācijas dēļ. 2021. gada beigās ESTF Āfrikai un ESTF “Bêkou” sasniedza savas darbības maksimumu, kad beidzās līgumu slēgšanas periods. Trasta fondu likvidācija, kas sākās pēc tam, izraisīja atvērto līgumu skaita samazināšanos un tādējādi arī izdevumu samazināšanos.

2.4.   AR KOMERCIĀLU APMAIŅU SAISTĪTI DEBITORU PARĀDI UN AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTAS ATGŪSTAMĀS SUMMAS

Ar komerciālu apmaiņu saistīti darījumi ir darījumi, kuros subjekts saņem aktīvus, pakalpojumus vai saistību dzēšanu un otrai pusei apmaiņā tieši sniedz aptuveni tādu pašu vērtību (galvenokārt preču, pakalpojumu vai aktīvu izmantošanas veidā). Ar komerciālu apmaiņu nesaistīti darījumi ir darījumi, kuros subjekts vai nu saņem vērtību no cita subjekta, tieši nesniedzot apmaiņā aptuveni tādu pašu vērtību, vai sniedz vērtību citam subjektam, apmaiņā tieši nesaņemot aptuveni tādu pašu vērtību.

2.4.1.   Ar komerciālu apmaiņu saistīti ilgtermiņa debitoru parādi

2024. gada 31. decembrī EAF bija ar komerciālu apmaiņu saistīti ilgtermiņa debitoru parādi 5 miljonu EUR apmērā, ko veidoja galvenokārt nākamo periodu izdevumi vairākos finanšu instrumentos.

2.4.2.   Ar komerciālu apmaiņu nesaistītas īstermiņa atgūstamās summas un ar komerciālu apmaiņu saistīti īstermiņa debitoru parādi

miljoni EUR

 

Skaidrojums

31.12.2024.

31.12.2023.

Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

2.4.2.1.

24

13

Debitoru parādi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu

2.4.2.2.

12

12

Kopā

 

37

24

2.4.2.1.   Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Klienti

2

40

9

52

55

Publisko tiesību subjekti

4

13

2

19

19

Trešās valstis

—

13

3

16

6

Norakstītā summa

(6 )

(49 )

(7 )

(63 )

(68 )

Kopā

—

17

6

24

13

2.4.2.2.   Debitoru parādi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Uzkrātie ienākumi

—

—

2

2

1

EAF savstarpējie konti

(207 )

227

(20 )

—

—

Cits

—

4

7

11

11

Kopā

(207 )

231

(11 )

12

12

Efektivitātes labad vienotā kase, kas aptver visus EAF, ir piešķirta 11. EAF; tā rezultātā tiek veiktas operācijas starp dažādajiem EAF, kuras tiek līdzsvarotas EAF savstarpējos kontos starp dažādajām EAF bilancēm.

Pozīcijā “Citi” ietilpst galvenokārt debitoru parādi, kas izriet no finanšu instrumentiem. No citiem debitoru parādiem 11 miljonu EUR apmērā 4 miljoni EUR attiecas uz Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonda (GEEREF) debitoru parādu, savukārt 7 miljoni EUR attiecas uz Climate Investor One debitoru parādu.

2.5.   NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI (5)

Nauda un naudas ekvivalenti ir finanšu instrumenti, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, un tie ir nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās vai noguldījumi bankās ar īsu brīdinājuma termiņu par izņemšanu (piemēram, norēķinu konti un krājkonti) un citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Speciālie konti

 

 

 

 

 

Centrālās bankas

—

—

285

285

341

 

—

—

285

285

341

Norēķinu konti

 

 

 

 

 

Komercbankas

—

—

49

49

193

Nauda, kas pieder pie finanšu instrumentiem

—

—

77

77

67

 

—

—

126

126

260

Kopā

—

—

411

411

601

Naudas un naudas ekvivalentu samazinājuma par 190 miljoniem EUR galvenais cēlonis bija centrālajās bankās un komercbankās turēto naudas rezervju samazinājums. Šo samazinājumu galvenokārt rada maksājumi, kas veikti, lai segtu izdevumus un avansus, un kas pārsniedz gada laikā saņemtās iemaksas. Konkrētāk, pieprasītās izmaksas samazinājās no 1,800 miljardiem EUR 2023. gadā līdz 1,200 miljardiem EUR 2024. gadā. Turklāt dalībvalstis saņēma atmaksu 7,8 miljonu EUR apmērā no 9. EAF 2024. gada pirmajam maksājumam, savukārt Apvienotā Karaliste lūdza, lai tās iemaksām 41 miljona EUR apmērā 2023. gada otrajam un trešajam maksājumam tiktu veikts ieskaits no tās neatmaksātās daļas 10. un 11. EAF (skatīt 2.9.1. skaidrojumu).

Tāpat kā iepriekšējos gados, lai ierobežotu darījumu partnera risku, centrālo banku kontos tiek turēts vairāk naudas nekā komercbankās (skatīt 5.1. skaidrojumu).

SAISTĪBAS

2.6.   FINANŠU SAISTĪBAS

Finanšu saistības ir saistības, kas ir:

a)

līgumā noteikts pienākums nodot naudu vai citus finanšu aktīvus citam subjektam vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu subjektu ar nosacījumiem, kas subjektam varētu būt nelabvēlīgi, vai

b)

līgums, par kuru norēķināsies vai var norēķināties ar paša subjekta pašu kapitāla instrumentiem.

Finanšu saistības iedala šādās kategorijās: “finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā”, “citas finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās,” un “finanšu garantiju līgumu saistības”.

miljoni EUR

 

Skaidrojums

31.12.2024.

31.12.2023.

Ilgtermiņa

 

 

 

Finanšu uzkrājumi

2.6.1.

—

3

Finanšu garantiju saistības

2.6.2.

1

1

Citas finanšu saistības

2.6.3.

—

1

Līdzfinansējuma kreditoru parādi

 

—

1

Kopā

 

1

5

2.6.1.   Uzkrājumi

Šie uzkrājumi atspoguļo aplēstos kredītzaudējumus, kas radīsies saistībā ar aizdevumiem, kuri piešķirti saskaņā ar dažādiem finanšu instrumentiem.

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Ilgtermiņa finanšu uzkrājumi

—

—

—

—

3

Īstermiņa finanšu uzkrājumi

—

—

2

2

—

Kopā

—

—

2

2

3

2 miljoni EUR ir aplēstie zaudējumi saistībā ar aizdevumiem, kas piešķirti saskaņā ar šādiem finanšu instrumentiem: ElectriFI CW, ElectriFI CW II, AgriFI Tanzania un AgriFI Regional ACP.

2.6.2.   Finanšu garantiju saistības

Šie uzkrājumi atbilst aplēstajiem zaudējumiem, kuri radīsies saistībā ar garantijām, kas piešķirtas saskaņā ar dažādiem finanšu instrumentiem, kur pilnvarotie subjekti ir tiesīgi izsniegt garantijas savā vārdā, bet EAF uzdevumā un EAF uzņemas risku. Ar garantijām saistītais EAF finanšu risks ir ierobežots, un pakāpeniski tiek uzkrāti finanšu aktīvi, lai segtu garantiju pieprasījumus nākotnē.

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Finanšu garantiju saistības

—

—

1

1

1

1 miljons EUR ir aplēstie zaudējumi saistībā ar garantiju, kas piešķirta saskaņā ar 9 miljonus EUR vērto finanšu instrumentu Euritz (skatīt 4.2.1. skaidrojumu).

2.6.3.   Citas finanšu saistības

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

—

—

—

—

1

2024. gada 31. decembrī ar finanšu instrumentiem saistīto kreditoru parādu kopsumma bija tikai 25 000 EUR. Visa šī summa attiecas uz kreditoru parādiem, kas izriet no fonda ABC Fund.

2.7.   KREDITORU PARĀDI

Kreditoru parādi ir saistības samaksāt par saņemtām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem, par ko – atšķirībā no uzkrātajiem izdevumiem – ir jau izrakstīts rēķins vai ir oficiāla vienošanās ar piegādātāju. Kreditoru parādi var būt saistīti gan ar darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu (piemēram, preču un pakalpojumu pirkšanu), gan ar darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu (piemēram, izmaksu prasījumiem no dotāciju, priekšfinansējuma vai cita ES finansējuma saņēmējiem).

miljoni EUR

 

Skaidrojums

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Īstermiņa kreditoru parādi

2.7.1.

—

21

130

150

260

Dažādi kreditoru parādi

2.7.2.

—

5

100

105

132

Kopā

 

—

25

230

256

391

2.7.1.   Īstermiņa kreditoru parādi

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Piegādātāji

—

14

41

56

98

Trešās valstis

—

—

29

29

32

Publisko tiesību subjekti

—

6

59

66

129

Kopā

—

21

130

150

260

Kreditoru parādi lielā mērā ietver izmaksu pārskatus, ko EAF saņem saistībā ar saņēmējiem piešķirtajām dotācijām. Tos reģistrē izmaksu pārskata saņemšanas brīdī par visu tajā norādīto summu. Pēc attiecināmības pārbaudes saņēmējiem tiek izmaksātas tikai attiecināmās summas. Gada beigās tiek analizēti nenokārtotie izmaksu prasījumi, un aplēstās attiecināmās summas saistībā ar šiem izmaksu prasījumiem tiek atzītas finanšu darbības rezultātu pārskatā. Aplēstās neattiecināmās summas tiek uzrādītas kā citi īstermiņa kreditoru parādi.

Kreditoru parādu samazinājums ir skaidrojams ar to, ka ir samazinājies saņemto, bet līdz gada beigām vēl nesamaksāto rēķinu apjoms.

2.7.2.   Dažādi kreditoru parādi

miljoni EUR

 

Skaidrojums

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Līdzfinansējuma kreditoru parādi

2.7.2.1.

—

5

23

28

41

Nākamo periodu kapitāla iemaksas

2.7.2.2.

—

—

64

64

88

Citi dažādi kreditoru parādi

 

—

(1 )

13

12

3

Kopā

 

—

5

100

105

132

2.7.2.1.   Līdzfinansējuma kreditoru parādi

Līdzfinansējuma kreditoru parādi ir līdzekļi, ko EAF saņem saistībā ar līdzfinansēšanas nolīgumiem. EAF šīs iemaksas ir jāizlieto, lai sniegtu saskaņotus pakalpojumus trešām personām, un neizlietotie līdzekļi jāatdod atpakaļ ieguldītājiem. No līdzfinansējuma summu izlietojuma laika ir atkarīgs, vai līdzfinansējumu uzrāda kā īstermiņa vai ilgtermiņa līdzfinansējumu.

Gada beigās veic katra līdzfinansējuma kreditoru parāda novērtējumu, un visas summas, ko, visticamāk, neizlietos nākamajos 12 mēnešos, uzskata par ilgtermiņa līdzfinansējuma kreditoru parādiem.

miljoni EUR

 

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Īstermiņa līdzfinansējuma kreditoru parādi

—

—

5

23

28

41

2.7.2.2.   Nākamo periodu kapitāla iemaksas

Nākamo periodu kapitāla iemaksas 6,3 miljonu EUR apmērā attiecas uz atmaksu dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei no atceltiem vai neizlietotiem līdzekļiem projektos, kas īstenoti 9. EAF ietvaros (skatīt 2.9.1. skaidrojumu). Dalībvalstis piekrita, ka atmaksai tiek veikts ieskaits pret iemaksām 11. EAF pirmā pieprasījuma veikt iemaksas laikā 2025. gadā.

Līdztekus atmaksai vēl 58 miljoni EUR attiecas uz 2025. gada pirmo maksājumu, ko Apvienotā Karaliste, Portugāle, Ungārija, Lietuva, Kipra un Igaunija samaksājušas avansā. Apvienotā Karaliste iemaksāja 51 miljonu EUR no šīs summas, kurā ietilpa arī 15 miljoni EUR, kas tika atskaitīti no Apvienotajai Karalistei pienākošās atlikušās neizlietoto 10. un 11. EAF līdzekļu daļas. Saskaņā ar Izstāšanās līguma 152. pantu Apvienotā Karaliste paliek EAF puse, līdz tiks slēgts 11. EAF un visi iepriekšējie neslēgtie EAF, un šajā ziņā uzņemas tādas pašas saistības kā dalībvalstis (skatīt 2.9.1. skaidrojumu).

2.8.   UZKRĀTIE IZDEVUMI

Uzkrātie izdevumi ir saistības samaksāt par saņemtām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem, par ko – atšķirībā no kreditoru parādiem – vēl nav izrakstīts rēķins vai vēl nav oficiālas vienošanās ar piegādātāju. Uzkrātos izdevumus aprēķina, pamatojoties uz neizpildīto budžeta saistību summu gada beigās. Aplēsto uzkrāto izdevumu daļa, kas saistīta ar izmaksāto priekšfinansējumu, ir ierakstīta kā priekšfinansējuma summu samazinājums.

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Uzkrātie izdevumi

—

71

703

774

983

Citi uzkrājumi un nākamo periodu maksājumi

—

—

—

—

1

Kopā

—

71

703

774

984

Uzkrātie izdevumi ietver aplēstos pamatdarbības izdevumus, kas saistīti ar vēl nepabeigtiem un jau pabeigtiem līgumiem, gadījumos, kad nav apstiprinātu izmaksu prasījumu; saņēmējiem radušies attiecināmie izdevumi ir aplēsti, izmantojot vislabāko pieejamo informāciju finanšu pārskatu sagatavošanas laikā. Jānorāda, ka informācija par liela mēroga ikdienas darbībām, piemēram, līgumu pagarināšanu, par ko vienošanās parakstīta pēc pārskata datuma, netiek sistemātiski ņemta vērā un nav iespējams ticami aplēst šo darbību iespējamo ietekmi uz uzkrātajiem izdevumiem. Aplēsto uzkrāto izdevumu daļa, kas saistīta ar izmaksāto priekšfinansējumu, ir ierakstīta kā priekšfinansējuma summu samazinājums (skatīt 2.2. skaidrojumu).

Uzkrāto izdevumu samazinājums par 210 miljoniem EUR ir skaidrojams ar to līgumu skaita samazinājumu, attiecībā uz kuriem bija jāaplēš un jāuzkrāj izdevumi. Šis samazinājums atbilst EAF dzīves ciklam un pamatā esošo atvērto līgumu skaitam.

NETO AKTĪVI

2.9.   FONDU KAPITĀLS

EAF dalībvalstis veic iemaksas fondā EAF programmu īstenošanai, kā noteikts katra EAF iekšējā nolīgumā. Saskaņā ar piemērojamo juridisko pamatu par kapitāla pieprasījumiem, t. i., finansējuma pieprasījumiem par konkrētu gadu N, izlemj ar Padomes lēmumu gadā N – 1, saņemamos līdzekļus skaidri piešķirot noteiktiem nākotnes periodiem.

Iemaksas atbilst kritērijiem attiecībā uz īpašnieku iemaksām (1. EGN), tāpēc tās EAF finanšu pārskatos uzrāda kā fondu kapitālu. Fondu kapitāls ir kopējā iemaksu summa, kas jāsaņem no EAF dalībvalstīm. Tā kā nepieprasītais fondu kapitāls tiek atskaitīts no kopējā fondu kapitāla (skatīt pārskatu par neto aktīvu izmaiņām), bilancē atzīst tikai pieprasīto fondu kapitālu.

Tā kā saskaņotās iemaksas piešķir noteiktiem pārskata periodiem un EAF tiesībpamatotais prasījums pret EAF dalībvalstīm rodas tikai šajos periodos, visas avansā saņemtās summas atzīst kā nākamo periodu kapitāla iemaksas pozīcijā “Kreditoru parādi”, nevis kā pieprasīto kapitālu.

2.9.1.   Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

Kopā

Fondu kapitāls

10 442

20 834

29 331

60 607

Nepieprasītais fondu kapitāls

—

—

(6 040 )

(6 040 )

Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2023.

10 442

20 834

23 290

54 566

Fondu kapitāls

10 435

20 819

29 290

60 544

Nepieprasītais fondu kapitāls

—

—

(4 840 )

(4 840 )

Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2024.

10 435

20 819

24 449

55 704

Nepieprasītie līdzekļi ir summas, kas vēl nav pieprasītas no dalībvalstīm. Pieprasītais fondu kapitāls ir iemaksas, ko EAF ir pieprasījis un ko dalībvalstis pārvedušas uz kases kontiem (skatīt turpmāk 2.9.2. skaidrojumu).

Ar Padomes Lēmumu (ES) 2024/2906 (6) 8. un 9. EAF iekšējos nolīgumos noteiktās dalībvalstu iemaksas tika attiecīgi samazinātas par 6,3 miljoniem EUR no 9. EAF līdzekļiem, par kuriem saistības ir atceltas. Atmaksājumiem, kas rodas no šā samazinājuma, ir veikts ieskaits pret papildu līdzekļu pieprasījumu 11. EAF ietvaros. Atmaksa faktiski tiks izmantota 2025. gada pirmajai iemaksai (skatīt 2.7.2. skaidrojumu).

Lai gan Apvienotā Karaliste joprojām ir EAF dalībniece līdz visu programmu slēgšanai, saskaņā ar Izstāšanās līguma 153. pantu tās daļu 9. un 10. EAF līdzekļos, par kuriem saistību uzņemšanās nav notikusi vai saistības ir atceltas, nevar izmantot atkārtoti. 2024. gadā Apvienotā Karaliste lūdza, lai tās otrais un trešais maksājums par gadu tiktu kompensēts, izmantojot tās neizmaksāto daļu 10. un 11. EAF rezervē. Turklāt Apvienotajai Karalistei tika atmaksāti vēl 15 miljoni EUR, kas tika ieskaitīti tās 2025. gada pirmajā maksājumā (skatīt 2.7.2.1. skaidrojumu). Rezultātā 10. un 11. EAF fondu kapitāls tika samazināts attiecīgi par 15 miljoniem EUR un 41 miljonu EUR.

2.9.2.   Pieprasītais un nepieprasītais fondu kapitāls: dalībvalstis un AK

miljoni EUR

Iemaksas 11. EAF

%

Nepieprasītais kapitāls 31.12.2023.

2024. gadā pieprasītais kapitāls

Nepieprasītais kapitāls 31.12.2024.

Austrija

2,40

145

(29 )

116

Beļģija

3,25

196

(39 )

157

Bulgārija

0,22

13

(3 )

11

Horvātija

0,23

14

(3 )

11

Kipra

0,11

7

(1 )

5

Čehija

0,80

48

(10 )

39

Dānija

1,98

120

(24 )

96

Igaunija

0,09

5

(1 )

4

Somija

1,51

91

(18 )

73

Francija

17,81

1 076

(214 )

862

Vācija

20,58

1 243

(247 )

996

Grieķija

1,51

91

(18 )

73

Ungārija

0,61

37

(7 )

30

Īrija

0,94

57

(11 )

46

Itālija

12,53

757

(150 )

606

Latvija

0,12

7

(1 )

6

Lietuva

0,18

11

(2 )

9

Luksemburga

0,26

15

(3 )

12

Malta

0,04

2

(0 )

2

Nīderlande

4,78

289

(57 )

231

Polija

2,01

121

(24 )

97

Portugāle

1,20

72

(14 )

58

Rumānija

0,72

43

(9 )

35

Slovākija

0,38

23

(5 )

18

Slovēnija

0,22

14

(3 )

11

Spānija

7,93

479

(95 )

384

Zviedrija

2,94

178

(35 )

142

Apvienotā Karaliste

14,68

887

(176 )

710

Kopā

100,00

6 040

(1 200 )

4 840

Tā kā viss 9. un 10. EAF kapitāls tika pieprasīts un saņemts iepriekšējos gados, 2024. gadā pieprasītā summa 1,200 miljardu EUR apmērā ir saistīta tikai ar 11. EAF. Pieprasītais kapitāls samazinājās no 1,800 miljardiem EUR 2023. gadā līdz 1,200 miljardiem EUR 2024. gadā.

2.9.3.   Pieprasītā fondu kapitāla pārvietojumi starp aktīvajiem EAF

miljoni EUR

 

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

Kopā

Atlikums 31.12.2022.

(2 513 )

2 010

(38 )

541

—

Summu pārvietojums uz 8. EAF darbības rezervi no iepriekšējiem EAF

2 762

(2 762 )

—

—

—

Summu pārvietojums uz 10. EAF darbības rezervi no iepriekšējiem EAF

427

(432 )

6

—

—

Summu pārvietojums uz 11. EAF darbības rezervi no iepriekšējiem EAF

(676 )

676

(87 )

87

—

Atlikums 31.12.2023.

—

(509 )

(120 )

628

—

Summu pārvietojums uz 10. EAF darbības rezervi no iepriekšējiem EAF

—

(1 )

1

—

—

Summu pārvietojums uz 11. EAF darbības rezervi no iepriekšējiem EAF

—

—

(68 )

68

—

Atlikums 31.12.2024.

—

(510 )

(187 )

696

—

Šī pozīcija ietver resursus, kas pārvietoti starp aktīvajiem EAF.

Kopš Kotonū nolīguma stāšanās spēkā visi iepriekšējo aktīvo EAF neiztērētie līdzekļi pēc saistību atcelšanas tiek pārvietoti uz visjaunāko atvērto EAF. No citiem EAF pārvietotie resursi palielina saņēmējfonda apropriācijas un samazina nosūtītājfonda apropriācijas. Saistības par līdzekļiem, kas pārvietoti uz 10. un 11. EAF darbības rezervi, var uzņemties tikai īpašos apstākļos, kas paredzēti iekšējos nolīgumos.

3.   SKAIDROJUMI PAR FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATU

IEŅĒMUMI

miljoni EUR

 

Skaidrojums

2024

2023

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

3.1.

41

14

Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu

3.2.

90

52

Kopā

 

131

65

3.1.   IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS NAV SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, attiecas uz darījumiem, kuros pārvedējs nodod resursus saņēmējam subjektam, bet saņēmējs subjekts tieši nenodrošina pretī aptuveni tādu pašu vērtību. Šajā pozīcijā galvenokārt ietilpst summas, kas saņemtas no Komisijas attiecīgajā gadā, un atgūtie pamatdarbības izdevumi.

miljoni EUR

 

Skaidrojums

9. EAF

10. EAF

11. EAF

2024

2023

Izdevumu atgūšana

 

1

16

7

24

6

Līdzfinansējuma ieņēmumi

3.1.1.

—

12

5

17

8

Kopā

 

1

28

12

41

14

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, var tikt šādi sadalīti pa pārvaldības režīmiem:

miljoni EUR

 

2024

2023

Tieša pārvaldība

 

 

Īsteno:

 

 

Komisija

1

—

izpildaģentūras

2

—

ES delegācijas

4

5

 

7

5

Netieša pārvaldība

 

 

Īsteno:

 

 

trešās valstis

31

6

publisko tiesību subjekti

—

—

starptautiskas organizācijas

3

3

privāttiesību subjekti, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus

—

—

 

34

9

Kopā

41

14

3.1.1.   Līdzfinansējuma ieņēmumi

Saņemtās līdzfinansējuma iemaksas atbilst kritērijiem, kas raksturo ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumus ar nosacījumiem, un tādējādi tām nebūtu jāietekmē finanšu darbības rezultātu pārskats, kad tās saņem. Iemaksas saglabājas pie saistībām (skatīt 2.7.2. un 2.7.2.1. skaidrojumu), līdz ar ziedotajiem līdzekļiem saistītie nosacījumi ir izpildīti, t. i., ir radušies attiecināmie izdevumi (skatīt 3.5. skaidrojumu). Atbilstošo summu tad atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā kā ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumus no līdzfinansējuma. Attiecīgi gada saimnieciskās darbības rezultāts nemainās.

3.2.   IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS IR SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

2024

2023

Finanšu ieņēmumi

—

1

18

19

9

Citi ieņēmumi

2

4

65

71

43

Kopā

2

5

83

90

52

19 miljoni EUR pozīcijā “Finanšu ieņēmumi” galvenokārt ietver uzkrātos procentus par nesamaksātajiem atgūšanas rīkojumiem, procentus par priekšfinansējumu, procentus par centrālajās bankās un komercbankās turētajiem atlikumiem un ieņēmumus no finanšu instrumentiem.

Citi ieņēmumi attiecas galvenokārt uz guvumu no ārvalstu valūtas maiņas. Atbilstošos zaudējumus no ārvalstu valūtas maiņas ieraksta citos izdevumos (skatīt 3.7. skaidrojumu).

IZDEVUMI

3.3.   IZDEVUMI, KO ĪSTENOJUŠI CITI SUBJEKTI

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

2024

2023

Tehniskās palīdzības izdevumi

—

—

4

4

3

Summa 4 miljonu EUR apmērā ietver tehniskās palīdzības izdevumus, kas radušies saistībā ar vairākiem finanšu instrumentiem.

3.4.   ATBALSTA INSTRUMENTI

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

2024

2023

Plānojamais atbalsts

2

(13 )

641

630

841

Makroekonomiskais atbalsts

—

—

—

—

7

Nozaru politika

—

—

—

—

(1 )

Iekšējie ĀKK projekti

—

89

408

497

779

Ārkārtas palīdzība

—

12

(25 )

(13 )

230

Institucionālais atbalsts

—

2

3

4

12

Saņemtās eksporta kompensācijas

—

—

—

—

2

Iemaksas trasta fondos

—

—

118

118

311

Kopā

2

90

1 145

1 237

2 181

EAF pamatdarbības izdevumi attiecas uz dažādiem atbalsta instrumentiem un izpaužas dažādos veidos atkarībā no tā, kā tiek izmaksāti un pārvaldīti naudas līdzekļi.

2024. gadā pamatdarbības izdevumi samazinājās par 944 miljoniem EUR, galvenokārt tāpēc, ka ievērojami samazinājās 11. EAF izdevumi – no 1,906 miljardiem EUR 2023. gadā līdz 1,145 miljardiem EUR 2024. gadā. Šis samazinājums tika novērots visās programmās un atbilst EAF dzīves ciklam.

Tāpat arī 9. un 10. EAF izdevumu izmaiņas atbilst EAF dzīves ciklam un pakāpeniskai līgumu slēgšanai. Daudzi šo EAF ietvaros noslēgtie līgumi tika pabeigti un slēgti 2024. gadā, tādējādi izdevumi samazinājās.

Ar plānojamā atbalsta un ārkārtas palīdzības programmām saistīto 10. un 11. EAF negatīvo summu cēlonis ir tas, ka tika apvērsti 2023. gada uzkrājumi, kas bija lielāki nekā 2024. gadā radušies faktiskie izdevumi. Tieši 11. EAF negatīvās summas attiecas uz līgumu ar Pasaules Banku, kura sākotnēji paredzētais darbības beigu termiņš bija 2023. gada decembris, bet kurš pēc tam 2024. gadā tika pagarināts līdz 2025. gada decembrim. Komisija veic iemaksas šajā trasta fondā, izmantojot gan Trasta fonda Āfrikai, gan EAF līdzekļus. Priekšfinansējumam piemērojot izlietojuma prioritātes principu, 2024. gadā radušies izdevumi tika iedalīti Trasta fondam Āfrikai, bet EAF līdzekļus ir paredzēts izmantot 2025. gadā.

Turklāt plānojamā atbalsta, ārkārtas palīdzības un iekšējo ĀKK projektu izdevumi samazinājās par 175 miljoniem EUR, tāpēc ka tika apvērsti 2023. gada uzkrājumi, kas saistīti ar četriem projektiem, ieskaitot līgumu ar Pasaules Banku. Pamatojoties uz atjauninātu īstenošanas informāciju, kas saņemta no īstenošanas partneriem un precīzāk atspoguļo projektu faktisko progresu, attiecībā uz šiem līgumiem 2024. gadā netika reģistrēti nekādi uzkrājumi.

3.5.   LĪDZFINANSĒJUMA IZDEVUMI

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

2024

2023

Līdzfinansējums

—

12

5

17

8

Šajā pozīcijā iekļauti izdevumi, kas 2024. gadā radās saistībā ar līdzfinansēšanas projektiem. Jāņem vērā, ka radušies izdevumi ietver ar periodizāciju saistītās aplēstās summas (un attiecīgi ar iepriekšējo gadu saistīto aplēsto summu apvērses).

Atbilstoši grāmatvedības noteikumiem par līdzfinansējumu summām, kas izveidojās, nebija nekādas ietekmes uz EAF gada rezultātu, jo tās tika atzītas gan līdzfinansējuma izdevumos, gan līdzfinansējuma ieņēmumos (sk. arī 3.1.1. skaidrojumu).

Atbalsta instrumenti un līdzfinansējuma izdevumi pa pārvaldības veidiem

miljoni EUR

 

2024

2023

Tieša pārvaldība

 

 

Īsteno:

 

 

Komisija

17

50

ES izpildaģentūras

3

16

trasta fondi

118

290

ES delegācijas

148

235

 

286

591

Netieša pārvaldība

 

 

Īsteno:

 

 

EIB un EIF

84

(45 )

starptautiskas organizācijas

287

994

privāttiesību subjekti, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus

156

201

publisko tiesību subjekti

126

147

trešās valstis

314

297

ES struktūras ar publiskā un privātā sektora partnerību

—

3

 

967

1 597

Kopā

1 254

2 189

3.6.   FINANSĒJUMA IZMAKSAS

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

2024

2023

Neto zaudējumi, kas radušies no aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazināšanās

—

(5)

4

(1)

2

Zaudējumi no finanšu aktīviem vai saistībām, kas novērtēti FVSD

—

—

3

3

3

Maksas subsīdijas

—

—

2

2

1

Kopā

—

(5)

9

3

7

Neto zaudējumi no aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazināšanās ietver zaudējumus no finanšu instrumentu vērtības samazināšanās un aplēstos izdevumus par neatgūstamām summām, kas izriet no ilgi (vairāk nekā divus gadus) neizpildītiem atgūšanas rīkojumiem, bankrota un atbrīvojumiem no saistībām.

3 miljonus EUR lielie finanšu izdevumi par finanšu aktīviem, kas novērtēti FVSD, ir saistīti galvenokārt ar valūtas kursa starpībām, procentiem un patiesās vērtības izmaiņām, kas attiecas uz vairākiem finanšu instrumentiem.

2 miljoni EUR pozīcijā “Maksas subsīdijas” attiecas uz izdevumiem, kas radušies saistībā ar finanšu instrumentu Kulima.

3.7.   CITI IZDEVUMI

Šajā pozīcijā ietilpst administratīvi izdevumi, piemēram, izdevumi par ārējiem ar IT nesaistītiem pakalpojumiem, operatīvās nomas izdevumi, komunikācijas un publikāciju izdevumi, apmācības izmaksas utt.

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

2024

2023

Administratīvie un IT izdevumi

—

1

42

43

51

Uzkrājums riskiem un maksām

—

—

—

—

1

Realizētie zaudējumi no debitoru parādiem

1

2

—

4

—

Zaudējumi no valūtas maiņas

1

4

59

63

62

Zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas finanšu instrumentiem

—

—

1

1

1

Kopā

2

7

101

110

116

Pozīcija “Administratīvie un IT izdevumi” ietver summas, ar ko, balstoties uz EAF iekšējo nolīgumu, kurš noslēgts ar Komisiju, sedz administratīvos izdevumus, kuri rodas gan galvenajai mītnei, gan delegācijām, pārvaldot EAF programmas.

4.   IESPĒJAMIE AKTĪVI UN SAISTĪBAS UN CITA NOZĪMĪGA INFORMĀCIJA

4.1.   IESPĒJAMIE AKTĪVI

Iespējamie aktīvi ir tie iespējamie aktīvi, kuri izriet no pagātnes notikumiem un kuru esība tiks apstiprināta tikai, iestājoties vai neiestājoties vienam vai vairākiem neskaidriem nākotnes notikumiem, kas pilnībā nav subjekta kontrolē.

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Priekšfinansējuma garantijas

—

—

19

19

32

Kopā

—

—

19

19

32

Priekšfinansējuma garantijas, izmaksājot avansa maksājumus, atsevišķos gadījumos pieprasa no saņēmējiem, kas nav dalībvalstis.

Priekšfinansējuma garantiju summa 2024. gada beigās bija 19 miljoni EUR salīdzinājumā ar 32 miljoniem EUR 2023. gadā. Tas atbilst EAF likvidēšanai un līgumu pakāpeniskajai slēgšanai.

Ja līgumi tiek pārvaldīti netiešās pārvaldības režīmā, garantijas pieder līgumslēdzējai iestādei, kas nav EAF, un tāpēc EAF tās nenorāda.

4.2.   IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Iespējamās saistības ir vai nu iespējami pienākumi, kuri izriet no pagātnes notikumiem un kuru esība tiks apstiprināta tikai, iestājoties vai neiestājoties vienam vai vairākiem neskaidriem nākotnes notikumiem, kas pilnībā nav subjekta kontrolē, vai pašreizēji pienākumi, ja tie izriet no pagātnes notikumiem un ja resursu aizplūdes iespējamība nav ticama vai nav iespējams ticami novērtēt summu.

4.2.1.   Piešķirtās garantijas

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Piešķirtās garantijas

—

—

26

26

28

Iepriekšējā tabulā ir parādīts, cik lielā mērā iespējamie nākotnes maksājumi, kas saistīti ar EIB grupai vai citām finanšu iestādēm piešķirtajām garantijām, ietekmē EAF. Summas ir norādītas, atskaitot finanšu uzkrājumus un finanšu saistības, kas atzītas attiecībā uz minētajām programmām.

26 miljoni EUR attiecas uz garantijām, kas sniegtas saistībā ar šādiem finanšu instrumentiem: 9 miljoni EUR saistībā ar finanšu instrumentu Euritz, 10 miljoni EUR saistībā ar KULIMA FUND un vēl 7 miljoni EUR saistībā ar lauksaimniecības vērtības ķēdes mehānismu ZAMBIA.

4.2.2.   Tiesvedības rezultātā iespējamās saistības

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Tiesvedībā esošas lietas

—

—

7

7

7

2024. gada beigās bija tikai divas neizskatītas lietas, kuru kopējā summa bija 7 miljoni EUR.

4.3.   CITA NOZĪMĪGA INFORMĀCIJA

4.3.1.   Neizpildītas saistības, kas vēl nav ierakstītas izdevumos

Turpmāk minētā summa ir budžeta neizpildītās saistības jeb RAL (“reste à liquider”), no kurām atskaitītas saistītās summas, kas iekļautas kā izdevumi finanšu darbības rezultātu pārskatā. Budžeta RAL ir summa, kas raksturo saistības, par kurām vēl nav veikti maksājumi un/vai kuras vēl nav atceltas. Tā ir parasta parādība saistībā ar daudzgadu programmām.

miljoni EUR

 

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2024.

31.12.2023.

Neizpildītas saistības, kas vēl nav ierakstītas izdevumos

15

166

2 520

2 701

3 449

RAL samazinājuma galvenais iemels ir tas, ka samazinājās budžeta RAL, kas 2024. gada beigās bija 3,812 miljardi EUR (2023. gadā – 5,116 miljardi EUR). Tas atbilst EAF dzīves ciklam un ir arī saistīts ar atvērto līgumu skaita izmaiņām (skatīt 2.2. skaidrojumu).

5.   FINANŠU RISKA PĀRVALDĪBA

Turpmākā informācija par EAF finanšu riska pārvaldību attiecas uz kases operācijām, ko Komisija veikusi EAF vārdā, lai izmantotu tā resursus.

5.1.   RISKA PĀRVALDĪBAS POLITIKA UN RISKA IEROBEŽOŠANAS DARBĪBAS

Kases operāciju pārvaldības noteikumi un principi ir izklāstīti 11. EAF finanšu regulā un iekšējā nolīgumā.

Saskaņā ar iepriekš minēto regulu ir piemērojami turpmāk minētie galvenie principi.

a)

Dalībvalstis veic EAF iemaksas, ieskaitot tās speciālos kontos, kas atvērti katras dalībvalsts emisijas bankā vai dalībvalsts norādītā finanšu iestādē. Iemaksu summas tiek paturētas šajos speciālajos kontos līdz brīdim, kad jāveic EAF maksājumi.

b)

Dalībvalstis veic EAF iemaksas euro valūtā, savukārt EAF maksājumi tiek veikti euro un citās valūtās.

c)

Bankas kontos, ko Komisija atvērusi EAF vārdā, nedrīkst pieļaut pārtēriņu.

Papildus speciālajiem kontiem Komisija EAF vārdā atver citus banku kontus finanšu iestādēs (centrālajās bankās un komercbankās), lai veiktu maksājumus un saņemtu ieņēmumus, kas nav dalībvalstu iemaksas budžetā.

Kases un maksājumu operācijas lielā mērā ir automatizētas un balstītas uz mūsdienīgām informācijas sistēmām. Tiek piemērotas īpašas procedūras, lai garantētu sistēmu drošību un nodrošinātu pienākumu nošķiršanu saskaņā ar Finanšu regulu, Komisijas iekšējās kontroles standartiem un revīzijas principiem.

Kases un maksājumu operāciju pārvaldību reglamentē rakstveida pamatnostādņu un procedūru kopums, kuru mērķis ir ierobežot darbības un finanšu risku un nodrošināt atbilstošu kontroles līmeni. Šīs pamatnostādnes un procedūras attiecas uz dažādām darbības jomām, un atbilstība pamatnostādnēm un procedūrām tiek regulāri pārbaudīta.

5.2.   VALŪTAS RISKS

Valūtas riska ietekme uz EAF gada beigās – neto pozīcija

miljoni EUR

 

31.12.2024.

31.12.2023.

 

USD

EUR

Cita

Kopā

USD

EUR

Cita

Kopā

Finanšu aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās

10

4

7

21

7

7

3

17

Finanšu aktīvi, kas novērtēti FVSD

42

61

9

112

16

49

8

73

Debitoru parādi

6

5

—

11

7

4

—

11

Nauda un naudas ekvivalenti

11

400

—

411

6

595

—

601

 

69

470

16

555

36

655

11

704

Finanšu saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu uzkrājumi un garantiju saistības

—

3

—

3

—

2

2

4

 

—

3

—

3

—

2

2

4

Kopā

69

473

16

558

36

657

13

706

Visas iemaksas tiek glabātas euro valūtā, un citas valūtas iegādājas tikai tad, kad tās ir vajadzīgas maksājumu izpildei. Tādējādi EAF kases operācijas nav pakļautas valūtas riskam.

5.3.   PROCENTU LIKMJU RISKS

EAF neaizņemas naudu, tāpēc tas nav pakļauts procentu likmju riskam.

Procenti tiek uzkrāti par atlikumiem tā dažādajos bankas kontos. Tāpēc Komisija EAF vārdā ir ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka saņemtie procenti regulāri atspoguļo tirgus procentu likmes, kā arī to iespējamās svārstības.

Katra dalībvalsts veic iemaksas EAF budžetā speciālā kontā, kas atvērts tās norādītā finanšu iestādē. Lai novērstu negatīvas atlīdzības risku, kas pastāvēja pirms dažiem gadiem, ir ieviestas naudas pārvaldības procedūras, lai pēc iespējas samazinātu atlikumu attiecīgajos kontos. Turklāt saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2016/888 (7) jebkādu negatīvu atlīdzību šajos kontos sedz attiecīgā dalībvalsts.

Par komercbanku kontos turētajiem diennakts atlikumiem atlīdzība tiek izmaksāta katru dienu. Atlīdzība par šādu kontu atlikumiem balstās uz mainīgām tirgus likmēm, kam piemēro līgumā noteiktu peļņas normu (pozitīvu vai negatīvu). Procenti lielākajai daļai kontu tiek aprēķināti, pamatojoties uz tirgus atsauces likmi, un tos koriģē, lai atspoguļotu jebkādas šīs likmes svārstības. Rezultātā EAF neuzņemas risku, ka par tā atlikumiem varētu piešķirt atlīdzību atbilstoši tādām likmēm, kas ir zemākas par tirgus likmēm.

5.4.   KREDĪTRISKS (DARĪJUMU PARTNERA RISKS)

Maksimālais kredītrisks

Finanšu aktīviem pārskatā iekļautās summas ir neto uzskaites vērtības, un tās atspoguļo EAF kredītrisku pārskata perioda beigās.

miljoni EUR

 

31.12.2024.

31.12.2023.

Finanšu aktīvi

 

 

Aizdevumi

21

16

Nauda un naudas ekvivalenti

411

601

Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi  (*1)

11

11

Piešķirtās garantijas

 

 

Finanšu garantiju līgumi

12

14

Kopā 31.12.2024.

454

642


Finanšu instrumentu aizdevumi: kredītkvalitāte

miljoni EUR

31.12.2024.

