|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2025/4948 |
13.10.2025 |
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI
Eiropas attīstības fonda 2024. gada pārskati
(C/2025/4948)
SATURA RĀDĪTĀJS
| PĀRSKATU APLIECINĀŠANA | 2 |
| EAF RESURSU IZLIETOJUMS UN UZSKAITE | 3 |
| EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI | 7 |
| EAF FINANŠU PĀRSKATI | 9 |
| EAF KONSOLIDĒTO ES TRASTA FONDU FINANŠU PĀRSKATI | 51 |
| ES TRASTA FONDA “BÊKOU” 2024. GADA FINANŠU PĀRSKATI | 52 |
| ESTF ĀFRIKAI 2024. GADA FINANŠU PĀRSKATI | 59 |
| KONSOLIDĒTIE EAF UN ES TRASTA FONDU FINANŠU PĀRSKATI | 66 |
| EAF ZIŅOJUMS PAR FINANSIĀLO ĪSTENOŠANU | 71 |
PĀRSKATU APLIECINĀŠANA
Eiropas Attīstības fonda 2024. gada pārskati ir sagatavoti saskaņā ar 11. Eiropas Attīstības fonda finanšu regulas X sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kas izklāstīti šo finanšu pārskatu skaidrojumos.
Atzīstu savu atbildību par Eiropas Attīstības fonda gada pārskatu sagatavošanu un izklāstīšanu saskaņā ar 11. Eiropas Attīstības fonda finanšu regulas 18. pantu.
Esmu saņēmusi visu informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu pārskatus, kuros atspoguļoti Eiropas Attīstības fonda aktīvi un saistības, kā arī budžeta izpilde, no kredītrīkotāja un EIB, kas ir apliecinājuši tās ticamību.
Ar šo es apliecinu, ka, pamatojoties uz šo informāciju un uz pārbaudēm, kuras uzskatīju par nepieciešamām pārskatu apstiprināšanai, man ir pietiekama pārliecība, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Eiropas Attīstības fonda finanšu stāvokli.
Beatriz SANZ REDRADO,
grāmatvede
2025. gada 24. jūnijā
EAF RESURSU IZLIETOJUMS UN UZSKAITE
1. PAMATINFORMĀCIJA
Eiropas Savienība (“ES”) sadarbojas ar daudzām jaunattīstības valstīm. Šo attiecību galvenais nolūks ir veicināt ekonomikas, sociālās jomas un vides attīstību un galvenais mērķis ir mazināt un izskaust nabadzību ilgtermiņā, sniedzot saņēmējvalstīm attīstības palīdzību un tehnisko palīdzību. Lai to sasniegtu, ES kopā ar partnervalstīm izstrādā sadarbības stratēģijas un piesaista finanšu resursus šo stratēģiju īstenošanai. Šie ES resursi, kas piešķirti attīstības sadarbībai, tiek iegūti no šādiem trīs avotiem:
|
— |
ES budžets, |
|
— |
Eiropas Attīstības fonds (EAF) un |
|
— |
Eiropas Investīciju banka (EIB). |
EAF netiek finansēts no ES budžeta. Tas ir izveidots ar iekšēju nolīgumu starp Padomē esošajiem dalībvalstu pārstāvjiem, un to pārvalda īpaša komiteja. Eiropas Komisija (“Komisija”) atbild par to operāciju finansiālo īstenošanu, kuras veic ar EAF resursiem. EIB pārvalda ieguldījumu mehānismu.
Eiropas Attīstības fondu veido atsevišķi EAF; katru no tiem izveido uz apmēram pieciem gadiem, un katru reglamentē sava finanšu regula. Tāpēc ir jāsagatavo īpaši finanšu pārskati. Šie finanšu pārskati tiek sagatavoti arī apkopotā veidā, lai sniegtu vispārēju pārskatu par to resursu finansiālo stāvokli, par kuriem ir atbildīga Komisija.
Līdz 2021. gadam, kad 11. EAF sasniedza savu pēdējo posmu līdz ar turpināmības klauzulas stāšanos spēkā 2020. gada 31. decembrī, EAF bija galvenais instruments atbalsta sniegšanai attīstības sadarbībai ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un aizjūras zemēm un teritorijām (AZT). Taču kopš 2021. gada ES sadarbība ar ĀKK valstīm un AZT tiek finansēta no ES budžeta.
ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma ietvaros tika izveidots ieguldījumu mehānisms, ko pārvalda EIB un ko izmanto, lai atbalstītu privātā sektora attīstību ĀKK valstīs, finansējot galvenokārt (bet ne tikai) privātos ieguldījumus. Ieguldījumu mehānisms ir izstrādāts kā atjaunojams fonds, lai atmaksātās aizdevumu summas varētu atkal ieguldīt citās operācijās, tādējādi nodrošinot, ka šis mehānisms pats atjaunojas un ir finansiāli neatkarīgs. Tā kā ieguldījumu mehānismu nepārvalda Komisija, tas nav konsolidēts gada pārskatu pirmajā daļā — EAF finanšu pārskatos un saistītajā ziņojumā par finansiālo īstenošanu. EIB sagatavotie ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati ir iekļauti kā atsevišķa EAF gada pārskatu daļa (II daļa), lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par EAF sniegto attīstības palīdzību.
2. KĀ FINANSĒ EAF?
Padome 2013. gada 2. decembrī pieņēma Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (1), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Šajā saistībā tika izlemts, ka ģeogrāfisko sadarbību ar ĀKK valstīm neintegrēs ES budžetā, bet turpinās finansēt, izmantojot pastāvošo starpvaldību EAF.
Atšķirībā no ES budžeta EAF darbība ir balstīta uz daudzgadu plānu. Katram EAF tiek izveidots kopējs fonds, kuru izmanto attīstības sadarbības īstenošanai laika posmā, kas parasti ilgst piecus gadus. Tā kā resursus piešķir uz vairākiem gadiem, piešķirtos līdzekļus var izmantot visā EAF darbības periodā. Tas, ka budžeti ir noteikti uz vairākiem gadiem, nevis uz vienu gadu, ir atspoguļots budžeta ziņojumos, kuros EAF budžeta izpilde tiek vērtēta attiecībā pret kopējiem līdzekļiem.
EAF resursi ir ES dalībvalstu ad hoc iemaksas. Apmēram reizi piecos gados dalībvalstu pārstāvji tiekas starpvaldību līmenī, lai lemtu par kopējo summu, ko piešķirs fondam, un lai pārraudzītu tā īstenošanu.
Komisija EAF pārvalda saskaņā ar ES politiku attīstības sadarbības jomā. Tā kā paralēli ES politikai dalībvalstis īsteno pašas savu attīstības veicināšanas un atbalsta politiku, dalībvalstīm jāsaskaņo sava politika ar ES, lai nodrošinātu, ka tās viena otru papildina.
Papildus iepriekš minēto iemaksu veikšanai dalībvalstis var iesaistīties līdzfinansēšanas pasākumos vai veikt brīvprātīgas finanšu iemaksas Eiropas Attīstības fondā.
3. EAF DARBĪBAS PĒC 2020. GADA 31. DECEMBRA
Komisija pašlaik strādā, lai slēgtu 9. EAF (kas darbojās no 2000. līdz 2007. gadam), kurā bija iekļauti atlikumi, kas pārnesti no 8. EAF (kurš darbojās no 1995. līdz 2000. gadam) saskaņā ar 9. EAF piemērojamās finanšu regulas (2) 3. daļas noteikumiem. Pašlaik vēl turpinās astoņi no 9. EAF finansēti līgumi, kas beigsies norādītajā termiņā, ļaujot pabeigt ar 9. EAF saistītās darbības un projektus. 9. EAF varēs pavisam slēgt tikai tad, kad būs beigušies visi līgumi un būs pabeigti to izvērtējumi un revīzijas.
10. EAF (kas darbojās no 2008. līdz 2013. gadam) slēgšana norit labi – ir slēgti jau 97,35 % no tā līgumiem. Tomēr atlikušo līgumu darbības un finansiālā slēgšana prasīs zināmu laiku. Lai veiktu finansiālo slēgšanu, ir jāsāk un jāpabeidz visi nepieciešamie izvērtējumi, revīzijas un līdzekļu atgūšana.
Līdz ar turpināmības klauzulas stāšanos spēkā 2020. gada 31. decembrī 11. EAF (kas darbojās no 2014. līdz 2020. gadam) nu ir sasniedzis savu pēdējo posmu. Minētā klauzula nosaka saistību uzņemšanās pēdējo datumu, un tas nozīmē, ka kopš 2021. gada 11. EAF ietvaros vairs nevar pieņemt jaunus finansēšanas lēmumus. Tomēr vēl nepabeigto 11. EAF finansēto projektu īstenošana turpināsies līdz to pilnīgai pabeigšanai.
Pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam ES sadarbība ar ĀKK valstīm ir integrēta Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā “Eiropa pasaulē”. Savukārt uz sadarbību ar AZT pašlaik attiecas Lēmums par aizjūras asociāciju. Tas nozīmē, ka līdz 2021. gadam EAF programmas tika finansētas no brīvprātīgām ES dalībvalstu iemaksām, bet kopš 2021. gada attīstības programmas tiek finansētas no ES budžeta. Tas nozīmē arī to, ka attīstības programmu finansējums jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ka šiem darījumiem tāpat kā citām ES finansētām programmām jāatbilst ES finanšu noteikumiem.
4. GADA BEIGU PĀRSKATI
4.1. GADA PĀRSKATI
Saskaņā ar EAF finanšu regulas 18. panta 3. punktu EAF finanšu pārskati tiek sagatavoti, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem, kas, savukārt, balstīti uz starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS). Šos Komisijas grāmatveža pieņemtos grāmatvedības noteikumus piemēro visās ES iestādēs un struktūrās, lai ieviestu vienotu grāmatvedības, novērtēšanas un pārskatu sagatavošanas noteikumu kopumu, tādējādi saskaņojot finanšu pārskatu sagatavošanas procesu. Minētos ES grāmatvedības noteikumus piemēro arī EAF, vienlaikus ņemot vērā tā darbību specifiku.
EAF gada pārskatu sagatavošana ir uzticēta Komisijas grāmatvedim, kas ir EAF grāmatvedis un nodrošina, ka EAF gada pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par EAF finanšu stāvokli.
Gada pārskatu struktūra ir šāda:
I daļa – Komisijas pārvaldītie līdzekļi:
|
i) |
EAF finanšu pārskati un skaidrojumi; |
|
ii) |
EAF konsolidēto ES trasta fondu finanšu pārskati; |
|
iii) |
konsolidētie EAF un ES trasta fondu finanšu pārskati; |
|
iv) |
ziņojums par EAF finansiālo īstenošanu; |
II daļa – gada īstenošanas ziņojums: EIB pārvaldītie līdzekļi:
|
i) |
ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati. |
Daļā “EAF konsolidēto ES trasta fondu finanšu pārskati” ir iekļauti šādu divu EAF ietvaros izveidotu trasta fondu finanšu pārskati: ES trasta fonds “Bêkou” (skatīt iedaļu “ES trasta fonda “Bêkou” finanšu pārskati”) un ES trasta fonds Āfrikai (skatīt iedaļu “ES trasta fonda Āfrikai finanšu pārskati”). Abu trasta fondu atsevišķos finanšu pārskatus sagatavo Komisijas grāmatveža pārraudzībā, un privāts revidents veic to ārēju revīziju. Trasta fondu skaitļi, kas ietverti šajos gada pārskatos, ir provizoriski.
Komisijai EAF gada pārskati jāpieņem ne vēlāk kā bilances datumam sekojošā gada 31. jūlijā un jāiesniedz tie Eiropas Parlamentam un Padomei, kam jāpieņem lēmums par izpildes apstiprināšanu.
5. REVĪZIJA UN IZPILDES APSTIPRINĀJUMS
5.1. REVĪZIJA
EAF gada pārskatus revidē tā ārējais revidents – Eiropas Revīzijas palāta (turpmāk “ERP”), kas sagatavo gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.2. IZPILDES APSTIPRINĀJUMS
Izpildes apstiprinājums ir galīgais kontroles mehānisms attiecībā uz EAF resursu finansiālo īstenošanu konkrētā finanšu gadā. Pēc revīzijas veikšanas un gada pārskatu pabeigšanas Padomei jāsniedz ieteikums par to, vai apstiprināt Komisijai EAF resursu finansiālo īstenošanu konkrētā finanšu gadā, un Eiropas Parlamentam pēc tam jāpieņem lēmums par to. Minētā lēmuma pamatā ir ERP veiktā pārskatu pārbaude un tās gada ziņojums (kurā ietilpst oficiālā ticamības deklarācija), kā arī Komisijas atbildes uz budžeta izpildes apstiprinātājiestādes jautājumiem un papildu informācijas pieprasījumiem.
BŪTISKĀKĀ INFORMĀCIJA PAR FINANSIĀLO ĪSTENOŠANU 2024. GADĀ
|
* |
Neto summa, tikai 10. un 11. EAF. |
Budžeta izpilde
2024. gadā 10. EAF un 11. EAF ietvaros notika atsevišķu saistību uzņemšanās, kuru neto summa bija 42 miljoni EUR. Turklāt 2024. gadā 10. EAF un 11. EAF ietvaros tika veikti maksājumi, kuru neto summa bija 1,345 miljardi EUR. EAF ietvaros veikto maksājumu kopējā bruto summa 2024. gadā bija 1 405,45 miljoni EUR, kas ir 99,68 % no dalībvalstīm paziņotā 1,410 miljardu EUR mērķa.
Padome 2022. gadā vienprātīgi nolēma no 10. un 11. EAF atbrīvotos līdzekļus 600 miljonu EUR apmērā izmantot, lai finansētu darbības, kuru mērķis ir novērst pārtikas nodrošinājuma krīzi un ekonomisko satricinājumu, ko ĀKK valstīs radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Komisija 2022. gadā uzņēmās saistības par šiem 600 miljoniem EUR un līdz 2024. gadam izmaksāja 392 miljonus EUR.
Darbību ietekme finanšu pārskatos
Iepriekš minēto darbību ietekme finanšu pārskatos vislabāk ir redzama, aplūkojot šādas pozīcijas:
|
— |
priekšfinansējums (skatīt 2.2. skaidrojumu) – tas samazinājās par 287 miljoniem EUR, galvenokārt tāpēc, ka attiecīgais EAF tiek likvidēts un tāpēc samazinājās jauno līgumu skaits. 2024. gadā jauno līgumu kopējā summa bija 300 miljoni EUR salīdzinājumā ar 860 miljoniem EUR 2023. gadā, |
|
— |
nauda un naudas ekvivalenti (skatīt 2.5. skaidrojumu) – tie samazinājās par 190 miljoniem EUR, galvenokārt tāpēc, ka samazinājās līdzekļu devēju iemaksas – no 1,800 miljardiem EUR 2023. gadā līdz 1,200 miljardiem EUR 2024. gadā, |
|
— |
uzkrātie izdevumi (skatīt 2.8. skaidrojumu) – tie samazinājās par 210 miljoniem EUR, jo samazinājās to atvērto līgumu skaits gada beigās, attiecībā uz kuriem līdz gada beigām nebija apstiprinātu izmaksu prasījumu, un |
|
— |
atbalsta instrumenti (skatīt 3.4. skaidrojumu) – to apmērs samazinājās kopumā par 944 miljoniem EUR, galvenokārt tāpēc, ka samazinājās 11. EAF ietvaros radušies izdevumi (no 1,906 miljardiem EUR 2023. gadā līdz 1,145 miljardiem EUR 2024. gadā). Šī tendence atbilst tam, ka kopš 2021. gada jaunu līgumu parakstīšanas apjoms samazinās. |
EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI
SATURA RĀDĪTĀJS
| EAF FINANŠU PĀRSKATI | 9 |
| EAF BILANCE | 10 |
| EAF FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS | 11 |
| EAF NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS | 11 |
| PĀRSKATS PAR EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM | 13 |
| KATRA EAF BILANCE | 13 |
| KATRA EAF FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS | 15 |
| PĀRSKATS PAR KATRA EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM | 16 |
| SKAIDROJUMI PAR EAF FINANŠU PĀRSKATIEM | 19 |
| EAF KONSOLIDĒTO ES TRASTA FONDU FINANŠU PĀRSKATI | 51 |
| ES TRASTA FONDA “BÊKOU” 2024. GADA FINANŠU PĀRSKATI | 52 |
| BILANCE | 56 |
| FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS | 57 |
| NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS | 58 |
| ESTF ĀFRIKAI 2024. GADA FINANŠU PĀRSKATI | 59 |
| BILANCE | 64 |
| FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS | 65 |
| NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS | 65 |
| KONSOLIDĒTIE EAF UN ES TRASTA FONDU FINANŠU PĀRSKATI | 66 |
| KONSOLIDĒTĀ BILANCE | 67 |
| KONSOLIDĒTAIS FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS | 68 |
| KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS | 68 |
| KONSOLIDĒTAIS PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM ĪSTENOŠANU | 70 |
| EAF ZIŅOJUMS PAR FINANSIĀLO ĪSTENOŠANU | 71 |
EAF FINANŠU PĀRSKATI (3)
EAF BILANCE
|
miljoni EUR |
|||
|
|
Skaidrojums |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
ILGTERMIŅA AKTĪVI |
|
|
|
|
Finanšu aktīvi |
2.1. |
128 |
87 |
|
Priekšfinansējums |
2.2. |
500 |
574 |
|
Iemaksas trasta fondā |
2.3. |
188 |
216 |
|
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi |
2.4. |
5 |
5 |
|
|
|
821 |
883 |
|
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI |
|
|
|
|
Finanšu aktīvi |
2.1. |
5 |
3 |
|
Priekšfinansējums |
2.2. |
742 |
954 |
|
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas |
2.4. |
37 |
24 |
|
Nauda un naudas ekvivalenti |
2.5. |
411 |
601 |
|
|
|
1 194 |
1 583 |
|
AKTĪVI KOPĀ |
|
2 016 |
2 466 |
|
|
|
|
|
|
ILGTERMIŅA SAISTĪBAS |
|
|
|
|
Finanšu saistības |
2.6. |
(1 ) |
(5 ) |
|
|
|
(1 ) |
(5 ) |
|
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS |
|
|
|
|
Uzkrājumi |
2.6. |
(2 ) |
(0 ) |
|
Kreditoru parādi |
2.7. |
(256 ) |
(391 ) |
|
Uzkrātie izdevumi |
2.8. |
(774 ) |
(984 ) |
|
|
|
(1 032 ) |
(1 375 ) |
|
SAISTĪBAS KOPĀ |
|
(1 032 ) |
(1 380 ) |
|
|
|
|
|
|
NETO AKTĪVI |
|
983 |
1 086 |
|
|
|
|
|
|
KAPITĀLS UN REZERVES |
|
|
|
|
Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls |
2.9. |
55 704 |
54 566 |
|
Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla |
2.9. |
2 252 |
2 252 |
|
No iepriekšējiem gadiem pārvietotais saimnieciskās darbības rezultāts |
|
(55 733 ) |
(53 484 ) |
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
|
(1 240 ) |
(2 249 ) |
|
NETO AKTĪVI |
|
983 |
1 086 |
EAF FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS
|
miljoni EUR |
|||
|
|
Skaidrojums |
2024 |
2023 |
|
IEŅĒMUMI |
|
|
|
|
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu |
|
|
|
|
Atgūšanas darbības |
3.1. |
41 |
14 |
|
|
|
41 |
14 |
|
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu |
|
|
|
|
Finanšu ieņēmumi |
3.2. |
19 |
9 |
|
Citi ieņēmumi |
3.2. |
71 |
43 |
|
|
|
90 |
52 |
|
Ieņēmumi kopā |
|
131 |
65 |
|
IZDEVUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Īstenojuši citi subjekti |
3.3. |
(4 ) |
(3 ) |
|
Atbalsta instrumenti |
3.4. |
(1 237 ) |
(2 181 ) |
|
Līdzfinansējuma izdevumi |
3.5. |
(17 ) |
(8 ) |
|
Finansējuma izmaksas |
3.6. |
(3 ) |
(7 ) |
|
Citi izdevumi |
3.7. |
(110 ) |
(116 ) |
|
Izdevumi kopā |
|
(1 371 ) |
(2 315 ) |
|
|
|
|
|
|
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS |
|
(1 240 ) |
(2 249 ) |
EAF NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS
|
miljoni EUR |
|||
|
|
Skaidrojums |
2024 |
2023 |
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
|
(1 240 ) |
(2 249 ) |
|
Pamatdarbības |
|
|
|
|
Kapitāla palielinājums – iemaksas (neto) |
|
1 138 |
1 630 |
|
Iemaksu trasta fondā (palielinājums)/samazinājums |
|
28 |
37 |
|
Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums |
|
287 |
356 |
|
Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums |
|
(12 ) |
4 |
|
Uzkrājumu palielinājums/(samazinājums) |
|
0 |
2 |
|
Finanšu saistību palielinājums/(samazinājums) |
|
(2 ) |
(3 ) |
|
Kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums) |
|
(136 ) |
(35 ) |
|
Uzkrāto izdevumu un nākamo periodu ienākumu palielinājums/(samazinājums) |
|
(210 ) |
(148 ) |
|
Ieguldījumu darbības |
|
|
|
|
Neatvasināto finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (palielinājums)/samazinājums |
|
(42 ) |
(20 ) |
|
NETO NAUDAS PLŪSMA |
|
(190 ) |
(426 ) |
|
Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums) |
|
(190 ) |
(426 ) |
|
Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā |
2.5. |
601 |
1 027 |
|
Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās |
2.5. |
411 |
601 |
PĀRSKATS PAR EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM
|
miljoni EUR |
||||||
|
|
Aktīvo EAF fondu kapitāls (A) |
Aktīvo EAF nepieprasītie līdzekļi (B) |
Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls (C) = (A) – (B) |
Uzkrātās rezerves (D) |
Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla (E) |
Neto aktīvi kopā (C) + (D) + (E) |
|
ATLIKUMS 31.12.2022. |
72 955 |
7 855 |
65 100 |
(65 647 ) |
2 252 |
1 705 |
|
Kapitāla palielinājums – iemaksas |
(185) |
(1 815 ) |
1 630 |
— |
— |
1 630 |
|
8. EAF slēgšana |
(12 164 ) |
|
(12 164 ) |
12 164 |
|
— |
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
— |
— |
— |
(2 249 ) |
— |
(2 249 ) |
|
ATLIKUMS 31.12.2023. |
60 607 |
6 040 |
54 566 |
(55 732 ) |
2 252 |
1 086 |
|
Kapitāla palielinājums – iemaksas |
(62) |
(1 200 ) |
1 138 |
— |
— |
1 138 |
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
— |
— |
— |
(1 240 ) |
— |
(1 240 ) |
|
ATLIKUMS 31.12.2024. |
60 544 |
4 840 |
55 704 |
(56 973 ) |
2 252 |
983 |
KATRA EAF BILANCE
|
miljoni EUR |
|||||||||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|||||||
|
|
Skaidrojums |
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
Kopā |
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
Kopā |
|
ILGTERMIŅA AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi |
2.1. |
— |
14 |
114 |
128 |
— |
14 |
73 |
87 |
|
Priekšfinansējums |
2.2. |
— |
418 |
82 |
500 |
— |
447 |
127 |
574 |
|
Iemaksas trasta fondā |
2.3. |
31 |
9 |
148 |
188 |
31 |
9 |
176 |
216 |
|
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi |
|
— |
— |
5 |
5 |
— |
— |
5 |
5 |
|
|
|
31 |
441 |
349 |
821 |
31 |
470 |
381 |
883 |
|
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi |
2.1. |
— |
— |
5 |
5 |
— |
— |
3 |
3 |
|
Priekšfinansējums |
2.2. |
6 |
81 |
655 |
742 |
5 |
113 |
835 |
954 |
|
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas |
2.4. |
— |
21 |
16 |
37 |
— |
10 |
14 |
24 |
|
EAF savstarpējie konti |
|
(207 ) |
227 |
(20 ) |
— |
(200 ) |
426 |
(226 ) |
— |
|
Nauda un naudas ekvivalenti |
2.5. |
— |
— |
411 |
411 |
— |
— |
601 |
601 |
|
|
|
(201 ) |
329 |
1 067 |
1 194 |
(195 ) |
549 |
1 229 |
1 583 |
|
AKTĪVI KOPĀ |
|
(170 ) |
770 |
1 415 |
2 016 |
(163 ) |
1 020 |
1 610 |
2 466 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ILGTERMIŅA SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu saistības |
2.6. |
— |
— |
(1 ) |
(1 ) |
— |
— |
(5 ) |
(5 ) |
|
|
|
— |
— |
(1 ) |
(1 ) |
— |
— |
(5 ) |
(5 ) |
|
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS |
|
|
|
|
— |
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
2.6. |
— |
— |
(2 ) |
(2 ) |
— |
— |
(0 ) |
(0 ) |
|
Kreditoru parādi |
2.7. |
— |
(25 ) |
(230 ) |
(256 ) |
— |
(63 ) |
(328 ) |
(391 ) |
|
Uzkrātie izdevumi |
2.8. |
— |
(71 ) |
(703 ) |
(774 ) |
— |
(129 ) |
(855 ) |
(984 ) |
|
|
|
— |
(96 ) |
(935 ) |
(1 032 ) |
— |
(192 ) |
(1 183 ) |
(1 375 ) |
|
SAISTĪBAS KOPĀ |
|
— |
(96 ) |
(936 ) |
(1 032 ) |
— |
(192 ) |
(1 188 ) |
(1 380 ) |
|
|
|
|
|
|
— |
|
|
|
|
|
NETO AKTĪVI |
|
(170 ) |
674 |
479 |
983 |
(163 ) |
827 |
422 |
1 086 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls |
2.9. |
10 435 |
20 819 |
24 449 |
55 704 |
10 442 |
20 834 |
23 290 |
54 566 |
|
Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla |
2.9. |
2 252 |
— |
— |
2 252 |
2 252 |
— |
— |
2 252 |
|
Pieprasītā fondu kapitāla pārvietojumi starp aktīvajiem EAF |
2.9. |
(510 ) |
(187 ) |
696 |
— |
(509 ) |
(120 ) |
628 |
— |
|
No iepriekšējiem gadiem pārvietotais saimnieciskās darbības rezultāts |
|
(12 348 ) |
(19 887 ) |
(23 497 ) |
(55 733 ) |
(12 350 ) |
(19 607 ) |
(21 527 ) |
(53 484 ) |
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
|
— |
(72 ) |
(1 169 ) |
(1 240 ) |
1 |
(280 ) |
(1 970 ) |
(2 249 ) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NETO AKTĪVI |
|
(170 ) |
674 |
479 |
983 |
(163 ) |
827 |
422 |
1 086 |
KATRA EAF FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS
|
miljoni EUR |
|||||||||
|
|
|
2024 |
2023 |
||||||
|
|
Skaidrojums |
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
Kopā |
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IEŅĒMUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atgūšanas darbības |
3.1. |
1 |
28 |
12 |
41 |
— |
2 |
12 |
14 |
|
|
|
1 |
28 |
12 |
41 |
— |
2 |
12 |
14 |
|
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu ieņēmumi |
3.2. |
— |
1 |
18 |
19 |
— |
(1 ) |
10 |
9 |
|
Citi ieņēmumi |
3.2. |
2 |
4 |
65 |
71 |
2 |
4 |
37 |
43 |
|
|
|
2 |
5 |
83 |
90 |
2 |
4 |
46 |
52 |
|
Ieņēmumi kopā |
|
3 |
33 |
95 |
131 |
2 |
5 |
58 |
65 |
|
IZDEVUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Īstenojuši citi subjekti |
3.3. |
— |
— |
(4 ) |
(4 ) |
— |
— |
(3 ) |
(3 ) |
|
Atbalsta instrumenti |
3.4. |
(2 ) |
(90 ) |
(1 145 ) |
(1 237 ) |
1 |
(276 ) |
(1 906 ) |
(2 181 ) |
|
Līdzfinansējuma izdevumi |
3.5. |
— |
(12 ) |
(5 ) |
(17 ) |
— |
— |
(8 ) |
(8 ) |
|
Finansējuma izmaksas |
3.6. |
— |
5 |
(9 ) |
(3 ) |
1 |
(2 ) |
(6 ) |
(7 ) |
|
Citi izdevumi |
3.7. |
(2 ) |
(7 ) |
(101 ) |
(110 ) |
(3 ) |
(8 ) |
(106 ) |
(116 ) |
|
Izdevumi kopā |
|
(3 ) |
(104 ) |
(1 264 ) |
(1 371 ) |
(1 ) |
(286 ) |
(2 028 ) |
(2 315 ) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS |
|
— |
(72 ) |
(1 169 ) |
(1 240 ) |
1 |
(280 ) |
(1 970 ) |
(2 249 ) |
PĀRSKATS PAR KATRA EAF NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM
|
miljoni EUR |
|||||||
|
9. EAF |
Aktīvo EAF fondu kapitāls (A) |
Aktīvo EAF nepieprasītie līdzekļi (B) |
Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls (C) = (A) – (B) |
Uzkrātās rezerves (D) |
Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla (E) |
Pieprasītā fondu kapitāla pārvietojumi starp aktīvajiem EAF (F) |
Neto aktīvi kopā (C) + (D) + (E) + (F) |
|
ATLIKUMS 31.12.2022. |
10 464 |
15 |
10 450 |
(14 416 ) |
1 625 |
2 010 |
(331 ) |
|
Pārvietojumi uz 10. EAF un no tā |
— |
(15 ) |
15 |
— |
— |
— |
15 |
|
Pārvietojumi uz 10. un 11. EAF un no tiem |
— |
— |
— |
— |
— |
(4 ) |
(4 ) |
|
Atmaksājumi dalībvalstīm |
(22 ) |
— |
(22 ) |
— |
— |
— |
(22 ) |
|
8. EAF slēgšana |
— |
— |
— |
2 066 |
627 |
(2 514 ) |
179 |
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
— |
— |
— |
1 |
— |
— |
1 |
|
ATLIKUMS 31.12.2023. |
10 442 |
— |
10 442 |
(12 348 ) |
2 252 |
(509 ) |
(163 ) |
|
Kapitāla palielinājums – iemaksas |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|
Pārvietojumi uz 10. un 11. EAF un no tiem |
— |
— |
— |
— |
— |
(1 ) |
(1 ) |
|
Atmaksājumi dalībvalstīm |
(6 ) |
— |
(6 ) |
— |
— |
— |
(6 ) |
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
— |
— |
— |
|
— |
— |
|
|
ATLIKUMS 31.12.2024. |
10 435 |
1 |
10 435 |
(12 348 ) |
2 252 |
(510 ) |
(170 ) |
|
miljoni EUR |
||||||||
|
10. EAF |
Aktīvo EAF fondu kapitāls (A) |
Aktīvo EAF nepieprasītie līdzekļi (B) |
Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls (C) = (A) – (B) |
Uzkrātās rezerves (D) |
Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla (E) |
Pieprasītā fondu kapitāla pārvietojumi starp aktīvajiem EAF (F) |
Neto aktīvi kopā (C) + (D) + (E) + (F) |
|
|
ATLIKUMS 31.12.2022. |
20 960 |
– |
20 960 |
(19 606 ) |
– |
(38 ) |
1 315 |
|
|
Pārvietojumi uz 8. un 9. EAF un no tiem |
– |
– |
– |
– |
– |
6 |
6 |
|
|
Pārvietojumi uz 11. EAF un no tā |
– |
– |
– |
– |
– |
(87 ) |
(87 ) |
|
|
Atmaksājumi dalībvalstīm |
(126 ) |
– |
(126 ) |
– |
– |
– |
(126 ) |
|
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
– |
– |
– |
(280 ) |
– |
– |
(280 ) |
|
|
ATLIKUMS 31.12.2023. |
20 834 |
– |
20 834 |
(19 886 ) |
– |
(120 ) |
827 |
|
|
Pārvietojumi uz 8. un 9. EAF un no tiem |
– |
– |
– |
|
– |
1 |
1 |
|
|
Pārvietojumi uz 11. EAF un no tā |
– |
– |
– |
|
– |
(68 ) |
(68 ) |
|
|
Atmaksājumi dalībvalstīm |
(15 ) |
– |
(15 ) |
|
– |
– |
(15 ) |
|
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
– |
– |
– |
(72 ) |
– |
– |
(72 ) |
|
|
ATLIKUMS 31.12.2024. |
20 819 |
– |
20 819 |
(19 959 ) |
– |
(187 ) |
674 |
|
|
miljoni EUR |
|||||||
|
11. EAF |
Aktīvo EAF fondu kapitāls (A) |
Aktīvo EAF nepieprasītie līdzekļi (B) |
Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls (C) = (A) – (B) |
Uzkrātās rezerves (D) |
Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla (E) |
Pieprasītā fondu kapitāla pārvietojumi starp aktīvajiem EAF (F) |
Neto aktīvi kopā (C) + (D) + (E) + (F) |
|
ATLIKUMS 31.12.2022. |
29 367 |
7 840 |
21 527 |
(21 528 ) |
— |
541 |
541 |
|
Kapitāla palielinājums – iemaksas |
— |
(1 800 ) |
1 800 |
— |
— |
87 |
1 887 |
|
Atmaksājumi dalībvalstīm |
(36 ) |
— |
(36 ) |
— |
— |
— |
(36 ) |
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
— |
— |
— |
(1 970 ) |
— |
— |
(1 970 ) |
|
ATLIKUMS 31.12.2023. |
29 331 |
6 040 |
23 290 |
(23 498 ) |
— |
628 |
422 |
|
Kapitāla palielinājums – iemaksas |
— |
(1 200 ) |
1 200 |
— |
— |
68 |
1 268 |
|
Atmaksājumi dalībvalstīm |
(41 ) |
— |
(41 ) |
— |
— |
— |
(41 ) |
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
— |
— |
— |
(1 169 ) |
— |
— |
(1 169 ) |
|
ATLIKUMS 31.12.2024. |
29 290 |
4 840 |
24 449 |
(24 667 ) |
— |
696 |
479 |
SKAIDROJUMI PAR EAF FINANŠU PĀRSKATIEM (4)
1. NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA
1.1. GRĀMATVEDĪBAS PRINCIPI
Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt plašam ieinteresēto personu lokam noderīgu informāciju par subjekta finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām.
Vispārējie apsvērumi (jeb grāmatvedības principi), kas jāievēro, sagatavojot finanšu pārskatus, ir izklāstīti ES grāmatvedības 1. noteikumā “Finanšu pārskati” un ir tādi paši kā 1. SPSGS aprakstītie: skaidrs izklāsts, uzkrāšanas princips, darbības turpināšana, izklāsta konsekvence, būtiskums, apkopošana, ieskaits un salīdzināma informācija. Finanšu pārskatu kvalitatīvie rādītāji ir būtiskums, patiesa atspoguļošana (uzticamība), saprotamība, savlaicīgums, salīdzināmība un pārbaudāmība.
1.2. SAGATAVOŠANAS PAMATS
1.2.1. Pārskata periods
Finanšu pārskati tiek sniegti ik gadu. Grāmatvedības gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.
1.2.2. Valūta un konvertēšanas bāze
Gada pārskatus sniedz euro, jo euro ir ES funkcionālā valūta. Darījumus ārvalstu valūtā pārrēķina euro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā. Guvumus un zaudējumus no ārvalstu valūtas maiņas, kas radušies ārvalstu valūtas darījumu norēķinos un pārrēķinot ārvalstu valūtā izteiktus monetāros aktīvus un saistības atbilstoši valūtas kursam gada beigās, norāda finanšu darbības rezultātu pārskatā. Atšķirīgas konvertācijas metodes tiek piemērotas materiālajiem pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem aktīviem, kuriem saglabājas vērtība euro to iegādes datumā.
Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību atlikumus gada beigās pārrēķina euro pēc 31. decembrī spēkā esošā Eiropas Centrālās bankas (ECB) valūtas kursa.
Euro valūtas kurss
|
Valūta |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Valūta |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
BGN |
1,9558 |
1,9558 |
|
PLN |
4,275 |
4,3395 |
|
CZK |
25,185 |
24,724 |
|
RON |
4,9743 |
4,9756 |
|
DKK |
7,4578 |
7,4529 |
|
SEK |
11,459 |
11,096 |
|
GBP |
0,82918 |
0,86905 |
|
CHF |
0,9412 |
0,926 |
|
NOK |
11,795 |
11,2405 |
|
JPY |
163,06 |
156,33 |
|
HUF |
411,35 |
382,8 |
|
USD |
1,0389 |
1,105 |
1.2.3. Aplēšu izmantošana
Saskaņā ar SPSGS un vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem finanšu pārskatos noteikti ir ietvertas summas, kas balstītas uz vadības aplēsēm un pieņēmumiem, kuri izdarīti, pamatojoties uz ticamāko pieejamo informāciju. Būtiskās aplēses cita starpā ietver darbinieku pabalstu saistību summas, finanšu risku saistībā ar debitoru parādiem un summas, kas uzrādītas skaidrojumos par finanšu instrumentiem, vērtības samazinājuma atskaitījumus finanšu aktīviem amortizētajās izmaksās un finanšu garantiju līgumu saistībām, uzkrātos ieņēmumus un izdevumus, uzkrājumus, nemateriālo aktīvu un materiālo pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma pakāpi, krājumu neto pārdošanas vērtību un iespējamos aktīvus un saistības. Faktiskie rezultāti var atšķirties no aplēsēm.
Pamatotas aplēses ir būtiska finanšu pārskatu sagatavošanas sastāvdaļa un nemazina to uzticamību. Aplēse var būt jāpārskata, ja mainās apstākļi, uz kuriem aplēse ir balstīta, vai arī ja ir iegūta jauna informācija vai lielāka pieredze. Pēc būtības aplēses pārskatīšana neattiecas uz iepriekšējiem periodiem un nav kļūdas korekcija. Izmaiņas grāmatvedības aplēsēs tiek atzītas tā perioda pārpalikumā vai deficītā, kurā tās top zināmas.
1.2.4. Jaunu un pārskatītu Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumu (EGN) piemērošana
Jauni EGN, kas ir spēkā par gada pārskata periodiem, kuri sākās 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk
Nav jaunu EGN, kas būtu stājušies spēkā par gada pārskata periodiem, kuri sākās 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk.
Jauni EGN, kas pieņemti līdz 2024. gada 31. decembrim, bet līdz minētajam datumam vēl nebija stājušies spēkā
2024. gadā netika pieņemti jauni EGN.
1.3. BILANCE
1.3.1. Finanšu aktīvi
Klasifikācija sākotnējās atzīšanas brīdī
Finanšu instrumentu klasifikāciju nosaka, kad tiek veikta to sākotnējā atzīšana. Atkarībā no pārvaldības modeļa un aktīva līgumiskās naudas plūsmas iezīmēm finanšu aktīvus var klasificēt trīs kategorijās: “finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās (AC)”, “finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvos / pašu kapitālā (FVNA)” un “finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (FVSD)”.
i) Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās
Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas atbilst diviem nosacījumiem: 1) subjekts tos tur, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas; 2) konkrētās dienās ir tādas līgumiskas naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu.
Šī kategorija ietver:
|
— |
naudu un naudas ekvivalentus, |
|
— |
aizdevumus (ieskaitot termiņnoguldījumus, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par trīs mēnešiem), |
|
— |
ar komerciālu apmaiņu saistītus debitoru parādus. |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, ir ietverti apgrozāmajos līdzekļos, ja vien to termiņš nav ilgāks par 12 mēnešiem, skaitot no pārskata datuma.
ii) Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvos / pašu kapitālā
Šiem neatvasinātajiem finanšu aktīviem ir tādas līgumiskas naudas plūsmas, ko veido tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Turklāt to pārvaldības modelis paredz, ka šos finanšu aktīvus tur, gan lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, gan lai finanšu aktīvus pārdotu.
Šīs kategorijas aktīvi tiek klasificēti kā apgrozāmie līdzekļi, ja tos plāno realizēt 12 mēnešu laikā no pārskata datuma.
Subjektam 2024. gada 31. decembrī šādu aktīvu nav.
iii) Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā
Subjekts klasificē atvasinātos instrumentus un kapitālieguldījumus kā novērtētus FVSD, jo līgumiskās naudas plūsmas sastāv ne tikai no pamatsummas un procentu maksājumiem par pamatsummu.
Subjekts kā novērtētus FVSD klasificē arī tā turētos parāda vērtspapīrus, jo parāda vērtspapīru portfeļus pārvalda un novērtē, pamatojoties uz portfeļa patieso vērtību.
Šīs kategorijas aktīvi tiek klasificēti kā apgrozāmie līdzekļi, ja tos plāno realizēt 12 mēnešu laikā no pārskata datuma.
Sākotnējā atzīšana un novērtēšana
Tādu finanšu aktīvu pirkšanu, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, atzīst darījuma datumā, kas ir datums, kurā subjekts apņemas pirkt aktīvu. Naudas ekvivalenti un aizdevumi tiek atzīti, kad naudu nogulda finanšu iestādē vai izmaksā aizņēmējiem.
Finanšu aktīvus sākotnēji novērtē patiesajā vērtībā. Visiem finanšu aktīviem, kurus neuzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, darījuma izmaksas pieskaita patiesajai vērtībai, veicot sākotnējo atzīšanu. Finanšu aktīviem, kurus uzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, darījuma izmaksas tiek ierakstītas izdevumos finanšu darbības rezultātu pārskatā.
Veicot sākotnējo atzīšanu, par finanšu aktīva patieso vērtību parasti uzskata darījuma cenu, izņemot gadījumus, kad darījums neatbilst nesaistītu pušu darījuma principam, t. i., tas ir veikts bez atlīdzības vai par nominālu atlīdzību publiskās politikas nolūkos. Tad starpība starp finanšu instrumenta patieso vērtību un darījuma cenu ir ar komerciālu apmaiņu nesaistīts komponents, kuru atzīst kā izdevumus finanšu darbības rezultātu pārskatā. Tādā gadījumā finanšu aktīva patieso vērtību atvasina no pašreizējiem tirgus darījumiem ar tieši līdzvērtīgu instrumentu. Ja instrumentam nav aktīva tirgus, patieso vērtību iegūst ar vērtēšanas paņēmienu, kurā tiek izmantoti pieejamie dati no novērojamiem tirgiem.
Turpmāka novērtēšana
Finanšu aktīvus, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, pēc tam vērtē amortizētajās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi.
Finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā pēc tam novērtē patiesajā vērtībā. Guvumus un zaudējumus no patiesās vērtības izmaiņām (ieskaitot tos, kas rodas no ārvalstu valūtas pārrēķināšanas un saņemtajiem procentiem) ietver finanšu darbības rezultātu pārskatā periodā, kurā tie rodas.
Patiesā vērtība turpmākā novērtēšanā
Aktīvos tirgos kotētu ieguldījumu patiesās vērtības pamatā ir pašreizējās piedāvātās cenas. Ja finanšu aktīvam ir neaktīvs tirgus (kā arī nekotētiem vērtspapīriem un ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem), ES nosaka patieso vērtību, izmantojot vērtēšanas paņēmienus. Var izmantot nesenus nesaistītu pušu darījumus, atsauces uz citiem būtībā līdzīgiem instrumentiem, diskontētu naudas plūsmu analīzi, iespējas līgumu cenu noteikšanas modeļus un citus vērtēšanas paņēmienus, kurus parasti izmanto tirgus dalībnieki.
Ieguldījumi riska kapitāla fondos, kam nav kotētas tirgus cenas aktīvā tirgū, tiek novērtēti attiecināmajā neto aktīvu vērtībā, ko uzskata par to patiesās vērtības ekvivalentu.
Finanšu aktīvu vērtības samazinājums
Finanšu aktīviem, kas novērtēti amortizētajās izmaksās un patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvos / pašu kapitālā, ES atzīst un novērtē zaudējumus no vērtības samazināšanās, kas izriet no paredzamajiem kredītzaudējumiem.
Paredzamie kredītzaudējumi (PKZ) ir starpības starp līgumiskajām naudas plūsmām un naudas plūsmām, ko ES paredz saņemt, pašreizējā vērtība. PKZ balstās uz saprātīgu un pierādāmu informāciju, kas ir pieejama pārskata datumā bez pārliekām izmaksām vai pūlēm.
Amortizētajās izmaksās novērtētu aktīvu uzskaites vērtību samazina par zaudējumu no vērtības samazināšanās summu, ko atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Ja nākamajā periodā zaudējumu no vērtības samazināšanās summa samazinās, iepriekš atzītos zaudējumus no vērtības samazināšanās apvērš finanšu darbības rezultātu pārskatā.
a) Debitoru parādi
Subjekts novērtē zaudējumus no vērtības samazināšanās kā PKZ visā darbības laikā summu, izmantojot praktiskus paņēmienus (piem., rezerves matricu).
b) Nauda un naudas ekvivalenti
Subjektam ir nauda un naudas ekvivalenti bankas norēķinu kontos un termiņnoguldījumi ar termiņu līdz trim mēnešiem. Nauda tiek turēta bankās ar ļoti augstu kredītreitingu, tāpēc saistību neizpildes iespējamība ir ļoti maza. Ņemot vērā īso termiņu un saistību neizpildes mazo iespējamību, paredzamie naudas un naudas ekvivalentu kredītzaudējumi ir niecīgi. Tāpēc naudas ekvivalentiem vērtības samazinājuma atskaitījums netiek atzīts.
c) Aizdevumi
PKZ novērtēšanai tiek izmantots trīs pakāpju modelis, kur tiek ņemti vērā saistību neizpildes gadījumi visā finanšu aktīva darbības laikā, kuriem piešķirts svērums atkarībā no to iespējamības, un kredītriska izmaiņas kopš finanšu aktīva iniciēšanas. Aizdevumu iniciēšanas diena ir neatsaucamu aizdošanas saistību uzņemšanās diena.
Ja kopš iniciēšanas kredītrisks nav būtiski pieaudzis (“1. pakāpe”), zaudējumi no vērtības samazināšanās ir PKZ, kas izriet no iespējamiem saistību nepildīšanas gadījumiem nākamajos 12 mēnešos, skaitot no pārskata dienas (“12 mēnešu PKZ”). Ja kopš iniciēšanas kredītrisks ir būtiski pieaudzis (“2. pakāpe”) vai ja ir objektīvi pierādījumi par kredītvērtības samazinājumu (“3. pakāpe”), zaudējumi no vērtības samazināšanās ir vienādi ar PKZ, kas izriet no iespējamiem saistību nepildīšanas gadījumiem visā finanšu aktīva darbības laikā (“PKZ visā darbības laikā”).
Atzīšanas pārtraukšana
Finanšu instrumentu atzīšanu pārtrauc, kad tiesības saņemt naudas plūsmas no ieguldījumiem ir beigušās vai subjekts būtībā ir nodevis citai personai visus riskus un ieguvumus, kas izriet no īpašumtiesībām. Ja tiek pārdoti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, šo pārdošanu atzīst to tirdzniecības dienā.
1.3.2. Priekšfinansējuma summas
Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu naudas avansu, t. i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos laikposmā, kas noteikts konkrētajā līgumā, lēmumā, nolīgumā vai tiesību pamataktā. Apgrozāmos līdzekļus jeb avansu izmanto mērķim, kuram tas piešķirts, nolīgumā noteiktajā periodā vai arī atmaksā. Ja saņēmējiem nerodas attiecināmi izdevumi, viņu pienākums ir atdot izmaksāto priekšfinansējumu subjektam. Tāpēc, tā kā subjekts saglabā kontroli pār priekšfinansējumu un ir tiesīgs saņemt atmaksu par neattiecināmo daļu, attiecīgo summu atzīst par aktīviem.
Priekšfinansējumu sākotnēji atzīst bilancē, kad naudu pārved saņēmējam. To novērtē piešķirtās atlīdzības summā. Nākamajos periodos priekšfinansējumu novērtē summā, kura sākotnēji atzīta bilancē un no kuras atskaitīti attiecināmie izdevumi (arī aplēstās summas, ja tas ir nepieciešams), kas radušies perioda laikā.
1.3.3. Debitoru parādi un atgūstamās summas
Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem ar komerciālu apmaiņu saistīti un nesaistīti darījumi ir jāuzrāda atsevišķi. Lai atšķirtu abas šīs kategorijas, jēdzienu “debitoru parādi” lieto attiecībā uz darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, savukārt attiecībā uz darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, t. i., kad ES saņem vērtību no cita subjekta, nesniedzot pretī aptuveni tādu pašu vērtību, lieto jēdzienu “atgūstamās summas” (piemēram, no dalībvalstīm atgūstamās summas saistībā ar pašu resursiem).
Atgūstamās summas no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilst finanšu instrumentu definīcijai. Subjekts tos ir klasificējis kā finanšu aktīvus, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, un tos attiecīgi novērtējis.
Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, uzskaita patiesajā vērtībā iegādes dienā, atskaitot norakstāmo vērtības samazinājuma summu. Norakstāmo vērtības samazinājumu nosaka, ja ir objektīvi pierādījumi, ka subjekts nespēs iekasēt visas tam pienākošās summas atbilstīgi atgūstamo summu sākotnējiem nosacījumiem. Norakstāmā summa ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un atgūstamo summu. Norakstīto summu atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.
1.3.4. Nauda un naudas ekvivalenti
Nauda un naudas ekvivalenti ir finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, un tie ir nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās vai noguldījumi bankās ar īsu brīdinājuma termiņu par izņemšanu un citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.
1.3.5. Kreditoru parādi
Kreditoru parādos ir iekļautas summas, kas ir saistītas ar darījumiem, kuri ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, piemēram, preču un pakalpojumu pirkšanu, un ar darījumiem, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, piemēram, saņemtajiem izmaksu prasījumiem no dotāciju vai cita ES finansējuma, vai priekšfinansējuma saņēmējiem (skatīt 1.4.1. skaidrojumu).
Ja saņēmējiem tiek izsniegtas dotācijas vai cits finansējums, izmaksu prasījumus ieraksta kā kreditoru parādus par pieprasīto summu brīdī, kad tiek saņemts izmaksu prasījums. Pēc attiecināmo izmaksu pārbaudes un apstiprināšanas kreditoru parādu vērtība ir apstiprinātā un attiecināmā summa.
Kreditoru parādus, kas izriet no preču un pakalpojumu iegādes, atzīst sākotnējā summā, saņemot rēķinu. Atbilstošos izdevumus ieraksta uzskaitē, kad subjekts ir saņēmis un pieņēmis piegādes vai pakalpojumus.
1.3.6. Finanšu saistības
Finanšu saistības tiek klasificētas kā finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās, finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā vai finanšu garantiju līgumu saistības.
Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās, sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, ieskaitot radušās darījuma izmaksas, un pēc tam tās uzskaita amortizētajās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi. To atzīšanu finanšu stāvokļa pārskatā pārtrauc tad un tikai tad, ja saistības ir izpildītas, no tām ir piešķirts atbrīvojums, tās ir atceltas vai ir beidzies to termiņš.
Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā ietver atvasinātos instrumentus, kuru patiesā vērtība ir negatīva. Ja garantijas līgumā ir noteikts, ka subjektam ir jāveic maksājumi finanšu instrumentu cenu vai ārvalstu valūtu kursa izmaiņu dēļ, garantijas līgums ir atvasināts instruments. Tos uzskaita tāpat kā finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā.
Subjekts atzīst finanšu garantijas līguma saistības, kad tas noslēdz līgumu, saskaņā ar kuru ir jāveic noteikti maksājumi, lai garantijas turētājam atlīdzinātu zaudējumus, kas tam radušies, jo konkrēts debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai mainītajiem noteikumiem. Finanšu garantijas līguma saistības sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā.
Turpmākais novērtējums ir atkarīgs no finanšu garantijas radītā kredītriska izmaiņām. Ja kredītrisks būtiski nepalielinās (“1. pakāpe”), finanšu garantijas saistības novērtē kā paredzamos 12 mēnešu kredītzaudējumus vai sākotnēji atzīto summu, no kā attiecīgā gadījumā atņem uzkrāto amortizāciju, – atkarībā no tā, kura no šīm summām ir lielāka. Ja kredītrisks būtiski palielinās (“2. pakāpe”), finanšu garantijas saistības novērtē kā paredzamos kredītzaudējumus visā darbības laikā vai sākotnēji atzīto summu, no kā attiecīgā gadījumā atņem uzkrāto amortizāciju, – atkarībā no tā, kura no šīm summām ir lielāka.
Finanšu saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, izņemot gadījumus, kad to termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem pēc bilances datuma. Finanšu garantiju līgumus klasificē kā īstermiņa saistības, ja vien subjektam nav beznosacījuma tiesību atlikt saistību nokārtošanu vismaz 12 mēnešus pēc pārskata datuma.
1.3.7. Uzkrātie un nākamo periodu ieņēmumi un izdevumi
Darījumus un notikumus atzīst finanšu pārskatos periodā, uz kuru tie attiecas. Gada beigās, ja rēķins vēl nav izrakstīts, bet pakalpojums ir sniegts, subjekts ir veicis piegādes vai pastāv līgumiska vienošanās (piemēram, atsaucoties uz līgumu), uzkrātie ieņēmumi tiek atzīti finanšu pārskatos. Savukārt, ja gada beigās rēķins ir ticis izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai sagādātās preces vēl nav piegādātas, ieņēmumus attiecina uz nākamo pārskata periodu un atzīst nākamajā pārskata periodā.
Arī izdevumus uzskaita periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātie izdevumi tiek atzīti, par pamatu izmantojot attiecīgā perioda pārskaitījuma saistību summas aplēsi. Uzkrātos izdevumus aprēķina saskaņā ar sīki izstrādātām darbības un praktiskām pamatnostādnēm, ko izdod grāmatvedis. To mērķis ir nodrošināt, ka finanšu pārskatos tiek patiesi atspoguļotas ekonomiskās un citas parādības, kuras tiem ir jāparāda. Pēc analoģijas, ja ir veikts avansa maksājums par pakalpojumiem vai precēm, kas vēl nav saņemti, izdevumi tiek attiecināti uz nākamo periodu un atzīti nākamajā pārskata periodā.
1.4. FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS
1.4.1. Ieņēmumi
Ieņēmumi ir saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciāla bruto ieplūde, ko subjekts ir saņēmis vai saņems; tas ir neto aktīvu pieaugums, izņemot pieaugumu, kas saistīts ar īpašnieku iemaksām.
Atkarībā no pamatā esošo darījumu rakstura finanšu darbības rezultātu pārskatā izdala turpmāk norādītos ieņēmumu veidus.
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, ir nodokļi un pārvedumi, jo pārvedējs nodod resursus saņēmējam subjektam, bet saņēmējs subjekts tieši nenodrošina pretī aptuveni tādu pašu vērtību. Pārvedumi ir nākotnes saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciāla ieplūde no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, izņemot nodokļus. Attiecībā uz ES subjektiem pārvedumi galvenokārt ietver līdzekļus, kas saņemti no Komisijas (piemēram, līdzsvarojošā subsīdija tradicionālajām aģentūrām, darbības subsīdija iemaksu nolīgumiem).
Subjekts atzīst aktīvu attiecībā uz pārvedumiem, kad subjekts pagātnes notikuma (pārveduma) rezultātā kontrolē resursus un plāno saņemt nākotnes saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu no šiem resursiem un kad ir iespējams ticami novērtēt patieso vērtību. Par aktīvu atzītu resursu (t. i., naudas) ieplūdi no darījuma, kas nav saistīts ar komerciālu apmaiņu, arī atzīst kā ieņēmumus, ja vien subjektam attiecībā uz šādu pārvedumu nav pašreizēja pienākuma (nosacījuma), kurš ir jāizpilda, pirms ieņēmumus var atzīt. Līdz brīdim, kad nosacījums ir izpildīts, ieņēmumi tiek attiecināti uz nākamo periodu un atzīti kā saistības.
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu
Ieņēmumi no preču un pakalpojumu pārdošanas tiek atzīti, kad pircējam tiek nodoti nozīmīgie riski un ieguvumi, kas izriet no preču īpašumtiesībām. Ieņēmumus no darījuma, kas ietver pakalpojumu sniegšanu, atzīst, ņemot vērā darījuma pabeigtības pakāpi pārskata datumā.
a) Procentu ieņēmumi un izdevumi
Procentu ieņēmumus un izdevumus no finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Tā ir metode finanšu aktīva vai finanšu saistību amortizēto izmaksu aprēķināšanai un procentu ieņēmumu vai procentu izdevumu sadalei attiecīgajā periodā.
b) Ieņēmumi no dividendēm
Ieņēmumus no dividendēm un līdzīgiem sadalītiem ieņēmumiem atzīst tad, kad stājas spēkā tiesības saņemt maksājumu.
c) Ieņēmumi un izdevumi no finanšu aktīviem patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā
Te ir runa par šo finanšu aktīvu patiesās vērtības pieaugumu (ieņēmumiem) un patiesās vērtības zudumu (izdevumiem), ieskaitot tos, kas izriet no ārvalstu valūtas pārrēķināšanas. Attiecībā uz procentus pelnošiem finanšu aktīviem šie ieņēmumi un izdevumi iekļauj arī procentus.
d) Ieņēmumi no finanšu garantiju līgumiem
Ieņēmumus no finanšu garantiju līgumiem (garantijas prēmiju) atzīst visā tajā laikā, kurā subjekts ir gatavs kompensēt finanšu garantijas līguma turētājam kredītzaudējumus, kas tam var rasties.
1.4.2. Izdevumi
Izdevumi ir saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciāla samazinājums pārskata periodā kā aktīvu aizplūde vai patēriņš vai tādu saistību uzņemšanās, kuru rezultātā samazinās neto aktīvi. Tajos tiek iekļauti gan ar komerciālu apmaiņu saistītu, gan nesaistītu darījumu izdevumi.
Ar komerciālu apmaiņu saistītu darījumu izdevumus, ko rada preču un pakalpojumu pirkšana, atzīst, kad piegādes ir veiktas un subjekts tās ir pieņēmis. Tos novērtē sākotnējā rēķinā norādītās summas apmērā. Turklāt bilances datumā izdevumus par pakalpojumiem, kas sniegti periodā, par kuru rēķins vēl nav saņemts vai apstiprināts, atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.
Ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu izdevumi attiecas uz pārvedumiem saņēmējiem, un tiem var būt trīs veidi: prasījuma tiesību apmierināšana, pārvedumi saskaņā ar līgumu un diskrecionāras dotācijas, iemaksas un ziedojumi. Pārvedumus atzīst kā izdevumus tajā periodā, kad bijuši notikumi, kuru dēļ pārvedums radies, ja vien šāda veida pārvedumu pieļauj noteikumi vai ir parakstīts līgums, ar ko atļauj pārvedumu, ja saņēmējs ir izpildījis attiecināmības kritērijus, ja tādi ir noteikti, un summu var ticami novērtēt.
Tad, kad tiek saņemts maksājuma pieprasījums vai izmaksu prasījums un tas atbilst atzīšanas kritērijiem, to atzīst kā izdevumus attiecināmās summas apmērā. Gada beigās aplēš saņēmējiem pienākošos attiecināmos izdevumus, kuri radušies, bet par kuriem vēl nav sniegts pārskats, un ieraksta kā uzkrātos izdevumus.
1.5. IESPĒJAMIE AKTĪVI UN SAISTĪBAS
1.5.1. Iespējamie aktīvi
Iespējams aktīvs ir tāds iespējams aktīvs, kurš izriet no pagātnes notikumiem un kura esība tiks apstiprināta tikai, iestājoties vai neiestājoties vienam vai vairākiem neskaidriem nākotnes notikumiem, kas pilnībā nav subjekta kontrolē. Iespējamu aktīvu uzrāda pārskatos, ja saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciāla ieplūde ir ticama.
1.5.2. Iespējamās saistības
Iespējamās saistības ir vai nu iespējami pienākumi, kuru esība tiks apstiprināta tikai, iestājoties vai neiestājoties vienam vai vairākiem neskaidriem nākotnes notikumiem, kas pilnībā nav subjekta kontrolē, vai pašreizējs pienākums, ja nav ticams, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga tādu resursu aizplūde, kas ietver saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu.
Iespējamās saistības rodas arī tajos retajos apstākļos, kad pastāv pašreizējs pienākums, bet to nevar pietiekami ticami novērtēt.
Iespējamās saistības netiek atzītas pārskatos. Tās uzrāda, ja vien saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūdes iespējamība nav niecīga.
1.6. FONDU KAPITĀLS
EAF dalībvalstis veic iemaksas fondā EAF programmu īstenošanai, kā noteikts katra EAF iekšējā nolīgumā. Saskaņā ar piemērojamo juridisko pamatu par kapitāla pieprasījumiem, t. i., finansējuma pieprasījumiem par konkrētu gadu N, izlemj ar Padomes lēmumu gadā N – 1, saņemamos līdzekļus skaidri piešķirot noteiktiem nākotnes periodiem.
Iemaksas atbilst kritērijiem attiecībā uz īpašnieku iemaksām (1. EGN), tāpēc tās EAF finanšu pārskatos uzrāda kā fondu kapitālu. Fondu kapitāls ir kopējā iemaksu summa, kas jāsaņem no EAF dalībvalstīm. Tā kā nepieprasītais fondu kapitāls tiek tieši atskaitīts no kopējā fondu kapitāla (skatīt pārskatu par neto aktīvu izmaiņām), bilancē atzīst tikai pieprasīto fondu kapitālu.
Tā kā saskaņotās iemaksas piešķir noteiktiem pārskata periodiem un EAF tiesībpamatotais prasījums pret EAF dalībvalstīm rodas tikai šajos periodos, visas avansā saņemtās summas atzīst kā nākamo periodu kapitāla iemaksas pozīcijā “Kreditoru parādi”, nevis kā pieprasīto kapitālu.
1.7. LĪDZFINANSĒJUMS
Saņemtās līdzfinansējuma iemaksas atbilst kritērijiem, kas raksturo ieņēmumus no darījumiem, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, ar nosacījumiem, un tās uzrāda kā kreditoru parādus dalībvalstīm, trešām valstīm un citiem. EAF tiek prasīts izlietot šīs iemaksas pakalpojumu sniegšanai trešām personām, citādi šie aktīvi (saņemtās iemaksas) ir jāatmaksā. Neizmaksātie kreditoru parādi, kas saistīti ar līdzfinansēšanas nolīgumiem, ir saņemtās līdzfinansējuma iemaksas, no kurām atskaita izdevumus, kas radušies saistībā ar projektu. Ietekmes uz neto aktīviem nav.
Izdevumus, kas saistīti ar līdzfinansējuma projektiem, atzīst pēc to rašanās. Attiecīgo iemaksu summu atzīst kā pamatdarbības ieņēmumus, un tā nekādi neietekmē gada saimnieciskās darbības rezultātu.
2. BILANCES SKAIDROJUMI
AKTĪVI
2.1. FINANŠU AKTĪVI
Finanšu aktīvs ir aktīvs, kas ir:
|
a) |
nauda; |
|
b) |
cita subjekta pašu kapitāla instruments; |
|
c) |
līgumiskās tiesības saņemt naudu vai citus finanšu aktīvus no cita subjekta vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu subjektu ar nosacījumiem, kas subjektam varētu būt labvēlīgi, vai |
|
d) |
līgums, par kuru norēķināsies vai var norēķināties ar paša subjekta pašu kapitāla instrumentiem. |
Finanšu aktīvus iedala šādās kategorijās: “finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās”, “finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā” un “finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu neto aktīvos / pašu kapitālā”. Finanšu instrumentu klasifikāciju nosaka, veicot sākotnējo atzīšanu, un pārvērtē katrā bilances datumā.
EAF finanšu aktīvi ietver finanšu aktīvus, kas novērtēti FVSD, un aizdevumus, un tie ir šādi:
|
miljoni EUR |
||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Ilgtermiņa |
|
|
|
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (FVSD) |
112 |
70 |
|
Aizdevumi |
16 |
16 |
|
|
128 |
87 |
|
Īstermiņa |
|
|
|
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (FVSD) |
— |
3 |
|
Aizdevumi |
5 |
— |
|
|
5 |
3 |
|
|
|
|
|
Kopā |
132 |
89 |
Finanšu aktīvus, kas novērtēti FVSD, 112 miljonu EUR apmērā veido kapitālieguldījumi, kas veikti:
|
— |
ilgtspējīgas atjaunīgās enerģijas jomā, izmantojot Climate Investor One, ElectriFI un Pasaules Energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas fondu (GEEREF), |
|
— |
iekļaujošas mazo lauksaimnieku un lauku MVU finansējuma veicināšanas jomā, izmantojot fondu ABC FUND, |
|
— |
finansiālas integrācijas jomā Ugandā, izmantojot ieguldījumu sabiedrību aBi Finance, un |
|
— |
darbvietu radīšanas un ilgtspējīgas izaugsmes jomā Āfrikā, izmantojot iniciatīvu Boost Africa. |
Ilgtermiņa aizdevumi 16 miljonu EUR apmērā un īstermiņa aizdevumi 5 miljonu EUR apmērā attiecas uz divām galvenajām jomām: ilgtspējīgu lauksaimniecību, attiecībā uz ko aizdevumi piešķirti, izmantojot AgriFI, un elektroenerģijas pieejamību un ražošanu no ilgtspējīgiem energoresursiem, attiecībā uz ko aizdevumi piešķirti, izmantojot ieguldījumu mehānismu ElectriFI.
2.2. PRIEKŠFINANSĒJUMS
Daudzos līgumos ir paredzēti avansa maksājumi pirms darbu sākšanas, piegādes veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas. Dažkārt līgumu maksājumu grafikos ir paredzēti maksājumi, pamatojoties uz izpildes ziņojumiem. Priekšfinansējuma maksājumus parasti veic tās valsts vai teritorijas valūtā, kurā projektu īsteno.
Atkarībā no priekšfinansējuma izlietojuma laika to uzrāda kā īstermiņa vai ilgtermiņa priekšfinansējumu. Izlietojums tiek noteikts projekta pamatā esošajā nolīgumā. Ja priekšfinansējumu paredzēts izlietot ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc pārskata datuma, to uzrāda kā īstermiņa priekšfinansējumu. Tā kā daudzi no EAF projektiem pēc būtības ir ilgtermiņa projekti, attiecīgajiem avansa maksājumiem jābūt pieejamiem periodā, kas ilgāks par vienu gadu. Tāpēc dažas priekšfinansējuma summas uzrāda kā ilgtermiņa aktīvus.
|
miljoni EUR |
||||||
|
|
Skaidrojums |
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Ilgtermiņa priekšfinansējums |
2.2.1. |
— |
418 |
82 |
500 |
574 |
|
Īstermiņa priekšfinansējums |
2.2.2. |
6 |
81 |
655 |
742 |
954 |
|
Kopā |
|
6 |
499 |
737 |
1 242 |
1 529 |
Kopējā priekšfinansējuma samazinājumu par 287 miljoniem EUR 2024. gada 31. decembrī lielā mērā var izskaidrot ar to, ka no 963 miljoniem EUR 2023. gadā līdz 737 miljoniem EUR 2024. gadā samazinājās saņēmējiem no 11. EAF izmaksātais priekšfinansējums. Tas atbilst EAF dzīves ciklam un ir arī saistīts ar atvērto līgumu skaita izmaiņām. Līdz ar 2020. gada beigām, kad stājās spēkā turpināmības klauzula, ir pienācis 11. EAF darbības laika beigu termiņš. Kopš 2021. gada 1. janvāra 11. EAF ietvaros vairs nav iespējams parakstīt jaunus finansēšanas nolīgumus, lai gan joprojām var parakstīt konkrētus līgumus saistībā ar spēkā esošajiem nolīgumiem. Tā rezultātā no jauna parakstīto līgumu apjoms pastāvīgi samazinājās no 2,118 miljardiem EUR 2021. gadā līdz 853 miljoniem EUR 2022. gadā un 860 miljoniem EUR 2023. gadā, bet 2024. gadā nokritās vēl vairāk – līdz 300 miljoniem EUR.
Priekšfinansējums no 10. EAF samazinājās no 560 miljoniem EUR 2023. gadā līdz 499 miljoniem EUR 2024. gadā, un tas atbilst normālajai tendencei un EAF dzīves ciklam.
Ilgtermiņa priekšfinansējums 393 miljonu EUR apmērā (2023. gadā – 427 miljoni EUR) attiecas uz atvērto priekšfinansējumu diviem līgumiem ES un Āfrikas Infrastruktūras trasta fonda (AITF) ietvaros. Šā trasta fonda mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu ar dotācijām infrastruktūras projektiem līdztekus ilgtermiņa finansējumam, ko nodrošina projektu finansētāji. Šādu dotāciju fondu nodrošināšana veicina iesaistīto finanšu iestāžu ilgtermiņa finansējuma sniegšanu. Līgumu parakstīšanas laikā tika uzskatīts, ka nolīgums pienācīgi aptver trasta fonda darbības (finanšu instrumentiem vēl nebija pieejama veidne, kā arī regulā šāda veida instruments nebija minēts). Līdz ar to maksājumi, kas veikti saskaņā ar šiem nolīgumiem, tika reģistrēti kā priekšfinansējums, nevis kā finanšu instrumenta komponents. Ņemot vērā trasta fonda īstenoto operāciju ilgtermiņa raksturu, AITF vecā priekšfinansējuma ikgadējais ieskaits ir ļoti ierobežots un sadalīts pa gadiem. Tāpēc, lai labāk atspoguļotu projekta nosacījumus, atvērtais priekšfinansējums 393 miljonu EUR apmērā tika pārklasificēts par ilgtermiņa priekšfinansējumu, savukārt 34 miljoni EUR ir uzkrātie izdevumi gada beigās.
2.2.1. Ilgtermiņa priekšfinansējums pa pārvaldības režīmiem
|
miljoni EUR |
||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Tieša pārvaldība |
|
|
|
Īsteno: |
|
|
|
Komisija |
— |
15 |
|
ES izpildaģentūras |
1 |
2 |
|
ES delegācijās |
2 |
7 |
|
|
3 |
24 |
|
Netieša pārvaldība |
|
|
|
Īsteno: |
|
|
|
EIB un EIF |
402 |
436 |
|
starptautiskas organizācijas |
65 |
74 |
|
privāttiesību subjekti, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus |
7 |
16 |
|
publisko tiesību subjekti |
13 |
17 |
|
trešās valstis |
10 |
7 |
|
|
497 |
550 |
|
Kopā |
500 |
574 |
2.2.2. Īstermiņa priekšfinansējums
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Priekšfinansējums (bruto) |
8 |
518 |
3 237 |
3 763 |
4 906 |
|
Veikts ieskaits, veicot periodizāciju |
(2) |
(438 ) |
(2 582 ) |
(3 022 ) |
(3 952 ) |
|
Kopā |
6 |
81 |
655 |
742 |
954 |
2.2.3. Īstermiņa priekšfinansējums pa pārvaldības režīmiem
|
miljoni EUR |
||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Tieša pārvaldība |
|
|
|
Īsteno: |
|
|
|
Komisija |
37 |
55 |
|
ES izpildaģentūras |
2 |
3 |
|
ES delegācijas |
47 |
82 |
|
|
86 |
140 |
|
Netieša pārvaldība |
|
|
|
Īsteno: |
|
|
|
EIB un EIF |
62 |
87 |
|
starptautiskas organizācijas |
388 |
431 |
|
privāttiesību subjekti, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus |
71 |
78 |
|
publisko tiesību subjekti |
77 |
98 |
|
trešās valstis |
56 |
119 |
|
ES struktūras un publiskā un privātā sektora partnerības |
1 |
1 |
|
|
655 |
814 |
|
Kopā |
742 |
954 |
2.2.4. Par priekšfinansējumu saņemtās garantijas
Garantiju ņem, lai nodrošinātu priekšfinansējumu, un to atbrīvo, kad ir apmaksāts projekta pēdējais prasījums.
|
miljoni EUR |
||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Priekšfinansējuma garantijas |
19 |
32 |
19 miljoni EUR ietver garantijas, kas paredzētas, lai nodrošinātu priekšfinansējumu, kuru izmaksā tiešā pārvaldībā, un EAF ir garantijas saņēmējs (skatīt 4.1. skaidrojumu). Tomēr lielākā daļa priekšfinansējuma tiek izmaksāta netiešas pārvaldības režīmā, kur garantijas saņēmējs ir nevis EAF, bet gan līgumslēdzēja iestāde. 2024. gadā minēto garantiju kopējā vērtība bija 415 miljoni EUR.
2.3. IEMAKSAS TRASTA FONDĀ
Šajā pozīcijā tiek norādīta summa, kas samaksāta kā iemaksas ES trasta fondā Āfrikai un ES trasta fondā “Bêkou”. No iemaksām tiek atskaitītas trasta fondiem radušās un uz EAF attiecināmās izmaksas.
Iemaksas trasta fondā īsteno EAF tiešās pārvaldības režīmā.
|
miljoni EUR |
||||
|
|
Neto iemaksas 31.12.2023. |
2024. gadā veiktās iemaksas |
TF neto izdevumu piešķīrums 2024. gadā |
Neto iemaksas 31.12.2024. |
|
Āfrika |
186 |
90 |
(111 ) |
165 |
|
“Bêkou” |
30 |
|
(7 ) |
23 |
|
Kopā |
216 |
90 |
(118 ) |
188 |
Veikto iemaksu samazinājums no 274 miljoniem EUR 2023. gadā līdz 90 miljoniem EUR 2024. gadā ir saistīts ar trasta fondu izdevumu samazināšanos abu trasta fondu likvidācijas dēļ. 2021. gada beigās ESTF Āfrikai un ESTF “Bêkou” sasniedza savas darbības maksimumu, kad beidzās līgumu slēgšanas periods. Trasta fondu likvidācija, kas sākās pēc tam, izraisīja atvērto līgumu skaita samazināšanos un tādējādi arī izdevumu samazināšanos.
2.4. AR KOMERCIĀLU APMAIŅU SAISTĪTI DEBITORU PARĀDI UN AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTAS ATGŪSTAMĀS SUMMAS
Ar komerciālu apmaiņu saistīti darījumi ir darījumi, kuros subjekts saņem aktīvus, pakalpojumus vai saistību dzēšanu un otrai pusei apmaiņā tieši sniedz aptuveni tādu pašu vērtību (galvenokārt preču, pakalpojumu vai aktīvu izmantošanas veidā). Ar komerciālu apmaiņu nesaistīti darījumi ir darījumi, kuros subjekts vai nu saņem vērtību no cita subjekta, tieši nesniedzot apmaiņā aptuveni tādu pašu vērtību, vai sniedz vērtību citam subjektam, apmaiņā tieši nesaņemot aptuveni tādu pašu vērtību.
2.4.1. Ar komerciālu apmaiņu saistīti ilgtermiņa debitoru parādi
2024. gada 31. decembrī EAF bija ar komerciālu apmaiņu saistīti ilgtermiņa debitoru parādi 5 miljonu EUR apmērā, ko veidoja galvenokārt nākamo periodu izdevumi vairākos finanšu instrumentos.
2.4.2. Ar komerciālu apmaiņu nesaistītas īstermiņa atgūstamās summas un ar komerciālu apmaiņu saistīti īstermiņa debitoru parādi
|
miljoni EUR |
|||
|
|
Skaidrojums |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu |
2.4.2.1. |
24 |
13 |
|
Debitoru parādi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu |
2.4.2.2. |
12 |
12 |
|
Kopā |
|
37 |
24 |
2.4.2.1.
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Klienti |
2 |
40 |
9 |
52 |
55 |
|
Publisko tiesību subjekti |
4 |
13 |
2 |
19 |
19 |
|
Trešās valstis |
— |
13 |
3 |
16 |
6 |
|
Norakstītā summa |
(6 ) |
(49 ) |
(7 ) |
(63 ) |
(68 ) |
|
Kopā |
— |
17 |
6 |
24 |
13 |
2.4.2.2.
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Uzkrātie ienākumi |
— |
— |
2 |
2 |
1 |
|
EAF savstarpējie konti |
(207 ) |
227 |
(20 ) |
— |
— |
|
Cits |
— |
4 |
7 |
11 |
11 |
|
Kopā |
(207 ) |
231 |
(11 ) |
12 |
12 |
Efektivitātes labad vienotā kase, kas aptver visus EAF, ir piešķirta 11. EAF; tā rezultātā tiek veiktas operācijas starp dažādajiem EAF, kuras tiek līdzsvarotas EAF savstarpējos kontos starp dažādajām EAF bilancēm.
Pozīcijā “Citi” ietilpst galvenokārt debitoru parādi, kas izriet no finanšu instrumentiem. No citiem debitoru parādiem 11 miljonu EUR apmērā 4 miljoni EUR attiecas uz Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonda (GEEREF) debitoru parādu, savukārt 7 miljoni EUR attiecas uz Climate Investor One debitoru parādu.
2.5. NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI (5)
Nauda un naudas ekvivalenti ir finanšu instrumenti, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, un tie ir nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās vai noguldījumi bankās ar īsu brīdinājuma termiņu par izņemšanu (piemēram, norēķinu konti un krājkonti) un citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Speciālie konti |
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
— |
— |
285 |
285 |
341 |
|
|
— |
— |
285 |
285 |
341 |
|
Norēķinu konti |
|
|
|
|
|
|
Komercbankas |
— |
— |
49 |
49 |
193 |
|
Nauda, kas pieder pie finanšu instrumentiem |
— |
— |
77 |
77 |
67 |
|
|
— |
— |
126 |
126 |
260 |
|
Kopā |
— |
— |
411 |
411 |
601 |
Naudas un naudas ekvivalentu samazinājuma par 190 miljoniem EUR galvenais cēlonis bija centrālajās bankās un komercbankās turēto naudas rezervju samazinājums. Šo samazinājumu galvenokārt rada maksājumi, kas veikti, lai segtu izdevumus un avansus, un kas pārsniedz gada laikā saņemtās iemaksas. Konkrētāk, pieprasītās izmaksas samazinājās no 1,800 miljardiem EUR 2023. gadā līdz 1,200 miljardiem EUR 2024. gadā. Turklāt dalībvalstis saņēma atmaksu 7,8 miljonu EUR apmērā no 9. EAF 2024. gada pirmajam maksājumam, savukārt Apvienotā Karaliste lūdza, lai tās iemaksām 41 miljona EUR apmērā 2023. gada otrajam un trešajam maksājumam tiktu veikts ieskaits no tās neatmaksātās daļas 10. un 11. EAF (skatīt 2.9.1. skaidrojumu).
Tāpat kā iepriekšējos gados, lai ierobežotu darījumu partnera risku, centrālo banku kontos tiek turēts vairāk naudas nekā komercbankās (skatīt 5.1. skaidrojumu).
SAISTĪBAS
2.6. FINANŠU SAISTĪBAS
Finanšu saistības ir saistības, kas ir:
|
a) |
līgumā noteikts pienākums nodot naudu vai citus finanšu aktīvus citam subjektam vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu subjektu ar nosacījumiem, kas subjektam varētu būt nelabvēlīgi, vai |
|
b) |
līgums, par kuru norēķināsies vai var norēķināties ar paša subjekta pašu kapitāla instrumentiem. |
Finanšu saistības iedala šādās kategorijās: “finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā”, “citas finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās,” un “finanšu garantiju līgumu saistības”.
|
miljoni EUR |
|||
|
|
Skaidrojums |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Ilgtermiņa |
|
|
|
|
Finanšu uzkrājumi |
2.6.1. |
— |
3 |
|
Finanšu garantiju saistības |
2.6.2. |
1 |
1 |
|
Citas finanšu saistības |
2.6.3. |
— |
1 |
|
Līdzfinansējuma kreditoru parādi |
|
— |
1 |
|
Kopā |
|
1 |
5 |
2.6.1. Uzkrājumi
Šie uzkrājumi atspoguļo aplēstos kredītzaudējumus, kas radīsies saistībā ar aizdevumiem, kuri piešķirti saskaņā ar dažādiem finanšu instrumentiem.
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Ilgtermiņa finanšu uzkrājumi |
— |
— |
— |
— |
3 |
|
Īstermiņa finanšu uzkrājumi |
— |
— |
2 |
2 |
— |
|
Kopā |
— |
— |
2 |
2 |
3 |
2 miljoni EUR ir aplēstie zaudējumi saistībā ar aizdevumiem, kas piešķirti saskaņā ar šādiem finanšu instrumentiem: ElectriFI CW, ElectriFI CW II, AgriFI Tanzania un AgriFI Regional ACP.
2.6.2. Finanšu garantiju saistības
Šie uzkrājumi atbilst aplēstajiem zaudējumiem, kuri radīsies saistībā ar garantijām, kas piešķirtas saskaņā ar dažādiem finanšu instrumentiem, kur pilnvarotie subjekti ir tiesīgi izsniegt garantijas savā vārdā, bet EAF uzdevumā un EAF uzņemas risku. Ar garantijām saistītais EAF finanšu risks ir ierobežots, un pakāpeniski tiek uzkrāti finanšu aktīvi, lai segtu garantiju pieprasījumus nākotnē.
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Finanšu garantiju saistības |
— |
— |
1 |
1 |
1 |
1 miljons EUR ir aplēstie zaudējumi saistībā ar garantiju, kas piešķirta saskaņā ar 9 miljonus EUR vērto finanšu instrumentu Euritz (skatīt 4.2.1. skaidrojumu).
2.6.3. Citas finanšu saistības
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā |
— |
— |
— |
— |
1 |
2024. gada 31. decembrī ar finanšu instrumentiem saistīto kreditoru parādu kopsumma bija tikai 25 000 EUR. Visa šī summa attiecas uz kreditoru parādiem, kas izriet no fonda ABC Fund.
2.7. KREDITORU PARĀDI
Kreditoru parādi ir saistības samaksāt par saņemtām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem, par ko – atšķirībā no uzkrātajiem izdevumiem – ir jau izrakstīts rēķins vai ir oficiāla vienošanās ar piegādātāju. Kreditoru parādi var būt saistīti gan ar darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu (piemēram, preču un pakalpojumu pirkšanu), gan ar darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu (piemēram, izmaksu prasījumiem no dotāciju, priekšfinansējuma vai cita ES finansējuma saņēmējiem).
|
miljoni EUR |
||||||
|
|
Skaidrojums |
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Īstermiņa kreditoru parādi |
2.7.1. |
— |
21 |
130 |
150 |
260 |
|
Dažādi kreditoru parādi |
2.7.2. |
— |
5 |
100 |
105 |
132 |
|
Kopā |
|
— |
25 |
230 |
256 |
391 |
2.7.1. Īstermiņa kreditoru parādi
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Piegādātāji |
— |
14 |
41 |
56 |
98 |
|
Trešās valstis |
— |
— |
29 |
29 |
32 |
|
Publisko tiesību subjekti |
— |
6 |
59 |
66 |
129 |
|
Kopā |
— |
21 |
130 |
150 |
260 |
Kreditoru parādi lielā mērā ietver izmaksu pārskatus, ko EAF saņem saistībā ar saņēmējiem piešķirtajām dotācijām. Tos reģistrē izmaksu pārskata saņemšanas brīdī par visu tajā norādīto summu. Pēc attiecināmības pārbaudes saņēmējiem tiek izmaksātas tikai attiecināmās summas. Gada beigās tiek analizēti nenokārtotie izmaksu prasījumi, un aplēstās attiecināmās summas saistībā ar šiem izmaksu prasījumiem tiek atzītas finanšu darbības rezultātu pārskatā. Aplēstās neattiecināmās summas tiek uzrādītas kā citi īstermiņa kreditoru parādi.
Kreditoru parādu samazinājums ir skaidrojams ar to, ka ir samazinājies saņemto, bet līdz gada beigām vēl nesamaksāto rēķinu apjoms.
2.7.2. Dažādi kreditoru parādi
|
miljoni EUR |
||||||
|
|
Skaidrojums |
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Līdzfinansējuma kreditoru parādi |
2.7.2.1. |
— |
5 |
23 |
28 |
41 |
|
Nākamo periodu kapitāla iemaksas |
2.7.2.2. |
— |
— |
64 |
64 |
88 |
|
Citi dažādi kreditoru parādi |
|
— |
(1 ) |
13 |
12 |
3 |
|
Kopā |
|
— |
5 |
100 |
105 |
132 |
2.7.2.1.
Līdzfinansējuma kreditoru parādi ir līdzekļi, ko EAF saņem saistībā ar līdzfinansēšanas nolīgumiem. EAF šīs iemaksas ir jāizlieto, lai sniegtu saskaņotus pakalpojumus trešām personām, un neizlietotie līdzekļi jāatdod atpakaļ ieguldītājiem. No līdzfinansējuma summu izlietojuma laika ir atkarīgs, vai līdzfinansējumu uzrāda kā īstermiņa vai ilgtermiņa līdzfinansējumu.
Gada beigās veic katra līdzfinansējuma kreditoru parāda novērtējumu, un visas summas, ko, visticamāk, neizlietos nākamajos 12 mēnešos, uzskata par ilgtermiņa līdzfinansējuma kreditoru parādiem.
|
miljoni EUR |
||||||
|
|
8. EAF |
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Īstermiņa līdzfinansējuma kreditoru parādi |
— |
— |
5 |
23 |
28 |
41 |
2.7.2.2.
Nākamo periodu kapitāla iemaksas 6,3 miljonu EUR apmērā attiecas uz atmaksu dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei no atceltiem vai neizlietotiem līdzekļiem projektos, kas īstenoti 9. EAF ietvaros (skatīt 2.9.1. skaidrojumu). Dalībvalstis piekrita, ka atmaksai tiek veikts ieskaits pret iemaksām 11. EAF pirmā pieprasījuma veikt iemaksas laikā 2025. gadā.
Līdztekus atmaksai vēl 58 miljoni EUR attiecas uz 2025. gada pirmo maksājumu, ko Apvienotā Karaliste, Portugāle, Ungārija, Lietuva, Kipra un Igaunija samaksājušas avansā. Apvienotā Karaliste iemaksāja 51 miljonu EUR no šīs summas, kurā ietilpa arī 15 miljoni EUR, kas tika atskaitīti no Apvienotajai Karalistei pienākošās atlikušās neizlietoto 10. un 11. EAF līdzekļu daļas. Saskaņā ar Izstāšanās līguma 152. pantu Apvienotā Karaliste paliek EAF puse, līdz tiks slēgts 11. EAF un visi iepriekšējie neslēgtie EAF, un šajā ziņā uzņemas tādas pašas saistības kā dalībvalstis (skatīt 2.9.1. skaidrojumu).
2.8. UZKRĀTIE IZDEVUMI
Uzkrātie izdevumi ir saistības samaksāt par saņemtām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem, par ko – atšķirībā no kreditoru parādiem – vēl nav izrakstīts rēķins vai vēl nav oficiālas vienošanās ar piegādātāju. Uzkrātos izdevumus aprēķina, pamatojoties uz neizpildīto budžeta saistību summu gada beigās. Aplēsto uzkrāto izdevumu daļa, kas saistīta ar izmaksāto priekšfinansējumu, ir ierakstīta kā priekšfinansējuma summu samazinājums.
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Uzkrātie izdevumi |
— |
71 |
703 |
774 |
983 |
|
Citi uzkrājumi un nākamo periodu maksājumi |
— |
— |
— |
— |
1 |
|
Kopā |
— |
71 |
703 |
774 |
984 |
Uzkrātie izdevumi ietver aplēstos pamatdarbības izdevumus, kas saistīti ar vēl nepabeigtiem un jau pabeigtiem līgumiem, gadījumos, kad nav apstiprinātu izmaksu prasījumu; saņēmējiem radušies attiecināmie izdevumi ir aplēsti, izmantojot vislabāko pieejamo informāciju finanšu pārskatu sagatavošanas laikā. Jānorāda, ka informācija par liela mēroga ikdienas darbībām, piemēram, līgumu pagarināšanu, par ko vienošanās parakstīta pēc pārskata datuma, netiek sistemātiski ņemta vērā un nav iespējams ticami aplēst šo darbību iespējamo ietekmi uz uzkrātajiem izdevumiem. Aplēsto uzkrāto izdevumu daļa, kas saistīta ar izmaksāto priekšfinansējumu, ir ierakstīta kā priekšfinansējuma summu samazinājums (skatīt 2.2. skaidrojumu).
Uzkrāto izdevumu samazinājums par 210 miljoniem EUR ir skaidrojams ar to līgumu skaita samazinājumu, attiecībā uz kuriem bija jāaplēš un jāuzkrāj izdevumi. Šis samazinājums atbilst EAF dzīves ciklam un pamatā esošo atvērto līgumu skaitam.
NETO AKTĪVI
2.9. FONDU KAPITĀLS
EAF dalībvalstis veic iemaksas fondā EAF programmu īstenošanai, kā noteikts katra EAF iekšējā nolīgumā. Saskaņā ar piemērojamo juridisko pamatu par kapitāla pieprasījumiem, t. i., finansējuma pieprasījumiem par konkrētu gadu N, izlemj ar Padomes lēmumu gadā N – 1, saņemamos līdzekļus skaidri piešķirot noteiktiem nākotnes periodiem.
Iemaksas atbilst kritērijiem attiecībā uz īpašnieku iemaksām (1. EGN), tāpēc tās EAF finanšu pārskatos uzrāda kā fondu kapitālu. Fondu kapitāls ir kopējā iemaksu summa, kas jāsaņem no EAF dalībvalstīm. Tā kā nepieprasītais fondu kapitāls tiek atskaitīts no kopējā fondu kapitāla (skatīt pārskatu par neto aktīvu izmaiņām), bilancē atzīst tikai pieprasīto fondu kapitālu.
Tā kā saskaņotās iemaksas piešķir noteiktiem pārskata periodiem un EAF tiesībpamatotais prasījums pret EAF dalībvalstīm rodas tikai šajos periodos, visas avansā saņemtās summas atzīst kā nākamo periodu kapitāla iemaksas pozīcijā “Kreditoru parādi”, nevis kā pieprasīto kapitālu.
2.9.1. Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls
|
miljoni EUR |
||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
Kopā |
|
Fondu kapitāls |
10 442 |
20 834 |
29 331 |
60 607 |
|
Nepieprasītais fondu kapitāls |
— |
— |
(6 040 ) |
(6 040 ) |
|
Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2023. |
10 442 |
20 834 |
23 290 |
54 566 |
|
Fondu kapitāls |
10 435 |
20 819 |
29 290 |
60 544 |
|
Nepieprasītais fondu kapitāls |
— |
— |
(4 840 ) |
(4 840 ) |
|
Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2024. |
10 435 |
20 819 |
24 449 |
55 704 |
Nepieprasītie līdzekļi ir summas, kas vēl nav pieprasītas no dalībvalstīm. Pieprasītais fondu kapitāls ir iemaksas, ko EAF ir pieprasījis un ko dalībvalstis pārvedušas uz kases kontiem (skatīt turpmāk 2.9.2. skaidrojumu).
Ar Padomes Lēmumu (ES) 2024/2906 (6) 8. un 9. EAF iekšējos nolīgumos noteiktās dalībvalstu iemaksas tika attiecīgi samazinātas par 6,3 miljoniem EUR no 9. EAF līdzekļiem, par kuriem saistības ir atceltas. Atmaksājumiem, kas rodas no šā samazinājuma, ir veikts ieskaits pret papildu līdzekļu pieprasījumu 11. EAF ietvaros. Atmaksa faktiski tiks izmantota 2025. gada pirmajai iemaksai (skatīt 2.7.2. skaidrojumu).
Lai gan Apvienotā Karaliste joprojām ir EAF dalībniece līdz visu programmu slēgšanai, saskaņā ar Izstāšanās līguma 153. pantu tās daļu 9. un 10. EAF līdzekļos, par kuriem saistību uzņemšanās nav notikusi vai saistības ir atceltas, nevar izmantot atkārtoti. 2024. gadā Apvienotā Karaliste lūdza, lai tās otrais un trešais maksājums par gadu tiktu kompensēts, izmantojot tās neizmaksāto daļu 10. un 11. EAF rezervē. Turklāt Apvienotajai Karalistei tika atmaksāti vēl 15 miljoni EUR, kas tika ieskaitīti tās 2025. gada pirmajā maksājumā (skatīt 2.7.2.1. skaidrojumu). Rezultātā 10. un 11. EAF fondu kapitāls tika samazināts attiecīgi par 15 miljoniem EUR un 41 miljonu EUR.
2.9.2. Pieprasītais un nepieprasītais fondu kapitāls: dalībvalstis un AK
|
miljoni EUR |
||||
|
Iemaksas 11. EAF |
% |
Nepieprasītais kapitāls 31.12.2023. |
2024. gadā pieprasītais kapitāls |
Nepieprasītais kapitāls 31.12.2024. |
|
Austrija |
2,40 |
145 |
(29 ) |
116 |
|
Beļģija |
3,25 |
196 |
(39 ) |
157 |
|
Bulgārija |
0,22 |
13 |
(3 ) |
11 |
|
Horvātija |
0,23 |
14 |
(3 ) |
11 |
|
Kipra |
0,11 |
7 |
(1 ) |
5 |
|
Čehija |
0,80 |
48 |
(10 ) |
39 |
|
Dānija |
1,98 |
120 |
(24 ) |
96 |
|
Igaunija |
0,09 |
5 |
(1 ) |
4 |
|
Somija |
1,51 |
91 |
(18 ) |
73 |
|
Francija |
17,81 |
1 076 |
(214 ) |
862 |
|
Vācija |
20,58 |
1 243 |
(247 ) |
996 |
|
Grieķija |
1,51 |
91 |
(18 ) |
73 |
|
Ungārija |
0,61 |
37 |
(7 ) |
30 |
|
Īrija |
0,94 |
57 |
(11 ) |
46 |
|
Itālija |
12,53 |
757 |
(150 ) |
606 |
|
Latvija |
0,12 |
7 |
(1 ) |
6 |
|
Lietuva |
0,18 |
11 |
(2 ) |
9 |
|
Luksemburga |
0,26 |
15 |
(3 ) |
12 |
|
Malta |
0,04 |
2 |
(0 ) |
2 |
|
Nīderlande |
4,78 |
289 |
(57 ) |
231 |
|
Polija |
2,01 |
121 |
(24 ) |
97 |
|
Portugāle |
1,20 |
72 |
(14 ) |
58 |
|
Rumānija |
0,72 |
43 |
(9 ) |
35 |
|
Slovākija |
0,38 |
23 |
(5 ) |
18 |
|
Slovēnija |
0,22 |
14 |
(3 ) |
11 |
|
Spānija |
7,93 |
479 |
(95 ) |
384 |
|
Zviedrija |
2,94 |
178 |
(35 ) |
142 |
|
Apvienotā Karaliste |
14,68 |
887 |
(176 ) |
710 |
|
Kopā |
100,00 |
6 040 |
(1 200 ) |
4 840 |
Tā kā viss 9. un 10. EAF kapitāls tika pieprasīts un saņemts iepriekšējos gados, 2024. gadā pieprasītā summa 1,200 miljardu EUR apmērā ir saistīta tikai ar 11. EAF. Pieprasītais kapitāls samazinājās no 1,800 miljardiem EUR 2023. gadā līdz 1,200 miljardiem EUR 2024. gadā.
2.9.3. Pieprasītā fondu kapitāla pārvietojumi starp aktīvajiem EAF
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
8. EAF |
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
Kopā |
|
Atlikums 31.12.2022. |
(2 513 ) |
2 010 |
(38 ) |
541 |
— |
|
Summu pārvietojums uz 8. EAF darbības rezervi no iepriekšējiem EAF |
2 762 |
(2 762 ) |
— |
— |
— |
|
Summu pārvietojums uz 10. EAF darbības rezervi no iepriekšējiem EAF |
427 |
(432 ) |
6 |
— |
— |
|
Summu pārvietojums uz 11. EAF darbības rezervi no iepriekšējiem EAF |
(676 ) |
676 |
(87 ) |
87 |
— |
|
Atlikums 31.12.2023. |
— |
(509 ) |
(120 ) |
628 |
— |
|
Summu pārvietojums uz 10. EAF darbības rezervi no iepriekšējiem EAF |
— |
(1 ) |
1 |
— |
— |
|
Summu pārvietojums uz 11. EAF darbības rezervi no iepriekšējiem EAF |
— |
— |
(68 ) |
68 |
— |
|
Atlikums 31.12.2024. |
— |
(510 ) |
(187 ) |
696 |
— |
Šī pozīcija ietver resursus, kas pārvietoti starp aktīvajiem EAF.
Kopš Kotonū nolīguma stāšanās spēkā visi iepriekšējo aktīvo EAF neiztērētie līdzekļi pēc saistību atcelšanas tiek pārvietoti uz visjaunāko atvērto EAF. No citiem EAF pārvietotie resursi palielina saņēmējfonda apropriācijas un samazina nosūtītājfonda apropriācijas. Saistības par līdzekļiem, kas pārvietoti uz 10. un 11. EAF darbības rezervi, var uzņemties tikai īpašos apstākļos, kas paredzēti iekšējos nolīgumos.
3. SKAIDROJUMI PAR FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATU
IEŅĒMUMI
|
miljoni EUR |
|||
|
|
Skaidrojums |
2024 |
2023 |
|
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu |
3.1. |
41 |
14 |
|
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu |
3.2. |
90 |
52 |
|
Kopā |
|
131 |
65 |
3.1. IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS NAV SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, attiecas uz darījumiem, kuros pārvedējs nodod resursus saņēmējam subjektam, bet saņēmējs subjekts tieši nenodrošina pretī aptuveni tādu pašu vērtību. Šajā pozīcijā galvenokārt ietilpst summas, kas saņemtas no Komisijas attiecīgajā gadā, un atgūtie pamatdarbības izdevumi.
|
miljoni EUR |
||||||
|
|
Skaidrojums |
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
2024 |
2023 |
|
Izdevumu atgūšana |
|
1 |
16 |
7 |
24 |
6 |
|
Līdzfinansējuma ieņēmumi |
3.1.1. |
— |
12 |
5 |
17 |
8 |
|
Kopā |
|
1 |
28 |
12 |
41 |
14 |
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, var tikt šādi sadalīti pa pārvaldības režīmiem:
|
miljoni EUR |
||
|
|
2024 |
2023 |
|
Tieša pārvaldība |
|
|
|
Īsteno: |
|
|
|
Komisija |
1 |
— |
|
izpildaģentūras |
2 |
— |
|
ES delegācijas |
4 |
5 |
|
|
7 |
5 |
|
Netieša pārvaldība |
|
|
|
Īsteno: |
|
|
|
trešās valstis |
31 |
6 |
|
publisko tiesību subjekti |
— |
— |
|
starptautiskas organizācijas |
3 |
3 |
|
privāttiesību subjekti, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus |
— |
— |
|
|
34 |
9 |
|
Kopā |
41 |
14 |
3.1.1. Līdzfinansējuma ieņēmumi
Saņemtās līdzfinansējuma iemaksas atbilst kritērijiem, kas raksturo ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumus ar nosacījumiem, un tādējādi tām nebūtu jāietekmē finanšu darbības rezultātu pārskats, kad tās saņem. Iemaksas saglabājas pie saistībām (skatīt 2.7.2. un 2.7.2.1. skaidrojumu), līdz ar ziedotajiem līdzekļiem saistītie nosacījumi ir izpildīti, t. i., ir radušies attiecināmie izdevumi (skatīt 3.5. skaidrojumu). Atbilstošo summu tad atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā kā ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumus no līdzfinansējuma. Attiecīgi gada saimnieciskās darbības rezultāts nemainās.
3.2. IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS IR SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
2024 |
2023 |
|
Finanšu ieņēmumi |
— |
1 |
18 |
19 |
9 |
|
Citi ieņēmumi |
2 |
4 |
65 |
71 |
43 |
|
Kopā |
2 |
5 |
83 |
90 |
52 |
19 miljoni EUR pozīcijā “Finanšu ieņēmumi” galvenokārt ietver uzkrātos procentus par nesamaksātajiem atgūšanas rīkojumiem, procentus par priekšfinansējumu, procentus par centrālajās bankās un komercbankās turētajiem atlikumiem un ieņēmumus no finanšu instrumentiem.
Citi ieņēmumi attiecas galvenokārt uz guvumu no ārvalstu valūtas maiņas. Atbilstošos zaudējumus no ārvalstu valūtas maiņas ieraksta citos izdevumos (skatīt 3.7. skaidrojumu).
IZDEVUMI
3.3. IZDEVUMI, KO ĪSTENOJUŠI CITI SUBJEKTI
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
2024 |
2023 |
|
Tehniskās palīdzības izdevumi |
— |
— |
4 |
4 |
3 |
Summa 4 miljonu EUR apmērā ietver tehniskās palīdzības izdevumus, kas radušies saistībā ar vairākiem finanšu instrumentiem.