 

1. pakāpe

2. pakāpe

3. pakāpe

POCI

Kopā

Kredītreitings

 

 

 

 

 

Augstākā un augsta kategorija

—

—

—

—

—

Augšējā vidējā kategorija

—

—

—

—

—

Apakšējā vidējā kategorija

—

—

—

—

—

Spekulatīvā kategorija un saistību neizpildes kategorija

16

6

3

—

25

Bruto uzskaites vērtība

16

6

3

—

25

Atņemot zaudējumu atskaitījumu

3

1

—

—

4

Neto uzskaites vērtība

13

5

3

—

21


Nauda un naudas ekvivalenti: kredītkvalitāte

miljoni EUR

 

31.12.2024.

31.12.2023.

 

 

 

Kredītreitings

 

 

Augstākā un augsta kategorija

314

514

Augšējā vidējā kategorija

91

77

Apakšējā vidējā kategorija

6

11

Spekulatīvā kategorija un saistību neizpildes kategorija

—

—

Bruto uzskaites vērtība

411

601

Atņemot zaudējumu atskaitījumu

—

—

Neto uzskaites vērtība

411

601


Debitoru parādi: kredītkvalitāte

miljoni EUR

31.12.2024.

 

Termiņš nav pienācis

Kavēts 0–30

dienas

Kavēts 31–90

dienas

Kavēts

91 dienu–1 gadu

Kavēts

> 1 gadu

Kopā

Bruto uzskaites vērtība

11

—

—

—

—

11

Atņemot zaudējumu atskaitījumu

—

—

—

—

—

—

Neto uzskaites vērtība

11

—

—

—

—

11

Finanšu aktīvi, kas novērtēti FVSD: kredītkvalitāte

2024. gadā finanšu aktīvi, kas novērtēti FVSD un iekļauti šajos finanšu pārskatos, attiecas uz kapitālieguldījumiem, kas nav pakļauti kredītriskam (skatīt 2.1. skaidrojumu).

5.5.   LIKVIDITĀTES RISKS

Finanšu saistību termiņu analīze pa atlikušajiem līgumā noteiktajiem termiņiem

Finanšu saistības un debitoru parādi šajā pozīcijā tiek uzrādīti uzskaites vērtībās, kas iegūtas no bilances.

miljoni EUR

 

<1 gads

1–5 gadi

>5 gadi

Kopā

Finanšu saistības 31.12.2024.

256

—

—

256

Finanšu saistības 31.12.2023.

391

2

—

393

EAF piemērojamie budžeta principi nodrošina, ka kopējie budžeta perioda naudas līdzekļi vienmēr ir pietiekami, lai izpildītu maksājumus. Dalībvalstu kopējās iemaksas patiešām atbilst maksājumu apropriāciju kopējai summai attiecīgajā budžeta periodā.

Tomēr dalībvalstis gada iemaksas EAF veic trīs daļās, turpretī maksājumiem piemīt sezonalitāte.

Lai nodrošinātu vienmēr pietiekamus kases finanšu resursus katrā mēnesī veicamo maksājumu segšanai, starp Komisijas kasi un attiecīgajām kredītrīkotājām struktūrvienībām notiek regulāra informācijas apmaiņa par kases stāvokli.

Turklāt attiecībā uz EAF kases operācijām automatizēti naudas pārvaldības instrumenti nodrošina, ka katru dienu visos EAF banku kontos ir pietiekama likviditāte.

6.   INFORMĀCIJA PAR SAISTĪTAJĀM PUSĒM

EAF saistītās puses ir ES trasta fondi – ESTF “Bêkou” un ESTF Āfrikai – un Eiropas Komisija. Tā kā darījumi starp šiem subjektiem notiek EAF parasto operāciju ietvaros, atbilstīgi ES grāmatvedības noteikumiem nav jāievēro īpašas prasības, sniedzot informāciju par šādiem darījumiem.

EAF nav atsevišķas vadības, jo to vada Komisija. ES galvenās vadības, tai skaitā Komisijas, prasījuma tiesības ir uzrādītas Eiropas Savienības konsolidētajos gada pārskatos 7.2. pozīcijā “Augstākajiem vadītājiem piešķirtās summas”.

7.   NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA

Šo pārskatu parakstīšanas dienā EAF grāmatvede nebija uzzinājusi un viņai nebija paziņots par citiem būtiskiem jautājumiem, kas būtu atsevišķi jāuzrāda šajā iedaļā. Gada pārskati un attiecīgie skaidrojumi ir sagatavoti, izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju, un tā ir atspoguļota iepriekš tekstā.

8.   SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTA UN BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTA SASKAŅOŠANA

Gada saimnieciskās darbības rezultātu aprēķina, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības principiem. Tomēr budžeta izpildes rezultāta pamatā ir naudas plūsmas grāmatvedības noteikumi. Tā kā saimnieciskās darbības rezultātu un budžeta izpildes rezultātu nosaka tie paši pamatā esošie operacionālie darījumi, lietderīgs kontroles pasākums ir pārbaude, vai tie ir saskaņojami. Šī saskaņošana ir atspoguļota nākamajā tabulā, izceļot būtiskākās saskaņošanas summas, kas sadalītas starp ieņēmumu un izdevumu posteņiem. Tabulas skaidrojumos ir sniegta papildu informācija par galveno saskaņošanas posteņu veidu.

miljoni EUR

 

2024

2023

GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS

(1 240 )

(2 249 )

Ieņēmumi

 

 

Prasījuma tiesības, kas neietekmē budžeta izpildes rezultātu

(25 )

(11 )

Kārtējā gadā konstatētās prasījuma tiesības, kuru summas vēl nav iekasētas

(4 )

(2 )

Iepriekšējos gados konstatētās prasījuma tiesības, kuru summas iekasētas kārtējā gadā

18

12

Priekšfinansējuma neto ietekme

38

36

Uzkrātie ieņēmumi (neto)

(98 )

(54 )

Izdevumi

 

 

Kārtējā gada izdevumi, kas vēl nav samaksāti

65

(55 )

Iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā

(176 )

(349 )

Priekšfinansējuma neto ietekme

1 147

556

Uzkrātie izdevumi (neto)

(1 071 )

59

GADA BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS

(1 345 )

(2 056 )

8.1.   SASKAŅOŠANAS POSTEŅI – IEŅĒMUMI

Finanšu gada budžeta ieņēmumi atbilst ieņēmumiem, kas ir iekasēti par prasījuma tiesībām, kuras konstatētas attiecīgā gada laikā, un summām, kuras iekasētas par iepriekšējos gados konstatētajām prasījuma tiesībām.

Prasījuma tiesības, kas neietekmē budžeta izpildes rezultātu, ieraksta saimnieciskās darbības rezultātā, bet no budžeta viedokļa tās nevar uzskatīt par ieņēmumiem, jo iekasēto summu pārvieto uz rezervēm un par to nevar uzņemties jaunas saistības bez Padomes lēmuma.

Kārtējā gadā konstatētās, bet vēl neiekasētās prasījuma tiesības saskaņošanas nolūkā jāatskaita no saimnieciskās darbības rezultāta, jo tās nav daļa no budžeta ieņēmumiem. Turpretī iepriekšējos gados konstatētās un kārtējā gadā iekasētās prasījuma tiesības saskaņošanas nolūkā jāpieskaita saimnieciskās darbības rezultātam.

Pozīcija “Priekšfinansējuma neto ietekme” attiecas uz priekšfinansējuma ieskaitu ar summām, kas atgūtas no saņēmējiem. Šie naudas ieņēmumi ir budžeta ieņēmumi, tomēr tiem nav ietekmes uz saimnieciskās darbības rezultātu, tāpēc tie ir jāpieskaita saskaņošanas nolūkā.

Neto uzkrātos ieņēmumus galvenokārt veido uzkrājumi gada beigu periodizācijas vajadzībām. Tiek ņemta vērā tikai neto ietekme, t. i., kārtējā gada uzkrātie ieņēmumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gada uzkrāto ieņēmumu apvērse.

8.2.   SASKAŅOŠANAS POSTEŅI – IZDEVUMI

Kārtējā gada izdevumi, kas vēl nav samaksāti, saskaņošanas nolūkā jāpieskaita, jo tie ir iekļauti saimnieciskās darbības rezultātā, bet nav daļa no budžeta izdevumiem. Turpretī iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā, saskaņošanas nolūkā jāatskaita no saimnieciskās darbības rezultāta, jo tie ietilpst kārtējā gada budžeta izdevumos, bet neietekmē saimnieciskās darbības rezultātu vai samazina izdevumus korekciju gadījumā.

Naudas ieņēmumi no atceltajiem maksājumiem neietekmē saimnieciskās darbības rezultātu, bet ietekmē budžeta izpildes rezultātu.

Priekšfinansējuma neto ietekme ir šādu elementu apvienojums: jaunā priekšfinansējuma summas, kas samaksātas kārtējā gadā (un atzītas par attiecīgā gada budžeta izdevumiem), un kārtējā gadā vai iepriekšējos gados samaksātā priekšfinansējuma ieskaits, kas veikts, apstiprinot attiecināmās izmaksas. Otrais minētais elements rāda izdevumus uzkrāto izdevumu izteiksmē, bet ne budžeta pārskatos, jo sākotnējā priekšfinansējuma maksājums jau tika uzskatīts par budžeta izdevumiem tā samaksas brīdī.

Neto uzkrātos izdevumus galvenokārt veido uzkrājumi gada beigu periodizācijas vajadzībām, t. i., attiecināmie izdevumi, kuri radušies EAF līdzekļu saņēmējiem, bet par kuriem vēl nav paziņots EAF. Tiek ņemta vērā tikai neto ietekme, t. i., kārtējā gada uzkrātie izdevumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gada uzkrāto izdevumu apvērse.

EAF KONSOLIDĒTO ES TRASTA FONDU FINANŠU PĀRSKATI

ES TRASTA FONDA “BÊKOU” 2024. GADA FINANŠU PĀRSKATI  (8)

PAMATINFORMĀCIJA

Vispārīga informācija par Savienības trasta fondiem

Izveide

Saskaņā ar 238. un 239. pantu Finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (“ES FR”) (9), un 35. pantu finanšu regulā, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (“EAF FR”) (10), Eiropas Komisija var izveidot Savienības trasta fondus ārējām darbībām (“ES trasta fondi” / “ESTF”). Savienības trasta fondus izveido saskaņā ar nolīgumu, ko noslēdz ar citiem līdzekļu devējiem par ārkārtas situāciju un ārkārtas situāciju seku pārvarēšanas pasākumiem, kuri nepieciešami reaģēšanai uz krīzi, vai tematiskiem pasākumiem.

Eiropas Komisija Savienības trasta fondus izveido ar lēmumu, pirms tam apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Padomi vai saņēmusi to apstiprinājumu. Minētajā lēmumā iekļauj izveides nolīgumu ar citiem līdzekļu devējiem.

Savienības trasta fondus izveido un īsteno tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

—

Savienības iesaistīšanās sniedz pievienoto vērtību – Savienības trasta fondu mērķus, jo īpaši darbības mēroga vai potenciālās ietekmes dēļ, var labāk sasniegt Savienības līmenī nekā valsts līmenī, un esošo finanšu instrumentu izmantošana nebūtu pietiekama, lai sasniegtu Savienības politikas jomas mērķus,

—

Savienības trasta fondi rada skaidru Savienības politisko pamanāmību un pārvaldības priekšrocības, kā arī labāku Savienības veiktu kontroli pār riskiem un Savienības un citu līdzekļu devēju iemaksu izmaksām,

—

Savienības trasta fondi nedublē citus jau pastāvošus finansējuma kanālus vai līdzīgus instrumentus, nesniedzot nekādu papildināmību,

—

Savienības trasta fondu mērķi tiek saskaņoti ar tā Savienības instrumenta vai budžeta posteņa mērķiem, no kura tos finansē.

Pašreizējie ES trasta fondi

Līdz šim Komisija ir izveidojusi četrus ESTF:

—

ESTF “BÊKOU”, kura mērķis ir visos aspektos atbalstīt Centrālāfrikas Republiku izkļūšanā no krīzes un tās atjaunošanas centienus. Izveidots 2014. gada 15. jūlijā,

—

ESTF “MADAD”, kas ir reģionāls Eiropas Savienības trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā. Izveidots 2014. gada 15. decembrī,

—

ESTF “AFRICA”, kas ir Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonds stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā. Izveidots 2015. gada 12. novembrī,

—

ESTF “COLOMBIA”, kas atbalsta miera nolīguma īstenošanu agrīnā atveseļošanā un stabilizācijā pēc konflikta. Izveidots 2016. gada 12. decembrī.

Misija

ESTF “Bêkou” tika izveidots ar mērķi veicināt Centrālāfrikas Republikas (CĀR) stabilizāciju un atjaunošanu. Tā galvenais mērķis, kas noteikts izveides nolīgumā, ir “sniegt konsekventu, mērķorientētu palīdzību, lai stiprinātu neaizsargāto iedzīvotāju grupu izturētspēju un visos aspektos atbalstītu Centrālāfrikas Republiku krīzes pārvarēšanā un valsts atjaunošanā, koordinēt darbības īsā, vidējā un ilgā termiņā, kā arī palīdzēt kaimiņvalstīm tikt galā ar krīzes sekām”.

Galvenās operatīvās darbības

Savienības trasta fonds apvieno resursus no dažādiem līdzekļu devējiem, lai finansētu programmas, pamatojoties uz saskaņotiem mērķiem. ESTF “Bêkou” kopš tā izveides 2014. gada jūlijā ir pieņēmis 22 programmas un sasniedzis vairāk nekā 2,5 miljonus līdzekļu saņēmēju. Programmu mērķis ir palīdzēt Centrālāfrikas Republikai (CĀR) un tās iedzīvotājiem pēc 2013. gada krīzes. Konkrētāk, ESTF “Bêkou” mērķis ir nodrošināt piekļuvi pamatpakalpojumiem (galvenokārt veselības aprūpes, ūdensapgādes un sanitārijas pakalpojumiem), atbalstīt ekonomikas atveseļošanu un darbvietu radīšanu un veicināt sociālo kohēziju un samierināšanu.

Pārvaldība

ESTF “Bêkou” pārvaldību nodrošina Eiropas Komisija, kas darbojas arī kā abu tā pārvaldes struktūru – trasta fonda valdes un darbības komitejas – sekretariāts. ESTF “Bêkou” trasta fonda valdes un darbības komitejas sastāvā ir līdzekļu devēju, Komisijas, Eiropas Parlamenta pārstāvji, Centrālāfrikas Republikas iestāžu pārstāvis un novērotāji. Noteikumi par valdes sastāvu un tās iekšējie noteikumi ir paredzēti Savienības trasta fonda izveides nolīgumā.

Valdes galvenais uzdevums ir izstrādāt un pārskatīt trasta fonda vispārējo stratēģiju. Darbības komiteja ir atbildīga par fonda finansējamo darbību atlasi un pārrauga to īstenošanu. Tā arī apstiprina gada pārskatus un gada ziņojumus par trasta fonda finansētajām darbībām.

Finansējuma avoti

ESTF “Bêkou” tiek finansēts no līdzekļu devēju iemaksām.

Gada pārskati

Sagatavošanas pamats

Tiesiskais regulējums un termiņi gada pārskatu sagatavošanai ir noteikti Nolīgumā, ar ko izveido Eiropas Savienības trasta fondu Centrālāfrikas Republikai, ES trasta fondu “Bêkou”, un fonda iekšējos noteikumus (“izveides nolīgums”). Saskaņā ar minēto izveides nolīgumu gada pārskatus sagatavo saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis (“ES grāmatvedības noteikumi” – EGN) un kas balstīti uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS).

Grāmatvedis

Komisijas grāmatvedis darbojas kā Savienības trasta fondu grāmatvedis. Grāmatvedis ir atbildīgs par to, lai noteiktu grāmatvedības procedūras un kontu plānu, kas ir kopīgi visiem Savienības trasta fondiem. Komisijas iekšējam revidentam, OLAF un Revīzijas palātai ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz Savienības trasta fondiem kā attiecībā uz citiem Komisijas veiktiem pasākumiem. Savienības trasta fondiem arī katru gadu veic neatkarīgu ārējo revīziju.

Gada pārskatu sastāvs

Gada pārskati aptver laikposmu no 1. janvāra līdz 31. decembrim un ietver finanšu pārskatus un ziņojumus par budžeta izpildi. Finanšu pārskati un papildinošie skaidrojumi tiek sagatavoti, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības principiem, savukārt budžeta izpildes ziņojumi galvenokārt ir balstīti uz naudas pārvietojumiem.

Process no provizoriskajiem pārskatiem līdz budžeta izpildes apstiprinājumam

Gada pārskatiem veic neatkarīgu ārējo revīziju. Grāmatveža sagatavotie provizoriskie gada pārskati līdz nākamā gada 15. februārim tiek nosūtīti darbības komitejai, kas pēc tam tos pārsūta revīzijas uzņēmumam, kuru subjekts izraugās konkursa procedūrā. Pēc revīzijas grāmatvedis sagatavo galīgos gada pārskatus un iesniedz tos darbības komitejai apstiprināšanai (8. panta 8.3.4. apakšpunkta c) punkts).

ESTF “Bêkou” gada pārskatus konsolidē Eiropas Attīstības fonda gada pārskatos.

Būtiskākie notikumi

Gada sasniegumi

ES 2014. gada jūlijā izveidoja savu pirmo trasta fondu (ESTF), dēvētu par “Bêkou” (kas sangu valodā nozīmē ‘cerība’), lai palīdzētu Centrālāfrikas Republikai (CĀR) un tās iedzīvotājiem pēc 2013. gada krīzes. ESTF “Bêkou” mērķis ir nodrošināt piekļuvi pamatpakalpojumiem (galvenokārt veselības aprūpes, ūdensapgādes un sanitārijas pakalpojumiem), atbalstīt lauku attīstību un ekonomikas atveseļošanu un veicināt samierināšanu. ESTF “Bêkou” kopš tā izveides ir finansējis 22 programmas, kas ietver 119 projektus, un sasniedzis vairāk nekā pusi valsts iedzīvotāju.

Centrālāfrikas Republika joprojām ir nestabila valsts visos aspektos, jo īpaši pārvaldības ziņā un attīstības problēmu risināšanai nepieciešamo vietējo resursu (cilvēkresursu, tehnisko, finanšu resursu u. c.) pieejamības ziņā.

Drošības situācija uzlabojas; vardarbība starp bruņotajiem spēkiem samazinās. Tomēr kaimiņvalstu destabilizācija palielina nestabilitāti Centrālāfrikas Republikā, kurā ieplūst bēgļi no Sudānas. Oktobrī Čada un Centrālāfrikas Republika noslēdza nolīgumu ar mērķi kopīgi aizsargāt savas kopējās robežas. Aptuveni 20 % CĀR iedzīvotāju joprojām ir pārvietoti, tāpēc vajadzība pēc humānās palīdzības joprojām ir liela.

Ekonomikas stāvoklim raksturīgs tas, ka vājas izaugsmes dēļ ir krasi samazinājušies valsts ieņēmumi. Tomēr joprojām tiek uzturēts dialogs ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF).

Svarīgs politiskās sfēras notikums 2025. gadā būs vietējās un prezidenta vēlēšanas, kas vairākkārt ir tikušas atliktas.

“Bêkou” operāciju pārvaldība ir nodota Delegācijai Centrālāfrikas Republikā, tomēr finansiālā un līgumiskā puse joprojām tiek centralizēti pārvaldītas no Briseles.

Galvenie sasniegumi konkrētās prioritārajās jomās

Turpmāk izklāstītie galvenie sasniegumi 2024. gadā atspoguļo trasta fonda galvenos konkrētos mērķus / intervences jomas.

Pakalpojumu pieejamības jomā trasta fonds “Bêkou” turpināja atbalstīt veselības un WASH (ūdens, sanitārijas un higiēnas) nozari. 2024. gadā vēl 107 842 cilvēki guva labumu no uzlabotas piekļuves ūdens, higiēnas un sanitārijas pakalpojumiem (EHA – 1.1. rādītājs), tādējādi kopš fonda darbības sākuma kopējais saņēmēju skaits ir 1 177 587. Tas par 5 % pārsniedz sākotnējo mērķrādītāju.

Tā kā tika slēgti projekti, kas saistīti ar programmas “HEALTH” trešo daļu, to cilvēku skaits, kam attiecīgajā gadā tika nodrošinātas medicīniskās konsultācijas un veselības intervences (1.2. rādītājs), bija mazs (53 264). Tomēr, tā kā kopējais saņēmēju skaits ir 9 132 811, bet mērķrādītājs ir 7 915 873, tas tāpat ir par 15 % vairāk, nekā gaidīts. Šajā gadā beidzās divu pēdējo HEALTH projektu (“RESULDE ALIMA” un “GENRE III IRC”) darbības.

Rakstpratības darbību saņēmēju skaits ir ievērojami palielinājies – no 17 105 2023. gadā līdz 23 054 2024. gadā (+35 %), pārsniedzot sākotnējo mērķrādītāju.

Sociālās kohēzijas jomā lielākā daļa darbību, kas īstenotas ar ESTF “Bêkou” atbalstu, bija vērstas uz sieviešu iespēju palielināšanu un ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanu, kā arī uz mediju stiprināšanu valstī.

2024. gadā sociālekonomisko iespēju palielināšanas darbības tika nodrošinātas 15 741 meitenei un sievietei, tādējādi saņēmēju skaits sasniedza 173 109, kas ievērojami pārsniedz sākotnējo mērķrādītāju (+380 %). “Bêkou” šajā gadā atbalstīja 2 494 ar dzimumu saistītas vardarbības upurus (2.2. rādītājs), tādējādi kopumā ir atbalstītas 16 769 no plānotajām 133 943 personām. Tas nozīmē, ka izpildes rādītājs ir tikai 13 %.

Vēl 36 870 cilvēku saņēma atbalstu 2.4. darbības “Pilsoniskā miera veidošana pēc konflikta un/vai konfliktu novēršana” ietvaros, tādējādi kopš fonda izveides šādu atbalstu saņēmis kopumā 418 581 cilvēks (+172 %).

Ekonomikas un ražošanas nozares atveseļošanas atbalsta jomā ESTF “Bêkou” atbalstīja gan produktīvo, gan naturālo lauksaimniecību, sniedzot atbalstu gan lauksaimnieku grupām, gan maziem lauksaimniekiem, veicinot darbvietu radīšanu (gan darbietilpīgs darbs, gan profesionālā apmācība, ienākumus nesošu darbību attīstība) un atvieglojot mazo uzņēmumu un privātpersonu piekļuvi finanšu pakalpojumiem.

Šajā gadā bija maz panākumu šā mērķa sasniegšanā, jo lielākā daļa projektu ir pabeigti. Tomēr to cilvēku skaits, kuri saņēma atbalstu ienākumus nesošas darbības sākšanai, palielinājās par 2 % (1 471). Gada laikā no profesionālās apmācības darbībām labumu guva 6 263 personas (3.6. rādītājs), kas ir par 6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. 6 220 personas tika apmācītas aģentūras “Enabel” īstenotajā projektā “DEVRUR II”.

Projekts “PAPEUR Rural” ("ITC”) turpināja atbalstīt 2022. gadā izveidotos 35 kooperatīvus.

Budžets un budžeta izpilde

Līdz 2024. gada beigām iemaksas ESTF “Bêkou” bija pārsniegušas 310 miljonus EUR, tāpat kā iepriekšējā, 2023., gadā, turklāt bija gūti 2 miljoni EUR citu ienākumu no nopelnītajiem procentiem. Trasta fonds 2021. gada 31. decembrī pabeidza saistību uzņemšanos un līgumu slēgšanu par visām saņemtajām iemaksām, izņemot līdzekļus, kas rezervēti uzraudzībai, izvērtēšanai, revīzijai un komunikācijai un par ko var slēgt līgumus arī pēc minētā datuma.

2024. gadā vairāk nekā 7 miljoni EUR tika samaksāti darbuzņēmējiem; kopējās izmaksas kopš ESTF “Bêkou” izveides ir pārsniegušas 290 miljonus EUR.

2024. gadā turpinājās 11 līgumi, kuru kopējais budžets bija aptuveni 81 miljons EUR. Astoņi no tiem attiecas uz darbības projektiem, bet viens – uz tehnisko palīdzību.

Darbību ietekme finanšu pārskatos

Iepriekš minēto darbību ietekme finanšu pārskatos vislabāk ir redzama, aplūkojot šādas pozīcijas:

—

priekšfinansējums – tas samazinājās par 1,126 miljoniem EUR, jo trasta fonds tiek likvidēts un līdz ar to samazinājās jauno līgumu skaits: 2024. gadā tika parakstīti tikai pieci līgumi par revīzijas, izvērtēšanas un komunikācijas darbībām 167 tūkstošu EUR apmērā,

—

finanšu saistības – tās samazinājās par 6,893 miljoniem EUR, galvenokārt tāpēc, ka gada laikā netika iekasētas iemaksas,

—

pamatdarbības izdevumi – tie samazinājās par 17,968 miljoniem EUR, jo trasta fonds tiek likvidēts un tāpēc samazinājās atvērto līgumu skaits un līdz ar to arī izdevumi.

BILANCE

tūkst. EUR

 

31.12.2024.

31.12.2023.

ILGTERMIŅA AKTĪVI

 

 

Priekšfinansējums

—

—

 

—

—

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

 

 

Priekšfinansējums

2 619

3 745

Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas

2 267

3 462

Nauda un naudas ekvivalenti

23 465

28 420

 

28 350

35 627

AKTĪVI KOPĀ

28 350

35 627

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

 

 

Finanšu saistības

(24 108 )

(31 001 )

 

(24 108 )

(31 001 )

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

 

 

Kreditoru parādi

(2 536 )

—

Uzkrātie izdevumi

(1 707 )

(4 626 )

 

(4 243 )

(4 626 )

SAISTĪBAS KOPĀ

(28 350 )

(35 627 )

NETO AKTĪVI

—

—

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

tūkst. EUR

 

2024

2023

IEŅĒMUMI

 

 

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

 

 

Ieņēmumi no ziedojumiem

6 894

24 550

Izdevumu atgūšana

183

717

 

7 076

25 268

Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu

 

 

Finanšu ieņēmumi

884

636

 

884

636

Ieņēmumi kopā

7 961

25 904

IZDEVUMI

 

 

Pamatdarbības izdevumi

(6 310 )

(24 278 )

Finansējuma izmaksas

(166 )

—

Citi izdevumi

(1 485 )

(1 626 )

Izdevumi kopā

(7 961 )

(25 904 )

GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS

—

—

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

tūkst. EUR

 

2024

2023

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

—

—

Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums

1 126

7 420

Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums

1 196

132

Finanšu saistību palielinājums/(samazinājums)

(6 894 )

18 450

Kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums)

2 536

(4 563 )

Uzkrāto izdevumu palielinājums/(samazinājums)

(2 919 )

2 665

NETO NAUDAS PLŪSMA

(4 955 )

24 104

Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums)

(4 955 )

24 104

Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā

28 420

4 316

Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās

23 465

28 420

ESTF ĀFRIKAI 2024. GADA FINANŠU PĀRSKATI  (11)

PAMATINFORMĀCIJA PAR ESTF ĀFRIKAI

Vispārīga informācija par Savienības trasta fondiem

Izveide

Saskaņā ar 238. un 239. pantu Finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (“ES FR”) (12), un 35. pantu finanšu regulā, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (“EAF FR”) (13), Eiropas Komisija var izveidot Savienības trasta fondus ārējām darbībām (“ES trasta fondi” / “ESTF”). Savienības trasta fondus izveido saskaņā ar nolīgumu, ko noslēdz ar citiem līdzekļu devējiem par ārkārtas situāciju un ārkārtas situāciju seku pārvarēšanas pasākumiem, kuri nepieciešami reaģēšanai uz krīzi, vai tematiskiem pasākumiem.

Eiropas Komisija Savienības trasta fondus izveido ar lēmumu, pirms tam apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Padomi vai saņēmusi to apstiprinājumu. Minētajā lēmumā iekļauj izveides nolīgumu ar citiem līdzekļu devējiem.

Savienības trasta fondus izveido un īsteno tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

—

Savienības iesaistīšanās sniedz pievienoto vērtību – Savienības trasta fondu mērķus, jo īpaši darbības mēroga vai potenciālās ietekmes dēļ, var labāk sasniegt Savienības līmenī nekā valsts līmenī, un esošo finanšu instrumentu izmantošana nebūtu pietiekama, lai sasniegtu Savienības politikas jomas mērķus,

—

Savienības trasta fondi rada skaidru Savienības politisko pamanāmību un pārvaldības priekšrocības, kā arī labāku Savienības veiktu kontroli pār riskiem un Savienības un citu līdzekļu devēju iemaksu izmaksām,

—

Savienības trasta fondi nedublē citus jau pastāvošus finansējuma kanālus vai līdzīgus instrumentus, nesniedzot nekādu papildināmību,

—

Savienības trasta fondu mērķi tiek saskaņoti ar tā Savienības instrumenta vai budžeta posteņa mērķiem, no kura tos finansē.

Pašreizējie ES trasta fondi

Līdz šim Komisija ir izveidojusi četrus ESTF:

—

ESTF “BÊKOU”, kura mērķis ir visos aspektos atbalstīt Centrālāfrikas Republiku izkļūšanā no krīzes un tās atjaunošanas centienus. Izveidots 2014. gada 15. jūlijā,

—

ESTF “MADAD”, kas ir reģionāls Eiropas Savienības trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā. Izveidots 2014. gada 15. decembrī,

—

ESTF “AFRICA”, kas ir Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonds stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā. Izveidots 2015. gada 12. novembrī,

—

ESTF “COLOMBIA”, kas atbalsta miera nolīguma īstenošanu agrīnā atveseļošanā un stabilizācijā pēc konflikta. Izveidots 2016. gada 12. decembrī.

Misija

ESTF Āfrikai galvenie mērķi ir atbalstīt visus stabilitātes nodrošināšanas aspektus un veicināt labāku migrācijas pārvaldību, kā arī novērst destabilizācijas, piespiedu pārvietošanas un neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus, jo īpaši, veicinot noturību, ekonomiskas un vienlīdzīgas iespējas, drošību un attīstību, kā arī novēršot cilvēktiesību pārkāpumus.

Galvenās operatīvās darbības

Savienības trasta fonds apvieno resursus no dažādiem līdzekļu devējiem, lai finansētu pasākumu, pamatojoties uz saskaņotiem mērķiem. ESTF Āfrikai darbojas trīs galvenajās ģeogrāfiskajās zonās, proti, Sāhelas reģionā un Čada ezera reģionā, Āfrikas ragā un Āfrikas ziemeļos. Arī atbilstīgo valstu kaimiņvalstis var gūt labumu no trasta fonda projektiem, taču šie gadījumi jāizvērtē individuāli. Trasta fonds ir izveidots uz noteiktu periodu un ar mērķi īstermiņā un vidējā termiņā risināt šo reģionu problēmas.

Pārvaldība

ESTF Āfrikai pārvaldību nodrošina Eiropas Komisija, kas arī darbojas kā tā abu pārvaldes struktūru – trasta fonda valdes un darbības komitejas – sekretariāts. ESTF Āfrikai trasta fonda valdē un darbības komitejā ir līdzekļu devēju un Komisijas pārstāvji, kā arī iemaksas neveicošo ES dalībvalstu, atbilstīgo valstu iestāžu un reģionālo organizāciju pārstāvji kā novērotāji. Noteikumi par valdes sastāvu un tās iekšējie noteikumi ir paredzēti Savienības trasta fonda izveides nolīgumā.

Valdes galvenais uzdevums ir izstrādāt un pārskatīt trasta fonda vispārējo stratēģiju. Darbības komiteja ir atbildīga par fonda finansējamo darbību atlasi un pārrauga to īstenošanu. Tā arī apstiprina gada pārskatus un gada ziņojumus par trasta fonda finansētajām darbībām.

Finansējuma avoti

ESTF Āfrikai tiek finansēts no līdzekļu devēju iemaksām.

Sagatavošanas pamats

Tiesiskais regulējums un termiņi gada pārskatu sagatavošanai ir noteikti Nolīgumā, ar ko izveido Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fondu stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā un fonda iekšējos noteikumus (“izveides nolīgums”). Saskaņā ar minēto izveides nolīgumu gada pārskatus sagatavo saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis (“ES grāmatvedības noteikumi” – EGN) un kas balstīti uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS).

Grāmatvedis

Pamatojoties uz izveides nolīgumu, Komisijas grāmatvedis darbojas kā trasta fonda grāmatvedis.

Gada pārskatu sastāvs

Gada pārskati aptver laikposmu no 1. janvāra līdz 31. decembrim un ietver finanšu pārskatus un ziņojumus par budžeta izpildi. Finanšu pārskati un papildinošie skaidrojumi tiek sagatavoti, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības principiem, savukārt budžeta izpildes ziņojumi galvenokārt ir balstīti uz naudas pārvietojumiem.

Process no provizoriskajiem pārskatiem līdz budžeta izpildes apstiprinājumam

Gada pārskatiem veic neatkarīgu ārējo revīziju. Grāmatveža sagatavotie provizoriskie gada pārskati līdz nākamā gada 15. februārim tiek nosūtīti darbības komitejai, kas pēc tam tos pārsūta revīzijas uzņēmumam, kuru subjekts izraugās konkursa procedūrā. Pēc revīzijas grāmatvedis sagatavo galīgos gada pārskatus un tos iesniedz darbības komitejai apstiprināšanai.

ESTF Āfrikai gada pārskatus konsolidē Eiropas Attīstības fonda gada pārskatos.

Būtiskākie notikumi

Gada sasniegumi

Tā kā līgumu slēgšanas periods beidzās 2021. gada 31. decembrī, no 2022. gada janvāra ESTF Āfrikai nav finansējis jaunas finansiālas saistības vai budžeta papildinājumus. Finansiālās saistības, kas saistītas ar administratīvām darbībām, piemēram, revīzijām, izvērtējumiem, uzraudzību un komunikācijas darbībām, ir vienīgās, par kurām var slēgt līgumus. ESTF Āfrikai programmu īstenošana turpināsies līdz 2025. gada beigām.

2024. gadā ESTF Āfrikai jau atkal parādīja, ka tas ir ātrs un iedarbīgs īstenošanas rīks, kas veicina politisko dialogu ar Āfrikas partnervalstīm, izmantojot inovatīvas pieejas un radot taustāmus rezultātus visos trijos reģionos (Sāhelas un Čada ezera reģionā, Āfrikas ragā un Āfrikas ziemeļos).

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) 2024. gada septembrī publicēja īpašu revīzijas ziņojumu par ESTF Āfrikai (14). ERP atzina, ka ESTF Āfrikai ir izstrādājis jaunu pieeju informācijas vākšanai par nestabilitātes, neatbilstīgas migrācijas un pārvietošanas pamatcēloņiem, cilvēktiesību risku apzināšanai nestabilā vidē un ziņošanai par tā pasākumu kumulatīvajiem sasniegumiem. Tā arī atzina, ka ESTF ir palīdzējis saglabāt migrāciju attīstības un politiskās darba kārtības prioritāšu augšgalā un ka ESTF projektos ir sasniegti daudzi plānotie tiešie rezultāti un daļēji ir sasniegti to mērķi.

2024. gadā Āfrikas raga reģions turpināja būt ļoti nestabils un saskārās ar daudzām problēmām, kas saistītas ar klimata pārmaiņu smago ietekmi, sociālekonomiskiem un politiskiem šķēršļiem un pastāvīgiem konfliktiem un drošības apdraudējumiem. Papildus notiekošajam konfliktam Sudānā turpinās arī iekšējas nekārtības dažās Etiopijas daļās un nestabilitāte Somālijā, savukārt Sarkanās jūras krīzes sekas saasina inflāciju un nedrošību visā apgabalā. Kopš 2024. gada oktobra Sudāna cīnās ar pasaulē lielāko iekšzemē īstenotas pārvietošanas krīzi – veseli 14 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti bēgt no mājām un meklēt patvērumu valsts iekšienē vai ārpus tās. Šī masveida pārvietošana ir atstājusi tālejošas sekas uz kaimiņvalstīm. Tomēr ir bijušas vērojamas arī dažas pozitīvas norises, piemēram, 2024. gada februārī Somālija pievienojās Austrumāfrikas valstu kopienai, SVF apstiprināja finansiālo atbalstu Etiopijas ekonomikas reformu programmai un Kenija ir sākusi apņēmīgi rīkoties attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu.

Šajos sarežģītajos apstākļos ESTF ir guvis būtiskus panākumus ekonomisko un nodarbinātības iespēju veicināšanā Āfrikas ragā. Līdz 2024. gada jūnijam kopumā ir radītas vai atbalstītas 152 000 darbvietu, tai skaitā 2 471 darbvieta 2024. gada pirmajā pusē. Turklāt ir izveidots vai atbalstīts 24 091 mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums, no tiem 314 – 2024. gadā. ESTF programmas ir arī palīdzējušas aptuveni 750 000 cilvēku attīstīt ienākumus nesošas darbības. Šie centieni ir bijuši īpaši veiksmīgi bēgļu atbalstīšanā – 12 349 bēgļi ir guvuši labumu no darbvietu radīšanas/atbalstīšanas, un 85 593 personām ir palīdzēts ienākumus radošu darbību attīstīšanā.

Tāpat ESTF finansētie projekti līdz šim ir nodrošinājuši mājsaimniecībām 11 miljonus ar veselību saistītu pakalpojumu, no kuriem 99 % ir bijuši medicīniskā aprūpe. 3,67 miljoniem cilvēku ir uzlabota piekļuve veselības aprūpes iestādēm, aptuveni 59 000 no tiem – 2024. gada pirmajā pusē. Jo īpaši, izbūvējot vai atjaunojot 1 303 objektus, ir panākts vislielākais no jauna nodrošināto WASH (ūdens, sanitārijas un higiēnas) objektu pusgada apjoms kopš ESTF izveides. Turklāt 3 miljoni cilvēku ir saņēmuši uztura palīdzību, no tiem 54 250 – 2024. gada pirmajā pusē.

ESTF ir ievērojami pavirzījies uz priekšu migrācijas pārvaldības uzlabošanā, 2024. gada pirmajā pusē sniedzot kritiski svarīgu palīdzību un aizsardzību 3 256 migrantiem un pārvietotām personām, līdz ar to līdz šim šādi atbalstīto cilvēku kopējais skaits ir gandrīz 195 000. Turklāt 2024. gada pirmajā pusē ESTF bija arī būtiska loma stabilizācijas un miera veidošanas iniciatīvu atbalstīšanā – konfliktu novēršanas un cilvēktiesību veicināšanas darbībās kopumā piedalījās 30 162 personas, galveno uzmanību pievēršot Dienvidsudānai. Tādējādi visā visumā ir piedalījušās 1,37 miljoni personu, veicinot miera un politiskās stabilitātes stiprināšanu visā reģionā.

2024. gadā Sāhelas un Čada ezera reģionā turpināja augt politiskā nestabilitāte, bija vērojami drošības apdraudējumi un sociālekonomiskas problēmas un saasinājās konflikti, kā dēļ palielinājās pārtikas trūkumā nonākušo un piespiedu kārtā pārvietoto personu skaits. Turklāt politiskā plaisa Rietumāfrikā padziļinājās vēl vairāk, jo Burkinafaso, Mali un Nigēra paziņoja par izstāšanos no Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS).

2024. gada pirmajā pusē Rietumāfrikā, jo īpaši Sāhelas centrālajās valstīs un Nigērijā, pastiprinājās konflikti. Šī eskalācija bija viens no galvenajiem faktoriem, kas veicināja piespiedu pārvietošanu, kura skāra 10,1 miljonu cilvēku (gan bēgļus, gan iekšzemē pārvietotas personas) visās 12 ESTF aptvertajās Sāhelas un Čada ezera reģiona valstīs kopā.

Inflācija un valūtas vērtības samazināšanās turpināja ietekmēt lielu daļu iedzīvotāju, galvenokārt visneaizsargātākos. No 2024. gada marta līdz maijam 38 miljoni cilvēku visā Rietumāfrikā saskārās ar akūtu pārtikas trūkumu, un tika prognozēts, ka 2024. gada tukšajā sezonā šis skaits palielināsies līdz 52 miljoniem. Tomēr šajos sarežģītajos apstākļos, neraugoties uz to, ka ESTF darbība tika pakāpeniski beigta un līdz ar to krasi samazinājās tā aktīvo projektu skaits, 2024. gada pirmajā pusē joprojām tika gūti būtiski rezultāti. Piemēram, 2024. gada pirmajā pusē 56 549 cilvēki saņēma palīdzību ienākumus nesošu darbību attīstīšanā (līdz šim kopumā šādi atbalstītas 831 945 personas) un 2 686 cilvēkiem tika nodrošināta tehniskā un profesionālā izglītība un apmācība (TPIA) un/vai prasmju pilnveide, tādējādi kopējais šādi atbalstīto personu skaits sasniedza 240 470.

Papildus tam ievērojami sasniegumi tika gūti arī miera veidošanas darbībās, kurās piedalījās 561 874 dalībnieki, kā rezultātā kopējais līdzšinējais dalībnieku skaits ir 7,1 miljons, un 387 cilvēki tika apmācīti migrācijas pārvaldībā un aizsardzībā, tādējādi kopējais šādi apmācīto personu skaits ir 20 953.

Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka tajā pašā laikposmā ESTF finansētās programmas sniedza ar pārtikas nodrošinājumu saistītu palīdzību 136 313 cilvēku (kopā 3,6 miljoniem) un 125 910 cilvēku saņēma uztura palīdzību (kopā 2,8 miljoni).

2024. gadā Ziemeļāfrikas reģions turpināja saskarties ar sarežģītām ģeopolitiskām, sociālekonomiskām un vides problēmām, kas vēl vairāk ietekmēja migrācijas modeļus. Ņemot vērā ģeopolitisko nestabilitāti, ieskaitot notiekošos konfliktus, kuros iesaistīta Izraēla, Libāna un Sudāna, sekas, ko radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un ekonomikas lejupslīdi, neatbilstīgas migrācijas spiediens uz Eiropu turpinās. Ziemeļāfrikas valstis joprojām ir svarīgas migrantu izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstis, un dažas no tām arī uzņem daudz bēgļu.

Šajā gadā Ziemeļāfrikas reģionā vēl turpinājās 31 līguma īstenošana ar kopējo budžetu 301 miljons EUR (jeb 33 % no ESTF kopējām saistībām šajā reģionā). Šīs intervences palīdzēja sasniegt taustāmus rezultātus Ziemeļāfrikā no 2023. gada jūnija līdz 2024. gada maijam. Neraugoties uz sarežģīto vidi, ESTF partneri ziņoja, ka ir uzlabojusies 526 126 cilvēku piekļuve sociālajiem pamatpakalpojumiem, sniegti 95 863 sociālie pamatpakalpojumi un nodrošināta palīdzība pēc atgriešanās 3 653 migrantiem, kas atgriezušies. Turklāt turpinājās izpratnes veicināšanas centieni – ar informācijas kampaņām tika sasniegti 150 433 potenciālie migranti, un 16 085 saņēmēji piedalījās konfliktu novēršanas un cilvēktiesību darbībās. Nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai sniegtā ESTF atbalsta kontekstā tika radītas 2 073 jaunas darbvietas, atbalstīti 577 MMVU, 3 893 piedalījās likumīgas migrācijas un mobilitātes programmās un 8 944 saņēma profesionālo apmācību Ziemeļāfrikas reģionā.

Budžets un budžeta izpilde

Tā kā 2021. gada 31. decembrī beidzās līgumu slēgšanas periods, 2024. gadā nevienā no trim ESTF Āfrikai reģioniem netika īstenotas ne jaunas programmas, ne budžeta papildinājumi. Kopējā darbības un administratīvo izdevumu summa, par kuru kopš ESTF Āfrikai darbības sākuma notikusi saistību uzņemšanās, ir 5 060,13 miljoni EUR. Kopš ESTF Āfrikai darbības sākuma apstiprināto darbības programmu summa Āfrikas raga reģionam ir 1,810 miljardi EUR, Sāhelas un Čadas ezera reģionam – 2 217,8 miljoni EUR un Ziemeļāfrikas reģionam – 907,3 miljoni EUR.

2024. gadā tika noslēgti 23 jauni līgumi par kopējo summu 1,8 miljoni EUR – tā ir neto summa, par ko notikusi saistību uzņemšanās, un nevienas saistības nav atceltas. Šie līgumi bija saistīti tikai ar administratīvām darbībām (revīzija, izvērtēšana, komunikācija un uzraudzība), jo kopš 2021. gada 31. decembra vairs nevar finansēt ne darbības programmas, ne darbības.

Darbības maksājumu summa 2024. gadā sasniedza 162,96 miljonus EUR, kas ir par 169,44 miljoniem EUR mazāk nekā 2023. gadā (332,4 miljoni EUR), jo vairāku projektu īstenošanas periods bija beidzies.

Darbību ietekme finanšu pārskatos

Iepriekš minēto darbību ietekme finanšu pārskatos vislabāk ir redzama, aplūkojot šādas pozīcijas:

—

priekšfinansējums – tas samazinājās par 64,731 miljoniem EUR, jo trasta fonds tiek likvidēts un līdz ar to samazinājās jauno līgumu skaits – 2024. gadā tika parakstīti tikai 23 līgumi par administratīvajām darbībām 1,8 miljonu EUR apmērā,

—

finanšu saistības – tās samazinājās par 13,216 miljoniem EUR, tāpēc ka gada laikā iekasētās iemaksas bija mazākas nekā līdzekļu devējiem piešķirtie neto izdevumi, un

—

pamatdarbības izdevumi – tie samazinājās par 225,425 miljoniem EUR, jo trasta fonds tiek likvidēts un tāpēc samazinājās atvērto līgumu skaits un līdz ar to arī izdevumi.

BILANCE

tūkst. EUR

 

31.12.2024.

31.12.2023.

ILGTERMIŅA AKTĪVI

 

 

Finanšu aktīvi

3 950

3 949

Priekšfinansējums

—

18 254

 

3 950

22 204

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

 

 

Priekšfinansējums

131 889

178 366

Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas

24 314

22 396

Nauda un naudas ekvivalenti

187 539

177 553

 

343 742

378 315

AKTĪVI KOPĀ

347 691

400 519

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

 

 

Finanšu saistības

(251 339 )

(264 555 )

 

(251 339 )

(264 555 )

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

 

 

Kreditoru parādi

(13 774 )

(14 261 )

Uzkrātie izdevumi

(82 578 )

(121 704 )

 

(96 352 )

(135 965 )

SAISTĪBAS KOPĀ

(347 691 )

(400 519 )

NETO AKTĪVI

—

—

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

tūkst. EUR

 

2024

2023

IEŅĒMUMI

 

 

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

 

 

Ieņēmumi no ziedojumiem

169 603

408 274

Izdevumu atgūšana

245

179

 

169 848

408 453

Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu

 

 

Finanšu ieņēmumi

6 690

4 865

Citi ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu

13 551

13 446

 

20 240

18 311

Ieņēmumi kopā

190 089

426 764

IZDEVUMI

 

 

Pamatdarbības izdevumi

(161 869 )

(387 294 )

Finansējuma izmaksas

(28 )

(434 )

Citi izdevumi

(28 191 )

(39 036 )

Izdevumi kopā

(190 089 )

(426 764 )

GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS

—

—

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

tūkst. EUR

 

2024

2023

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

—

—

Pamatdarbības

 

 

Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums

64 732

122 362

Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums

(1 917 )

13 517

Finanšu saistību palielinājums/(samazinājums)

(13 216 )

(70 236 )

Kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums)

(486 )

(16 715 )

Uzkrāto izdevumu palielinājums/(samazinājums)

(39 126 )

(26 956 )

Ieguldījumu darbības

 

 

Neatvasināto finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā palielinājums/samazinājums

—

(2 007 )

NETO NAUDAS PLŪSMA

9 986

19 966

Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums)

9 986

19 966

Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā

177 553

157 587

Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās

187 539

177 553

KONSOLIDĒTIE EAF UN ES TRASTA FONDU FINANŠU PĀRSKATI  (15)

KONSOLIDĒTĀ BILANCE

miljoni EUR

 

31.12.2024.

31.12.2023.

ILGTERMIŅA AKTĪVI

 

 

Finanšu aktīvi

131

91

Priekšfinansējums

500

592

Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi

5

5

 

637

689

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

 

 

Finanšu aktīvi

5

3

Priekšfinansējums

876

1 137

Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas

63

50

Nauda un naudas ekvivalenti

622

807

 

1 566

1 997

AKTĪVI KOPĀ

2 203

2 686

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

 

 

Finanšu saistības

(88 )

(85 )

 

(88 )

(85 )

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

 

 

Uzkrājumi

(2 )

—

Kreditoru parādi

(272 )

(406 )

Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi

(858 )

(1 110 )

 

(1 132 )

(1 516 )

SAISTĪBAS KOPĀ

(1 220 )

(1 600 )

 

 

 

NETO AKTĪVI

983

1 086

KAPITĀLS UN REZERVES

 

 

Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls

55 704

54 566

Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla

2 252

2 252

No iepriekšējiem gadiem pārvietotais saimnieciskās darbības rezultāts

(55 733 )

(53 484 )

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

(1 240 )

(2 249 )

NETO AKTĪVI

983

1 086

KONSOLIDĒTAIS FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

miljoni EUR

 

2024

2023

IEŅĒMUMI

 

 

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

 

 

Atgūšanas darbības

42

15

Ieņēmumi no trasta fondu ziedojumiem

59

122

 

100

136

Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu

 

 

Finanšu ieņēmumi

26

14

Citi ieņēmumi

85

56

 

111

70

Ieņēmumi kopā

211

207

IZDEVUMI

 

 

Atbalsta instrumenti

(1 119 )

(1 870 )

Izdevumi, ko īstenojuši citi subjekti

(4 )

(3 )

Trasta fondu īstenotie izdevumi

(168 )

(412 )

Līdzfinansējuma izdevumi

(17 )

(8 )

Finansējuma izmaksas

(3 )

(7 )

Citi izdevumi

(140 )

(157 )

Izdevumi kopā

(1 451 )

(2 456 )

GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS

(1 240 )

(2 249 )

KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

miljoni EUR

 

2024

2023

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

(1 240 )

(2 249 )

Pamatdarbības

 

 

Kapitāla palielinājums – iemaksas

1 138

1 630

Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums

352

486

Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums

(13 )

18

Uzkrājumu palielinājums/(samazinājums)

2

2

Finanšu saistību palielinājums/(samazinājums)

3

(18 )

Kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums)

(134 )

(56 )

Uzkrāto izdevumu un nākamo periodu ienākumu palielinājums/(samazinājums)

(252 )

(172 )

Ieguldījumu darbības

 

 

Neatvasināto finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (palielinājums)/samazinājums

(42 )

(22 )

NETO NAUDAS PLŪSMA

(185 )

(382 )

Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums)

(185 )

(382 )

Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā

807

1 189

Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās

622

807

KONSOLIDĒTAIS PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM

miljoni EUR

 

Aktīvo EAF fondu kapitāls (A)

Aktīvo EAF nepieprasītie līdzekļi (B)

Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls (C) = (A) – (B)

Uzkrātās rezerves (D)

Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla (E)

Neto aktīvi kopā (C) + (D) + (E)

ATLIKUMS 31.12.2022.

72 955

7 855

65 100

(65 647 )

2 252

1 705

Kapitāla palielinājums – iemaksas

(185 )

(1 815 )

1 630

—

—

1 630

8. EAF slēgšana

(12 164 )

—

(12 164 )

12 164

—

—

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

—

—

—

(2 249 )

—

(2 249 )

ATLIKUMS 31.12.2023.

60 607

6 040

54 566

(55 733 )

2 252

1 086

Kapitāla palielinājums – iemaksas

(62 )

(1 200 )

1 138

 

 

1 138

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

 

 

—

(1 240 )

 

(1 240 )

ATLIKUMS 31.12.2024.

60 544

4 840

55 704

(56 973 )

2 252

983

EAF ZIŅOJUMS PAR FINANSIĀLO ĪSTENOŠANU

SATURA RĀDĪTĀJS

1.

PAMATINFORMĀCIJA 73

1.1.

IEPRIEKŠĒJIE EAF 73

1.2.

10. UN 11. EAF 74

2.

FINANSIĀLĀ ĪSTENOŠANA 75

2.1.

FINANŠU IZLIETOJUMS 75

2.2.

RESURSI 81

2.3.

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI UN ĪPAŠAS PROGRAMMAS 81

3.

GLOSĀRIJS 92

1.   PAMATINFORMĀCIJA

EAF, kas izveidots 1959. gadā, ir galvenais ES atbalsta sniegšanas instruments attīstības sadarbībai Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT). Tā galvenais mērķis ir mazināt un visbeidzot izskaust nabadzību.

EAF ir izveidots ar dalībvalstu pārstāvju iekšēju nolīgumu, un to pārvalda īpaša komiteja. EAF resursi ir ad hoc iemaksas no ES dalībvalstīm, kas izlemj par kopējo summu, kura tiks piešķirta fondam (uz pieciem gadiem). Papildus šīm iemaksām dalībvalstis var iesaistīties līdzfinansēšanas pasākumos vai veikt brīvprātīgas finanšu iemaksas EAF. Eiropas Komisija atbild par to operāciju finansiālo īstenošanu, kuras veic ar EAF resursiem. EIB pārvalda ieguldījumu mehānismu.

EAF darbība ir daudzgadēja. Katru EAF izveido uz apmēram pieciem gadiem, un to reglamentē atsevišķa finanšu regula. Iekšējais nolīgums, ar ko izveido jaunāko EAF – 11. EAF (2014.–2020. gads), stājās spēkā 2015. gada 1. martā. Kopš 2021. gada sadarbība ar ĀKK valstīm ir iekļauta Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā (NDICI). Tomēr notiekošos no EAF finansētos projektus, kas bija iesākti pirms tam, turpinās īstenot atbilstoši attiecīgajam EAF juridiskajam pamatam.

Šis ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 11. EAF finanšu regulas (16) 39. pantu. Tajā ir sniegta informācija par EAF ieņēmumu un izdevumu operācijām, īpašu uzmanību pievēršot svarīgiem notikumiem, kuri ir būtiski ietekmējuši finansiālo īstenošanu 2024. gadā.

Ņemot vērā, ka nav notiekošu operāciju iepriekšējo EAF ietvaros (17), šajā ziņojumā ir iekļauti skaitļi tikai par 10. un 11. EAF.

1.1.   IEPRIEKŠĒJIE EAF

6. un 7. EAF

6. EAF tika slēgts 2006. gadā, un 7. EAF tika slēgts 2008. gadā.

Saskaņā ar 9. EAF iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu iepriekšējo EAF atlikumi un atceltās saistības tika pārvietotas uz 9. EAF.

8. un 9. EAF

2021. gadā notika 8. EAF finansiālā un darbības slēgšana, kopējai izdevumu summai sasniedzot 10,374 miljardus EUR. Komisija dalībvalstīm paziņoja par 8. EAF slēgšanu ar paziņojumu, kas tika iesniegts Padomei 2021. gada oktobrī.

Visas 8. EAF darbības ir pabeigtas, un visas pārbaudes un kontroles ir veiktas. Arī visi līgumi un finanšu lēmumi EAF kontos ir slēgti. Par visiem atgūšanas rīkojumiem, kas pēc darbības slēgšanas vēl nebija izpildīti, tika iekasēti līdzekļi, vai no tiem tika piešķirts atbrīvojums, izņemot četrus atgūšanas rīkojumus, kam seko līdzi Komisijas Juridiskais dienests. Saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2003) 19044 šie atgūšanas rīkojumi tika pārvietoti uz 9. EAF.

9. EAF slēgšana norit sekmīgi. Joprojām ir atvērti astoņi līgumi, no kuriem seši attiecas uz darbībām Dienvidsudānā (Padomes Lēmums 2011/315/ES (18)). Par šīm darbībām lēmums tika pieņemts pēc tam, kad stājās spēkā 9. EAF turpināmības klauzula, un tās beigsies norādītajā termiņā, ļaujot pabeigt ar 9. EAF saistītās darbības un projektus. 9. EAF varēs pavisam slēgt tikai tad, kad būs beigušies visi līgumi un būs pabeigti to izvērtējumi un revīzijas.

No 2015. līdz 2024. gadam Komisija sešas reizes atmaksāja 8./9. EAF kredītus par kopsummu 1 918,9 miljoni EUR (19). 2025. gada janvārī tika atmaksāts atlikums 6,3 miljonu EUR apmērā (20) kā daļa no dalībvalstu 2025. gada iemaksu Eiropas Attīstības fondā pirmās daļas maksājuma.

1.2.   10. UN 11. EAF

ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu (pazīstams arī kā Kotonū nolīgums) 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīja Eiropas Kopienas dalībvalstis un ĀKK valstis Tas stājās spēkā 2003. gada 1. aprīlī (un ar to tika izveidots 9. EAF). Kotonū nolīgums ir grozīts divas reizes – pirmo reizi ar nolīgumu, kas parakstīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (un ar ko tika izveidots 10. EAF), un otru reizi – ar nolīgumu, kas parakstīts Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā (un ar kuru tika izveidots 11. EAF).

Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmums 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (Lēmums par aizjūras asociāciju) (21) stājās spēkā 2001. gada 2. decembrī. Šo lēmumu grozīja 2007. gada 19. martā (Padomes Lēmums 2007/249/EK (22)).

Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2013. gada augustā pieņemtais Iekšējais nolīgums par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar pārskatīto Kotonū nolīgumu stājās spēkā 2015. gada martā.

Saskaņā ar Kotonū nolīgumu 10. EAF kopējais budžets otrajam periodam (2008.–2013. gadam) bija 22,682 miljardi EUR. No šīs summas:

—

21,966 miljardi EUR tika piešķirti ĀKK valstīm,

—

286 miljoni EUR tika piešķirti AZT un

—

430 miljoni EUR tika piešķirti Komisijai kā atbalsta izdevumi EAF plānošanai un īstenošanai.

Summa ĀKK valstīm ir sadalīta šādi:

—

17,766 miljardi EUR – valstu un reģionālajām indikatīvajām programmām,

—

2,700 miljardi EUR – sadarbībai ĀKK un reģionu iekšienē un

—

1,500 miljardi EUR – ieguldījumu mehānismiem.

Jo īpaši, reģionālajām programmām ir atvēlēta lielāka budžeta daļa, tādējādi uzsverot reģionālās ekonomiskās integrācijas kā valstu un vietējās attīstības pamatsatvara nozīmi. Jauninājums 10. EAF bija “stimula summu” ieviešana katrai valstij.

Saskaņā ar Kotonū nolīgumu Eiropas Savienības palīdzības ĀKK valstīm un AZT trešo periodu (2014.–2020. gads) finansē no 11. EAF 30,506 miljardu EUR apmērā, un no šīs summas:

—

29,089 miljardi EUR ir piešķirti ĀKK valstīm saskaņā ar iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 2. panta d) punktu, un no šīs summas 27,955 miljardus EUR pārvalda Eiropas Komisija,

—

364,5 miljoni EUR ir piešķirti AZT saskaņā ar iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punktu, un no šīs summas 359,5 miljonus EUR pārvalda Eiropas Komisija,

—

1 052,5 miljoni EUR ir paredzēti Komisijai, lai finansētu izmaksas, kas saistītas ar 11. EAF resursu plānošanu un īstenošanu, saskaņā ar iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

2.   FINANSIĀLĀ ĪSTENOŠANA

2.1.   FINANŠU IZLIETOJUMS

10. EAF APROPRIĀCIJU ATTĪSTĪBA

10. EAF

APROPRIĀCIJU ATTĪSTĪBA: 2024. gada 31. decembris

KREDĪTU ANALĪZE PA INSTRUMENTIEM

(miljoni EUR)

INSTRUMENTS

SĀKOTNĒJĀ APROPRIĀCIJA

KUMULATĪVO RESURSU PALIELINĀJUMI/SAMAZINĀJUMI 2023. GADA 31. DECEMBRĪ

RESURSU PALIELINĀJUMS VAI SAMAZINĀJUMS 2024. GADĀ

Skaidrojums

PAŠREIZĒJAIS APROPRIĀCIJAS LĪMENIS

ĀKK

Līdzfinansējums

0

202

 

 

202

Regulārās DV iemaksas

21 326

(621 )

(89 )

 

20 616

STARPSUMMA ĀKK

21 326

(419 )

(89 )

 

20 818

AZT

Regulārās DV iemaksas

0

239

(3 )

 

236

STARPSUMMA AZT

0

239

(3 )

 

236

 

KOPĀ 10. EAF

21 326

(180 )

(92 )

 

21 054

11. EAF APROPRIĀCIJU ATTĪSTĪBA

11. EAF

APROPRIĀCIJU ATTĪSTĪBA: 2024. gada 31. decembris

KREDĪTU ANALĪZE PA INSTRUMENTIEM

(miljoni EUR)

INSTRUMENTS

SĀKOTNĒJĀ APROPRIĀCIJA

KUMULATĪVO RESURSU PALIELINĀJUMI/SAMAZINĀJUMI 2023. GADA 31. DECEMBRĪ

RESURSU PALIELINĀJUMS VAI SAMAZINĀJUMS 2024. GADĀ

Skaidrojums

PAŠREIZĒJAIS APROPRIĀCIJAS LĪMENIS

ĀKK

Līdzfinansējums

0

89

2

 

91

EK iekšējā pakalpojumu līmeņa vienošanās

0

1

 

 

1

Regulārās DV iemaksas

30 060

(896 )

41

 

29 205

STARPSUMMA ĀKK

30 060

(805 )

 

 

29 297

AZT

Līdzfinansējums

0

0

 

 

0

EK iekšējā pakalpojumu līmeņa vienošanās

0

0

 

 

0

Regulārās DV iemaksas

0

351

3

 

354

STARPSUMMA AZT

0

351

 

 

354

 

KOPĀ 11. EAF

30 060

(455 )

45

 

29 651

10. EAF SAISTĪBU, PIEŠĶIRTO LĪDZEKĻU UN MAKSĀJUMU ATTĪSTĪBA

EAF APKOPOTIE PĀRSKATI 2024. GADA 31. DECEMBRĪ

ATBALSTA VEIDS

ĀKK + AZT – 10. EAF

(miljoni EUR)

 

KREDĪTI

LĒMUMI

PIEŠĶIRTIE LĪDZEKĻI

MAKSĀJUMI

KOPSUMMA

GADĀ

%

KOPSUMMA

GADĀ

%

KOPSUMMA

GADĀ

%

(1)

(2)

 

(2) : (1)

(3)

 

(3) : (2)

(4)

 

(4) : (3)

 

Regulārās DV iemaksas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Piešķīrumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ĀKK

A finansējums – valstu piešķīrumi

12 280

12 268

(20)

100  %

12 255

(9)

100  %

12 201

2

100  %

STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI

12 280

12 268

(20)

100  %

12 255

(9)

100  %

12 201

2

100  %

STARPSUMMA: B FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI

1 960

1 960

(2)

100  %

1 960

(1)

100  %

1 960

(1)

100  %

STARPSUMMA: PĀRTIKAS NODROŠINĀJUMS

343

482

(2)

141  %

483

1

100  %

355

49

74  %

STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI

526

526

0

100  %

526

0

100  %

522

 

99  %

STARPSUMMA: ĀKK IEKŠĒJIE PIEŠĶĪRUMI

3 582

3 579

(17)

100  %

3 561

(12)

99  %

3 491

108

98  %

STARPSUMMA: REĢIONĀLIE PIEŠĶĪRUMI

1 924

1 763

(29)

92  %

1 755

(12)

100  %

1 695

3

97  %

Līdzfinansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Piešķīrumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI

185

175

(0)

95  %

175

0

100  %

175

2

100  %

STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI

5

5

0

110  %

5

0

100  %

5

 

100  %

STARPSUMMA: ĀKK IEKŠĒJIE PIEŠĶĪRUMI

12

11

 

91  %

11

 

100  %

11

 

100  %

Neizmantojama rezerve

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rezerves

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

STARPSUMMA: NEIZMANTOJAMA REZERVE 8./9. EAF

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Regulārās DV iemaksas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Piešķīrumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

AZT

A finansējums – valstu piešķīrumi

182

182

(3)

100  %

180

(2)

98  %

172

0

96  %

STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI

182

182

(3)

100  %

180

(2)

98  %

172

0

96  %

STARPSUMMA: B FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI

14

14

 

100  %

14

 

100  %

14

 

100  %

STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI

5

5

 

100  %

5

 

100  %

5

 

100  %

STARPSUMMA: REĢIONĀLIE PIEŠĶĪRUMI

34

34

0

100  %

34

0

99  %

34

 

100  %

 

KOPĀ: ĀKK + AZT (IESK. REZERVES) (A + B)

21 054

21 005

(73)

100  %

20 964

(35)

100  %

20 640

163

98  %

11. EAF SAISTĪBU, PIEŠĶIRTO LĪDZEKĻU UN MAKSĀJUMU ATTĪSTĪBA

EAF APKOPOTIE PĀRSKATI 2024. GADA 31. DECEMBRĪ

ATBALSTA VEIDS

ĀKK + AZT – 11. EAF

(miljoni EUR)

 

KREDĪTI

LĒMUMI

PIEŠĶIRTIE LĪDZEKĻI

MAKSĀJUMI

KOPSUMMA

GADĀ

%

KOPSUMMA

GADĀ

%

KOPSUMMA

GADĀ

%

(1)

(2)

 

(2) : (1)

(3)

 

(3) : (2)

(4)

 

(4) : (3)

 

Regulārās DV iemaksas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Piešķīrumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ĀKK

STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI

15 218

15 132

(197)

99  %

14 803

80

98  %

12 828

704

87  %

STARPSUMMA: B FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI

1 056

1 056

(4)

100  %

1 052

(1)

100  %

1 023

15

97  %

STARPSUMMA: PAGAIDU MEHĀNISMS

0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

STARPSUMMA: PĀRTIKAS NODROŠINĀJUMS

112

112

0

100  %

112

0

100  %

42

2

38  %

STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI

1 075

1 064

(2)

99  %

1 060

(2)

100  %

968

10

91  %

STARPSUMMA: ĀKK IEKŠĒJIE PIEŠĶĪRUMI

3 961

3 859

(35)

97  %

3 934

8

102  %

3 515

175

89  %

STARPSUMMA: REĢIONĀLIE PIEŠĶĪRUMI

7 213

7 168

(59)

99  %

7 082

(8)

99  %

6 220

256

88  %

Līdzfinansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Piešķīrumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI

46

45

(0)

99  %

45

(0)

100  %

43

4

97  %

STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI

4

4

 

100  %

4

0

100  %

4

 

100  %

STARPSUMMA: ĀKK IEKŠĒJIE PIEŠĶĪRUMI

33

33

(0)

100  %

33

0

100  %

29

1

89  %

STARPSUMMA: REĢIONĀLIE PIEŠĶĪRUMI

10

6

 

60  %

6

0

100  %

6

 

100  %

Neizmantojama rezerve

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rezerves

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

STARPSUMMA: NEIZMANTOJAMA REZERVE 10. EAF

193

 

 

 

 

 

 

 

 

 

STARPSUMMA: NEIZMANTOJAMA REZERVE 11. EAF

376

 

 

 

 

 

 

 

 

 

EK iekšējā pakalpojumu līmeņa vienošanās

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rezerves

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI

1

1

 

52  %

1

 

100  %

1

 

100  %

 

Regulārās DV iemaksas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Piešķīrumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

AZT

STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI

211

211

(0)

100  %

194

0

92  %

193

0

100  %

STARPSUMMA: B FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI

12

12

(0)

99  %

12

(0)

100  %

12

 

100  %

STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI

7

7

0

100  %

6

(0)

95  %

6

0

98  %

STARPSUMMA: REĢIONĀLIE PIEŠĶĪRUMI

102

102

0

100  %

102

(0)

99  %

84

15

83  %

Neizmantojama rezerve

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rezerves

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

STARPSUMMA: NEIZMANTOJAMA REZERVE 10. EAF

19

 

 

 

 

 

 

 

 

 

STARPSUMMA: NEIZMANTOJAMA REZERVE 11. EAF

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ: ĀKK + AZT (IESK. REZERVES) (A + B)

29 651

28 809

(297)

97  %

28 444

77

99  %

24 973

1 182

88  %

2.2.   RESURSI

Ieņēmumu veids

EAF galvenos resursus nodrošina dalībvalstu iemaksas. Trīs reizes gadā Eiropas Komisija un EIB aicina dalībvalstis veikt iemaksas EAF. Katru gadu pieprasīto iemaksu summa atspoguļo maksājumu summu, kas jāsedz gada laikā.

Iemaksu pārskats pa dalībvalstīm

Image 2

2.3.   PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI UN ĪPAŠAS PROGRAMMAS

Izdevumu veids

Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pieejamo summu veido 3 %, ko piešķir Komisijai atbalsta izdevumiem, un 97 %, ko piešķir EAF projektu īstenošanai. Summas nosaka katrā iekšējā nolīgumā, un tās var palielināt ar brīvprātīgām iemaksām un ienākumiem no operācijām.

Saistību summu, nolīgto summu un samaksāto summu sadalījums pa izdevumu veidiem

 

PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI

(10. un 11. EAF)

KREDĪTI

LĒMUMI

PIEŠĶIRTIE LĪDZEKĻI

MAKSĀJUMI

KOPSUMMA

GADĀ

%

KOPSUMMA

GADĀ

%

KOPSUMMA

GADĀ

%

(1)

(2)

 

(2) : (1)

(3)

 

(3) : (2)

(4)

 

(4) : (3)

ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI 10. + 11. EAF

1 621

1 610

(2)

99,3  %

1 606

(2)

99,8  %

1 509

10

94,0  %

PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA (A + B) 10. + 11. EAF

50 705

49 815

(370)

98,2  %

49,409

42

99,2  %

45 612

1 345

92,3  %

Image 3

Saistību summu, nolīgto summu un samaksāto summu sadalījums pa reģioniem un valstīm

EAF KUMULATĪVIE PĀRSKATI 2024. GADA 31. DECEMBRĪ PA VALSTĪM, % APROPR.

10. + 11. EAF

10. un 11. EAF KOPĀ (miljoni EUR)

Kumulatīvi 2024. gadā

Apropriācijas

Lēmumi

% no apropr.

Piešķirtie līdzekļi

% no apropr.

Maksājumi

% no apropr.

ĀKK

Vispārēji / administratīvais finansējums / procenti

1 627

1 612

99  %

1 613

99  %

1 506

93  %

Rezerve / nav sadalīta pa valstīm

3 123

2 553

82  %

2 553

82  %

2 553

82  %

Visas ĀKK valstis

4 751

4 165

88  %

4 166

88  %

4 059

85  %

Angola

346

346

100  %

344

99  %

321

93  %

Benina

734

732

100  %

731

99  %

692

94  %

Botsvāna

126

126

100  %

126

100  %

126

99  %

Burkinafaso

1 296

1 296

100  %

1 294

100  %

1 262

97  %

Burundija

566

566

100  %

562

99  %

546

96  %

Kamerūna

520

520

100  %

519

100  %

489

94  %

Kaboverde

144

144

100  %

144

100  %

144

100  %

Komoras

77

77

100  %

76

98  %

73

95  %

Kongo (Brazavila)

163

163

100  %

160

98  %

144

88  %

Kongo Demokrātiskā Republika

1 402

1 400

100  %

1 376

98  %

1 274

91  %

Kotdivuāra

702

702

100  %

701

100  %

681

97  %

Džibutija

175

175

100  %

173

99  %

164

94  %

Eritreja

215

215

100  %

215

100  %

165

77  %

Etiopija

1 598

1 596

100  %

1 592

100  %

1 415

89  %

Gabona

33

33

100  %

33

99  %

31

93  %

Gambija

302

302

100  %

301

100  %

285

94  %

Gana

785

785

100  %

782

100  %

737

94  %

Gvineja-Bisava

186

184

99  %

182

98  %

177

95  %

Gvineja (Konakri)

500

500

100  %

494

99  %

441

88  %

Maurīcija

82

82

100  %

82

100  %

82

100  %

Kenija

859

853

99  %

850

99  %

777

90  %

Lesoto

249

248

99  %

247

99  %

205

82  %

Libērija

486

485

100  %

474

97  %

451

93  %

Madagaskara

782

779

100  %

752

96  %

631

81  %

Malāvija

1 018

1 018

100  %

1 009

99  %

912

90  %

Mali

1 395

1 393

100  %

1 387

99  %

1 246

89  %

Mauritānija

343

343

100  %

341

99  %

332

97  %

Mozambika

1 451

1 440

99  %

1 410

97  %

1 188

82  %

Namībija

187

187

100  %

181

97  %

173

93  %

Nigēra

1 262

1 262

100  %

1 258

100  %

1 250

99  %

Nigērija

1 098

1 088

99  %

1 086

99  %

1 037

95  %

Uganda

982

930

95  %

923

94  %

845

86  %

Centrālāfrikas Republika

610

609

100  %

609

100  %

592

97  %

Ruanda

833

831

100  %

831

100  %

823

99  %

Santomē un Prinsipi

55

55

99  %

53

96  %

51

91  %

Senegāla

663

663

100  %

659

99  %

632

95  %

Seišelu Salas

22

22

100  %

22

100  %

22

100  %

Sjerraleone

655

655

100  %

646

99  %

617

94  %

Somālija

898

896

100  %

894

100  %

891

99  %

Sudāna

298

298

100  %

298

100  %

298

100  %

Dienvidsudāna

91

91

100  %

91

100  %

91

100  %

Svatini (Svazilenda)

123

123

100  %

121

99  %

111

91  %

Tanzānija

1 171

1 171

100  %

1 162

99  %

1 094

93  %

Čada

935

935

100  %

913

98  %

818

87  %

Togo

376

374

99  %

372

99  %

361

96  %

Zambija

827

826

100  %

804

97  %

709

86  %

Zimbabve

462

461

100  %

459

99  %

457

99  %

* Āfrikas valstis kopā

28 086

27 981

100  %

27 739

99  %

25 863

92  %

Antigva un Barbuda

15

15

100  %

15

100  %

15

98  %

Barbadosa

22

22

100  %

22

100  %

21

95  %

Beliza

42

42

100  %

41

96  %

36

85  %

Dominika

41

40

99  %

40

99  %

40

99  %

Grenāda

21

20

99  %

20

98  %

20

98  %

Gajāna

79

79

100  %

78

99  %

77

97  %

Haiti

997

997

100  %

910

91  %

793

80  %

Jamaika

235

235

100  %

233

99  %

226

96  %

Dominikānas Republika

281

281

100  %

279

99  %

279

99  %

Sentlūsija

32

32

100  %

32

100  %

32

100  %

Sentkitsa un Nevisa

6

6

100  %

6

99  %

6

99  %

Sentvinsenta un Grenadīnas

26

26

99  %

26

98  %

22

83  %

Surinama

27

27

100  %

27

99  %

26

96  %

Trinidāda un Tobāgo

28

28

100  %

28

99  %

27

94  %

* Karību jūras reģiona valstis kopā

1 853

1 852

100  %

1 758

95  %

1 619

87  %

Fidži

48

48

100  %

48

100  %

48

100  %

Kuka Salas

5

5

100  %

5

100  %

5

100  %

Zālamana Salas

68

66

97  %

66

96  %

62

91  %

Kiribati

42

42

100  %

41

99  %

39

93  %

Māršala Salas

17

17

100  %

17

100  %

17

100  %

Mikronēzija

23

23

100  %

22

97  %

18

78  %

Nauru

4

4

100  %

4

100  %

4

100  %

Niue

3

3

100  %

3

100  %

3

100  %

Palau

5

4

70  %

4

70  %

4

70  %

Papua-Jaungvineja

239

239

100  %

233

97  %

215

90  %

Rietumsamoa

67

67

100  %

67

100  %

66

100  %

Austrumtimora

167

167

100  %

166

99  %

159

95  %

Tonga

28

28

100  %

28

100  %

28

100  %

Tuvalu

13

13

100  %

13

100  %

13

100  %

Vanuatu

55

55

100  %

54

99  %

52

94  %

* Klusā okeāna valstis kopā

783

780

100  %

771

98  %

733

94  %

ĀKK iekšējie piešķīrumi

8 025

7 916

99  %

7 970

99  %

7 305

91  %

Portugāļu valodā runājošās Āfrikas valstis

60

59

98  %

59

98  %

58

96  %

Dienvidāfrikas reģions 10. EAF

129

129

100  %

129

100  %

127

98  %

Centrālāfrikas reģions

552

547

99  %

543

98  %

438

79  %

Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas reģions

3 059

3 020

99  %

2 970

97  %

2 522

82  %

Rietumāfrikas reģions

1 936

1 922

99  %

1 911

99  %

1 688

87  %

Karību jūras reģions

536

533

99  %

526

98  %

421

79  %

Klusā okeāna reģions

322

318

99  %

298

93  %

244

76  %

* ĀKK valstu reģionālā sadarbība kopā

14 619

14 445

99  %

14 406

99  %

12 803

88  %

ĀKK

50 091,33

49 222,97

98  %

48 839,57

98  %

45 076,97

90  %

AZT

Rezerve / nav sadalīta pa valstīm/teritorijām

33

12

35  %

11

34  %

11

34  %

Visas AZT

33

12

35  %

11

34  %

11

34  %

Angilja

27

27

100  %

27

100  %

27

100  %

Folklenda (Malvinu) salas

10

10

100  %

10

100  %

10

100  %

Pitkērnas salas

5

5

100  %

5

100  %

5

100  %

Tērksas un Kaikosas salas

32

32

100  %

32

100  %

32

100  %

Britu Virdžīnas

2

2

93  %

2

93  %

2

93  %

Montserrata

33

33

100  %

33

100  %

33

100  %

Svētās Helēnas salas

38

38

100  %

38

100  %

38

100  %

* Britu AZT kopā

146

146

100  %

146

100  %

146

100  %

Nīderlandes Antiļas

38

38

100  %

20

54  %

20

54  %

Nīderlandes Antiļas – Bonaire

4

4

100  %

4

98  %

4

97  %

Nīderlandes Antiļas – Saba

3

3

100  %

3

100  %

3

100  %

Nīderlandes Antiļas – Sintēstatiusa

2

2

100  %

2

100  %

2

100  %

Aruba

21

21

100  %

21

99  %

21

98  %

Sintmārtena

14

14

100  %

13

95  %

5

38  %

* Nīderlandes AZT kopā

83

83

100  %

64

78  %

56

68  %

Volisa un Futunas salas

39

39

100  %

37

95  %

29

76  %

Majota

29

29

100  %

29

100  %

29

100  %

Jaunkaledonija

50

50

100  %

50

100  %

50

100  %

Francijas Polinēzija

50

50

100  %

49

99  %

49

99  %

Senpjēra un Mikelona

47

47

100  %

47

100  %

47

100  %

* Francijas AZT kopā

214

214

100  %

212

99  %

204

95  %

reģions

137

137

100  %

136

99  %

118

86  %

* AZT reģionālā sadarbība kopā

137

137

100  %

136

99  %

118

86  %

AZT

613,65

591,78

96  %

569,20

93  %

535,44

87  %

KOPĀ: ĀKK + AZT

 

50 704,99

49 814,76

98  %

49 408,77

97  %

45 612,40

90  %

Saistību summu, nolīgto summu un samaksāto summu sadalījums pa izdevumu jomām 11. EAF

Saistību summu, nolīgto summu un samaksāto summu sadalījums pa izdevumu jomām 11. EAF (DAC nozaru kodi)  (23)

(miljoni EUR)

Nozare

Saistību

Nolīgtās

Samaksātās

Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi

 

 

 

110 – izglītība

1 192,46

1 174,05

1 034,15

120 – veselība

2 131,40

2 524,02

2 338,24

130 – iedzīvotāju politika/programmas un reproduktīvā veselība

352,44

50,31

43,25

140 – ūdensapgāde un sanitārija

788,50

858,32

599,10

150 – valdība un pilsoniskā sabiedrība

5 826,37

6 058,19

5 677,22

160 – cita sociālā infrastruktūra un pakalpojumi

996,71

1 401,86

1 628,50

Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi KOPĀ

11 287,88

12 066,75

11 320,47

Ekonomikas infrastruktūra un pakalpojumi

 

 

 

210 – transports un uzglabāšana

1 425,48

2 088,15

1 213,63

220 – saziņa

140,96

147,40

131,58

230 – enerģētika

2 015,13

2 031,37

1 375,46

240 – banku un finanšu pakalpojumi

82,03

131,71

95,57

250 – uzņēmējdarbības pakalpojumi un citi pakalpojumi

343,43

329,24

259,09

Ekonomikas infrastruktūra un pakalpojumi KOPĀ

4 007,01

4 727,87

3 075,33

Ražošanas nozares

 

 

 

310 – lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

3 344,16

3 154,32

2 516,00

320 – rūpniecība, minerālresursi un kalnrūpniecība, būvniecība

641,58

529,15

347,51

330 – tirdzniecība un tūrisms

507,49

437,30

313,25

Ražošanas nozares KOPĀ

4 493,23

4 120,77

3 176,77

Daudznozaru/pārnozaru

 

 

 

410 – vispārējā vides aizsardzība

989,82

849,41

717,86

430 – cita daudznozaru

3 886,22

2 625,43

1 872,80

Daudznozaru/pārnozaru KOPĀ

4 876,04

3 474,84

2 590,66

Patēriņa priekšmetiem un vispārējām programmām paredzētā palīdzība

 

 

 

510 – vispārējā budžeta atbalsts

3 116,32

3 178,92

2 506,33

520 – pārtikas palīdzība attīstībai

617,50

390,55

364,26

Patēriņa priekšmetiem un vispārējām programmām paredzētā palīdzība KOPĀ

3 733,82

3 569,47

2 870,59

Darbības saistībā ar parādu

 

 

 

600 – darbības saistībā ar parādu

183,00

183,00

183,00

Darbības saistībā ar parādu KOPĀ

183,00

183,00

183,00

Humānā palīdzība

 

 

 

720 – ārkārtas reaģēšana

746,19

452,54

448,40

730 – atjaunošanas palīdzība un rehabilitācija

137,83

65,05

42,30

740 – sagatavotība katastrofām

72,79

110,06

100,54

Humānā palīdzība KOPĀ

956,81

627,65

591,24

Līdzekļu devēju administratīvās izmaksas / nepiešķirtas/neprecizētas

 

 

 

910 – līdzekļu devēju administratīvās izmaksas

995,52

948,30

858,64

998 – nepiešķirtas/neprecizētas

183,74

59,87

48,56

N. p. – dati nav pieejami

260,50

1,57

1,15

Līdzekļu devēju administratīvās izmaksas / nepiešķirtas/neprecizētas KOPĀ

1 439,76

1 009,75

908,35

PAVISAM KOPĀ 11. EAF

30 977,55

29 780,11

24 716,42

Kumulatīvo saistību summu, nolīgto summu un samaksāto summu attīstība pa izdevumu jomām 11. EAF

Image 4

Image 5

Image 6

3.   GLOSĀRIJS

Administratīvās apropriācijas

Apropriācijas subjektu pamatdarbības izmaksu segšanai (personāls, ēkas, biroja aprīkojums).