3.4. ATBALSTA INSTRUMENTI
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
2024 |
2023 |
|
Plānojamais atbalsts |
2 |
(13 ) |
641 |
630 |
841 |
|
Makroekonomiskais atbalsts |
— |
— |
— |
— |
7 |
|
Nozaru politika |
— |
— |
— |
— |
(1 ) |
|
Iekšējie ĀKK projekti |
— |
89 |
408 |
497 |
779 |
|
Ārkārtas palīdzība |
— |
12 |
(25 ) |
(13 ) |
230 |
|
Institucionālais atbalsts |
— |
2 |
3 |
4 |
12 |
|
Saņemtās eksporta kompensācijas |
— |
— |
— |
— |
2 |
|
Iemaksas trasta fondos |
— |
— |
118 |
118 |
311 |
|
Kopā |
2 |
90 |
1 145 |
1 237 |
2 181 |
EAF pamatdarbības izdevumi attiecas uz dažādiem atbalsta instrumentiem un izpaužas dažādos veidos atkarībā no tā, kā tiek izmaksāti un pārvaldīti naudas līdzekļi.
2024. gadā pamatdarbības izdevumi samazinājās par 944 miljoniem EUR, galvenokārt tāpēc, ka ievērojami samazinājās 11. EAF izdevumi – no 1,906 miljardiem EUR 2023. gadā līdz 1,145 miljardiem EUR 2024. gadā. Šis samazinājums tika novērots visās programmās un atbilst EAF dzīves ciklam.
Tāpat arī 9. un 10. EAF izdevumu izmaiņas atbilst EAF dzīves ciklam un pakāpeniskai līgumu slēgšanai. Daudzi šo EAF ietvaros noslēgtie līgumi tika pabeigti un slēgti 2024. gadā, tādējādi izdevumi samazinājās.
Ar plānojamā atbalsta un ārkārtas palīdzības programmām saistīto 10. un 11. EAF negatīvo summu cēlonis ir tas, ka tika apvērsti 2023. gada uzkrājumi, kas bija lielāki nekā 2024. gadā radušies faktiskie izdevumi. Tieši 11. EAF negatīvās summas attiecas uz līgumu ar Pasaules Banku, kura sākotnēji paredzētais darbības beigu termiņš bija 2023. gada decembris, bet kurš pēc tam 2024. gadā tika pagarināts līdz 2025. gada decembrim. Komisija veic iemaksas šajā trasta fondā, izmantojot gan Trasta fonda Āfrikai, gan EAF līdzekļus. Priekšfinansējumam piemērojot izlietojuma prioritātes principu, 2024. gadā radušies izdevumi tika iedalīti Trasta fondam Āfrikai, bet EAF līdzekļus ir paredzēts izmantot 2025. gadā.
Turklāt plānojamā atbalsta, ārkārtas palīdzības un iekšējo ĀKK projektu izdevumi samazinājās par 175 miljoniem EUR, tāpēc ka tika apvērsti 2023. gada uzkrājumi, kas saistīti ar četriem projektiem, ieskaitot līgumu ar Pasaules Banku. Pamatojoties uz atjauninātu īstenošanas informāciju, kas saņemta no īstenošanas partneriem un precīzāk atspoguļo projektu faktisko progresu, attiecībā uz šiem līgumiem 2024. gadā netika reģistrēti nekādi uzkrājumi.
3.5. LĪDZFINANSĒJUMA IZDEVUMI
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
2024 |
2023 |
|
Līdzfinansējums |
— |
12 |
5 |
17 |
8 |
Šajā pozīcijā iekļauti izdevumi, kas 2024. gadā radās saistībā ar līdzfinansēšanas projektiem. Jāņem vērā, ka radušies izdevumi ietver ar periodizāciju saistītās aplēstās summas (un attiecīgi ar iepriekšējo gadu saistīto aplēsto summu apvērses).
Atbilstoši grāmatvedības noteikumiem par līdzfinansējumu summām, kas izveidojās, nebija nekādas ietekmes uz EAF gada rezultātu, jo tās tika atzītas gan līdzfinansējuma izdevumos, gan līdzfinansējuma ieņēmumos (sk. arī 3.1.1. skaidrojumu).
Atbalsta instrumenti un līdzfinansējuma izdevumi pa pārvaldības veidiem
|
miljoni EUR |
||
|
|
2024 |
2023 |
|
Tieša pārvaldība |
|
|
|
Īsteno: |
|
|
|
Komisija |
17 |
50 |
|
ES izpildaģentūras |
3 |
16 |
|
trasta fondi |
118 |
290 |
|
ES delegācijas |
148 |
235 |
|
|
286 |
591 |
|
Netieša pārvaldība |
|
|
|
Īsteno: |
|
|
|
EIB un EIF |
84 |
(45 ) |
|
starptautiskas organizācijas |
287 |
994 |
|
privāttiesību subjekti, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus |
156 |
201 |
|
publisko tiesību subjekti |
126 |
147 |
|
trešās valstis |
314 |
297 |
|
ES struktūras ar publiskā un privātā sektora partnerību |
— |
3 |
|
|
967 |
1 597 |
|
Kopā |
1 254 |
2 189 |
3.6. FINANSĒJUMA IZMAKSAS
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
2024 |
2023 |
|
Neto zaudējumi, kas radušies no aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazināšanās |
— |
(5) |
4 |
(1) |
2 |
|
Zaudējumi no finanšu aktīviem vai saistībām, kas novērtēti FVSD |
— |
— |
3 |
3 |
3 |
|
Maksas subsīdijas |
— |
— |
2 |
2 |
1 |
|
Kopā |
— |
(5) |
9 |
3 |
7 |
Neto zaudējumi no aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazināšanās ietver zaudējumus no finanšu instrumentu vērtības samazināšanās un aplēstos izdevumus par neatgūstamām summām, kas izriet no ilgi (vairāk nekā divus gadus) neizpildītiem atgūšanas rīkojumiem, bankrota un atbrīvojumiem no saistībām.
3 miljonus EUR lielie finanšu izdevumi par finanšu aktīviem, kas novērtēti FVSD, ir saistīti galvenokārt ar valūtas kursa starpībām, procentiem un patiesās vērtības izmaiņām, kas attiecas uz vairākiem finanšu instrumentiem.
2 miljoni EUR pozīcijā “Maksas subsīdijas” attiecas uz izdevumiem, kas radušies saistībā ar finanšu instrumentu Kulima.
3.7. CITI IZDEVUMI
Šajā pozīcijā ietilpst administratīvi izdevumi, piemēram, izdevumi par ārējiem ar IT nesaistītiem pakalpojumiem, operatīvās nomas izdevumi, komunikācijas un publikāciju izdevumi, apmācības izmaksas utt.
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
2024 |
2023 |
|
Administratīvie un IT izdevumi |
— |
1 |
42 |
43 |
51 |
|
Uzkrājums riskiem un maksām |
— |
— |
— |
— |
1 |
|
Realizētie zaudējumi no debitoru parādiem |
1 |
2 |
— |
4 |
— |
|
Zaudējumi no valūtas maiņas |
1 |
4 |
59 |
63 |
62 |
|
Zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas finanšu instrumentiem |
— |
— |
1 |
1 |
1 |
|
Kopā |
2 |
7 |
101 |
110 |
116 |
Pozīcija “Administratīvie un IT izdevumi” ietver summas, ar ko, balstoties uz EAF iekšējo nolīgumu, kurš noslēgts ar Komisiju, sedz administratīvos izdevumus, kuri rodas gan galvenajai mītnei, gan delegācijām, pārvaldot EAF programmas.
4. IESPĒJAMIE AKTĪVI UN SAISTĪBAS UN CITA NOZĪMĪGA INFORMĀCIJA
4.1. IESPĒJAMIE AKTĪVI
Iespējamie aktīvi ir tie iespējamie aktīvi, kuri izriet no pagātnes notikumiem un kuru esība tiks apstiprināta tikai, iestājoties vai neiestājoties vienam vai vairākiem neskaidriem nākotnes notikumiem, kas pilnībā nav subjekta kontrolē.
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Priekšfinansējuma garantijas |
— |
— |
19 |
19 |
32 |
|
Kopā |
— |
— |
19 |
19 |
32 |
Priekšfinansējuma garantijas, izmaksājot avansa maksājumus, atsevišķos gadījumos pieprasa no saņēmējiem, kas nav dalībvalstis.
Priekšfinansējuma garantiju summa 2024. gada beigās bija 19 miljoni EUR salīdzinājumā ar 32 miljoniem EUR 2023. gadā. Tas atbilst EAF likvidēšanai un līgumu pakāpeniskajai slēgšanai.
Ja līgumi tiek pārvaldīti netiešās pārvaldības režīmā, garantijas pieder līgumslēdzējai iestādei, kas nav EAF, un tāpēc EAF tās nenorāda.
4.2. IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS
Iespējamās saistības ir vai nu iespējami pienākumi, kuri izriet no pagātnes notikumiem un kuru esība tiks apstiprināta tikai, iestājoties vai neiestājoties vienam vai vairākiem neskaidriem nākotnes notikumiem, kas pilnībā nav subjekta kontrolē, vai pašreizēji pienākumi, ja tie izriet no pagātnes notikumiem un ja resursu aizplūdes iespējamība nav ticama vai nav iespējams ticami novērtēt summu.
4.2.1. Piešķirtās garantijas
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Piešķirtās garantijas |
— |
— |
26 |
26 |
28 |
Iepriekšējā tabulā ir parādīts, cik lielā mērā iespējamie nākotnes maksājumi, kas saistīti ar EIB grupai vai citām finanšu iestādēm piešķirtajām garantijām, ietekmē EAF. Summas ir norādītas, atskaitot finanšu uzkrājumus un finanšu saistības, kas atzītas attiecībā uz minētajām programmām.
26 miljoni EUR attiecas uz garantijām, kas sniegtas saistībā ar šādiem finanšu instrumentiem: 9 miljoni EUR saistībā ar finanšu instrumentu Euritz, 10 miljoni EUR saistībā ar KULIMA FUND un vēl 7 miljoni EUR saistībā ar lauksaimniecības vērtības ķēdes mehānismu ZAMBIA.
4.2.2. Tiesvedības rezultātā iespējamās saistības
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Tiesvedībā esošas lietas |
— |
— |
7 |
7 |
7 |
2024. gada beigās bija tikai divas neizskatītas lietas, kuru kopējā summa bija 7 miljoni EUR.
4.3. CITA NOZĪMĪGA INFORMĀCIJA
4.3.1. Neizpildītas saistības, kas vēl nav ierakstītas izdevumos
Turpmāk minētā summa ir budžeta neizpildītās saistības jeb RAL (“reste à liquider”), no kurām atskaitītas saistītās summas, kas iekļautas kā izdevumi finanšu darbības rezultātu pārskatā. Budžeta RAL ir summa, kas raksturo saistības, par kurām vēl nav veikti maksājumi un/vai kuras vēl nav atceltas. Tā ir parasta parādība saistībā ar daudzgadu programmām.
|
miljoni EUR |
|||||
|
|
9. EAF |
10. EAF |
11. EAF |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Neizpildītas saistības, kas vēl nav ierakstītas izdevumos |
15 |
166 |
2 520 |
2 701 |
3 449 |
RAL samazinājuma galvenais iemels ir tas, ka samazinājās budžeta RAL, kas 2024. gada beigās bija 3,812 miljardi EUR (2023. gadā – 5,116 miljardi EUR). Tas atbilst EAF dzīves ciklam un ir arī saistīts ar atvērto līgumu skaita izmaiņām (skatīt 2.2. skaidrojumu).
5. FINANŠU RISKA PĀRVALDĪBA
Turpmākā informācija par EAF finanšu riska pārvaldību attiecas uz kases operācijām, ko Komisija veikusi EAF vārdā, lai izmantotu tā resursus.
5.1. RISKA PĀRVALDĪBAS POLITIKA UN RISKA IEROBEŽOŠANAS DARBĪBAS
Kases operāciju pārvaldības noteikumi un principi ir izklāstīti 11. EAF finanšu regulā un iekšējā nolīgumā.
Saskaņā ar iepriekš minēto regulu ir piemērojami turpmāk minētie galvenie principi.
|
a) |
Dalībvalstis veic EAF iemaksas, ieskaitot tās speciālos kontos, kas atvērti katras dalībvalsts emisijas bankā vai dalībvalsts norādītā finanšu iestādē. Iemaksu summas tiek paturētas šajos speciālajos kontos līdz brīdim, kad jāveic EAF maksājumi. |
|
b) |
Dalībvalstis veic EAF iemaksas euro valūtā, savukārt EAF maksājumi tiek veikti euro un citās valūtās. |
|
c) |
Bankas kontos, ko Komisija atvērusi EAF vārdā, nedrīkst pieļaut pārtēriņu. |
Papildus speciālajiem kontiem Komisija EAF vārdā atver citus banku kontus finanšu iestādēs (centrālajās bankās un komercbankās), lai veiktu maksājumus un saņemtu ieņēmumus, kas nav dalībvalstu iemaksas budžetā.
Kases un maksājumu operācijas lielā mērā ir automatizētas un balstītas uz mūsdienīgām informācijas sistēmām. Tiek piemērotas īpašas procedūras, lai garantētu sistēmu drošību un nodrošinātu pienākumu nošķiršanu saskaņā ar Finanšu regulu, Komisijas iekšējās kontroles standartiem un revīzijas principiem.
Kases un maksājumu operāciju pārvaldību reglamentē rakstveida pamatnostādņu un procedūru kopums, kuru mērķis ir ierobežot darbības un finanšu risku un nodrošināt atbilstošu kontroles līmeni. Šīs pamatnostādnes un procedūras attiecas uz dažādām darbības jomām, un atbilstība pamatnostādnēm un procedūrām tiek regulāri pārbaudīta.
5.2. VALŪTAS RISKS
Valūtas riska ietekme uz EAF gada beigās – neto pozīcija
|
miljoni EUR |
||||||||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
||||||
|
|
USD |
EUR |
Cita |
Kopā |
USD |
EUR |
Cita |
Kopā |
|
Finanšu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās |
10 |
4 |
7 |
21 |
7 |
7 |
3 |
17 |
|
Finanšu aktīvi, kas novērtēti FVSD |
42 |
61 |
9 |
112 |
16 |
49 |
8 |
73 |
|
Debitoru parādi |
6 |
5 |
— |
11 |
7 |
4 |
— |
11 |
|
Nauda un naudas ekvivalenti |
11 |
400 |
— |
411 |
6 |
595 |
— |
601 |
|
|
69 |
470 |
16 |
555 |
36 |
655 |
11 |
704 |
|
Finanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu uzkrājumi un garantiju saistības |
— |
3 |
— |
3 |
— |
2 |
2 |
4 |
|
|
— |
3 |
— |
3 |
— |
2 |
2 |
4 |
|
Kopā |
69 |
473 |
16 |
558 |
36 |
657 |
13 |
706 |
Visas iemaksas tiek glabātas euro valūtā, un citas valūtas iegādājas tikai tad, kad tās ir vajadzīgas maksājumu izpildei. Tādējādi EAF kases operācijas nav pakļautas valūtas riskam.
5.3. PROCENTU LIKMJU RISKS
EAF neaizņemas naudu, tāpēc tas nav pakļauts procentu likmju riskam.
Procenti tiek uzkrāti par atlikumiem tā dažādajos bankas kontos. Tāpēc Komisija EAF vārdā ir ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka saņemtie procenti regulāri atspoguļo tirgus procentu likmes, kā arī to iespējamās svārstības.
Katra dalībvalsts veic iemaksas EAF budžetā speciālā kontā, kas atvērts tās norādītā finanšu iestādē. Lai novērstu negatīvas atlīdzības risku, kas pastāvēja pirms dažiem gadiem, ir ieviestas naudas pārvaldības procedūras, lai pēc iespējas samazinātu atlikumu attiecīgajos kontos. Turklāt saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2016/888 (7) jebkādu negatīvu atlīdzību šajos kontos sedz attiecīgā dalībvalsts.
Par komercbanku kontos turētajiem diennakts atlikumiem atlīdzība tiek izmaksāta katru dienu. Atlīdzība par šādu kontu atlikumiem balstās uz mainīgām tirgus likmēm, kam piemēro līgumā noteiktu peļņas normu (pozitīvu vai negatīvu). Procenti lielākajai daļai kontu tiek aprēķināti, pamatojoties uz tirgus atsauces likmi, un tos koriģē, lai atspoguļotu jebkādas šīs likmes svārstības. Rezultātā EAF neuzņemas risku, ka par tā atlikumiem varētu piešķirt atlīdzību atbilstoši tādām likmēm, kas ir zemākas par tirgus likmēm.
5.4. KREDĪTRISKS (DARĪJUMU PARTNERA RISKS)
Maksimālais kredītrisks
Finanšu aktīviem pārskatā iekļautās summas ir neto uzskaites vērtības, un tās atspoguļo EAF kredītrisku pārskata perioda beigās.
|
miljoni EUR |
||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Finanšu aktīvi |
|
|
|
Aizdevumi |
21 |
16 |
|
Nauda un naudas ekvivalenti |
411 |
601 |
|
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi (*1) |
11 |
11 |
|
Piešķirtās garantijas |
|
|
|
Finanšu garantiju līgumi |
12 |
14 |
|
Kopā 31.12.2024. |
454 |
642 |
Finanšu instrumentu aizdevumi: kredītkvalitāte
|
miljoni EUR |
|||||
|
31.12.2024. |
|||||
|
|
1. pakāpe |
2. pakāpe |
3. pakāpe |
POCI |
Kopā |
|
Kredītreitings |
|
|
|
|
|
|
Augstākā un augsta kategorija |
— |
— |
— |
— |
— |
|
Augšējā vidējā kategorija |
— |
— |
— |
— |
— |
|
Apakšējā vidējā kategorija |
— |
— |
— |
— |
— |
|
Spekulatīvā kategorija un saistību neizpildes kategorija |
16 |
6 |
3 |
— |
25 |
|
Bruto uzskaites vērtība |
16 |
6 |
3 |
— |
25 |
|
Atņemot zaudējumu atskaitījumu |
3 |
1 |
— |
— |
4 |
|
Neto uzskaites vērtība |
13 |
5 |
3 |
— |
21 |
Nauda un naudas ekvivalenti: kredītkvalitāte
|
miljoni EUR |
||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
|
|
|
|
Kredītreitings |
|
|
|
Augstākā un augsta kategorija |
314 |
514 |
|
Augšējā vidējā kategorija |
91 |
77 |
|
Apakšējā vidējā kategorija |
6 |
11 |
|
Spekulatīvā kategorija un saistību neizpildes kategorija |
— |
— |
|
Bruto uzskaites vērtība |
411 |
601 |
|
Atņemot zaudējumu atskaitījumu |
— |
— |
|
Neto uzskaites vērtība |
411 |
601 |
Debitoru parādi: kredītkvalitāte
|
miljoni EUR |
||||||
|
31.12.2024. |
||||||
|
|
Termiņš nav pienācis |
Kavēts 0–30 dienas |
Kavēts 31–90 dienas |
Kavēts 91 dienu–1 gadu |
Kavēts > 1 gadu |
Kopā |
|
Bruto uzskaites vērtība |
11 |
— |
— |
— |
— |
11 |
|
Atņemot zaudējumu atskaitījumu |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|
Neto uzskaites vērtība |
11 |
— |
— |
— |
— |
11 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti FVSD: kredītkvalitāte
2024. gadā finanšu aktīvi, kas novērtēti FVSD un iekļauti šajos finanšu pārskatos, attiecas uz kapitālieguldījumiem, kas nav pakļauti kredītriskam (skatīt 2.1. skaidrojumu).
5.5. LIKVIDITĀTES RISKS
Finanšu saistību termiņu analīze pa atlikušajiem līgumā noteiktajiem termiņiem
Finanšu saistības un debitoru parādi šajā pozīcijā tiek uzrādīti uzskaites vērtībās, kas iegūtas no bilances.
|
miljoni EUR |
||||
|
|
<1 gads |
1–5 gadi |
>5 gadi |
Kopā |
|
Finanšu saistības 31.12.2024. |
256 |
— |
— |
256 |
|
Finanšu saistības 31.12.2023. |
391 |
2 |
— |
393 |
EAF piemērojamie budžeta principi nodrošina, ka kopējie budžeta perioda naudas līdzekļi vienmēr ir pietiekami, lai izpildītu maksājumus. Dalībvalstu kopējās iemaksas patiešām atbilst maksājumu apropriāciju kopējai summai attiecīgajā budžeta periodā.
Tomēr dalībvalstis gada iemaksas EAF veic trīs daļās, turpretī maksājumiem piemīt sezonalitāte.
Lai nodrošinātu vienmēr pietiekamus kases finanšu resursus katrā mēnesī veicamo maksājumu segšanai, starp Komisijas kasi un attiecīgajām kredītrīkotājām struktūrvienībām notiek regulāra informācijas apmaiņa par kases stāvokli.
Turklāt attiecībā uz EAF kases operācijām automatizēti naudas pārvaldības instrumenti nodrošina, ka katru dienu visos EAF banku kontos ir pietiekama likviditāte.
6. INFORMĀCIJA PAR SAISTĪTAJĀM PUSĒM
EAF saistītās puses ir ES trasta fondi – ESTF “Bêkou” un ESTF Āfrikai – un Eiropas Komisija. Tā kā darījumi starp šiem subjektiem notiek EAF parasto operāciju ietvaros, atbilstīgi ES grāmatvedības noteikumiem nav jāievēro īpašas prasības, sniedzot informāciju par šādiem darījumiem.
EAF nav atsevišķas vadības, jo to vada Komisija. ES galvenās vadības, tai skaitā Komisijas, prasījuma tiesības ir uzrādītas Eiropas Savienības konsolidētajos gada pārskatos 7.2. pozīcijā “Augstākajiem vadītājiem piešķirtās summas”.
7. NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA
Šo pārskatu parakstīšanas dienā EAF grāmatvede nebija uzzinājusi un viņai nebija paziņots par citiem būtiskiem jautājumiem, kas būtu atsevišķi jāuzrāda šajā iedaļā. Gada pārskati un attiecīgie skaidrojumi ir sagatavoti, izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju, un tā ir atspoguļota iepriekš tekstā.
8. SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTA UN BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTA SASKAŅOŠANA
Gada saimnieciskās darbības rezultātu aprēķina, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības principiem. Tomēr budžeta izpildes rezultāta pamatā ir naudas plūsmas grāmatvedības noteikumi. Tā kā saimnieciskās darbības rezultātu un budžeta izpildes rezultātu nosaka tie paši pamatā esošie operacionālie darījumi, lietderīgs kontroles pasākums ir pārbaude, vai tie ir saskaņojami. Šī saskaņošana ir atspoguļota nākamajā tabulā, izceļot būtiskākās saskaņošanas summas, kas sadalītas starp ieņēmumu un izdevumu posteņiem. Tabulas skaidrojumos ir sniegta papildu informācija par galveno saskaņošanas posteņu veidu.
|
miljoni EUR |
||
|
|
2024 |
2023 |
|
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS |
(1 240 ) |
(2 249 ) |
|
Ieņēmumi |
|
|
|
Prasījuma tiesības, kas neietekmē budžeta izpildes rezultātu |
(25 ) |
(11 ) |
|
Kārtējā gadā konstatētās prasījuma tiesības, kuru summas vēl nav iekasētas |
(4 ) |
(2 ) |
|
Iepriekšējos gados konstatētās prasījuma tiesības, kuru summas iekasētas kārtējā gadā |
18 |
12 |
|
Priekšfinansējuma neto ietekme |
38 |
36 |
|
Uzkrātie ieņēmumi (neto) |
(98 ) |
(54 ) |
|
Izdevumi |
|
|
|
Kārtējā gada izdevumi, kas vēl nav samaksāti |
65 |
(55 ) |
|
Iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā |
(176 ) |
(349 ) |
|
Priekšfinansējuma neto ietekme |
1 147 |
556 |
|
Uzkrātie izdevumi (neto) |
(1 071 ) |
59 |
|
GADA BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS |
(1 345 ) |
(2 056 ) |
8.1. SASKAŅOŠANAS POSTEŅI – IEŅĒMUMI
Finanšu gada budžeta ieņēmumi atbilst ieņēmumiem, kas ir iekasēti par prasījuma tiesībām, kuras konstatētas attiecīgā gada laikā, un summām, kuras iekasētas par iepriekšējos gados konstatētajām prasījuma tiesībām.
Prasījuma tiesības, kas neietekmē budžeta izpildes rezultātu, ieraksta saimnieciskās darbības rezultātā, bet no budžeta viedokļa tās nevar uzskatīt par ieņēmumiem, jo iekasēto summu pārvieto uz rezervēm un par to nevar uzņemties jaunas saistības bez Padomes lēmuma.
Kārtējā gadā konstatētās, bet vēl neiekasētās prasījuma tiesības saskaņošanas nolūkā jāatskaita no saimnieciskās darbības rezultāta, jo tās nav daļa no budžeta ieņēmumiem. Turpretī iepriekšējos gados konstatētās un kārtējā gadā iekasētās prasījuma tiesības saskaņošanas nolūkā jāpieskaita saimnieciskās darbības rezultātam.
Pozīcija “Priekšfinansējuma neto ietekme” attiecas uz priekšfinansējuma ieskaitu ar summām, kas atgūtas no saņēmējiem. Šie naudas ieņēmumi ir budžeta ieņēmumi, tomēr tiem nav ietekmes uz saimnieciskās darbības rezultātu, tāpēc tie ir jāpieskaita saskaņošanas nolūkā.
Neto uzkrātos ieņēmumus galvenokārt veido uzkrājumi gada beigu periodizācijas vajadzībām. Tiek ņemta vērā tikai neto ietekme, t. i., kārtējā gada uzkrātie ieņēmumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gada uzkrāto ieņēmumu apvērse.
8.2. SASKAŅOŠANAS POSTEŅI – IZDEVUMI
Kārtējā gada izdevumi, kas vēl nav samaksāti, saskaņošanas nolūkā jāpieskaita, jo tie ir iekļauti saimnieciskās darbības rezultātā, bet nav daļa no budžeta izdevumiem. Turpretī iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā, saskaņošanas nolūkā jāatskaita no saimnieciskās darbības rezultāta, jo tie ietilpst kārtējā gada budžeta izdevumos, bet neietekmē saimnieciskās darbības rezultātu vai samazina izdevumus korekciju gadījumā.
Naudas ieņēmumi no atceltajiem maksājumiem neietekmē saimnieciskās darbības rezultātu, bet ietekmē budžeta izpildes rezultātu.
Priekšfinansējuma neto ietekme ir šādu elementu apvienojums: jaunā priekšfinansējuma summas, kas samaksātas kārtējā gadā (un atzītas par attiecīgā gada budžeta izdevumiem), un kārtējā gadā vai iepriekšējos gados samaksātā priekšfinansējuma ieskaits, kas veikts, apstiprinot attiecināmās izmaksas. Otrais minētais elements rāda izdevumus uzkrāto izdevumu izteiksmē, bet ne budžeta pārskatos, jo sākotnējā priekšfinansējuma maksājums jau tika uzskatīts par budžeta izdevumiem tā samaksas brīdī.
Neto uzkrātos izdevumus galvenokārt veido uzkrājumi gada beigu periodizācijas vajadzībām, t. i., attiecināmie izdevumi, kuri radušies EAF līdzekļu saņēmējiem, bet par kuriem vēl nav paziņots EAF. Tiek ņemta vērā tikai neto ietekme, t. i., kārtējā gada uzkrātie izdevumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gada uzkrāto izdevumu apvērse.
EAF KONSOLIDĒTO ES TRASTA FONDU FINANŠU PĀRSKATI
ES TRASTA FONDA “BÊKOU” 2024. GADA FINANŠU PĀRSKATI (8)
PAMATINFORMĀCIJA
Vispārīga informācija par Savienības trasta fondiem
Izveide
Saskaņā ar 238. un 239. pantu Finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (“ES FR”) (9), un 35. pantu finanšu regulā, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (“EAF FR”) (10), Eiropas Komisija var izveidot Savienības trasta fondus ārējām darbībām (“ES trasta fondi” / “ESTF”). Savienības trasta fondus izveido saskaņā ar nolīgumu, ko noslēdz ar citiem līdzekļu devējiem par ārkārtas situāciju un ārkārtas situāciju seku pārvarēšanas pasākumiem, kuri nepieciešami reaģēšanai uz krīzi, vai tematiskiem pasākumiem.
Eiropas Komisija Savienības trasta fondus izveido ar lēmumu, pirms tam apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Padomi vai saņēmusi to apstiprinājumu. Minētajā lēmumā iekļauj izveides nolīgumu ar citiem līdzekļu devējiem.
Savienības trasta fondus izveido un īsteno tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
|
— |
Savienības iesaistīšanās sniedz pievienoto vērtību – Savienības trasta fondu mērķus, jo īpaši darbības mēroga vai potenciālās ietekmes dēļ, var labāk sasniegt Savienības līmenī nekā valsts līmenī, un esošo finanšu instrumentu izmantošana nebūtu pietiekama, lai sasniegtu Savienības politikas jomas mērķus, |
|
— |
Savienības trasta fondi rada skaidru Savienības politisko pamanāmību un pārvaldības priekšrocības, kā arī labāku Savienības veiktu kontroli pār riskiem un Savienības un citu līdzekļu devēju iemaksu izmaksām, |
|
— |
Savienības trasta fondi nedublē citus jau pastāvošus finansējuma kanālus vai līdzīgus instrumentus, nesniedzot nekādu papildināmību, |
|
— |
Savienības trasta fondu mērķi tiek saskaņoti ar tā Savienības instrumenta vai budžeta posteņa mērķiem, no kura tos finansē. |
Pašreizējie ES trasta fondi
Līdz šim Komisija ir izveidojusi četrus ESTF:
|
— |
ESTF “BÊKOU”, kura mērķis ir visos aspektos atbalstīt Centrālāfrikas Republiku izkļūšanā no krīzes un tās atjaunošanas centienus. Izveidots 2014. gada 15. jūlijā, |
|
— |
ESTF “MADAD”, kas ir reģionāls Eiropas Savienības trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā. Izveidots 2014. gada 15. decembrī, |
|
— |
ESTF “AFRICA”, kas ir Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonds stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā. Izveidots 2015. gada 12. novembrī, |
|
— |
ESTF “COLOMBIA”, kas atbalsta miera nolīguma īstenošanu agrīnā atveseļošanā un stabilizācijā pēc konflikta. Izveidots 2016. gada 12. decembrī. |
Misija
ESTF “Bêkou” tika izveidots ar mērķi veicināt Centrālāfrikas Republikas (CĀR) stabilizāciju un atjaunošanu. Tā galvenais mērķis, kas noteikts izveides nolīgumā, ir “sniegt konsekventu, mērķorientētu palīdzību, lai stiprinātu neaizsargāto iedzīvotāju grupu izturētspēju un visos aspektos atbalstītu Centrālāfrikas Republiku krīzes pārvarēšanā un valsts atjaunošanā, koordinēt darbības īsā, vidējā un ilgā termiņā, kā arī palīdzēt kaimiņvalstīm tikt galā ar krīzes sekām”.
Galvenās operatīvās darbības
Savienības trasta fonds apvieno resursus no dažādiem līdzekļu devējiem, lai finansētu programmas, pamatojoties uz saskaņotiem mērķiem. ESTF “Bêkou” kopš tā izveides 2014. gada jūlijā ir pieņēmis 22 programmas un sasniedzis vairāk nekā 2,5 miljonus līdzekļu saņēmēju. Programmu mērķis ir palīdzēt Centrālāfrikas Republikai (CĀR) un tās iedzīvotājiem pēc 2013. gada krīzes. Konkrētāk, ESTF “Bêkou” mērķis ir nodrošināt piekļuvi pamatpakalpojumiem (galvenokārt veselības aprūpes, ūdensapgādes un sanitārijas pakalpojumiem), atbalstīt ekonomikas atveseļošanu un darbvietu radīšanu un veicināt sociālo kohēziju un samierināšanu.
Pārvaldība
ESTF “Bêkou” pārvaldību nodrošina Eiropas Komisija, kas darbojas arī kā abu tā pārvaldes struktūru – trasta fonda valdes un darbības komitejas – sekretariāts. ESTF “Bêkou” trasta fonda valdes un darbības komitejas sastāvā ir līdzekļu devēju, Komisijas, Eiropas Parlamenta pārstāvji, Centrālāfrikas Republikas iestāžu pārstāvis un novērotāji. Noteikumi par valdes sastāvu un tās iekšējie noteikumi ir paredzēti Savienības trasta fonda izveides nolīgumā.
Valdes galvenais uzdevums ir izstrādāt un pārskatīt trasta fonda vispārējo stratēģiju. Darbības komiteja ir atbildīga par fonda finansējamo darbību atlasi un pārrauga to īstenošanu. Tā arī apstiprina gada pārskatus un gada ziņojumus par trasta fonda finansētajām darbībām.
Finansējuma avoti
ESTF “Bêkou” tiek finansēts no līdzekļu devēju iemaksām.
Gada pārskati
Sagatavošanas pamats
Tiesiskais regulējums un termiņi gada pārskatu sagatavošanai ir noteikti Nolīgumā, ar ko izveido Eiropas Savienības trasta fondu Centrālāfrikas Republikai, ES trasta fondu “Bêkou”, un fonda iekšējos noteikumus (“izveides nolīgums”). Saskaņā ar minēto izveides nolīgumu gada pārskatus sagatavo saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis (“ES grāmatvedības noteikumi” – EGN) un kas balstīti uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS).
Grāmatvedis
Komisijas grāmatvedis darbojas kā Savienības trasta fondu grāmatvedis. Grāmatvedis ir atbildīgs par to, lai noteiktu grāmatvedības procedūras un kontu plānu, kas ir kopīgi visiem Savienības trasta fondiem. Komisijas iekšējam revidentam, OLAF un Revīzijas palātai ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz Savienības trasta fondiem kā attiecībā uz citiem Komisijas veiktiem pasākumiem. Savienības trasta fondiem arī katru gadu veic neatkarīgu ārējo revīziju.
Gada pārskatu sastāvs
Gada pārskati aptver laikposmu no 1. janvāra līdz 31. decembrim un ietver finanšu pārskatus un ziņojumus par budžeta izpildi. Finanšu pārskati un papildinošie skaidrojumi tiek sagatavoti, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības principiem, savukārt budžeta izpildes ziņojumi galvenokārt ir balstīti uz naudas pārvietojumiem.
Process no provizoriskajiem pārskatiem līdz budžeta izpildes apstiprinājumam
Gada pārskatiem veic neatkarīgu ārējo revīziju. Grāmatveža sagatavotie provizoriskie gada pārskati līdz nākamā gada 15. februārim tiek nosūtīti darbības komitejai, kas pēc tam tos pārsūta revīzijas uzņēmumam, kuru subjekts izraugās konkursa procedūrā. Pēc revīzijas grāmatvedis sagatavo galīgos gada pārskatus un iesniedz tos darbības komitejai apstiprināšanai (8. panta 8.3.4. apakšpunkta c) punkts).
ESTF “Bêkou” gada pārskatus konsolidē Eiropas Attīstības fonda gada pārskatos.
Būtiskākie notikumi
Gada sasniegumi
ES 2014. gada jūlijā izveidoja savu pirmo trasta fondu (ESTF), dēvētu par “Bêkou” (kas sangu valodā nozīmē ‘cerība’), lai palīdzētu Centrālāfrikas Republikai (CĀR) un tās iedzīvotājiem pēc 2013. gada krīzes. ESTF “Bêkou” mērķis ir nodrošināt piekļuvi pamatpakalpojumiem (galvenokārt veselības aprūpes, ūdensapgādes un sanitārijas pakalpojumiem), atbalstīt lauku attīstību un ekonomikas atveseļošanu un veicināt samierināšanu. ESTF “Bêkou” kopš tā izveides ir finansējis 22 programmas, kas ietver 119 projektus, un sasniedzis vairāk nekā pusi valsts iedzīvotāju.
Centrālāfrikas Republika joprojām ir nestabila valsts visos aspektos, jo īpaši pārvaldības ziņā un attīstības problēmu risināšanai nepieciešamo vietējo resursu (cilvēkresursu, tehnisko, finanšu resursu u. c.) pieejamības ziņā.
Drošības situācija uzlabojas; vardarbība starp bruņotajiem spēkiem samazinās. Tomēr kaimiņvalstu destabilizācija palielina nestabilitāti Centrālāfrikas Republikā, kurā ieplūst bēgļi no Sudānas. Oktobrī Čada un Centrālāfrikas Republika noslēdza nolīgumu ar mērķi kopīgi aizsargāt savas kopējās robežas. Aptuveni 20 % CĀR iedzīvotāju joprojām ir pārvietoti, tāpēc vajadzība pēc humānās palīdzības joprojām ir liela.
Ekonomikas stāvoklim raksturīgs tas, ka vājas izaugsmes dēļ ir krasi samazinājušies valsts ieņēmumi. Tomēr joprojām tiek uzturēts dialogs ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF).
Svarīgs politiskās sfēras notikums 2025. gadā būs vietējās un prezidenta vēlēšanas, kas vairākkārt ir tikušas atliktas.
“Bêkou” operāciju pārvaldība ir nodota Delegācijai Centrālāfrikas Republikā, tomēr finansiālā un līgumiskā puse joprojām tiek centralizēti pārvaldītas no Briseles.
Galvenie sasniegumi konkrētās prioritārajās jomās
Turpmāk izklāstītie galvenie sasniegumi 2024. gadā atspoguļo trasta fonda galvenos konkrētos mērķus / intervences jomas.
Pakalpojumu pieejamības jomā trasta fonds “Bêkou” turpināja atbalstīt veselības un WASH (ūdens, sanitārijas un higiēnas) nozari. 2024. gadā vēl 107 842 cilvēki guva labumu no uzlabotas piekļuves ūdens, higiēnas un sanitārijas pakalpojumiem (EHA – 1.1. rādītājs), tādējādi kopš fonda darbības sākuma kopējais saņēmēju skaits ir 1 177 587. Tas par 5 % pārsniedz sākotnējo mērķrādītāju.
Tā kā tika slēgti projekti, kas saistīti ar programmas “HEALTH” trešo daļu, to cilvēku skaits, kam attiecīgajā gadā tika nodrošinātas medicīniskās konsultācijas un veselības intervences (1.2. rādītājs), bija mazs (53 264). Tomēr, tā kā kopējais saņēmēju skaits ir 9 132 811, bet mērķrādītājs ir 7 915 873, tas tāpat ir par 15 % vairāk, nekā gaidīts. Šajā gadā beidzās divu pēdējo HEALTH projektu (“RESULDE ALIMA” un “GENRE III IRC”) darbības.
Rakstpratības darbību saņēmēju skaits ir ievērojami palielinājies – no 17 105 2023. gadā līdz 23 054 2024. gadā (+35 %), pārsniedzot sākotnējo mērķrādītāju.
Sociālās kohēzijas jomā lielākā daļa darbību, kas īstenotas ar ESTF “Bêkou” atbalstu, bija vērstas uz sieviešu iespēju palielināšanu un ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanu, kā arī uz mediju stiprināšanu valstī.
2024. gadā sociālekonomisko iespēju palielināšanas darbības tika nodrošinātas 15 741 meitenei un sievietei, tādējādi saņēmēju skaits sasniedza 173 109, kas ievērojami pārsniedz sākotnējo mērķrādītāju (+380 %). “Bêkou” šajā gadā atbalstīja 2 494 ar dzimumu saistītas vardarbības upurus (2.2. rādītājs), tādējādi kopumā ir atbalstītas 16 769 no plānotajām 133 943 personām. Tas nozīmē, ka izpildes rādītājs ir tikai 13 %.
Vēl 36 870 cilvēku saņēma atbalstu 2.4. darbības “Pilsoniskā miera veidošana pēc konflikta un/vai konfliktu novēršana” ietvaros, tādējādi kopš fonda izveides šādu atbalstu saņēmis kopumā 418 581 cilvēks (+172 %).
Ekonomikas un ražošanas nozares atveseļošanas atbalsta jomā ESTF “Bêkou” atbalstīja gan produktīvo, gan naturālo lauksaimniecību, sniedzot atbalstu gan lauksaimnieku grupām, gan maziem lauksaimniekiem, veicinot darbvietu radīšanu (gan darbietilpīgs darbs, gan profesionālā apmācība, ienākumus nesošu darbību attīstība) un atvieglojot mazo uzņēmumu un privātpersonu piekļuvi finanšu pakalpojumiem.
Šajā gadā bija maz panākumu šā mērķa sasniegšanā, jo lielākā daļa projektu ir pabeigti. Tomēr to cilvēku skaits, kuri saņēma atbalstu ienākumus nesošas darbības sākšanai, palielinājās par 2 % (1 471). Gada laikā no profesionālās apmācības darbībām labumu guva 6 263 personas (3.6. rādītājs), kas ir par 6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. 6 220 personas tika apmācītas aģentūras “Enabel” īstenotajā projektā “DEVRUR II”.
Projekts “PAPEUR Rural” ("ITC”) turpināja atbalstīt 2022. gadā izveidotos 35 kooperatīvus.
Budžets un budžeta izpilde
Līdz 2024. gada beigām iemaksas ESTF “Bêkou” bija pārsniegušas 310 miljonus EUR, tāpat kā iepriekšējā, 2023., gadā, turklāt bija gūti 2 miljoni EUR citu ienākumu no nopelnītajiem procentiem. Trasta fonds 2021. gada 31. decembrī pabeidza saistību uzņemšanos un līgumu slēgšanu par visām saņemtajām iemaksām, izņemot līdzekļus, kas rezervēti uzraudzībai, izvērtēšanai, revīzijai un komunikācijai un par ko var slēgt līgumus arī pēc minētā datuma.
2024. gadā vairāk nekā 7 miljoni EUR tika samaksāti darbuzņēmējiem; kopējās izmaksas kopš ESTF “Bêkou” izveides ir pārsniegušas 290 miljonus EUR.
2024. gadā turpinājās 11 līgumi, kuru kopējais budžets bija aptuveni 81 miljons EUR. Astoņi no tiem attiecas uz darbības projektiem, bet viens – uz tehnisko palīdzību.
Darbību ietekme finanšu pārskatos
Iepriekš minēto darbību ietekme finanšu pārskatos vislabāk ir redzama, aplūkojot šādas pozīcijas:
|
— |
priekšfinansējums – tas samazinājās par 1,126 miljoniem EUR, jo trasta fonds tiek likvidēts un līdz ar to samazinājās jauno līgumu skaits: 2024. gadā tika parakstīti tikai pieci līgumi par revīzijas, izvērtēšanas un komunikācijas darbībām 167 tūkstošu EUR apmērā, |
|
— |
finanšu saistības – tās samazinājās par 6,893 miljoniem EUR, galvenokārt tāpēc, ka gada laikā netika iekasētas iemaksas, |
|
— |
pamatdarbības izdevumi – tie samazinājās par 17,968 miljoniem EUR, jo trasta fonds tiek likvidēts un tāpēc samazinājās atvērto līgumu skaits un līdz ar to arī izdevumi. |
BILANCE
|
tūkst. EUR |
||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
ILGTERMIŅA AKTĪVI |
|
|
|
Priekšfinansējums |
— |
— |
|
|
— |
— |
|
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI |
|
|
|
Priekšfinansējums |
2 619 |
3 745 |
|
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas |
2 267 |
3 462 |
|
Nauda un naudas ekvivalenti |
23 465 |
28 420 |
|
|
28 350 |
35 627 |
|
AKTĪVI KOPĀ |
28 350 |
35 627 |
|
ILGTERMIŅA SAISTĪBAS |
|
|
|
Finanšu saistības |
(24 108 ) |
(31 001 ) |
|
|
(24 108 ) |
(31 001 ) |
|
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS |
|
|
|
Kreditoru parādi |
(2 536 ) |
— |
|
Uzkrātie izdevumi |
(1 707 ) |
(4 626 ) |
|
|
(4 243 ) |
(4 626 ) |
|
SAISTĪBAS KOPĀ |
(28 350 ) |
(35 627 ) |
|
NETO AKTĪVI |
— |
— |
FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS
|
tūkst. EUR |
||
|
|
2024 |
2023 |
|
IEŅĒMUMI |
|
|
|
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu |
|
|
|
Ieņēmumi no ziedojumiem |
6 894 |
24 550 |
|
Izdevumu atgūšana |
183 |
717 |
|
|
7 076 |
25 268 |
|
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu |
|
|
|
Finanšu ieņēmumi |
884 |
636 |
|
|
884 |
636 |
|
Ieņēmumi kopā |
7 961 |
25 904 |
|
IZDEVUMI |
|
|
|
Pamatdarbības izdevumi |
(6 310 ) |
(24 278 ) |
|
Finansējuma izmaksas |
(166 ) |
— |
|
Citi izdevumi |
(1 485 ) |
(1 626 ) |
|
Izdevumi kopā |
(7 961 ) |
(25 904 ) |
|
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS |
— |
— |
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS
|
tūkst. EUR |
||
|
|
2024 |
2023 |
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
— |
— |
|
Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums |
1 126 |
7 420 |
|
Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums |
1 196 |
132 |
|
Finanšu saistību palielinājums/(samazinājums) |
(6 894 ) |
18 450 |
|
Kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums) |
2 536 |
(4 563 ) |
|
Uzkrāto izdevumu palielinājums/(samazinājums) |
(2 919 ) |
2 665 |
|
NETO NAUDAS PLŪSMA |
(4 955 ) |
24 104 |
|
Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums) |
(4 955 ) |
24 104 |
|
Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā |
28 420 |
4 316 |
|
Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās |
23 465 |
28 420 |
ESTF ĀFRIKAI 2024. GADA FINANŠU PĀRSKATI (11)
PAMATINFORMĀCIJA PAR ESTF ĀFRIKAI
Vispārīga informācija par Savienības trasta fondiem
Izveide
Saskaņā ar 238. un 239. pantu Finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (“ES FR”) (12), un 35. pantu finanšu regulā, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (“EAF FR”) (13), Eiropas Komisija var izveidot Savienības trasta fondus ārējām darbībām (“ES trasta fondi” / “ESTF”). Savienības trasta fondus izveido saskaņā ar nolīgumu, ko noslēdz ar citiem līdzekļu devējiem par ārkārtas situāciju un ārkārtas situāciju seku pārvarēšanas pasākumiem, kuri nepieciešami reaģēšanai uz krīzi, vai tematiskiem pasākumiem.
Eiropas Komisija Savienības trasta fondus izveido ar lēmumu, pirms tam apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Padomi vai saņēmusi to apstiprinājumu. Minētajā lēmumā iekļauj izveides nolīgumu ar citiem līdzekļu devējiem.
Savienības trasta fondus izveido un īsteno tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
|
— |
Savienības iesaistīšanās sniedz pievienoto vērtību – Savienības trasta fondu mērķus, jo īpaši darbības mēroga vai potenciālās ietekmes dēļ, var labāk sasniegt Savienības līmenī nekā valsts līmenī, un esošo finanšu instrumentu izmantošana nebūtu pietiekama, lai sasniegtu Savienības politikas jomas mērķus, |
|
— |
Savienības trasta fondi rada skaidru Savienības politisko pamanāmību un pārvaldības priekšrocības, kā arī labāku Savienības veiktu kontroli pār riskiem un Savienības un citu līdzekļu devēju iemaksu izmaksām, |
|
— |
Savienības trasta fondi nedublē citus jau pastāvošus finansējuma kanālus vai līdzīgus instrumentus, nesniedzot nekādu papildināmību, |
|
— |
Savienības trasta fondu mērķi tiek saskaņoti ar tā Savienības instrumenta vai budžeta posteņa mērķiem, no kura tos finansē. |
Pašreizējie ES trasta fondi
Līdz šim Komisija ir izveidojusi četrus ESTF:
|
— |
ESTF “BÊKOU”, kura mērķis ir visos aspektos atbalstīt Centrālāfrikas Republiku izkļūšanā no krīzes un tās atjaunošanas centienus. Izveidots 2014. gada 15. jūlijā, |
|
— |
ESTF “MADAD”, kas ir reģionāls Eiropas Savienības trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā. Izveidots 2014. gada 15. decembrī, |
|
— |
ESTF “AFRICA”, kas ir Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonds stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā. Izveidots 2015. gada 12. novembrī, |
|
— |
ESTF “COLOMBIA”, kas atbalsta miera nolīguma īstenošanu agrīnā atveseļošanā un stabilizācijā pēc konflikta. Izveidots 2016. gada 12. decembrī. |
Misija
ESTF Āfrikai galvenie mērķi ir atbalstīt visus stabilitātes nodrošināšanas aspektus un veicināt labāku migrācijas pārvaldību, kā arī novērst destabilizācijas, piespiedu pārvietošanas un neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus, jo īpaši, veicinot noturību, ekonomiskas un vienlīdzīgas iespējas, drošību un attīstību, kā arī novēršot cilvēktiesību pārkāpumus.
Galvenās operatīvās darbības
Savienības trasta fonds apvieno resursus no dažādiem līdzekļu devējiem, lai finansētu pasākumu, pamatojoties uz saskaņotiem mērķiem. ESTF Āfrikai darbojas trīs galvenajās ģeogrāfiskajās zonās, proti, Sāhelas reģionā un Čada ezera reģionā, Āfrikas ragā un Āfrikas ziemeļos. Arī atbilstīgo valstu kaimiņvalstis var gūt labumu no trasta fonda projektiem, taču šie gadījumi jāizvērtē individuāli. Trasta fonds ir izveidots uz noteiktu periodu un ar mērķi īstermiņā un vidējā termiņā risināt šo reģionu problēmas.
Pārvaldība
ESTF Āfrikai pārvaldību nodrošina Eiropas Komisija, kas arī darbojas kā tā abu pārvaldes struktūru – trasta fonda valdes un darbības komitejas – sekretariāts. ESTF Āfrikai trasta fonda valdē un darbības komitejā ir līdzekļu devēju un Komisijas pārstāvji, kā arī iemaksas neveicošo ES dalībvalstu, atbilstīgo valstu iestāžu un reģionālo organizāciju pārstāvji kā novērotāji. Noteikumi par valdes sastāvu un tās iekšējie noteikumi ir paredzēti Savienības trasta fonda izveides nolīgumā.
Valdes galvenais uzdevums ir izstrādāt un pārskatīt trasta fonda vispārējo stratēģiju. Darbības komiteja ir atbildīga par fonda finansējamo darbību atlasi un pārrauga to īstenošanu. Tā arī apstiprina gada pārskatus un gada ziņojumus par trasta fonda finansētajām darbībām.
Finansējuma avoti
ESTF Āfrikai tiek finansēts no līdzekļu devēju iemaksām.