Apropriācijas

Budžeta finansējums.

Budžetā ir paredzētas gan saistības (juridiskas saistības nodrošināt finansējumu), gan maksājumi (naudas pārvedumi vai bankas pārskaitījumi saņēmējiem). Saistību un maksājumu apropriācijas bieži atšķiras (diferencētas apropriācijas), jo saistības par daudzgadu programmām un projektiem parasti pilnībā uzņemas tajā gadā, kurā tiek pieņemti lēmumi par tiem, un tiek samaksātas gadu gaitā atbilstīgi progresam programmu un projektu īstenošanā.

Apropriāciju atcelšana

Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz finanšu gada beigām un ko nevar pārnest, atceļ.

Apropriāciju pārnešana

Izņēmums no gada pārskata principa tiktāl, ciktāl apropriācijas, kuras konkrētajā budžeta gadā nebija iespējams izmantot, ar stingriem nosacījumiem izņēmuma kārtā var pārnest un izmantot nākamajā gadā.

Budžeta grozījums

Budžeta gadā pieņemts lēmums, ar ko groza (palielina, samazina, pārvieto) attiecīgā gada pieņemtā budžeta aspektus.

Budžeta izpilde

Budžeta izlietojums ar izdevumu un ieņēmumu operāciju starpniecību.

Budžeta izpildes rezultāts

Starpība starp saņemtajiem ienākumiem un samaksātajām summām, ieskaitot korekcijas attiecībā uz pārnešanu, atcelšanu un valūtas kursa starpībām.

Aģentūrām šī izrietošā summa ir jāatmaksā finansējuma iestādei.

Budžeta postenis / budžeta pozīcija

Ieņēmumi un izdevumi budžeta struktūrā tiek atspoguļoti saskaņā ar saistošo nomenklatūru, kas atspoguļo katra posteņa būtību un mērķi, kā to nosaka budžeta lēmējinstitūcija. Atsevišķie virsraksti (sadaļa, nodaļa, pants vai postenis) sniedz oficiālu nomenklatūras aprakstu.

Budžeta saistības

Operācija, kurā atbildīgais kredītrīkotājs rezervē budžeta apropriācijas, kas nepieciešamas turpmāku maksājumu segšanai, lai izpildītu juridiskās saistības.

Darbības apropriācijas

Darbības apropriācijas ir paredzētas dažādu rīcībpolitiku finansēšanai, galvenokārt dotāciju vai iepirkuma veidā.

Diferencētas apropriācijas

Diferencētas apropriācijas izmanto daudzgadu operāciju finansēšanai; tās attiecībā uz kārtējo finanšu gadu sedz to juridisko saistību kopējās izmaksas, kuru uzņemšanās notikusi saistībā ar operācijām, kā īstenošana aptver vairāk nekā vienu finanšu gadu.

Dotācijas

Tiešas finanšu iemaksas no budžeta trešām personām saņēmējiem, kuri iesaistījušies Savienības politikai noderīgās darbībās.

Izdevumi

Termins, ko lieto, lai raksturotu budžeta izlietojumu no visu veidu līdzekļu avotiem.

Juridiskais pamats / pamatakts

Likumdevēja (parasti Padomes un Eiropas Parlamenta) pieņemts tiesību akts, kurā noteikts Savienības izdevumu programmas mērķis, apropriāciju mērķis, intervences noteikumi, termiņš un attiecīgie finanšu noteikumi un kurš ir izmantojams par juridisko pamatu izdevumu programmas īstenošanai.

Juridiskas saistības

Akts, ar ko kredītrīkotājs uzņemas saistības pret trešām personām, kā rezultātā jāveic maksājums no Savienības budžeta.

Parasti juridisko saistību veidi ir līgumi – iepirkuma gadījumā –, dotāciju nolīgumi un dotāciju lēmumi.

Konstatētās prasījuma tiesības

Tiesības iekasēt ienākumus no debitora, kuras atzītas, izdodot atgūšanas rīkojumu.

Likvidējamās apropriācijas

Neizmantotās apropriācijas, kas jāatceļ finanšu gada beigās. Likvidēšana nozīmē apropriācijā ietvertās atļaujas radīt izdevumus un/vai uzņemties saistības daļēju vai pilnīgu atcelšanu.

Kopuzņēmumiem (un EIT), kā norādīts to finanšu noteikumos, visas neizmantotās apropriācijas var iekļaut ieņēmumu un izdevumu aplēsē par līdz pat trijiem nākamajiem finanšu gadiem (t. s. N+3 noteikums). Tāpēc KU likvidējamās apropriācijas var no jauna aktivizēt līdz N+3 finanšu gadam.

Maksājumu apropriācijas

Maksājumu apropriācijas sedz kārtējā gadā maksājamus izdevumus, kas izriet no juridiskām saistībām, kuru uzņemšanās notikusi kārtējā gadā un/vai iepriekšējos gados.

Nediferencētas apropriācijas

Apropriācijas, kas atbilst gada vajadzībām un par ko tāpēc jāuzņemas saistības attiecīgajā budžeta gadā. Nākamajā gadā var izmaksāt tikai tās summas, kuras atbilst automātiskas pārnešanas nosacījumiem. Nediferencētās apropriācijas, kas līdz gada beigām nav izlietotas, t. i., par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, atceļ (ja vien izņēmuma kārtā ar Komisijas lēmumu netiek atļauta neautomātiska pārnešana). Nediferencētās apropriācijas attiecas uz administratīvajiem izdevumiem, un saistību apropriācijas ir vienādas ar maksājumu apropriācijām.

Neizpildītās saistības

Neizpildītās saistības (jeb RAL – “reste à liquider” (franču val.)) ir to apropriāciju summa, par kurām ir notikusi saistību uzņemšanās, bet kuras vēl nav samaksātas. Tās tieši izriet no daudzgadu programmām un apropriāciju nodalīšanas saistību un maksājumu apropriācijās.

Pārpalikums

Pozitīva ieņēmumu un izdevumu starpība, kura jāatdod atpakaļ finansējuma iestādei. Sk. terminu “budžeta izpildes rezultāts”.

Pārvietojumi starp budžeta pozīcijām

Pārvietojumi starp budžeta pozīcijām nozīmē, ka finanšu gada laikā apropriācijas tiek pārvietotas no vienas budžeta pozīcijas uz citu, un tādējādi tie ir izņēmums no budžeta specifikācijas principa.

Pieņemtais budžets

Budžeta projekts kļūst par pieņemto budžetu, tiklīdz to apstiprina budžeta lēmējinstitūcija.

Piešķirtie ieņēmumi

Ieņēmumi, kas atvēlēti konkrētu izdevumu posteņu finansēšanai.

RAL (“reste à liquider”)

Budžeta saistību summa, kas konkrētā brīdī vēl nav samaksāta. Sk. terminu “neizpildītās saistības”.

Saimnieciskās darbības rezultāts

Izdevumu un ieņēmumu ietekme uz bilanci, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem.

Saistību apropriācijas

Saistību apropriācijas sedz tādu juridisko saistību (līgumu, dotāciju nolīgumu vai lēmumu) kopējo vērtību, kuras varētu tikt parakstītas kārtējā finanšu gadā.

Saistību atcelšana

Operācija, kurā atbildīgais kredītrīkotājs pilnīgi vai daļēji atceļ apropriāciju rezervāciju, kas iepriekš veikta, uzņemoties budžeta saistības.

Valūtas kursa starpība

Starpība, kas izriet no valūtas kursa likmēm, kuras piemēro darījumiem ar ārpuseurozonas valstīm, vai no aktīvu un saistību pārvērtēšanas ārvalstu valūtā pārskatu datumā.

GADA ĪSTENOŠANAS ZIŅOJUMS – EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI

EIROPAS INVESTĪCIJU BANKA

DIREKTORU PADOME

IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA

FINANŠU PĀRSKATI

2024. GADA 31. DECEMBRĪ

(1)

Neatkarīga revidenta ziņojums

(2)

Finanšu stāvokļa pārskats

(3)

Peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskats

(4)

Ieguldītāju resursu izmaiņu pārskats

(5)

Naudas plūsmu pārskats

(6)

Skaidrojumi par finanšu pārskatiem

FINANŠU STĀVOKĻA PĀRSKATS

2024. GADA 31. DECEMBRĪ

(tūkst. EUR)

 

Skaidrojums

31.12.2024.

31.12.2023.

AKTĪVI

 

 

 

Nauda un naudas ekvivalenti

5.

1 638 604

1 376 824

No ieguldītājiem saņemamās summas

9./16.

7 482

85 321

Kases finanšu aktīvi

10.

—

—

Atvasinātie finanšu instrumenti

6.

783

55 765

Aizdevumi un avansi

7.

1 498 048

1 683 312

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

8.

834 621

820 713

Citi aktīvi

11.

—

616

Aktīvi kopā

 

3 979 538

4 022 551

SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU RESURSI

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

Atvasinātie finanšu instrumenti

6.

39 210

—

Nākamo periodu ienākumi

12.

47 725

48 515

Uzkrājumi aizdevumu saistībām

13.

18 320

19 038

Trešām personām maksājamās summas

14.

566 083

427 828

Citas saistības

15.

3 289

3 338

Saistības kopā

 

674 627

498 719

Ieguldītāju resursi

16./17.

3 304 911

3 523 832

Saistības un ieguldītāju resursi kopā

 

3 979 538

4 022 551

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU UN PĀRĒJO APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS

PAR GADU, KAS BEIDZĀS 2024. GADA 31. DECEMBRĪ

(tūkst. EUR)

 

Skaidrojums

No 1.1.2024.

līdz 31.12.2024.

No 1.1.2023.

līdz 31.12.2023.

Procentu un līdzīgi ienākumi (*2)

19

156 601

148 336

Procentu un līdzīgi izdevumi

19

-1 805

-

Neto procentu un līdzīgi ienākumi

 

154 796

148 336

Maksu un komisijas naudas ienākumi

20

20

25

Maksu un komisijas naudas izdevumi

20

- 212

-62

Neto ienākumi no maksām un komisijas naudām

 

- 192

-37

Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas

6

-94 192

-20 087

Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultāts

21

-34 096

-8 457

Aizdevumu un avansu, kas novērtēti FVTPL, neto rezultāts

7

-5 436

-8 932

Valūtas maiņas neto rezultāts

22

81 907

-67 885

Finanšu operāciju neto rezultāts

 

-51 817

- 105 361

Aizdevumu un avansu vērtības samazinājuma izmaiņas, atskaitot apvērsi

7.2

12 145

9 055

Uzkrājumu aizdevumu saistībām izmaiņas, atskaitot apvērsi

13

718

-2 470

Vispārējie administratīvie izdevumi

23

-24 794

-29 655

Peļņa gadā

 

90 856

19 868

Gada apvienoto ienākumu peļņa

 

90 856

19 868

IEGULDĪTĀJU RESURSU IZMAIŅU PĀRSKATS

PAR GADU, KAS BEIDZĀS 2024. GADA 31. DECEMBRĪ

(tūkst. EUR)

 

Skaidrojums

Pieprasītās iemaksas

Veiktās iemaksas

Nesadalītā peļņa

Kopā

2024. gada 1. janvārī

 

3 721 695

– 587 913

390 050

3 523 832

Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā

16.

—

—

—

—

Dalībvalstu iemaksas, kas veiktas gada laikā

17.

—

– 309 777

—

– 309 777

Peļņa 2024. gadā

 

—

—

90 856

90 856

Ieguldītāju resursu izmaiņas

 

—

– 309 777

90 856

– 218 921

2024. gada 31. decembrī

 

3 721 695

– 897 690

480 906

3 304 911

 

 

Pieprasītās iemaksas

Veiktās iemaksas

Nesadalītā peļņa

Kopā

2023. gada 1. janvārī

 

3 701 695

—

370 182

4 071 877

Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā

 

20 000

—

—

20 000

Dalībvalstu iemaksas, kas veiktas gada laikā

 

—

– 587 913

—

– 587 913

Peļņa 2023. gadā

 

—

—

19 868

19 868

Ieguldītāju resursu izmaiņas

 

20 000

- 587 913

19 868

- 548 045

2023. gada 31. decembrī

 

3 721 695

- 587 913

390 050

3 523 832

NAUDAS PLŪSMU PĀRSKATS

PAR GADU, KAS BEIDZĀS 2024. GADA 31. DECEMBRĪ

(tūkst. EUR)

 

Skaidrojums

No 1.1.2024. līdz 31.12.2024.

No 1.1.2023. līdz 31.12.2023.

PAMATDARBĪBAS

 

 

 

Peļņa gadā

 

90 856

19 868

Izdarītās korekcijas attiecībā uz:

 

 

 

akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultātu

 

52 265

15 142

aizdevumu un avansu vērtības samazinājuma izmaiņām, atskaitot apvērsi

7.2.

–12 145

–9 055

aizdevumu un avansu, kas novērtēti FVTPL, neto rezultātu

7.

5 436

8 932

izmaiņām aizdevumu un avansu uzkrātajos procentos un amortizētajās izmaksās

 

–2 229

708

uzkrājumu aizdevumu saistībām neto izmaiņām, atskaitot apvērsi

 

– 718

2 455

atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām

 

94 192

20 087

izmaiņām kases finanšu aktīvu uzkrātajos procentos un amortizētajās izmaksās

10.

—

– 248

nākamo periodu ienākumu izmaiņām

 

– 790

–3 902

valūtas kursa izmaiņu ietekmi uz aizdevumiem

 

–78 744

86 765

valūtas kursa izmaiņu ietekmi uz akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem

8.

–23 199

30 026

valūtas kursa izmaiņu ietekmi uz turētajiem naudas līdzekļiem

 

–5 282

–8 031

Pamatdarbības (zaudējumi) pirms izmaiņām pamatdarbības aktīvos un saistībās

 

119 642

162 747

Aizdevumu izmaksa

7.

– 101 394

– 207 237

Aizdevumu atmaksa

7.

371 568

288 155

Par naudu un naudas ekvivalentiem uzkrāto procentu izmaiņas

5.

– 646

4 039

Kases finanšu aktīvu iegāde

10.

—

– 348 523

Kases finanšu aktīvu termiņi

10.

—

421 278

Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru izmaksa

8.

–69 392

– 101 100

Neto ieņēmumi no akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem

 

39 581

39 246

Citu aktīvu samazinājums

 

616

334

Citu saistību palielinājums

 

–49

919

Eiropas Investīciju bankai maksājamo summu (samazinājums)/palielinājums

 

– 985

33 951

Neto naudas plūsmas(, kas izmantotas pamatdarbībās) / no pamatdarbībām

 

358 941

293 809

FINANSĒŠANAS DARBĪBAS

 

 

 

Dalībvalstu iemaksas

 

—

79 710

Summas, kas saņemtas no dalībvalstīm attiecībā uz procentu likmes subsīdijām un tehnisko palīdzību

 

286 800

220 290

Summas, kas izmaksātas dalībvalstu vārdā attiecībā uz procentu likmes subsīdijām un tehnisko palīdzību

 

–68 256

–77 050

Iemaksas, kas veiktas dalībvalstu vārdā

17.

– 309 777

– 587 913

Neto naudas plūsmas no finansēšanas darbībām

 

–91 233

– 364 963

Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums

 

267 708

–71 154

Naudas plūsmu kopsavilkuma pārskats:

 

 

 

nauda un naudas ekvivalenti finanšu gada sākumā

 

1 371 404

1 450 589

Neto naudas plūsmas(, kas izmantotas turpmāk minētajā) / no turpmāk minētā

 

 

 

Pamatdarbības

 

358 941

293 809

Finansēšanas darbības

 

–91 233

– 364 963

Valūtas kursa izmaiņu ietekme uz naudu un naudas ekvivalentiem

 

–5 282

–8 031

Nauda un naudas ekvivalenti finanšu gada beigās

 

1 633 830

1 371 404

Naudas un naudas ekvivalentu sastāvs

 

 

 

Nauda kasē

5.

212 466

146 494

Termiņnoguldījumi (izņemot uzkrātos procentus)

5.

304 538

625 403

Komerciāli vērtspapīri

5.

1 116 826

599 507

 

 

1 633 830

1 371 404

Skaidrojumi par finanšu pārskatiem 2024. gada 31. decembrī

1.   Vispārīga informācija

Ieguldījumu mehānismu (“Mehānisms” jeb “IM”) izveidoja saskaņā ar Kotonū nolīgumu (“Nolīgums”) par sadarbību un attīstības palīdzību, par ko Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupa (“ĀKK valstis”) un Eiropas Savienība un tās dalībvalstis vienojās 2000. gada 23. jūnijā un ko pārskatīja 2005. gada 25. jūnijā un 2010. gada 22. jūnijā. 2023. gada 15. novembrī tika parakstīts un 2024. gada 1. janvārī spēkā stājās Samoa nolīgums, kas aizstāj Kotonū nolīgumu kā jaunais satvars sadarbībai starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizāciju (OACPS) (Padomes 2023. gada 20. jūlija Lēmums (ES) 2023/2861 (24) un Padomes 2023. gada 28. decembra Lēmums (ES) 2023/2862). Tas seko Kotonū nolīgumam, kas attiecības starp ES un ĀKK valstīm bija regulējis kopš 2000. gada. Šī pāreja nodrošina partnerattiecību turpināšanos, vienlaikus risinot mūsdienu globālās problēmas.

Mehānisms nav atsevišķs tiesību subjekts; Eiropas Investīciju banka (“EIB” jeb “Banka”) saskaņā ar Nolīguma noteikumiem pārvalda iemaksas dalībvalstu (“līdzekļu devēji”) vārdā un rīkojas kā Mehānisma administratore.

Mehānisma darbības termiņš nav noteikts. 11. EAF iekšējais nolīgums (saskaņā ar tā 14. panta 3. punktu) ir spēkā tik ilgi, cik nepieciešams, lai pilnībā izpildītu visas operācijas, ko finansē saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu, Lēmumu par aizjūras asociāciju un daudzgadu finanšu shēmu.

Finansējumu saskaņā ar Nolīgumu nodrošina no ES dalībvalstu budžetiem. ES dalībvalstis iemaksā summas, kas piešķirtas IM finansēšanai, un dotācijas, lai finansētu procentu likmes subsīdijas, kā paredzēts daudzgadu finanšu shēmās (Pirmais finanšu protokols, kas aptver 2000.–2007. gadu un tiek dēvēts par 9. Eiropas Attīstības fondu (EAF), Otrais finanšu protokols, kas aptver 2008.–2013. gadu un tiek dēvēts par 10. EAF, un Trešais finanšu protokols, kas aptver 2014.–2020. gadu un tiek dēvēts par 11. EAF). EIB ir uzticēts pārvaldīt:

i)

Mehānismu – risku ietverošu apgrozības fondu 3 685,5 miljonu EUR vērtībā, kas vērsts uz privātā sektora ieguldījumu veicināšanu ĀKK valstīs; no šīs summas 48,5 miljoni EUR ir piešķirti aizjūras zemēm un teritorijām (AZT);

ii)

dotācijas procentu likmes subsīdiju finansēšanai, kuru vērtība nepārsniedz 1 220,85 miljonus EUR ĀKK valstīm un 8,5 miljonus EUR AZT. Ne vairāk kā 15 % no šīm subsīdijām var izmantot ar projektiem saistītas tehniskās palīdzības (TP) finansēšanai.

Padome 2020. gada 23. decembrī nolēma pagarināt ieguldījumu mehānisma saistību periodu vismaz par sešiem mēnešiem. Pēc pagarināšanas Banka apstiprināja operācijas atbilstoši tās pilnvarām līdz 2021. gada 30. jūnijam (Padomes 2020. gada 23. decembra Lēmums (ES) 2020/2233 par saistībām attiecībā uz līdzekļiem, kas rodas no atmaksājumiem saskaņā ar ĀKK ieguldījumu mehānismu no operācijām 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda ietvaros (25).

ES un ĀKK vienojās grozīt lēmumu par pārejas pasākumiem, lai pagarinātu ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma noteikumu piemērošanu līdz 2023. gada 31. decembrim vai brīdim, kad stājas spēkā jaunais nolīgums vai jauno nolīgumu sāk provizoriski piemērot Savienības un ĀKK valstu starpā, – atkarībā no tā, kas notiek agrāk (ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmums Nr. 2/2019 pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu, kas vēlāk tika grozīts ar ĀKK un ES Vēstnieku komitejas 2021. gada 26. novembra Lēmumu Nr. 3/2021 (26), Padomes Lēmumu (ES) 2022/970 (27) un ĀKK un ES Vēstnieku komitejas 2023. gada 25. oktobra Lēmumu Nr. 2/2023 (28)).

NDICI – “Eiropa pasaulē” regula, kas stājās spēkā 2021. gada 14. jūnijā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 9. jūnija Regula (ES) 2021/947 (29)) nodrošina galveno juridisko pamatu ES palīdzībai ārpus ES 2021.–2027. gadā un regulējumu Bankas jaunajām institucionālajām pilnvarām attiecībā uz operācijām ārpus Eiropas Savienības, arī ĀKK reģionā. Tā ietver pašreizējā ārpusbudžeta EAF integrēšanu ES budžetā. NDICI regula nodrošina Komisijai juridisko pamatu turpmāko ES pilnvaru uzticēšanai EIB attiecībā uz tās darbību ārpus ES. Tā arī nodrošinās ārējo ieguldījumu satvaru Savienībai, lai tā varētu sadarboties ar partneriestādēm, piešķirot dotācijas vai garantijas no ES budžeta.

Turpmāk atmaksājumi no IM tiks izmantoti NDICI satvarā, apvienojot speciālu ĀKK privātā sektora platformu Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIA+) ietvaros un trasta fondu. 2023. gada 15. februārī starp EIB un Eiropas Komisiju tika parakstīts pārvietojuma nolīgums (“pārvietojuma nolīgums”). Šā nolīguma mērķis ir pārvietot līdzekļus, kas rodas no atmaksājumiem saskaņā ar Mehānismu, tiklīdz tie kļūst pieejami, saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/2233 (“ĀKK IM atmaksājumi”) un Padomes Lēmumu (ES) 2021/1764 (30) (“AZT IM atmaksājumi”, kopā ar ĀKK IM atmaksājumiem saukti par “atmaksājumiem”). Sīkāku informāciju skatīt 2.4.6. un 17. skaidrojumā.

Šie finanšu pārskati attiecas uz laikposmu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim.

Atbilstoši Vadības komitejas priekšlikumam Direktoru padome 2025. gada 21. martā pieņēma finanšu pārskatus un atļāva to iesniegšanu Valdei apstiprināšanai līdz 2025. gada 25. aprīlim.

2.   Būtiska grāmatvedības politika

2.1.    Pārskata sagatavošanas pamats – atbilstības apliecinājums

Finanšu pārskati ir sagatavoti, ievērojot darbības turpināšanas principu, saskaņā ar kuru pieņem, ka Mehānisms spēs segt visus maksājamos naudas līdzekļus jebkādās operācijās tuvākajā nākotnē, un atbilstoši starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, ko izdevusi Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) un pieņēmusi Eiropas Savienība (turpmāk “SFPS grāmatvedības standarti”). Finanšu pārskati 2024. gada 31. decembrī ietver finanšu stāvokļa pārskatu, peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatu, ieguldītāju resursu izmaiņu pārskatu, naudas plūsmu pārskatu un skaidrojumus.

2.2.    Būtiski grāmatvedības vērtējumi, pieņēmumi un aplēses

Lai izstrādātu finanšu pārskatus, ir jāsagatavo aplēses un pieņēmumi, kas ietekmē paziņotos ienākumus, izdevumus, aktīvus, saistības un informācijas atklāšanu par iespējamiem aktīviem un saistībām. Aplēšu sagatavošanai raksturīga ir pieejamās informācijas izmantošana un vērtējumu piemērošana. Faktiskie rezultāti nākotnē varētu atšķirties no šādām aplēsēm, un atšķirības var būt būtiskas finanšu pārskatiem. Aplēses un pamatā esošie pieņēmumi tiek pastāvīgi pārskatīti. Pārskatītās aplēses atzīst perspektīvi.

Turpmāk ir minēti būtiskākie vērtējumu un aplēšu izmantošanas gadījumi.

—

Finanšu instrumentu patiesā vērtība

Ja bilancē iegrāmatojamo finanšu instrumentu patieso vērtību nevar noteikt, pamatojoties uz aktīviem tirgiem, tad to nosaka, izmantojot dažādus vērtēšanas paņēmienus, kas ietver matemātisko modeļu izmantošanu. Ja iespējams, vajadzīgos datus minētajiem modeļiem iegūst novērojamos tirgos, bet, ja tas nav iespējams, tad, nosakot patiesās vērtības, ir vajadzīgs vērtējums.

Novērtējumus var iedalīt dažādos līmeņos patiesās vērtības hierarhijā atkarībā no datiem, kas izmantoti vērtēšanas paņēmienos, kā aprakstīts un uzrādīts 2.4.2. un 4. skaidrojumā.

—

Zaudējumi, kas radušies no aizdevumu un avansu vērtības samazināšanās

Lai novērtētu paredzamos kredītzaudējumus (PKZ), nepieciešams būtisks vadības vērtējums, jo īpaši tai jānovērtē būtisks kredītriska palielinājums kopš sākotnējās atzīšanas, jāņem vērā uz nākotni vērsta informācija un jāaplēš nākotnes naudas plūsmu apjoms un grafiks un nodrošinājumu vērtības, kad tiek noteikti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Šīs aplēses ir atkarīgas no vairākiem faktoriem, kuru rezultātā var būtiski mainīties atzīstamo kredītzaudējumu atskaitījuma termiņš un apjoms (2.4.2. skaidrojums). Attiecīgie pieņēmumi par ietekmi uz vērtības samazināšanos, kas izriet no nenoteiktības kopumā un nestabilitātes, kura radās 2023. gadā un turpinājās 2024. gadā, ir izklāstīti 2.4.2.2. un 3.2.3.7. skaidrojumā.

—

Nekotētu kapitālieguldījumu novērtējums

Nekotētu kapitālieguldījumu novērtējumu parasti pamato ar:

—

neseniem tirgus darījumiem, kas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam,

—

cita pēc būtības tāda paša instrumenta pašreizējo patieso vērtību,

—

plānotajām naudas plūsmām, kuras diskontētas saskaņā ar pašreizējām likmēm, ko piemēro posteņiem ar līdzīgiem noteikumiem un riska īpašībām,

—

koriģēto neto aktīvu metodi vai

—

citiem vērtēšanas modeļiem.

Nekotētu kapitālieguldījumu naudas plūsmu un diskonta faktoru noteikšanai ir vajadzīga būtiska aplēšana. Mehānismā periodiski kalibrē vērtēšanas paņēmienus un pārbauda to ticamību, izmantojot cenu no tā paša instrumenta novērojamā tirgus pašreizējiem darījumiem vai no citos novērojamos tirgos pieejamajiem datiem.

—

To subjektu konsolidēšana, kuros Mehānismam ir līdzdalība

Saskaņā ar EIB vērtējumiem ir noteikts, ka nevienu subjektu, kurā Mehānismam ir līdzdalība, tas nekontrolē. Tas izskaidrojams ar apstākli, ka visos šajos subjektos galvenais partneris vai fonda pārvaldnieks, vai valde ir vienīgā atbildīgā par šīs partnerības darbību un lietu vadību un kontroli un tai ir tiesības un pilnvaras darīt visu nepieciešamo, lai sasniegtu partnerības nolūku un mērķus, ievērojot ieguldījumu un politikas pamatnostādnes.

2.3.    Izmaiņas grāmatvedības standartos

Ja neņem vērā turpmāk minētās izmaiņas, Mehānisms ir konsekventi īstenojis 2.4. skaidrojumā izklāstīto grāmatvedības politiku attiecībā uz visiem periodiem, kas aptverti šajos finanšu pārskatos. Mehānisms ir pieņēmis turpmāk minētos jaunos standartus un standartu grozījumus.

Mehānisma pieņemtie jaunie un grozītie standarti

2024. gada 1. janvārī stājās spēkā šādi Mehānisma finanšu pārskatu esošo standartu grozījumi:

—

grozījumi 7. SGS “Naudas plūsmu pārskats” un 7. SFPS “Finanšu instrumenti. Piegādātāju finansēšanas mehānismi”,

—

grozījumi 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana. Saistību klasifikācija kā īstermiņa vai ilgtermiņa saistības un ilgtermiņa saistības ar nosacījumiem”.

Iepriekš uzskaitītajiem grozījumiem nebija būtiskas ietekmes uz Mehānisma finanšu pārskatiem.

Jauni standarti, grozījumi un interpretācijas, ko Mehānisms vēl nav pieņēmis

2024. gada 31. decembrī bija izdoti šādi spēkā esošo standartu grozījumi, taču tie nebija obligāti gada pārskata periodos, kas beidzās 2024. gada 31. decembrī:

spēkā esošo standartu grozījumi, kurus ES apstiprinājusi un kuri ir spēkā attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma:

—

grozījumi 21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme. Nepietiekama apmaināmība”;

jauni standarti un spēkā esošo standartu grozījumi, kurus ES vēl nav apstiprinājusi:

—

grozījumi finanšu instrumentu klasificēšanā un novērtēšanā (grozījumi 9. SFPS un 7. SFPS),

—

ikgadējo uzlabojumu 11. sējums,

—

18. SFPS “Uzrādīšana un informācijas atklāšana finanšu pārskatos”,

—

19. SFPS “Meitasuzņēmumi bez publiskās pārskatatbildības: informācijas atklāšana”,

—

grozījumi 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati” un 28. SGS “Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos. Aktīvu iemaksu pārdošana starp ieguldītāju un tā asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu”.

Līdz šo finanšu pārskatu apstiprināšanas dienai Mehānisms nav agrīni pieņēmis nevienu no iepriekš uzskaitītajiem standartiem vai spēkā esošo standartu grozījumiem un nav izdotas nekādas interpretācijas, kas Mehānismam būtu piemērojamas un būtu jāņem vērā kādā no pārskata datumiem. Vadība paredz, ka visi attiecīgie paziņojumi tiks pieņemti pirmajam periodam, kas sākas paziņojuma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās, un ka nebūs nekādas būtiskas ietekmes uz Mehānisma finanšu pārskatiem.

2.4.    Būtiskās grāmatvedības politikas kopsavilkums

Finanšu stāvokļa pārskats parāda aktīvus un saistības dilstošā secībā pēc likviditātes un neizšķir īstermiņa un ilgtermiņa posteņus.

2.4.1.   Ārvalstu valūtu pārrēķins

Mehānisma finanšu pārskatos izmanto euro (EUR), kas ir arī funkcionālā valūta. Ja nav norādīts citādi, euro norādītie finanšu dati ir noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim.

Darījumus ārvalstu valūtā pārrēķina euro, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā.

Monetāros aktīvus un saistības, kas nav euro valūtā, pārrēķina euro, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā finanšu stāvokļa pārskata datumā. Guvumus vai zaudējumus, kas rodas no minētās pārrēķināšanas, ieraksta peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā.

Nemonetārus posteņus, kurus novērtē sākotnējās izmaksās ārvalstu valūtā, pārrēķina, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā sākotnējo darījumu dienā. Nemonetārus posteņus, kurus novērtē patiesajā vērtībā ārvalstu valūtā, pārrēķina, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā patiesās vērtības noteikšanas dienā.

Valūtas kursa starpības, kas radušās, norēķinoties par darījumiem atbilstoši citam valūtas kursam, nevis tam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā, un nerealizētas valūtas kursa starpības, kas attiecas uz monetāriem aktīviem un saistībām ārvalstu valūtā, par kuriem nav veikta norēķināšanās, atzīst peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā.

2.4.2.   Finanšu aktīvi, kas nav atvasinātie instrumenti

Neatvasinātos finanšu instrumentus sākotnēji atzīst, par pamatu izmantojot norēķinu datumu.

Klasifikācija un novērtēšana

Finanšu aktīvi

Sākotnējā atzīšanā finanšu aktīvu klasificē kā novērtētu amortizētajās izmaksās (AC) vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVTPL) un finanšu saistības klasificē kā novērtētas AC vai FVTPL.

Saskaņā ar 9. SFPS klasifikāciju sāk, nosakot, vai finanšu aktīvs ir uzskatāms par parāda vai pašu kapitāla instrumentu. 9. SFPS ir atsauce uz definīcijām, kas sniegtas 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana”.

Parāda instrumenti ir tie instrumenti, kas atbilst finanšu saistību definīcijai no darījumu partnera viedokļa, aizdevumi un parāda vērtspapīri, ieskaitot obligācijas, vekseļus un sertifikātus, ko emitējuši strukturēti subjekti, valdība vai uzņēmumi.

Parāda instrumentu klasificē kā novērtētu AC, ja tas atbilst abiem turpmāk norādītajiem nosacījumiem un nav norādīts kā novērtēts FVTPL:

—

aktīvs tiek turēts tāda komercdarbības modeļa ietvaros, kura mērķis ir turēt aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, un

—

finanšu aktīva līguma noteikumi konkrētos datumos paredz naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu (SPPI kritēriji).

Minētās prasības būtu jāpiemēro visam finanšu aktīvam, pat ja tas ietver iegultu atvasinātu instrumentu.

Pašu kapitāla instrumenti ir instrumenti, kas atbilst pašu kapitāla definīcijai no emitenta viedokļa, proti, tie ir instrumenti, kas neietver līgumisku pienākumu maksāt un kas apliecina atlikušo līdzdalību emitenta neto aktīvos. Pašu kapitāla instrumentus novērtē FVTPL.

Sākotnēji atzīstot kapitālieguldījumu, kas netiek turēts tirdzniecības nolūkā, Mehānisms var neatsaucami izvēlēties turpmākās izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos. Šo izvēli izdara katram ieguldījumam atsevišķi.

Visus pārējos finanšu aktīvus klasificē kā novērtētus FVTPL.

Komercdarbības modeļa novērtējums

EIB kā Mehānisma pārvaldītāja novērtē tā komercdarbības modeļa mērķi, kurā tiek turēts parāda instruments, portfeļa līmenī, jo tas vislabāk atspoguļo to, kā tiek pārvaldīta komercdarbība un kā notiek informācijas sniegšana vadībai. Vērā ņem šādu informāciju:

—

informāciju par portfelim noteikto politiku un mērķiem un šīs politikas darbību praksē. Jo īpaši ņem vērā, vai vadības stratēģija ir vērsta uz līgumisku procentu ieņēmumu gūšanu, konkrēta procentu likmes profila uzturēšanu, finanšu aktīvu termiņa pielāgošanu to saistību termiņam, ar kurām finansē šādus aktīvus, vai naudas plūsmu realizāciju ar aktīvu pārdošanu,

—

informāciju par to, kā portfeļa darbības rezultāti tiek izvērtēti un paziņoti Mehānisma vadībai,

—

informāciju par riskiem, kas ietekmē komercdarbības modeļa (un šajā komercdarbības modelī turēto finanšu aktīvu) darbības rezultātus, un par to, kā minētie riski tiek pārvaldīti, un

—

informāciju par iepriekšējos periodos veiktās pārdošanas biežumu, apjomu un laiku, šādas pārdošanas iemesliem un prognozes par turpmāku pārdošanu.

Tomēr informāciju par pārdošanu neskata atsevišķi, bet ņem vērā kā daļu no vispārēja novērtējuma par to, kā ir sasniegts Mehānisma noteiktais mērķis finanšu aktīvu pārvaldībai un kā tiek realizētas naudas plūsmas.

Komercdarbības modelis ietekmes palielināšanas finansējuma programmas tiešajām aizdevumu operācijām ir aprakstīts un uzrādīts 25. skaidrojumā.

Tikai pamatsummas un procentu maksājumu (SPPI) kritēriji

Šā novērtējuma nolūkā “pamatsummu” definē kā parāda instrumenta patieso vērtību sākotnējās atzīšanas brīdī. “Procentus” definē kā atlīdzību par naudas laikvērtību, kredītrisku, kas ir saistīts ar nenomaksāto pamatsummu konkrētā laikposmā, un citiem aizdevuma pamatriskiem un pamatizmaksām (piemēram, likviditātes risku un administratīvām izmaksām), kā arī peļņas normu.

Novērtējot, vai līgumiskās naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, ņem vērā instrumenta līguma noteikumus. Tas nozīmē, ka ir arī jānovērtē, vai finanšu aktīvs ietver līguma noteikumu, kas varētu mainīt līgumisko naudas plūsmu grafiku vai summu tā, ka šis nosacījums netiek izpildīts.

Atzīšanas pārtraukšana

Mehānisms pārtrauc finanšu aktīva atzīšanu, kad ir beigušās līgumiskās tiesības uz naudas plūsmām no konkrētā finanšu aktīva vai kad tiesības saņemt līgumisko naudas plūsmu tiek nodotas darījumā, kurā Mehānisms vai nu nodod visus ar finanšu aktīva īpašumtiesībām saistītos riskus un ieguvumus, vai arī patur būtībā visus ar īpašumtiesībām saistītos riskus un ieguvumus, bet nepatur kontroli pār finanšu aktīvu.

Pārtraucot finanšu aktīva vai finanšu saistību atzīšanu (2.4.4. skaidrojums), starpību starp aktīva vai saistību uzskaites vērtību (vai uzskaites vērtību, kas piešķirta aktīva vai saistību daļai, kuras atzīšana tiek pārtraukta) un summu, ko veido i) saņemtā vai samaksātā atlīdzība un ii) visi kumulatīvie guvumi vai zaudējumi, kuri ir atzīti pārējo apvienoto ienākumu aprēķinā, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot kumulatīvos guvumus vai zaudējumus, kas atzīti pārējos apvienotajos ienākumos par kapitālieguldījumiem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, un ko atsavināšanas brīdī pārvieto uz rezerves fondu, nevis peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

IBOR reformas kontekstā Mehānisma novērtējumu par to, vai izmaiņas finanšu instrumentā, kas novērtēts amortizētajās izmaksās, ir būtiskas, veic pēc tam, kad ir piemērots IBOR reformas 2. posmā ieviestais praktiskais paņēmiens. Saskaņā ar IASB izdotajiem grozījumiem Mehānisms nepārtrauc atzīt finanšu instrumentu, kura līgumisko naudas plūsmu izmaiņas tieši izriet no reformas un ir ekonomiski līdzvērtīgas iepriekšējam līgumisko naudas plūsmu noteikšanas pamatam (t. i., pamatam, kas bija spēkā tieši pirms izmaiņām).

Pārklasificēšana

Finanšu aktīvus pēc to sākotnējās atzīšanas nepārklasificē, izņemot laikposmā pēc tam, kad Mehānisms ir izmainījis savu komercdarbības modeli finanšu aktīvu pārvaldībai.

Izmaiņas

Finanšu aktīvu, kas novērtēts amortizētajās izmaksās, uzskata par izmainītu, kad par tā līgumiskajām naudas plūsmām tiek panākta jauna vienošanās vai tās tiek citādi izmainītas. Jaunas vienošanās panākšana vai izmaiņas var izraisīt un var neizraisīt vecā finanšu instrumenta atzīšanas atcelšanu un jaunā finanšu instrumenta atzīšanu.

Ja līgumā tiek izdarītas būtiskas izmaiņas attiecībā uz amortizētajās izmaksās novērtēta finanšu aktīva naudas plūsmām, kā rezultātā tiek atcelta finanšu aktīva atzīšana, tiek atzīts jaunais finanšu aktīvs tā patiesajā vērtībā, un izmaiņu nestos ieguvumus vai zaudējumus uzskaita konsolidētā peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijā “Finanšu operāciju rezultāts”.

Līguma izmaiņas uzskata par būtiskām, ja naudas plūsmu diskontētā pašreizējā vērtība atbilstoši pārskatītajiem noteikumiem (diskontēta, izmantojot sākotnējo efektīvo procentu likmi) par vismaz 10 % atšķiras no sākotnējā finanšu aktīva atlikušo naudas plūsmu diskontētās pašreizējās vērtības. Ņem vērā arī kvalitatīvus faktorus, piemēram, izmaiņas valūtā, kurā ir denominēts finanšu aktīvs, un konvertācijas elementus.

IBOR reformas kontekstā Mehānisma novērtējumu par to, vai izmaiņas finanšu instrumentā, kas novērtēts amortizētajās izmaksās, ir būtiskas, veic pēc tam, kad ir piemērots IBOR reformas 2. posmā ieviestais praktiskais paņēmiens. Mehānisms atjaunina efektīvo procentu likmi, nemainot finanšu instrumenta uzskaites vērtību, ja amortizētajās izmaksās novērtētā finanšu instrumenta līgumisko naudas plūsmu noteikšanas pamata izmaiņas tieši izriet no reformas un ja izmaiņas ir ekonomiski līdzvērtīgas iepriekšējam pamatam (t. i., pamatam, kas bija spēkā tieši pirms izmaiņām).

Finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšana

Patiesā vērtība ir cena, kāda tiktu saņemta, pārdodot aktīvu, vai maksāta, nododot saistības, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā galvenajā tirgū vai, ja tāda nav, visizdevīgākajā tirgū, kurš Mehānismam ir pieejams minētajā dienā.

Attiecīgā gadījumā EIB Mehānisma vārdā novērtē instrumenta patieso vērtību, izmantojot minētā instrumenta kotēto cenu aktīvā tirgū. Tirgus uzskatāms par aktīvu, ja darījumi ar konkrēto aktīvu vai saistībām notiek pietiekami bieži un tādā apmērā, lai nepārtraukti būtu pieejama cenu informācija.

Ja finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību, kas ierakstīta finanšu stāvokļa pārskatā, nevar noteikt, pamatojoties uz aktīviem tirgiem, tad to nosaka, izmantojot dažādus vērtēšanas paņēmienus, kas ietver matemātisko modeļu izmantošanu. Ja iespējams, vajadzīgos datus minētajiem modeļiem iegūst novērojamos tirgos, bet, ja tas nav iespējams, tad, nosakot patiesās vērtības, ir vajadzīgs vērtējums. Izraudzītais vērtēšanas paņēmiens aptver visus aspektus, ko tirgus dalībnieki ņemtu vērā, nosakot darījuma cenu.

Šie vērtēšanas paņēmieni var ietvert neto pašreizējās vērtības un diskontētās naudas plūsmas modeļus, salīdzinājumu ar līdzīgiem instrumentiem, kuriem eksistē novērojamas tirgus cenas, Bleka un Šoulza (Black-Scholes) un polinomu opciju cenu modeļus, kā arī citus vērtēšanas modeļus. Pieņēmumi un dati, ko izmanto vērtēšanas paņēmienos, ietver bezriska un standarta procentu likmes, diskonta likmju noteikšanā izmantojamās kredītriska starpības, obligāciju un kapitāla cenas, ārvalstu valūtas maiņas kursus, kapitāla cenas un akciju indeksa cenas, paredzamās cenu svārstības un korelācijas.

Vērtēšanas paņēmienu mērķis ir iegūt patiesās vērtības novērtējumu, kas atbilst tādai cenai, kura tiktu saņemta, pārdodot aktīvu, vai maksāta, nododot saistības, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtējuma dienā.

Lai novērtētu patieso vērtību parastiem un vienkāršākiem finanšu instrumentiem, piemēram, procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem, Banka izmanto plaši atzītus vērtēšanas modeļus, kuros izmanto vienīgi novērojamus tirgus datus un kur maz nepieciešams vadības vērtējums un aplēses. Novērojamas cenas un modeļiem vajadzīgie dati parasti ir pieejami kotēto parāda un kapitāla vērtspapīru, biržā tirgoto atvasināto instrumentu un vienkāršu ārpusbiržas atvasināto instrumentu, piemēram, procentu likmju mijmaiņas darījumu, tirgū. Novērojamu tirgus cenu un modelim vajadzīgo datu pieejamība samazina nepieciešamību izmantot ekspertu vērtējumu un aplēses, kā arī samazina nedrošību, kas saistīta ar patieso vērtību noteikšanu. Novērojamu tirgus cenu un datu pieejamība ir atkarīga no produktiem un tirgiem, kā arī var mainīties finanšu tirgos vērojamu konkrētu notikumu un vispārēju apstākļu ietekmē.

Sarežģītāku instrumentu gadījumos Banka izmanto pašas izstrādātus vērtēšanas modeļus, kas ir izveidoti uz atzītu vērtēšanas modeļu pamata. Daži vai visi minētajiem modeļiem vajadzīgie būtiskie dati var nebūt novērojami tirgū, un tos atvasina no tirgus cenām vai likmēm vai aplēš, pamatojoties uz pieņēmumiem. Instrumenti, kas saistīti ar būtiskiem nenovērojamiem datiem, ir, piemēram, dažādi aizdevumi un garantijas, kam nav aktīva tirgus. Vērtēšanas modeļos, kuros izmanto būtiskus nenovērojamus datus, patiesās vērtības noteikšanai lielākā mērā nepieciešams vadības vērtējums un aplēses. Vadības vērtējums un aplēses parasti ir nepieciešamas, lai izvēlētos piemērotu izmantojamo vērtēšanas modeli, noteiktu vērtējamā finanšu instrumenta gaidāmās nākotnes naudas plūsmas, noteiktu darījumu partnera saistību neizpildes un pirmstermiņa atmaksas varbūtību un izraudzītos atbilstošas diskonta likmes.

Mehānisms patiesās vērtības novērtē, izmantojot šādu patiesās vērtības hierarhiju, kas atspoguļo izmantoto datu nozīmi novērtējuma sagatavošanā:

—

1. līmenis: dati, kas ir nekoriģētas kotētas identisku instrumentu tirgus cenas aktīvos tirgos, kuri Mehānismam ir pieejami,

—

2. līmenis: dati, kas nav 1. līmeņa kotētās cenas un kas ir novērojami tieši (t. i., kā cenas) vai netieši (t. i., atvasināti no cenām). Šajā kategorijā ietilpst instrumenti, kas ir novērtēti, izmantojot līdzīgu instrumentu kotētas tirgus cenas aktīvos tirgos, identisku vai līdzīgu instrumentu kotētas cenas tirgos, kas nav uzskatāmi par pilnīgi aktīviem, vai citus vērtēšanas paņēmienus, kuros visi būtiskie dati ir tieši vai netieši novērojami tirgus datos,

—

3. līmenis: dati, kas nav novērojami. Šajā kategorijā ietilpst visi instrumenti, kuru vērtēšanas paņēmiens ietver tādus datus, kā pamatā nav novērojamu datu, un kuru novērtējumu ir būtiski ietekmējuši šie nenovērojamie dati. Šajā kategorijā ietilpst instrumenti, kurus novērtē, pamatojoties uz līdzīgu instrumentu kotētajām cenām, ja atšķirību starp instrumentiem atspoguļošanai ir nepieciešamas būtiskas nenovērojamas korekcijas vai pieņēmumi.

Mehānisms atzīst pārvietojumus starp dažādiem līmeņiem patiesās vērtības hierarhijā, sākot no tā pārskata perioda beigām, kurā izmaiņas notikušas.

Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās

9. SFPS pamatā ir uz nākotni vērstais paredzamo kredītzaudējumu (PKZ) modelis. EIB ir ieviesusi sistēmu “paredzamo kredītzaudējumu” aprēķināšanai atkarībā no makroekonomikas stāvokļa. Tā ietver “brīdis laikā” (PIT) kredītriska parametru (saistību nepildīšanas varbūtība (PD) un saistību nepildīšanas zaudējumi (LGD)) veidošanu, pamatojoties uz sistēmisku faktoru (kredītciklu), ko nosaka makroekonomika un ko prognozē, izmantojot makroekonomikas prognozes vai scenārijus. Galīgie PKZ ir attiecīgā makroekonomiskā scenārija PKZ varbūtības vidējā svērtā vērtība. Šo uz nākotni vērsto vērtības samazināšanās modeli piemēro finanšu aktīviem, kas novērtēti AC, un finanšu garantiju līgumiem, kā arī ārpusbilances saistībām.

Saskaņā ar 9. SFPS zaudējumu atskaitījumus vērtē, balstoties uz:

—

12 mēnešu PKZ – šie PKZ izriet no iespējamiem saistību neizpildes notikumiem 12 mēnešu laikā pēc pārskata datuma – un

—

PKZ visā darbības laikā – šie PKZ izriet no visiem iespējamiem saistību neizpildes notikumiem finanšu instrumenta paredzamajā darbības laikā.

9. SFPS ir izklāstīts trīs pakāpju modelis vērtības samazinājumam, pamatojoties uz kredītkvalitātes izmaiņām kopš sākotnējās atzīšanas. Finanšu instrumentus klasificē 1. pakāpē, izņemot tos instrumentus, kuriem konstatēts būtisks kredītriska pieaugums (SICR) kopš sākotnējās atzīšanas. Tas ietver kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju un analīzi, pamatojoties uz Bankas zināšanām, ieskaitot uz nākotni vērstu informāciju.

Nopirkti vai iniciēti aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (POCI) ir finanšu aktīvi, kurus no sākotnējās atzīšanas brīža uzskata par klasificētiem 3. pakāpē. Attiecībā uz POCI finanšu aktīviem kumulatīvās izmaiņas, kas notikušas PKZ visā darbības laikā kopš sākotnējās atzīšanas, atzīst peļņas vai zaudējumu pārskatā.

Piederību pie 9. SFPS pakāpēm Banka novērtē, balstoties uz secīgu pieeju, kurā tiek izmantota darījumu partnerim vai instrumentam specifiska informācija un kurā tiek ņemti vērā agrīnie brīdinājuma signāli (ABS), ienākumus nenesoši riska darījumi (INRD) un pārskatīšanas pamatnostādnes un procedūras.

EIB uzskata, ka pašreizējais uz nākotni vērstais PKZ modelis ir pietiekami stabils, lai ņemtu vērā ārkārtējus ekonomikas notikumus, kas ir tieši atspoguļoti makroekonomiskajās prognozēs un PD termiņstruktūrās.

Ja kredītrisks ir būtiski pieaudzis, finanšu instrumentu pārvieto uz 2. pakāpi, bet vēl neuzskata par instrumentu ar samazinātu kredītvērtību. Ja finanšu instruments ir ar samazinātu kredītvērtību, to pārvieto uz 3. pakāpi.

Lai apzinātu 3. pakāpes riska darījumus, Banka nosaka, vai ir objektīvi pierādījumi par ienākumus nenesošu riska darījumu. Finanšu aktīvu uzskata par tādu, kam iestājusies saistību neizpilde, ja aizņēmējs diez vai spēs pilnā apmērā apmaksāt savas kredītsaistības pret Mehānismu bez Mehānisma regresa tiesību izmantošanas vai ja aizņēmējs vairāk nekā 90 dienas kavējis jebkādu būtisku kredītsaistību izpildi pret Mehānismu.

Šajā saistībā finanšu aktīvu uzskata par tādu, kam ir samazināta kredītvērtība, ja tiek konstatēts, ka Mehānisms, iespējams, nevarēs iekasēt visas summas, kas tam pienākas atbilstoši sākotnējiem līguma noteikumiem, vai līdzvērtīgu vērtību. Individuālus kredītriska darījumus izvērtē, ņemot vērā aizņēmēja raksturojumu, vispārējo finanšu stāvokli, resursus un iepriekšējos maksājumus, izredzes saņemt atbalstu no jebkādiem finansiāli atbildīgiem galvotājiem un attiecīgā gadījumā nodrošinājuma realizējamo vērtību, ja tāds ir.

Visus prasījumus ar samazinātu vērtību pārskata un analizē vismaz reizi pusgadā. Jebkuras vēlākas paredzamo nākotnes naudas plūsmu summu un grafika izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām aplēsēm radīs izmaiņas kredītzaudējumiem paredzētajos uzkrājumos, un ar tām tiks debetēts vai kreditēts peļņas vai zaudējumu aprēķins. Vērtības samazinājuma atskaitījumu apvērš tikai tad, kad kredītkvalitāte ir uzlabojusies tiktāl, ka ir pamatota pārliecība, ka pamatsummu un procentus varēs laikus iekasēt saskaņā ar sākotnējiem prasījumu līguma noteikumiem. Norakstīšanu veic, kad visu prasījumu vai tā daļu uzskata par neiekasējamu vai neatprasāmu. Par norakstītajām summām debetē iepriekš noteiktos vērtības samazinājumus vai tieši debetē peļņas vai zaudējumu aprēķinu un samazina prasījuma pamatsummu. Iepriekš norakstīto summu daļēju vai pilnīgu atgūšanu kreditē peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Norakstītiem finanšu aktīviem joprojām varētu piemērot izpildes pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Bankas procedūrām par pienākošos summu atgūšanu.

PKZ novērtēšana – ievaddati, pieņēmumi un paņēmieni

PKZ visā darbības laikā novērtē 2. un 3. pakāpes aktīviem, savukārt 12 mēnešu PKZ novērtē 1. pakāpes aktīviem.

Paredzamie kredītzaudējumi tika aprēķināti, pamatojoties uz šādiem mainīgajiem lielumiem:

—

kredītreitings un PIT saistību nepildīšanas varbūtība (PD),

—

PIT saistību nepildīšanas zaudējumi (LGD),

—

riska darījumu vērtība saistību nepildīšanas gadījumā (EAD).

Darījumu partnera kredītreitingu nosaka konkrētā datumā, izmantojot dažādajām darījumu partneru un riska darījumu kategorijām pielāgotus novērtējuma lapu modeļus.

Katrs kredītreitings ir saistīts ar konkrētu PD, kas atspoguļo varbūtību, ka darījumu partneris neizpildīs savas finanšu saistības nākamo 12 mēnešu laikā vai saistību atlikušajā darbības laikā. Tādējādi reitingi ir galvenie ievaddati PD PIT termiņstruktūras noteikšanā riska darījumiem. EIB apkopo darbības rezultātu un saistību neizpildes informāciju par Mehānisma kredītriska darījumiem. Savāktie dati tiek sadalīti pēc nozares veida un reģiona veida. Dažādas nozares un reģioni, kas līdzīgā veidā reaģē uz kredītcikliem, tiek analizēti kopā.

EIB izmanto statistiskos modeļus, lai analizētu savāktos datus un veidotu aplēses par riska darījumu PD atlikušajā darbības laikā un to, kā tās varētu mainīties laika gaitā un ņemot vērā konkrētus makroekonomiskos scenārijus.

LGD ir EIB prognozētā attiecība starp darījumu partnera saistību nepildīšanas rezultātā ciestajiem riska darījuma zaudējumiem un neatmaksāto parāda summu saistību neizpildes brīdī. LGD var definēt arī kā “1 – atgūšanas likme”. LGD aplēses nosaka, pamatojoties galvenokārt uz ģeogrāfisko atrašanās vietu un darījumu partnera veidu, piemērojot šādas piecas galvenās riska darījumu kategorijas: valstis, publiskās iestādes, finanšu iestādes, uzņēmumi un projektu finansēšana. LGD vērtības var papildus koriģēt, pamatojoties uz produkta un līguma specifiku konkrētajā riska darījumā.

Gan novērtējumā par to, vai instrumenta kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš tā sākotnējās atzīšanas, gan paredzamo kredītzaudējumu novērtēšanā EIB ņem vērā PIT un uz nākotni vērstu informāciju.

Lai novērtētu PKZ, EIB ir izstrādājusi nosacītu modelēšanas pieeju PD termiņstruktūru aprēķināšanai, ko dēvē par PIT PD modeli un kas ietver:

—

ekonomiski pamatotas saiknes funkcijas starp kredītciklu un makroekonomiskajiem mainīgajiem rādītājiem definēšanu un

—

trīs makroekonomisko scenāriju kopumu (viens pamatscenārijs un divi scenāriji, kas atspoguļo ekonomikas lejupslīdi un augšupeju) ar IKP daudzgadu attīstības prognozēm un to ticamību.

Lai izstrādātu makroekonomiskos scenārijus, EIB izmanto daļēji strukturālu, vairākas valstis un vairākus vienādojumus ietverošu globālās ekonomikas makromodeli ar konkrētām valstīm raksturīgiem struktūrelementiem. Galvenais scenārijs / pamatscenārijs tiek izstrādāts tā, lai tas atbilstu jaunākajām Eiropas Komisijas prognozēm. Pozitīvais scenārijs un negatīvais scenārijs tiek izstrādāti, pamatojoties uz galveno scenāriju, izmantojot vairākas valstis un vairākus vienādojumus ietverošo modeli. Scenāriju pamatā ir IKP – galvenā ekonomiskās aktivitātes rādītāja – satricinājumi. Reālā IKP satricinājumi tiek kalibrēti, lai replicētu mainīgā rādītāja līdzšinējo nepastāvību. Attiecīgā gadījumā izmanto arī ekspertu vērtējumu, lai precizētu IKP satricinājumu apjomu un noturīgumu. Rezultātā satricinājumi tiek noteikti kopā ar dilstošo funkciju, lai noteiktu satricinājumu ietekmi laika gaitā. Tiek noteiktas ar katru scenāriju saistītās varbūtības, kas atspoguļo tirgus (svārstīguma) rādītājus un iekšēji izstrādātus rādītājus/indeksus, ko konsekventi izmanto laika gaitā, lai noskaidrotu nenoteiktību.

EIB PIT PD un PIT LGD modeļos ir izmantotas tās pašas prognozētās kredītcikla vērtības, kas ir galvenie ievaddati dažādos makroekonomikas scenārijos. Kredītciklu aprēķina, izmantojot ārējas kredītreitingu aģentūras kredītreitinga pazemināšanas līmeņus un prognozētos reālā IKP gada izaugsmes līmeņus, kā arī starpību starp ilgtermiņa un īstermiņa procentu likmēm.

EAD ir paredzamā riska darījumu vērtība saistību neizpildes gadījumā un ir balstīta uz pašreizējo riska darījumu ar darījumu partneri un iespējamām izmaiņām pašreizējā summā saskaņā ar līgumu, ieskaitot amortizāciju. Finanšu aktīva EAD ir tā bruto uzskaites vērtība. Attiecībā uz aizdevumu saistībām un finanšu garantijām EAD ietver izmantoto summu.

2.4.2.1.   Nauda un naudas ekvivalenti

Mehānisma ietvaros ar naudu un naudas ekvivalentiem saprot norēķinu kontus, īstermiņa noguldījumus vai komerciālus vērtspapīrus ar trīs mēnešu vai īsāku termiņu. Naudu un naudas ekvivalentus finanšu stāvokļa pārskatā uzrāda AC.

2.4.2.2.   Kases finanšu aktīvi

Kases finanšu aktīvi ietver kotētās un nekotētās obligācijas, kuras plāno turēt līdz termiņa beigām, un komerciālos vērtspapīrus, kuru termiņš pārsniedz trīs mēnešus, un tos attiecīgi klasificē AC.

Šīs obligācijas un komerciālos vērtspapīrus sākotnēji novērtē izmaksās, kas ir patiesā vērtība, kurai pieskaitītas visas tieši attiecināmās darījuma izmaksas. Starpību starp darījuma uzsākšanas cenu un izpirkšanas vērtību instrumenta atlikušajā darbības laikā amortizē, pamatojoties uz efektīvo procentu metodi.

2.4.2.3.   Aizdevumi un avansi

Aizdevumu un avansu portfelis var sastāvēt no parāda instrumentiem, piemēram, aizdevumiem un parāda vērtspapīriem, ieskaitot obligācijas, vekseļus un sertifikātus, ko emitējuši strukturēti subjekti, un nolūks ir turēt tos līdz termiņa beigām un iekasēt līgumiskās naudas plūsmas.

Aizdevumi un avansi ietver:

—

aizdevumus un avansus, kas novērtēti AC,

—

aizdevumus un avansus, kas obligātā kārtā tiek novērtēti FVTPL.

Mehānisma iniciētos aizdevumus atzīst Mehānisma aktīvos, kad tos izmaksā aizņēmējiem. Neizmaksātas aizdevumu daļas ieraksta ārpusbilances pozīcijās to nominālvērtībā. Aizdevumus, kas atbilst SPPI kritērijam, sākotnēji ieraksta atbilstoši izmaksām (neto izmaksātās summas), kas ir aizdevuma iniciēšanai izsniegtās naudas patiesā vērtība, ieskaitot darījuma izmaksas, un pēc tam novērtē AC, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi.

Parāda vērtspapīrus atzīst Mehānisma aktīvos, kad naudu izmaksā emitentam, un tie var būt līgumiski saistīti vai viena laidiena parāda instrumenti. Neizmaksātas parāda vērtspapīru daļas ieraksta ārpusbilances pozīcijās to nominālvērtībā. Parāda instrumentus sākotnēji novērtē izmaksās, kas ir patiesā vērtība, kurai pieskaitītas visas tieši attiecināmās darījuma izmaksas, bet vēlāk tos novērtē AC, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Starpību starp darījuma uzsākšanas cenu un izpirkšanas vērtību instrumenta atlikušajā darbības laikā amortizē, pamatojoties uz efektīvo procentu metodi.

Aizdevumu un avansu vērtības samazināšanās politika ir aprakstīta 2.4.2. skaidrojumā.

Aizdevumus un avansus, kas neatbilst komercdarbības modelim vai SPPI kritērijam, obligātā kārtā novērtē FVTPL. Izmantotā patiesās vērtības novērtējuma metode ir balstīta uz diskontētās naudas plūsmas metodi vai likvidācijas vērtību.

Informāciju par IBOR reformas ietekmi uz amortizētajās izmaksās novērtētu aizdevumu un avansu pārvērtēšanu skatiet tam veltītajās rindkopās 2.4.2. skaidrojuma sadaļas “Klasifikācija un novērtēšana” iedaļā “Izmaiņas”.

2.4.2.4.   Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

Mehānismam ir divu veidu kapitālieguldījumi: i) tiešie kapitālieguldījumi un ii) riska kapitāla fondi. Akcijas un citus mainīgā procenta vērtspapīrus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, kam pieskaitītas darījuma izmaksas. Vēlāk patiesās vērtības izmaiņas, ieskaitot guvumus un zaudējumus no ārvalstu valūtu pārrēķināšanas, atzīst peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā sadaļā “Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultāts”.

To ieguldījumu daļu, kas nav izmantota, bet par ko ir notikusi saistību uzņemšanās, norāda kā konsolidētas ārpusbilances saistības to nominālvērtībā.

Finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšana

Patieso vērtību nosaka, piemērojot kopējās neto aktīvu vērtības (NAV) metodi (tādējādi pieņemot, ka, neraugoties uz to, ka nav viegli noskaidrojamas tirgus vērtības, NAV ir patiesās vērtības vislabākā aplēse). Nekotētiem ieguldījumiem, ja patieso vērtību nevar aprēķināt, pamatojoties uz aktīviem tirgiem, to nosaka, piemērojot atzītus vērtēšanas paņēmienus (4.2.1. skaidrojums).

Piemērojamo NAV koriģē, lai ņemtu vērā notikumus, kas notikuši laikā starp pēdējās pieejamās NAV datumu un bilances datumu, ciktāl Vadības komiteja šādu korekciju uzskata par būtisku. Būtiskas korekcijas tiek grozītas, līdz Direktoru padome pieņem finanšu pārskatus par attiecīgo gadu. Šajā saistībā, ņemot vērā nenoteiktību kopumā, dažādus riskus, kas izriet no Krievijas iebrukuma Ukrainā, un snieguma līdzšinējo nepastāvību, Banka ir uzlabojusi savus vērtēšanas paņēmienus, ko izmanto, lai aplēstu kapitālieguldījumu patiesās vērtības korekcijas gadījumos, kad līdz Mehānisma finanšu pārskatu sniegšanas datumam fondu pārvaldnieki nav paziņojuši NAV.

Attiecībā uz konkrētiem ieguldījumiem, kuru NAV nav viegli noteikt, var izmantot citas pamatnostādnes, piemēram, Starptautiskās privātā kapitāla un riska kapitāla novērtēšanas (IPEV) pamatnostādnes, ko publicējusi IPEV padome, un būs vajadzīga detalizētāka uzraudzība un pārskatīšana. Saskaņā ar šo metodi fondus iekšēji klasificē trīs kategorijās:

—

I kategorija – fondi, kas ir pieņēmuši 13. SFPS vai IPEV vadlīniju prasības attiecībā uz patieso vērtību un kam veic īpašu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka NAV ir ticama patiesās vērtības aplēse,

—

II kategorija – fondi, kas ir pieņēmuši citas novērtēšanas vadlīnijas (piemēram, agrākās EVCA 2001. gada vadlīnijas) vai standartus, kurus var uzskatīt par atbilstošiem 13. SFPS, un kam var aprēķināt līdzvērtīgu NAV, un

—

III kategorija – fondi, kas nav pieņēmuši ne 13. SFPS prasības attiecībā uz patieso vērtību, ne arī citas novērtēšanas vadlīnijas, kas atbilst 13. SFPS.

Būtiskas ietekmes novērtējums

Mehānisma iegādātā dalība galvenokārt ir ieguldījumi privātā kapitāla vai riska kapitāla fondos. Saskaņā ar nozares praksi šādi ieguldījumi parasti ir ieguldījumi, ko kopīgi paraksta vairāki ieguldītāji, no kuriem neviens atsevišķi nevar ietekmēt šāda fonda ikdienas operācijas un ieguldīšanas darbību. Tādējādi nekāda ieguldītāja dalība šāda fonda pārvaldes struktūrā principā nedod ieguldītājam tiesības ietekmēt fonda ikdienas operācijas. Turklāt individuālie ieguldītāji privātā kapitāla vai riska kapitāla fondā nenosaka fonda politiku, piemēram, dividenžu vai citas peļņas sadales kārtību. Šādus lēmumus parasti pieņem fonda pārvaldnieki, pamatojoties uz akcionāru līgumu, kas regulē pārvaldnieku un visu fonda akcionāru tiesības un pienākumus. Akcionāru līgums parasti arī aizliedz individuāliem ieguldītājiem veikt divpusējus būtiskus darījumus ar fondu, nomainīt vadošos darbiniekus vai iegūt privileģētu piekļuvi būtiskai tehniskai informācijai. Mehānisma ieguldījumus īsteno saskaņā ar iepriekš aprakstīto nozares praksi, nodrošinot, ka Mehānismam ne pār vienu no minētajiem ieguldījumiem nav ne kontroles, ne būtiskas ietekmes 10. SFPS un 28. SGS nozīmē, arī pār tiem ieguldījumiem ne, kuros Mehānismam pieder vairāk nekā 20 % balsstiesību.

2.4.3.   Finanšu garantijas

Finanšu garantiju līgumi ir līgumi, kas pieprasa Mehānismam veikt noteiktus maksājumus turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas turētājam radušies, jo konkrēts debitors nav veicis maksājumus noteiktajā termiņā saskaņā ar parāda instrumenta noteikumiem.

Finanšu garantijas uzskaita saskaņā ar 9. SFPS “Finanšu instrumenti” vai nu kā atvasinātos instrumentus, vai arī kā finanšu garantijas atkarībā no to iezīmēm un pazīmēm, kas definētas 9. SFPS.

Grāmatvedības politika atvasinātajiem instrumentiem ir izklāstīta 2.4.5. skaidrojumā.

Finanšu garantijas sākotnēji atzīst finanšu stāvokļa pārskata sadaļā “Uzkrājumi izsniegtajām garantijām” patiesajā vērtībā, kam pieskaitītas darījuma izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz finanšu garantiju sniegšanu. Veicot sākotnējo atzīšanu, pienākums maksāt atbilst plānoto ienākošo prēmiju vai sākotnējo plānoto zaudējumu neto pašreizējai vērtībai (NPV).

Pēc sākotnējās atzīšanas finanšu garantijas tiek novērtētas lielākajā no šādām vērtībām:

—

zaudējumu atskaitījumu summa, kas noteikta saskaņā ar 9. SFPS, un

—

sākotnēji atzītā prēmija, no kuras atskaitīti ienākumi, kas atzīti saskaņā ar 15. SFPS principiem.

Jebkuru palielinājumu vai samazinājumu neto saistībās (ko novērtē atbilstoši 9. SFPS), kas saistīts ar finanšu garantijām, izņemot garantiju pieprasījumu maksājumus, atzīst peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskata sadaļā “Izmaiņas uzkrājumos garantijām”.

Saņemtā prēmija peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā tiek atzīta pozīcijā “Maksu un komisijas naudas ienākumi”, pamatojoties uz amortizācijas grafiku saskaņā ar 15. SFPS finanšu garantijas darbības laikā.

2.4.4.   Finanšu saistības, kas nav atvasinātie instrumenti

Klasifikācija un novērtēšana

Finanšu saistības novērtē amortizētajās izmaksās, izņemot finanšu saistības:

—

kas obligātā kārtā jānovērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (piemēram, atvasināto instrumentu saistības) un

—

kas noteiktas kā novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Mehānisms pārtrauc finanšu saistību atzīšanu, kad līgumā minētās saistības ir izpildītas vai atceltas vai tām beidzies termiņš.

2.4.5.   Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti ietver starpvalūtu mijmaiņas darījumus, starpvalūtu procentu likmju mijmaiņas darījumus un īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumus (“ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi”).

Atvasinātos finanšu instrumentus sākotnēji atzīst, par pamatu izmantojot darījuma datumu.

Mehānisms savas parastās darbības ietvaros var slēgt mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu operāciju risku, vai regulētā tirgū netirgotus valūtas nākotnes līgumus, lai ierobežotu to valūtas pozīciju risku, kuras denominētas aktīvi tirgotās valūtās, kas nav euro, ar mērķi kompensēt jebkurus guvumus vai zaudējumus, kuri radušies ārvalstu valūtas kursa svārstību rezultātā.

Visus atvasinātos instrumentus novērtē FVTPL un uzrāda pie atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Patiesās vērtības atvasina galvenokārt no diskontētas naudas plūsmas modeļiem, opciju cenu modeļiem un trešās personas kotētām cenām.

Atvasinātos instrumentus ieraksta patiesajā vērtībā, un, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, tos uzskaita aktīvos, bet, ja to patiesā vērtība ir negatīva, – saistībās. Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas norāda peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskata sadaļā “Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas”.

Saskaņā ar 9. SFPS bifurkācijas prasības iegultiem atvasinātiem instrumentiem ir atceltas attiecībā uz finanšu aktīviem un finanšu saistībām, un tāpēc hibrīdlīgumu skata visu kopumā, klasificējot to attiecīgi kā finanšu aktīvu vai kā finanšu saistības.

2.4.6.   Iemaksas

Dalībvalstu iemaksas finanšu stāvokļa pārskatā tiek atzītas kā debitoru parādi dienā, kad ar Padomes lēmumu nosaka finanšu iemaksas, kas dalībvalstīm jāveic Mehānismā.

Dalībvalstu iemaksas atbilst šādiem nosacījumiem un tāpēc tiek klasificētas kā kapitāls:

—

kā definēts iemaksu līgumā, tās dod dalībvalstīm tiesības izlemt par Mehānisma neto aktīvu izmantošanu Mehānisma likvidācijas gadījumā,

—

tās ietilpst instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām pārējām instrumentu grupām,

—

visiem finanšu instrumentiem, kas ietilpst visām pārējām instrumentu grupām pakārtotā instrumentu grupā, ir identiskas pazīmes,

—

instrumentam nav tādu īpatnību, kā dēļ to vajadzētu klasificēt kā saistības, un

—

kopējās paredzamās naudas plūsmas, kas attiecināmas uz instrumentu tā darbības laikā, būtiski pamatojas uz peļņu vai zaudējumiem, atzīto neto aktīvu izmaiņām vai Mehānisma atzīto un neatzīto neto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām instrumenta darbības laikā.

Finanšu pārskatos iemaksas klasificē un novērtē AC.

Dalībvalstu veiktās iemaksas ir EK un Apvienotajai Karalistei izmaksātie pieejamie atmaksājumi. Saskaņā ar pārvietojuma nolīgumu no 2024. gada līdz 2027. gadam ne vēlāk kā katra gada 31. martā EIB rakstiski ziņo par pieejamo ĀKK IM atmaksājumu summu un pieejamo AZT IM atmaksājumu summu, kas uzkrāta attiecīgi iepriekšējā gada 31. decembrī (“ziņojums par pieejamajiem atmaksājumiem”). Ziņojumā par pieejamajiem atmaksājumiem nošķir atmaksājumus, kas jāpārskaita Komisijai (ĀKK un AZT atmaksājumi), un atmaksājumus, kas jāpārskaita Apvienotajai Karalistei (AK). Pieejamos atmaksājumus atzīst finanšu stāvokļa pārskatā, kad Mehānismam tiek nosūtīts attiecīgs maksājuma pieprasījums.

2.4.7.   Procentu un līdzīgi ienākumi

Procenti no Mehānisma iniciētajiem aizdevumiem tiek ierakstīti peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā (“Procentu un līdzīgi ienākumi”) un finanšu stāvokļa pārskatā (“Aizdevumi un avansi”) saskaņā ar uzkrāšanas principu, izmantojot efektīvo procentu likmi, kas ir likme, ar kuru diskontējot lēstos nākotnes naudas maksājumus vai ieņēmumus visā aizdevuma paredzamajā darbības laikā tiek precīzi iegūta aizdevuma neto uzskaites vērtība. Ja ierakstītā aizdevuma vērtība ir samazinājusies vērtības samazinājuma dēļ, procentu ienākumus turpina atzīt, izmantojot sākotnējo efektīvo procentu likmi, ko piemēro jaunajai uzskaites vērtībai.

Procenti no POCI aizdevumiem tiek ierakstīti peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā (“Procentu un līdzīgi ienākumi”) un finanšu stāvokļa pārskatā (“Aizdevumi un avansi”) saskaņā ar uzkrāšanas principu, izmantojot ar kredītkvalitāti koriģēto efektīvo procentu likmi visā aizdevuma darbības laikā, kas ir likme, ar kuru diskontējot lēstos nākotnes naudas maksājumus vai ieņēmumus visā aizdevuma paredzamajā darbības laikā tiek precīzi iegūtas aizdevuma amortizētās izmaksas.

Procentu likmes subsīdijas, ko saņem par Mehānisma resursiem, atliek un atzīst kā faktiskā ienesīguma korekciju, ko ieraksta peļņas vai zaudējumu aprēķina sadaļā “Procentu un līdzīgi ienākumi” par laikposmu no subsidētā aizdevuma izmaksas līdz atmaksai.

Saistību maksas atliek un atzīst kā ienākumus, izmantojot efektīvo procentu metodi, par laikposmu no saistītā aizdevuma izmaksas līdz atmaksai, un tās uzrāda peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā kā procentu un līdzīgus ienākumus.

2.4.8.   Procentu likmes subsīdijas un tehniskā palīdzība

Mehānisms savas darbības ietvaros dalībvalstu vārdā pārvalda procentu likmes subsīdijas un tehnisko palīdzību (TP).

Dalībvalstu iemaksu daļa, kas piešķirta procentu likmes subsīdiju un TP summu samaksai, nav uzskaitīta Mehānisma ieguldītāju resursos, bet ir klasificēta kā trešām personām maksājamas summas. Mehānisms veic izmaksu galasaņēmējiem un pēc tam samazina trešām personām maksājamās summas.

Ja summas, kas iemaksātas saistībā ar procentu likmes subsīdijām un TP, nav piešķirtas pilnā apjomā, tās pārklasificē kā iemaksu Mehānismā.

2.4.9.   Procentu ienākumi no naudas un naudas ekvivalentiem

Procentu ienākumi no naudas un naudas ekvivalentiem tiek atzīti Mehānisma peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā saskaņā ar uzkrāšanas principu.

2.4.10.   Maksas, komisijas nauda un dividendes

Maksas, kas saņemtas par pakalpojumiem, kuri sniegti kādā laikposmā, atzīst kā ienākumus, tiklīdz šie pakalpojumi ir sniegti, bet maksas, kas nopelnītas, izpildot kādu nozīmīgu darbību, atzīst kā ienākumus, tiklīdz šī nozīmīgā darbība ir pabeigta. Šīs maksas uzrāda peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā kā maksu un komisijas naudas ienākumus.

Dividendes, kas attiecas uz akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem, atzīst pēc paziņošanas un uzrāda peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā kā neto realizētos guvumus no akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem.

2.4.11.   Nodokļu politika

Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ir noteikts, ka aktīvi, ieņēmumi un citi Savienības iestāžu īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

3.   Riska pārvaldība

Šajā skaidrojumā ir sniegta informācija par Mehānisma kredītriskiem un finanšu riskiem, šo risku pārvaldību un kontroli, jo īpaši par primārajiem riskiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu izmantošanu. Tie ir šādi:

—

kredītrisks – zaudējumu risks saistībā ar klienta vai darījumu partnera saistību neizpildi visu veidu kredītriska darījumos, arī norēķinu risks (31),

—

likviditātes risks – risks, ka subjekts nespēs finansēt aktīvu palielinājumu un pildīt saistības, kurām ir pienācis termiņš, neciešot pārāk lielus zaudējumus,

—

tirgus risks – risks, ka izmaiņas tirgus cenās un likmēs, piemēram, procentu likmēs, akciju cenās un ārvalstu valūtas kursos, ietekmēs subjekta ienākumus vai tā turējumā esošo finanšu instrumentu vērtību.

3.1.    Riska pārvaldības organizācija

EIB pastāvīgi pielāgo IM riska pārvaldības sistēmu.

EIB Grupas riska un atbilstības nodrošināšanas direktorāts (GR&C) neatkarīgi apzina, novērtē un uzrauga riskus, kuriem ir pakļauts Mehānisms, un ziņo par tiem. Saskaņā ar sistēmu, kurā tiek saglabāta pienākumu nošķiršana, GR&C ir neatkarīgs no klientu apkalpošanas struktūrvienības un sniedz otro viedokli par visiem klientu apkalpošanas struktūrvienības priekšlikumiem, kuriem ir riska ietekme.

EIB līmenī grupas risku direktors (GCRO) ziņo EIB Vadības komitejai par grupas riskiem par risku atbildīgā Vadības komitejas darbinieka pārraudzībā. GCRO ir tieša piekļuve Riska politikas komitejai, un viņš var tieši rakstiski un mutiski vērsties pie EIB Direktoru padomes jebkurā jautājumā, kas ir viņa kompetences jomā.

3.2.    Kredītrisks

Kredītrisks ir zaudējumi, kas varētu rasties klienta vai darījumu partnera saistību neizpildes gadījumā visu veidu kredītriska darījumos, arī norēķinos.