Sagatavošanas pamats
Tiesiskais regulējums un termiņi gada pārskatu sagatavošanai ir noteikti Nolīgumā, ar ko izveido Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fondu stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā un fonda iekšējos noteikumus (“izveides nolīgums”). Saskaņā ar minēto izveides nolīgumu gada pārskatus sagatavo saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis (“ES grāmatvedības noteikumi” – EGN) un kas balstīti uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS).
Grāmatvedis
Pamatojoties uz izveides nolīgumu, Komisijas grāmatvedis darbojas kā trasta fonda grāmatvedis.
Gada pārskatu sastāvs
Gada pārskati aptver laikposmu no 1. janvāra līdz 31. decembrim un ietver finanšu pārskatus un ziņojumus par budžeta izpildi. Finanšu pārskati un papildinošie skaidrojumi tiek sagatavoti, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības principiem, savukārt budžeta izpildes ziņojumi galvenokārt ir balstīti uz naudas pārvietojumiem.
Process no provizoriskajiem pārskatiem līdz budžeta izpildes apstiprinājumam
Gada pārskatiem veic neatkarīgu ārējo revīziju. Grāmatveža sagatavotie provizoriskie gada pārskati līdz nākamā gada 15. februārim tiek nosūtīti darbības komitejai, kas pēc tam tos pārsūta revīzijas uzņēmumam, kuru subjekts izraugās konkursa procedūrā. Pēc revīzijas grāmatvedis sagatavo galīgos gada pārskatus un tos iesniedz darbības komitejai apstiprināšanai.
ESTF Āfrikai gada pārskatus konsolidē Eiropas Attīstības fonda gada pārskatos.
Būtiskākie notikumi
Gada sasniegumi
Tā kā līgumu slēgšanas periods beidzās 2021. gada 31. decembrī, no 2022. gada janvāra ESTF Āfrikai nav finansējis jaunas finansiālas saistības vai budžeta papildinājumus. Finansiālās saistības, kas saistītas ar administratīvām darbībām, piemēram, revīzijām, izvērtējumiem, uzraudzību un komunikācijas darbībām, ir vienīgās, par kurām var slēgt līgumus. ESTF Āfrikai programmu īstenošana turpināsies līdz 2025. gada beigām.
2024. gadā ESTF Āfrikai jau atkal parādīja, ka tas ir ātrs un iedarbīgs īstenošanas rīks, kas veicina politisko dialogu ar Āfrikas partnervalstīm, izmantojot inovatīvas pieejas un radot taustāmus rezultātus visos trijos reģionos (Sāhelas un Čada ezera reģionā, Āfrikas ragā un Āfrikas ziemeļos).
Eiropas Revīzijas palāta (ERP) 2024. gada septembrī publicēja īpašu revīzijas ziņojumu par ESTF Āfrikai (14). ERP atzina, ka ESTF Āfrikai ir izstrādājis jaunu pieeju informācijas vākšanai par nestabilitātes, neatbilstīgas migrācijas un pārvietošanas pamatcēloņiem, cilvēktiesību risku apzināšanai nestabilā vidē un ziņošanai par tā pasākumu kumulatīvajiem sasniegumiem. Tā arī atzina, ka ESTF ir palīdzējis saglabāt migrāciju attīstības un politiskās darba kārtības prioritāšu augšgalā un ka ESTF projektos ir sasniegti daudzi plānotie tiešie rezultāti un daļēji ir sasniegti to mērķi.
2024. gadā Āfrikas raga reģions turpināja būt ļoti nestabils un saskārās ar daudzām problēmām, kas saistītas ar klimata pārmaiņu smago ietekmi, sociālekonomiskiem un politiskiem šķēršļiem un pastāvīgiem konfliktiem un drošības apdraudējumiem. Papildus notiekošajam konfliktam Sudānā turpinās arī iekšējas nekārtības dažās Etiopijas daļās un nestabilitāte Somālijā, savukārt Sarkanās jūras krīzes sekas saasina inflāciju un nedrošību visā apgabalā. Kopš 2024. gada oktobra Sudāna cīnās ar pasaulē lielāko iekšzemē īstenotas pārvietošanas krīzi – veseli 14 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti bēgt no mājām un meklēt patvērumu valsts iekšienē vai ārpus tās. Šī masveida pārvietošana ir atstājusi tālejošas sekas uz kaimiņvalstīm. Tomēr ir bijušas vērojamas arī dažas pozitīvas norises, piemēram, 2024. gada februārī Somālija pievienojās Austrumāfrikas valstu kopienai, SVF apstiprināja finansiālo atbalstu Etiopijas ekonomikas reformu programmai un Kenija ir sākusi apņēmīgi rīkoties attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu.
Šajos sarežģītajos apstākļos ESTF ir guvis būtiskus panākumus ekonomisko un nodarbinātības iespēju veicināšanā Āfrikas ragā. Līdz 2024. gada jūnijam kopumā ir radītas vai atbalstītas 152 000 darbvietu, tai skaitā 2 471 darbvieta 2024. gada pirmajā pusē. Turklāt ir izveidots vai atbalstīts 24 091 mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums, no tiem 314 – 2024. gadā. ESTF programmas ir arī palīdzējušas aptuveni 750 000 cilvēku attīstīt ienākumus nesošas darbības. Šie centieni ir bijuši īpaši veiksmīgi bēgļu atbalstīšanā – 12 349 bēgļi ir guvuši labumu no darbvietu radīšanas/atbalstīšanas, un 85 593 personām ir palīdzēts ienākumus radošu darbību attīstīšanā.
Tāpat ESTF finansētie projekti līdz šim ir nodrošinājuši mājsaimniecībām 11 miljonus ar veselību saistītu pakalpojumu, no kuriem 99 % ir bijuši medicīniskā aprūpe. 3,67 miljoniem cilvēku ir uzlabota piekļuve veselības aprūpes iestādēm, aptuveni 59 000 no tiem – 2024. gada pirmajā pusē. Jo īpaši, izbūvējot vai atjaunojot 1 303 objektus, ir panākts vislielākais no jauna nodrošināto WASH (ūdens, sanitārijas un higiēnas) objektu pusgada apjoms kopš ESTF izveides. Turklāt 3 miljoni cilvēku ir saņēmuši uztura palīdzību, no tiem 54 250 – 2024. gada pirmajā pusē.
ESTF ir ievērojami pavirzījies uz priekšu migrācijas pārvaldības uzlabošanā, 2024. gada pirmajā pusē sniedzot kritiski svarīgu palīdzību un aizsardzību 3 256 migrantiem un pārvietotām personām, līdz ar to līdz šim šādi atbalstīto cilvēku kopējais skaits ir gandrīz 195 000. Turklāt 2024. gada pirmajā pusē ESTF bija arī būtiska loma stabilizācijas un miera veidošanas iniciatīvu atbalstīšanā – konfliktu novēršanas un cilvēktiesību veicināšanas darbībās kopumā piedalījās 30 162 personas, galveno uzmanību pievēršot Dienvidsudānai. Tādējādi visā visumā ir piedalījušās 1,37 miljoni personu, veicinot miera un politiskās stabilitātes stiprināšanu visā reģionā.
2024. gadā Sāhelas un Čada ezera reģionā turpināja augt politiskā nestabilitāte, bija vērojami drošības apdraudējumi un sociālekonomiskas problēmas un saasinājās konflikti, kā dēļ palielinājās pārtikas trūkumā nonākušo un piespiedu kārtā pārvietoto personu skaits. Turklāt politiskā plaisa Rietumāfrikā padziļinājās vēl vairāk, jo Burkinafaso, Mali un Nigēra paziņoja par izstāšanos no Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS).
2024. gada pirmajā pusē Rietumāfrikā, jo īpaši Sāhelas centrālajās valstīs un Nigērijā, pastiprinājās konflikti. Šī eskalācija bija viens no galvenajiem faktoriem, kas veicināja piespiedu pārvietošanu, kura skāra 10,1 miljonu cilvēku (gan bēgļus, gan iekšzemē pārvietotas personas) visās 12 ESTF aptvertajās Sāhelas un Čada ezera reģiona valstīs kopā.
Inflācija un valūtas vērtības samazināšanās turpināja ietekmēt lielu daļu iedzīvotāju, galvenokārt visneaizsargātākos. No 2024. gada marta līdz maijam 38 miljoni cilvēku visā Rietumāfrikā saskārās ar akūtu pārtikas trūkumu, un tika prognozēts, ka 2024. gada tukšajā sezonā šis skaits palielināsies līdz 52 miljoniem. Tomēr šajos sarežģītajos apstākļos, neraugoties uz to, ka ESTF darbība tika pakāpeniski beigta un līdz ar to krasi samazinājās tā aktīvo projektu skaits, 2024. gada pirmajā pusē joprojām tika gūti būtiski rezultāti. Piemēram, 2024. gada pirmajā pusē 56 549 cilvēki saņēma palīdzību ienākumus nesošu darbību attīstīšanā (līdz šim kopumā šādi atbalstītas 831 945 personas) un 2 686 cilvēkiem tika nodrošināta tehniskā un profesionālā izglītība un apmācība (TPIA) un/vai prasmju pilnveide, tādējādi kopējais šādi atbalstīto personu skaits sasniedza 240 470.
Papildus tam ievērojami sasniegumi tika gūti arī miera veidošanas darbībās, kurās piedalījās 561 874 dalībnieki, kā rezultātā kopējais līdzšinējais dalībnieku skaits ir 7,1 miljons, un 387 cilvēki tika apmācīti migrācijas pārvaldībā un aizsardzībā, tādējādi kopējais šādi apmācīto personu skaits ir 20 953.
Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka tajā pašā laikposmā ESTF finansētās programmas sniedza ar pārtikas nodrošinājumu saistītu palīdzību 136 313 cilvēku (kopā 3,6 miljoniem) un 125 910 cilvēku saņēma uztura palīdzību (kopā 2,8 miljoni).
2024. gadā Ziemeļāfrikas reģions turpināja saskarties ar sarežģītām ģeopolitiskām, sociālekonomiskām un vides problēmām, kas vēl vairāk ietekmēja migrācijas modeļus. Ņemot vērā ģeopolitisko nestabilitāti, ieskaitot notiekošos konfliktus, kuros iesaistīta Izraēla, Libāna un Sudāna, sekas, ko radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un ekonomikas lejupslīdi, neatbilstīgas migrācijas spiediens uz Eiropu turpinās. Ziemeļāfrikas valstis joprojām ir svarīgas migrantu izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstis, un dažas no tām arī uzņem daudz bēgļu.
Šajā gadā Ziemeļāfrikas reģionā vēl turpinājās 31 līguma īstenošana ar kopējo budžetu 301 miljons EUR (jeb 33 % no ESTF kopējām saistībām šajā reģionā). Šīs intervences palīdzēja sasniegt taustāmus rezultātus Ziemeļāfrikā no 2023. gada jūnija līdz 2024. gada maijam. Neraugoties uz sarežģīto vidi, ESTF partneri ziņoja, ka ir uzlabojusies 526 126 cilvēku piekļuve sociālajiem pamatpakalpojumiem, sniegti 95 863 sociālie pamatpakalpojumi un nodrošināta palīdzība pēc atgriešanās 3 653 migrantiem, kas atgriezušies. Turklāt turpinājās izpratnes veicināšanas centieni – ar informācijas kampaņām tika sasniegti 150 433 potenciālie migranti, un 16 085 saņēmēji piedalījās konfliktu novēršanas un cilvēktiesību darbībās. Nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai sniegtā ESTF atbalsta kontekstā tika radītas 2 073 jaunas darbvietas, atbalstīti 577 MMVU, 3 893 piedalījās likumīgas migrācijas un mobilitātes programmās un 8 944 saņēma profesionālo apmācību Ziemeļāfrikas reģionā.
Budžets un budžeta izpilde
Tā kā 2021. gada 31. decembrī beidzās līgumu slēgšanas periods, 2024. gadā nevienā no trim ESTF Āfrikai reģioniem netika īstenotas ne jaunas programmas, ne budžeta papildinājumi. Kopējā darbības un administratīvo izdevumu summa, par kuru kopš ESTF Āfrikai darbības sākuma notikusi saistību uzņemšanās, ir 5 060,13 miljoni EUR. Kopš ESTF Āfrikai darbības sākuma apstiprināto darbības programmu summa Āfrikas raga reģionam ir 1,810 miljardi EUR, Sāhelas un Čadas ezera reģionam – 2 217,8 miljoni EUR un Ziemeļāfrikas reģionam – 907,3 miljoni EUR.
2024. gadā tika noslēgti 23 jauni līgumi par kopējo summu 1,8 miljoni EUR – tā ir neto summa, par ko notikusi saistību uzņemšanās, un nevienas saistības nav atceltas. Šie līgumi bija saistīti tikai ar administratīvām darbībām (revīzija, izvērtēšana, komunikācija un uzraudzība), jo kopš 2021. gada 31. decembra vairs nevar finansēt ne darbības programmas, ne darbības.
Darbības maksājumu summa 2024. gadā sasniedza 162,96 miljonus EUR, kas ir par 169,44 miljoniem EUR mazāk nekā 2023. gadā (332,4 miljoni EUR), jo vairāku projektu īstenošanas periods bija beidzies.
Darbību ietekme finanšu pārskatos
Iepriekš minēto darbību ietekme finanšu pārskatos vislabāk ir redzama, aplūkojot šādas pozīcijas:
|
— |
priekšfinansējums – tas samazinājās par 64,731 miljoniem EUR, jo trasta fonds tiek likvidēts un līdz ar to samazinājās jauno līgumu skaits – 2024. gadā tika parakstīti tikai 23 līgumi par administratīvajām darbībām 1,8 miljonu EUR apmērā, |
|
— |
finanšu saistības – tās samazinājās par 13,216 miljoniem EUR, tāpēc ka gada laikā iekasētās iemaksas bija mazākas nekā līdzekļu devējiem piešķirtie neto izdevumi, un |
|
— |
pamatdarbības izdevumi – tie samazinājās par 225,425 miljoniem EUR, jo trasta fonds tiek likvidēts un tāpēc samazinājās atvērto līgumu skaits un līdz ar to arī izdevumi. |
BILANCE
|
tūkst. EUR |
||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
ILGTERMIŅA AKTĪVI |
|
|
|
Finanšu aktīvi |
3 950 |
3 949 |
|
Priekšfinansējums |
— |
18 254 |
|
|
3 950 |
22 204 |
|
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI |
|
|
|
Priekšfinansējums |
131 889 |
178 366 |
|
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas |
24 314 |
22 396 |
|
Nauda un naudas ekvivalenti |
187 539 |
177 553 |
|
|
343 742 |
378 315 |
|
AKTĪVI KOPĀ |
347 691 |
400 519 |
|
ILGTERMIŅA SAISTĪBAS |
|
|
|
Finanšu saistības |
(251 339 ) |
(264 555 ) |
|
|
(251 339 ) |
(264 555 ) |
|
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS |
|
|
|
Kreditoru parādi |
(13 774 ) |
(14 261 ) |
|
Uzkrātie izdevumi |
(82 578 ) |
(121 704 ) |
|
|
(96 352 ) |
(135 965 ) |
|
SAISTĪBAS KOPĀ |
(347 691 ) |
(400 519 ) |
|
NETO AKTĪVI |
— |
— |
FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS
|
tūkst. EUR |
||
|
|
2024 |
2023 |
|
IEŅĒMUMI |
|
|
|
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu |
|
|
|
Ieņēmumi no ziedojumiem |
169 603 |
408 274 |
|
Izdevumu atgūšana |
245 |
179 |
|
|
169 848 |
408 453 |
|
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu |
|
|
|
Finanšu ieņēmumi |
6 690 |
4 865 |
|
Citi ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu |
13 551 |
13 446 |
|
|
20 240 |
18 311 |
|
Ieņēmumi kopā |
190 089 |
426 764 |
|
IZDEVUMI |
|
|
|
Pamatdarbības izdevumi |
(161 869 ) |
(387 294 ) |
|
Finansējuma izmaksas |
(28 ) |
(434 ) |
|
Citi izdevumi |
(28 191 ) |
(39 036 ) |
|
Izdevumi kopā |
(190 089 ) |
(426 764 ) |
|
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS |
— |
— |
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS
|
tūkst. EUR |
||
|
|
2024 |
2023 |
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
— |
— |
|
Pamatdarbības |
|
|
|
Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums |
64 732 |
122 362 |
|
Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums |
(1 917 ) |
13 517 |
|
Finanšu saistību palielinājums/(samazinājums) |
(13 216 ) |
(70 236 ) |
|
Kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums) |
(486 ) |
(16 715 ) |
|
Uzkrāto izdevumu palielinājums/(samazinājums) |
(39 126 ) |
(26 956 ) |
|
Ieguldījumu darbības |
|
|
|
Neatvasināto finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā palielinājums/samazinājums |
— |
(2 007 ) |
|
NETO NAUDAS PLŪSMA |
9 986 |
19 966 |
|
Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums) |
9 986 |
19 966 |
|
Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā |
177 553 |
157 587 |
|
Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās |
187 539 |
177 553 |
KONSOLIDĒTIE EAF UN ES TRASTA FONDU FINANŠU PĀRSKATI (15)
KONSOLIDĒTĀ BILANCE
|
miljoni EUR |
||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
ILGTERMIŅA AKTĪVI |
|
|
|
Finanšu aktīvi |
131 |
91 |
|
Priekšfinansējums |
500 |
592 |
|
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi |
5 |
5 |
|
|
637 |
689 |
|
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI |
|
|
|
Finanšu aktīvi |
5 |
3 |
|
Priekšfinansējums |
876 |
1 137 |
|
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas |
63 |
50 |
|
Nauda un naudas ekvivalenti |
622 |
807 |
|
|
1 566 |
1 997 |
|
AKTĪVI KOPĀ |
2 203 |
2 686 |
|
ILGTERMIŅA SAISTĪBAS |
|
|
|
Finanšu saistības |
(88 ) |
(85 ) |
|
|
(88 ) |
(85 ) |
|
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS |
|
|
|
Uzkrājumi |
(2 ) |
— |
|
Kreditoru parādi |
(272 ) |
(406 ) |
|
Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi |
(858 ) |
(1 110 ) |
|
|
(1 132 ) |
(1 516 ) |
|
SAISTĪBAS KOPĀ |
(1 220 ) |
(1 600 ) |
|
|
|
|
|
NETO AKTĪVI |
983 |
1 086 |
|
KAPITĀLS UN REZERVES |
|
|
|
Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls |
55 704 |
54 566 |
|
Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla |
2 252 |
2 252 |
|
No iepriekšējiem gadiem pārvietotais saimnieciskās darbības rezultāts |
(55 733 ) |
(53 484 ) |
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
(1 240 ) |
(2 249 ) |
|
NETO AKTĪVI |
983 |
1 086 |
KONSOLIDĒTAIS FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS
|
miljoni EUR |
||
|
|
2024 |
2023 |
|
IEŅĒMUMI |
|
|
|
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu |
|
|
|
Atgūšanas darbības |
42 |
15 |
|
Ieņēmumi no trasta fondu ziedojumiem |
59 |
122 |
|
|
100 |
136 |
|
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu |
|
|
|
Finanšu ieņēmumi |
26 |
14 |
|
Citi ieņēmumi |
85 |
56 |
|
|
111 |
70 |
|
Ieņēmumi kopā |
211 |
207 |
|
IZDEVUMI |
|
|
|
Atbalsta instrumenti |
(1 119 ) |
(1 870 ) |
|
Izdevumi, ko īstenojuši citi subjekti |
(4 ) |
(3 ) |
|
Trasta fondu īstenotie izdevumi |
(168 ) |
(412 ) |
|
Līdzfinansējuma izdevumi |
(17 ) |
(8 ) |
|
Finansējuma izmaksas |
(3 ) |
(7 ) |
|
Citi izdevumi |
(140 ) |
(157 ) |
|
Izdevumi kopā |
(1 451 ) |
(2 456 ) |
|
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS |
(1 240 ) |
(2 249 ) |
KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS
|
miljoni EUR |
||
|
|
2024 |
2023 |
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
(1 240 ) |
(2 249 ) |
|
Pamatdarbības |
|
|
|
Kapitāla palielinājums – iemaksas |
1 138 |
1 630 |
|
Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums |
352 |
486 |
|
Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums |
(13 ) |
18 |
|
Uzkrājumu palielinājums/(samazinājums) |
2 |
2 |
|
Finanšu saistību palielinājums/(samazinājums) |
3 |
(18 ) |
|
Kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums) |
(134 ) |
(56 ) |
|
Uzkrāto izdevumu un nākamo periodu ienākumu palielinājums/(samazinājums) |
(252 ) |
(172 ) |
|
Ieguldījumu darbības |
|
|
|
Neatvasināto finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (palielinājums)/samazinājums |
(42 ) |
(22 ) |
|
NETO NAUDAS PLŪSMA |
(185 ) |
(382 ) |
|
Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums) |
(185 ) |
(382 ) |
|
Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā |
807 |
1 189 |
|
Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās |
622 |
807 |
KONSOLIDĒTAIS PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU IZMAIŅĀM
|
miljoni EUR |
||||||
|
|
Aktīvo EAF fondu kapitāls (A) |
Aktīvo EAF nepieprasītie līdzekļi (B) |
Aktīvo EAF pieprasītais fondu kapitāls (C) = (A) – (B) |
Uzkrātās rezerves (D) |
Pārvietotie līdzekļi no slēgto EAF pieprasītā fondu kapitāla (E) |
Neto aktīvi kopā (C) + (D) + (E) |
|
ATLIKUMS 31.12.2022. |
72 955 |
7 855 |
65 100 |
(65 647 ) |
2 252 |
1 705 |
|
Kapitāla palielinājums – iemaksas |
(185 ) |
(1 815 ) |
1 630 |
— |
— |
1 630 |
|
8. EAF slēgšana |
(12 164 ) |
— |
(12 164 ) |
12 164 |
— |
— |
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
— |
— |
— |
(2 249 ) |
— |
(2 249 ) |
|
ATLIKUMS 31.12.2023. |
60 607 |
6 040 |
54 566 |
(55 733 ) |
2 252 |
1 086 |
|
Kapitāla palielinājums – iemaksas |
(62 ) |
(1 200 ) |
1 138 |
|
|
1 138 |
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
|
|
— |
(1 240 ) |
|
(1 240 ) |
|
ATLIKUMS 31.12.2024. |
60 544 |
4 840 |
55 704 |
(56 973 ) |
2 252 |
983 |
EAF ZIŅOJUMS PAR FINANSIĀLO ĪSTENOŠANU
SATURA RĀDĪTĀJS
|
1. |
PAMATINFORMĀCIJA | 73 |
|
1.1. |
IEPRIEKŠĒJIE EAF | 73 |
|
1.2. |
10. UN 11. EAF | 74 |
|
2. |
FINANSIĀLĀ ĪSTENOŠANA | 75 |
|
2.1. |
FINANŠU IZLIETOJUMS | 75 |
|
2.2. |
RESURSI | 81 |
|
2.3. |
PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI UN ĪPAŠAS PROGRAMMAS | 81 |
|
3. |
GLOSĀRIJS | 92 |
1. PAMATINFORMĀCIJA
EAF, kas izveidots 1959. gadā, ir galvenais ES atbalsta sniegšanas instruments attīstības sadarbībai Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT). Tā galvenais mērķis ir mazināt un visbeidzot izskaust nabadzību.
EAF ir izveidots ar dalībvalstu pārstāvju iekšēju nolīgumu, un to pārvalda īpaša komiteja. EAF resursi ir ad hoc iemaksas no ES dalībvalstīm, kas izlemj par kopējo summu, kura tiks piešķirta fondam (uz pieciem gadiem). Papildus šīm iemaksām dalībvalstis var iesaistīties līdzfinansēšanas pasākumos vai veikt brīvprātīgas finanšu iemaksas EAF. Eiropas Komisija atbild par to operāciju finansiālo īstenošanu, kuras veic ar EAF resursiem. EIB pārvalda ieguldījumu mehānismu.
EAF darbība ir daudzgadēja. Katru EAF izveido uz apmēram pieciem gadiem, un to reglamentē atsevišķa finanšu regula. Iekšējais nolīgums, ar ko izveido jaunāko EAF – 11. EAF (2014.–2020. gads), stājās spēkā 2015. gada 1. martā. Kopš 2021. gada sadarbība ar ĀKK valstīm ir iekļauta Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā (NDICI). Tomēr notiekošos no EAF finansētos projektus, kas bija iesākti pirms tam, turpinās īstenot atbilstoši attiecīgajam EAF juridiskajam pamatam.
Šis ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 11. EAF finanšu regulas (16) 39. pantu. Tajā ir sniegta informācija par EAF ieņēmumu un izdevumu operācijām, īpašu uzmanību pievēršot svarīgiem notikumiem, kuri ir būtiski ietekmējuši finansiālo īstenošanu 2024. gadā.
Ņemot vērā, ka nav notiekošu operāciju iepriekšējo EAF ietvaros (17), šajā ziņojumā ir iekļauti skaitļi tikai par 10. un 11. EAF.
1.1. IEPRIEKŠĒJIE EAF
6. un 7. EAF
6. EAF tika slēgts 2006. gadā, un 7. EAF tika slēgts 2008. gadā.
Saskaņā ar 9. EAF iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu iepriekšējo EAF atlikumi un atceltās saistības tika pārvietotas uz 9. EAF.
8. un 9. EAF
2021. gadā notika 8. EAF finansiālā un darbības slēgšana, kopējai izdevumu summai sasniedzot 10,374 miljardus EUR. Komisija dalībvalstīm paziņoja par 8. EAF slēgšanu ar paziņojumu, kas tika iesniegts Padomei 2021. gada oktobrī.
Visas 8. EAF darbības ir pabeigtas, un visas pārbaudes un kontroles ir veiktas. Arī visi līgumi un finanšu lēmumi EAF kontos ir slēgti. Par visiem atgūšanas rīkojumiem, kas pēc darbības slēgšanas vēl nebija izpildīti, tika iekasēti līdzekļi, vai no tiem tika piešķirts atbrīvojums, izņemot četrus atgūšanas rīkojumus, kam seko līdzi Komisijas Juridiskais dienests. Saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2003) 19044 šie atgūšanas rīkojumi tika pārvietoti uz 9. EAF.
9. EAF slēgšana norit sekmīgi. Joprojām ir atvērti astoņi līgumi, no kuriem seši attiecas uz darbībām Dienvidsudānā (Padomes Lēmums 2011/315/ES (18)). Par šīm darbībām lēmums tika pieņemts pēc tam, kad stājās spēkā 9. EAF turpināmības klauzula, un tās beigsies norādītajā termiņā, ļaujot pabeigt ar 9. EAF saistītās darbības un projektus. 9. EAF varēs pavisam slēgt tikai tad, kad būs beigušies visi līgumi un būs pabeigti to izvērtējumi un revīzijas.
No 2015. līdz 2024. gadam Komisija sešas reizes atmaksāja 8./9. EAF kredītus par kopsummu 1 918,9 miljoni EUR (19). 2025. gada janvārī tika atmaksāts atlikums 6,3 miljonu EUR apmērā (20) kā daļa no dalībvalstu 2025. gada iemaksu Eiropas Attīstības fondā pirmās daļas maksājuma.
1.2. 10. UN 11. EAF
ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu (pazīstams arī kā Kotonū nolīgums) 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīja Eiropas Kopienas dalībvalstis un ĀKK valstis Tas stājās spēkā 2003. gada 1. aprīlī (un ar to tika izveidots 9. EAF). Kotonū nolīgums ir grozīts divas reizes – pirmo reizi ar nolīgumu, kas parakstīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (un ar ko tika izveidots 10. EAF), un otru reizi – ar nolīgumu, kas parakstīts Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā (un ar kuru tika izveidots 11. EAF).
Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmums 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (Lēmums par aizjūras asociāciju) (21) stājās spēkā 2001. gada 2. decembrī. Šo lēmumu grozīja 2007. gada 19. martā (Padomes Lēmums 2007/249/EK (22)).
Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2013. gada augustā pieņemtais Iekšējais nolīgums par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar pārskatīto Kotonū nolīgumu stājās spēkā 2015. gada martā.
Saskaņā ar Kotonū nolīgumu 10. EAF kopējais budžets otrajam periodam (2008.–2013. gadam) bija 22,682 miljardi EUR. No šīs summas:
|
— |
21,966 miljardi EUR tika piešķirti ĀKK valstīm, |
|
— |
286 miljoni EUR tika piešķirti AZT un |
|
— |
430 miljoni EUR tika piešķirti Komisijai kā atbalsta izdevumi EAF plānošanai un īstenošanai. |
Summa ĀKK valstīm ir sadalīta šādi:
|
— |
17,766 miljardi EUR – valstu un reģionālajām indikatīvajām programmām, |
|
— |
2,700 miljardi EUR – sadarbībai ĀKK un reģionu iekšienē un |
|
— |
1,500 miljardi EUR – ieguldījumu mehānismiem. |
Jo īpaši, reģionālajām programmām ir atvēlēta lielāka budžeta daļa, tādējādi uzsverot reģionālās ekonomiskās integrācijas kā valstu un vietējās attīstības pamatsatvara nozīmi. Jauninājums 10. EAF bija “stimula summu” ieviešana katrai valstij.
Saskaņā ar Kotonū nolīgumu Eiropas Savienības palīdzības ĀKK valstīm un AZT trešo periodu (2014.–2020. gads) finansē no 11. EAF 30,506 miljardu EUR apmērā, un no šīs summas:
|
— |
29,089 miljardi EUR ir piešķirti ĀKK valstīm saskaņā ar iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 2. panta d) punktu, un no šīs summas 27,955 miljardus EUR pārvalda Eiropas Komisija, |
|
— |
364,5 miljoni EUR ir piešķirti AZT saskaņā ar iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punktu, un no šīs summas 359,5 miljonus EUR pārvalda Eiropas Komisija, |
|
— |
1 052,5 miljoni EUR ir paredzēti Komisijai, lai finansētu izmaksas, kas saistītas ar 11. EAF resursu plānošanu un īstenošanu, saskaņā ar iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu. |
2. FINANSIĀLĀ ĪSTENOŠANA
2.1. FINANŠU IZLIETOJUMS
10. EAF APROPRIĀCIJU ATTĪSTĪBA
10. EAF
APROPRIĀCIJU ATTĪSTĪBA: 2024. gada 31. decembris
KREDĪTU ANALĪZE PA INSTRUMENTIEM
|
(miljoni EUR) |
||||||
|
INSTRUMENTS |
SĀKOTNĒJĀ APROPRIĀCIJA |
KUMULATĪVO RESURSU PALIELINĀJUMI/SAMAZINĀJUMI 2023. GADA 31. DECEMBRĪ |
RESURSU PALIELINĀJUMS VAI SAMAZINĀJUMS 2024. GADĀ |
Skaidrojums |
PAŠREIZĒJAIS APROPRIĀCIJAS LĪMENIS |
|
|
ĀKK |
Līdzfinansējums |
0 |
202 |
|
|
202 |
|
Regulārās DV iemaksas |
21 326 |
(621 ) |
(89 ) |
|
20 616 |
|
|
STARPSUMMA ĀKK |
21 326 |
(419 ) |
(89 ) |
|
20 818 |
|
|
AZT |
Regulārās DV iemaksas |
0 |
239 |
(3 ) |
|
236 |
|
STARPSUMMA AZT |
0 |
239 |
(3 ) |
|
236 |
|
|
|
KOPĀ 10. EAF |
21 326 |
(180 ) |
(92 ) |
|
21 054 |
11. EAF APROPRIĀCIJU ATTĪSTĪBA
11. EAF
APROPRIĀCIJU ATTĪSTĪBA: 2024. gada 31. decembris
KREDĪTU ANALĪZE PA INSTRUMENTIEM
|
(miljoni EUR) |
||||||
|
INSTRUMENTS |
SĀKOTNĒJĀ APROPRIĀCIJA |
KUMULATĪVO RESURSU PALIELINĀJUMI/SAMAZINĀJUMI 2023. GADA 31. DECEMBRĪ |
RESURSU PALIELINĀJUMS VAI SAMAZINĀJUMS 2024. GADĀ |
Skaidrojums |
PAŠREIZĒJAIS APROPRIĀCIJAS LĪMENIS |
|
|
ĀKK |
Līdzfinansējums |
0 |
89 |
2 |
|
91 |
|
EK iekšējā pakalpojumu līmeņa vienošanās |
0 |
1 |
|
|
1 |
|
|
Regulārās DV iemaksas |
30 060 |
(896 ) |
41 |
|
29 205 |
|
|
STARPSUMMA ĀKK |
30 060 |
(805 ) |
|
|
29 297 |
|
|
AZT |
Līdzfinansējums |
0 |
0 |
|
|
0 |
|
EK iekšējā pakalpojumu līmeņa vienošanās |
0 |
0 |
|
|
0 |
|
|
Regulārās DV iemaksas |
0 |
351 |
3 |
|
354 |
|
|
STARPSUMMA AZT |
0 |
351 |
|
|
354 |
|
|
|
KOPĀ 11. EAF |
30 060 |
(455 ) |
45 |
|
29 651 |
10. EAF SAISTĪBU, PIEŠĶIRTO LĪDZEKĻU UN MAKSĀJUMU ATTĪSTĪBA
EAF APKOPOTIE PĀRSKATI 2024. GADA 31. DECEMBRĪ
ATBALSTA VEIDS
ĀKK + AZT – 10. EAF
|
(miljoni EUR) |
|||||||||||
|
|
KREDĪTI |
LĒMUMI |
PIEŠĶIRTIE LĪDZEKĻI |
MAKSĀJUMI |
|||||||
|
KOPSUMMA |
GADĀ |
% |
KOPSUMMA |
GADĀ |
% |
KOPSUMMA |
GADĀ |
% |
|||
|
(1) |
(2) |
|
(2) : (1) |
(3) |
|
(3) : (2) |
(4) |
|
(4) : (3) |
||
|
|
Regulārās DV iemaksas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piešķīrumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ĀKK |
A finansējums – valstu piešķīrumi |
12 280 |
12 268 |
(20) |
100 % |
12 255 |
(9) |
100 % |
12 201 |
2 |
100 % |
|
STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI |
12 280 |
12 268 |
(20) |
100 % |
12 255 |
(9) |
100 % |
12 201 |
2 |
100 % |
|
|
STARPSUMMA: B FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI |
1 960 |
1 960 |
(2) |
100 % |
1 960 |
(1) |
100 % |
1 960 |
(1) |
100 % |
|
|
STARPSUMMA: PĀRTIKAS NODROŠINĀJUMS |
343 |
482 |
(2) |
141 % |
483 |
1 |
100 % |
355 |
49 |
74 % |
|
|
STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI |
526 |
526 |
0 |
100 % |
526 |
0 |
100 % |
522 |
|
99 % |
|
|
STARPSUMMA: ĀKK IEKŠĒJIE PIEŠĶĪRUMI |
3 582 |
3 579 |
(17) |
100 % |
3 561 |
(12) |
99 % |
3 491 |
108 |
98 % |
|
|
STARPSUMMA: REĢIONĀLIE PIEŠĶĪRUMI |
1 924 |
1 763 |
(29) |
92 % |
1 755 |
(12) |
100 % |
1 695 |
3 |
97 % |
|
|
Līdzfinansējums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piešķīrumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI |
185 |
175 |
(0) |
95 % |
175 |
0 |
100 % |
175 |
2 |
100 % |
|
|
STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI |
5 |
5 |
0 |
110 % |
5 |
0 |
100 % |
5 |
|
100 % |
|
|
STARPSUMMA: ĀKK IEKŠĒJIE PIEŠĶĪRUMI |
12 |
11 |
|
91 % |
11 |
|
100 % |
11 |
|
100 % |
|
|
Neizmantojama rezerve |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
STARPSUMMA: NEIZMANTOJAMA REZERVE 8./9. EAF |
1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Regulārās DV iemaksas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piešķīrumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AZT |
A finansējums – valstu piešķīrumi |
182 |
182 |
(3) |
100 % |
180 |
(2) |
98 % |
172 |
0 |
96 % |
|
STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI |
182 |
182 |
(3) |
100 % |
180 |
(2) |
98 % |
172 |
0 |
96 % |
|
|
STARPSUMMA: B FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI |
14 |
14 |
|
100 % |
14 |
|
100 % |
14 |
|
100 % |
|
|
STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI |
5 |
5 |
|
100 % |
5 |
|
100 % |
5 |
|
100 % |
|
|
STARPSUMMA: REĢIONĀLIE PIEŠĶĪRUMI |
34 |
34 |
0 |
100 % |
34 |
0 |
99 % |
34 |
|
100 % |
|
|
|
KOPĀ: ĀKK + AZT (IESK. REZERVES) (A + B) |
21 054 |
21 005 |
(73) |
100 % |
20 964 |
(35) |
100 % |
20 640 |
163 |
98 % |
11. EAF SAISTĪBU, PIEŠĶIRTO LĪDZEKĻU UN MAKSĀJUMU ATTĪSTĪBA
EAF APKOPOTIE PĀRSKATI 2024. GADA 31. DECEMBRĪ
ATBALSTA VEIDS
ĀKK + AZT – 11. EAF
|
(miljoni EUR) |
|||||||||||
|
|
KREDĪTI |
LĒMUMI |
PIEŠĶIRTIE LĪDZEKĻI |
MAKSĀJUMI |
|||||||
|
KOPSUMMA |
GADĀ |
% |
KOPSUMMA |
GADĀ |
% |
KOPSUMMA |
GADĀ |
% |
|||
|
(1) |
(2) |
|
(2) : (1) |
(3) |
|
(3) : (2) |
(4) |
|
(4) : (3) |
||
|
|
Regulārās DV iemaksas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piešķīrumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ĀKK |
STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI |
15 218 |
15 132 |
(197) |
99 % |
14 803 |
80 |
98 % |
12 828 |
704 |
87 % |
|
STARPSUMMA: B FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI |
1 056 |
1 056 |
(4) |
100 % |
1 052 |
(1) |
100 % |
1 023 |
15 |
97 % |
|
|
STARPSUMMA: PAGAIDU MEHĀNISMS |
0 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
STARPSUMMA: PĀRTIKAS NODROŠINĀJUMS |
112 |
112 |
0 |
100 % |
112 |
0 |
100 % |
42 |
2 |
38 % |
|
|
STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI |
1 075 |
1 064 |
(2) |
99 % |
1 060 |
(2) |
100 % |
968 |
10 |
91 % |
|
|
STARPSUMMA: ĀKK IEKŠĒJIE PIEŠĶĪRUMI |
3 961 |
3 859 |
(35) |
97 % |
3 934 |
8 |
102 % |
3 515 |
175 |
89 % |
|
|
STARPSUMMA: REĢIONĀLIE PIEŠĶĪRUMI |
7 213 |
7 168 |
(59) |
99 % |
7 082 |
(8) |
99 % |
6 220 |
256 |
88 % |
|
|
Līdzfinansējums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piešķīrumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI |
46 |
45 |
(0) |
99 % |
45 |
(0) |
100 % |
43 |
4 |
97 % |
|
|
STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI |
4 |
4 |
|
100 % |
4 |
0 |
100 % |
4 |
|
100 % |
|
|
STARPSUMMA: ĀKK IEKŠĒJIE PIEŠĶĪRUMI |
33 |
33 |
(0) |
100 % |
33 |
0 |
100 % |
29 |
1 |
89 % |
|
|
STARPSUMMA: REĢIONĀLIE PIEŠĶĪRUMI |
10 |
6 |
|
60 % |
6 |
0 |
100 % |
6 |
|
100 % |
|
|
Neizmantojama rezerve |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
STARPSUMMA: NEIZMANTOJAMA REZERVE 10. EAF |
193 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
STARPSUMMA: NEIZMANTOJAMA REZERVE 11. EAF |
376 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EK iekšējā pakalpojumu līmeņa vienošanās |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI |
1 |
1 |
|
52 % |
1 |
|
100 % |
1 |
|
100 % |
|
|
|
Regulārās DV iemaksas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piešķīrumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AZT |
STARPSUMMA: A FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI |
211 |
211 |
(0) |
100 % |
194 |
0 |
92 % |
193 |
0 |
100 % |
|
STARPSUMMA: B FINANSĒJUMS – VALSTU PIEŠĶĪRUMI |
12 |
12 |
(0) |
99 % |
12 |
(0) |
100 % |
12 |
|
100 % |
|
|
STARPSUMMA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI |
7 |
7 |
0 |
100 % |
6 |
(0) |
95 % |
6 |
0 |
98 % |
|
|
STARPSUMMA: REĢIONĀLIE PIEŠĶĪRUMI |
102 |
102 |
0 |
100 % |
102 |
(0) |
99 % |
84 |
15 |
83 % |
|
|
Neizmantojama rezerve |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
STARPSUMMA: NEIZMANTOJAMA REZERVE 10. EAF |
19 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
STARPSUMMA: NEIZMANTOJAMA REZERVE 11. EAF |
3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ: ĀKK + AZT (IESK. REZERVES) (A + B) |
29 651 |
28 809 |
(297) |
97 % |
28 444 |
77 |
99 % |
24 973 |
1 182 |
88 % |
2.2. RESURSI
Ieņēmumu veids
EAF galvenos resursus nodrošina dalībvalstu iemaksas. Trīs reizes gadā Eiropas Komisija un EIB aicina dalībvalstis veikt iemaksas EAF. Katru gadu pieprasīto iemaksu summa atspoguļo maksājumu summu, kas jāsedz gada laikā.
Iemaksu pārskats pa dalībvalstīm
2.3. PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI UN ĪPAŠAS PROGRAMMAS
Izdevumu veids
Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pieejamo summu veido 3 %, ko piešķir Komisijai atbalsta izdevumiem, un 97 %, ko piešķir EAF projektu īstenošanai. Summas nosaka katrā iekšējā nolīgumā, un tās var palielināt ar brīvprātīgām iemaksām un ienākumiem no operācijām.