3.2.1.   Kredītriska politika

Veicot aizdevumu partneru kredītanalīzi, EIB novērtē kredītrisku un paredzamos zaudējumus, lai varētu kvantificēt risku un noteikt tā cenu. EIB ir izstrādājusi iekšējo reitingu metodiku (IRM), ko izmanto, lai noteiktu iekšējos reitingus darījumu partneriem (aizņēmējiem un galvotājiem) kreditēšanas jomā. Metodika ir īpaši pielāgota katram lielākajam kredītu partneru veidam (piemēram, uzņēmumi, finanšu iestādes). Ņemot vērā banku darījumu paraugpraksi, kas piemērojama EIB, un Kapitāla prasību regulā (KPR) noteiktos principus, visi darījumu partneri, kas ir būtiski konkrēta darījuma kredītprofilam, tiek klasificēti iekšējo reitingu kategorijās, izmantojot konkrētā darījumu partnera veida IRM. Katram darījumu partnerim tiek piešķirts iekšējais reitings, kas atspoguļo tā PD, pēc tam, kad tiek padziļināti analizēts darījumu partnera uzņēmējdarbības un finanšu riska profils un tas, kādos valsts riska apstākļos partneris darbojas. Nepieciešamības gadījumā tiek piemēroti ekspertu veikti pielāgojumi, ņemot vērā tiesību subjektu mātesuzņēmumu vai valdības atbalstu, un galīgajā reitingā vērtējumu var mainīt, lai atspoguļotu informāciju (piemēram, tirgus cenas), kas modelī nav ņemta vērā.

Lai noteiktu kredītvērtējumu projektu finansēšanas un citām strukturētām operācijām ar ierobežotām regresa tiesībām, izmanto nozarei atbilstošus kredītriska instrumentus, galvenokārt pievēršoties naudas plūsmas pieejamībai un parāda apkalpošanas spējai. Šie instrumenti ietver projektu līgumiskās sistēmas analīzi, darījumu partnera analīzi un naudas plūsmu simulācijas. Līdzīgi kā uzņēmumiem un finanšu iestādēm katram projektam piešķir iekšējo riska reitingu. Visbeidzot, valstis, kas nav ES valstis, novērtē Ekonomikas departaments, pamatojoties uz statistisku modeli.

Visi iekšējie reitingi tiek uzraudzīti visā aizdevuma darbības laikā un tiek periodiski atjaunināti.

Lai mazinātu kredītrisku, EIB, ja konkrētajā gadījumā tas ir atbilstoši, izmanto dažādus kredītkvalitātes uzlabojumus, cita starpā darījumu partnera vai ar projektu saistītus vērtspapīrus, garantijas un līguma noteikumus, atkarībā no aizņēmēja un operācijas veida.

Mehānisms kredītriska mazināšanai neizmanto atvasinātos kredītinstrumentus.

3.2.2.   Maksimālais kredītrisks, neņemot vērā nodrošinājumus un citus kredītkvalitātes uzlabojumus

Nākamajā tabulā ir atspoguļots finanšu stāvokļa pārskata komponentu, arī atvasināto instrumentu, maksimālais kredītrisks. Maksimālais kredītrisks ir atspoguļots bruto skaitļos, neņemot vērā nodrošinājuma radīto riska mazināšanas ietekmi.

(tūkst. EUR)

Maksimālais kredītrisks

31.12.2024.

31.12.2023.

AKTĪVI

 

 

Nauda un naudas ekvivalenti

1 638 604

1 376 824

No ieguldītājiem saņemamās summas

7 482

85 321

Atvasinātie finanšu instrumenti

783

55 765

Aizdevumi un avansi

1 498 048

1 683 312

Citi aktīvi

—

616

Kopā

3 144 917

3 201 838

Uzkrājumi aizdevumu saistībām

–18 320

–19 038

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

 

 

Iespējamās saistības

 

 

—

Izsniegtās garantijas

—

985

Saistības

 

 

—

Neizmaksātie aizdevumi

676 229

883 092

—

Neizsniegtās garantijas

2 500

46 764

Ārpusbilances posteņi kopā

678 729

930 841

Kredītrisks kopā

3 805 326

4 113 641

3.2.3.   Kredītrisks saistībā ar aizdevumiem un avansiem

3.2.3.1.   Kredītriska novērtējums aizdevumiem un avansiem

Mehānisma aizdevumiem un avansiem vai garantijām tiek veikts vispusīgs riska novērtējums un kvantitatīvi tiek izteiktas aplēses par paredzamajiem zaudējumiem, un tas tiek atspoguļots aizdevumu klasifikācijā (AK). Ietekmes palielināšanas finansējuma programmas operācijām (kas aprakstītas 25. skaidrojumā), izņemot starpniecības aizdevumus, piemēro vispārējos pilnvarojuma riska principus, kā paredzēts EIB Kredītriska un kapitāla riska pamatnostādnēs. AK nosaka atbilstoši vispārpieņemtiem kritērijiem, pamatojoties uz aizņēmēja kvalitāti, aizdevuma termiņu, garantijas veidu un attiecīgā gadījumā galvotāju.

Aizdevumu klasifikācijas sistēmu veido metodikas, procesi, datubāzes un IT sistēmas, ko izmanto kredītriska novērtēšanai aizdevumu operācijās un paredzamo zaudējumu aplēšu kvantificēšanai. Sistēma apkopo lielu informācijas apjomu nolūkā nodrošināt aizdevumu kredītrisku relatīvu sarindojumu. AK atspoguļo aplēsto “paredzamo zaudējumu” pašreizējo vērtību, ņemot vērā galveno parādnieku saistību nepildīšanas varbūtību, riska darījumu vērtību saistību nepildīšanas gadījumā un zaudējumu smagumu saistību nepildīšanas gadījumā. AK izmanto šādiem nolūkiem:

—

kā palīglīdzekli precīzākai un kvantitatīvākai aizdevuma risku novērtēšanai,

—

kā kredītriska izmaiņu rādītāju uzraudzības centienu prioritāšu noteikšanai,

—

kā aizdevuma portfeļa kvalitātes aprakstu jebkurā datumā un

—

kā ievaddatus riska cenu noteikšanas lēmumos.

AK noteikšanā izmanto šādus faktorus:

i)

aizņēmēja kredītspēja. Riska pārvaldības struktūra neatkarīgi sagatavo apskatu par aizņēmējiem un novērtē to kredītspēju, pamatojoties uz iekšējām metodikām un ārējiem datiem. Saskaņā ar izvēlēto “Bāzeles III” pieeju, kas balstīta uz iekšējiem reitingiem, Banka ir izstrādājusi iekšējo reitingu metodiku (IRM), ko izmanto, lai noteiktu aizņēmēju un galvotāju iekšējos reitingus. Tās pamatā ir novērtējuma lapas, kas izstrādātas noteiktiem darījumu partneru veidiem;

ii)

saistību neizpildes korelācija. Tā kvantificē varbūtību, ka gan aizņēmējam, gan galvotājam vienlaikus rodas finansiālas grūtības. Jo augstāka ir korelācija starp aizņēmēja un galvotāja saistību neizpildes varbūtību, jo zemāka ir garantijas vērtība un attiecīgi zemāka (sliktāka) AK;

iii)

garantijas instrumentu un nodrošinājumu vērtība. Šo vērtību nosaka, pamatojoties uz emitenta kredītspējas un izmantotā instrumenta veida kombināciju;

iv)

piemērojamā atgūšanas likme. Tā ir summa, kas, domājams, tiks atgūta pēc attiecīgā darījumu partnera saistību neizpildes iestāšanās, izteikta procentos no attiecīgā aizdevuma riska darījuma;

v)

līgumiskā sistēma. Spēcīga līgumiskā sistēma uzlabo aizdevuma kvalitāti un tā AK;

vi)

aizdevuma jeb – vispārīgākā nozīmē – aizdevuma naudas plūsmu termiņš. Ja visi pārējie aspekti ir vienādi, garāks aizdevuma termiņš nozīmē augstāku risku, ka varētu rasties grūtības aizdevuma apkalpošanā.

Aizdevuma paredzamos zaudējumus aprēķina, apvienojot sešus iepriekš minētos elementus. Atkarībā no paredzamo zaudējumu apmēra aizdevumam piešķir vienu no turpmāk minētajām AK kategorijām.

“A” –

augstākās kvalitātes aizdevumi.

“A0” ietver ES valstu centrālās valdības saistību neizpildes “riskus”, t. i., aizdevumus, kurus piešķir dalībvalstīm vai kurus pilnībā, nepārprotami un bez nosacījumiem garantē dalībvalstis un attiecībā uz kuriem nav gaidāmas atmaksāšanas grūtības, t. i., paredzamie zaudējumi ir 0 % (pamatojoties uz Bankas privileģētā kreditora statusu un likumisko aizsardzību, kas, kā tiek uzskatīts, nodrošina Bankas aktīvu pilnīgu atgūšanu termiņa beigās), kā arī aizdevumi ar vispārēju ES vai dalībvalsts garantiju.

“A+” ietver aizdevumus, kurus piešķir subjektiem (vai kurus garantē subjekti), kas nav ES dalībvalstis, un kuru kvalitāte to termiņa laikā, paredzams, nepasliktināsies vai pasliktināsies tikai nedaudz.

“B” –

augstas kvalitātes aizdevumi. Tā ir tādu aktīvu kategorija, par kuriem Banka jūtas droša, tomēr nav izslēdzama neliela kvalitātes pasliktināšanās nākotnē. Ar “B+” un “B–” apzīmē relatīvo iespējamību, ka šāda pasliktināšanās varētu notikt.

“C” –

labas kvalitātes aizdevumi. Kā piemēru varētu minēt tikai aizņēmēja parakstītus (nenodrošinātus) drošiem uzņēmumiem (piem., tādiem, kuru iekšējais reitings ir līdzvērtīgs Baa1/BBB+) piešķirtus aizdevumus ar saprātīgu termiņu un atbilstošām aizsardzības klauzulām.

“D” –

šī reitingu kategorija (līdztekus aizdevumiem, kas jau sākotnēji apstiprināti šajā kategorijā) ietver aizdevumus, kuriem ir tāds riska profils, ko Banka parasti akceptē, bet kas robežojas ar nepieņemamu. Šo robežšķirtni aizdevumu klasifikācijā precīzāk nosaka, izmantojot apakškategorijas “D+” un “D–”.

“E” –

šī AK kategorija ietver aizdevumus, kuru riska profils ir sliktāks par parasti akceptēto. Tā ietver arī aizdevumus, saistībā ar kuriem to darbības laikā ir radušās būtiskas problēmas un par kuriem nav izslēdzams, ka tie varētu radīt zaudējumus. Tāpēc šiem aizdevumiem piemēro ciešu un pastiprinātu uzraudzību. Ar apakškategorijām “E+” un “E–” izšķir šā īpašās uzraudzības procesa intensitāti, un operācijām ar reitingu “E–” ir liela varbūtība, ka parāda apkalpošanas termiņi var netikt ievēroti un būs vajadzīga parāda pārstrukturēšana, kas, iespējams, var izraisīt zaudējumus no vērtības samazināšanās.

“F” –

ar “F” (fail) apzīmē aizdevumus ar nepieņemamiem riskiem. Aizdevumi ar reitingu “F–” var rasties tikai no tādiem nepabeigtiem darījumiem, kas pēc to parakstīšanas ir saskārušies ar neparedzētiem, ārkārtējiem un smagiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Visām operācijām, kurās Mehānismam ir radušies pamatsummas zaudējumi, tiek piešķirts reitings “F” un izveidoti īpaši uzkrājumi.

Tabula 3.2.3.3. iedaļā atspoguļo Mehānisma aizdevumu portfeļa kredītkvalitātes analīzi, kuras pamatā ir iepriekš aprakstītās AK kategorijas.

3.2.3.2.   Aizdevumu kredītriska analīze

Nākamajā tabulā ir norādīts maksimālais kredītrisks (neto uzskaites vērtība) parakstītajiem (izmaksātajiem un neizmaksātajiem) aizdevumiem un avansiem, iedalot pēc aizņēmēja veida un ņemot vērā galvotāju sniegtās garantijas.

(tūkst. EUR)

31.12.2024.

Garantēti

Negarantēti

Kopā

% no izmaksātās kopsummas

Finanšu iestādes

45 015

879 963

924 978

62  %

Uzņēmumi

164 680

193 836

358 516

24  %

Publiskā sektora iestādes

—

—

—

0  %

Valstis

—

214 554

214 554

14  %

Izmaksāti kopā

209 695

1 288 353

1 498 048

100  %

Neizmaksāti

42 259

615 650

657 909

 

Izmaksāti un neizmaksāti kopā

251 954

1 904 003

2 155 957

 


(tūkst. EUR)

31.12.2024.

Garantēti

Negarantēti

Kopā

% no izmaksātās kopsummas

Finanšu iestādes

54 290

952 740

1 007 030

60  %

Uzņēmumi

155 653

293 302

448 955

27  %

Publiskā sektora iestādes

15 138

—

15 138

1  %

Valstis

—

212 189

212 189

13  %

Izmaksāti kopā

225 081

1 458 231

1 683 312

100  %

Neizmaksāti

43 200

820 854

864 054

 

Izmaksāti un neizmaksāti kopā

268 281

2 279 085

2 547 366

 

Portfeļa pārvaldības un uzraudzības direktorāta uzdevums ir veikt aizņēmēju un galvotāju uzraudzību, kā arī ar projektiem saistīto finanšu un līgumu uzraudzību. Tādējādi Mehānisma aizdevumu, aizņēmēju un galvotāju kredītspēja tiek pastāvīgi uzraudzīta – vismaz vienu reizi gadā, bet pēc nepieciešamības un atkarībā no kredītnotikumiem arī biežāk. Konkrētāk, Portfeļa pārvaldības un uzraudzības direktorāts pārskata, vai tiek ievērotas līgumiskās tiesības un, ja pasliktinās reitings un/vai līgums netiek izpildīts, vai ir veiktas korektīvas darbības. Vajadzības gadījumā atbilstoši kredītriska pamatnostādnēm tiek veikti riska mazināšanas pasākumi. Turklāt par aizdevumiem saņemto banku garantiju atjaunošanas gadījumā tiek nodrošināts, ka tās tiek aizstātas vai tiek veikta cita savlaicīga rīcība.

3.2.3.3.   Kredītkvalitātes analīze dalījumā pa aizņēmēju veidiem

Nākamajās tabulās ir norādīta Mehānisma aizdevumu portfeļa kredītkvalitātes analīze 2024. gada 31. decembrī un 2023. gada 31. decembrī sadalījumā pēc piešķirtās aizdevumu klasifikācijas, pamatojoties uz parakstītajiem riska darījumiem (izmaksātajiem un neizmaksātajiem).

(tūkst. EUR)

31.12.2024.

 

Augsta kategorija

Standarta kategorija

Min. pieņem. risks

Augsts risks

Nekategorizēts (32)

Kopā

% no kopējās summas

A līdz B–

C

D+

D– vai zemāka

 

 

 

Aizņēmējs

Finanšu iestādes

234 681

299 526

218 172

387 621

—

1 140 000

53 %

 

Uzņēmumi

41 934

3 318

—

189 403

195 031

429 686

20 %

 

Publiskā sektora iestādes

—

—

—

—

—

—

0 %

 

Valstis

51 820

2 929

22 375

509 147

—

586 271

27 %

Kopā

 

328 435

305 773

240 547

1 086 171

195 031

2 155 957

100 %

 

 

 

 

 

 

 


(tūkst. EUR)

31.12.2023.

 

Augsta kategorija

Standarta kategorija

Min. pieņem. risks

Augsts risks

Nekategorizēts (33)

Kopā

% no kopējās summas

 

 

A līdz B–

C

D+

D– vai zemāka

 

 

 

Aizņēmējs

Finanšu iestādes

270 520

276 133

268 648

508 180

—

1 323 481

52 %

 

Uzņēmumi

51 505

53

564

347 992

194 441

594 555

23 %

 

Publiskās iestādes

—

15 138

—

—

—

15 138

1 %

 

Valstis

50 858

2 164

12 907

548 263

—

614 192

24 %

Kopā

 

372 883

293 488

282 119

1 404 435

194 441

2 547 366

100 %

3.2.3.4.   Aizdevumu un avansu risku koncentrācija

3.2.3.4.1.    Ģeogrāfiskā analīze

Pamatojoties uz aizņēmēja valsti, Mehānisma aizdevumu portfeli var analizēt dalījumā pa šādiem ģeogrāfiskiem reģioniem:

(tūkst. EUR)

Aizņēmēja valsts

31.12.2024.

31.12.2023.

Kenija

246 455

248 823

Ēģipte

224 074

260 529

Nigērija

119 847

218 521

Etiopija

117 954

121 126

Togo

91 324

80 267

Maurīcija

86 850

84 331

Zambija

84 336

66 947

Reģions – ĀKK

75 060

86 505

Barbadosa

67 426

72 036

Ruanda

67 061

71 525

Kamerūna

58 577

48 616

Uganda

37 062

33 365

Zimbabve

35 885

35 546

Kongo Demokrātiskā Republika

23 820

29 803

Jaunkaledonija

21 166

26 425

Senegāla

18 052

28 729

Tanzānija

16 233

21 394

Benina

16 208

16 742

Dominikānas Republika

11 006

16 768

Gvineja

10 337

12 926

Madagaskara

9 122

9 287

Mauritānija

8 717

9 374

Kotdivuāra

7 440

9 644

Mali

5 707

8 158

Svatini

5 673

6 453

Kaimanu salas

5 588

6 575

Seišelu Salas

5 018

2 037

Sentlūsija

4 864

4 565

Malāvija

3 586

6 476

Kaboverde

3 318

6 254

Mozambika

3 126

5 142

Burkinafaso

2 348

4 389

Mikronēzija

2 062

2 342

Gana

1 304

4 074

Francijas Polinēzija

1 193

1 838

Samoa

198

344

Haiti

51

121

Jamaika

—

15 138

Vanuatu

—

177

Kopā

1 498 048

1 683 312

3.2.3.4.2.    Nozaru analīze

Nākamajā tabulā ir analizēts Mehānisma aizdevumu portfelis dalījumā pa aizņēmēju nozarēm. Operācijas, kurās līdzekļus vispirms izmaksā finanšu starpniekam un tikai pēc tam galasaņēmējam, atspoguļo pozīcijā “Pakalpojumu nozare un citi”.

(tūkst. EUR)

Aizņēmēja nozare

31.12.2024.

31.12.2023.

Finanšu pakalpojumi

924 947

1 012 001

Valsts pārvalde

214 554

212 189

Elektroenerģija

170 632

187 701

Ķimikālijas

81 046

91 786

Veselības aprūpe

36 833

36 833

Uzņēmējdarbības pakalpojumi, IT un mediji

33 926

33 638

Zāles un medicīniskais aprīkojums

13 227

18 526

Kapitālieguldījumu preces

7 244

4 103

Metāli un kalnrūpniecība

7 157

7 236

Regulētie tīkli

5 441

—

Atkritumu rekuperācija un reciklēšana

3 041

3 802

Telesakari

—

60 182

Gaisa un jūras transporta infrastruktūra

—

15 138

Dažādi komunālie pakalpojumi

—

177

Kopā

1 498 048

1 683 312

3.2.3.5.   Kredītrisks katra iekšējā riska reitinga grupā

EIB izmanto iekšējo reitingu metodiku saskaņā ar “Bāzeles III” pieeju, kas balstīta uz iekšējiem reitingiem. Lielākajai daļai Mehānisma darījumu partneru ir piešķirts iekšējs reitings atbilstoši šai metodikai. Nākamajā tabulā ir norādīts Mehānisma aizdevumu portfeļa sadalījums pēc aizņēmēja vai galvotāja iekšējā reitinga – atkarībā no tā, kurš reitings ir labāks –, ja reitings ir pieejams. Gadījumos, kad iekšējais reitings nav bijis pieejams, šai analīzei izmantots ārējais reitings.

Tabulā ir norādīti gan parakstītie riska darījumi (izmaksātie un neizmaksātie), gan riska svērtie riska darījumi, pamatojoties uz iekšēju metodiku, ko Mehānisms izmanto ierobežojumu pārvaldībai.

(tūkst. EUR)

 

2024

 

Moody’s ekviv. reitings

12 mēnešu PKZ

PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma

PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu

FVTPL

Kopā

Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC

 

 

 

 

 

 

Iekšējais reitings 1 – minimāls kredītrisks

Aaa

—

38 896

—

—

38 896

Iekšējais reitings 2 – ļoti zems kredītrisks

Aa1–Aa3

67 436

—

—

—

67 436

Iekšējais reitings 3 – zems kredītrisks

A1–A3

10 501

—

—

—

10 501

Iekšējais reitings 4 – vidējs kredītrisks

Baa1–Baa3

246 650

—

3 041

—

249 691

Iekšējais reitings 5 – finansiāli vājš darījumu partneris

Ba1–Ba3

66 050

—

—

—

66 050

Iekšējais reitings 6 – augsts kredītrisks

B1–B3

588 657

29 996

16 233

—

634 886

Iekšējais reitings 7 – ļoti augsts kredītrisks

Zemāks par Caa1

74 924

229 726

—

—

304 650

Iekšējais reitings 8 – saistības neizpildījis darījumu partneris

Zemāks par Caa1, bet nav izpildījis saistības

—

—

22 307

—

22 307

Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL

 

—

—

—

200 677

200 677

Zaudējumu atskaitījums un patiesās vērtības korekcija

 

–9 675

–12 576

–12 431

–62 364

–97 046

Aizdevumu un avansu uzskaites vērtība

 

1 044 543

286 042

29 150

138 313

1 498 048

Aizdevumu saistības

 

 

 

 

 

 

Iekšējais reitings 2 – ļoti zems kredītrisks

Aa1–Aa3

86 796

—

—

—

86 796

Iekšējais reitings 4 – vidējs kredītrisks

Baa1–Baa3

10 000

—

—

—

10 000

Iekšējais reitings 5 – finansiāli vājš darījumu partneris

Ba1–Ba3

81 500

—

—

—

81 500

Iekšējais reitings 6 – augsts kredītrisks

B1–B3

20 000

270 990

—

—

290 990

Iekšējais reitings 7 – ļoti augsts kredītrisks

Zemāks par Caa1

12 500

11 329

—

—

23 829

Iekšējais reitings 8 – saistības neizpildījis darījumu partneris

Zemāks par Caa1, bet nav izpildījis saistības

—

—

111 000

—

111 000

Nav iekšējā reitinga (34)

 

15 445

—

—

—

15 445

Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL

 

—

—

—

56 669

56 669

Zaudējumu atskaitījums un patiesās vērtības korekcija

 

–1 491

–16 829

—

—

–18 320

Aizdevumu saistību uzskaites vērtība

 

224 750

265 490

111 000

56 669

657 909


(tūkst. EUR)

 

2023

 

Moody’s ekviv. reitings

12 mēnešu PKZ

PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma

PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu

FVTPL

Kopā

Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC

 

 

 

 

 

 

Iekšējais reitings 1 – minimāls kredītrisks

Aaa

—

47 534

—

—

47 534

Iekšējais reitings 2 – ļoti zems kredītrisks

Aa1–Aa3

72 051

—

—

—

72 051

Iekšējais reitings 3 – zems kredītrisks

A1–A3

10 428

—

—

—

10 428

Iekšējais reitings 4 – vidējs kredītrisks

Baa1–Baa3

33 439

263 036

3 802

—

300 277

Iekšējais reitings 5 – finansiāli vājš darījumu partneris

Ba1–Ba3

75 418

—

—

—

75 418

Iekšējais reitings 6 – augsts kredītrisks

B1–B3

533 775

206 438

20 349

—

760 562

Iekšējais reitings 7 – ļoti augsts kredītrisks

Zemāks par Caa1

77 010

246 682

—

—

323 692

Iekšējais reitings 8 – saistības neizpildījis darījumu partneris

Zemāks par Caa1, bet nav izpildījis saistības

—

—

17 860

—

17 860

Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL

 

—

—

—

182 080

182 080

Zaudējumu atskaitījums un patiesās vērtības korekcija

 

–10 964

–24 674

–14 976

–55 976

– 106 590

Aizdevumu un avansu uzskaites vērtība

 

791 157

739 016

27 035

126 104

1 683 312

Aizdevumu saistības

 

 

 

 

 

 

Iekšējais reitings 2 – ļoti zems kredītrisks

Aa1–Aa3

86 796

—

—

—

86 796

Iekšējais reitings 3 – zems kredītrisks

A1–A3

1 687

—

—

—

1 687

Iekšējais reitings 4 – vidējs kredītrisks

Baa1–Baa3

10 000

—

—

—

10 000

Iekšējais reitings 5 – finansiāli vājš darījumu partneris

Ba1–Ba3

82 770

—

—

—

82 770

Iekšējais reitings 6 – augsts kredītrisks

B1–B3

327 995

45 990

—

—

373 985

Iekšējais reitings 7 – ļoti augsts kredītrisks

Zemāks par Caa1

28 089

30 537

—

—

58 626

Iekšējais reitings 8 – saistības neizpildījis darījumu partneris

Zemāks par Caa1, bet nav izpildījis saistības

—

50 000

111 000

—

161 000

Nav iekšējā reitinga (*3)

 

39 940

—

—

—

39 940

Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL

 

—

—

—

68 288

68 288

Zaudējumu atskaitījums un patiesās vērtības korekcija

 

–2 715

–16 323

—

—

–19 038

Aizdevumu saistību uzskaites vērtība

 

574 562

110 204

111 000

68 288

864 054

EIB pastāvīgi uzrauga notikumus, kas ietekmē tās aizņēmējus un galvotājus. Jo īpaši, EIB katrā individuālā gadījumā novērtē savas līgumiskās tiesības reitinga pasliktināšanās gadījumā un pieprasa veikt riska mazināšanas pasākumus. Tā arī cieši uzrauga par saviem aizdevumiem saņemto bankas garantiju atjaunošanu, lai nodrošinātu, ka tās tiek aizstātas vai ka vajadzības gadījumā tiek savlaicīgi veiktas citas darbības.

3.2.3.6.   Aizdevumu maksājumu kavējumi un vērtības samazināšanās

Maksājumu kavējumi tiek apzināti, uzraudzīti un paziņoti saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas visā Bankā piemērojamajās finanšu uzraudzības pamatnostādnēs un procedūrās. Šīs procedūras atbilst banku darījumu paraugpraksei, un tās piemēro visiem EIB pārvaldītajiem aizdevumiem.

Uzraudzības process ir strukturēts tā, lai nodrošinātu, ka i) iespējami maksājumu kavējumi tiek konstatēti un par tiem paziņo atbildīgajiem dienestiem bez liekas kavēšanās; ii) informācija par kritiskiem gadījumiem ātri nonāk attiecīgajā darbības vai lēmumu pieņemšanas līmenī; iii) Mehānisma vadībai tiek regulāri ziņots par vispārējo statusu.

Maksājumu kavējumus un vērtības samazinājumus aizdevumiem un avansiem var analizēt šādi:

(tūkst. EUR)

 

Aizdevumi un avansi

Aizdevumi un avansi

31.12.2024.

31.12.2023.

Uzskaites vērtība

1 498 048

1 683 312

PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu

 

 

Bruto summa

22 307

17 860

Vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījums

–12 431

–14 976

PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu: uzskaites vērtība

9 876

2 884

Termiņš kavēts, bet kredītvērtība nav samazinājusies

 

 

Termiņš kavēts

 

 

0–30 dienas

229

—

30–90 dienas

26

23

90–180 dienas

—

315

vairāk nekā 180 dienas

25

—

Termiņš kavēts, bet kredītvērtība nav samazinājusies: uzskaites vērtība

280

338

Termiņš nav kavēts, un kredītvērtība nav samazinājusies: uzskaites vērtība

1 487 892

1 680 090

Aizdevumu un avansu kopējā uzskaites vērtība

1 498 048

1 683 312

3.2.3.7.   PKZ jutīgums pret nākotnes ekonomiskajiem apstākļiem (tūkst. EUR)

PKZ ir jutīgi pret vērtējumiem un pieņēmumiem, kas izdarīti, formulējot nākotnes scenārijus. EIB veic jutīguma analīzi paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas atzīti tās aktīvu būtiskajās klasēs.

Nākotnes ekonomisko apstākļu prognozes (ko izdara, izmantojot makroekonomiskos scenārijus) izmanto kā ievaddatus prognozēšanas modelī, kas aprēķina nosacītus riska parametrus, kurus izmanto kā ievaddatus zaudējumu atskaitījumu aprēķinā.

Scenāriju pamatā ir IKP – galvenā ekonomiskās aktivitātes rādītāja – satricinājumi. Reālā IKP satricinājumi tiek kalibrēti, lai replicētu attiecīgā mainīgā rādītāja līdzšinējo nepastāvību. Turklāt attiecīgā gadījumā izmanto ekspertu vērtējumu, lai precizētu IKP satricinājumu apjomu un noturīgumu. Rezultātā satricinājumi tiek noteikti kopā ar dilstošo funkciju, lai noteiktu satricinājumu ietekmi laika gaitā. Tiek noteiktas ar katru scenāriju saistītās varbūtības, kas atspoguļo tirgus (svārstīguma) rādītājus un iekšēji izstrādātus rādītājus/indeksus, ko konsekventi izmanto laika gaitā, lai noskaidrotu nenoteiktību. Pozitīvā satricinājuma un negatīvā satricinājuma svērums ir atkarīgs no risku samēra ekonomikā; iepriekš ceturkšņa prognozēm tika piemērots negatīvais un pozitīvais satricinājums ar attiecīgi 40 % un 5 % varbūtību

Šajā tabulā ir norādīti zaudējumu atskaitījumi 1. un 2. pakāpes aizdevumiem un avansiem. Katram nākotnes scenārijam (piemēram, pamatscenārijam, pozitīvajam scenārijam un negatīvajam scenārijam) tika piemērots 100 % svērums tā vietā, lai piemērotu scenāriju varbūtības svērumus visiem trim scenārijiem.

(tūkst. EUR)

 

2024

Pozitīvais

Pamatscenārijs

Negatīvais

Bruto riska darījumu apjoms

1 851 153

1 851 153

1 851 153

Zaudējumu atskaitījums

28 883

30 301

31 819


(tūkst. EUR)

 

2023

 

Pozitīvais

Pamatscenārijs

Negatīvais

Bruto riska darījumu apjoms

2 258 365

2 258 365

2 258 365

Zaudējumu atskaitījums

45 603

51 610

58 857

3.2.3.8.   Jaunas vienošanās panākšana par aizdevumu un aizdevuma pārskatīšana

EIB par pārskatītiem aizdevumiem uzskata aizdevumus (t. i., aizdevumus, parāda vērtspapīrus un aizdevumu saistības), kuriem ir piemēroti pārskatīšanas pasākumi. Pārskatīšanas pasākumi ir pretimnākšana, ko EIB izlemj izrādīt parādniekam, kuru viņa finansiālo grūtību dēļ uzskata par nespējīgu izpildīt līgumiskos parāda apkalpošanas noteikumus un nosacījumus, lai parādnieks varētu apkalpot parādu vai varētu pilnībā vai daļēji refinansēt līgumu. Riska darījumus uzskata par pārskatītiem, ja ir izrādīta pretimnākšana, neatkarīgi no tā, vai kādai summai ir nokavēts termiņš un vai riska darījums ir klasificēts kā tāds, kurā netiek pildītas saistības. Riska darījumus neuzskata par pārskatītiem, ja parādniekam nav finansiālu grūtību.

Parastā uzņēmējdarbības gaitā attiecīgo aizdevumu pasliktināšanās būtu konstatēta, pamatojoties uz Bankas pamatnostādņu un procedūru noteikumiem, un tiktu uzraudzīta līdz jaunas vienošanās panākšanai. Pēc jaunas vienošanās panākšanas EIB turpina šos aizdevumus cieši uzraudzīt. Ja finanšu instrumenta kredītvērtība samazinās, to pārvieto uz 3. pakāpi. Aizdevums tiek regulāri uzraudzīts saskaņā ar Bankas regulējumu.

Pārskatīšanas pasākumi un prakse, ko EIB īsteno pārskata periodā kopā ar citām pārstrukturēšanas darbībām, cita starpā ietver termiņu pagarinājumu, tikai pamatsummas maksājumu atlikšanu, pamatsummas un procentu maksājumu atlikšanu, atbrīvošanu no būtiskiem noteikumiem un kavēto maksājumu kapitalizāciju.

Operācijas, kam tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi, norādītas nākamajā tabulā.

(tūkst. EUR)

 

31.12.2024.

31.12.2023.

 

Ieņēmumus nesoši

Ieņēmumus nenesoši

Ieņēmumus nesoši

Ieņēmumus nenesoši

Pārskatīšanas praksei pakļauto līgumu skaits

3

7

13

6

Uzskaites vērtības (iesk. procentus un maksājumu kavējumus)

60 223

35 718

112 554

46 432

Atzītais PKZ atskaitījums

622

11 156

1 654

22 151

Procentu ienākumi no pārskatītiem līgumiem

3 353

1 717

8 594

1 776


(tūkst. EUR)

 

 

 

Pārskatīšanas pasākumi

 

 

 

 

31.12.2023.

Termiņu pagarinājums

Atlikts pamatsummas un procentu maksājums

Būtisku finanšu noteikumu neievērošana

Cits

Līgumiska atmaksa, izbeigšana un/vai norakstīšana

31.12.2024.

Finanšu iestādes

68 355

—

—

10 472

—

–56 445

22 382

Uzņēmumi

90 631

—

—

—

—

–17 072

73 559

Kopā

158 986

—

—

10 472

—

–73 517

95 941

3.2.5.   Naudas un naudas ekvivalentu kredītrisks

Pieejamie līdzekļi ir ieguldīti saskaņā ar Mehānisma līgumos noteikto izmaksas saistību grafiku. 2024. gada 31. decembrī un 2023. gada 31. decembrī ieguldījumi bija veikti bankas noguldījumos, noguldījumu sertifikātos un komerciālos vērtspapīros.

Pilnvarotu subjektu reitingi ir līdzīgi īstermiņa un ilgtermiņa reitingiem, kas ir nepieciešami EIB pašu kases līdzekļu izvietojumiem. Ja vairākas kredītreitinga aģentūras ir piešķīrušas dažādus reitingus, piemēro zemāko reitingu. Maksimālā atļautā summa katrai pilnvarotajai bankai pašlaik ir 50 000 000 EUR (piecdesmit miljoni euro). Izņēmums no šā noteikuma tiek piemērots bankai Societe Generale S. A., kurā ir Mehānisma naudas norēķinu konti. Societe Generale S. A. īstermiņa kredītlimits 2024. gada 31. decembrī un 2023. gada 31. decembrī ir 110 000 000 EUR (simt desmit miljoni euro). Šis paaugstinātais limits tiek piemērots naudas summai, kura tiek turēta naudas norēķinu kontos, un šā darījumu partnera emitētajiem un kases aktīvu portfelī turētajiem instrumentiem.

Visi ieguldījumi veikti pilnvarotos subjektos, maksimālais periods līdz beigu termiņam ir trīs mēneši no valutēšanas dienas. Pilnvaras devēji ir informēti par visiem kredītriska ierobežojumu pārkāpumiem. 2024. gada 31. decembrī un 2023. gada 31. decembrī visiem termiņnoguldījumiem, komerciālajiem vērtspapīriem un naudai kasē, kas turēta Mehānisma kases aktīvu portfelī, minimālais reitings bija vismaz “P-2” (Moody’s ekvivalents) norēķinu dienā.

Šajā tabulā atainota situācija saistībā ar naudu un naudas ekvivalentiem, ieskaitot uzkrātos procentus.

(tūkst. EUR)

Minimālais īstermiņa reitings

Minimālais ilgtermiņa reitings

31.12.2024.

31.12.2023.

(Moody’s apzīmējums)

(Moody’s apzīmējums)

P-1

Aaa

124 532

8  %

140 592

10  %

P-1

Aa1

173 639

11  %

—

0  %

P-1

Aa2

—

0  %

29 951

2  %

P-1

Aa3

149 239

9  %

89 682

7  %

P-1

A1

309 342

19  %

360 831

26  %

P-1

A2

280 035

17  %

204 179

15  %

P-1

A3

367 211

22  %

346 275

25  %

P-2

A3

154 829

9  %

205 314

15  %

P-2

Baa1

79 777

5  %

—

0  %

Kopā

1 638 604

100  %

1 376 824

100 %

3.2.6.   Atvasināto instrumentu kredītrisks

3.2.6.1.   Atvasināto instrumentu kredītriska politika

Atvasināto instrumentu kredītrisku veido zaudējumi, kas varētu rasties darījumu partnerim, ja otrs darījumu partneris nebūtu spējīgs pildīt līgumsaistības. Ar atvasinātajiem instrumentiem saistītais kredītrisks mainās atkarībā no vairākiem faktoriem (tādiem kā procentu likmes un valūtas kursi) un parasti atbilst tikai nelielai daļai no to nosacītās vērtības.

Mehānisms savas parastās darbības ietvaros var slēgt mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu operāciju risku, vai regulētā tirgū netirgotus valūtas nākotnes līgumus, lai ierobežotu to valūtas pozīciju risku, kuras denominētas aktīvi tirgotās valūtās, kas nav euro. Visus mijmaiņas darījumus EIB veic ar ārējiem darījumu partneriem. Mijmaiņas darījumus regulē tie paši EIB un tās ārējo darījumu partneru parakstītie mijmaiņas pamatlīgumi un kredītatbalsta pielikumi.

3.2.6.2.   Atvasināto instrumentu kredītriska novērtējums

Visus mijmaiņas darījumus, ko EIB veic saistībā ar Mehānismu, regulē tā pati līgumiskā sistēma un metodikas, ko piemēro atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem EIB vienojusies savām vajadzībām. Jo īpaši, mijmaiņas darījumu partneru atbilstību EIB nosaka, pamatojoties uz tiem pašiem atbilstības nosacījumiem, ko tā vispārīgi piemēro mijmaiņas darījumiem.

EIB mijmaiņas un atvasināto instrumentu darījumu kredītrisku novērtē, izmantojot pašreizējo nenodrošināto risku (Current Unsecured Exposure) un iespējamo nākotnes risku (Potential Future Exposure) pieeju ziņošanai un ierobežojumu uzraudzībai. Šajos mērījumos ir pilnā mērā iekļauti ar ieguldījumu mehānismu saistītie atsavinātie instrumenti.

Mehānisms slēdz ārvalstu valūtas īstermiņa mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu valūtas risku aizdevumu izmaksai valūtās, kas nav euro. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu maksimālais termiņš ir trīs mēneši, un tas tiek regulāri pagarināts. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu nosacītā summa 2024. gada 31. decembrī bija 1 330,0 miljoni EUR, savukārt 2023. gada 31. decembrī tā bija 1 640,0 miljoni EUR. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu patiesā vērtība 2024. gada 31. decembrī bija –38,9 miljoni EUR, bet 2023. gada 31. decembrī – 45,8 miljoni EUR.

Mehānisms slēdz starpvalūtu mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu valūtas risku aizdevumu izmaksai valūtās, kas nav euro. Starpvalūtu mijmaiņas līgumu termiņš ir ilgs. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu nosacītā summa 2024. gada 31. decembrī bija 33,1 miljons EUR, savukārt 2023. gada 31. decembrī tā bija 43,3 miljoni EUR. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu patiesā vērtība 2024. gada 31. decembrī bija 0,5 miljoni EUR, bet 2023. gada 31. decembrī – 10,0 miljoni EUR.

3.2.7.   Kases finanšu aktīvu kredītrisks

Kases aktīvu portfelis sastāv vienīgi no komerciāliem vērtspapīriem, ko emitējušas subsuverēnas struktūras, bankas un nebanku subjekti un kā termiņš ir garāks par trim mēnešiem. ES dalībvalstis, to aģentūras, bankas un nebanku subjekti ir atbilstīgi emitenti. Maksimālā atļautā summa katram pilnvarotajam emitentam ir 50 000 000 EUR (piecdesmit miljoni euro). Ieguldījumi vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijās arī būtu pieļaujami atkarībā no likviditātes prasībām. 2023. gada 31. decembrī un 2024. gada 31. decembrī nebija kases finanšu aktīvu.

3.3.    Likviditātes risks

Likviditātes risks ir subjekta spēja finansēt aktīvu palielinājumu un pildīt saistības, kurām ir pienācis termiņš, neciešot pārāk lielus zaudējumus. To var iedalīt finansējuma likviditātes riskā un tirgus likviditātes riskā.

Finansējuma likviditātes risks ir risks, ka subjekts ar viegli pieejamajiem likviditātes resursiem nevarēs refinansēt savas bilances aktīvu pusi un segt maksājumu saistības pilnā apmērā. Tirgus likviditātes risks ir subjekta pozīciju ekonomiskās vērtības vai no tām gūto ienākumu svārstīgums, ko izraisa subjekta iespējamā nespēja veikt darījumu, kura mērķis ir kompensēt, likvidēt vai samazināt šādas nenokārtotas pozīcijas, par samērīgām tirgus cenām.