Saistību summu, nolīgto summu un samaksāto summu sadalījums pa izdevumu veidiem
|
|
PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA: ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI (10. un 11. EAF) |
|||||||||
|
KREDĪTI |
LĒMUMI |
PIEŠĶIRTIE LĪDZEKĻI |
MAKSĀJUMI |
|||||||
|
KOPSUMMA |
GADĀ |
% |
KOPSUMMA |
GADĀ |
% |
KOPSUMMA |
GADĀ |
% |
||
|
(1) |
(2) |
|
(2) : (1) |
(3) |
|
(3) : (2) |
(4) |
|
(4) : (3) |
|
|
ĪSTENOŠANAS IZMAKSAS UN PROCENTU IEŅĒMUMI 10. + 11. EAF |
1 621 |
1 610 |
(2) |
99,3 % |
1 606 |
(2) |
99,8 % |
1 509 |
10 |
94,0 % |
|
PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA (A + B) 10. + 11. EAF |
50 705 |
49 815 |
(370) |
98,2 % |
49,409 |
42 |
99,2 % |
45 612 |
1 345 |
92,3 % |
Saistību summu, nolīgto summu un samaksāto summu sadalījums pa reģioniem un valstīm
|
EAF KUMULATĪVIE PĀRSKATI 2024. GADA 31. DECEMBRĪ PA VALSTĪM, % APROPR. |
||||||||
|
10. + 11. EAF |
10. un 11. EAF KOPĀ (miljoni EUR) |
|||||||
|
Kumulatīvi 2024. gadā |
Apropriācijas |
Lēmumi |
% no apropr. |
Piešķirtie līdzekļi |
% no apropr. |
Maksājumi |
% no apropr. |
|
|
ĀKK |
Vispārēji / administratīvais finansējums / procenti |
1 627 |
1 612 |
99 % |
1 613 |
99 % |
1 506 |
93 % |
|
Rezerve / nav sadalīta pa valstīm |
3 123 |
2 553 |
82 % |
2 553 |
82 % |
2 553 |
82 % |
|
|
Visas ĀKK valstis |
4 751 |
4 165 |
88 % |
4 166 |
88 % |
4 059 |
85 % |
|
|
Angola |
346 |
346 |
100 % |
344 |
99 % |
321 |
93 % |
|
|
Benina |
734 |
732 |
100 % |
731 |
99 % |
692 |
94 % |
|
|
Botsvāna |
126 |
126 |
100 % |
126 |
100 % |
126 |
99 % |
|
|
Burkinafaso |
1 296 |
1 296 |
100 % |
1 294 |
100 % |
1 262 |
97 % |
|
|
Burundija |
566 |
566 |
100 % |
562 |
99 % |
546 |
96 % |
|
|
Kamerūna |
520 |
520 |
100 % |
519 |
100 % |
489 |
94 % |
|
|
Kaboverde |
144 |
144 |
100 % |
144 |
100 % |
144 |
100 % |
|
|
Komoras |
77 |
77 |
100 % |
76 |
98 % |
73 |
95 % |
|
|
Kongo (Brazavila) |
163 |
163 |
100 % |
160 |
98 % |
144 |
88 % |
|
|
Kongo Demokrātiskā Republika |
1 402 |
1 400 |
100 % |
1 376 |
98 % |
1 274 |
91 % |
|
|
Kotdivuāra |
702 |
702 |
100 % |
701 |
100 % |
681 |
97 % |
|
|
Džibutija |
175 |
175 |
100 % |
173 |
99 % |
164 |
94 % |
|
|
Eritreja |
215 |
215 |
100 % |
215 |
100 % |
165 |
77 % |
|
|
Etiopija |
1 598 |
1 596 |
100 % |
1 592 |
100 % |
1 415 |
89 % |
|
|
Gabona |
33 |
33 |
100 % |
33 |
99 % |
31 |
93 % |
|
|
Gambija |
302 |
302 |
100 % |
301 |
100 % |
285 |
94 % |
|
|
Gana |
785 |
785 |
100 % |
782 |
100 % |
737 |
94 % |
|
|
Gvineja-Bisava |
186 |
184 |
99 % |
182 |
98 % |
177 |
95 % |
|
|
Gvineja (Konakri) |
500 |
500 |
100 % |
494 |
99 % |
441 |
88 % |
|
|
Maurīcija |
82 |
82 |
100 % |
82 |
100 % |
82 |
100 % |
|
|
Kenija |
859 |
853 |
99 % |
850 |
99 % |
777 |
90 % |
|
|
Lesoto |
249 |
248 |
99 % |
247 |
99 % |
205 |
82 % |
|
|
Libērija |
486 |
485 |
100 % |
474 |
97 % |
451 |
93 % |
|
|
Madagaskara |
782 |
779 |
100 % |
752 |
96 % |
631 |
81 % |
|
|
Malāvija |
1 018 |
1 018 |
100 % |
1 009 |
99 % |
912 |
90 % |
|
|
Mali |
1 395 |
1 393 |
100 % |
1 387 |
99 % |
1 246 |
89 % |
|
|
Mauritānija |
343 |
343 |
100 % |
341 |
99 % |
332 |
97 % |
|
|
Mozambika |
1 451 |
1 440 |
99 % |
1 410 |
97 % |
1 188 |
82 % |
|
|
Namībija |
187 |
187 |
100 % |
181 |
97 % |
173 |
93 % |
|
|
Nigēra |
1 262 |
1 262 |
100 % |
1 258 |
100 % |
1 250 |
99 % |
|
|
Nigērija |
1 098 |
1 088 |
99 % |
1 086 |
99 % |
1 037 |
95 % |
|
|
Uganda |
982 |
930 |
95 % |
923 |
94 % |
845 |
86 % |
|
|
Centrālāfrikas Republika |
610 |
609 |
100 % |
609 |
100 % |
592 |
97 % |
|
|
Ruanda |
833 |
831 |
100 % |
831 |
100 % |
823 |
99 % |
|
|
Santomē un Prinsipi |
55 |
55 |
99 % |
53 |
96 % |
51 |
91 % |
|
|
Senegāla |
663 |
663 |
100 % |
659 |
99 % |
632 |
95 % |
|
|
Seišelu Salas |
22 |
22 |
100 % |
22 |
100 % |
22 |
100 % |
|
|
Sjerraleone |
655 |
655 |
100 % |
646 |
99 % |
617 |
94 % |
|
|
Somālija |
898 |
896 |
100 % |
894 |
100 % |
891 |
99 % |
|
|
Sudāna |
298 |
298 |
100 % |
298 |
100 % |
298 |
100 % |
|
|
Dienvidsudāna |
91 |
91 |
100 % |
91 |
100 % |
91 |
100 % |
|
|
Svatini (Svazilenda) |
123 |
123 |
100 % |
121 |
99 % |
111 |
91 % |
|
|
Tanzānija |
1 171 |
1 171 |
100 % |
1 162 |
99 % |
1 094 |
93 % |
|
|
Čada |
935 |
935 |
100 % |
913 |
98 % |
818 |
87 % |
|
|
Togo |
376 |
374 |
99 % |
372 |
99 % |
361 |
96 % |
|
|
Zambija |
827 |
826 |
100 % |
804 |
97 % |
709 |
86 % |
|
|
Zimbabve |
462 |
461 |
100 % |
459 |
99 % |
457 |
99 % |
|
|
* Āfrikas valstis kopā |
28 086 |
27 981 |
100 % |
27 739 |
99 % |
25 863 |
92 % |
|
|
Antigva un Barbuda |
15 |
15 |
100 % |
15 |
100 % |
15 |
98 % |
|
|
Barbadosa |
22 |
22 |
100 % |
22 |
100 % |
21 |
95 % |
|
|
Beliza |
42 |
42 |
100 % |
41 |
96 % |
36 |
85 % |
|
|
Dominika |
41 |
40 |
99 % |
40 |
99 % |
40 |
99 % |
|
|
Grenāda |
21 |
20 |
99 % |
20 |
98 % |
20 |
98 % |
|
|
Gajāna |
79 |
79 |
100 % |
78 |
99 % |
77 |
97 % |
|
|
Haiti |
997 |
997 |
100 % |
910 |
91 % |
793 |
80 % |
|
|
Jamaika |
235 |
235 |
100 % |
233 |
99 % |
226 |
96 % |
|
|
Dominikānas Republika |
281 |
281 |
100 % |
279 |
99 % |
279 |
99 % |
|
|
Sentlūsija |
32 |
32 |
100 % |
32 |
100 % |
32 |
100 % |
|
|
Sentkitsa un Nevisa |
6 |
6 |
100 % |
6 |
99 % |
6 |
99 % |
|
|
Sentvinsenta un Grenadīnas |
26 |
26 |
99 % |
26 |
98 % |
22 |
83 % |
|
|
Surinama |
27 |
27 |
100 % |
27 |
99 % |
26 |
96 % |
|
|
Trinidāda un Tobāgo |
28 |
28 |
100 % |
28 |
99 % |
27 |
94 % |
|
|
* Karību jūras reģiona valstis kopā |
1 853 |
1 852 |
100 % |
1 758 |
95 % |
1 619 |
87 % |
|
|
Fidži |
48 |
48 |
100 % |
48 |
100 % |
48 |
100 % |
|
|
Kuka Salas |
5 |
5 |
100 % |
5 |
100 % |
5 |
100 % |
|
|
Zālamana Salas |
68 |
66 |
97 % |
66 |
96 % |
62 |
91 % |
|
|
Kiribati |
42 |
42 |
100 % |
41 |
99 % |
39 |
93 % |
|
|
Māršala Salas |
17 |
17 |
100 % |
17 |
100 % |
17 |
100 % |
|
|
Mikronēzija |
23 |
23 |
100 % |
22 |
97 % |
18 |
78 % |
|
|
Nauru |
4 |
4 |
100 % |
4 |
100 % |
4 |
100 % |
|
|
Niue |
3 |
3 |
100 % |
3 |
100 % |
3 |
100 % |
|
|
Palau |
5 |
4 |
70 % |
4 |
70 % |
4 |
70 % |
|
|
Papua-Jaungvineja |
239 |
239 |
100 % |
233 |
97 % |
215 |
90 % |
|
|
Rietumsamoa |
67 |
67 |
100 % |
67 |
100 % |
66 |
100 % |
|
|
Austrumtimora |
167 |
167 |
100 % |
166 |
99 % |
159 |
95 % |
|
|
Tonga |
28 |
28 |
100 % |
28 |
100 % |
28 |
100 % |
|
|
Tuvalu |
13 |
13 |
100 % |
13 |
100 % |
13 |
100 % |
|
|
Vanuatu |
55 |
55 |
100 % |
54 |
99 % |
52 |
94 % |
|
|
* Klusā okeāna valstis kopā |
783 |
780 |
100 % |
771 |
98 % |
733 |
94 % |
|
|
ĀKK iekšējie piešķīrumi |
8 025 |
7 916 |
99 % |
7 970 |
99 % |
7 305 |
91 % |
|
|
Portugāļu valodā runājošās Āfrikas valstis |
60 |
59 |
98 % |
59 |
98 % |
58 |
96 % |
|
|
Dienvidāfrikas reģions 10. EAF |
129 |
129 |
100 % |
129 |
100 % |
127 |
98 % |
|
|
Centrālāfrikas reģions |
552 |
547 |
99 % |
543 |
98 % |
438 |
79 % |
|
|
Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas reģions |
3 059 |
3 020 |
99 % |
2 970 |
97 % |
2 522 |
82 % |
|
|
Rietumāfrikas reģions |
1 936 |
1 922 |
99 % |
1 911 |
99 % |
1 688 |
87 % |
|
|
Karību jūras reģions |
536 |
533 |
99 % |
526 |
98 % |
421 |
79 % |
|
|
Klusā okeāna reģions |
322 |
318 |
99 % |
298 |
93 % |
244 |
76 % |
|
|
* ĀKK valstu reģionālā sadarbība kopā |
14 619 |
14 445 |
99 % |
14 406 |
99 % |
12 803 |
88 % |
|
|
ĀKK |
50 091,33 |
49 222,97 |
98 % |
48 839,57 |
98 % |
45 076,97 |
90 % |
|
|
AZT |
Rezerve / nav sadalīta pa valstīm/teritorijām |
33 |
12 |
35 % |
11 |
34 % |
11 |
34 % |
|
Visas AZT |
33 |
12 |
35 % |
11 |
34 % |
11 |
34 % |
|
|
Angilja |
27 |
27 |
100 % |
27 |
100 % |
27 |
100 % |
|
|
Folklenda (Malvinu) salas |
10 |
10 |
100 % |
10 |
100 % |
10 |
100 % |
|
|
Pitkērnas salas |
5 |
5 |
100 % |
5 |
100 % |
5 |
100 % |
|
|
Tērksas un Kaikosas salas |
32 |
32 |
100 % |
32 |
100 % |
32 |
100 % |
|
|
Britu Virdžīnas |
2 |
2 |
93 % |
2 |
93 % |
2 |
93 % |
|
|
Montserrata |
33 |
33 |
100 % |
33 |
100 % |
33 |
100 % |
|
|
Svētās Helēnas salas |
38 |
38 |
100 % |
38 |
100 % |
38 |
100 % |
|
|
* Britu AZT kopā |
146 |
146 |
100 % |
146 |
100 % |
146 |
100 % |
|
|
Nīderlandes Antiļas |
38 |
38 |
100 % |
20 |
54 % |
20 |
54 % |
|
|
Nīderlandes Antiļas – Bonaire |
4 |
4 |
100 % |
4 |
98 % |
4 |
97 % |
|
|
Nīderlandes Antiļas – Saba |
3 |
3 |
100 % |
3 |
100 % |
3 |
100 % |
|
|
Nīderlandes Antiļas – Sintēstatiusa |
2 |
2 |
100 % |
2 |
100 % |
2 |
100 % |
|
|
Aruba |
21 |
21 |
100 % |
21 |
99 % |
21 |
98 % |
|
|
Sintmārtena |
14 |
14 |
100 % |
13 |
95 % |
5 |
38 % |
|
|
* Nīderlandes AZT kopā |
83 |
83 |
100 % |
64 |
78 % |
56 |
68 % |
|
|
Volisa un Futunas salas |
39 |
39 |
100 % |
37 |
95 % |
29 |
76 % |
|
|
Majota |
29 |
29 |
100 % |
29 |
100 % |
29 |
100 % |
|
|
Jaunkaledonija |
50 |
50 |
100 % |
50 |
100 % |
50 |
100 % |
|
|
Francijas Polinēzija |
50 |
50 |
100 % |
49 |
99 % |
49 |
99 % |
|
|
Senpjēra un Mikelona |
47 |
47 |
100 % |
47 |
100 % |
47 |
100 % |
|
|
* Francijas AZT kopā |
214 |
214 |
100 % |
212 |
99 % |
204 |
95 % |
|
|
reģions |
137 |
137 |
100 % |
136 |
99 % |
118 |
86 % |
|
|
* AZT reģionālā sadarbība kopā |
137 |
137 |
100 % |
136 |
99 % |
118 |
86 % |
|
|
AZT |
613,65 |
591,78 |
96 % |
569,20 |
93 % |
535,44 |
87 % |
|
|
KOPĀ: ĀKK + AZT |
|
50 704,99 |
49 814,76 |
98 % |
49 408,77 |
97 % |
45 612,40 |
90 % |
Saistību summu, nolīgto summu un samaksāto summu sadalījums pa izdevumu jomām 11. EAF
Saistību summu, nolīgto summu un samaksāto summu sadalījums pa izdevumu jomām 11. EAF (DAC nozaru kodi) (23)
|
(miljoni EUR) |
|||
|
Nozare |
Saistību |
Nolīgtās |
Samaksātās |
|
Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi |
|
|
|
|
110 – izglītība |
1 192,46 |
1 174,05 |
1 034,15 |
|
120 – veselība |
2 131,40 |
2 524,02 |
2 338,24 |
|
130 – iedzīvotāju politika/programmas un reproduktīvā veselība |
352,44 |
50,31 |
43,25 |
|
140 – ūdensapgāde un sanitārija |
788,50 |
858,32 |
599,10 |
|
150 – valdība un pilsoniskā sabiedrība |
5 826,37 |
6 058,19 |
5 677,22 |
|
160 – cita sociālā infrastruktūra un pakalpojumi |
996,71 |
1 401,86 |
1 628,50 |
|
Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi KOPĀ |
11 287,88 |
12 066,75 |
11 320,47 |
|
Ekonomikas infrastruktūra un pakalpojumi |
|
|
|
|
210 – transports un uzglabāšana |
1 425,48 |
2 088,15 |
1 213,63 |
|
220 – saziņa |
140,96 |
147,40 |
131,58 |
|
230 – enerģētika |
2 015,13 |
2 031,37 |
1 375,46 |
|
240 – banku un finanšu pakalpojumi |
82,03 |
131,71 |
95,57 |
|
250 – uzņēmējdarbības pakalpojumi un citi pakalpojumi |
343,43 |
329,24 |
259,09 |
|
Ekonomikas infrastruktūra un pakalpojumi KOPĀ |
4 007,01 |
4 727,87 |
3 075,33 |
|
Ražošanas nozares |
|
|
|
|
310 – lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība |
3 344,16 |
3 154,32 |
2 516,00 |
|
320 – rūpniecība, minerālresursi un kalnrūpniecība, būvniecība |
641,58 |
529,15 |
347,51 |
|
330 – tirdzniecība un tūrisms |
507,49 |
437,30 |
313,25 |
|
Ražošanas nozares KOPĀ |
4 493,23 |
4 120,77 |
3 176,77 |
|
Daudznozaru/pārnozaru |
|
|
|
|
410 – vispārējā vides aizsardzība |
989,82 |
849,41 |
717,86 |
|
430 – cita daudznozaru |
3 886,22 |
2 625,43 |
1 872,80 |
|
Daudznozaru/pārnozaru KOPĀ |
4 876,04 |
3 474,84 |
2 590,66 |
|
Patēriņa priekšmetiem un vispārējām programmām paredzētā palīdzība |
|
|
|
|
510 – vispārējā budžeta atbalsts |
3 116,32 |
3 178,92 |
2 506,33 |
|
520 – pārtikas palīdzība attīstībai |
617,50 |
390,55 |
364,26 |
|
Patēriņa priekšmetiem un vispārējām programmām paredzētā palīdzība KOPĀ |
3 733,82 |
3 569,47 |
2 870,59 |
|
Darbības saistībā ar parādu |
|
|
|
|
600 – darbības saistībā ar parādu |
183,00 |
183,00 |
183,00 |
|
Darbības saistībā ar parādu KOPĀ |
183,00 |
183,00 |
183,00 |
|
Humānā palīdzība |
|
|
|
|
720 – ārkārtas reaģēšana |
746,19 |
452,54 |
448,40 |
|
730 – atjaunošanas palīdzība un rehabilitācija |
137,83 |
65,05 |
42,30 |
|
740 – sagatavotība katastrofām |
72,79 |
110,06 |
100,54 |
|
Humānā palīdzība KOPĀ |
956,81 |
627,65 |
591,24 |
|
Līdzekļu devēju administratīvās izmaksas / nepiešķirtas/neprecizētas |
|
|
|
|
910 – līdzekļu devēju administratīvās izmaksas |
995,52 |
948,30 |
858,64 |
|
998 – nepiešķirtas/neprecizētas |
183,74 |
59,87 |
48,56 |
|
N. p. – dati nav pieejami |
260,50 |
1,57 |
1,15 |
|
Līdzekļu devēju administratīvās izmaksas / nepiešķirtas/neprecizētas KOPĀ |
1 439,76 |
1 009,75 |
908,35 |
|
PAVISAM KOPĀ 11. EAF |
30 977,55 |
29 780,11 |
24 716,42 |
Kumulatīvo saistību summu, nolīgto summu un samaksāto summu attīstība pa izdevumu jomām 11. EAF
3. GLOSĀRIJS
Administratīvās apropriācijas
Apropriācijas subjektu pamatdarbības izmaksu segšanai (personāls, ēkas, biroja aprīkojums).
Apropriācijas
Budžeta finansējums.
Budžetā ir paredzētas gan saistības (juridiskas saistības nodrošināt finansējumu), gan maksājumi (naudas pārvedumi vai bankas pārskaitījumi saņēmējiem). Saistību un maksājumu apropriācijas bieži atšķiras (diferencētas apropriācijas), jo saistības par daudzgadu programmām un projektiem parasti pilnībā uzņemas tajā gadā, kurā tiek pieņemti lēmumi par tiem, un tiek samaksātas gadu gaitā atbilstīgi progresam programmu un projektu īstenošanā.
Apropriāciju atcelšana
Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz finanšu gada beigām un ko nevar pārnest, atceļ.
Apropriāciju pārnešana
Izņēmums no gada pārskata principa tiktāl, ciktāl apropriācijas, kuras konkrētajā budžeta gadā nebija iespējams izmantot, ar stingriem nosacījumiem izņēmuma kārtā var pārnest un izmantot nākamajā gadā.
Budžeta grozījums
Budžeta gadā pieņemts lēmums, ar ko groza (palielina, samazina, pārvieto) attiecīgā gada pieņemtā budžeta aspektus.
Budžeta izpilde
Budžeta izlietojums ar izdevumu un ieņēmumu operāciju starpniecību.
Budžeta izpildes rezultāts
Starpība starp saņemtajiem ienākumiem un samaksātajām summām, ieskaitot korekcijas attiecībā uz pārnešanu, atcelšanu un valūtas kursa starpībām.
Aģentūrām šī izrietošā summa ir jāatmaksā finansējuma iestādei.
Budžeta postenis / budžeta pozīcija
Ieņēmumi un izdevumi budžeta struktūrā tiek atspoguļoti saskaņā ar saistošo nomenklatūru, kas atspoguļo katra posteņa būtību un mērķi, kā to nosaka budžeta lēmējinstitūcija. Atsevišķie virsraksti (sadaļa, nodaļa, pants vai postenis) sniedz oficiālu nomenklatūras aprakstu.
Budžeta saistības
Operācija, kurā atbildīgais kredītrīkotājs rezervē budžeta apropriācijas, kas nepieciešamas turpmāku maksājumu segšanai, lai izpildītu juridiskās saistības.
Darbības apropriācijas
Darbības apropriācijas ir paredzētas dažādu rīcībpolitiku finansēšanai, galvenokārt dotāciju vai iepirkuma veidā.
Diferencētas apropriācijas
Diferencētas apropriācijas izmanto daudzgadu operāciju finansēšanai; tās attiecībā uz kārtējo finanšu gadu sedz to juridisko saistību kopējās izmaksas, kuru uzņemšanās notikusi saistībā ar operācijām, kā īstenošana aptver vairāk nekā vienu finanšu gadu.
Dotācijas
Tiešas finanšu iemaksas no budžeta trešām personām saņēmējiem, kuri iesaistījušies Savienības politikai noderīgās darbībās.
Izdevumi
Termins, ko lieto, lai raksturotu budžeta izlietojumu no visu veidu līdzekļu avotiem.
Juridiskais pamats / pamatakts
Likumdevēja (parasti Padomes un Eiropas Parlamenta) pieņemts tiesību akts, kurā noteikts Savienības izdevumu programmas mērķis, apropriāciju mērķis, intervences noteikumi, termiņš un attiecīgie finanšu noteikumi un kurš ir izmantojams par juridisko pamatu izdevumu programmas īstenošanai.
Juridiskas saistības
Akts, ar ko kredītrīkotājs uzņemas saistības pret trešām personām, kā rezultātā jāveic maksājums no Savienības budžeta.
Parasti juridisko saistību veidi ir līgumi – iepirkuma gadījumā –, dotāciju nolīgumi un dotāciju lēmumi.
Konstatētās prasījuma tiesības
Tiesības iekasēt ienākumus no debitora, kuras atzītas, izdodot atgūšanas rīkojumu.
Likvidējamās apropriācijas
Neizmantotās apropriācijas, kas jāatceļ finanšu gada beigās. Likvidēšana nozīmē apropriācijā ietvertās atļaujas radīt izdevumus un/vai uzņemties saistības daļēju vai pilnīgu atcelšanu.
Kopuzņēmumiem (un EIT), kā norādīts to finanšu noteikumos, visas neizmantotās apropriācijas var iekļaut ieņēmumu un izdevumu aplēsē par līdz pat trijiem nākamajiem finanšu gadiem (t. s. N+3 noteikums). Tāpēc KU likvidējamās apropriācijas var no jauna aktivizēt līdz N+3 finanšu gadam.
Maksājumu apropriācijas
Maksājumu apropriācijas sedz kārtējā gadā maksājamus izdevumus, kas izriet no juridiskām saistībām, kuru uzņemšanās notikusi kārtējā gadā un/vai iepriekšējos gados.
Nediferencētas apropriācijas
Apropriācijas, kas atbilst gada vajadzībām un par ko tāpēc jāuzņemas saistības attiecīgajā budžeta gadā. Nākamajā gadā var izmaksāt tikai tās summas, kuras atbilst automātiskas pārnešanas nosacījumiem. Nediferencētās apropriācijas, kas līdz gada beigām nav izlietotas, t. i., par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, atceļ (ja vien izņēmuma kārtā ar Komisijas lēmumu netiek atļauta neautomātiska pārnešana). Nediferencētās apropriācijas attiecas uz administratīvajiem izdevumiem, un saistību apropriācijas ir vienādas ar maksājumu apropriācijām.
Neizpildītās saistības
Neizpildītās saistības (jeb RAL – “reste à liquider” (franču val.)) ir to apropriāciju summa, par kurām ir notikusi saistību uzņemšanās, bet kuras vēl nav samaksātas. Tās tieši izriet no daudzgadu programmām un apropriāciju nodalīšanas saistību un maksājumu apropriācijās.
Pārpalikums
Pozitīva ieņēmumu un izdevumu starpība, kura jāatdod atpakaļ finansējuma iestādei. Sk. terminu “budžeta izpildes rezultāts”.
Pārvietojumi starp budžeta pozīcijām
Pārvietojumi starp budžeta pozīcijām nozīmē, ka finanšu gada laikā apropriācijas tiek pārvietotas no vienas budžeta pozīcijas uz citu, un tādējādi tie ir izņēmums no budžeta specifikācijas principa.
Pieņemtais budžets
Budžeta projekts kļūst par pieņemto budžetu, tiklīdz to apstiprina budžeta lēmējinstitūcija.
Piešķirtie ieņēmumi
Ieņēmumi, kas atvēlēti konkrētu izdevumu posteņu finansēšanai.
RAL (“reste à liquider”)
Budžeta saistību summa, kas konkrētā brīdī vēl nav samaksāta. Sk. terminu “neizpildītās saistības”.
Saimnieciskās darbības rezultāts
Izdevumu un ieņēmumu ietekme uz bilanci, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem.
Saistību apropriācijas
Saistību apropriācijas sedz tādu juridisko saistību (līgumu, dotāciju nolīgumu vai lēmumu) kopējo vērtību, kuras varētu tikt parakstītas kārtējā finanšu gadā.
Saistību atcelšana
Operācija, kurā atbildīgais kredītrīkotājs pilnīgi vai daļēji atceļ apropriāciju rezervāciju, kas iepriekš veikta, uzņemoties budžeta saistības.
Valūtas kursa starpība
Starpība, kas izriet no valūtas kursa likmēm, kuras piemēro darījumiem ar ārpuseurozonas valstīm, vai no aktīvu un saistību pārvērtēšanas ārvalstu valūtā pārskatu datumā.
GADA ĪSTENOŠANAS ZIŅOJUMS – EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI
EIROPAS INVESTĪCIJU BANKA
DIREKTORU PADOME
IEGULDĪJUMU MEHĀNISMA
FINANŠU PĀRSKATI
2024. GADA 31. DECEMBRĪ
|
(1) |
Neatkarīga revidenta ziņojums |
|
(2) |
Finanšu stāvokļa pārskats |
|
(3) |
Peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskats |
|
(4) |
Ieguldītāju resursu izmaiņu pārskats |
|
(5) |
Naudas plūsmu pārskats |
|
(6) |
Skaidrojumi par finanšu pārskatiem |
FINANŠU STĀVOKĻA PĀRSKATS
2024. GADA 31. DECEMBRĪ
|
(tūkst. EUR) |
|||
|
|
Skaidrojums |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
Nauda un naudas ekvivalenti |
5. |
1 638 604 |
1 376 824 |
|
No ieguldītājiem saņemamās summas |
9./16. |
7 482 |
85 321 |
|
Kases finanšu aktīvi |
10. |
— |
— |
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
6. |
783 |
55 765 |
|
Aizdevumi un avansi |
7. |
1 498 048 |
1 683 312 |
|
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri |
8. |
834 621 |
820 713 |
|
Citi aktīvi |
11. |
— |
616 |
|
Aktīvi kopā |
|
3 979 538 |
4 022 551 |
|
SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU RESURSI |
|
|
|
|
SAISTĪBAS |
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
6. |
39 210 |
— |
|
Nākamo periodu ienākumi |
12. |
47 725 |
48 515 |
|
Uzkrājumi aizdevumu saistībām |
13. |
18 320 |
19 038 |
|
Trešām personām maksājamās summas |
14. |
566 083 |
427 828 |
|
Citas saistības |
15. |
3 289 |
3 338 |
|
Saistības kopā |
|
674 627 |
498 719 |
|
Ieguldītāju resursi |
16./17. |
3 304 911 |
3 523 832 |
|
Saistības un ieguldītāju resursi kopā |
|
3 979 538 |
4 022 551 |
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU UN PĀRĒJO APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS
PAR GADU, KAS BEIDZĀS 2024. GADA 31. DECEMBRĪ
|
(tūkst. EUR) |
|||
|
|
Skaidrojums |
No 1.1.2024. līdz 31.12.2024. |
No 1.1.2023. līdz 31.12.2023. |
|
Procentu un līdzīgi ienākumi (*2) |
19 |
156 601 |
148 336 |
|
Procentu un līdzīgi izdevumi |
19 |
-1 805 |
- |
|
Neto procentu un līdzīgi ienākumi |
|
154 796 |
148 336 |
|
Maksu un komisijas naudas ienākumi |
20 |
20 |
25 |
|
Maksu un komisijas naudas izdevumi |
20 |
- 212 |
-62 |
|
Neto ienākumi no maksām un komisijas naudām |
|
- 192 |
-37 |
|
Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas |
6 |
-94 192 |
-20 087 |
|
Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultāts |
21 |
-34 096 |
-8 457 |
|
Aizdevumu un avansu, kas novērtēti FVTPL, neto rezultāts |
7 |
-5 436 |
-8 932 |
|
Valūtas maiņas neto rezultāts |
22 |
81 907 |
-67 885 |
|
Finanšu operāciju neto rezultāts |
|
-51 817 |
- 105 361 |
|
Aizdevumu un avansu vērtības samazinājuma izmaiņas, atskaitot apvērsi |
7.2 |
12 145 |
9 055 |
|
Uzkrājumu aizdevumu saistībām izmaiņas, atskaitot apvērsi |
13 |
718 |
-2 470 |
|
Vispārējie administratīvie izdevumi |
23 |
-24 794 |
-29 655 |
|
Peļņa gadā |
|
90 856 |
19 868 |
|
Gada apvienoto ienākumu peļņa |
|
90 856 |
19 868 |
IEGULDĪTĀJU RESURSU IZMAIŅU PĀRSKATS
PAR GADU, KAS BEIDZĀS 2024. GADA 31. DECEMBRĪ
|
(tūkst. EUR) |
|||||
|
|
Skaidrojums |
Pieprasītās iemaksas |
Veiktās iemaksas |
Nesadalītā peļņa |
Kopā |
|
2024. gada 1. janvārī |
|
3 721 695 |
– 587 913 |
390 050 |
3 523 832 |
|
Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā |
16. |
— |
— |
— |
— |
|
Dalībvalstu iemaksas, kas veiktas gada laikā |
17. |
— |
– 309 777 |
— |
– 309 777 |
|
Peļņa 2024. gadā |
|
— |
— |
90 856 |
90 856 |
|
Ieguldītāju resursu izmaiņas |
|
— |
– 309 777 |
90 856 |
– 218 921 |
|
2024. gada 31. decembrī |
|
3 721 695 |
– 897 690 |
480 906 |
3 304 911 |
|
|
|
Pieprasītās iemaksas |
Veiktās iemaksas |
Nesadalītā peļņa |
Kopā |
|
2023. gada 1. janvārī |
|
3 701 695 |
— |
370 182 |
4 071 877 |
|
Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā |
|
20 000 |
— |
— |
20 000 |
|
Dalībvalstu iemaksas, kas veiktas gada laikā |
|
— |
– 587 913 |
— |
– 587 913 |
|
Peļņa 2023. gadā |
|
— |
— |
19 868 |
19 868 |
|
Ieguldītāju resursu izmaiņas |
|
20 000 |
- 587 913 |
19 868 |
- 548 045 |
|
2023. gada 31. decembrī |
|
3 721 695 |
- 587 913 |
390 050 |
3 523 832 |
NAUDAS PLŪSMU PĀRSKATS
PAR GADU, KAS BEIDZĀS 2024. GADA 31. DECEMBRĪ
|
(tūkst. EUR) |
|||
|
|
Skaidrojums |
No 1.1.2024. līdz 31.12.2024. |
No 1.1.2023. līdz 31.12.2023. |
|
PAMATDARBĪBAS |
|
|
|
|
Peļņa gadā |
|
90 856 |
19 868 |
|
Izdarītās korekcijas attiecībā uz: |
|
|
|
|
akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultātu |
|
52 265 |
15 142 |
|
aizdevumu un avansu vērtības samazinājuma izmaiņām, atskaitot apvērsi |
7.2. |
–12 145 |
–9 055 |
|
aizdevumu un avansu, kas novērtēti FVTPL, neto rezultātu |
7. |
5 436 |
8 932 |
|
izmaiņām aizdevumu un avansu uzkrātajos procentos un amortizētajās izmaksās |
|
–2 229 |
708 |
|
uzkrājumu aizdevumu saistībām neto izmaiņām, atskaitot apvērsi |
|
– 718 |
2 455 |
|
atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām |
|
94 192 |
20 087 |
|
izmaiņām kases finanšu aktīvu uzkrātajos procentos un amortizētajās izmaksās |
10. |
— |
– 248 |
|
nākamo periodu ienākumu izmaiņām |
|
– 790 |
–3 902 |
|
valūtas kursa izmaiņu ietekmi uz aizdevumiem |
|
–78 744 |
86 765 |
|
valūtas kursa izmaiņu ietekmi uz akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem |
8. |
–23 199 |
30 026 |
|
valūtas kursa izmaiņu ietekmi uz turētajiem naudas līdzekļiem |
|
–5 282 |
–8 031 |
|
Pamatdarbības (zaudējumi) pirms izmaiņām pamatdarbības aktīvos un saistībās |
|
119 642 |
162 747 |
|
Aizdevumu izmaksa |
7. |
– 101 394 |
– 207 237 |
|
Aizdevumu atmaksa |
7. |
371 568 |
288 155 |
|
Par naudu un naudas ekvivalentiem uzkrāto procentu izmaiņas |
5. |
– 646 |
4 039 |
|
Kases finanšu aktīvu iegāde |
10. |
— |
– 348 523 |
|
Kases finanšu aktīvu termiņi |
10. |
— |
421 278 |
|
Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru izmaksa |
8. |
–69 392 |
– 101 100 |
|
Neto ieņēmumi no akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem |
|
39 581 |
39 246 |
|
Citu aktīvu samazinājums |
|
616 |
334 |
|
Citu saistību palielinājums |
|
–49 |
919 |
|
Eiropas Investīciju bankai maksājamo summu (samazinājums)/palielinājums |
|
– 985 |
33 951 |
|
Neto naudas plūsmas(, kas izmantotas pamatdarbībās) / no pamatdarbībām |
|
358 941 |
293 809 |
|
FINANSĒŠANAS DARBĪBAS |
|
|
|
|
Dalībvalstu iemaksas |
|
— |
79 710 |
|
Summas, kas saņemtas no dalībvalstīm attiecībā uz procentu likmes subsīdijām un tehnisko palīdzību |
|
286 800 |
220 290 |
|
Summas, kas izmaksātas dalībvalstu vārdā attiecībā uz procentu likmes subsīdijām un tehnisko palīdzību |
|
–68 256 |
–77 050 |
|
Iemaksas, kas veiktas dalībvalstu vārdā |
17. |
– 309 777 |
– 587 913 |
|
Neto naudas plūsmas no finansēšanas darbībām |
|
–91 233 |
– 364 963 |
|
Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums |
|
267 708 |
–71 154 |
|
Naudas plūsmu kopsavilkuma pārskats: |
|
|
|
|
nauda un naudas ekvivalenti finanšu gada sākumā |
|
1 371 404 |
1 450 589 |
|
Neto naudas plūsmas(, kas izmantotas turpmāk minētajā) / no turpmāk minētā |
|
|
|
|
Pamatdarbības |
|
358 941 |
293 809 |
|
Finansēšanas darbības |
|
–91 233 |
– 364 963 |
|
Valūtas kursa izmaiņu ietekme uz naudu un naudas ekvivalentiem |
|
–5 282 |
–8 031 |
|
Nauda un naudas ekvivalenti finanšu gada beigās |
|
1 633 830 |
1 371 404 |
|
Naudas un naudas ekvivalentu sastāvs |
|
|
|
|
Nauda kasē |
5. |
212 466 |
146 494 |
|
Termiņnoguldījumi (izņemot uzkrātos procentus) |
5. |
304 538 |
625 403 |
|
Komerciāli vērtspapīri |
5. |
1 116 826 |
599 507 |
|
|
|
1 633 830 |
1 371 404 |
Skaidrojumi par finanšu pārskatiem 2024. gada 31. decembrī
1. Vispārīga informācija
Ieguldījumu mehānismu (“Mehānisms” jeb “IM”) izveidoja saskaņā ar Kotonū nolīgumu (“Nolīgums”) par sadarbību un attīstības palīdzību, par ko Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupa (“ĀKK valstis”) un Eiropas Savienība un tās dalībvalstis vienojās 2000. gada 23. jūnijā un ko pārskatīja 2005. gada 25. jūnijā un 2010. gada 22. jūnijā. 2023. gada 15. novembrī tika parakstīts un 2024. gada 1. janvārī spēkā stājās Samoa nolīgums, kas aizstāj Kotonū nolīgumu kā jaunais satvars sadarbībai starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizāciju (OACPS) (Padomes 2023. gada 20. jūlija Lēmums (ES) 2023/2861 (24) un Padomes 2023. gada 28. decembra Lēmums (ES) 2023/2862). Tas seko Kotonū nolīgumam, kas attiecības starp ES un ĀKK valstīm bija regulējis kopš 2000. gada. Šī pāreja nodrošina partnerattiecību turpināšanos, vienlaikus risinot mūsdienu globālās problēmas.
Mehānisms nav atsevišķs tiesību subjekts; Eiropas Investīciju banka (“EIB” jeb “Banka”) saskaņā ar Nolīguma noteikumiem pārvalda iemaksas dalībvalstu (“līdzekļu devēji”) vārdā un rīkojas kā Mehānisma administratore.
Mehānisma darbības termiņš nav noteikts. 11. EAF iekšējais nolīgums (saskaņā ar tā 14. panta 3. punktu) ir spēkā tik ilgi, cik nepieciešams, lai pilnībā izpildītu visas operācijas, ko finansē saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu, Lēmumu par aizjūras asociāciju un daudzgadu finanšu shēmu.
Finansējumu saskaņā ar Nolīgumu nodrošina no ES dalībvalstu budžetiem. ES dalībvalstis iemaksā summas, kas piešķirtas IM finansēšanai, un dotācijas, lai finansētu procentu likmes subsīdijas, kā paredzēts daudzgadu finanšu shēmās (Pirmais finanšu protokols, kas aptver 2000.–2007. gadu un tiek dēvēts par 9. Eiropas Attīstības fondu (EAF), Otrais finanšu protokols, kas aptver 2008.–2013. gadu un tiek dēvēts par 10. EAF, un Trešais finanšu protokols, kas aptver 2014.–2020. gadu un tiek dēvēts par 11. EAF). EIB ir uzticēts pārvaldīt:
|
i) |
Mehānismu – risku ietverošu apgrozības fondu 3 685,5 miljonu EUR vērtībā, kas vērsts uz privātā sektora ieguldījumu veicināšanu ĀKK valstīs; no šīs summas 48,5 miljoni EUR ir piešķirti aizjūras zemēm un teritorijām (AZT); |
|
ii) |
dotācijas procentu likmes subsīdiju finansēšanai, kuru vērtība nepārsniedz 1 220,85 miljonus EUR ĀKK valstīm un 8,5 miljonus EUR AZT. Ne vairāk kā 15 % no šīm subsīdijām var izmantot ar projektiem saistītas tehniskās palīdzības (TP) finansēšanai. |
Padome 2020. gada 23. decembrī nolēma pagarināt ieguldījumu mehānisma saistību periodu vismaz par sešiem mēnešiem. Pēc pagarināšanas Banka apstiprināja operācijas atbilstoši tās pilnvarām līdz 2021. gada 30. jūnijam (Padomes 2020. gada 23. decembra Lēmums (ES) 2020/2233 par saistībām attiecībā uz līdzekļiem, kas rodas no atmaksājumiem saskaņā ar ĀKK ieguldījumu mehānismu no operācijām 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda ietvaros (25).
ES un ĀKK vienojās grozīt lēmumu par pārejas pasākumiem, lai pagarinātu ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma noteikumu piemērošanu līdz 2023. gada 31. decembrim vai brīdim, kad stājas spēkā jaunais nolīgums vai jauno nolīgumu sāk provizoriski piemērot Savienības un ĀKK valstu starpā, – atkarībā no tā, kas notiek agrāk (ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmums Nr. 2/2019 pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu, kas vēlāk tika grozīts ar ĀKK un ES Vēstnieku komitejas 2021. gada 26. novembra Lēmumu Nr. 3/2021 (26), Padomes Lēmumu (ES) 2022/970 (27) un ĀKK un ES Vēstnieku komitejas 2023. gada 25. oktobra Lēmumu Nr. 2/2023 (28)).
NDICI – “Eiropa pasaulē” regula, kas stājās spēkā 2021. gada 14. jūnijā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 9. jūnija Regula (ES) 2021/947 (29)) nodrošina galveno juridisko pamatu ES palīdzībai ārpus ES 2021.–2027. gadā un regulējumu Bankas jaunajām institucionālajām pilnvarām attiecībā uz operācijām ārpus Eiropas Savienības, arī ĀKK reģionā. Tā ietver pašreizējā ārpusbudžeta EAF integrēšanu ES budžetā. NDICI regula nodrošina Komisijai juridisko pamatu turpmāko ES pilnvaru uzticēšanai EIB attiecībā uz tās darbību ārpus ES. Tā arī nodrošinās ārējo ieguldījumu satvaru Savienībai, lai tā varētu sadarboties ar partneriestādēm, piešķirot dotācijas vai garantijas no ES budžeta.
Turpmāk atmaksājumi no IM tiks izmantoti NDICI satvarā, apvienojot speciālu ĀKK privātā sektora platformu Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIA+) ietvaros un trasta fondu. 2023. gada 15. februārī starp EIB un Eiropas Komisiju tika parakstīts pārvietojuma nolīgums (“pārvietojuma nolīgums”). Šā nolīguma mērķis ir pārvietot līdzekļus, kas rodas no atmaksājumiem saskaņā ar Mehānismu, tiklīdz tie kļūst pieejami, saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/2233 (“ĀKK IM atmaksājumi”) un Padomes Lēmumu (ES) 2021/1764 (30) (“AZT IM atmaksājumi”, kopā ar ĀKK IM atmaksājumiem saukti par “atmaksājumiem”). Sīkāku informāciju skatīt 2.4.6. un 17. skaidrojumā.
Šie finanšu pārskati attiecas uz laikposmu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim.
Atbilstoši Vadības komitejas priekšlikumam Direktoru padome 2025. gada 21. martā pieņēma finanšu pārskatus un atļāva to iesniegšanu Valdei apstiprināšanai līdz 2025. gada 25. aprīlim.
2. Būtiska grāmatvedības politika
2.1. Pārskata sagatavošanas pamats – atbilstības apliecinājums
Finanšu pārskati ir sagatavoti, ievērojot darbības turpināšanas principu, saskaņā ar kuru pieņem, ka Mehānisms spēs segt visus maksājamos naudas līdzekļus jebkādās operācijās tuvākajā nākotnē, un atbilstoši starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, ko izdevusi Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) un pieņēmusi Eiropas Savienība (turpmāk “SFPS grāmatvedības standarti”). Finanšu pārskati 2024. gada 31. decembrī ietver finanšu stāvokļa pārskatu, peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatu, ieguldītāju resursu izmaiņu pārskatu, naudas plūsmu pārskatu un skaidrojumus.
2.2. Būtiski grāmatvedības vērtējumi, pieņēmumi un aplēses
Lai izstrādātu finanšu pārskatus, ir jāsagatavo aplēses un pieņēmumi, kas ietekmē paziņotos ienākumus, izdevumus, aktīvus, saistības un informācijas atklāšanu par iespējamiem aktīviem un saistībām. Aplēšu sagatavošanai raksturīga ir pieejamās informācijas izmantošana un vērtējumu piemērošana. Faktiskie rezultāti nākotnē varētu atšķirties no šādām aplēsēm, un atšķirības var būt būtiskas finanšu pārskatiem. Aplēses un pamatā esošie pieņēmumi tiek pastāvīgi pārskatīti. Pārskatītās aplēses atzīst perspektīvi.
Turpmāk ir minēti būtiskākie vērtējumu un aplēšu izmantošanas gadījumi.
|
— |
Finanšu instrumentu patiesā vērtība |
Ja bilancē iegrāmatojamo finanšu instrumentu patieso vērtību nevar noteikt, pamatojoties uz aktīviem tirgiem, tad to nosaka, izmantojot dažādus vērtēšanas paņēmienus, kas ietver matemātisko modeļu izmantošanu. Ja iespējams, vajadzīgos datus minētajiem modeļiem iegūst novērojamos tirgos, bet, ja tas nav iespējams, tad, nosakot patiesās vērtības, ir vajadzīgs vērtējums.
Novērtējumus var iedalīt dažādos līmeņos patiesās vērtības hierarhijā atkarībā no datiem, kas izmantoti vērtēšanas paņēmienos, kā aprakstīts un uzrādīts 2.4.2. un 4. skaidrojumā.
|
— |
Zaudējumi, kas radušies no aizdevumu un avansu vērtības samazināšanās |
Lai novērtētu paredzamos kredītzaudējumus (PKZ), nepieciešams būtisks vadības vērtējums, jo īpaši tai jānovērtē būtisks kredītriska palielinājums kopš sākotnējās atzīšanas, jāņem vērā uz nākotni vērsta informācija un jāaplēš nākotnes naudas plūsmu apjoms un grafiks un nodrošinājumu vērtības, kad tiek noteikti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Šīs aplēses ir atkarīgas no vairākiem faktoriem, kuru rezultātā var būtiski mainīties atzīstamo kredītzaudējumu atskaitījuma termiņš un apjoms (2.4.2. skaidrojums). Attiecīgie pieņēmumi par ietekmi uz vērtības samazināšanos, kas izriet no nenoteiktības kopumā un nestabilitātes, kura radās 2023. gadā un turpinājās 2024. gadā, ir izklāstīti 2.4.2.2. un 3.2.3.7. skaidrojumā.
|
— |
Nekotētu kapitālieguldījumu novērtējums |
Nekotētu kapitālieguldījumu novērtējumu parasti pamato ar:
|
— |
neseniem tirgus darījumiem, kas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam, |
|
— |
cita pēc būtības tāda paša instrumenta pašreizējo patieso vērtību, |
|
— |
plānotajām naudas plūsmām, kuras diskontētas saskaņā ar pašreizējām likmēm, ko piemēro posteņiem ar līdzīgiem noteikumiem un riska īpašībām, |
|
— |
koriģēto neto aktīvu metodi vai |
|
— |
citiem vērtēšanas modeļiem. |
Nekotētu kapitālieguldījumu naudas plūsmu un diskonta faktoru noteikšanai ir vajadzīga būtiska aplēšana. Mehānismā periodiski kalibrē vērtēšanas paņēmienus un pārbauda to ticamību, izmantojot cenu no tā paša instrumenta novērojamā tirgus pašreizējiem darījumiem vai no citos novērojamos tirgos pieejamajiem datiem.
|
— |
To subjektu konsolidēšana, kuros Mehānismam ir līdzdalība |
Saskaņā ar EIB vērtējumiem ir noteikts, ka nevienu subjektu, kurā Mehānismam ir līdzdalība, tas nekontrolē. Tas izskaidrojams ar apstākli, ka visos šajos subjektos galvenais partneris vai fonda pārvaldnieks, vai valde ir vienīgā atbildīgā par šīs partnerības darbību un lietu vadību un kontroli un tai ir tiesības un pilnvaras darīt visu nepieciešamo, lai sasniegtu partnerības nolūku un mērķus, ievērojot ieguldījumu un politikas pamatnostādnes.
2.3. Izmaiņas grāmatvedības standartos
Ja neņem vērā turpmāk minētās izmaiņas, Mehānisms ir konsekventi īstenojis 2.4. skaidrojumā izklāstīto grāmatvedības politiku attiecībā uz visiem periodiem, kas aptverti šajos finanšu pārskatos. Mehānisms ir pieņēmis turpmāk minētos jaunos standartus un standartu grozījumus.
Mehānisma pieņemtie jaunie un grozītie standarti
2024. gada 1. janvārī stājās spēkā šādi Mehānisma finanšu pārskatu esošo standartu grozījumi:
|
— |
grozījumi 7. SGS “Naudas plūsmu pārskats” un 7. SFPS “Finanšu instrumenti. Piegādātāju finansēšanas mehānismi”, |
|
— |
grozījumi 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana. Saistību klasifikācija kā īstermiņa vai ilgtermiņa saistības un ilgtermiņa saistības ar nosacījumiem”. |
Iepriekš uzskaitītajiem grozījumiem nebija būtiskas ietekmes uz Mehānisma finanšu pārskatiem.
Jauni standarti, grozījumi un interpretācijas, ko Mehānisms vēl nav pieņēmis
2024. gada 31. decembrī bija izdoti šādi spēkā esošo standartu grozījumi, taču tie nebija obligāti gada pārskata periodos, kas beidzās 2024. gada 31. decembrī:
spēkā esošo standartu grozījumi, kurus ES apstiprinājusi un kuri ir spēkā attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma:
|
— |
grozījumi 21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme. Nepietiekama apmaināmība”; |
jauni standarti un spēkā esošo standartu grozījumi, kurus ES vēl nav apstiprinājusi:
|
— |
grozījumi finanšu instrumentu klasificēšanā un novērtēšanā (grozījumi 9. SFPS un 7. SFPS), |
|
— |
ikgadējo uzlabojumu 11. sējums, |
|
— |
18. SFPS “Uzrādīšana un informācijas atklāšana finanšu pārskatos”, |
|
— |
19. SFPS “Meitasuzņēmumi bez publiskās pārskatatbildības: informācijas atklāšana”, |
|
— |
grozījumi 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati” un 28. SGS “Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos. Aktīvu iemaksu pārdošana starp ieguldītāju un tā asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu”. |
Līdz šo finanšu pārskatu apstiprināšanas dienai Mehānisms nav agrīni pieņēmis nevienu no iepriekš uzskaitītajiem standartiem vai spēkā esošo standartu grozījumiem un nav izdotas nekādas interpretācijas, kas Mehānismam būtu piemērojamas un būtu jāņem vērā kādā no pārskata datumiem. Vadība paredz, ka visi attiecīgie paziņojumi tiks pieņemti pirmajam periodam, kas sākas paziņojuma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās, un ka nebūs nekādas būtiskas ietekmes uz Mehānisma finanšu pārskatiem.
2.4. Būtiskās grāmatvedības politikas kopsavilkums
Finanšu stāvokļa pārskats parāda aktīvus un saistības dilstošā secībā pēc likviditātes un neizšķir īstermiņa un ilgtermiņa posteņus.
2.4.1.
Mehānisma finanšu pārskatos izmanto euro (EUR), kas ir arī funkcionālā valūta. Ja nav norādīts citādi, euro norādītie finanšu dati ir noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim.
Darījumus ārvalstu valūtā pārrēķina euro, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā.
Monetāros aktīvus un saistības, kas nav euro valūtā, pārrēķina euro, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā finanšu stāvokļa pārskata datumā. Guvumus vai zaudējumus, kas rodas no minētās pārrēķināšanas, ieraksta peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā.
Nemonetārus posteņus, kurus novērtē sākotnējās izmaksās ārvalstu valūtā, pārrēķina, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā sākotnējo darījumu dienā. Nemonetārus posteņus, kurus novērtē patiesajā vērtībā ārvalstu valūtā, pārrēķina, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā patiesās vērtības noteikšanas dienā.
Valūtas kursa starpības, kas radušās, norēķinoties par darījumiem atbilstoši citam valūtas kursam, nevis tam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā, un nerealizētas valūtas kursa starpības, kas attiecas uz monetāriem aktīviem un saistībām ārvalstu valūtā, par kuriem nav veikta norēķināšanās, atzīst peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā.
2.4.2.
Neatvasinātos finanšu instrumentus sākotnēji atzīst, par pamatu izmantojot norēķinu datumu.
Klasifikācija un novērtēšana
Finanšu aktīvi
Sākotnējā atzīšanā finanšu aktīvu klasificē kā novērtētu amortizētajās izmaksās (AC) vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVTPL) un finanšu saistības klasificē kā novērtētas AC vai FVTPL.
Saskaņā ar 9. SFPS klasifikāciju sāk, nosakot, vai finanšu aktīvs ir uzskatāms par parāda vai pašu kapitāla instrumentu. 9. SFPS ir atsauce uz definīcijām, kas sniegtas 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana”.
Parāda instrumenti ir tie instrumenti, kas atbilst finanšu saistību definīcijai no darījumu partnera viedokļa, aizdevumi un parāda vērtspapīri, ieskaitot obligācijas, vekseļus un sertifikātus, ko emitējuši strukturēti subjekti, valdība vai uzņēmumi.
Parāda instrumentu klasificē kā novērtētu AC, ja tas atbilst abiem turpmāk norādītajiem nosacījumiem un nav norādīts kā novērtēts FVTPL:
|
— |
aktīvs tiek turēts tāda komercdarbības modeļa ietvaros, kura mērķis ir turēt aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, un |
|
— |
finanšu aktīva līguma noteikumi konkrētos datumos paredz naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu (SPPI kritēriji). |
Minētās prasības būtu jāpiemēro visam finanšu aktīvam, pat ja tas ietver iegultu atvasinātu instrumentu.
Pašu kapitāla instrumenti ir instrumenti, kas atbilst pašu kapitāla definīcijai no emitenta viedokļa, proti, tie ir instrumenti, kas neietver līgumisku pienākumu maksāt un kas apliecina atlikušo līdzdalību emitenta neto aktīvos. Pašu kapitāla instrumentus novērtē FVTPL.
Sākotnēji atzīstot kapitālieguldījumu, kas netiek turēts tirdzniecības nolūkā, Mehānisms var neatsaucami izvēlēties turpmākās izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos. Šo izvēli izdara katram ieguldījumam atsevišķi.
Visus pārējos finanšu aktīvus klasificē kā novērtētus FVTPL.
Komercdarbības modeļa novērtējums
EIB kā Mehānisma pārvaldītāja novērtē tā komercdarbības modeļa mērķi, kurā tiek turēts parāda instruments, portfeļa līmenī, jo tas vislabāk atspoguļo to, kā tiek pārvaldīta komercdarbība un kā notiek informācijas sniegšana vadībai. Vērā ņem šādu informāciju:
|
— |
informāciju par portfelim noteikto politiku un mērķiem un šīs politikas darbību praksē. Jo īpaši ņem vērā, vai vadības stratēģija ir vērsta uz līgumisku procentu ieņēmumu gūšanu, konkrēta procentu likmes profila uzturēšanu, finanšu aktīvu termiņa pielāgošanu to saistību termiņam, ar kurām finansē šādus aktīvus, vai naudas plūsmu realizāciju ar aktīvu pārdošanu, |
|
— |
informāciju par to, kā portfeļa darbības rezultāti tiek izvērtēti un paziņoti Mehānisma vadībai, |
|
— |
informāciju par riskiem, kas ietekmē komercdarbības modeļa (un šajā komercdarbības modelī turēto finanšu aktīvu) darbības rezultātus, un par to, kā minētie riski tiek pārvaldīti, un |
|
— |
informāciju par iepriekšējos periodos veiktās pārdošanas biežumu, apjomu un laiku, šādas pārdošanas iemesliem un prognozes par turpmāku pārdošanu. |
Tomēr informāciju par pārdošanu neskata atsevišķi, bet ņem vērā kā daļu no vispārēja novērtējuma par to, kā ir sasniegts Mehānisma noteiktais mērķis finanšu aktīvu pārvaldībai un kā tiek realizētas naudas plūsmas.
Komercdarbības modelis ietekmes palielināšanas finansējuma programmas tiešajām aizdevumu operācijām ir aprakstīts un uzrādīts 25. skaidrojumā.
Tikai pamatsummas un procentu maksājumu (SPPI) kritēriji
Šā novērtējuma nolūkā “pamatsummu” definē kā parāda instrumenta patieso vērtību sākotnējās atzīšanas brīdī. “Procentus” definē kā atlīdzību par naudas laikvērtību, kredītrisku, kas ir saistīts ar nenomaksāto pamatsummu konkrētā laikposmā, un citiem aizdevuma pamatriskiem un pamatizmaksām (piemēram, likviditātes risku un administratīvām izmaksām), kā arī peļņas normu.
Novērtējot, vai līgumiskās naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, ņem vērā instrumenta līguma noteikumus. Tas nozīmē, ka ir arī jānovērtē, vai finanšu aktīvs ietver līguma noteikumu, kas varētu mainīt līgumisko naudas plūsmu grafiku vai summu tā, ka šis nosacījums netiek izpildīts.
Atzīšanas pārtraukšana
Mehānisms pārtrauc finanšu aktīva atzīšanu, kad ir beigušās līgumiskās tiesības uz naudas plūsmām no konkrētā finanšu aktīva vai kad tiesības saņemt līgumisko naudas plūsmu tiek nodotas darījumā, kurā Mehānisms vai nu nodod visus ar finanšu aktīva īpašumtiesībām saistītos riskus un ieguvumus, vai arī patur būtībā visus ar īpašumtiesībām saistītos riskus un ieguvumus, bet nepatur kontroli pār finanšu aktīvu.
Pārtraucot finanšu aktīva vai finanšu saistību atzīšanu (2.4.4. skaidrojums), starpību starp aktīva vai saistību uzskaites vērtību (vai uzskaites vērtību, kas piešķirta aktīva vai saistību daļai, kuras atzīšana tiek pārtraukta) un summu, ko veido i) saņemtā vai samaksātā atlīdzība un ii) visi kumulatīvie guvumi vai zaudējumi, kuri ir atzīti pārējo apvienoto ienākumu aprēķinā, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot kumulatīvos guvumus vai zaudējumus, kas atzīti pārējos apvienotajos ienākumos par kapitālieguldījumiem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, un ko atsavināšanas brīdī pārvieto uz rezerves fondu, nevis peļņas vai zaudējumu aprēķinu.
IBOR reformas kontekstā Mehānisma novērtējumu par to, vai izmaiņas finanšu instrumentā, kas novērtēts amortizētajās izmaksās, ir būtiskas, veic pēc tam, kad ir piemērots IBOR reformas 2. posmā ieviestais praktiskais paņēmiens. Saskaņā ar IASB izdotajiem grozījumiem Mehānisms nepārtrauc atzīt finanšu instrumentu, kura līgumisko naudas plūsmu izmaiņas tieši izriet no reformas un ir ekonomiski līdzvērtīgas iepriekšējam līgumisko naudas plūsmu noteikšanas pamatam (t. i., pamatam, kas bija spēkā tieši pirms izmaiņām).
Pārklasificēšana
Finanšu aktīvus pēc to sākotnējās atzīšanas nepārklasificē, izņemot laikposmā pēc tam, kad Mehānisms ir izmainījis savu komercdarbības modeli finanšu aktīvu pārvaldībai.
Izmaiņas
Finanšu aktīvu, kas novērtēts amortizētajās izmaksās, uzskata par izmainītu, kad par tā līgumiskajām naudas plūsmām tiek panākta jauna vienošanās vai tās tiek citādi izmainītas. Jaunas vienošanās panākšana vai izmaiņas var izraisīt un var neizraisīt vecā finanšu instrumenta atzīšanas atcelšanu un jaunā finanšu instrumenta atzīšanu.
Ja līgumā tiek izdarītas būtiskas izmaiņas attiecībā uz amortizētajās izmaksās novērtēta finanšu aktīva naudas plūsmām, kā rezultātā tiek atcelta finanšu aktīva atzīšana, tiek atzīts jaunais finanšu aktīvs tā patiesajā vērtībā, un izmaiņu nestos ieguvumus vai zaudējumus uzskaita konsolidētā peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijā “Finanšu operāciju rezultāts”.
Līguma izmaiņas uzskata par būtiskām, ja naudas plūsmu diskontētā pašreizējā vērtība atbilstoši pārskatītajiem noteikumiem (diskontēta, izmantojot sākotnējo efektīvo procentu likmi) par vismaz 10 % atšķiras no sākotnējā finanšu aktīva atlikušo naudas plūsmu diskontētās pašreizējās vērtības. Ņem vērā arī kvalitatīvus faktorus, piemēram, izmaiņas valūtā, kurā ir denominēts finanšu aktīvs, un konvertācijas elementus.
IBOR reformas kontekstā Mehānisma novērtējumu par to, vai izmaiņas finanšu instrumentā, kas novērtēts amortizētajās izmaksās, ir būtiskas, veic pēc tam, kad ir piemērots IBOR reformas 2. posmā ieviestais praktiskais paņēmiens. Mehānisms atjaunina efektīvo procentu likmi, nemainot finanšu instrumenta uzskaites vērtību, ja amortizētajās izmaksās novērtētā finanšu instrumenta līgumisko naudas plūsmu noteikšanas pamata izmaiņas tieši izriet no reformas un ja izmaiņas ir ekonomiski līdzvērtīgas iepriekšējam pamatam (t. i., pamatam, kas bija spēkā tieši pirms izmaiņām).
Finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšana
Patiesā vērtība ir cena, kāda tiktu saņemta, pārdodot aktīvu, vai maksāta, nododot saistības, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā galvenajā tirgū vai, ja tāda nav, visizdevīgākajā tirgū, kurš Mehānismam ir pieejams minētajā dienā.
Attiecīgā gadījumā EIB Mehānisma vārdā novērtē instrumenta patieso vērtību, izmantojot minētā instrumenta kotēto cenu aktīvā tirgū. Tirgus uzskatāms par aktīvu, ja darījumi ar konkrēto aktīvu vai saistībām notiek pietiekami bieži un tādā apmērā, lai nepārtraukti būtu pieejama cenu informācija.
Ja finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību, kas ierakstīta finanšu stāvokļa pārskatā, nevar noteikt, pamatojoties uz aktīviem tirgiem, tad to nosaka, izmantojot dažādus vērtēšanas paņēmienus, kas ietver matemātisko modeļu izmantošanu. Ja iespējams, vajadzīgos datus minētajiem modeļiem iegūst novērojamos tirgos, bet, ja tas nav iespējams, tad, nosakot patiesās vērtības, ir vajadzīgs vērtējums. Izraudzītais vērtēšanas paņēmiens aptver visus aspektus, ko tirgus dalībnieki ņemtu vērā, nosakot darījuma cenu.
Šie vērtēšanas paņēmieni var ietvert neto pašreizējās vērtības un diskontētās naudas plūsmas modeļus, salīdzinājumu ar līdzīgiem instrumentiem, kuriem eksistē novērojamas tirgus cenas, Bleka un Šoulza (Black-Scholes) un polinomu opciju cenu modeļus, kā arī citus vērtēšanas modeļus. Pieņēmumi un dati, ko izmanto vērtēšanas paņēmienos, ietver bezriska un standarta procentu likmes, diskonta likmju noteikšanā izmantojamās kredītriska starpības, obligāciju un kapitāla cenas, ārvalstu valūtas maiņas kursus, kapitāla cenas un akciju indeksa cenas, paredzamās cenu svārstības un korelācijas.
Vērtēšanas paņēmienu mērķis ir iegūt patiesās vērtības novērtējumu, kas atbilst tādai cenai, kura tiktu saņemta, pārdodot aktīvu, vai maksāta, nododot saistības, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtējuma dienā.
Lai novērtētu patieso vērtību parastiem un vienkāršākiem finanšu instrumentiem, piemēram, procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem, Banka izmanto plaši atzītus vērtēšanas modeļus, kuros izmanto vienīgi novērojamus tirgus datus un kur maz nepieciešams vadības vērtējums un aplēses. Novērojamas cenas un modeļiem vajadzīgie dati parasti ir pieejami kotēto parāda un kapitāla vērtspapīru, biržā tirgoto atvasināto instrumentu un vienkāršu ārpusbiržas atvasināto instrumentu, piemēram, procentu likmju mijmaiņas darījumu, tirgū. Novērojamu tirgus cenu un modelim vajadzīgo datu pieejamība samazina nepieciešamību izmantot ekspertu vērtējumu un aplēses, kā arī samazina nedrošību, kas saistīta ar patieso vērtību noteikšanu. Novērojamu tirgus cenu un datu pieejamība ir atkarīga no produktiem un tirgiem, kā arī var mainīties finanšu tirgos vērojamu konkrētu notikumu un vispārēju apstākļu ietekmē.
Sarežģītāku instrumentu gadījumos Banka izmanto pašas izstrādātus vērtēšanas modeļus, kas ir izveidoti uz atzītu vērtēšanas modeļu pamata. Daži vai visi minētajiem modeļiem vajadzīgie būtiskie dati var nebūt novērojami tirgū, un tos atvasina no tirgus cenām vai likmēm vai aplēš, pamatojoties uz pieņēmumiem. Instrumenti, kas saistīti ar būtiskiem nenovērojamiem datiem, ir, piemēram, dažādi aizdevumi un garantijas, kam nav aktīva tirgus. Vērtēšanas modeļos, kuros izmanto būtiskus nenovērojamus datus, patiesās vērtības noteikšanai lielākā mērā nepieciešams vadības vērtējums un aplēses. Vadības vērtējums un aplēses parasti ir nepieciešamas, lai izvēlētos piemērotu izmantojamo vērtēšanas modeli, noteiktu vērtējamā finanšu instrumenta gaidāmās nākotnes naudas plūsmas, noteiktu darījumu partnera saistību neizpildes un pirmstermiņa atmaksas varbūtību un izraudzītos atbilstošas diskonta likmes.
Mehānisms patiesās vērtības novērtē, izmantojot šādu patiesās vērtības hierarhiju, kas atspoguļo izmantoto datu nozīmi novērtējuma sagatavošanā:
|
— |
1. līmenis: dati, kas ir nekoriģētas kotētas identisku instrumentu tirgus cenas aktīvos tirgos, kuri Mehānismam ir pieejami, |
|
— |
2. līmenis: dati, kas nav 1. līmeņa kotētās cenas un kas ir novērojami tieši (t. i., kā cenas) vai netieši (t. i., atvasināti no cenām). Šajā kategorijā ietilpst instrumenti, kas ir novērtēti, izmantojot līdzīgu instrumentu kotētas tirgus cenas aktīvos tirgos, identisku vai līdzīgu instrumentu kotētas cenas tirgos, kas nav uzskatāmi par pilnīgi aktīviem, vai citus vērtēšanas paņēmienus, kuros visi būtiskie dati ir tieši vai netieši novērojami tirgus datos, |
|
— |
3. līmenis: dati, kas nav novērojami. Šajā kategorijā ietilpst visi instrumenti, kuru vērtēšanas paņēmiens ietver tādus datus, kā pamatā nav novērojamu datu, un kuru novērtējumu ir būtiski ietekmējuši šie nenovērojamie dati. Šajā kategorijā ietilpst instrumenti, kurus novērtē, pamatojoties uz līdzīgu instrumentu kotētajām cenām, ja atšķirību starp instrumentiem atspoguļošanai ir nepieciešamas būtiskas nenovērojamas korekcijas vai pieņēmumi. |
Mehānisms atzīst pārvietojumus starp dažādiem līmeņiem patiesās vērtības hierarhijā, sākot no tā pārskata perioda beigām, kurā izmaiņas notikušas.
Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās
9. SFPS pamatā ir uz nākotni vērstais paredzamo kredītzaudējumu (PKZ) modelis. EIB ir ieviesusi sistēmu “paredzamo kredītzaudējumu” aprēķināšanai atkarībā no makroekonomikas stāvokļa. Tā ietver “brīdis laikā” (PIT) kredītriska parametru (saistību nepildīšanas varbūtība (PD) un saistību nepildīšanas zaudējumi (LGD)) veidošanu, pamatojoties uz sistēmisku faktoru (kredītciklu), ko nosaka makroekonomika un ko prognozē, izmantojot makroekonomikas prognozes vai scenārijus. Galīgie PKZ ir attiecīgā makroekonomiskā scenārija PKZ varbūtības vidējā svērtā vērtība. Šo uz nākotni vērsto vērtības samazināšanās modeli piemēro finanšu aktīviem, kas novērtēti AC, un finanšu garantiju līgumiem, kā arī ārpusbilances saistībām.
Saskaņā ar 9. SFPS zaudējumu atskaitījumus vērtē, balstoties uz:
|
— |
12 mēnešu PKZ – šie PKZ izriet no iespējamiem saistību neizpildes notikumiem 12 mēnešu laikā pēc pārskata datuma – un |
|
— |
PKZ visā darbības laikā – šie PKZ izriet no visiem iespējamiem saistību neizpildes notikumiem finanšu instrumenta paredzamajā darbības laikā. |
9. SFPS ir izklāstīts trīs pakāpju modelis vērtības samazinājumam, pamatojoties uz kredītkvalitātes izmaiņām kopš sākotnējās atzīšanas. Finanšu instrumentus klasificē 1. pakāpē, izņemot tos instrumentus, kuriem konstatēts būtisks kredītriska pieaugums (SICR) kopš sākotnējās atzīšanas. Tas ietver kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju un analīzi, pamatojoties uz Bankas zināšanām, ieskaitot uz nākotni vērstu informāciju.
Nopirkti vai iniciēti aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (POCI) ir finanšu aktīvi, kurus no sākotnējās atzīšanas brīža uzskata par klasificētiem 3. pakāpē. Attiecībā uz POCI finanšu aktīviem kumulatīvās izmaiņas, kas notikušas PKZ visā darbības laikā kopš sākotnējās atzīšanas, atzīst peļņas vai zaudējumu pārskatā.
Piederību pie 9. SFPS pakāpēm Banka novērtē, balstoties uz secīgu pieeju, kurā tiek izmantota darījumu partnerim vai instrumentam specifiska informācija un kurā tiek ņemti vērā agrīnie brīdinājuma signāli (ABS), ienākumus nenesoši riska darījumi (INRD) un pārskatīšanas pamatnostādnes un procedūras.
EIB uzskata, ka pašreizējais uz nākotni vērstais PKZ modelis ir pietiekami stabils, lai ņemtu vērā ārkārtējus ekonomikas notikumus, kas ir tieši atspoguļoti makroekonomiskajās prognozēs un PD termiņstruktūrās.
Ja kredītrisks ir būtiski pieaudzis, finanšu instrumentu pārvieto uz 2. pakāpi, bet vēl neuzskata par instrumentu ar samazinātu kredītvērtību. Ja finanšu instruments ir ar samazinātu kredītvērtību, to pārvieto uz 3. pakāpi.
Lai apzinātu 3. pakāpes riska darījumus, Banka nosaka, vai ir objektīvi pierādījumi par ienākumus nenesošu riska darījumu. Finanšu aktīvu uzskata par tādu, kam iestājusies saistību neizpilde, ja aizņēmējs diez vai spēs pilnā apmērā apmaksāt savas kredītsaistības pret Mehānismu bez Mehānisma regresa tiesību izmantošanas vai ja aizņēmējs vairāk nekā 90 dienas kavējis jebkādu būtisku kredītsaistību izpildi pret Mehānismu.
Šajā saistībā finanšu aktīvu uzskata par tādu, kam ir samazināta kredītvērtība, ja tiek konstatēts, ka Mehānisms, iespējams, nevarēs iekasēt visas summas, kas tam pienākas atbilstoši sākotnējiem līguma noteikumiem, vai līdzvērtīgu vērtību. Individuālus kredītriska darījumus izvērtē, ņemot vērā aizņēmēja raksturojumu, vispārējo finanšu stāvokli, resursus un iepriekšējos maksājumus, izredzes saņemt atbalstu no jebkādiem finansiāli atbildīgiem galvotājiem un attiecīgā gadījumā nodrošinājuma realizējamo vērtību, ja tāds ir.
Visus prasījumus ar samazinātu vērtību pārskata un analizē vismaz reizi pusgadā. Jebkuras vēlākas paredzamo nākotnes naudas plūsmu summu un grafika izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām aplēsēm radīs izmaiņas kredītzaudējumiem paredzētajos uzkrājumos, un ar tām tiks debetēts vai kreditēts peļņas vai zaudējumu aprēķins. Vērtības samazinājuma atskaitījumu apvērš tikai tad, kad kredītkvalitāte ir uzlabojusies tiktāl, ka ir pamatota pārliecība, ka pamatsummu un procentus varēs laikus iekasēt saskaņā ar sākotnējiem prasījumu līguma noteikumiem. Norakstīšanu veic, kad visu prasījumu vai tā daļu uzskata par neiekasējamu vai neatprasāmu. Par norakstītajām summām debetē iepriekš noteiktos vērtības samazinājumus vai tieši debetē peļņas vai zaudējumu aprēķinu un samazina prasījuma pamatsummu. Iepriekš norakstīto summu daļēju vai pilnīgu atgūšanu kreditē peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Norakstītiem finanšu aktīviem joprojām varētu piemērot izpildes pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Bankas procedūrām par pienākošos summu atgūšanu.
PKZ novērtēšana – ievaddati, pieņēmumi un paņēmieni
PKZ visā darbības laikā novērtē 2. un 3. pakāpes aktīviem, savukārt 12 mēnešu PKZ novērtē 1. pakāpes aktīviem.
Paredzamie kredītzaudējumi tika aprēķināti, pamatojoties uz šādiem mainīgajiem lielumiem:
|
— |
kredītreitings un PIT saistību nepildīšanas varbūtība (PD), |
|
— |
PIT saistību nepildīšanas zaudējumi (LGD), |
|
— |
riska darījumu vērtība saistību nepildīšanas gadījumā (EAD). |
Darījumu partnera kredītreitingu nosaka konkrētā datumā, izmantojot dažādajām darījumu partneru un riska darījumu kategorijām pielāgotus novērtējuma lapu modeļus.
Katrs kredītreitings ir saistīts ar konkrētu PD, kas atspoguļo varbūtību, ka darījumu partneris neizpildīs savas finanšu saistības nākamo 12 mēnešu laikā vai saistību atlikušajā darbības laikā. Tādējādi reitingi ir galvenie ievaddati PD PIT termiņstruktūras noteikšanā riska darījumiem. EIB apkopo darbības rezultātu un saistību neizpildes informāciju par Mehānisma kredītriska darījumiem. Savāktie dati tiek sadalīti pēc nozares veida un reģiona veida. Dažādas nozares un reģioni, kas līdzīgā veidā reaģē uz kredītcikliem, tiek analizēti kopā.
EIB izmanto statistiskos modeļus, lai analizētu savāktos datus un veidotu aplēses par riska darījumu PD atlikušajā darbības laikā un to, kā tās varētu mainīties laika gaitā un ņemot vērā konkrētus makroekonomiskos scenārijus.
LGD ir EIB prognozētā attiecība starp darījumu partnera saistību nepildīšanas rezultātā ciestajiem riska darījuma zaudējumiem un neatmaksāto parāda summu saistību neizpildes brīdī. LGD var definēt arī kā “1 – atgūšanas likme”. LGD aplēses nosaka, pamatojoties galvenokārt uz ģeogrāfisko atrašanās vietu un darījumu partnera veidu, piemērojot šādas piecas galvenās riska darījumu kategorijas: valstis, publiskās iestādes, finanšu iestādes, uzņēmumi un projektu finansēšana. LGD vērtības var papildus koriģēt, pamatojoties uz produkta un līguma specifiku konkrētajā riska darījumā.
Gan novērtējumā par to, vai instrumenta kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš tā sākotnējās atzīšanas, gan paredzamo kredītzaudējumu novērtēšanā EIB ņem vērā PIT un uz nākotni vērstu informāciju.
Lai novērtētu PKZ, EIB ir izstrādājusi nosacītu modelēšanas pieeju PD termiņstruktūru aprēķināšanai, ko dēvē par PIT PD modeli un kas ietver:
|
— |
ekonomiski pamatotas saiknes funkcijas starp kredītciklu un makroekonomiskajiem mainīgajiem rādītājiem definēšanu un |
|
— |
trīs makroekonomisko scenāriju kopumu (viens pamatscenārijs un divi scenāriji, kas atspoguļo ekonomikas lejupslīdi un augšupeju) ar IKP daudzgadu attīstības prognozēm un to ticamību. |
Lai izstrādātu makroekonomiskos scenārijus, EIB izmanto daļēji strukturālu, vairākas valstis un vairākus vienādojumus ietverošu globālās ekonomikas makromodeli ar konkrētām valstīm raksturīgiem struktūrelementiem. Galvenais scenārijs / pamatscenārijs tiek izstrādāts tā, lai tas atbilstu jaunākajām Eiropas Komisijas prognozēm. Pozitīvais scenārijs un negatīvais scenārijs tiek izstrādāti, pamatojoties uz galveno scenāriju, izmantojot vairākas valstis un vairākus vienādojumus ietverošo modeli. Scenāriju pamatā ir IKP – galvenā ekonomiskās aktivitātes rādītāja – satricinājumi. Reālā IKP satricinājumi tiek kalibrēti, lai replicētu mainīgā rādītāja līdzšinējo nepastāvību. Attiecīgā gadījumā izmanto arī ekspertu vērtējumu, lai precizētu IKP satricinājumu apjomu un noturīgumu. Rezultātā satricinājumi tiek noteikti kopā ar dilstošo funkciju, lai noteiktu satricinājumu ietekmi laika gaitā. Tiek noteiktas ar katru scenāriju saistītās varbūtības, kas atspoguļo tirgus (svārstīguma) rādītājus un iekšēji izstrādātus rādītājus/indeksus, ko konsekventi izmanto laika gaitā, lai noskaidrotu nenoteiktību.
EIB PIT PD un PIT LGD modeļos ir izmantotas tās pašas prognozētās kredītcikla vērtības, kas ir galvenie ievaddati dažādos makroekonomikas scenārijos. Kredītciklu aprēķina, izmantojot ārējas kredītreitingu aģentūras kredītreitinga pazemināšanas līmeņus un prognozētos reālā IKP gada izaugsmes līmeņus, kā arī starpību starp ilgtermiņa un īstermiņa procentu likmēm.
EAD ir paredzamā riska darījumu vērtība saistību neizpildes gadījumā un ir balstīta uz pašreizējo riska darījumu ar darījumu partneri un iespējamām izmaiņām pašreizējā summā saskaņā ar līgumu, ieskaitot amortizāciju. Finanšu aktīva EAD ir tā bruto uzskaites vērtība. Attiecībā uz aizdevumu saistībām un finanšu garantijām EAD ietver izmantoto summu.
2.4.2.1. Nauda un naudas ekvivalenti
Mehānisma ietvaros ar naudu un naudas ekvivalentiem saprot norēķinu kontus, īstermiņa noguldījumus vai komerciālus vērtspapīrus ar trīs mēnešu vai īsāku termiņu. Naudu un naudas ekvivalentus finanšu stāvokļa pārskatā uzrāda AC.
2.4.2.2. Kases finanšu aktīvi
Kases finanšu aktīvi ietver kotētās un nekotētās obligācijas, kuras plāno turēt līdz termiņa beigām, un komerciālos vērtspapīrus, kuru termiņš pārsniedz trīs mēnešus, un tos attiecīgi klasificē AC.
Šīs obligācijas un komerciālos vērtspapīrus sākotnēji novērtē izmaksās, kas ir patiesā vērtība, kurai pieskaitītas visas tieši attiecināmās darījuma izmaksas. Starpību starp darījuma uzsākšanas cenu un izpirkšanas vērtību instrumenta atlikušajā darbības laikā amortizē, pamatojoties uz efektīvo procentu metodi.
2.4.2.3. Aizdevumi un avansi
Aizdevumu un avansu portfelis var sastāvēt no parāda instrumentiem, piemēram, aizdevumiem un parāda vērtspapīriem, ieskaitot obligācijas, vekseļus un sertifikātus, ko emitējuši strukturēti subjekti, un nolūks ir turēt tos līdz termiņa beigām un iekasēt līgumiskās naudas plūsmas.
Aizdevumi un avansi ietver:
|
— |
aizdevumus un avansus, kas novērtēti AC, |
|
— |
aizdevumus un avansus, kas obligātā kārtā tiek novērtēti FVTPL. |
Mehānisma iniciētos aizdevumus atzīst Mehānisma aktīvos, kad tos izmaksā aizņēmējiem. Neizmaksātas aizdevumu daļas ieraksta ārpusbilances pozīcijās to nominālvērtībā. Aizdevumus, kas atbilst SPPI kritērijam, sākotnēji ieraksta atbilstoši izmaksām (neto izmaksātās summas), kas ir aizdevuma iniciēšanai izsniegtās naudas patiesā vērtība, ieskaitot darījuma izmaksas, un pēc tam novērtē AC, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi.
Parāda vērtspapīrus atzīst Mehānisma aktīvos, kad naudu izmaksā emitentam, un tie var būt līgumiski saistīti vai viena laidiena parāda instrumenti. Neizmaksātas parāda vērtspapīru daļas ieraksta ārpusbilances pozīcijās to nominālvērtībā. Parāda instrumentus sākotnēji novērtē izmaksās, kas ir patiesā vērtība, kurai pieskaitītas visas tieši attiecināmās darījuma izmaksas, bet vēlāk tos novērtē AC, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Starpību starp darījuma uzsākšanas cenu un izpirkšanas vērtību instrumenta atlikušajā darbības laikā amortizē, pamatojoties uz efektīvo procentu metodi.
Aizdevumu un avansu vērtības samazināšanās politika ir aprakstīta 2.4.2. skaidrojumā.
Aizdevumus un avansus, kas neatbilst komercdarbības modelim vai SPPI kritērijam, obligātā kārtā novērtē FVTPL. Izmantotā patiesās vērtības novērtējuma metode ir balstīta uz diskontētās naudas plūsmas metodi vai likvidācijas vērtību.
Informāciju par IBOR reformas ietekmi uz amortizētajās izmaksās novērtētu aizdevumu un avansu pārvērtēšanu skatiet tam veltītajās rindkopās 2.4.2. skaidrojuma sadaļas “Klasifikācija un novērtēšana” iedaļā “Izmaiņas”.
2.4.2.4. Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri
Mehānismam ir divu veidu kapitālieguldījumi: i) tiešie kapitālieguldījumi un ii) riska kapitāla fondi. Akcijas un citus mainīgā procenta vērtspapīrus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, kam pieskaitītas darījuma izmaksas. Vēlāk patiesās vērtības izmaiņas, ieskaitot guvumus un zaudējumus no ārvalstu valūtu pārrēķināšanas, atzīst peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā sadaļā “Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultāts”.
To ieguldījumu daļu, kas nav izmantota, bet par ko ir notikusi saistību uzņemšanās, norāda kā konsolidētas ārpusbilances saistības to nominālvērtībā.
Finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšana
Patieso vērtību nosaka, piemērojot kopējās neto aktīvu vērtības (NAV) metodi (tādējādi pieņemot, ka, neraugoties uz to, ka nav viegli noskaidrojamas tirgus vērtības, NAV ir patiesās vērtības vislabākā aplēse). Nekotētiem ieguldījumiem, ja patieso vērtību nevar aprēķināt, pamatojoties uz aktīviem tirgiem, to nosaka, piemērojot atzītus vērtēšanas paņēmienus (4.2.1. skaidrojums).
Piemērojamo NAV koriģē, lai ņemtu vērā notikumus, kas notikuši laikā starp pēdējās pieejamās NAV datumu un bilances datumu, ciktāl Vadības komiteja šādu korekciju uzskata par būtisku. Būtiskas korekcijas tiek grozītas, līdz Direktoru padome pieņem finanšu pārskatus par attiecīgo gadu. Šajā saistībā, ņemot vērā nenoteiktību kopumā, dažādus riskus, kas izriet no Krievijas iebrukuma Ukrainā, un snieguma līdzšinējo nepastāvību, Banka ir uzlabojusi savus vērtēšanas paņēmienus, ko izmanto, lai aplēstu kapitālieguldījumu patiesās vērtības korekcijas gadījumos, kad līdz Mehānisma finanšu pārskatu sniegšanas datumam fondu pārvaldnieki nav paziņojuši NAV.
Attiecībā uz konkrētiem ieguldījumiem, kuru NAV nav viegli noteikt, var izmantot citas pamatnostādnes, piemēram, Starptautiskās privātā kapitāla un riska kapitāla novērtēšanas (IPEV) pamatnostādnes, ko publicējusi IPEV padome, un būs vajadzīga detalizētāka uzraudzība un pārskatīšana. Saskaņā ar šo metodi fondus iekšēji klasificē trīs kategorijās:
|
— |
I kategorija – fondi, kas ir pieņēmuši 13. SFPS vai IPEV vadlīniju prasības attiecībā uz patieso vērtību un kam veic īpašu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka NAV ir ticama patiesās vērtības aplēse, |
|
— |
II kategorija – fondi, kas ir pieņēmuši citas novērtēšanas vadlīnijas (piemēram, agrākās EVCA 2001. gada vadlīnijas) vai standartus, kurus var uzskatīt par atbilstošiem 13. SFPS, un kam var aprēķināt līdzvērtīgu NAV, un |
|
— |
III kategorija – fondi, kas nav pieņēmuši ne 13. SFPS prasības attiecībā uz patieso vērtību, ne arī citas novērtēšanas vadlīnijas, kas atbilst 13. SFPS. |
Būtiskas ietekmes novērtējums
Mehānisma iegādātā dalība galvenokārt ir ieguldījumi privātā kapitāla vai riska kapitāla fondos. Saskaņā ar nozares praksi šādi ieguldījumi parasti ir ieguldījumi, ko kopīgi paraksta vairāki ieguldītāji, no kuriem neviens atsevišķi nevar ietekmēt šāda fonda ikdienas operācijas un ieguldīšanas darbību. Tādējādi nekāda ieguldītāja dalība šāda fonda pārvaldes struktūrā principā nedod ieguldītājam tiesības ietekmēt fonda ikdienas operācijas. Turklāt individuālie ieguldītāji privātā kapitāla vai riska kapitāla fondā nenosaka fonda politiku, piemēram, dividenžu vai citas peļņas sadales kārtību. Šādus lēmumus parasti pieņem fonda pārvaldnieki, pamatojoties uz akcionāru līgumu, kas regulē pārvaldnieku un visu fonda akcionāru tiesības un pienākumus. Akcionāru līgums parasti arī aizliedz individuāliem ieguldītājiem veikt divpusējus būtiskus darījumus ar fondu, nomainīt vadošos darbiniekus vai iegūt privileģētu piekļuvi būtiskai tehniskai informācijai. Mehānisma ieguldījumus īsteno saskaņā ar iepriekš aprakstīto nozares praksi, nodrošinot, ka Mehānismam ne pār vienu no minētajiem ieguldījumiem nav ne kontroles, ne būtiskas ietekmes 10. SFPS un 28. SGS nozīmē, arī pār tiem ieguldījumiem ne, kuros Mehānismam pieder vairāk nekā 20 % balsstiesību.
2.4.3.
Finanšu garantiju līgumi ir līgumi, kas pieprasa Mehānismam veikt noteiktus maksājumus turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas turētājam radušies, jo konkrēts debitors nav veicis maksājumus noteiktajā termiņā saskaņā ar parāda instrumenta noteikumiem.
Finanšu garantijas uzskaita saskaņā ar 9. SFPS “Finanšu instrumenti” vai nu kā atvasinātos instrumentus, vai arī kā finanšu garantijas atkarībā no to iezīmēm un pazīmēm, kas definētas 9. SFPS.
Grāmatvedības politika atvasinātajiem instrumentiem ir izklāstīta 2.4.5. skaidrojumā.
Finanšu garantijas sākotnēji atzīst finanšu stāvokļa pārskata sadaļā “Uzkrājumi izsniegtajām garantijām” patiesajā vērtībā, kam pieskaitītas darījuma izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz finanšu garantiju sniegšanu. Veicot sākotnējo atzīšanu, pienākums maksāt atbilst plānoto ienākošo prēmiju vai sākotnējo plānoto zaudējumu neto pašreizējai vērtībai (NPV).
Pēc sākotnējās atzīšanas finanšu garantijas tiek novērtētas lielākajā no šādām vērtībām:
|
— |
zaudējumu atskaitījumu summa, kas noteikta saskaņā ar 9. SFPS, un |
|
— |
sākotnēji atzītā prēmija, no kuras atskaitīti ienākumi, kas atzīti saskaņā ar 15. SFPS principiem. |
Jebkuru palielinājumu vai samazinājumu neto saistībās (ko novērtē atbilstoši 9. SFPS), kas saistīts ar finanšu garantijām, izņemot garantiju pieprasījumu maksājumus, atzīst peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskata sadaļā “Izmaiņas uzkrājumos garantijām”.
Saņemtā prēmija peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā tiek atzīta pozīcijā “Maksu un komisijas naudas ienākumi”, pamatojoties uz amortizācijas grafiku saskaņā ar 15. SFPS finanšu garantijas darbības laikā.
2.4.4.
Klasifikācija un novērtēšana
Finanšu saistības novērtē amortizētajās izmaksās, izņemot finanšu saistības:
|
— |
kas obligātā kārtā jānovērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (piemēram, atvasināto instrumentu saistības) un |
|
— |
kas noteiktas kā novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. |
Mehānisms pārtrauc finanšu saistību atzīšanu, kad līgumā minētās saistības ir izpildītas vai atceltas vai tām beidzies termiņš.
2.4.5.
Atvasinātie finanšu instrumenti ietver starpvalūtu mijmaiņas darījumus, starpvalūtu procentu likmju mijmaiņas darījumus un īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumus (“ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi”).
Atvasinātos finanšu instrumentus sākotnēji atzīst, par pamatu izmantojot darījuma datumu.
Mehānisms savas parastās darbības ietvaros var slēgt mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu operāciju risku, vai regulētā tirgū netirgotus valūtas nākotnes līgumus, lai ierobežotu to valūtas pozīciju risku, kuras denominētas aktīvi tirgotās valūtās, kas nav euro, ar mērķi kompensēt jebkurus guvumus vai zaudējumus, kuri radušies ārvalstu valūtas kursa svārstību rezultātā.
Visus atvasinātos instrumentus novērtē FVTPL un uzrāda pie atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Patiesās vērtības atvasina galvenokārt no diskontētas naudas plūsmas modeļiem, opciju cenu modeļiem un trešās personas kotētām cenām.
Atvasinātos instrumentus ieraksta patiesajā vērtībā, un, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, tos uzskaita aktīvos, bet, ja to patiesā vērtība ir negatīva, – saistībās. Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas norāda peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskata sadaļā “Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas”.
Saskaņā ar 9. SFPS bifurkācijas prasības iegultiem atvasinātiem instrumentiem ir atceltas attiecībā uz finanšu aktīviem un finanšu saistībām, un tāpēc hibrīdlīgumu skata visu kopumā, klasificējot to attiecīgi kā finanšu aktīvu vai kā finanšu saistības.
2.4.6.
Dalībvalstu iemaksas finanšu stāvokļa pārskatā tiek atzītas kā debitoru parādi dienā, kad ar Padomes lēmumu nosaka finanšu iemaksas, kas dalībvalstīm jāveic Mehānismā.
Dalībvalstu iemaksas atbilst šādiem nosacījumiem un tāpēc tiek klasificētas kā kapitāls:
|
— |
kā definēts iemaksu līgumā, tās dod dalībvalstīm tiesības izlemt par Mehānisma neto aktīvu izmantošanu Mehānisma likvidācijas gadījumā, |
|
— |
tās ietilpst instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām pārējām instrumentu grupām, |
|
— |
visiem finanšu instrumentiem, kas ietilpst visām pārējām instrumentu grupām pakārtotā instrumentu grupā, ir identiskas pazīmes, |
|
— |
instrumentam nav tādu īpatnību, kā dēļ to vajadzētu klasificēt kā saistības, un |
|
— |
kopējās paredzamās naudas plūsmas, kas attiecināmas uz instrumentu tā darbības laikā, būtiski pamatojas uz peļņu vai zaudējumiem, atzīto neto aktīvu izmaiņām vai Mehānisma atzīto un neatzīto neto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām instrumenta darbības laikā. |
Finanšu pārskatos iemaksas klasificē un novērtē AC.
Dalībvalstu veiktās iemaksas ir EK un Apvienotajai Karalistei izmaksātie pieejamie atmaksājumi. Saskaņā ar pārvietojuma nolīgumu no 2024. gada līdz 2027. gadam ne vēlāk kā katra gada 31. martā EIB rakstiski ziņo par pieejamo ĀKK IM atmaksājumu summu un pieejamo AZT IM atmaksājumu summu, kas uzkrāta attiecīgi iepriekšējā gada 31. decembrī (“ziņojums par pieejamajiem atmaksājumiem”). Ziņojumā par pieejamajiem atmaksājumiem nošķir atmaksājumus, kas jāpārskaita Komisijai (ĀKK un AZT atmaksājumi), un atmaksājumus, kas jāpārskaita Apvienotajai Karalistei (AK). Pieejamos atmaksājumus atzīst finanšu stāvokļa pārskatā, kad Mehānismam tiek nosūtīts attiecīgs maksājuma pieprasījums.
2.4.7.
Procenti no Mehānisma iniciētajiem aizdevumiem tiek ierakstīti peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā (“Procentu un līdzīgi ienākumi”) un finanšu stāvokļa pārskatā (“Aizdevumi un avansi”) saskaņā ar uzkrāšanas principu, izmantojot efektīvo procentu likmi, kas ir likme, ar kuru diskontējot lēstos nākotnes naudas maksājumus vai ieņēmumus visā aizdevuma paredzamajā darbības laikā tiek precīzi iegūta aizdevuma neto uzskaites vērtība. Ja ierakstītā aizdevuma vērtība ir samazinājusies vērtības samazinājuma dēļ, procentu ienākumus turpina atzīt, izmantojot sākotnējo efektīvo procentu likmi, ko piemēro jaunajai uzskaites vērtībai.
Procenti no POCI aizdevumiem tiek ierakstīti peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā (“Procentu un līdzīgi ienākumi”) un finanšu stāvokļa pārskatā (“Aizdevumi un avansi”) saskaņā ar uzkrāšanas principu, izmantojot ar kredītkvalitāti koriģēto efektīvo procentu likmi visā aizdevuma darbības laikā, kas ir likme, ar kuru diskontējot lēstos nākotnes naudas maksājumus vai ieņēmumus visā aizdevuma paredzamajā darbības laikā tiek precīzi iegūtas aizdevuma amortizētās izmaksas.
Procentu likmes subsīdijas, ko saņem par Mehānisma resursiem, atliek un atzīst kā faktiskā ienesīguma korekciju, ko ieraksta peļņas vai zaudējumu aprēķina sadaļā “Procentu un līdzīgi ienākumi” par laikposmu no subsidētā aizdevuma izmaksas līdz atmaksai.
Saistību maksas atliek un atzīst kā ienākumus, izmantojot efektīvo procentu metodi, par laikposmu no saistītā aizdevuma izmaksas līdz atmaksai, un tās uzrāda peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā kā procentu un līdzīgus ienākumus.
2.4.8.
Mehānisms savas darbības ietvaros dalībvalstu vārdā pārvalda procentu likmes subsīdijas un tehnisko palīdzību (TP).
Dalībvalstu iemaksu daļa, kas piešķirta procentu likmes subsīdiju un TP summu samaksai, nav uzskaitīta Mehānisma ieguldītāju resursos, bet ir klasificēta kā trešām personām maksājamas summas. Mehānisms veic izmaksu galasaņēmējiem un pēc tam samazina trešām personām maksājamās summas.
Ja summas, kas iemaksātas saistībā ar procentu likmes subsīdijām un TP, nav piešķirtas pilnā apjomā, tās pārklasificē kā iemaksu Mehānismā.
2.4.9.
Procentu ienākumi no naudas un naudas ekvivalentiem tiek atzīti Mehānisma peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā saskaņā ar uzkrāšanas principu.
2.4.10.
Maksas, kas saņemtas par pakalpojumiem, kuri sniegti kādā laikposmā, atzīst kā ienākumus, tiklīdz šie pakalpojumi ir sniegti, bet maksas, kas nopelnītas, izpildot kādu nozīmīgu darbību, atzīst kā ienākumus, tiklīdz šī nozīmīgā darbība ir pabeigta. Šīs maksas uzrāda peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā kā maksu un komisijas naudas ienākumus.
Dividendes, kas attiecas uz akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem, atzīst pēc paziņošanas un uzrāda peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā kā neto realizētos guvumus no akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem.
2.4.11.
Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ir noteikts, ka aktīvi, ieņēmumi un citi Savienības iestāžu īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.
3. Riska pārvaldība
Šajā skaidrojumā ir sniegta informācija par Mehānisma kredītriskiem un finanšu riskiem, šo risku pārvaldību un kontroli, jo īpaši par primārajiem riskiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu izmantošanu. Tie ir šādi:
|
— |
kredītrisks – zaudējumu risks saistībā ar klienta vai darījumu partnera saistību neizpildi visu veidu kredītriska darījumos, arī norēķinu risks (31), |
|
— |
likviditātes risks – risks, ka subjekts nespēs finansēt aktīvu palielinājumu un pildīt saistības, kurām ir pienācis termiņš, neciešot pārāk lielus zaudējumus, |
|
— |
tirgus risks – risks, ka izmaiņas tirgus cenās un likmēs, piemēram, procentu likmēs, akciju cenās un ārvalstu valūtas kursos, ietekmēs subjekta ienākumus vai tā turējumā esošo finanšu instrumentu vērtību. |
3.1. Riska pārvaldības organizācija
EIB pastāvīgi pielāgo IM riska pārvaldības sistēmu.
EIB Grupas riska un atbilstības nodrošināšanas direktorāts (GR&C) neatkarīgi apzina, novērtē un uzrauga riskus, kuriem ir pakļauts Mehānisms, un ziņo par tiem. Saskaņā ar sistēmu, kurā tiek saglabāta pienākumu nošķiršana, GR&C ir neatkarīgs no klientu apkalpošanas struktūrvienības un sniedz otro viedokli par visiem klientu apkalpošanas struktūrvienības priekšlikumiem, kuriem ir riska ietekme.
EIB līmenī grupas risku direktors (GCRO) ziņo EIB Vadības komitejai par grupas riskiem par risku atbildīgā Vadības komitejas darbinieka pārraudzībā. GCRO ir tieša piekļuve Riska politikas komitejai, un viņš var tieši rakstiski un mutiski vērsties pie EIB Direktoru padomes jebkurā jautājumā, kas ir viņa kompetences jomā.
3.2. Kredītrisks
Kredītrisks ir zaudējumi, kas varētu rasties klienta vai darījumu partnera saistību neizpildes gadījumā visu veidu kredītriska darījumos, arī norēķinos.
3.2.1.
Veicot aizdevumu partneru kredītanalīzi, EIB novērtē kredītrisku un paredzamos zaudējumus, lai varētu kvantificēt risku un noteikt tā cenu. EIB ir izstrādājusi iekšējo reitingu metodiku (IRM), ko izmanto, lai noteiktu iekšējos reitingus darījumu partneriem (aizņēmējiem un galvotājiem) kreditēšanas jomā. Metodika ir īpaši pielāgota katram lielākajam kredītu partneru veidam (piemēram, uzņēmumi, finanšu iestādes). Ņemot vērā banku darījumu paraugpraksi, kas piemērojama EIB, un Kapitāla prasību regulā (KPR) noteiktos principus, visi darījumu partneri, kas ir būtiski konkrēta darījuma kredītprofilam, tiek klasificēti iekšējo reitingu kategorijās, izmantojot konkrētā darījumu partnera veida IRM. Katram darījumu partnerim tiek piešķirts iekšējais reitings, kas atspoguļo tā PD, pēc tam, kad tiek padziļināti analizēts darījumu partnera uzņēmējdarbības un finanšu riska profils un tas, kādos valsts riska apstākļos partneris darbojas. Nepieciešamības gadījumā tiek piemēroti ekspertu veikti pielāgojumi, ņemot vērā tiesību subjektu mātesuzņēmumu vai valdības atbalstu, un galīgajā reitingā vērtējumu var mainīt, lai atspoguļotu informāciju (piemēram, tirgus cenas), kas modelī nav ņemta vērā.
Lai noteiktu kredītvērtējumu projektu finansēšanas un citām strukturētām operācijām ar ierobežotām regresa tiesībām, izmanto nozarei atbilstošus kredītriska instrumentus, galvenokārt pievēršoties naudas plūsmas pieejamībai un parāda apkalpošanas spējai. Šie instrumenti ietver projektu līgumiskās sistēmas analīzi, darījumu partnera analīzi un naudas plūsmu simulācijas. Līdzīgi kā uzņēmumiem un finanšu iestādēm katram projektam piešķir iekšējo riska reitingu. Visbeidzot, valstis, kas nav ES valstis, novērtē Ekonomikas departaments, pamatojoties uz statistisku modeli.
Visi iekšējie reitingi tiek uzraudzīti visā aizdevuma darbības laikā un tiek periodiski atjaunināti.
Lai mazinātu kredītrisku, EIB, ja konkrētajā gadījumā tas ir atbilstoši, izmanto dažādus kredītkvalitātes uzlabojumus, cita starpā darījumu partnera vai ar projektu saistītus vērtspapīrus, garantijas un līguma noteikumus, atkarībā no aizņēmēja un operācijas veida.
Mehānisms kredītriska mazināšanai neizmanto atvasinātos kredītinstrumentus.
3.2.2.
Nākamajā tabulā ir atspoguļots finanšu stāvokļa pārskata komponentu, arī atvasināto instrumentu, maksimālais kredītrisks. Maksimālais kredītrisks ir atspoguļots bruto skaitļos, neņemot vērā nodrošinājuma radīto riska mazināšanas ietekmi.
|
(tūkst. EUR) |
||||
|
Maksimālais kredītrisks |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
||
|
AKTĪVI |
|
|
||
|
Nauda un naudas ekvivalenti |
1 638 604 |
1 376 824 |
||
|
No ieguldītājiem saņemamās summas |
7 482 |
85 321 |
||
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
783 |
55 765 |
||
|
Aizdevumi un avansi |
1 498 048 |
1 683 312 |
||
|
Citi aktīvi |
— |
616 |
||
|
Kopā |
3 144 917 |
3 201 838 |
||
|
Uzkrājumi aizdevumu saistībām |
–18 320 |
–19 038 |
||
|
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI |
|
|
||
|
Iespējamās saistības |
|
|
||
|
— |
985 |
||
|
Saistības |
|
|
||
|
676 229 |
883 092 |
||
|
2 500 |
46 764 |
||
|
Ārpusbilances posteņi kopā |
678 729 |
930 841 |
||
|
Kredītrisks kopā |
3 805 326 |
4 113 641 |
||
3.2.3.
3.2.3.1. Kredītriska novērtējums aizdevumiem un avansiem
Mehānisma aizdevumiem un avansiem vai garantijām tiek veikts vispusīgs riska novērtējums un kvantitatīvi tiek izteiktas aplēses par paredzamajiem zaudējumiem, un tas tiek atspoguļots aizdevumu klasifikācijā (AK). Ietekmes palielināšanas finansējuma programmas operācijām (kas aprakstītas 25. skaidrojumā), izņemot starpniecības aizdevumus, piemēro vispārējos pilnvarojuma riska principus, kā paredzēts EIB Kredītriska un kapitāla riska pamatnostādnēs. AK nosaka atbilstoši vispārpieņemtiem kritērijiem, pamatojoties uz aizņēmēja kvalitāti, aizdevuma termiņu, garantijas veidu un attiecīgā gadījumā galvotāju.
Aizdevumu klasifikācijas sistēmu veido metodikas, procesi, datubāzes un IT sistēmas, ko izmanto kredītriska novērtēšanai aizdevumu operācijās un paredzamo zaudējumu aplēšu kvantificēšanai. Sistēma apkopo lielu informācijas apjomu nolūkā nodrošināt aizdevumu kredītrisku relatīvu sarindojumu. AK atspoguļo aplēsto “paredzamo zaudējumu” pašreizējo vērtību, ņemot vērā galveno parādnieku saistību nepildīšanas varbūtību, riska darījumu vērtību saistību nepildīšanas gadījumā un zaudējumu smagumu saistību nepildīšanas gadījumā. AK izmanto šādiem nolūkiem:
|
— |
kā palīglīdzekli precīzākai un kvantitatīvākai aizdevuma risku novērtēšanai, |
|
— |
kā kredītriska izmaiņu rādītāju uzraudzības centienu prioritāšu noteikšanai, |
|
— |
kā aizdevuma portfeļa kvalitātes aprakstu jebkurā datumā un |
|
— |
kā ievaddatus riska cenu noteikšanas lēmumos. |
AK noteikšanā izmanto šādus faktorus:
|
i) |
aizņēmēja kredītspēja. Riska pārvaldības struktūra neatkarīgi sagatavo apskatu par aizņēmējiem un novērtē to kredītspēju, pamatojoties uz iekšējām metodikām un ārējiem datiem. Saskaņā ar izvēlēto “Bāzeles III” pieeju, kas balstīta uz iekšējiem reitingiem, Banka ir izstrādājusi iekšējo reitingu metodiku (IRM), ko izmanto, lai noteiktu aizņēmēju un galvotāju iekšējos reitingus. Tās pamatā ir novērtējuma lapas, kas izstrādātas noteiktiem darījumu partneru veidiem; |
|
ii) |
saistību neizpildes korelācija. Tā kvantificē varbūtību, ka gan aizņēmējam, gan galvotājam vienlaikus rodas finansiālas grūtības. Jo augstāka ir korelācija starp aizņēmēja un galvotāja saistību neizpildes varbūtību, jo zemāka ir garantijas vērtība un attiecīgi zemāka (sliktāka) AK; |
|
iii) |
garantijas instrumentu un nodrošinājumu vērtība. Šo vērtību nosaka, pamatojoties uz emitenta kredītspējas un izmantotā instrumenta veida kombināciju; |
|
iv) |
piemērojamā atgūšanas likme. Tā ir summa, kas, domājams, tiks atgūta pēc attiecīgā darījumu partnera saistību neizpildes iestāšanās, izteikta procentos no attiecīgā aizdevuma riska darījuma; |
|
v) |
līgumiskā sistēma. Spēcīga līgumiskā sistēma uzlabo aizdevuma kvalitāti un tā AK; |
|
vi) |
aizdevuma jeb – vispārīgākā nozīmē – aizdevuma naudas plūsmu termiņš. Ja visi pārējie aspekti ir vienādi, garāks aizdevuma termiņš nozīmē augstāku risku, ka varētu rasties grūtības aizdevuma apkalpošanā. |
Aizdevuma paredzamos zaudējumus aprēķina, apvienojot sešus iepriekš minētos elementus. Atkarībā no paredzamo zaudējumu apmēra aizdevumam piešķir vienu no turpmāk minētajām AK kategorijām.
|
“A” – |
augstākās kvalitātes aizdevumi. “A0” ietver ES valstu centrālās valdības saistību neizpildes “riskus”, t. i., aizdevumus, kurus piešķir dalībvalstīm vai kurus pilnībā, nepārprotami un bez nosacījumiem garantē dalībvalstis un attiecībā uz kuriem nav gaidāmas atmaksāšanas grūtības, t. i., paredzamie zaudējumi ir 0 % (pamatojoties uz Bankas privileģētā kreditora statusu un likumisko aizsardzību, kas, kā tiek uzskatīts, nodrošina Bankas aktīvu pilnīgu atgūšanu termiņa beigās), kā arī aizdevumi ar vispārēju ES vai dalībvalsts garantiju. “A+” ietver aizdevumus, kurus piešķir subjektiem (vai kurus garantē subjekti), kas nav ES dalībvalstis, un kuru kvalitāte to termiņa laikā, paredzams, nepasliktināsies vai pasliktināsies tikai nedaudz. |
|
“B” – |
augstas kvalitātes aizdevumi. Tā ir tādu aktīvu kategorija, par kuriem Banka jūtas droša, tomēr nav izslēdzama neliela kvalitātes pasliktināšanās nākotnē. Ar “B+” un “B–” apzīmē relatīvo iespējamību, ka šāda pasliktināšanās varētu notikt. |
|
“C” – |
labas kvalitātes aizdevumi. Kā piemēru varētu minēt tikai aizņēmēja parakstītus (nenodrošinātus) drošiem uzņēmumiem (piem., tādiem, kuru iekšējais reitings ir līdzvērtīgs Baa1/BBB+) piešķirtus aizdevumus ar saprātīgu termiņu un atbilstošām aizsardzības klauzulām. |
|
“D” – |
šī reitingu kategorija (līdztekus aizdevumiem, kas jau sākotnēji apstiprināti šajā kategorijā) ietver aizdevumus, kuriem ir tāds riska profils, ko Banka parasti akceptē, bet kas robežojas ar nepieņemamu. Šo robežšķirtni aizdevumu klasifikācijā precīzāk nosaka, izmantojot apakškategorijas “D+” un “D–”. |
|
“E” – |
šī AK kategorija ietver aizdevumus, kuru riska profils ir sliktāks par parasti akceptēto. Tā ietver arī aizdevumus, saistībā ar kuriem to darbības laikā ir radušās būtiskas problēmas un par kuriem nav izslēdzams, ka tie varētu radīt zaudējumus. Tāpēc šiem aizdevumiem piemēro ciešu un pastiprinātu uzraudzību. Ar apakškategorijām “E+” un “E–” izšķir šā īpašās uzraudzības procesa intensitāti, un operācijām ar reitingu “E–” ir liela varbūtība, ka parāda apkalpošanas termiņi var netikt ievēroti un būs vajadzīga parāda pārstrukturēšana, kas, iespējams, var izraisīt zaudējumus no vērtības samazināšanās. |
|
“F” – |
ar “F” (fail) apzīmē aizdevumus ar nepieņemamiem riskiem. Aizdevumi ar reitingu “F–” var rasties tikai no tādiem nepabeigtiem darījumiem, kas pēc to parakstīšanas ir saskārušies ar neparedzētiem, ārkārtējiem un smagiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Visām operācijām, kurās Mehānismam ir radušies pamatsummas zaudējumi, tiek piešķirts reitings “F” un izveidoti īpaši uzkrājumi. |
Tabula 3.2.3.3. iedaļā atspoguļo Mehānisma aizdevumu portfeļa kredītkvalitātes analīzi, kuras pamatā ir iepriekš aprakstītās AK kategorijas.