3.3.1.   Likviditātes riska pārvaldība

Mehānisms tiek galvenokārt finansēts ar dalībvalstu gada iemaksām, kā arī atmaksājumiem no Mehānisma operācijām. Saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/2233 atmaksājumi no ĀKK IM tiks izmantoti NDICI satvarā. Tomēr pārvedamo atmaksājumu pieejamība ir atkarīga no tā, vai ieguldījumu mehānismā tiek uzturēts pietiekams likviditātes līmenis.

Mehānisms savu finansējuma likviditātes risku galvenokārt pārvalda, plānojot savas neto likviditātes vajadzības. Lai vēl vairāk mazinātu likviditātes risku, Mehānisms uztur likviditātes rezervi, kas ir pietiekama, lai segtu plānoto naudas izmaksu (ko periodiski paziņo EIB Aizdevumu departaments) jebkurā PIT. Līdzekļi tiek ieguldīti naudas un obligāciju tirgos starpbanku noguldījumu un citu īstermiņa finanšu instrumentu veidā, ievērojot Mehānisma naudas izmaksas saistības. Mehānisma likvīdos aktīvus pārvalda EIB Kases departaments, lai uzturētu pietiekamu likviditāti, kas ļautu Mehānismam pildīt saistības.

Svarīgi ir uzsvērt, ka kapitāls tiek pārvaldīts tikai no likviditātes viedokļa, kā aprakstīts iepriekš.

Saskaņā ar principu, ka tiek nošķirti darījumu un noformējuma nodaļas pienākumi, par norēķinu operācijām, kas saistītas ar minēto aktīvu ieguldījumiem, atbild EIB Operāciju plānošanas un norēķinu departaments. Savukārt par kases aktīvu ieguldījumu darījumu partneru un ierobežojumu apstiprināšanu, kā arī šo ierobežojumu uzraudzību ir atbildīgs Bankas GR&C.

3.3.2.   Likviditātes riska novērtējums

Šīs iedaļas tabulās ir analizētas Mehānisma finanšu saistības sadalījumā pēc termiņa, ko definē kā atlikušo periodu starp bilances datumu un līgumā noteikto termiņu (balstoties uz nediskontētajām naudas plūsmām).

Mehānismam ir tādas neatvasinātās finanšu saistības kā neizmaksātas noslēgtajos aizdevumu līgumos paredzēto kredītu daļas, neizmaksātas noslēgtajos kapitāla parakstīšanas / ieguldījumu līgumos paredzētas daļas, piešķirtas aizdevumu garantijas vai procentu likmes subsīdiju un TP saistības.

IM aizdevumiem ir noteikts izmaksas termiņš. Tomēr izmaksu veic tādā laikā un apjomā, kas atbilst pamatā esošo ieguldījumu projektu gaitai. Turklāt IM aizdevumi ir darījumi, kuru darbības vide ir salīdzinoši nepastāvīga, tāpēc to izmaksas grafiks ir ļoti nenoteikts.

Kapitāla ieguldījumu maksāšanas termiņš pienāk, tiklīdz kapitāla fondu pārvaldnieki izsniedz derīgus kapitāla pieprasījumus, kas atbilst to ieguldīšanas darbību gaitai. Izņemšanas termiņš parasti ir trīs gadi, un tas tiek bieži pagarināts par vienu vai diviem gadiem. Dažas izmaksu saistības parasti saglabājas vēl pēc izņemšanas termiņa beigām, līdz pilnīgai fondu veidojošo ieguldījumu atsavināšanai, jo fonda likviditāte dažkārt var nebūt pietiekama, lai segtu maksājumu saistības, kas radušās attiecībā uz maksām vai citiem izdevumiem.

Uz garantijām neattiecas īpašas izmaksas saistības, izņemot gadījumus, kad garantiju pieprasa. Neizmaksāto garantiju summu samazina atbilstīgi garantēto aizdevumu atmaksas grafikam.

Procentu likmes subsīdiju, par kurām veikta saistību uzņemšanās, izejošās naudas plūsmas rodas saistībā ar subsidētiem aizdevumiem, ko finansē no Bankas pašu resursiem. Tāpēc pārskatā iekļautās “Saistību likmes subsīdiju, par kurām notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas” attēlo tikai tādas saistības, kas saistītas ar minētajiem aizdevumiem, nevis neizmaksāto procentu likmes subsīdiju, par kurām notikusi saistību uzņemšanās, kopsummu. Tāpat kā aizdevumu gadījumā, to izmaksas grafiks nav precīzi noteikts.

Tehniskās palīdzības, par ko notikusi saistību uzņemšanās, “bruto nominālās izejošās plūsmas” tabulā “Neatvasināto finanšu saistību termiņu sadalījums” ir noslēgto TP līgumu summas kopējā neizmaksātā daļa. Izmaksas grafiks ir ļoti nenoteikts. Izejošās naudas plūsmas, kas atspoguļotas laika intervālā “3 mēneši vai mazāk”, ir to nesamaksāto rēķinu summa, kas saņemti līdz pārskata datumam.

Saistības, kas attiecas uz neatvasinātām finanšu saistībām, kurām nav noteikta līgumiskā termiņa, klasificē kategorijā “Nenoteikts termiņš”. Saistības, par kurām pārskata datumā ir reģistrēts naudas izmaksas pieprasījums, klasificē attiecīgajā laika intervālā.

Atvasināto finanšu saistību termiņu sadalījumā attēlotas līgumiskās nediskontētās mijmaiņas līgumu bruto naudas plūsmas, ieskaitot starpvalūtu mijmaiņas (CCS), starpvalūtu procentu likmju mijmaiņas (CCIRS), īstermiņa valūtas mijmaiņas un procentu likmju mijmaiņas līgumus.

(tūkst. EUR)

Neatvasināto finanšu saistību termiņu sadalījums

3 mēneši vai mazāk

Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu

Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem

Vairāk par 5 gadiem

Nenoteikts termiņš

Bruto nominālā izejošā plūsma

31.12.2024.

Aizdevumu, par kuriem notikusi saistību uzņemšanās, bet kuri vēl nav izmaksāti, izejošās plūsmas

80 913

20 208

—

—

575 108

676 229

Ieguldījumu fondu un parakstīto akciju, par ko notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas

4 190

—

—

—

233 696

237 886

Citas saistības (parakstītas, bet neizsniegtas garantijas, izsniegtas garantijas)

—

—

—

—

2 500

2 500

Procentu likmes subsīdiju, par kurām notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas

—

—

—

—

334 754

334 754

TP, par ko notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas

1 859

—

—

—

18 341

20 200

Kopā

86 962

20 208

—

—

1 164 399

1 271 569


(tūkst. EUR)

Neatvasināto finanšu saistību termiņu sadalījums

3 mēneši vai mazāk

Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu

Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem

Vairāk par 5 gadiem

Nenoteikts termiņš

Bruto nominālā izejošā plūsma

31.12.2023.

Aizdevumu, par kuriem notikusi saistību uzņemšanās, bet kuri vēl nav izmaksāti, izejošās plūsmas

49 019

6 000

—

—

828 073

883 092

Ieguldījumu fondu un parakstīto akciju, par ko notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas

—

—

—

—

297 534

297 534

Citas saistības (parakstītas, bet neizsniegtas garantijas, izsniegtas garantijas)

—

—

—

—

47 749

47 749

Procentu likmes subsīdiju, par kurām notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas

4 235

—

—

—

343 282

347 517

TP, par ko notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas

849

—

—

—

25 343

26 192

Kopā

54 103

6 000

—

—

1 541 981

1 602 084


(tūkst. EUR)

Atvasināto finanšu saistību termiņu sadalījums

3 mēneši vai mazāk

Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu

Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem

Vairāk par 5 gadiem

Bruto nominālās ienākošās/izejošās plūsmas

31.12.2024.

CCS – ienākošās plūsmas

157

10 405

22 613

832

34 007

CCS – izejošās plūsmas

–87

–12 310

–24 852

– 899

–38 148

Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumi – ienākošās plūsmas

1 330 000

—

—

—

1 330 000

Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumi – izejošās plūsmas

–1 371 666

—

—

—

–1 371 666

Kopā

–41 596

–1 905

–2 239

–67

–45 807


(tūkst. EUR)

Atvasināto finanšu saistību termiņu sadalījums

3 mēneši vai mazāk

Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu

Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem

Vairāk par 5 gadiem

Bruto nominālās ienākošās/izejošās plūsmas

31.12.2023.

CCS un CCIRS – ienākošās plūsmas

192

10 909

32 186

1 706

44 993

CCS un CCIRS – izejošās plūsmas

–90

–10 212

–23 783

–1 828

–35 913

Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumi – ienākošās plūsmas

1 640 000

—

—

—

1 640 000

Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumi – izejošās plūsmas

–1 597 068

—

—

—

–1 597 068

Kopā

43 034

697

8 403

–122

52 012

3.3.3.   Ilgtermiņa finanšu aktīvi un saistības

Šajā tabulā norādīti tādi neatvasinātie finanšu aktīvi un finanšu saistības, ko paredzēts atgūt vai par ko paredzēts norēķināties laikposmā, kas ir ilgāks nekā 12 mēneši no pārskata datuma.

(tūkst. EUR)

 

31.12.2024.

31.12.2023.

 

Finanšu aktīvi

 

 

 

Aizdevumi un avansi

1 551 776

1 755 831

 

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

834 621

820 713

 

Kopā

2 386 397

2 576 544

 

Finanšu saistības

 

 

 

Trešām personām maksājamā summa (*4)

534 569

389 116

 

Uzkrājumi aizdevumu saistībām

18 320

19 038

 

Kopā

552 889

408 154

 

3.4.    Tirgus risks

Tirgus risks ir risks, ka izmaiņas tirgus cenās un likmēs, piemēram, procentu likmēs, akciju cenās un ārvalstu valūtas kursos, ietekmēs subjekta ienākumus vai tā turējumā esošo finanšu instrumentu vērtību.

3.4.1.   Procentu likmju risks

Procentu likmju risku rada procentus nesošu pozīciju ekonomiskās vērtības svārstīgums vai šādu pozīciju ienākumu svārstīgums, kas rodas no procentu likmju nelabvēlīgas dinamikas.

Mehānismu tieši neietekmē tā ekonomiskās vērtības svārstības vai cenu noteikšanas neatbilstība starp dažādiem aktīviem, saistībām un riska ierobežošanas instrumentiem, jo tam nav procentus nesošu pozīciju.

Mehānisms reizi gadā novērtē sava aizdevumu portfeļa un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas starpvalūtu mijmaiņas darījumu jutīgumu pret procentu likmju svārstībām, izmantojot bāzes punktu vērtības (BPV) aprēķinu.

BPV izsaka attiecīgā portfeļa neto pašreizējās vērtības guvumus vai zaudējumus, kuri rodas, procentu likmei palielinoties par 1 bāzes punktu (0,01 %) konkrētos atlikušā termiņa intervālos: “naudas tirgus – līdz vienam gadam”, “ļoti īss – 2 līdz 3 gadi”, “īss – 4 līdz 6 gadi”, “vidējs – 7 līdz 11 gadi”, “garš – 12 līdz 20 gadi” vai “ļoti garš – vairāk nekā 21 gads”.

Lai noteiktu euro valūtā izteikto aizdevumu un riska ierobežošanas mijmaiņas darījumu naudas plūsmu neto pašreizējo vērtību (NPV), Mehānisms izmanto trīs mēnešu EURIBOR līkni. Citās valūtās izteiktu aizdevumu naudas plūsmu NPV nosaka, izmantojot trīs mēnešu EURIBOR līkni, kas koriģēta ar attiecīgajai valūtai piemērojamo ārvalstu valūtas bāzes starpību. Tām citām valūtām, par kurām nav pieejama uzticama un pietiekami pilnīga diskonta līkne, izmanto euro vai ASV dolāru diskonta līkni.

Kā redzams nākamajā tabulā, aizdevumu portfeļa neto pašreizējā vērtība, ieskaitot saistītos atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas darījumus, 2024. gada 31. decembrī samazinātos par 413 000 EUR (2023. gada 31. decembrī – par 491 000 EUR), ja procentu likmes pieaugtu par 1 bāzes punktu.

(tūkst. EUR)

Bāzes punktu vērtība

Naudas

tirgus

Ļoti īss

Īss

Vidējs

Garš

Ļoti garš

Kopā

31.12.2024.

1 gads

2–3 gadi

4–6 gadi

7–11 gadi

12–20 gadi

21 gads

 

Aizdevumu un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas darījumu kopējais jutīgums

–33

–82

– 126

– 133

–38

–1

–413


(tūkst. EUR)

Bāzes punktu vērtība

Naudas

tirgus

Ļoti īss

Īss

Vidējs

Garš

Ļoti garš

Kopā

31.12.2023.

1 gads

2–3 gadi

4–6 gadi

7–11 gadi

12–20 gadi

21 gads

 

Aizdevumu un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas darījumu kopējais jutīgums

–39

–97

– 153

– 153

–47

–2

–491

3.4.2.   Ārvalstu valūtu risks

Ārvalstu valūtu risks ir IM pozīciju ekonomiskās vērtības vai no tām saņemamo ienākumu risks, ko izraisa ārvalstu valūtu kursu nelabvēlīga dinamika.

Ņemot vērā grāmatvedības atsauces valūtu (kas IM gadījumā ir euro), ārvalstu valūtu risks Mehānismam rodas tad, kad nesakrīt aktīvu, saistību un riska ierobežošanas instrumentu valūta.

3.4.2.1.   Ārvalstu valūtu risks un kases aktīvi

IM kases aktīvi ir izteikti euro vai ASV dolāros.

Ārvalstu valūtu risku ierobežo ar ārvalstu valūtas tagadnes darījumiem vai regulētā tirgū netirgotiem ārvalstu valūtas kursa nākotnes darījumiem, ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumiem vai starpvalūtu mijmaiņas darījumiem. EIB Kases departaments, ja tas uzskata par vajadzīgu un piemērotu, var izmantot citus Bankas politikai atbilstošus instrumentus, kas nodrošina aizsardzību pret tirgus riskiem, kuri rodas saistībā ar IM finanšu darbībām.

3.4.2.2.   Ārvalstu valūtu risks un operācijas, ko IM finansē vai garantē

Dalībvalstu iemaksas ieguldījumu mehānismā tiek saņemtas euro. IM finansētās vai garantētās operācijas, kā arī procentu likmes subsīdijas var izteikt euro, ASV dolāros vai citā atļautā valūtā.

Ārvalstu valūtu risks (pret euro kā atsauces valūtu) rodas gadījumos, kad uz darījumiem, kas izteikti citās valūtās (nevis euro), nav attiecināti riska ierobežošanas pasākumi. IM ārvalstu valūtu riska ierobežošanas vadlīnijas ir izklāstītas turpmāk.

3.4.2.2.1.    ASV dolāros izteikto operāciju riska ierobežošana

Ārvalstu valūtu risku, kas rodas no IM operācijām, kuras izteiktas ASV dolāros, sedz apkopotā veidā, izmantojot EUR/USD valūtas mijmaiņas darījumus, kuriem periodiski tiek pagarināts termiņš un koriģēta summa. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi tiek izmantoti diviem mērķiem – no vienas puses, tiek radīta nepieciešamā likviditāte jaunu izmaksu veikšanai (aizdevumiem un pašu kapitālam), un, no otras puses, tiek uzturēts visu aktīvu ārvalstu valūtu riska ierobežojums.

Katra perioda sākumā naudas plūsmas, kas nākamā perioda laikā jāsaņem vai jāizmaksā ASV dolāros, aplēš, pamatojoties uz plānotajiem vai paredzētajiem atmaksājumiem/izmaksām. Pēc tam ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumus, kuriem tuvojas termiņa beigas, pagarina un to summu koriģē vismaz līdz summai, kas atbilst prognozētajām ASV dolāru likviditātes vajadzībām nākamajā periodā.

Katru mēnesi ir jāierobežo risks ārvalstu valūtas pozīcijai, kas izteikta ASV dolāros, ja pozīcija pārsniedz noteiktus ierobežojumus, un šim mērķim izmanto tagadnes vai regulētā tirgū netirgotu nākotnes operāciju.

Pagarinājuma periodā neparedzētu ASV dolāru likviditātes deficītu sedz, izmantojot ad hoc ārvalstu valūtas mijmaiņas operācijas, savukārt likviditātes pārpalikumus vai nu iegulda kases aktīvos, vai arī pārvērš euro, ja tie rodas tādēļ, ka palielinājusies ārvalstu valūtas pozīcija.

3.4.2.2.2.    Riska ierobežošana operācijām, kas izteiktas valūtās, kuras nav euro vai ASV dolāri

IM operācijām, kas izteiktas valūtās, kuras nav euro vai ASV dolāri, risku ierobežo, izmantojot starpvalūtu mijmaiņas līgumus, kuru finanšu profils ir tāds pats kā pamatā esošā aizdevuma finanšu profils, ar nosacījumu, ka darbojas mijmaiņas līgumu tirgus.

IM veic operācijas, kas izteiktas valūtās, kurām faktiski nav iespējams ierobežot risku vai iespēja ierobežot risku ir saistīta ar lielām izmaksām. Šādas operācijas ir izteiktas vietējā valūtā, bet norēķini tiek veikti euro vai ASV dolāros. Saskaņā ar IM finanšu riska ietvaru, ko IM komiteja apstiprināja 2015. gada 22. janvārī, pastāv iespēja ierobežot ārvalstu valūtu risku vietējās valūtas pozīcijām, ja tām piemīt ievērojami pozitīva korelācija ar ASV dolāriem, sintētiski – ar atvasinātiem instrumentiem, kas izteikti ASV dolāros. Vietējās valūtas pozīcijas, kuru risks tiek ierobežots sintētiski, izmantojot atvasinātus instrumentus, kas izteikti ASV dolāros, norādītas 3.4.2.2.3. iedaļas tabulas postenī “Vietējās valūtas pozīcijas (kam piemēro sintētisku riska ierobežošanu)”, savukārt vietējās valūtas pozīcijas, kam nepiemēro sintētisku riska ierobežošanu, izmantojot ASV dolārus, uzrādītas tajā pašā tabulā postenī “Vietējās valūtas pozīcijas (kam nepiemēro sintētisku riska ierobežošanu)”.

Turklāt par aizdevumiem, kuri denominēti valūtās, kas nav euro, ASV dolāri vai valūtas, kurām nav iespējams ierobežot risku, izmantojot starpvalūtu mijmaiņas līgumus, IM iekasē papildu procentu komponentu, ko sauc par “ FX piemaksu”, lai mazinātu iespējamo vietējās valūtas vērtības samazināšanās risku.

3.4.2.2.3.    Ārvalstu valūtas pozīcija (tūkst. EUR)

Šā skaidrojuma tabulās parādīta IM ārvalstu valūtas pozīcija.

Nākamajās tabulās ārvalstu valūtas pozīcija parādīta atbilstīgi IM riska politikai (kas aprakstīta IM finanšu riska ietvarā). Ārvalstu valūtas pozīcija atbilstīgi riska politikai balstās uz grāmatvedības datiem, un to definē kā atlikumu starp atlasītiem aktīviem un saistībām. Aktīvi un saistības, kas definēti ārvalstu valūtas pozīcijā atbilstīgi riska politikai, tiek atlasīti tā, lai nodrošinātu, ka peļņa pēc saņemšanas tiek pārvērsta tikai pārskata valūtā (euro).

Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru patiesās vērtības izmaiņas iekļauj ārvalstu valūtas pozīcijā atbilstīgi riska politikai, kā arī aizdevumu un avansu vērtības samazinājumā. Atvasinātie instrumenti, kas tiek iekļauti ārvalstu valūtas pozīcijā atbilstīgi riska politikai, tiek ņemti vērā to nominālvērtībā, nevis patiesajā vērtībā, lai tos saskaņotu ar aktīvu atlikušo vērtību, ko arī ņem vērā nominālvērtībā, kas koriģēta ar aizdevumu vērtības samazinājumu.

Nākamajās tabulās aktīvu un saistību atlikusī daļa, kurā galvenokārt iekļauti uzkrātie procenti par aizdevumiem, atvasinātiem instrumentiem un subsīdijām, ir norādīta sadaļā “Ārvalstu valūtas pozīcija, kas nav iekļauta riska politikā”.

2024. gada 31. decembrī

Aktīvi un saistības

Saistības un iespējamās saistības

Valūtas

Ārvalstu valūtas pozīcija atbilstīgi riska politikai

Ārvalstu valūtas pozīcija, kas nav iekļauta riska politikā

Ārvalstu valūtas pozīcija bilancē

 

USD

–45 774

–21 740

–67 514

235 603

Vietējās valūtas

(kam piemēro sintētisko riska ierobežošanu)  (*5)

 

 

 

 

TZS

—

—

—

—

DOP

10 884

133

11 017

—

Vietējās valūtas

(kam nepiemēro sintētisko riska ierobežošanu) (*5)

 

 

 

 

KES, RWF, UGX, HTG, MUR, MZN, XOF, ZMW, BWP, JMD, NGN, ZAR

225 877

–3 763

222 114

—

Kopā valūtās, kas nav EUR

190 987

–25 370

165 617

235 603

EUR

 

3 139 294

3 139 294

1 043 860

Kopā EUR un citās valūtās

190 987

3 113 924

3 304 911

1 279 463


2023. gada 31. decembrī

Aktīvi un saistības

Saistības un iespējamās saistības

Valūtas

Ārvalstu valūtas pozīcija atbilstīgi riska politikai

Ārvalstu valūtas pozīcija, kas nav iekļauta riska politikā

Ārvalstu valūtas pozīcija bilancē

 

USD

– 194 166

–16 111

– 210 277

306 161

Vietējās valūtas

(kam piemēro sintētisko riska ierobežošanu)  (*6)

 

 

 

 

KES

87 829

–4 832

82 997

—

TZS

1 071

19

1 090

—

DOP

16 663

122

16 785

—

UGX

20 283

221

20 504

—

RWF

55 837

367

56 204

—

Vietējās valūtas

(kam nepiemēro sintētisko riska ierobežošanu) (*6)

 

 

 

 

HTG, MUR, MZN, XOF, ZMW, BWP, JMD, NGN, ZAR

67 992

–1 136

66 856

—

Kopā valūtās, kas nav EUR

55 509

–21 350

34 159

306 161

EUR

—

3 489 673

3 489 673

1 344 972

Kopā EUR un citās valūtās

55 509

3 468 323

3 523 832

1 651 133

3.4.2.3.   Ārvalstu valūtas maiņas jutīguma analīze

2024. gada 31. decembrī euro valūtas vērtības samazinājums par 10 %, salīdzinot ar visām pārējām valūtām, radītu ieguldītāju resursu un peļņas palielinājumu par 18,4 miljoniem EUR (2023. gada 31. decembrī – par 2,9 miljoniem EUR). 10 % vērtības palielinājums euro valūtai, salīdzinot ar visām pārējām valūtām, radītu ieguldītāju resursu un peļņas samazinājumu par 15,1 miljonu EUR (2023. gada 31. decembrī – par 2,4 miljoniem EUR).

3.4.2.4.   Valūtas maiņas kursi

2024. gada 31. decembrī un 2023. gada 31. decembrī bilances sagatavošanai tika izmantoti šādi valūtas kursi:

 

2024. gada 31. decembris

2023. gada 31. decembris

Trešo valstu valūtas

 

 

Botsvānas pula (BWP)

14,49

14,78

Dominikānas peso (DOP)

63,09

64,08

Fidži dolārs (FJD)

2,38

2,39

Haiti gurds (HTG)

135,09

143,68

Jamaikas dolārs (JMD)

161,15

168,22

Kenijas šiliņš (KES)

133,69

173,20

Mauritānijas ugija (MRU)

41,30

43,35

Maurīcijas rūpija (MUR)

48,56

48,56

Mozambikas metikals (MZN)

65,65

69,98

Nigērijas naira (NGN)

1 591,68

975,04

Ruandas franks (RWF)

1 419,85

1 385,07

Tanzānijas šiliņš (TZS)

2 490,24

2 772,53

Ugandas šiliņš (UGX)

3 812,00

4 178,00

ASV dolārs (USD)

1,04

1,11

CFA franks (XAF/XOF)

655,96

655,96

Dienvidāfrikas rends (ZAR)

19,62

20,35

Zambijas kvača (ZMW)

28,87

28,45

3.4.3.   Kapitāla cenas risks

Kapitāla cenas risks ir risks, ka kapitālieguldījumu patiesās vērtības samazināsies kapitāla cenu un/vai kapitālieguldījumu vērtības izmaiņu rezultātā.

IM ir pakļauts kapitāla cenas riskam, ko izraisa tā tiešie kapitālieguldījumi un ieguldījumi riska kapitāla fondos.

Nekotētu kapitāla pozīciju vērtība ne vienmēr ir pieejama uzraudzības un kontroles regulārai veikšanai. Šādām pozīcijām labākās pieejamās norādes cita starpā ir cenas, kuras iegūtas, izmantojot attiecīgus vērtēšanas paņēmienus.

Ietekme uz Mehānisma ieguldītāju resursiem (pašu kapitāla instrumentu portfeļa patiesās vērtības izmaiņu rezultātā), kuru rada atsevišķu tiešu kapitālieguldījumu un riska kapitāla ieguldījumu vērtības maiņa par +/–10 %, nemainoties citiem mainīgajiem lielumiem, 2024. gada 31. decembrī bija 83,5 miljoni EUR un attiecīgi –83,5 miljoni EUR (2023. gada 31. decembrī –82,1 miljons EUR un attiecīgi –82,1 miljons EUR).

4.   Finanšu instrumentu patiesās vērtības

4.1.    Grāmatvedības klasifikācija un patiesās vērtības

Nākamajās tabulās norādītas finanšu aktīvu un finanšu saistību uzskaites vērtības un patiesās vērtības, norādot arī to līmeni patiesās vērtības hierarhijā. Nav ietverta patiesās vērtības informācija par tādiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, ja uzskaites vērtība ir patiesās vērtības ticama aproksimācija.

(tūkst. EUR)

2024. gada 31. decembrī

Uzskaites vērtība

 

Patiesā vērtība

 

Atvasinātie finanšu instrumenti

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

Nauda, aizdevumi un avansi

Kases finanšu aktīvi

Citi finanšu aktīvi/saistības

Kopā

 

1. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

Kopā

Finanšu aktīvi, kas obligātā kārtā novērtēti FVTPL

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atvasinātie finanšu instrumenti

783

—

—

—

—

783

 

—

783

—

783

Riska kapitāla fonds

—

655 817

—

—

—

655 817

 

—

—

655 817

655 817

Tieši kapitālieguldījumi

—

178 804

—

—

—

178 804

 

—

—

178 804

178 804

Aizdevumi un avansi

—

—

136 983

—

—

136 983

 

—

—

136 983

136 983

Finanšu aktīvi, kas obligātā kārtā novērtēti FVTPL, kopā

783

834 621

136 983

—

—

972 387

 

—

783

971 604

972 387

Finanšu aktīvi, kas novērtēti AC

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nauda un naudas ekvivalenti

—

—

1 638 604

—

—

1 638 604

 

 

 

 

 

Aizdevumi un avansi

—

—

1 361 065

—

—

1 361 065

 

 

 

 

 

No ieguldītājiem saņemamās summas

—

—

7 482

—

—

7 482

 

 

 

 

 

Kases finanšu aktīvi

—

—

—

—

—

—

 

 

 

 

 

Citi aktīvi

—

—

—

—

—

—

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi, kas novērtēti AC, kopā

—

—

3 007 151

—

—

3 007 151

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi kopā

783

834 621

3 144 134

—

—

3 979 538

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu saistības, kas novērtētas FVTPL

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atvasinātie finanšu instrumenti

–39 210

—

—

—

—

–39 210

 

—

–39 210

—

–39 210

Finanšu saistības, kas novērtētas FVTPL, kopā

–39 210

—

—

—

—

–39 210

 

—

–39 210

—

–39 210

Finanšu saistības, kas novērtētas AC

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Uzkrājumi aizdevumu saistībām

—

—

—

—

–18 320

–18 320

 

 

 

 

 

Trešām personām maksājamās summas

—

—

—

—

– 566 083

– 566 083

 

 

 

 

 

Citas saistības

—

—

—

—

–3 289

–3 289

 

 

 

 

 

Finanšu saistības, kas novērtētas AC, kopā

—

—

—

—

– 587 692

– 587 692

 

 

 

 

 

Finanšu saistības kopā

–39 210

—

—

—

– 587 692

– 626 902

 

 

 

 

 


(tūkst. EUR)

2023. gada 31. decembrī

Uzskaites vērtība

Patiesā vērtība

 

Atvasinātie finanšu instrumenti

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

Nauda, aizdevumi un avansi

Kases finanšu aktīvi

Citi finanšu aktīvi/saistības

Kopā

1. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

Kopā

Finanšu aktīvi, kas obligātā kārtā novērtēti FVTPL

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atvasinātie finanšu instrumenti

55 765

—

—

—

—

55 765

—

55 765

—

55 765

Riska kapitāla fonds

—

693 042

—

—

—

693 042

—

—

693 042

693 042

Tiešs kapitālieguldījums

—

127 671

—

—

—

127 671

—

—

127 671

127 671

Aizdevumi un avansi

—

—

124 323

—

—

124 323

—

—

124 323

124 323

Finanšu aktīvi, kas obligātā kārtā novērtēti FVTPL, kopā

55 765

820 713

124 323

—

—

1 000 801

—

55 765

945 036

1 000 801

Finanšu aktīvi, kas novērtēti AC

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nauda un naudas ekvivalenti

—

—

1 376 824

—

—

1 376 824

 

 

 

 

Aizdevumi un avansi

—

—

1 558 989

—

—

1 558 989

 

 

 

 

No ieguldītājiem saņemamās summas

—

—

85 321

—

—

85 321

 

 

 

 

Kases finanšu aktīvi

—

—

—

—

—

—

 

 

 

 

Citi aktīvi

—

—

—

—

616

616

 

 

 

 

Finanšu aktīvi, kas novērtēti AC, kopā

—

—

3 021 134

—

616

3 021 750

 

 

 

 

Finanšu aktīvi kopā

55 765

820 713

3 145 457

—

616

4 022 551

 

 

 

 

Finanšu saistības, kas novērtētas AC

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Uzkrājumi aizdevumu saistībām

—

—

—

—

–19 038

–19 038

 

 

 

 

Trešām personām maksājamās summas

—

—

—

—

– 427 828

– 427 828

 

 

 

 

Citas saistības

—

—

—

—

–3 338

–3 338

 

 

 

 

Finanšu saistības, kas novērtētas AC, kopā

—

—

—

—

– 450 204

– 450 204

 

 

 

 

Finanšu saistības kopā

—

—

—

—

– 450 204

– 450 204

 

 

 

 

4.2.    Patieso vērtību novērtējums

4.2.1.   Vērtēšanas paņēmieni un būtiski nenovērojamie dati

Nākamajā tabulā norādīta informācija par vērtēšanas paņēmieniem un būtiskiem nenovērojamiem datiem, kas izmantoti patiesās vērtības hierarhijas 2. un 3. līmenī kategorizētu finanšu instrumentu novērtēšanai.

 

Vērtēšanas paņēmiens

Būtiski nenovērojamie dati

Nenovērojamo datu izmantošana patiesās vērtības novērtējumā

Finanšu instrumenti, kas uzskaitīti patiesajā vērtībā

 

 

 

 

 

 

Atvasinātie finanšu instrumenti

Diskontētā naudas plūsma. Nākotnes naudas plūsmas tiek aplēstas, pamatojoties uz nākotnes valūtas maiņas kursiem / procentu likmēm (no novērojamiem nākotnes valūtas maiņas kursiem un ienesīguma līknēm pārskata perioda beigās) un līgumiskajām nākotnes/procentu likmēm, un diskontētas atbilstoši likmei, kura atspoguļo dažādu darījumu partneru kredītrisku.

Līknes, ko izmanto naudas plūsmu aplēsēs un diskontēšanā, ir pielāgotas tirgus datiem, un portfeļa mijmaiņas darījumu termiņi nepārsniedz ilgāko termiņu, kas pieejams datos. Tāpēc nav nenovērojamu datu.

Neattiecas.

 

 

 

 

Riska kapitāla fonds (RKF)

Koriģēto neto aktīvu metode. Patieso vērtību nosaka, piemērojot visjaunākajā pārskatā atspoguļotajai neto aktīvu vērtībai koeficientu, kas atbilst Mehānisma procentuālajai daļai no īpašumtiesībām pamatā esošajā instrumentā, koriģējot atbilstoši naudas plūsmām, vai, ja pieejama, par pamatu ņemot precīzu attiecīgā fonda pārvaldnieka norādītu kapitāla daļu vērtību tajā pašā dienā. Lai aptvertu intervālu starp pēdējās pieejamās neto aktīvu vērtības (NAV) datumu un gada noslēguma pārskata datumu, pēc tam veic notikumu pārskatīšanas procedūru un vajadzības gadījumā koriģē pārskatā uzrādīto NAV.

Korekcija attiecībā uz laiku, kas pagājis no RKF pēdējā pārskata datuma līdz novērtējuma datumam, ņemot vērā pamatdarbības izdevumus un pārvaldības maksas, turpmākas RKF pamatā esošo aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, radušās papildu saistības, pārmaiņas tirgū vai citas ekonomisko apstākļu izmaiņas.

Jo ilgāks laikposms starp patiesās vērtības novērtējuma dienu un RKF pēdējā pārskata datumu, jo lielāka korekcija par pagājušo laiku.

 

 

 

 

Tiešs kapitālieguldījums

Koriģētie neto aktīvi.

Korekcija par laiku, kas pagājis no ieguldījuma saņēmēja pēdējā pārskata datuma līdz novērtējuma datumam, ņemot vērā pamatdarbības izdevumus, turpmākas izmaiņas ieguldījuma saņēmēja pamatā esošo aktīvu patiesajā vērtībā, radušās papildu saistības, pārmaiņas tirgū vai citas ekonomisko apstākļu izmaiņas, kapitāla pieaugumu, kontroles pārdošanu/maiņu.

Jo lielāks

tirgojamības diskonts,

jo zemāka patiesā vērtība.

 

 

 

 

 

 

Diskontu par tirgojamības (likviditātes) trūkumu nosaka, vadoties pēc iepriekšējām darījumu cenām līdzīgam kapitālam valstī/reģionā, un tas ir robežās no 5 līdz 30 %.

 

 

 

 

 

Aizdevumi patiesajā

vērtībā (IFE)

Darbību turpinošiem aizņēmējiem – diskontēta naudas plūsma, kura aprēķināta, izmantojot līgumiskās/prognozētās nākotnes naudas pūsmas, kas diskontētas ar atbilstošu uz riska pamata koriģētu diskonta likmi, kurā ņemts vērā ar aizdevumu saistītais risks (ieskaitot aizņēmēja kredītrisku). Diskonta likmi salīdzina/novērtē ar jebkuru attiecīgu tirgus etalonu.

Darbību neturpinošiem aizņēmējiem – neto aktīvu pieeja (likvidācijas vērtības pieeja).

Diskonta likmes komponenti, kas atspoguļo aizņēmēja kredītrisku salīdzinājumā ar bezriska tirgus likmēm.

Jo lielāka diskonta likme, jo zemāka patiesā vērtība.


 

Vērtēšanas paņēmiens

Būtiski nenovērojamie dati

Nenovērojamo datu izmantošana patiesās vērtības novērtējumā

Finanšu instrumenti, kas nav uzskaitīti patiesajā vērtībā

 

 

 

 

 

 

Aizdevumi un avansi

Diskontētās naudas plūsmas. Vērtēšanas modelī izmanto līgumiskās naudas plūsmas un piemēro nosacījumu, ka neiestājas parādnieka saistību neizpilde, un tajās nav ņemtas vērā ne nodrošinājuma vērtības, ne priekšlaicīgas atmaksas scenāriji. Lai iegūtu aizdevumu neto pašreizējo vērtību (NPV), izmantotais modelis diskontē katra aizdevuma līgumiskās naudas plūsmas, izmantojot koriģētu tirgus diskonta līkni. Tad atsevišķo aizdevumu NPV koriģē, lai ņemtu vērā attiecīgos saistītos paredzamos zaudējumus. Tad rezultātus summē, lai iegūtu aizdevumu un avansu patieso vērtību.

Neattiecas.

Neattiecas.

 

 

 

 

Kases finanšu aktīvi

Diskontētās naudas plūsmas.

Neattiecas.

Neattiecas.

Piemērojot 13. SFPS, atvasināto instrumentu patiesajā vērtībā 2024. un 2023. gada 31. decembrī ir iekļautas šādas vērtējuma korekcijas:

—

kredīta vērtības korekcijas (CVA), kuras atspoguļo darījumu partneru kredītrisku darījumos ar atvasinātiem instrumentiem un kuru apjoms bija –2,8 tūkstoši EUR 2024. gada 31. decembrī un –6,1 tūkstotis EUR 2023. gada 31. decembrī,

—

debeta vērtības korekcijas (DVA), kuras atspoguļo pašu kredītrisku darījumos ar atvasinātiem instrumentiem un kuru apjoms bija +3,6 tūkstoši EUR 2024. gada 31. decembrī un +7,2 tūkstoši EUR 2023. gada 31. decembrī.

4.2.2.   Pārvietojumi starp 1. un 2. līmeni

Mehānisma politika paredz atzīt pārvietojumus starp līmeņiem tā notikuma vai to apstākļu izmaiņu datumā, kas bija par iemeslu pārvietojumam.

Ne 2024., ne 2023. gadā Mehānisms neveica pārvietojumus no 1. līmeņa uz 2. līmeni vai no 2. līmeņa uz 1. līmeni patiesās vērtības hierarhijā.

4.2.3.   3. līmeņa patiesās vērtības

3. līmeņa patieso vērtību saskaņojums

Nākamajās tabulās ir atspoguļotas izmaiņas 3. līmeņa instrumentos (35) gadā, kas beidzās attiecīgi 2024. gada 31. decembrī un 2023. gada 31. decembrī.

(tūkst. EUR)

 

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

Atlikums 2024. gada 1. janvārī

820 713

Guvumi vai zaudējumi, kas iekļauti peļņā vai zaudējumos

 

Patiesās vērtības korekcijas atzīšanas pārtraukšana pārdošanas/iziešanas dēļ

14 051

Neto patiesās vērtības izmaiņas akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem

–45 698

Kopā

–31 647

Izmaksātās summas

69 392

Atmaksājumi

–21 413

Pārdošana/iziešana

–25 623

Ārvalstu valūtas kursa starpība

23 199

Atlikums 2024. gada 31. decembrī

834 621


(tūkst. EUR)

 

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

Atlikums 2023. gada 1. janvārī

797 341

Guvumi vai zaudējumi, kas iekļauti peļņā vai zaudējumos

 

Neto patiesās vērtības izmaiņas akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem

–15 142

Kopā

–15 142

Izmaksātās summas

101 100

Atmaksājumi

–32 560

Ārvalstu valūtas kursa starpība

–30 026

Atlikums 2023. gada 31. decembrī

820 713

Jutīguma analīze

Ietekme uz Mehānisma ieguldītāju resursiem un peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā, kuras iemesls ir tiešu kapitālieguldījumu un riska kapitāla ieguldījumu vērtības maiņa par +/–10 %, 2024. gada 31. decembrī bija 83,5 miljoni EUR un attiecīgi – 83,5 miljoni EUR (2023. gada 31. decembrī – 82,1 miljons EUR un attiecīgi – 82,1 miljons EUR), ja visi pārējie mainīgie lielumi nemainās.

5.   Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti ir:

(tūkst. EUR)

 

31.12.2024.

31.12.2023.

Nauda kasē

212 466

146 494

Termiņnoguldījumi

304 538

625 403

Komerciāli vērtspapīri

1 116 826

599 507

Nauda un naudas ekvivalenti naudas plūsmas pārskatā

1 633 830

1 371 404

Uzkrātie procenti

4 774

5 420

Nauda un naudas ekvivalenti finanšu stāvokļa pārskatā

1 638 604

1 376 824

6.   Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasināto finanšu instrumentu, ko klasificē kā turētus tirdzniecībai, galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)

2024. gada 31. decembrī

Patiesā vērtība

Nosacītā summa

 

Aktīvi

Saistības

Starpvalūtu mijmaiņas darījumi

783

– 268

33 073

Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi

—

–38 942

1 330 000

Atvasināti finanšu instrumenti kopā

783

–39 210

1 363 073


(tūkst. EUR)

2024. gada 31. decembrī

Patiesā vērtība

Nosacītā summa

 

Aktīvi

Saistības

Starpvalūtu procentu likmju mijmaiņas darījumi

9 983

—

43 250

Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi

45 782

—

1 640 000

Atvasināti finanšu instrumenti kopā

55 765

—

1 683 250

7.   Aizdevumi un avansi

7.1.    Aizdevumi un avansi

Šajā tabulā ir norādīts aizdevumu un avansu sākuma un beigu atlikuma saskaņojums.