3.2.3.2. Aizdevumu kredītriska analīze
Nākamajā tabulā ir norādīts maksimālais kredītrisks (neto uzskaites vērtība) parakstītajiem (izmaksātajiem un neizmaksātajiem) aizdevumiem un avansiem, iedalot pēc aizņēmēja veida un ņemot vērā galvotāju sniegtās garantijas.
|
(tūkst. EUR) |
||||
|
31.12.2024. |
Garantēti |
Negarantēti |
Kopā |
% no izmaksātās kopsummas |
|
Finanšu iestādes |
45 015 |
879 963 |
924 978 |
62 % |
|
Uzņēmumi |
164 680 |
193 836 |
358 516 |
24 % |
|
Publiskā sektora iestādes |
— |
— |
— |
0 % |
|
Valstis |
— |
214 554 |
214 554 |
14 % |
|
Izmaksāti kopā |
209 695 |
1 288 353 |
1 498 048 |
100 % |
|
Neizmaksāti |
42 259 |
615 650 |
657 909 |
|
|
Izmaksāti un neizmaksāti kopā |
251 954 |
1 904 003 |
2 155 957 |
|
|
(tūkst. EUR) |
||||
|
31.12.2024. |
Garantēti |
Negarantēti |
Kopā |
% no izmaksātās kopsummas |
|
Finanšu iestādes |
54 290 |
952 740 |
1 007 030 |
60 % |
|
Uzņēmumi |
155 653 |
293 302 |
448 955 |
27 % |
|
Publiskā sektora iestādes |
15 138 |
— |
15 138 |
1 % |
|
Valstis |
— |
212 189 |
212 189 |
13 % |
|
Izmaksāti kopā |
225 081 |
1 458 231 |
1 683 312 |
100 % |
|
Neizmaksāti |
43 200 |
820 854 |
864 054 |
|
|
Izmaksāti un neizmaksāti kopā |
268 281 |
2 279 085 |
2 547 366 |
|
Portfeļa pārvaldības un uzraudzības direktorāta uzdevums ir veikt aizņēmēju un galvotāju uzraudzību, kā arī ar projektiem saistīto finanšu un līgumu uzraudzību. Tādējādi Mehānisma aizdevumu, aizņēmēju un galvotāju kredītspēja tiek pastāvīgi uzraudzīta – vismaz vienu reizi gadā, bet pēc nepieciešamības un atkarībā no kredītnotikumiem arī biežāk. Konkrētāk, Portfeļa pārvaldības un uzraudzības direktorāts pārskata, vai tiek ievērotas līgumiskās tiesības un, ja pasliktinās reitings un/vai līgums netiek izpildīts, vai ir veiktas korektīvas darbības. Vajadzības gadījumā atbilstoši kredītriska pamatnostādnēm tiek veikti riska mazināšanas pasākumi. Turklāt par aizdevumiem saņemto banku garantiju atjaunošanas gadījumā tiek nodrošināts, ka tās tiek aizstātas vai tiek veikta cita savlaicīga rīcība.
3.2.3.3. Kredītkvalitātes analīze dalījumā pa aizņēmēju veidiem
Nākamajās tabulās ir norādīta Mehānisma aizdevumu portfeļa kredītkvalitātes analīze 2024. gada 31. decembrī un 2023. gada 31. decembrī sadalījumā pēc piešķirtās aizdevumu klasifikācijas, pamatojoties uz parakstītajiem riska darījumiem (izmaksātajiem un neizmaksātajiem).
|
(tūkst. EUR) |
||||||||
|
31.12.2024. |
|
Augsta kategorija |
Standarta kategorija |
Min. pieņem. risks |
Augsts risks |
Nekategorizēts (32) |
Kopā |
% no kopējās summas |
|
A līdz B– |
C |
D+ |
D– vai zemāka |
|
|
|
||
|
Aizņēmējs |
Finanšu iestādes |
234 681 |
299 526 |
218 172 |
387 621 |
— |
1 140 000 |
53 % |
|
|
Uzņēmumi |
41 934 |
3 318 |
— |
189 403 |
195 031 |
429 686 |
20 % |
|
|
Publiskā sektora iestādes |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
0 % |
|
|
Valstis |
51 820 |
2 929 |
22 375 |
509 147 |
— |
586 271 |
27 % |
|
Kopā |
|
328 435 |
305 773 |
240 547 |
1 086 171 |
195 031 |
2 155 957 |
100 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
(tūkst. EUR) |
||||||||
|
31.12.2023. |
|
Augsta kategorija |
Standarta kategorija |
Min. pieņem. risks |
Augsts risks |
Nekategorizēts (33) |
Kopā |
% no kopējās summas |
|
|
|
A līdz B– |
C |
D+ |
D– vai zemāka |
|
|
|
|
Aizņēmējs |
Finanšu iestādes |
270 520 |
276 133 |
268 648 |
508 180 |
— |
1 323 481 |
52 % |
|
|
Uzņēmumi |
51 505 |
53 |
564 |
347 992 |
194 441 |
594 555 |
23 % |
|
|
Publiskās iestādes |
— |
15 138 |
— |
— |
— |
15 138 |
1 % |
|
|
Valstis |
50 858 |
2 164 |
12 907 |
548 263 |
— |
614 192 |
24 % |
|
Kopā |
|
372 883 |
293 488 |
282 119 |
1 404 435 |
194 441 |
2 547 366 |
100 % |
3.2.3.4. Aizdevumu un avansu risku koncentrācija
3.2.3.4.1.
Pamatojoties uz aizņēmēja valsti, Mehānisma aizdevumu portfeli var analizēt dalījumā pa šādiem ģeogrāfiskiem reģioniem:
|
(tūkst. EUR) |
||
|
Aizņēmēja valsts |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Kenija |
246 455 |
248 823 |
|
Ēģipte |
224 074 |
260 529 |
|
Nigērija |
119 847 |
218 521 |
|
Etiopija |
117 954 |
121 126 |
|
Togo |
91 324 |
80 267 |
|
Maurīcija |
86 850 |
84 331 |
|
Zambija |
84 336 |
66 947 |
|
Reģions – ĀKK |
75 060 |
86 505 |
|
Barbadosa |
67 426 |
72 036 |
|
Ruanda |
67 061 |
71 525 |
|
Kamerūna |
58 577 |
48 616 |
|
Uganda |
37 062 |
33 365 |
|
Zimbabve |
35 885 |
35 546 |
|
Kongo Demokrātiskā Republika |
23 820 |
29 803 |
|
Jaunkaledonija |
21 166 |
26 425 |
|
Senegāla |
18 052 |
28 729 |
|
Tanzānija |
16 233 |
21 394 |
|
Benina |
16 208 |
16 742 |
|
Dominikānas Republika |
11 006 |
16 768 |
|
Gvineja |
10 337 |
12 926 |
|
Madagaskara |
9 122 |
9 287 |
|
Mauritānija |
8 717 |
9 374 |
|
Kotdivuāra |
7 440 |
9 644 |
|
Mali |
5 707 |
8 158 |
|
Svatini |
5 673 |
6 453 |
|
Kaimanu salas |
5 588 |
6 575 |
|
Seišelu Salas |
5 018 |
2 037 |
|
Sentlūsija |
4 864 |
4 565 |
|
Malāvija |
3 586 |
6 476 |
|
Kaboverde |
3 318 |
6 254 |
|
Mozambika |
3 126 |
5 142 |
|
Burkinafaso |
2 348 |
4 389 |
|
Mikronēzija |
2 062 |
2 342 |
|
Gana |
1 304 |
4 074 |
|
Francijas Polinēzija |
1 193 |
1 838 |
|
Samoa |
198 |
344 |
|
Haiti |
51 |
121 |
|
Jamaika |
— |
15 138 |
|
Vanuatu |
— |
177 |
|
Kopā |
1 498 048 |
1 683 312 |
3.2.3.4.2.
Nākamajā tabulā ir analizēts Mehānisma aizdevumu portfelis dalījumā pa aizņēmēju nozarēm. Operācijas, kurās līdzekļus vispirms izmaksā finanšu starpniekam un tikai pēc tam galasaņēmējam, atspoguļo pozīcijā “Pakalpojumu nozare un citi”.
|
(tūkst. EUR) |
||
|
Aizņēmēja nozare |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Finanšu pakalpojumi |
924 947 |
1 012 001 |
|
Valsts pārvalde |
214 554 |
212 189 |
|
Elektroenerģija |
170 632 |
187 701 |
|
Ķimikālijas |
81 046 |
91 786 |
|
Veselības aprūpe |
36 833 |
36 833 |
|
Uzņēmējdarbības pakalpojumi, IT un mediji |
33 926 |
33 638 |
|
Zāles un medicīniskais aprīkojums |
13 227 |
18 526 |
|
Kapitālieguldījumu preces |
7 244 |
4 103 |
|
Metāli un kalnrūpniecība |
7 157 |
7 236 |
|
Regulētie tīkli |
5 441 |
— |
|
Atkritumu rekuperācija un reciklēšana |
3 041 |
3 802 |
|
Telesakari |
— |
60 182 |
|
Gaisa un jūras transporta infrastruktūra |
— |
15 138 |
|
Dažādi komunālie pakalpojumi |
— |
177 |
|
Kopā |
1 498 048 |
1 683 312 |
3.2.3.5. Kredītrisks katra iekšējā riska reitinga grupā
EIB izmanto iekšējo reitingu metodiku saskaņā ar “Bāzeles III” pieeju, kas balstīta uz iekšējiem reitingiem. Lielākajai daļai Mehānisma darījumu partneru ir piešķirts iekšējs reitings atbilstoši šai metodikai. Nākamajā tabulā ir norādīts Mehānisma aizdevumu portfeļa sadalījums pēc aizņēmēja vai galvotāja iekšējā reitinga – atkarībā no tā, kurš reitings ir labāks –, ja reitings ir pieejams. Gadījumos, kad iekšējais reitings nav bijis pieejams, šai analīzei izmantots ārējais reitings.
Tabulā ir norādīti gan parakstītie riska darījumi (izmaksātie un neizmaksātie), gan riska svērtie riska darījumi, pamatojoties uz iekšēju metodiku, ko Mehānisms izmanto ierobežojumu pārvaldībai.
|
(tūkst. EUR) |
||||||
|
|
2024 |
|||||
|
|
Moody’s ekviv. reitings |
12 mēnešu PKZ |
PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma |
PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu |
FVTPL |
Kopā |
|
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC |
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējais reitings 1 – minimāls kredītrisks |
Aaa |
— |
38 896 |
— |
— |
38 896 |
|
Iekšējais reitings 2 – ļoti zems kredītrisks |
Aa1–Aa3 |
67 436 |
— |
— |
— |
67 436 |
|
Iekšējais reitings 3 – zems kredītrisks |
A1–A3 |
10 501 |
— |
— |
— |
10 501 |
|
Iekšējais reitings 4 – vidējs kredītrisks |
Baa1–Baa3 |
246 650 |
— |
3 041 |
— |
249 691 |
|
Iekšējais reitings 5 – finansiāli vājš darījumu partneris |
Ba1–Ba3 |
66 050 |
— |
— |
— |
66 050 |
|
Iekšējais reitings 6 – augsts kredītrisks |
B1–B3 |
588 657 |
29 996 |
16 233 |
— |
634 886 |
|
Iekšējais reitings 7 – ļoti augsts kredītrisks |
Zemāks par Caa1 |
74 924 |
229 726 |
— |
— |
304 650 |
|
Iekšējais reitings 8 – saistības neizpildījis darījumu partneris |
Zemāks par Caa1, bet nav izpildījis saistības |
— |
— |
22 307 |
— |
22 307 |
|
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL |
|
— |
— |
— |
200 677 |
200 677 |
|
Zaudējumu atskaitījums un patiesās vērtības korekcija |
|
–9 675 |
–12 576 |
–12 431 |
–62 364 |
–97 046 |
|
Aizdevumu un avansu uzskaites vērtība |
|
1 044 543 |
286 042 |
29 150 |
138 313 |
1 498 048 |
|
Aizdevumu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējais reitings 2 – ļoti zems kredītrisks |
Aa1–Aa3 |
86 796 |
— |
— |
— |
86 796 |
|
Iekšējais reitings 4 – vidējs kredītrisks |
Baa1–Baa3 |
10 000 |
— |
— |
— |
10 000 |
|
Iekšējais reitings 5 – finansiāli vājš darījumu partneris |
Ba1–Ba3 |
81 500 |
— |
— |
— |
81 500 |
|
Iekšējais reitings 6 – augsts kredītrisks |
B1–B3 |
20 000 |
270 990 |
— |
— |
290 990 |
|
Iekšējais reitings 7 – ļoti augsts kredītrisks |
Zemāks par Caa1 |
12 500 |
11 329 |
— |
— |
23 829 |
|
Iekšējais reitings 8 – saistības neizpildījis darījumu partneris |
Zemāks par Caa1, bet nav izpildījis saistības |
— |
— |
111 000 |
— |
111 000 |
|
Nav iekšējā reitinga (34) |
|
15 445 |
— |
— |
— |
15 445 |
|
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL |
|
— |
— |
— |
56 669 |
56 669 |
|
Zaudējumu atskaitījums un patiesās vērtības korekcija |
|
–1 491 |
–16 829 |
— |
— |
–18 320 |
|
Aizdevumu saistību uzskaites vērtība |
|
224 750 |
265 490 |
111 000 |
56 669 |
657 909 |
|
(tūkst. EUR) |
||||||
|
|
2023 |
|||||
|
|
Moody’s ekviv. reitings |
12 mēnešu PKZ |
PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma |
PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu |
FVTPL |
Kopā |
|
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC |
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējais reitings 1 – minimāls kredītrisks |
Aaa |
— |
47 534 |
— |
— |
47 534 |
|
Iekšējais reitings 2 – ļoti zems kredītrisks |
Aa1–Aa3 |
72 051 |
— |
— |
— |
72 051 |
|
Iekšējais reitings 3 – zems kredītrisks |
A1–A3 |
10 428 |
— |
— |
— |
10 428 |
|
Iekšējais reitings 4 – vidējs kredītrisks |
Baa1–Baa3 |
33 439 |
263 036 |
3 802 |
— |
300 277 |
|
Iekšējais reitings 5 – finansiāli vājš darījumu partneris |
Ba1–Ba3 |
75 418 |
— |
— |
— |
75 418 |
|
Iekšējais reitings 6 – augsts kredītrisks |
B1–B3 |
533 775 |
206 438 |
20 349 |
— |
760 562 |
|
Iekšējais reitings 7 – ļoti augsts kredītrisks |
Zemāks par Caa1 |
77 010 |
246 682 |
— |
— |
323 692 |
|
Iekšējais reitings 8 – saistības neizpildījis darījumu partneris |
Zemāks par Caa1, bet nav izpildījis saistības |
— |
— |
17 860 |
— |
17 860 |
|
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL |
|
— |
— |
— |
182 080 |
182 080 |
|
Zaudējumu atskaitījums un patiesās vērtības korekcija |
|
–10 964 |
–24 674 |
–14 976 |
–55 976 |
– 106 590 |
|
Aizdevumu un avansu uzskaites vērtība |
|
791 157 |
739 016 |
27 035 |
126 104 |
1 683 312 |
|
Aizdevumu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējais reitings 2 – ļoti zems kredītrisks |
Aa1–Aa3 |
86 796 |
— |
— |
— |
86 796 |
|
Iekšējais reitings 3 – zems kredītrisks |
A1–A3 |
1 687 |
— |
— |
— |
1 687 |
|
Iekšējais reitings 4 – vidējs kredītrisks |
Baa1–Baa3 |
10 000 |
— |
— |
— |
10 000 |
|
Iekšējais reitings 5 – finansiāli vājš darījumu partneris |
Ba1–Ba3 |
82 770 |
— |
— |
— |
82 770 |
|
Iekšējais reitings 6 – augsts kredītrisks |
B1–B3 |
327 995 |
45 990 |
— |
— |
373 985 |
|
Iekšējais reitings 7 – ļoti augsts kredītrisks |
Zemāks par Caa1 |
28 089 |
30 537 |
— |
— |
58 626 |
|
Iekšējais reitings 8 – saistības neizpildījis darījumu partneris |
Zemāks par Caa1, bet nav izpildījis saistības |
— |
50 000 |
111 000 |
— |
161 000 |
|
Nav iekšējā reitinga (*3) |
|
39 940 |
— |
— |
— |
39 940 |
|
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL |
|
— |
— |
— |
68 288 |
68 288 |
|
Zaudējumu atskaitījums un patiesās vērtības korekcija |
|
–2 715 |
–16 323 |
— |
— |
–19 038 |
|
Aizdevumu saistību uzskaites vērtība |
|
574 562 |
110 204 |
111 000 |
68 288 |
864 054 |
EIB pastāvīgi uzrauga notikumus, kas ietekmē tās aizņēmējus un galvotājus. Jo īpaši, EIB katrā individuālā gadījumā novērtē savas līgumiskās tiesības reitinga pasliktināšanās gadījumā un pieprasa veikt riska mazināšanas pasākumus. Tā arī cieši uzrauga par saviem aizdevumiem saņemto bankas garantiju atjaunošanu, lai nodrošinātu, ka tās tiek aizstātas vai ka vajadzības gadījumā tiek savlaicīgi veiktas citas darbības.
3.2.3.6. Aizdevumu maksājumu kavējumi un vērtības samazināšanās
Maksājumu kavējumi tiek apzināti, uzraudzīti un paziņoti saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas visā Bankā piemērojamajās finanšu uzraudzības pamatnostādnēs un procedūrās. Šīs procedūras atbilst banku darījumu paraugpraksei, un tās piemēro visiem EIB pārvaldītajiem aizdevumiem.
Uzraudzības process ir strukturēts tā, lai nodrošinātu, ka i) iespējami maksājumu kavējumi tiek konstatēti un par tiem paziņo atbildīgajiem dienestiem bez liekas kavēšanās; ii) informācija par kritiskiem gadījumiem ātri nonāk attiecīgajā darbības vai lēmumu pieņemšanas līmenī; iii) Mehānisma vadībai tiek regulāri ziņots par vispārējo statusu.
Maksājumu kavējumus un vērtības samazinājumus aizdevumiem un avansiem var analizēt šādi:
|
(tūkst. EUR) |
||
|
|
Aizdevumi un avansi |
Aizdevumi un avansi |
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
|
Uzskaites vērtība |
1 498 048 |
1 683 312 |
|
PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu |
|
|
|
Bruto summa |
22 307 |
17 860 |
|
Vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījums |
–12 431 |
–14 976 |
|
PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu: uzskaites vērtība |
9 876 |
2 884 |
|
Termiņš kavēts, bet kredītvērtība nav samazinājusies |
|
|
|
Termiņš kavēts |
|
|
|
0–30 dienas |
229 |
— |
|
30–90 dienas |
26 |
23 |
|
90–180 dienas |
— |
315 |
|
vairāk nekā 180 dienas |
25 |
— |
|
Termiņš kavēts, bet kredītvērtība nav samazinājusies: uzskaites vērtība |
280 |
338 |
|
Termiņš nav kavēts, un kredītvērtība nav samazinājusies: uzskaites vērtība |
1 487 892 |
1 680 090 |
|
Aizdevumu un avansu kopējā uzskaites vērtība |
1 498 048 |
1 683 312 |
3.2.3.7. PKZ jutīgums pret nākotnes ekonomiskajiem apstākļiem (tūkst. EUR)
PKZ ir jutīgi pret vērtējumiem un pieņēmumiem, kas izdarīti, formulējot nākotnes scenārijus. EIB veic jutīguma analīzi paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas atzīti tās aktīvu būtiskajās klasēs.
Nākotnes ekonomisko apstākļu prognozes (ko izdara, izmantojot makroekonomiskos scenārijus) izmanto kā ievaddatus prognozēšanas modelī, kas aprēķina nosacītus riska parametrus, kurus izmanto kā ievaddatus zaudējumu atskaitījumu aprēķinā.
Scenāriju pamatā ir IKP – galvenā ekonomiskās aktivitātes rādītāja – satricinājumi. Reālā IKP satricinājumi tiek kalibrēti, lai replicētu attiecīgā mainīgā rādītāja līdzšinējo nepastāvību. Turklāt attiecīgā gadījumā izmanto ekspertu vērtējumu, lai precizētu IKP satricinājumu apjomu un noturīgumu. Rezultātā satricinājumi tiek noteikti kopā ar dilstošo funkciju, lai noteiktu satricinājumu ietekmi laika gaitā. Tiek noteiktas ar katru scenāriju saistītās varbūtības, kas atspoguļo tirgus (svārstīguma) rādītājus un iekšēji izstrādātus rādītājus/indeksus, ko konsekventi izmanto laika gaitā, lai noskaidrotu nenoteiktību. Pozitīvā satricinājuma un negatīvā satricinājuma svērums ir atkarīgs no risku samēra ekonomikā; iepriekš ceturkšņa prognozēm tika piemērots negatīvais un pozitīvais satricinājums ar attiecīgi 40 % un 5 % varbūtību
Šajā tabulā ir norādīti zaudējumu atskaitījumi 1. un 2. pakāpes aizdevumiem un avansiem. Katram nākotnes scenārijam (piemēram, pamatscenārijam, pozitīvajam scenārijam un negatīvajam scenārijam) tika piemērots 100 % svērums tā vietā, lai piemērotu scenāriju varbūtības svērumus visiem trim scenārijiem.
|
(tūkst. EUR) |
|||
|
|
2024 |
||
|
Pozitīvais |
Pamatscenārijs |
Negatīvais |
|
|
Bruto riska darījumu apjoms |
1 851 153 |
1 851 153 |
1 851 153 |
|
Zaudējumu atskaitījums |
28 883 |
30 301 |
31 819 |
|
(tūkst. EUR) |
|||
|
|
2023 |
||
|
|
Pozitīvais |
Pamatscenārijs |
Negatīvais |
|
Bruto riska darījumu apjoms |
2 258 365 |
2 258 365 |
2 258 365 |
|
Zaudējumu atskaitījums |
45 603 |
51 610 |
58 857 |
3.2.3.8. Jaunas vienošanās panākšana par aizdevumu un aizdevuma pārskatīšana
EIB par pārskatītiem aizdevumiem uzskata aizdevumus (t. i., aizdevumus, parāda vērtspapīrus un aizdevumu saistības), kuriem ir piemēroti pārskatīšanas pasākumi. Pārskatīšanas pasākumi ir pretimnākšana, ko EIB izlemj izrādīt parādniekam, kuru viņa finansiālo grūtību dēļ uzskata par nespējīgu izpildīt līgumiskos parāda apkalpošanas noteikumus un nosacījumus, lai parādnieks varētu apkalpot parādu vai varētu pilnībā vai daļēji refinansēt līgumu. Riska darījumus uzskata par pārskatītiem, ja ir izrādīta pretimnākšana, neatkarīgi no tā, vai kādai summai ir nokavēts termiņš un vai riska darījums ir klasificēts kā tāds, kurā netiek pildītas saistības. Riska darījumus neuzskata par pārskatītiem, ja parādniekam nav finansiālu grūtību.
Parastā uzņēmējdarbības gaitā attiecīgo aizdevumu pasliktināšanās būtu konstatēta, pamatojoties uz Bankas pamatnostādņu un procedūru noteikumiem, un tiktu uzraudzīta līdz jaunas vienošanās panākšanai. Pēc jaunas vienošanās panākšanas EIB turpina šos aizdevumus cieši uzraudzīt. Ja finanšu instrumenta kredītvērtība samazinās, to pārvieto uz 3. pakāpi. Aizdevums tiek regulāri uzraudzīts saskaņā ar Bankas regulējumu.
Pārskatīšanas pasākumi un prakse, ko EIB īsteno pārskata periodā kopā ar citām pārstrukturēšanas darbībām, cita starpā ietver termiņu pagarinājumu, tikai pamatsummas maksājumu atlikšanu, pamatsummas un procentu maksājumu atlikšanu, atbrīvošanu no būtiskiem noteikumiem un kavēto maksājumu kapitalizāciju.
Operācijas, kam tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi, norādītas nākamajā tabulā.
|
(tūkst. EUR) |
||||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
||
|
|
Ieņēmumus nesoši |
Ieņēmumus nenesoši |
Ieņēmumus nesoši |
Ieņēmumus nenesoši |
|
Pārskatīšanas praksei pakļauto līgumu skaits |
3 |
7 |
13 |
6 |
|
Uzskaites vērtības (iesk. procentus un maksājumu kavējumus) |
60 223 |
35 718 |
112 554 |
46 432 |
|
Atzītais PKZ atskaitījums |
622 |
11 156 |
1 654 |
22 151 |
|
Procentu ienākumi no pārskatītiem līgumiem |
3 353 |
1 717 |
8 594 |
1 776 |
|
(tūkst. EUR) |
|||||||
|
|
|
|
Pārskatīšanas pasākumi |
|
|
|
|
|
|
31.12.2023. |
Termiņu pagarinājums |
Atlikts pamatsummas un procentu maksājums |
Būtisku finanšu noteikumu neievērošana |
Cits |
Līgumiska atmaksa, izbeigšana un/vai norakstīšana |
31.12.2024. |
|
Finanšu iestādes |
68 355 |
— |
— |
10 472 |
— |
–56 445 |
22 382 |
|
Uzņēmumi |
90 631 |
— |
— |
— |
— |
–17 072 |
73 559 |
|
Kopā |
158 986 |
— |
— |
10 472 |
— |
–73 517 |
95 941 |
3.2.5.
Pieejamie līdzekļi ir ieguldīti saskaņā ar Mehānisma līgumos noteikto izmaksas saistību grafiku. 2024. gada 31. decembrī un 2023. gada 31. decembrī ieguldījumi bija veikti bankas noguldījumos, noguldījumu sertifikātos un komerciālos vērtspapīros.
Pilnvarotu subjektu reitingi ir līdzīgi īstermiņa un ilgtermiņa reitingiem, kas ir nepieciešami EIB pašu kases līdzekļu izvietojumiem. Ja vairākas kredītreitinga aģentūras ir piešķīrušas dažādus reitingus, piemēro zemāko reitingu. Maksimālā atļautā summa katrai pilnvarotajai bankai pašlaik ir 50 000 000 EUR (piecdesmit miljoni euro). Izņēmums no šā noteikuma tiek piemērots bankai Societe Generale S. A., kurā ir Mehānisma naudas norēķinu konti. Societe Generale S. A. īstermiņa kredītlimits 2024. gada 31. decembrī un 2023. gada 31. decembrī ir 110 000 000 EUR (simt desmit miljoni euro). Šis paaugstinātais limits tiek piemērots naudas summai, kura tiek turēta naudas norēķinu kontos, un šā darījumu partnera emitētajiem un kases aktīvu portfelī turētajiem instrumentiem.
Visi ieguldījumi veikti pilnvarotos subjektos, maksimālais periods līdz beigu termiņam ir trīs mēneši no valutēšanas dienas. Pilnvaras devēji ir informēti par visiem kredītriska ierobežojumu pārkāpumiem. 2024. gada 31. decembrī un 2023. gada 31. decembrī visiem termiņnoguldījumiem, komerciālajiem vērtspapīriem un naudai kasē, kas turēta Mehānisma kases aktīvu portfelī, minimālais reitings bija vismaz “P-2” (Moody’s ekvivalents) norēķinu dienā.
Šajā tabulā atainota situācija saistībā ar naudu un naudas ekvivalentiem, ieskaitot uzkrātos procentus.
|
(tūkst. EUR) |
|||||
|
Minimālais īstermiņa reitings |
Minimālais ilgtermiņa reitings |
31.12.2024. |
31.12.2023. |
||
|
(Moody’s apzīmējums) |
(Moody’s apzīmējums) |
||||
|
P-1 |
Aaa |
124 532 |
8 % |
140 592 |
10 % |
|
P-1 |
Aa1 |
173 639 |
11 % |
— |
0 % |
|
P-1 |
Aa2 |
— |
0 % |
29 951 |
2 % |
|
P-1 |
Aa3 |
149 239 |
9 % |
89 682 |
7 % |
|
P-1 |
A1 |
309 342 |
19 % |
360 831 |
26 % |
|
P-1 |
A2 |
280 035 |
17 % |
204 179 |
15 % |
|
P-1 |
A3 |
367 211 |
22 % |
346 275 |
25 % |
|
P-2 |
A3 |
154 829 |
9 % |
205 314 |
15 % |
|
P-2 |
Baa1 |
79 777 |
5 % |
— |
0 % |
|
Kopā |
1 638 604 |
100 % |
1 376 824 |
100 % |
|
3.2.6.
3.2.6.1. Atvasināto instrumentu kredītriska politika
Atvasināto instrumentu kredītrisku veido zaudējumi, kas varētu rasties darījumu partnerim, ja otrs darījumu partneris nebūtu spējīgs pildīt līgumsaistības. Ar atvasinātajiem instrumentiem saistītais kredītrisks mainās atkarībā no vairākiem faktoriem (tādiem kā procentu likmes un valūtas kursi) un parasti atbilst tikai nelielai daļai no to nosacītās vērtības.
Mehānisms savas parastās darbības ietvaros var slēgt mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu operāciju risku, vai regulētā tirgū netirgotus valūtas nākotnes līgumus, lai ierobežotu to valūtas pozīciju risku, kuras denominētas aktīvi tirgotās valūtās, kas nav euro. Visus mijmaiņas darījumus EIB veic ar ārējiem darījumu partneriem. Mijmaiņas darījumus regulē tie paši EIB un tās ārējo darījumu partneru parakstītie mijmaiņas pamatlīgumi un kredītatbalsta pielikumi.
3.2.6.2. Atvasināto instrumentu kredītriska novērtējums
Visus mijmaiņas darījumus, ko EIB veic saistībā ar Mehānismu, regulē tā pati līgumiskā sistēma un metodikas, ko piemēro atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem EIB vienojusies savām vajadzībām. Jo īpaši, mijmaiņas darījumu partneru atbilstību EIB nosaka, pamatojoties uz tiem pašiem atbilstības nosacījumiem, ko tā vispārīgi piemēro mijmaiņas darījumiem.
EIB mijmaiņas un atvasināto instrumentu darījumu kredītrisku novērtē, izmantojot pašreizējo nenodrošināto risku (Current Unsecured Exposure) un iespējamo nākotnes risku (Potential Future Exposure) pieeju ziņošanai un ierobežojumu uzraudzībai. Šajos mērījumos ir pilnā mērā iekļauti ar ieguldījumu mehānismu saistītie atsavinātie instrumenti.
Mehānisms slēdz ārvalstu valūtas īstermiņa mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu valūtas risku aizdevumu izmaksai valūtās, kas nav euro. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu maksimālais termiņš ir trīs mēneši, un tas tiek regulāri pagarināts. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu nosacītā summa 2024. gada 31. decembrī bija 1 330,0 miljoni EUR, savukārt 2023. gada 31. decembrī tā bija 1 640,0 miljoni EUR. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu patiesā vērtība 2024. gada 31. decembrī bija –38,9 miljoni EUR, bet 2023. gada 31. decembrī – 45,8 miljoni EUR.
Mehānisms slēdz starpvalūtu mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu valūtas risku aizdevumu izmaksai valūtās, kas nav euro. Starpvalūtu mijmaiņas līgumu termiņš ir ilgs. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu nosacītā summa 2024. gada 31. decembrī bija 33,1 miljons EUR, savukārt 2023. gada 31. decembrī tā bija 43,3 miljoni EUR. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu patiesā vērtība 2024. gada 31. decembrī bija 0,5 miljoni EUR, bet 2023. gada 31. decembrī – 10,0 miljoni EUR.
3.2.7.
Kases aktīvu portfelis sastāv vienīgi no komerciāliem vērtspapīriem, ko emitējušas subsuverēnas struktūras, bankas un nebanku subjekti un kā termiņš ir garāks par trim mēnešiem. ES dalībvalstis, to aģentūras, bankas un nebanku subjekti ir atbilstīgi emitenti. Maksimālā atļautā summa katram pilnvarotajam emitentam ir 50 000 000 EUR (piecdesmit miljoni euro). Ieguldījumi vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijās arī būtu pieļaujami atkarībā no likviditātes prasībām. 2023. gada 31. decembrī un 2024. gada 31. decembrī nebija kases finanšu aktīvu.
3.3. Likviditātes risks
Likviditātes risks ir subjekta spēja finansēt aktīvu palielinājumu un pildīt saistības, kurām ir pienācis termiņš, neciešot pārāk lielus zaudējumus. To var iedalīt finansējuma likviditātes riskā un tirgus likviditātes riskā.
Finansējuma likviditātes risks ir risks, ka subjekts ar viegli pieejamajiem likviditātes resursiem nevarēs refinansēt savas bilances aktīvu pusi un segt maksājumu saistības pilnā apmērā. Tirgus likviditātes risks ir subjekta pozīciju ekonomiskās vērtības vai no tām gūto ienākumu svārstīgums, ko izraisa subjekta iespējamā nespēja veikt darījumu, kura mērķis ir kompensēt, likvidēt vai samazināt šādas nenokārtotas pozīcijas, par samērīgām tirgus cenām.
3.3.1.
Mehānisms tiek galvenokārt finansēts ar dalībvalstu gada iemaksām, kā arī atmaksājumiem no Mehānisma operācijām. Saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/2233 atmaksājumi no ĀKK IM tiks izmantoti NDICI satvarā. Tomēr pārvedamo atmaksājumu pieejamība ir atkarīga no tā, vai ieguldījumu mehānismā tiek uzturēts pietiekams likviditātes līmenis.
Mehānisms savu finansējuma likviditātes risku galvenokārt pārvalda, plānojot savas neto likviditātes vajadzības. Lai vēl vairāk mazinātu likviditātes risku, Mehānisms uztur likviditātes rezervi, kas ir pietiekama, lai segtu plānoto naudas izmaksu (ko periodiski paziņo EIB Aizdevumu departaments) jebkurā PIT. Līdzekļi tiek ieguldīti naudas un obligāciju tirgos starpbanku noguldījumu un citu īstermiņa finanšu instrumentu veidā, ievērojot Mehānisma naudas izmaksas saistības. Mehānisma likvīdos aktīvus pārvalda EIB Kases departaments, lai uzturētu pietiekamu likviditāti, kas ļautu Mehānismam pildīt saistības.
Svarīgi ir uzsvērt, ka kapitāls tiek pārvaldīts tikai no likviditātes viedokļa, kā aprakstīts iepriekš.
Saskaņā ar principu, ka tiek nošķirti darījumu un noformējuma nodaļas pienākumi, par norēķinu operācijām, kas saistītas ar minēto aktīvu ieguldījumiem, atbild EIB Operāciju plānošanas un norēķinu departaments. Savukārt par kases aktīvu ieguldījumu darījumu partneru un ierobežojumu apstiprināšanu, kā arī šo ierobežojumu uzraudzību ir atbildīgs Bankas GR&C.
3.3.2.
Šīs iedaļas tabulās ir analizētas Mehānisma finanšu saistības sadalījumā pēc termiņa, ko definē kā atlikušo periodu starp bilances datumu un līgumā noteikto termiņu (balstoties uz nediskontētajām naudas plūsmām).
Mehānismam ir tādas neatvasinātās finanšu saistības kā neizmaksātas noslēgtajos aizdevumu līgumos paredzēto kredītu daļas, neizmaksātas noslēgtajos kapitāla parakstīšanas / ieguldījumu līgumos paredzētas daļas, piešķirtas aizdevumu garantijas vai procentu likmes subsīdiju un TP saistības.
IM aizdevumiem ir noteikts izmaksas termiņš. Tomēr izmaksu veic tādā laikā un apjomā, kas atbilst pamatā esošo ieguldījumu projektu gaitai. Turklāt IM aizdevumi ir darījumi, kuru darbības vide ir salīdzinoši nepastāvīga, tāpēc to izmaksas grafiks ir ļoti nenoteikts.
Kapitāla ieguldījumu maksāšanas termiņš pienāk, tiklīdz kapitāla fondu pārvaldnieki izsniedz derīgus kapitāla pieprasījumus, kas atbilst to ieguldīšanas darbību gaitai. Izņemšanas termiņš parasti ir trīs gadi, un tas tiek bieži pagarināts par vienu vai diviem gadiem. Dažas izmaksu saistības parasti saglabājas vēl pēc izņemšanas termiņa beigām, līdz pilnīgai fondu veidojošo ieguldījumu atsavināšanai, jo fonda likviditāte dažkārt var nebūt pietiekama, lai segtu maksājumu saistības, kas radušās attiecībā uz maksām vai citiem izdevumiem.
Uz garantijām neattiecas īpašas izmaksas saistības, izņemot gadījumus, kad garantiju pieprasa. Neizmaksāto garantiju summu samazina atbilstīgi garantēto aizdevumu atmaksas grafikam.
Procentu likmes subsīdiju, par kurām veikta saistību uzņemšanās, izejošās naudas plūsmas rodas saistībā ar subsidētiem aizdevumiem, ko finansē no Bankas pašu resursiem. Tāpēc pārskatā iekļautās “Saistību likmes subsīdiju, par kurām notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas” attēlo tikai tādas saistības, kas saistītas ar minētajiem aizdevumiem, nevis neizmaksāto procentu likmes subsīdiju, par kurām notikusi saistību uzņemšanās, kopsummu. Tāpat kā aizdevumu gadījumā, to izmaksas grafiks nav precīzi noteikts.
Tehniskās palīdzības, par ko notikusi saistību uzņemšanās, “bruto nominālās izejošās plūsmas” tabulā “Neatvasināto finanšu saistību termiņu sadalījums” ir noslēgto TP līgumu summas kopējā neizmaksātā daļa. Izmaksas grafiks ir ļoti nenoteikts. Izejošās naudas plūsmas, kas atspoguļotas laika intervālā “3 mēneši vai mazāk”, ir to nesamaksāto rēķinu summa, kas saņemti līdz pārskata datumam.
Saistības, kas attiecas uz neatvasinātām finanšu saistībām, kurām nav noteikta līgumiskā termiņa, klasificē kategorijā “Nenoteikts termiņš”. Saistības, par kurām pārskata datumā ir reģistrēts naudas izmaksas pieprasījums, klasificē attiecīgajā laika intervālā.
Atvasināto finanšu saistību termiņu sadalījumā attēlotas līgumiskās nediskontētās mijmaiņas līgumu bruto naudas plūsmas, ieskaitot starpvalūtu mijmaiņas (CCS), starpvalūtu procentu likmju mijmaiņas (CCIRS), īstermiņa valūtas mijmaiņas un procentu likmju mijmaiņas līgumus.
|
(tūkst. EUR) |
||||||
|
Neatvasināto finanšu saistību termiņu sadalījums |
3 mēneši vai mazāk |
Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu |
Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem |
Vairāk par 5 gadiem |
Nenoteikts termiņš |
Bruto nominālā izejošā plūsma |
|
31.12.2024. |
||||||
|
Aizdevumu, par kuriem notikusi saistību uzņemšanās, bet kuri vēl nav izmaksāti, izejošās plūsmas |
80 913 |
20 208 |
— |
— |
575 108 |
676 229 |
|
Ieguldījumu fondu un parakstīto akciju, par ko notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas |
4 190 |
— |
— |
— |
233 696 |
237 886 |
|
Citas saistības (parakstītas, bet neizsniegtas garantijas, izsniegtas garantijas) |
— |
— |
— |
— |
2 500 |
2 500 |
|
Procentu likmes subsīdiju, par kurām notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas |
— |
— |
— |
— |
334 754 |
334 754 |
|
TP, par ko notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas |
1 859 |
— |
— |
— |
18 341 |
20 200 |
|
Kopā |
86 962 |
20 208 |
— |
— |
1 164 399 |
1 271 569 |
|
(tūkst. EUR) |
||||||
|
Neatvasināto finanšu saistību termiņu sadalījums |
3 mēneši vai mazāk |
Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu |
Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem |
Vairāk par 5 gadiem |
Nenoteikts termiņš |
Bruto nominālā izejošā plūsma |
|
31.12.2023. |
||||||
|
Aizdevumu, par kuriem notikusi saistību uzņemšanās, bet kuri vēl nav izmaksāti, izejošās plūsmas |
49 019 |
6 000 |
— |
— |
828 073 |
883 092 |
|
Ieguldījumu fondu un parakstīto akciju, par ko notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas |
— |
— |
— |
— |
297 534 |
297 534 |
|
Citas saistības (parakstītas, bet neizsniegtas garantijas, izsniegtas garantijas) |
— |
— |
— |
— |
47 749 |
47 749 |
|
Procentu likmes subsīdiju, par kurām notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas |
4 235 |
— |
— |
— |
343 282 |
347 517 |
|
TP, par ko notikusi saistību uzņemšanās, izejošās plūsmas |
849 |
— |
— |
— |
25 343 |
26 192 |
|
Kopā |
54 103 |
6 000 |
— |
— |
1 541 981 |
1 602 084 |
|
(tūkst. EUR) |
|||||
|
Atvasināto finanšu saistību termiņu sadalījums |
3 mēneši vai mazāk |
Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu |
Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem |
Vairāk par 5 gadiem |
Bruto nominālās ienākošās/izejošās plūsmas |
|
31.12.2024. |
|||||
|
CCS – ienākošās plūsmas |
157 |
10 405 |
22 613 |
832 |
34 007 |
|
CCS – izejošās plūsmas |
–87 |
–12 310 |
–24 852 |
– 899 |
–38 148 |
|
Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumi – ienākošās plūsmas |
1 330 000 |
— |
— |
— |
1 330 000 |
|
Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumi – izejošās plūsmas |
–1 371 666 |
— |
— |
— |
–1 371 666 |
|
Kopā |
–41 596 |
–1 905 |
–2 239 |
–67 |
–45 807 |
|
(tūkst. EUR) |
|||||
|
Atvasināto finanšu saistību termiņu sadalījums |
3 mēneši vai mazāk |
Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu |
Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem |
Vairāk par 5 gadiem |
Bruto nominālās ienākošās/izejošās plūsmas |
|
31.12.2023. |
|||||
|
CCS un CCIRS – ienākošās plūsmas |
192 |
10 909 |
32 186 |
1 706 |
44 993 |
|
CCS un CCIRS – izejošās plūsmas |
–90 |
–10 212 |
–23 783 |
–1 828 |
–35 913 |
|
Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumi – ienākošās plūsmas |
1 640 000 |
— |
— |
— |
1 640 000 |
|
Īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumi – izejošās plūsmas |
–1 597 068 |
— |
— |
— |
–1 597 068 |
|
Kopā |
43 034 |
697 |
8 403 |
–122 |
52 012 |
3.3.3.
Šajā tabulā norādīti tādi neatvasinātie finanšu aktīvi un finanšu saistības, ko paredzēts atgūt vai par ko paredzēts norēķināties laikposmā, kas ir ilgāks nekā 12 mēneši no pārskata datuma.
|
(tūkst. EUR) |
|||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
|
Finanšu aktīvi |
|
|
|
|
Aizdevumi un avansi |
1 551 776 |
1 755 831 |
|
|
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri |
834 621 |
820 713 |
|
|
Kopā |
2 386 397 |
2 576 544 |
|
|
Finanšu saistības |
|
|
|
|
Trešām personām maksājamā summa (*4) |
534 569 |
389 116 |
|
|
Uzkrājumi aizdevumu saistībām |
18 320 |
19 038 |
|
|
Kopā |
552 889 |
408 154 |
|
3.4. Tirgus risks
Tirgus risks ir risks, ka izmaiņas tirgus cenās un likmēs, piemēram, procentu likmēs, akciju cenās un ārvalstu valūtas kursos, ietekmēs subjekta ienākumus vai tā turējumā esošo finanšu instrumentu vērtību.
3.4.1.
Procentu likmju risku rada procentus nesošu pozīciju ekonomiskās vērtības svārstīgums vai šādu pozīciju ienākumu svārstīgums, kas rodas no procentu likmju nelabvēlīgas dinamikas.
Mehānismu tieši neietekmē tā ekonomiskās vērtības svārstības vai cenu noteikšanas neatbilstība starp dažādiem aktīviem, saistībām un riska ierobežošanas instrumentiem, jo tam nav procentus nesošu pozīciju.
Mehānisms reizi gadā novērtē sava aizdevumu portfeļa un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas starpvalūtu mijmaiņas darījumu jutīgumu pret procentu likmju svārstībām, izmantojot bāzes punktu vērtības (BPV) aprēķinu.
BPV izsaka attiecīgā portfeļa neto pašreizējās vērtības guvumus vai zaudējumus, kuri rodas, procentu likmei palielinoties par 1 bāzes punktu (0,01 %) konkrētos atlikušā termiņa intervālos: “naudas tirgus – līdz vienam gadam”, “ļoti īss – 2 līdz 3 gadi”, “īss – 4 līdz 6 gadi”, “vidējs – 7 līdz 11 gadi”, “garš – 12 līdz 20 gadi” vai “ļoti garš – vairāk nekā 21 gads”.
Lai noteiktu euro valūtā izteikto aizdevumu un riska ierobežošanas mijmaiņas darījumu naudas plūsmu neto pašreizējo vērtību (NPV), Mehānisms izmanto trīs mēnešu EURIBOR līkni. Citās valūtās izteiktu aizdevumu naudas plūsmu NPV nosaka, izmantojot trīs mēnešu EURIBOR līkni, kas koriģēta ar attiecīgajai valūtai piemērojamo ārvalstu valūtas bāzes starpību. Tām citām valūtām, par kurām nav pieejama uzticama un pietiekami pilnīga diskonta līkne, izmanto euro vai ASV dolāru diskonta līkni.
Kā redzams nākamajā tabulā, aizdevumu portfeļa neto pašreizējā vērtība, ieskaitot saistītos atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas darījumus, 2024. gada 31. decembrī samazinātos par 413 000 EUR (2023. gada 31. decembrī – par 491 000 EUR), ja procentu likmes pieaugtu par 1 bāzes punktu.
|
(tūkst. EUR) |
|||||||
|
Bāzes punktu vērtība |
Naudas tirgus |
Ļoti īss |
Īss |
Vidējs |
Garš |
Ļoti garš |
Kopā |
|
31.12.2024. |
1 gads |
2–3 gadi |
4–6 gadi |
7–11 gadi |
12–20 gadi |
21 gads |
|
|
Aizdevumu un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas darījumu kopējais jutīgums |
–33 |
–82 |
– 126 |
– 133 |
–38 |
–1 |
–413 |
|
(tūkst. EUR) |
|||||||
|
Bāzes punktu vērtība |
Naudas tirgus |
Ļoti īss |
Īss |
Vidējs |
Garš |
Ļoti garš |
Kopā |
|
31.12.2023. |
1 gads |
2–3 gadi |
4–6 gadi |
7–11 gadi |
12–20 gadi |
21 gads |
|
|
Aizdevumu un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas darījumu kopējais jutīgums |
–39 |
–97 |
– 153 |
– 153 |
–47 |
–2 |
–491 |
3.4.2.
Ārvalstu valūtu risks ir IM pozīciju ekonomiskās vērtības vai no tām saņemamo ienākumu risks, ko izraisa ārvalstu valūtu kursu nelabvēlīga dinamika.
Ņemot vērā grāmatvedības atsauces valūtu (kas IM gadījumā ir euro), ārvalstu valūtu risks Mehānismam rodas tad, kad nesakrīt aktīvu, saistību un riska ierobežošanas instrumentu valūta.
3.4.2.1. Ārvalstu valūtu risks un kases aktīvi
IM kases aktīvi ir izteikti euro vai ASV dolāros.
Ārvalstu valūtu risku ierobežo ar ārvalstu valūtas tagadnes darījumiem vai regulētā tirgū netirgotiem ārvalstu valūtas kursa nākotnes darījumiem, ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumiem vai starpvalūtu mijmaiņas darījumiem. EIB Kases departaments, ja tas uzskata par vajadzīgu un piemērotu, var izmantot citus Bankas politikai atbilstošus instrumentus, kas nodrošina aizsardzību pret tirgus riskiem, kuri rodas saistībā ar IM finanšu darbībām.
3.4.2.2. Ārvalstu valūtu risks un operācijas, ko IM finansē vai garantē
Dalībvalstu iemaksas ieguldījumu mehānismā tiek saņemtas euro. IM finansētās vai garantētās operācijas, kā arī procentu likmes subsīdijas var izteikt euro, ASV dolāros vai citā atļautā valūtā.