(tūkst. EUR)

 

Vispārēji aizdevumi (*7)

Prioritārie aizdevumi

Subordinētie aizdevumi

Kopā

AC novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2024. gada 1. janvārī

1 098 121

495 337

—

1 593 458

Izmaksātās summas

68 519

16 987

—

85 506

Norakstītās summas

–4 945

—

—

–4 945

Atmaksājumi

– 226 719

– 141 664

—

– 368 383

Kapitalizēti procenti

—

—

—

—

Ārvalstu valūtas kursa starpība

60 352

16 689

—

77 041

AC novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2024. gada 31. decembrī

995 328

387 349

—

1 382 677

Vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījums 2024. gada 1. janvārī

–32 398

–17 199

—

–49 597

12 mēnešu PKZ neto izmaiņas

2 081

124

—

2 205

PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma: neto izmaiņas

7 071

5 567

—

12 638

PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu

– 581

–5 205

—

–5 786

PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu apvērse

2 796

292

—

3 088

Norakstītās summas

4 945

—

—

4 945

Ārvalstu valūtas kursa starpība

–1 300

– 704

—

–2 004

Vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījums 2024. gada 31. decembrī

–17 386

–17 125

—

–34 511

Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC, 2024. gada 31. decembrī

977 942

370 224

—

1 348 166

FVTPL novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2024. gada 1. janvārī

1 080

106 576

70 453

178 109

Izmaksātās summas

—

7 851

8 037

15 888

Kapitalizēti procenti

—

1 675

568

2 243

Atmaksājumi

—

–3 185

—

–3 185

Ārvalstu valūtas kursa starpība

—

3 771

562

4 333

FVTPL novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2024. gada 31. decembrī

1 080

116 688

79 620

197 388

Patiesās vērtības korekcija 2024. gada 1. janvārī

–1 080

–34 983

–17 723

–53 786

Neto patiesās vērtības izmaiņas

—

1 724

–7 160

–5 436

Ārvalstu valūtas kursa starpība

—

–1 136

–47

–1 183

Patiesās vērtības korekcija 2024. gada 31. decembrī

–1 080

–34 395

–24 930

–60 405

Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL, 2024. gada 31. decembrī

—

82 293

54 690

136 983

Amortizētās izmaksas

–3 079

–3 681

—

–6 760

Procenti

10 766

8 429

464

19 659

Aizdevumi un avansi 2024. gada 31. decembrī

985 629

457 265

55 154

1 498 048


(tūkst. EUR)

 

Vispārēji aizdevumi (*8)

Prioritārie aizdevumi

Subordinētie aizdevumi

Kopā

AC novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2023. gada 1. janvārī

1 236 887

563 277

—

1 800 164

Izmaksātās summas

154 587

11 986

—

166 573

Atmaksājumi

– 219 739

–67 902

—

– 287 641

Ārvalstu valūtas kursa starpība

–73 614

–12 024

—

–85 638

AC novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2023. gada 31. decembrī

1 098 121

495 337

—

1 593 458

Vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījums 2023. gada 1. janvārī

–37 604

–22 798

—

–60 402

12 mēnešu PKZ neto izmaiņas

– 287

–92

—

– 379

PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma: neto izmaiņas

–1 060

4 887

—

3 827

PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu apvērse

5 205

402

—

5 607

Ārvalstu valūtas kursa starpība

1 348

402

—

1 750

Vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījums 2023. gada 31. decembrī

–32 398

–17 199

—

–49 597

Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC, 2023. gada 31. decembrī

1 065 723

478 138

—

1 543 861

FVTPL novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2023. gada 1. janvārī

1 080

72 923

66 833

140 836

Izmaksātās summas

—

37 092

3 572

40 664

Atmaksājumi

—

– 514

—

– 514

Ārvalstu valūtas kursa starpība

—

–2 925

48

–2 877

FVTPL novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2023. gada 31. decembrī

1 080

106 576

70 453

178 109

Patiesās vērtības korekcija 2023. gada 1. janvārī

–1 080

–26 420

–17 732

–45 232

Neto patiesās vērtības izmaiņas

—

–8 941

9

–8 932

Ārvalstu valūtas kursa starpība

—

378

—

378

Patiesās vērtības korekcija 2023. gada 31. decembrī

–1 080

–34 983

–17 723

–53 786

Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL, 2023. gada 31. decembrī

—

71 593

52 730

124 323

Amortizētās izmaksas

–3 518

–4 040

—

–7 558

Procenti

11 560

10 876

250

22 686

Aizdevumi un avansi 2023. gada 31. decembrī

1 073 765

556 567

52 980

1 683 312

7.2.    Aizdevumu un avansu vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījumi

(tūkst. EUR)

 

2024

 

 

PKZ visā darbības laikā

 

 

12 mēnešu PKZ

PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma

PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu

Kopā

Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC

 

 

 

 

Atlikums 2024. gada 1. janvārī

10 964

24 674

13 959

49 597

Pārvietojums uz 12 mēnešu PKZ

2 271

–9 511

—

–7 240

Pārvietojums uz PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma

– 288

948

—

660

Pārvietojums uz PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu

—

–1 428

5 786

4 358

Zaudējumu atskaitījumu neto novērtējums

–3 160

–2 394

–3 088

–8 642

Jauni iniciēti vai iegādāti finanšu aktīvi

—

—

—

—

Finanšu aktīvi, kuru atzīšana atcelta

–1 028

– 253

—

–1 281

Norakstītās summas

—

—

–4 945

–4 945

Ārvalstu valūtas kursa starpība*

916

540

548

2 004

Atlikums 2024. gada 31. decembrī

9 675

12 576

12 260

34 511


(tūkst. EUR)

 

2023

 

 

PKZ visā darbības laikā

 

 

12 mēnešu PKZ

PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma

PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu

Kopā

Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC

 

 

 

 

Atlikums 2023. gada 1. janvārī

11 370

28 817

20 215

60 402

Pārvietojums uz 12 mēnešu PKZ

869

–4 217

—

–3 348

Pārvietojums uz PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma

– 927

3 593

—

2 666

Zaudējumu atskaitījumu neto novērtējums

– 993

–4 333

–2 873

–8 199

Jauni iniciēti vai iegādāti finanšu aktīvi

1 470

1 188

—

2 658

Finanšu aktīvi, kuru atzīšana atcelta

–41

–57

–2 734

–2 832

Ārvalstu valūtas kursa starpība (36)

– 784

– 317

– 649

–1 750

Atlikums 2023. gada 31. decembrī

10 964

24 674

13 959

49 597

8.   Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

Nākamajā tabulā ir norādīts kapitālieguldījumu sākuma un beigu atlikuma saskaņojums.

(tūkst. EUR)

 

Riska kapitāla fondi

Tieši kapitālieguldījumi

Kopā

Izmaksas 2024. gada 1. janvārī

633 347

73 455

706 802

Pārklasificēšana (37)

–25 059

25 059

—

Izmaksātās summas

69 392

—

69 392

Atmaksājumi

–21 181

– 232

–21 413

Pārdošana/iziešana

–22 992

–2 631

–25 623

Ārvalstu valūtas kursa starpība

30 374

–1 816

28 558

Izmaksas 2024. gada 31. decembrī

663 881

93 835

757 716

Nerealizētie guvumi un zaudējumi 2024. gada 1. janvārī

59 695

54 216

113 911

Pārklasificēšana (37)

– 395

395

—

Nerealizēto guvumu un zaudējumu neto izmaiņas

–77 795

32 097

–45 698

Patiesās vērtības korekcijas atzīšanas pārtraukšana pārdošanas/iziešanas dēļ

11 202

2 849

14 051

Ārvalstu valūtas kursa starpība

– 771

–4 588

–5 359

Nerealizētie guvumi un zaudējumi 2024. gada 31. decembrī

–8 064

84 969

76 905

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri 2024. gada 31. decembrī

655 817

178 804

834 621


(tūkst. EUR)

 

Riska kapitāla fondi

Tieši kapitālieguldījumi

Kopā

Izmaksas 2023. gada 1. janvārī

580 534

81 711

662 245

Izmaksātās summas

101 100

—

101 100

Atmaksājumi/pārdošana

–32 560

—

–32 560

Ārvalstu valūtas kursa starpība

–15 727

–8 256

–23 983

Izmaksas 2023. gada 31. decembrī

633 347

73 455

706 802

Nerealizētie guvumi un zaudējumi 2023. gada 1. janvārī

104 030

31 066

135 096

Nerealizēto guvumu un zaudējumu neto izmaiņas

–43 652

28 510

–15 142

Ārvalstu valūtas kursa starpība

– 683

–5 360

–6 043

Nerealizētie guvumi un zaudējumi 2023. gada 31. decembrī

59 695

54 216

113 911

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri 2023. gada 31. decembrī

693 042

127 671

820 713

9.   No ieguldītājiem saņemamās summas

Visu no ieguldītājiem saņemamo summu 7,5 miljonu EUR apmērā (2023. gadā – 85,3 miljoni EUR) veido pieprasītās, bet nesamaksātās dalībvalstu iemaksas.

10.   Kases finanšu aktīvi

Kases aktīvu portfeli veido kotētās obligācijas, kurām pārskata datumā līdz termiņam ir mazāk nekā trīs mēneši. Nākamajā tabulā norādītas pārmaiņas kases aktīvu portfelī.

(tūkst. EUR)

Atlikums 2024. gada 1. janvārī

—

Iegāde

—

Termiņi

—

Izmaiņas prēmiju/diskontu amortizācijā

—

Uzkrāto procentu izmaiņas

—

Atlikums 2024. gada 31. decembrī

—


(tūkst. EUR)

Atlikums 2023. gada 1. janvārī

73 003

Iegāde

348 523

Termiņi

– 421 278

Izmaiņas prēmiju/diskontu amortizācijā

–248

Uzkrāto procentu izmaiņas

—

Atlikums 2023. gada 31. decembrī

—

11.   Citi aktīvi

Citu aktīvu galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)

 

31.12.2024.

31.12.2023.

No EIB saņemamā summa

—

616

Finanšu garantijas

—

—

Citi aktīvi kopā

—

616

12.   Nākamo periodu ienākumi

Nākamo periodu ienākumu galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)

 

31.12.2024.

31.12.2023.

Nākamo periodu procentu likmes subsīdijas

46 461

47 923

Nākamo periodu komisijas naudas maksājumi par aizdevumiem un avansiem

1 264

1 202

Nākamo periodu ienākumi kopā

47 725

49 125

13.   Uzkrājumi aizdevumu saistībām

Nākamajās tabulās ir norādīts neizmaksāto aizdevumu (aizdevumu saistību) zaudējumu atskaitījuma sākuma un beigu atlikuma saskaņojums.

(tūkst. EUR)

 

2024

 

12 mēnešu PKZ

PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma

PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu

Kopā

Aizdevumu saistības

 

 

 

 

Atlikums 1. janvārī

2 715

16 323

—

19 038

Pārvietojums uz 12 mēnešu PKZ

13

– 279

—

– 266

Pārvietojums uz PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma

– 853

15 386

—

14 533

Zaudējumu atskaitījumu neto novērtējums

761

–1 330

—

– 569

Finanšu aktīvi, kuru atzīšana atcelta

–1 145

–13 271

—

–14 416

Atlikums 31. decembrī

1 491

16 829

—

18 320


(tūkst. EUR)

 

2023

 

12 mēnešu PKZ

PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma

PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu

Kopā

Aizdevumu saistības

 

 

 

 

Atlikums 1. janvārī

4 825

11 758

—

16 583

Pārvietojums uz PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma

– 163

1 955

—

1 792

Zaudējumu atskaitījumu neto novērtējums

466

8 206

—

8 672

Jauni iniciēti vai iegādāti finanšu aktīvi

–1 295

–1 461

—

–2 756

Finanšu aktīvi, kuru atzīšana atcelta

–1 120

–4 118

—

–5 238

Ārvalstu valūtas kursa starpība

2

–17

—

–15

Atlikums 31. decembrī

2 715

16 323

—

19 038

14.   Trešām personām maksājamās summas

Trešām personām maksājamo summu galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)

 

31.12.2024.

31.12.2023.

Neto vispārējie administratīvie izdevumi, kas pienākas EIB

24 794

29 655

Citas summas, kas pienākas EIB

43 260

39 384

Procentu likmes subsīdijas un TP, kas pienākas dalībvalstīm, bet vēl nav izmaksātas

498 029

358 789

Trešām personām maksājamās summas kopā

566 083

427 828

15.   Citas saistības

Citu saistību galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)

 

31.12.2024.

31.12.2023.

Aizdevumu summu priekšlaicīga atmaksa

3 289

2 727

Nākamo periodu ienākumi no procentu likmes subsīdijām

—

611

Citas saistības kopā

3 289

3 338

16.   Pieprasītās dalībvalstu iemaksas

(tūkst. EUR)

Dalībvalsts

Iemaksa Mehānismā

Iemaksa procentu likmes subsīdijām un tehniskajai palīdzībai

Kopējās iemaksas

Pieprasītas, bet nesamaksātas summas (*9)

Austrija

94 677

45 267

139 944

216

Beļģija

138 169

26 952

165 121

292

Bulgārija

2 660

28 898

31 558

20

Horvātija

1 126

173 578

174 704

20

Kipra

1 566

4 528

6 094

—

Čehijas Republika

9 697

3 028

12 725

72

Dānija

77 279

5 108

82 387

178

Igaunija

992

5 141

6 133

—

Somija

55 115

66 602

121 717

136

Francija

818 754

196 514

1 015 268

1 603

Vācija

823 467

43 762

867 229

1 852

Grieķija

50 271

3 672

53 943

135

Ungārija

9 230

2 422

11 652

—

Īrija

27 921

18 598

46 519

85

Itālija

470 233

38 318

508 551

1 128

Latvija

1 364

7 630

8 994

10

Lietuva

2 248

105 253

107 501

—

Luksemburga

10 395

1 242

11 637

23

Malta

526

2 273

2 799

3

Nīderlande

187 913

10 236

198 149

430

Polija

24 591

16 732

41 323

181

Portugāle

39 250

12 058

51 308

—

Rumānija

7 734

5 701

13 435

65

Slovākija

4 231

2 293

6 524

34

Slovēnija

3 137

2 717

5 854

20

Spānija

250 314

28 943

279 257

714

Zviedrija

102 760

29 704

132 464

265

Apvienotā Karaliste

506 075

150 826

656 901

—

Kopā 2024. gada 31. decembrī

3 721 695

1 037 996

4 759 691

7 482

Kopā 2023. gada 31. decembrī

3 721 695

828 996

4 550 691

85 321

17.   Dalībvalstu veiktās iemaksas

(tūkst. EUR)

 

Eiropas Komisija

AK

Kopā

ĀKK

AZT

Kopā

Atmaksājumi saistībā ar 2021. gadu

251 000

7 000

258 000

44 386

302 386

Atmaksājumi saistībā ar 2022. gadu

236 883

6 732

243 615

41 912

285 527

Atmaksājumi saistībā ar 2023. gadu

257 152

7 154

264 306

45 471

309 777

Dalībvalstu veiktās iemaksas 2024. gada 31. decembrī

745 035

20 886

765 921

131 769

897 690

Dalībvalstu veiktās iemaksas 2023. gada 31. decembrī

487 883

13 732

501 615

86 298

587 913

Saskaņā ar pārvietojuma nolīgumu Mehānisms no 2024. gada līdz 2027. gada 31. decembrim katru gadu pārskaita EK pieejamo ĀKK IM atmaksājumu un AZT IM atmaksājumu summu. Pieejamo ĀKK IM atmaksājumu un AZT IM atmaksājumu indikatīvā summa ir attiecīgi 1,000 miljards EUR un 35 miljoni EUR. Turklāt Mehānisms pārskaita Apvienotajai Karalistei summas, kas atbilst Apvienotās Karalistes daļai no šiem pieejamajiem atmaksājumiem. Iepriekšējā tabulā ir parādīti jau izmaksātie atmaksājumi.

18.   Saistības un iespējamās saistības

(tūkst. EUR)

 

31.12.2024.

31.12.2023.

Saistības

 

 

Neizmaksātie aizdevumi

676 229

883 092

Neizmaksātās saistības attiecībā uz akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem

237 886

297 534

Izsniegtās garantijas

—

985

Procentu likmes subsīdijas un tehniskā palīdzība

362 848

422 758

Iespējamās saistības

 

 

Parakstītās neizsniegtās garantijas

2 500

46 764

Saistības un iespējamās saistības kopā

1 279 463

1 651 133

19.   Procentu un līdzīgi ienākumi un izdevumi

Procentu un līdzīgu ienākumu galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)

 

No 1.1.2024.

līdz 31.12.2024.

No 1.1.2023.

līdz 31.12.2023.

Nauda un naudas ekvivalenti

56 083

36 668

Aizdevumi un avansi

90 034

95 137

Procentu likmes subsīdijas

10 484

10 029

Kases finanšu aktīvi

—

3 584

Atvasinātie finanšu instrumenti

—

2 918

Procentu un līdzīgi ienākumi kopā

156 601

148 336

Procentu un līdzīgu izdevumu galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)

 

No 1.1.2024.

No 1.1.2023.

 

līdz 31.12.2024.

līdz 31.12.2023.

Atvasinātie finanšu instrumenti

–1 805

—

Procentu un līdzīgi izdevumi kopā

–1 805

—

20.   Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi

Maksu un komisijas naudas ienākumu galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)

 

No 1.1.2024.

līdz 31.12.2024.

No 1.1.2023.

līdz 31.12.2023.

Maksas un komisijas nauda par aizdevumiem un avansiem

—

1

Maksas un komisijas nauda par finanšu garantijām

20

24

Maksu un komisijas naudas ienākumi kopā

20

25

Maksu un komisijas naudas izdevumu galvenais komponents ir šāds:

(tūkst. EUR)

 

No 1.1.2024.

līdz 31.12.2024.

No 1.1.2023.

līdz 31.12.2023.

Komisijas maksa, kas samaksāta trešām personām par akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem

– 212

–62

Maksu un komisijas naudas izdevumi kopā

– 212

–62

21.   Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultāts

Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultāta galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)

 

No 1.1.2024.

līdz 31.12.2024.

No 1.1.2023.

līdz 31.12.2023.

Neto ieņēmumi

–4 946

130

Dividenžu ienākumi

16 548

6 555

Neto patiesās vērtības izmaiņas

–45 698

–15 142

Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultāts

–34 096

–8 457

22.   Valūtas maiņas neto rezultāti

Valūtas maiņas neto rezultātu galvenie komponenti ir šādi:

(tūkst. EUR)

 

No 1.1.2024. līdz 31.12.2024.

No 1.1.2023. līdz 31.12.2023.

Ārvalstu valūtas pozīciju pārvērtējums

 

 

Nauda un naudas ekvivalenti

6 821

– 123

Atvasinātie finanšu instrumenti

– 773

86 071

Aizdevumi un avansi

78 744

–89 458

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

23 199

–30 026

Cits

–2 231

3 479

Ārvalstu valūtas pozīciju pārvērtējums kopā

105 760

–30 057

Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu realizētie rezultāti (riska ierobežošanas izmaksas)

–23 853

–37 828

Valūtas maiņas neto rezultāts

81 907

–67 885

23.   Vispārējie administratīvie izdevumi

Vispārējie administratīvie izdevumi atspoguļo EIB faktiskās izmaksas par Mehānisma pārvaldīšanu, atskaitot ienākumus no standarta maksas par novērtēšanu, ko EIB saņem tieši no Mehānisma klientiem.

2024. gada 31. decembrī kopējie vispārējie administratīvie izdevumi bija –24,8 miljoni EUR (2023. gada 31. decembrī – –29,7 miljoni EUR).

24.   Iesaiste nekonsolidētos strukturētos subjektos (tūkst. EUR)

Strukturēta subjekta definīcija

Strukturēts subjekts ir subjekts, kas veidots tā, ka balsstiesības vai citas līdzīgas tiesības nav noteicošais faktors, nosakot, kas kontrolē šo subjektu. 12. SFPS ir norādīts, ka strukturētam subjektam bieži vien ir dažas vai visas šīs iezīmes:

—

ierobežota darbība,

—

šaurs, labi definēts mērķis, piemēram, īstenot no nodokļu viedokļa efektīvu nomu, veikt pētniecības un izstrādes darbības, nodrošināt kapitāla vai finansējuma avotu subjektam vai nodrošināt ieguldītājiem iespējas ieguldīt, nododot ar strukturētā subjekta aktīviem saistītos riskus un ieguvumus ieguldītājiem,

—

pašu kapitāls, kas nav pietiekams, lai strukturētais subjekts varētu finansēt savu darbību bez subordinēta finansiāla atbalsta,

—

finansējums ieguldītājiem vairāku līgumiski saistītu instrumentu veidā, kas rada kredītriska vai citu risku koncentrāciju (laidieni).

Nekonsolidēti strukturētie subjekti

Termins “nekonsolidēts strukturēts subjekts” attiecas uz visiem strukturētajiem subjektiem, kurus Mehānisms nekontrolē, un arī uz līdzdalību strukturētos subjektos, kas nav konsolidēti.

Līdzdalības strukturētos subjektos definīcija

12. SFPS “līdzdalība” ir definēta plaši, iekļaujot tajā jebkuru vienošanās dokumentā vai citā dokumentā noteiktu iesaistīšanos darbībās ar citu subjektu, kuras rezultātā subjekts ir pakļauts mainīgiem ieņēmumiem, ko rada cita subjekta darbības rezultāti. Šādas līdzdalības piemēri ir arī kapitāla daļu turēšana un cita veida iesaiste, piemēram, finansējuma, likviditātes atbalsta, kredītkvalitātes uzlabojumu un garantiju sniegšana otram subjektam vai saistību uzņemšanās attiecībā pret šo subjektu. 12. SFPS ir noteikts, ka pārskatu sniedzošam subjektam ne vienmēr ir līdzdalība citā subjektā tikai tāpēc vien, ka starp tiem pastāv parastas klienta un piegādātāja attiecības.

Nākamajā tabulā ir raksturoti strukturētu subjektu veidi, kurus Mehānisms nekonsolidē, bet kuros tam ir līdzdalība.

Strukturētā subjekta veids

Raksturs un mērķis

Mehānisma līdzdalība

Projekta finansēšana – aizdošana īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām (SPV)

Projekta finansēšanas darījumi (PF operācijas) ir darījumi, kuros Mehānisms uztic parāda apkalpošanu aizņēmējam, kā vienīgais vai galvenais ieņēmumu avots ir viens aktīvs vai neliels skaits aktīvu, kurus finansē no šā parāda vai citiem iepriekš eksistējušiem aktīviem, kas līgumiski piesaistīti projektam. PF operācijas bieži vien finansē ar SPV starpniecību.

Neto izmaksātās summas;

procentu ienākumi.

Riska kapitāla operācijas

Mehānisms finansē riska kapitāla un ieguldījumu fondus. Riska kapitāla un ieguldījumu fondi apvieno un pārvalda naudas līdzekļus, kas pieder ieguldītājiem, kuri vēlas iegādāties privāta kapitāla daļas mazos un vidējos uzņēmumos ar pārliecinošu izaugsmes potenciālu, kā arī finansēt infrastruktūras projektus.

Ieguldījumi daļās/akcijās, ko emitē riska kapitāla subjekts;

dividendes, kas saņemtas kā ienākumi no dividendēm.

Nākamajā tabulā ir norādītas to nekonsolidēto strukturēto subjektu uzskaites vērtības, kuros pārskata datumā Mehānismam ir līdzdalība, kā arī Mehānisma maksimālo zaudējumu risks saistībā ar šiem subjektiem. Maksimālais zaudējumu risks ietver uzskaites vērtības un ar tām saistītās neizmaksātās saistības.

 

 

31.12.2024.

31.12.2023.

Strukturētā subjekta veids

Apraksts

Uzskaites vērtība

Maksimālā pakļautība zaudējumiem

Uzskaites vērtība

Maksimālā pakļautība zaudējumiem

Riska kapitāla fondi

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

655 817

667 832

693 042

725 781

Kopā

 

655 817

667 832

693 042

725 781

Mehānisms strukturētiem subjektiem nesniedz atbalstu, kas pārsniedz attiecīgo finansējumu.

25.   Ietekmes palielināšanas finansējuma programma (tūkst. EUR)

ĀKK un ES kopīgā ministru padome 2013. gada jūnijā apstiprināja jauno finanšu protokolu 11. Eiropas Attīstības fondam (EAF) 2014.–2020. gada periodam.

Tika panākta vienošanās par jaunu finanšu līdzekļu piešķīrumu ieguldījumu mehānismam 500 miljonu EUR apmērā, kas ir t. s. ietekmes palielināšanas finansējuma programma jeb IFE un dos Mehānismam iespēju atbalstīt projektus ar īpaši lielu potenciālu ietekmi uz attīstību, vienlaikus uzņemoties šādiem ieguldījumiem piemītošus lielākus riskus. Šis finansējums sniedz Mehānismam jaunas iespējas vairāk aizdot privātajam sektoram, veicot ieguldījumus šādos instrumentos:

kapitāla fondi sociālās ietekmes palielināšanai – veidot šādus fondus mudina arvien lielāks skaits tādu privātā kapitāla fondu pārvaldnieku, kuru fondu ieguldījumu stratēģijas pamatuzdevums ir risināt sociālās vai vides problēmas, vienlaikus panākot ilgtspēju gan fondam, gan ieguldījumu saņēmējiem uzņēmumiem;

aizdevumi finanšu starpniekiem (piemēram, mikrofinanšu iestādēm, vietējas nozīmes bankām un krājaizdevu sabiedrībām), kas darbojas ĀKK valstīs, kurās saskaņā ar pašreizējām kredītriska pamatnostādnēm EIB nevar veikt finansēšanu, īpaši vietējā valūtā, tādu faktoru dēļ kā augsts valsts risks, valūtas svārstīgums vai cenu noteikšanas etalona neesība. Šādu aizdevumu galvenais mērķis ir finansēt projektus, kam ir liela ietekme uz attīstību, īpaši tādās jomās kā atbalsts mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem un lauksaimniecībai, kuras parasti nav atbilstīgas IM finansējuma saņemšanai;

instrumenti riska dalīšanas veicināšanai, kuri darbojas kā pirmās kārtas zaudējumu garantijas (“pirmās kārtas zaudējumu daļas”), kas veicina tādas EIB operācijas, kurās risks tiek dalīts ar vietējiem finanšu starpniekiem (galvenokārt komercbankām), lai labumu gūtu MVU un mazi projekti, kuri nesaņem pietiekamus pakalpojumus un atbilst kritērijiem ietekmes palielināšanas finansēšanai, situācijās, kad ir konstatēta tirgus nepilnība, kas kavē MVU / mazo projektu piekļuvi finansējumam. Pirmās kārtas zaudējumu daļas būtu veidotas kā pretgarantija par labu prioritāriem garantiju laidieniem, ko finansē EIB ieguldījumu mehānisma ietvaros un citas starptautiskas finanšu iestādes / attīstības finanšu iestādes, un tādējādi tiks radīts ievērojams sviras efekts;

tieša finansēšana – tiks izmantoti parāda instrumenti (t. i., aizdevumi) vai pašu kapitāla instrumenti projektos, ko virza droši un pieredzējuši virzītāji un kam ir liela ietekme uz attīstību, bet kas tomēr būs arī saistīti ar lielākiem paredzamajiem zaudējumiem un grūtībām atgūt ieguldījumu (tāds kapitāla vērtspapīru risks, ar kuru saistīti lielāki paredzamie zaudējumi nekā parasti). EIB piemēro stingrus atlases un atbilstīguma kritērijus šim instrumentam, jo, neraugoties uz šo projektu lielo ietekmi uz attīstību, tie nevarētu izpildīt pieņemamus finansēšanas kritērijus (t. i., saistībā ar tiem ir maz cerību atgūt ieguldījumu vai kompensēt zaudējumus, izmantojot procentu likmes / kapitāla atdevi).

IFE arī ļauj aizdevumus piešķirt jaunām nozarēm, piemēram, veselības aprūpei un izglītībai, lauksaimniecībai un pārtikas nodrošinājumam, kā arī attīstīt jaunus un inovatīvus instrumentus riska dalīšanai. 2016. gadā IFE finansēšanas spēja tika palielināta līdz 800 miljoniem EUR, kā rezultātā IFE kļuva par daļēji atjaunojamu.

No finanšu un grāmatvedības viedokļa IFE ir IM portfeļa daļa, un to uzskaita vispārējos IM gada finanšu pārskatos.

Šajā tabulā norādītas uzskaites vērtības un summas, par kurām veikta saistību uzņemšanās, bet kuras vēl nav izmaksātas, dalījumā pa aktīvu veidiem.

IFE ieguldījuma veids

Apraksts

Novērtējums

Bruto uzskaites vērtība 31.12.2024.

Zaudējumu atskaitījums / pat. vērt. kor. summa 31.12.2024.

Uzskaites vērtība 31.12.2024.

Neizmaksātā summa 31.12.2024.

ĀRPUSBILANCES PKZ kor. summa 31.12.2024.

Aizdevumi finanšu starpniekiem

Aizdevumi un avansi

AC

59 209

—

59 209

5 000

– 225

Tiešas aizdevumu operācijas

Aizdevumi un avansi

FVTPL

158 880

—

158 880

56 669

—

Kapitāla fondi sociālās ietekmes palielināšanai

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

FVTPL

134 595

–1 559

133 036

34 686

—

Tieša līdzdalība kapitālā

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

FVTPL

59 843

61 686

121 529

14

—

Kopā

 

 

412 527

60 127

472 654

96 369

– 225

*

Sīkāku informāciju skatīt 2.4.3. skaidrojuma iedaļā “Turpmāka novērtēšana”.


IFE ieguldījuma veids

Apraksts

Novērtējums

Bruto uzskaites vērtība 31.12.2023.

Zaudējumu atskaitījums / pat. vērt. kor. summa 31.12.2023.

Uzskaites vērtība 31.12.2023.

Neizmaksātā summa 31.12.2023.

ĀRPUSBILANCES PKZ kor. summa 31.12.2023.

Aizdevumi finanšu starpniekiem

Aizdevumi un avansi

AC

73 423

–1 522

71 901

7 749

– 334

Tiešas aizdevumu operācijas

Aizdevumi un avansi

FVTPL

152 155

–58 759

93 396

68 288

—

Kapitāla fondi sociālās ietekmes palielināšanai

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

FVTPL

110 572

9 936

120 508

58 572

—

Tieša līdzdalība kapitālā

Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri

FVTPL

58 889

41 490

100 379

14

—

Instrumenti riska dalīšanas veicināšanai

Izsniegtās garantijas

augstākās vērtības pieeja (*10)

—

—

—

44 264

—

Kopā

 

 

395 039

–8 855

386 184

178 887

– 334

EIB piemēro vispārējo pilnvaru riska principus IFE tiešajām aizdevumu operācijām (izņemot aizdevumus finanšu starpniekiem), kā paredzēts EIB Kredītriska un kapitāla riska pamatnostādnēs, un lai uzraudzītu un paziņotu risku, kas saistīts ar IFE tiešajām aizdevumu operācijām, pamatojoties uz to patieso vērtību. Saskaņā ar šo metodiku Banka veic kvalitatīvu riska novērtējumu (KRN), kura mērķis ir novērtēt ieguldījumu pamatotību un šādu operāciju komerciālās dzīvotspējas ticamību.

26.   Informācija par saistītajām pusēm

Mehānisms ir identificējis EIB kā saistītu pusi saistībā ar 24. SGS, jo ES dalībvalstis ir pilnvarojušas EIB pārvaldīt Mehānismu saskaņā ar piemērojamā tiesiskā regulējuma noteikumiem, arī uzraudzīt tā operācijas līdz pilnīgai atmaksāšanai, un tā sniedz galvenā vadības personāla pakalpojumus (EIB Vadības komiteja un EIB Revīzijas komiteja). Šajā saistībā EIB ir tiesīga atgūt savas faktiskās izmaksas, kuras radušās saistībā ar Mehānisma pārvaldīšanu, atskaitot ienākumus no standarta maksas par novērtēšanu, ko EIB saņem tieši no Mehānisma klientiem. Sīkāku informāciju par atlīdzību skatīt 23. skaidrojumā.

27.   Turpmākie notikumi

Pašreizējos ģeopolitiskajos un vides apstākļos subjekts turpina cieši uzraudzīt situāciju, jo īpaši turpmāko notikumu pārskatīšanas ietvaros.

Pēc bilances datuma nav bijis būtisku notikumu, kuru dēļ būtu nepieciešamas korekcijas vai informācijas atklāšana finanšu pārskatos par situāciju 2024. gada 31. decembrī.s


(1)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1311/oj).

(2)   OV L 83, 1.4.2003., 27. lpp.

(3)  Jāņem vērā, ka, tā kā skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, daži finanšu dati šajās budžeta tabulās var nesakrist.

(4)  Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās var nesakrist.

(5)  Saskaņā ar 53. pantu finanšu regulā, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam, kases līdzekļus uzrāda 11. EAF bilancē. Dažādo bankas kontu būtība ir raksturota 5. nodaļā “Finanšu riska pārvaldība”.

(6)  Padomes Lēmums (ES) 2024/2906 (2024. gada 14. novembris) par finanšu iemaksām, kas Eiropas Attīstības fonda pusēm jāveic, lai finansētu minēto fondu, un ar ko norāda maksimālo summu 2026. gadam, gada summu 2025. gadam, pirmās daļas summu 2025. gadam un indikatīvu, nesaistošu prognozi par gaidāmajām gada iemaksu summām 2027. un 2028. gadam (OV L, 2024/2906, 19.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2024/2906/oj).

(7)  Padomes Regula (ES) 2016/888 (2016. gada 6. jūnijs), ar ko attiecībā uz daļu maksājumiem groza Regulu (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (OV L 149, 7.6.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/888/oj).

(*1)   Atskaitot nākamo periodu izdevumus.

(8)  Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz tūkstošiem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās var nesakrist.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).

(10)  Padomes Regula (ES) 2018/1877 (2018. gada 26. novembris) par finanšu regulējumu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam, un ar ko atceļ Regulu (ES) 2015/323 (OV L 307, 3.12.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1877/oj).

(11)  Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz tūkstošiem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās var nesakrist.

(12)  Regula (ES, Euratom) 2024/2509.

(13)  Regula (ES) 2018/1877.

(14)  Īpašais ziņojums 17/2024, https://www.eca.europa.eu/lv/publications/SR-2024-17.

(15)  Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās var nesakrist.

(16)  Padomes Regula (ES) 2018/1877.

(17)  Izņemot operācijas Dienvidsudānā.

(18)  Padomes Lēmums 2011/315/ES (2011. gada 23. maijs) par to līdzekļu piešķiršanu, kuri paredzēti 9. Eiropas Attīstības fonda un iepriekšējo Eiropas Attīstības fondu projektos un par kuriem saistības atceltas, sadarbībai attīstības jomā dienvidu Sudānā (OV L 142, 28.5.2011., 61. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2011/315/oj).

(19)   1 402,57 miljoni EUR no pagaidu mehānisma (Padomes Lēmums 2015/0246), 200 miljoni EUR (Padomes Lēmums (ES) 2017/1206), 223 miljoni EUR (Padomes Lēmums (ES) 2020/1708), 43 miljoni EUR (Padomes Lēmums (ES) 2021/1941), 42,5 miljoni EUR (Padomes Lēmums (ES) 2022/2242) un 7,8 miljoni EUR (Padomes Lēmums (ES) 2023/2586).

(20)  Lēmums (ES) 2024/2906.

(21)   OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2001/822(1)/oj.

(22)  Padomes Lēmums2007/249/EK (2007. gada 19. marts), ar ko groza Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (OV L 109, 26.4.2007., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2007/249/oj).

(23)  Bruto summas (t. i., neieskaitot atceltās saistības un atgūšanas rīkojumus).

(*2)  Par gadu, kas beidzās 2024. gada 31. decembrī, procentu un līdzīgi ienākumi ietver 144,3 miljonus EUR (2023. gadā – 118,5 miljonus EUR), kas aprēķināti par aktīviem, kuri uzskaitīti amortizētajās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi.

(24)  Padomes Lēmums (ES) 2023/2861 (2023. gada 20. jūlijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses (OV L, 2023/2861, 28.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2861/oj).

(25)   OV L 437, 28.12.2020., 188. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2020/2233/oj.

(26)  ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmums Nr. 3/2021 (2021. gada 26. novembris) grozīt ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmumu Nr. 3/2019 pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu [2021/2175] (OV L 441, 9.12.2021., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2021/2175/oj).

(27)  Padomes Lēmums (ES) 2022/970 (2022. gada 16. jūnijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejā attiecībā uz grozījumu ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmumā Nr. 3/2019 pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu (OV L 166, 22.6.2022., 145. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2022/970/oj).

(28)  ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmums Nr. 2/2023 (2023. gada 25. oktobris) grozīt ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmumu Nr. 3/2019 pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu [2023/2453] (OV L, 2023/2453, 31.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2453/oj).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/947/oj).

(30)  Padomes Lēmums (ES) 2021/1764 (2021. gada 5. oktobris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, ietverot attiecības starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (Lēmums par aizjūras asociāciju, ietverot Grenlandi) (OV L 355, 7.10.2021., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2021/1764/oj).

(31)  Norēķinu risku definē kā iespējamo zaudējumu risku, ko rada darījumi, par kuriem pēc to izpildes termiņa vēl nav nokārtoti norēķini, un/vai darījumi, par kuriem norēķins nokārtots vēlāk, nekā to nosaka piemērojamais tirgus standarts. Ņemot vērā Mehānisma operāciju veidu, visbūtiskākie instrumenti, ko ietekmē norēķinu risks, ir tie atvasinātie instrumenti, kurus noslēgusi Banka un kuri ietver ārvalstu valūtu maiņu. Norēķinu riska pārvaldība ir ietverta Pamatnostādnēs par finanšu risku.

(32)  Aizdevumu operācijas, kas novērtētas FVTPL.

(33)  Aizdevumu operācijas, kas novērtētas FVTPL.

(34)  Pārstāvniecības vienošanās, kurām pārskata datumā nav pamatā esošu darījumu partneru.

(*3)  Pārstāvniecības vienošanās, kurām pārskata datumā nav pamatā esošu darījumu partneru.

(*4)  Trešām personām maksājamās summas ietver procentu likmes subsīdijas un TP, kas pienākas dalībvalstīm, bet vēl nav izmaksātas, un to termiņš galvenokārt nav noteikts.

(*5)  Paskaidrojumus par sintētisko riska ierobežošanu skatīt 3.4.2.2.2. iedaļā. Pēc sintētiskās riska ierobežošanas stratēģijas 2024. gada pārskatīšanas Kenijas šiliņi (KES), Ugandas šiliņi (UGX) un Ruandas franki (RWF) ir izslēgti no sintētiskās riska ierobežošanas tvēruma.

(*6)  Paskaidrojumus par sintētisko riska ierobežošanu skatīt 3.4.2.2.2. iedaļā.

(35)  Aizdevumi, kas novērtēti FVTPL, ir norādīti 7. skaidrojumā.

(*7)  Ieskaitot pārstāvniecības vienošanās.

(*8)  Ieskaitot pārstāvniecības vienošanās.

(36)  Ārvalstu valūtas kursa svārstības neiekļauj summās, kas norādītas peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā, kā arī ieguldītāju resursu izmaiņu pārskatā.

(37)  Mehānisms saskaņā ar nesen ieviesto vērtēšanas rokasgrāmatu ir mainījis veidu, kā ieguldījums tiek klasificēts kā RKF vai tiešais kapitālieguldījums.

(*9)   2024. gada 14. novembrī Padome noteica finanšu iemaksu summu, kas katrai dalībvalstij jāiemaksā līdz 2025. gada 21. janvārim. 2024. gada 31. decembrī neiemaksātā summa bija 7,5 miljoni EUR.

(*10)  Sīkāku informāciju skatīt 2.4.3. skaidrojuma iedaļā “Turpmāka novērtēšana”.


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/4948/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)