Ārvalstu valūtu risks (pret euro kā atsauces valūtu) rodas gadījumos, kad uz darījumiem, kas izteikti citās valūtās (nevis euro), nav attiecināti riska ierobežošanas pasākumi. IM ārvalstu valūtu riska ierobežošanas vadlīnijas ir izklāstītas turpmāk.
3.4.2.2.1.
Ārvalstu valūtu risku, kas rodas no IM operācijām, kuras izteiktas ASV dolāros, sedz apkopotā veidā, izmantojot EUR/USD valūtas mijmaiņas darījumus, kuriem periodiski tiek pagarināts termiņš un koriģēta summa. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi tiek izmantoti diviem mērķiem – no vienas puses, tiek radīta nepieciešamā likviditāte jaunu izmaksu veikšanai (aizdevumiem un pašu kapitālam), un, no otras puses, tiek uzturēts visu aktīvu ārvalstu valūtu riska ierobežojums.
Katra perioda sākumā naudas plūsmas, kas nākamā perioda laikā jāsaņem vai jāizmaksā ASV dolāros, aplēš, pamatojoties uz plānotajiem vai paredzētajiem atmaksājumiem/izmaksām. Pēc tam ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumus, kuriem tuvojas termiņa beigas, pagarina un to summu koriģē vismaz līdz summai, kas atbilst prognozētajām ASV dolāru likviditātes vajadzībām nākamajā periodā.
Katru mēnesi ir jāierobežo risks ārvalstu valūtas pozīcijai, kas izteikta ASV dolāros, ja pozīcija pārsniedz noteiktus ierobežojumus, un šim mērķim izmanto tagadnes vai regulētā tirgū netirgotu nākotnes operāciju.
Pagarinājuma periodā neparedzētu ASV dolāru likviditātes deficītu sedz, izmantojot ad hoc ārvalstu valūtas mijmaiņas operācijas, savukārt likviditātes pārpalikumus vai nu iegulda kases aktīvos, vai arī pārvērš euro, ja tie rodas tādēļ, ka palielinājusies ārvalstu valūtas pozīcija.
3.4.2.2.2.
IM operācijām, kas izteiktas valūtās, kuras nav euro vai ASV dolāri, risku ierobežo, izmantojot starpvalūtu mijmaiņas līgumus, kuru finanšu profils ir tāds pats kā pamatā esošā aizdevuma finanšu profils, ar nosacījumu, ka darbojas mijmaiņas līgumu tirgus.
IM veic operācijas, kas izteiktas valūtās, kurām faktiski nav iespējams ierobežot risku vai iespēja ierobežot risku ir saistīta ar lielām izmaksām. Šādas operācijas ir izteiktas vietējā valūtā, bet norēķini tiek veikti euro vai ASV dolāros. Saskaņā ar IM finanšu riska ietvaru, ko IM komiteja apstiprināja 2015. gada 22. janvārī, pastāv iespēja ierobežot ārvalstu valūtu risku vietējās valūtas pozīcijām, ja tām piemīt ievērojami pozitīva korelācija ar ASV dolāriem, sintētiski – ar atvasinātiem instrumentiem, kas izteikti ASV dolāros. Vietējās valūtas pozīcijas, kuru risks tiek ierobežots sintētiski, izmantojot atvasinātus instrumentus, kas izteikti ASV dolāros, norādītas 3.4.2.2.3. iedaļas tabulas postenī “Vietējās valūtas pozīcijas (kam piemēro sintētisku riska ierobežošanu)”, savukārt vietējās valūtas pozīcijas, kam nepiemēro sintētisku riska ierobežošanu, izmantojot ASV dolārus, uzrādītas tajā pašā tabulā postenī “Vietējās valūtas pozīcijas (kam nepiemēro sintētisku riska ierobežošanu)”.
Turklāt par aizdevumiem, kuri denominēti valūtās, kas nav euro, ASV dolāri vai valūtas, kurām nav iespējams ierobežot risku, izmantojot starpvalūtu mijmaiņas līgumus, IM iekasē papildu procentu komponentu, ko sauc par “ FX piemaksu”, lai mazinātu iespējamo vietējās valūtas vērtības samazināšanās risku.
3.4.2.2.3.
Šā skaidrojuma tabulās parādīta IM ārvalstu valūtas pozīcija.
Nākamajās tabulās ārvalstu valūtas pozīcija parādīta atbilstīgi IM riska politikai (kas aprakstīta IM finanšu riska ietvarā). Ārvalstu valūtas pozīcija atbilstīgi riska politikai balstās uz grāmatvedības datiem, un to definē kā atlikumu starp atlasītiem aktīviem un saistībām. Aktīvi un saistības, kas definēti ārvalstu valūtas pozīcijā atbilstīgi riska politikai, tiek atlasīti tā, lai nodrošinātu, ka peļņa pēc saņemšanas tiek pārvērsta tikai pārskata valūtā (euro).
Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru patiesās vērtības izmaiņas iekļauj ārvalstu valūtas pozīcijā atbilstīgi riska politikai, kā arī aizdevumu un avansu vērtības samazinājumā. Atvasinātie instrumenti, kas tiek iekļauti ārvalstu valūtas pozīcijā atbilstīgi riska politikai, tiek ņemti vērā to nominālvērtībā, nevis patiesajā vērtībā, lai tos saskaņotu ar aktīvu atlikušo vērtību, ko arī ņem vērā nominālvērtībā, kas koriģēta ar aizdevumu vērtības samazinājumu.
Nākamajās tabulās aktīvu un saistību atlikusī daļa, kurā galvenokārt iekļauti uzkrātie procenti par aizdevumiem, atvasinātiem instrumentiem un subsīdijām, ir norādīta sadaļā “Ārvalstu valūtas pozīcija, kas nav iekļauta riska politikā”.
|
2024. gada 31. decembrī |
Aktīvi un saistības |
Saistības un iespējamās saistības |
||
|
Valūtas |
Ārvalstu valūtas pozīcija atbilstīgi riska politikai |
Ārvalstu valūtas pozīcija, kas nav iekļauta riska politikā |
Ārvalstu valūtas pozīcija bilancē |
|
|
USD |
–45 774 |
–21 740 |
–67 514 |
235 603 |
|
Vietējās valūtas (kam piemēro sintētisko riska ierobežošanu) (*5) |
|
|
|
|
|
TZS |
— |
— |
— |
— |
|
DOP |
10 884 |
133 |
11 017 |
— |
|
Vietējās valūtas (kam nepiemēro sintētisko riska ierobežošanu) (*5) |
|
|
|
|
|
KES, RWF, UGX, HTG, MUR, MZN, XOF, ZMW, BWP, JMD, NGN, ZAR |
225 877 |
–3 763 |
222 114 |
— |
|
Kopā valūtās, kas nav EUR |
190 987 |
–25 370 |
165 617 |
235 603 |
|
EUR |
|
3 139 294 |
3 139 294 |
1 043 860 |
|
Kopā EUR un citās valūtās |
190 987 |
3 113 924 |
3 304 911 |
1 279 463 |
|
2023. gada 31. decembrī |
Aktīvi un saistības |
Saistības un iespējamās saistības |
||
|
Valūtas |
Ārvalstu valūtas pozīcija atbilstīgi riska politikai |
Ārvalstu valūtas pozīcija, kas nav iekļauta riska politikā |
Ārvalstu valūtas pozīcija bilancē |
|
|
USD |
– 194 166 |
–16 111 |
– 210 277 |
306 161 |
|
Vietējās valūtas (kam piemēro sintētisko riska ierobežošanu) (*6) |
|
|
|
|
|
KES |
87 829 |
–4 832 |
82 997 |
— |
|
TZS |
1 071 |
19 |
1 090 |
— |
|
DOP |
16 663 |
122 |
16 785 |
— |
|
UGX |
20 283 |
221 |
20 504 |
— |
|
RWF |
55 837 |
367 |
56 204 |
— |
|
Vietējās valūtas (kam nepiemēro sintētisko riska ierobežošanu) (*6) |
|
|
|
|
|
HTG, MUR, MZN, XOF, ZMW, BWP, JMD, NGN, ZAR |
67 992 |
–1 136 |
66 856 |
— |
|
Kopā valūtās, kas nav EUR |
55 509 |
–21 350 |
34 159 |
306 161 |
|
EUR |
— |
3 489 673 |
3 489 673 |
1 344 972 |
|
Kopā EUR un citās valūtās |
55 509 |
3 468 323 |
3 523 832 |
1 651 133 |
3.4.2.3. Ārvalstu valūtas maiņas jutīguma analīze
2024. gada 31. decembrī euro valūtas vērtības samazinājums par 10 %, salīdzinot ar visām pārējām valūtām, radītu ieguldītāju resursu un peļņas palielinājumu par 18,4 miljoniem EUR (2023. gada 31. decembrī – par 2,9 miljoniem EUR). 10 % vērtības palielinājums euro valūtai, salīdzinot ar visām pārējām valūtām, radītu ieguldītāju resursu un peļņas samazinājumu par 15,1 miljonu EUR (2023. gada 31. decembrī – par 2,4 miljoniem EUR).
3.4.2.4. Valūtas maiņas kursi
2024. gada 31. decembrī un 2023. gada 31. decembrī bilances sagatavošanai tika izmantoti šādi valūtas kursi:
|
|
2024. gada 31. decembris |
2023. gada 31. decembris |
|
Trešo valstu valūtas |
|
|
|
Botsvānas pula (BWP) |
14,49 |
14,78 |
|
Dominikānas peso (DOP) |
63,09 |
64,08 |
|
Fidži dolārs (FJD) |
2,38 |
2,39 |
|
Haiti gurds (HTG) |
135,09 |
143,68 |
|
Jamaikas dolārs (JMD) |
161,15 |
168,22 |
|
Kenijas šiliņš (KES) |
133,69 |
173,20 |
|
Mauritānijas ugija (MRU) |
41,30 |
43,35 |
|
Maurīcijas rūpija (MUR) |
48,56 |
48,56 |
|
Mozambikas metikals (MZN) |
65,65 |
69,98 |
|
Nigērijas naira (NGN) |
1 591,68 |
975,04 |
|
Ruandas franks (RWF) |
1 419,85 |
1 385,07 |
|
Tanzānijas šiliņš (TZS) |
2 490,24 |
2 772,53 |
|
Ugandas šiliņš (UGX) |
3 812,00 |
4 178,00 |
|
ASV dolārs (USD) |
1,04 |
1,11 |
|
CFA franks (XAF/XOF) |
655,96 |
655,96 |
|
Dienvidāfrikas rends (ZAR) |
19,62 |
20,35 |
|
Zambijas kvača (ZMW) |
28,87 |
28,45 |
3.4.3.
Kapitāla cenas risks ir risks, ka kapitālieguldījumu patiesās vērtības samazināsies kapitāla cenu un/vai kapitālieguldījumu vērtības izmaiņu rezultātā.
IM ir pakļauts kapitāla cenas riskam, ko izraisa tā tiešie kapitālieguldījumi un ieguldījumi riska kapitāla fondos.
Nekotētu kapitāla pozīciju vērtība ne vienmēr ir pieejama uzraudzības un kontroles regulārai veikšanai. Šādām pozīcijām labākās pieejamās norādes cita starpā ir cenas, kuras iegūtas, izmantojot attiecīgus vērtēšanas paņēmienus.
Ietekme uz Mehānisma ieguldītāju resursiem (pašu kapitāla instrumentu portfeļa patiesās vērtības izmaiņu rezultātā), kuru rada atsevišķu tiešu kapitālieguldījumu un riska kapitāla ieguldījumu vērtības maiņa par +/–10 %, nemainoties citiem mainīgajiem lielumiem, 2024. gada 31. decembrī bija 83,5 miljoni EUR un attiecīgi –83,5 miljoni EUR (2023. gada 31. decembrī –82,1 miljons EUR un attiecīgi –82,1 miljons EUR).
4. Finanšu instrumentu patiesās vērtības
4.1. Grāmatvedības klasifikācija un patiesās vērtības
Nākamajās tabulās norādītas finanšu aktīvu un finanšu saistību uzskaites vērtības un patiesās vērtības, norādot arī to līmeni patiesās vērtības hierarhijā. Nav ietverta patiesās vērtības informācija par tādiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kas novērtēti amortizētajās izmaksās, ja uzskaites vērtība ir patiesās vērtības ticama aproksimācija.
|
(tūkst. EUR) |
|||||||||||
|
2024. gada 31. decembrī |
Uzskaites vērtība |
|
Patiesā vērtība |
||||||||
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri |
Nauda, aizdevumi un avansi |
Kases finanšu aktīvi |
Citi finanšu aktīvi/saistības |
Kopā |
|
1. līmenis |
2. līmenis |
3. līmenis |
Kopā |
|
Finanšu aktīvi, kas obligātā kārtā novērtēti FVTPL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
783 |
— |
— |
— |
— |
783 |
|
— |
783 |
— |
783 |
|
Riska kapitāla fonds |
— |
655 817 |
— |
— |
— |
655 817 |
|
— |
— |
655 817 |
655 817 |
|
Tieši kapitālieguldījumi |
— |
178 804 |
— |
— |
— |
178 804 |
|
— |
— |
178 804 |
178 804 |
|
Aizdevumi un avansi |
— |
— |
136 983 |
— |
— |
136 983 |
|
— |
— |
136 983 |
136 983 |
|
Finanšu aktīvi, kas obligātā kārtā novērtēti FVTPL, kopā |
783 |
834 621 |
136 983 |
— |
— |
972 387 |
|
— |
783 |
971 604 |
972 387 |
|
Finanšu aktīvi, kas novērtēti AC |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nauda un naudas ekvivalenti |
— |
— |
1 638 604 |
— |
— |
1 638 604 |
|
|
|
|
|
|
Aizdevumi un avansi |
— |
— |
1 361 065 |
— |
— |
1 361 065 |
|
|
|
|
|
|
No ieguldītājiem saņemamās summas |
— |
— |
7 482 |
— |
— |
7 482 |
|
|
|
|
|
|
Kases finanšu aktīvi |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi, kas novērtēti AC, kopā |
— |
— |
3 007 151 |
— |
— |
3 007 151 |
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi kopā |
783 |
834 621 |
3 144 134 |
— |
— |
3 979 538 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu saistības, kas novērtētas FVTPL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
–39 210 |
— |
— |
— |
— |
–39 210 |
|
— |
–39 210 |
— |
–39 210 |
|
Finanšu saistības, kas novērtētas FVTPL, kopā |
–39 210 |
— |
— |
— |
— |
–39 210 |
|
— |
–39 210 |
— |
–39 210 |
|
Finanšu saistības, kas novērtētas AC |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi aizdevumu saistībām |
— |
— |
— |
— |
–18 320 |
–18 320 |
|
|
|
|
|
|
Trešām personām maksājamās summas |
— |
— |
— |
— |
– 566 083 |
– 566 083 |
|
|
|
|
|
|
Citas saistības |
— |
— |
— |
— |
–3 289 |
–3 289 |
|
|
|
|
|
|
Finanšu saistības, kas novērtētas AC, kopā |
— |
— |
— |
— |
– 587 692 |
– 587 692 |
|
|
|
|
|
|
Finanšu saistības kopā |
–39 210 |
— |
— |
— |
– 587 692 |
– 626 902 |
|
|
|
|
|
|
(tūkst. EUR) |
||||||||||
|
2023. gada 31. decembrī |
Uzskaites vērtība |
Patiesā vērtība |
||||||||
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri |
Nauda, aizdevumi un avansi |
Kases finanšu aktīvi |
Citi finanšu aktīvi/saistības |
Kopā |
1. līmenis |
2. līmenis |
3. līmenis |
Kopā |
|
Finanšu aktīvi, kas obligātā kārtā novērtēti FVTPL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
55 765 |
— |
— |
— |
— |
55 765 |
— |
55 765 |
— |
55 765 |
|
Riska kapitāla fonds |
— |
693 042 |
— |
— |
— |
693 042 |
— |
— |
693 042 |
693 042 |
|
Tiešs kapitālieguldījums |
— |
127 671 |
— |
— |
— |
127 671 |
— |
— |
127 671 |
127 671 |
|
Aizdevumi un avansi |
— |
— |
124 323 |
— |
— |
124 323 |
— |
— |
124 323 |
124 323 |
|
Finanšu aktīvi, kas obligātā kārtā novērtēti FVTPL, kopā |
55 765 |
820 713 |
124 323 |
— |
— |
1 000 801 |
— |
55 765 |
945 036 |
1 000 801 |
|
Finanšu aktīvi, kas novērtēti AC |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nauda un naudas ekvivalenti |
— |
— |
1 376 824 |
— |
— |
1 376 824 |
|
|
|
|
|
Aizdevumi un avansi |
— |
— |
1 558 989 |
— |
— |
1 558 989 |
|
|
|
|
|
No ieguldītājiem saņemamās summas |
— |
— |
85 321 |
— |
— |
85 321 |
|
|
|
|
|
Kases finanšu aktīvi |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|
|
|
|
|
Citi aktīvi |
— |
— |
— |
— |
616 |
616 |
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi, kas novērtēti AC, kopā |
— |
— |
3 021 134 |
— |
616 |
3 021 750 |
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi kopā |
55 765 |
820 713 |
3 145 457 |
— |
616 |
4 022 551 |
|
|
|
|
|
Finanšu saistības, kas novērtētas AC |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi aizdevumu saistībām |
— |
— |
— |
— |
–19 038 |
–19 038 |
|
|
|
|
|
Trešām personām maksājamās summas |
— |
— |
— |
— |
– 427 828 |
– 427 828 |
|
|
|
|
|
Citas saistības |
— |
— |
— |
— |
–3 338 |
–3 338 |
|
|
|
|
|
Finanšu saistības, kas novērtētas AC, kopā |
— |
— |
— |
— |
– 450 204 |
– 450 204 |
|
|
|
|
|
Finanšu saistības kopā |
— |
— |
— |
— |
– 450 204 |
– 450 204 |
|
|
|
|
4.2. Patieso vērtību novērtējums
4.2.1.
Nākamajā tabulā norādīta informācija par vērtēšanas paņēmieniem un būtiskiem nenovērojamiem datiem, kas izmantoti patiesās vērtības hierarhijas 2. un 3. līmenī kategorizētu finanšu instrumentu novērtēšanai.
|
|
Vērtēšanas paņēmiens |
Būtiski nenovērojamie dati |
Nenovērojamo datu izmantošana patiesās vērtības novērtējumā |
|
Finanšu instrumenti, kas uzskaitīti patiesajā vērtībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
Diskontētā naudas plūsma. Nākotnes naudas plūsmas tiek aplēstas, pamatojoties uz nākotnes valūtas maiņas kursiem / procentu likmēm (no novērojamiem nākotnes valūtas maiņas kursiem un ienesīguma līknēm pārskata perioda beigās) un līgumiskajām nākotnes/procentu likmēm, un diskontētas atbilstoši likmei, kura atspoguļo dažādu darījumu partneru kredītrisku. |
Līknes, ko izmanto naudas plūsmu aplēsēs un diskontēšanā, ir pielāgotas tirgus datiem, un portfeļa mijmaiņas darījumu termiņi nepārsniedz ilgāko termiņu, kas pieejams datos. Tāpēc nav nenovērojamu datu. |
Neattiecas. |
|
|
|
|
|
|
Riska kapitāla fonds (RKF) |
Koriģēto neto aktīvu metode. Patieso vērtību nosaka, piemērojot visjaunākajā pārskatā atspoguļotajai neto aktīvu vērtībai koeficientu, kas atbilst Mehānisma procentuālajai daļai no īpašumtiesībām pamatā esošajā instrumentā, koriģējot atbilstoši naudas plūsmām, vai, ja pieejama, par pamatu ņemot precīzu attiecīgā fonda pārvaldnieka norādītu kapitāla daļu vērtību tajā pašā dienā. Lai aptvertu intervālu starp pēdējās pieejamās neto aktīvu vērtības (NAV) datumu un gada noslēguma pārskata datumu, pēc tam veic notikumu pārskatīšanas procedūru un vajadzības gadījumā koriģē pārskatā uzrādīto NAV. |
Korekcija attiecībā uz laiku, kas pagājis no RKF pēdējā pārskata datuma līdz novērtējuma datumam, ņemot vērā pamatdarbības izdevumus un pārvaldības maksas, turpmākas RKF pamatā esošo aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, radušās papildu saistības, pārmaiņas tirgū vai citas ekonomisko apstākļu izmaiņas. |
Jo ilgāks laikposms starp patiesās vērtības novērtējuma dienu un RKF pēdējā pārskata datumu, jo lielāka korekcija par pagājušo laiku. |
|
|
|
|
|
|
Tiešs kapitālieguldījums |
Koriģētie neto aktīvi. |
Korekcija par laiku, kas pagājis no ieguldījuma saņēmēja pēdējā pārskata datuma līdz novērtējuma datumam, ņemot vērā pamatdarbības izdevumus, turpmākas izmaiņas ieguldījuma saņēmēja pamatā esošo aktīvu patiesajā vērtībā, radušās papildu saistības, pārmaiņas tirgū vai citas ekonomisko apstākļu izmaiņas, kapitāla pieaugumu, kontroles pārdošanu/maiņu. |
Jo lielāks tirgojamības diskonts, jo zemāka patiesā vērtība. |
|
|
|
|
|
|
|
|
Diskontu par tirgojamības (likviditātes) trūkumu nosaka, vadoties pēc iepriekšējām darījumu cenām līdzīgam kapitālam valstī/reģionā, un tas ir robežās no 5 līdz 30 %. |
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumi patiesajā vērtībā (IFE) |
Darbību turpinošiem aizņēmējiem – diskontēta naudas plūsma, kura aprēķināta, izmantojot līgumiskās/prognozētās nākotnes naudas pūsmas, kas diskontētas ar atbilstošu uz riska pamata koriģētu diskonta likmi, kurā ņemts vērā ar aizdevumu saistītais risks (ieskaitot aizņēmēja kredītrisku). Diskonta likmi salīdzina/novērtē ar jebkuru attiecīgu tirgus etalonu. Darbību neturpinošiem aizņēmējiem – neto aktīvu pieeja (likvidācijas vērtības pieeja). |
Diskonta likmes komponenti, kas atspoguļo aizņēmēja kredītrisku salīdzinājumā ar bezriska tirgus likmēm. |
Jo lielāka diskonta likme, jo zemāka patiesā vērtība. |
|
|
Vērtēšanas paņēmiens |
Būtiski nenovērojamie dati |
Nenovērojamo datu izmantošana patiesās vērtības novērtējumā |
|
Finanšu instrumenti, kas nav uzskaitīti patiesajā vērtībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumi un avansi |
Diskontētās naudas plūsmas. Vērtēšanas modelī izmanto līgumiskās naudas plūsmas un piemēro nosacījumu, ka neiestājas parādnieka saistību neizpilde, un tajās nav ņemtas vērā ne nodrošinājuma vērtības, ne priekšlaicīgas atmaksas scenāriji. Lai iegūtu aizdevumu neto pašreizējo vērtību (NPV), izmantotais modelis diskontē katra aizdevuma līgumiskās naudas plūsmas, izmantojot koriģētu tirgus diskonta līkni. Tad atsevišķo aizdevumu NPV koriģē, lai ņemtu vērā attiecīgos saistītos paredzamos zaudējumus. Tad rezultātus summē, lai iegūtu aizdevumu un avansu patieso vērtību. |
Neattiecas. |
Neattiecas. |
|
|
|
|
|
|
Kases finanšu aktīvi |
Diskontētās naudas plūsmas. |
Neattiecas. |
Neattiecas. |
Piemērojot 13. SFPS, atvasināto instrumentu patiesajā vērtībā 2024. un 2023. gada 31. decembrī ir iekļautas šādas vērtējuma korekcijas:
|
— |
kredīta vērtības korekcijas (CVA), kuras atspoguļo darījumu partneru kredītrisku darījumos ar atvasinātiem instrumentiem un kuru apjoms bija –2,8 tūkstoši EUR 2024. gada 31. decembrī un –6,1 tūkstotis EUR 2023. gada 31. decembrī, |
|
— |
debeta vērtības korekcijas (DVA), kuras atspoguļo pašu kredītrisku darījumos ar atvasinātiem instrumentiem un kuru apjoms bija +3,6 tūkstoši EUR 2024. gada 31. decembrī un +7,2 tūkstoši EUR 2023. gada 31. decembrī. |
4.2.2.
Mehānisma politika paredz atzīt pārvietojumus starp līmeņiem tā notikuma vai to apstākļu izmaiņu datumā, kas bija par iemeslu pārvietojumam.
Ne 2024., ne 2023. gadā Mehānisms neveica pārvietojumus no 1. līmeņa uz 2. līmeni vai no 2. līmeņa uz 1. līmeni patiesās vērtības hierarhijā.
4.2.3.
3. līmeņa patieso vērtību saskaņojums
Nākamajās tabulās ir atspoguļotas izmaiņas 3. līmeņa instrumentos (35) gadā, kas beidzās attiecīgi 2024. gada 31. decembrī un 2023. gada 31. decembrī.
|
(tūkst. EUR) |
|
|
|
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri |
|
Atlikums 2024. gada 1. janvārī |
820 713 |
|
Guvumi vai zaudējumi, kas iekļauti peļņā vai zaudējumos |
|
|
Patiesās vērtības korekcijas atzīšanas pārtraukšana pārdošanas/iziešanas dēļ |
14 051 |
|
Neto patiesās vērtības izmaiņas akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem |
–45 698 |
|
Kopā |
–31 647 |
|
Izmaksātās summas |
69 392 |
|
Atmaksājumi |
–21 413 |
|
Pārdošana/iziešana |
–25 623 |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība |
23 199 |
|
Atlikums 2024. gada 31. decembrī |
834 621 |
|
(tūkst. EUR) |
|
|
|
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri |
|
Atlikums 2023. gada 1. janvārī |
797 341 |
|
Guvumi vai zaudējumi, kas iekļauti peļņā vai zaudējumos |
|
|
Neto patiesās vērtības izmaiņas akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem |
–15 142 |
|
Kopā |
–15 142 |
|
Izmaksātās summas |
101 100 |
|
Atmaksājumi |
–32 560 |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība |
–30 026 |
|
Atlikums 2023. gada 31. decembrī |
820 713 |
Jutīguma analīze
Ietekme uz Mehānisma ieguldītāju resursiem un peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā, kuras iemesls ir tiešu kapitālieguldījumu un riska kapitāla ieguldījumu vērtības maiņa par +/–10 %, 2024. gada 31. decembrī bija 83,5 miljoni EUR un attiecīgi – 83,5 miljoni EUR (2023. gada 31. decembrī – 82,1 miljons EUR un attiecīgi – 82,1 miljons EUR), ja visi pārējie mainīgie lielumi nemainās.
5. Nauda un naudas ekvivalenti
Nauda un naudas ekvivalenti ir:
|
(tūkst. EUR) |
||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Nauda kasē |
212 466 |
146 494 |
|
Termiņnoguldījumi |
304 538 |
625 403 |
|
Komerciāli vērtspapīri |
1 116 826 |
599 507 |
|
Nauda un naudas ekvivalenti naudas plūsmas pārskatā |
1 633 830 |
1 371 404 |
|
Uzkrātie procenti |
4 774 |
5 420 |
|
Nauda un naudas ekvivalenti finanšu stāvokļa pārskatā |
1 638 604 |
1 376 824 |
6. Atvasinātie finanšu instrumenti
Atvasināto finanšu instrumentu, ko klasificē kā turētus tirdzniecībai, galvenie komponenti ir šādi:
|
(tūkst. EUR) |
|||
|
2024. gada 31. decembrī |
Patiesā vērtība |
Nosacītā summa |
|
|
|
Aktīvi |
Saistības |
|
|
Starpvalūtu mijmaiņas darījumi |
783 |
– 268 |
33 073 |
|
Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi |
— |
–38 942 |
1 330 000 |
|
Atvasināti finanšu instrumenti kopā |
783 |
–39 210 |
1 363 073 |
|
(tūkst. EUR) |
|||
|
2024. gada 31. decembrī |
Patiesā vērtība |
Nosacītā summa |
|
|
|
Aktīvi |
Saistības |
|
|
Starpvalūtu procentu likmju mijmaiņas darījumi |
9 983 |
— |
43 250 |
|
Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi |
45 782 |
— |
1 640 000 |
|
Atvasināti finanšu instrumenti kopā |
55 765 |
— |
1 683 250 |
7. Aizdevumi un avansi
7.1. Aizdevumi un avansi
Šajā tabulā ir norādīts aizdevumu un avansu sākuma un beigu atlikuma saskaņojums.
|
(tūkst. EUR) |
||||
|
|
Vispārēji aizdevumi (*7) |
Prioritārie aizdevumi |
Subordinētie aizdevumi |
Kopā |
|
AC novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2024. gada 1. janvārī |
1 098 121 |
495 337 |
— |
1 593 458 |
|
Izmaksātās summas |
68 519 |
16 987 |
— |
85 506 |
|
Norakstītās summas |
–4 945 |
— |
— |
–4 945 |
|
Atmaksājumi |
– 226 719 |
– 141 664 |
— |
– 368 383 |
|
Kapitalizēti procenti |
— |
— |
— |
— |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība |
60 352 |
16 689 |
— |
77 041 |
|
AC novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2024. gada 31. decembrī |
995 328 |
387 349 |
— |
1 382 677 |
|
Vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījums 2024. gada 1. janvārī |
–32 398 |
–17 199 |
— |
–49 597 |
|
12 mēnešu PKZ neto izmaiņas |
2 081 |
124 |
— |
2 205 |
|
PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma: neto izmaiņas |
7 071 |
5 567 |
— |
12 638 |
|
PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu |
– 581 |
–5 205 |
— |
–5 786 |
|
PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu apvērse |
2 796 |
292 |
— |
3 088 |
|
Norakstītās summas |
4 945 |
— |
— |
4 945 |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība |
–1 300 |
– 704 |
— |
–2 004 |
|
Vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījums 2024. gada 31. decembrī |
–17 386 |
–17 125 |
— |
–34 511 |
|
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC, 2024. gada 31. decembrī |
977 942 |
370 224 |
— |
1 348 166 |
|
FVTPL novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2024. gada 1. janvārī |
1 080 |
106 576 |
70 453 |
178 109 |
|
Izmaksātās summas |
— |
7 851 |
8 037 |
15 888 |
|
Kapitalizēti procenti |
— |
1 675 |
568 |
2 243 |
|
Atmaksājumi |
— |
–3 185 |
— |
–3 185 |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība |
— |
3 771 |
562 |
4 333 |
|
FVTPL novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2024. gada 31. decembrī |
1 080 |
116 688 |
79 620 |
197 388 |
|
Patiesās vērtības korekcija 2024. gada 1. janvārī |
–1 080 |
–34 983 |
–17 723 |
–53 786 |
|
Neto patiesās vērtības izmaiņas |
— |
1 724 |
–7 160 |
–5 436 |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība |
— |
–1 136 |
–47 |
–1 183 |
|
Patiesās vērtības korekcija 2024. gada 31. decembrī |
–1 080 |
–34 395 |
–24 930 |
–60 405 |
|
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL, 2024. gada 31. decembrī |
— |
82 293 |
54 690 |
136 983 |
|
Amortizētās izmaksas |
–3 079 |
–3 681 |
— |
–6 760 |
|
Procenti |
10 766 |
8 429 |
464 |
19 659 |
|
Aizdevumi un avansi 2024. gada 31. decembrī |
985 629 |
457 265 |
55 154 |
1 498 048 |
|
(tūkst. EUR) |
||||
|
|
Vispārēji aizdevumi (*8) |
Prioritārie aizdevumi |
Subordinētie aizdevumi |
Kopā |
|
AC novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2023. gada 1. janvārī |
1 236 887 |
563 277 |
— |
1 800 164 |
|
Izmaksātās summas |
154 587 |
11 986 |
— |
166 573 |
|
Atmaksājumi |
– 219 739 |
–67 902 |
— |
– 287 641 |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība |
–73 614 |
–12 024 |
— |
–85 638 |
|
AC novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2023. gada 31. decembrī |
1 098 121 |
495 337 |
— |
1 593 458 |
|
Vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījums 2023. gada 1. janvārī |
–37 604 |
–22 798 |
— |
–60 402 |
|
12 mēnešu PKZ neto izmaiņas |
– 287 |
–92 |
— |
– 379 |
|
PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma: neto izmaiņas |
–1 060 |
4 887 |
— |
3 827 |
|
PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu apvērse |
5 205 |
402 |
— |
5 607 |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība |
1 348 |
402 |
— |
1 750 |
|
Vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījums 2023. gada 31. decembrī |
–32 398 |
–17 199 |
— |
–49 597 |
|
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC, 2023. gada 31. decembrī |
1 065 723 |
478 138 |
— |
1 543 861 |
|
FVTPL novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2023. gada 1. janvārī |
1 080 |
72 923 |
66 833 |
140 836 |
|
Izmaksātās summas |
— |
37 092 |
3 572 |
40 664 |
|
Atmaksājumi |
— |
– 514 |
— |
– 514 |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība |
— |
–2 925 |
48 |
–2 877 |
|
FVTPL novērtēto aizdevumu nominālvērtība 2023. gada 31. decembrī |
1 080 |
106 576 |
70 453 |
178 109 |
|
Patiesās vērtības korekcija 2023. gada 1. janvārī |
–1 080 |
–26 420 |
–17 732 |
–45 232 |
|
Neto patiesās vērtības izmaiņas |
— |
–8 941 |
9 |
–8 932 |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība |
— |
378 |
— |
378 |
|
Patiesās vērtības korekcija 2023. gada 31. decembrī |
–1 080 |
–34 983 |
–17 723 |
–53 786 |
|
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti FVTPL, 2023. gada 31. decembrī |
— |
71 593 |
52 730 |
124 323 |
|
Amortizētās izmaksas |
–3 518 |
–4 040 |
— |
–7 558 |
|
Procenti |
11 560 |
10 876 |
250 |
22 686 |
|
Aizdevumi un avansi 2023. gada 31. decembrī |
1 073 765 |
556 567 |
52 980 |
1 683 312 |
7.2. Aizdevumu un avansu vērtības samazinājuma zaudējumu atskaitījumi
|
(tūkst. EUR) |
||||
|
|
2024 |
|||
|
|
|
PKZ visā darbības laikā |
|
|
|
|
12 mēnešu PKZ |
PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma |
PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu |
Kopā |
|
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC |
|
|
|
|
|
Atlikums 2024. gada 1. janvārī |
10 964 |
24 674 |
13 959 |
49 597 |
|
Pārvietojums uz 12 mēnešu PKZ |
2 271 |
–9 511 |
— |
–7 240 |
|
Pārvietojums uz PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma |
– 288 |
948 |
— |
660 |
|
Pārvietojums uz PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu |
— |
–1 428 |
5 786 |
4 358 |
|
Zaudējumu atskaitījumu neto novērtējums |
–3 160 |
–2 394 |
–3 088 |
–8 642 |
|
Jauni iniciēti vai iegādāti finanšu aktīvi |
— |
— |
— |
— |
|
Finanšu aktīvi, kuru atzīšana atcelta |
–1 028 |
– 253 |
— |
–1 281 |
|
Norakstītās summas |
— |
— |
–4 945 |
–4 945 |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība* |
916 |
540 |
548 |
2 004 |
|
Atlikums 2024. gada 31. decembrī |
9 675 |
12 576 |
12 260 |
34 511 |
|
(tūkst. EUR) |
||||
|
|
2023 |
|||
|
|
|
PKZ visā darbības laikā |
|
|
|
|
12 mēnešu PKZ |
PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma |
PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu |
Kopā |
|
Aizdevumi un avansi, kas novērtēti AC |
|
|
|
|
|
Atlikums 2023. gada 1. janvārī |
11 370 |
28 817 |
20 215 |
60 402 |
|
Pārvietojums uz 12 mēnešu PKZ |
869 |
–4 217 |
— |
–3 348 |
|
Pārvietojums uz PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma |
– 927 |
3 593 |
— |
2 666 |
|
Zaudējumu atskaitījumu neto novērtējums |
– 993 |
–4 333 |
–2 873 |
–8 199 |
|
Jauni iniciēti vai iegādāti finanšu aktīvi |
1 470 |
1 188 |
— |
2 658 |
|
Finanšu aktīvi, kuru atzīšana atcelta |
–41 |
–57 |
–2 734 |
–2 832 |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība (36) |
– 784 |
– 317 |
– 649 |
–1 750 |
|
Atlikums 2023. gada 31. decembrī |
10 964 |
24 674 |
13 959 |
49 597 |
8. Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri
Nākamajā tabulā ir norādīts kapitālieguldījumu sākuma un beigu atlikuma saskaņojums.
|
(tūkst. EUR) |
|||
|
|
Riska kapitāla fondi |
Tieši kapitālieguldījumi |
Kopā |
|
Izmaksas 2024. gada 1. janvārī |
633 347 |
73 455 |
706 802 |
|
Pārklasificēšana (37) |
–25 059 |
25 059 |
— |
|
Izmaksātās summas |
69 392 |
— |
69 392 |
|
Atmaksājumi |
–21 181 |
– 232 |
–21 413 |
|
Pārdošana/iziešana |
–22 992 |
–2 631 |
–25 623 |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība |
30 374 |
–1 816 |
28 558 |
|
Izmaksas 2024. gada 31. decembrī |
663 881 |
93 835 |
757 716 |
|
Nerealizētie guvumi un zaudējumi 2024. gada 1. janvārī |
59 695 |
54 216 |
113 911 |
|
Pārklasificēšana (37) |
– 395 |
395 |
— |
|
Nerealizēto guvumu un zaudējumu neto izmaiņas |
–77 795 |
32 097 |
–45 698 |
|
Patiesās vērtības korekcijas atzīšanas pārtraukšana pārdošanas/iziešanas dēļ |
11 202 |
2 849 |
14 051 |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība |
– 771 |
–4 588 |
–5 359 |
|
Nerealizētie guvumi un zaudējumi 2024. gada 31. decembrī |
–8 064 |
84 969 |
76 905 |
|
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri 2024. gada 31. decembrī |
655 817 |
178 804 |
834 621 |
|
(tūkst. EUR) |
|||
|
|
Riska kapitāla fondi |
Tieši kapitālieguldījumi |
Kopā |
|
Izmaksas 2023. gada 1. janvārī |
580 534 |
81 711 |
662 245 |
|
Izmaksātās summas |
101 100 |
— |
101 100 |
|
Atmaksājumi/pārdošana |
–32 560 |
— |
–32 560 |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība |
–15 727 |
–8 256 |
–23 983 |
|
Izmaksas 2023. gada 31. decembrī |
633 347 |
73 455 |
706 802 |
|
Nerealizētie guvumi un zaudējumi 2023. gada 1. janvārī |
104 030 |
31 066 |
135 096 |
|
Nerealizēto guvumu un zaudējumu neto izmaiņas |
–43 652 |
28 510 |
–15 142 |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība |
– 683 |
–5 360 |
–6 043 |
|
Nerealizētie guvumi un zaudējumi 2023. gada 31. decembrī |
59 695 |
54 216 |
113 911 |
|
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri 2023. gada 31. decembrī |
693 042 |
127 671 |
820 713 |
9. No ieguldītājiem saņemamās summas
Visu no ieguldītājiem saņemamo summu 7,5 miljonu EUR apmērā (2023. gadā – 85,3 miljoni EUR) veido pieprasītās, bet nesamaksātās dalībvalstu iemaksas.
10. Kases finanšu aktīvi
Kases aktīvu portfeli veido kotētās obligācijas, kurām pārskata datumā līdz termiņam ir mazāk nekā trīs mēneši. Nākamajā tabulā norādītas pārmaiņas kases aktīvu portfelī.
|
(tūkst. EUR) |
|
|
Atlikums 2024. gada 1. janvārī |
— |
|
Iegāde |
— |
|
Termiņi |
— |
|
Izmaiņas prēmiju/diskontu amortizācijā |
— |
|
Uzkrāto procentu izmaiņas |
— |
|
Atlikums 2024. gada 31. decembrī |
— |
|
(tūkst. EUR) |
|
|
Atlikums 2023. gada 1. janvārī |
73 003 |
|
Iegāde |
348 523 |
|
Termiņi |
– 421 278 |
|
Izmaiņas prēmiju/diskontu amortizācijā |
–248 |
|
Uzkrāto procentu izmaiņas |
— |
|
Atlikums 2023. gada 31. decembrī |
— |
11. Citi aktīvi
Citu aktīvu galvenie komponenti ir šādi:
|
(tūkst. EUR) |
||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
No EIB saņemamā summa |
— |
616 |
|
Finanšu garantijas |
— |
— |
|
Citi aktīvi kopā |
— |
616 |
12. Nākamo periodu ienākumi
Nākamo periodu ienākumu galvenie komponenti ir šādi:
|
(tūkst. EUR) |
||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Nākamo periodu procentu likmes subsīdijas |
46 461 |
47 923 |
|
Nākamo periodu komisijas naudas maksājumi par aizdevumiem un avansiem |
1 264 |
1 202 |
|
Nākamo periodu ienākumi kopā |
47 725 |
49 125 |
13. Uzkrājumi aizdevumu saistībām
Nākamajās tabulās ir norādīts neizmaksāto aizdevumu (aizdevumu saistību) zaudējumu atskaitījuma sākuma un beigu atlikuma saskaņojums.
|
(tūkst. EUR) |
||||
|
|
2024 |
|||
|
|
12 mēnešu PKZ |
PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma |
PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu |
Kopā |
|
Aizdevumu saistības |
|
|
|
|
|
Atlikums 1. janvārī |
2 715 |
16 323 |
— |
19 038 |
|
Pārvietojums uz 12 mēnešu PKZ |
13 |
– 279 |
— |
– 266 |
|
Pārvietojums uz PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma |
– 853 |
15 386 |
— |
14 533 |
|
Zaudējumu atskaitījumu neto novērtējums |
761 |
–1 330 |
— |
– 569 |
|
Finanšu aktīvi, kuru atzīšana atcelta |
–1 145 |
–13 271 |
— |
–14 416 |
|
Atlikums 31. decembrī |
1 491 |
16 829 |
— |
18 320 |
|
(tūkst. EUR) |
||||
|
|
2023 |
|||
|
|
12 mēnešu PKZ |
PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma |
PKZ visā darbības laikā ar kredītvērtības samazinājumu |
Kopā |
|
Aizdevumu saistības |
|
|
|
|
|
Atlikums 1. janvārī |
4 825 |
11 758 |
— |
16 583 |
|
Pārvietojums uz PKZ visā darbības laikā bez kredītvērtības samazinājuma |
– 163 |
1 955 |
— |
1 792 |
|
Zaudējumu atskaitījumu neto novērtējums |
466 |
8 206 |
— |
8 672 |
|
Jauni iniciēti vai iegādāti finanšu aktīvi |
–1 295 |
–1 461 |
— |
–2 756 |
|
Finanšu aktīvi, kuru atzīšana atcelta |
–1 120 |
–4 118 |
— |
–5 238 |
|
Ārvalstu valūtas kursa starpība |
2 |
–17 |
— |
–15 |
|
Atlikums 31. decembrī |
2 715 |
16 323 |
— |
19 038 |
14. Trešām personām maksājamās summas
Trešām personām maksājamo summu galvenie komponenti ir šādi:
|
(tūkst. EUR) |
||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Neto vispārējie administratīvie izdevumi, kas pienākas EIB |
24 794 |
29 655 |
|
Citas summas, kas pienākas EIB |
43 260 |
39 384 |
|
Procentu likmes subsīdijas un TP, kas pienākas dalībvalstīm, bet vēl nav izmaksātas |
498 029 |
358 789 |
|
Trešām personām maksājamās summas kopā |
566 083 |
427 828 |
15. Citas saistības
Citu saistību galvenie komponenti ir šādi:
|
(tūkst. EUR) |
||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Aizdevumu summu priekšlaicīga atmaksa |
3 289 |
2 727 |
|
Nākamo periodu ienākumi no procentu likmes subsīdijām |
— |
611 |
|
Citas saistības kopā |
3 289 |
3 338 |
16. Pieprasītās dalībvalstu iemaksas
|
(tūkst. EUR) |
||||
|
Dalībvalsts |
Iemaksa Mehānismā |
Iemaksa procentu likmes subsīdijām un tehniskajai palīdzībai |
Kopējās iemaksas |
Pieprasītas, bet nesamaksātas summas (*9) |
|
Austrija |
94 677 |
45 267 |
139 944 |
216 |
|
Beļģija |
138 169 |
26 952 |
165 121 |
292 |
|
Bulgārija |
2 660 |
28 898 |
31 558 |
20 |
|
Horvātija |
1 126 |
173 578 |
174 704 |
20 |
|
Kipra |
1 566 |
4 528 |
6 094 |
— |
|
Čehijas Republika |
9 697 |
3 028 |
12 725 |
72 |
|
Dānija |
77 279 |
5 108 |
82 387 |
178 |
|
Igaunija |
992 |
5 141 |
6 133 |
— |
|
Somija |
55 115 |
66 602 |
121 717 |
136 |
|
Francija |
818 754 |
196 514 |
1 015 268 |
1 603 |
|
Vācija |
823 467 |
43 762 |
867 229 |
1 852 |
|
Grieķija |
50 271 |
3 672 |
53 943 |
135 |
|
Ungārija |
9 230 |
2 422 |
11 652 |
— |
|
Īrija |
27 921 |
18 598 |
46 519 |
85 |
|
Itālija |
470 233 |
38 318 |
508 551 |
1 128 |
|
Latvija |
1 364 |
7 630 |
8 994 |
10 |
|
Lietuva |
2 248 |
105 253 |
107 501 |
— |
|
Luksemburga |
10 395 |
1 242 |
11 637 |
23 |
|
Malta |
526 |
2 273 |
2 799 |
3 |
|
Nīderlande |
187 913 |
10 236 |
198 149 |
430 |
|
Polija |
24 591 |
16 732 |
41 323 |
181 |
|
Portugāle |
39 250 |
12 058 |
51 308 |
— |
|
Rumānija |
7 734 |
5 701 |
13 435 |
65 |
|
Slovākija |
4 231 |
2 293 |
6 524 |
34 |
|
Slovēnija |
3 137 |
2 717 |
5 854 |
20 |
|
Spānija |
250 314 |
28 943 |
279 257 |
714 |
|
Zviedrija |
102 760 |
29 704 |
132 464 |
265 |
|
Apvienotā Karaliste |
506 075 |
150 826 |
656 901 |
— |
|
Kopā 2024. gada 31. decembrī |
3 721 695 |
1 037 996 |
4 759 691 |
7 482 |
|
Kopā 2023. gada 31. decembrī |
3 721 695 |
828 996 |
4 550 691 |
85 321 |
17. Dalībvalstu veiktās iemaksas
|
(tūkst. EUR) |
|||||
|
|
Eiropas Komisija |
AK |
Kopā |
||
|
ĀKK |
AZT |
Kopā |
|||
|
Atmaksājumi saistībā ar 2021. gadu |
251 000 |
7 000 |
258 000 |
44 386 |
302 386 |
|
Atmaksājumi saistībā ar 2022. gadu |
236 883 |
6 732 |
243 615 |
41 912 |
285 527 |
|
Atmaksājumi saistībā ar 2023. gadu |
257 152 |
7 154 |
264 306 |
45 471 |
309 777 |
|
Dalībvalstu veiktās iemaksas 2024. gada 31. decembrī |
745 035 |
20 886 |
765 921 |
131 769 |
897 690 |
|
Dalībvalstu veiktās iemaksas 2023. gada 31. decembrī |
487 883 |
13 732 |
501 615 |
86 298 |
587 913 |
Saskaņā ar pārvietojuma nolīgumu Mehānisms no 2024. gada līdz 2027. gada 31. decembrim katru gadu pārskaita EK pieejamo ĀKK IM atmaksājumu un AZT IM atmaksājumu summu. Pieejamo ĀKK IM atmaksājumu un AZT IM atmaksājumu indikatīvā summa ir attiecīgi 1,000 miljards EUR un 35 miljoni EUR. Turklāt Mehānisms pārskaita Apvienotajai Karalistei summas, kas atbilst Apvienotās Karalistes daļai no šiem pieejamajiem atmaksājumiem. Iepriekšējā tabulā ir parādīti jau izmaksātie atmaksājumi.
18. Saistības un iespējamās saistības
|
(tūkst. EUR) |
||
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
|
Saistības |
|
|
|
Neizmaksātie aizdevumi |
676 229 |
883 092 |
|
Neizmaksātās saistības attiecībā uz akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem |
237 886 |
297 534 |
|
Izsniegtās garantijas |
— |
985 |
|
Procentu likmes subsīdijas un tehniskā palīdzība |
362 848 |
422 758 |
|
Iespējamās saistības |
|
|
|
Parakstītās neizsniegtās garantijas |
2 500 |
46 764 |
|
Saistības un iespējamās saistības kopā |
1 279 463 |
1 651 133 |
19. Procentu un līdzīgi ienākumi un izdevumi
Procentu un līdzīgu ienākumu galvenie komponenti ir šādi:
|
(tūkst. EUR) |
||
|
|
No 1.1.2024. līdz 31.12.2024. |
No 1.1.2023. līdz 31.12.2023. |
|
Nauda un naudas ekvivalenti |
56 083 |
36 668 |
|
Aizdevumi un avansi |
90 034 |
95 137 |
|
Procentu likmes subsīdijas |
10 484 |
10 029 |
|
Kases finanšu aktīvi |
— |
3 584 |
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
— |
2 918 |
|
Procentu un līdzīgi ienākumi kopā |
156 601 |
148 336 |
Procentu un līdzīgu izdevumu galvenie komponenti ir šādi:
|
(tūkst. EUR) |
||
|
|
No 1.1.2024. |
No 1.1.2023. |
|
|
līdz 31.12.2024. |
līdz 31.12.2023. |
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
–1 805 |
— |
|
Procentu un līdzīgi izdevumi kopā |
–1 805 |
— |
20. Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi
Maksu un komisijas naudas ienākumu galvenie komponenti ir šādi:
|
(tūkst. EUR) |
||
|
|
No 1.1.2024. līdz 31.12.2024. |
No 1.1.2023. līdz 31.12.2023. |
|
Maksas un komisijas nauda par aizdevumiem un avansiem |
— |
1 |
|
Maksas un komisijas nauda par finanšu garantijām |
20 |
24 |
|
Maksu un komisijas naudas ienākumi kopā |
20 |
25 |
Maksu un komisijas naudas izdevumu galvenais komponents ir šāds:
|
(tūkst. EUR) |
||
|
|
No 1.1.2024. līdz 31.12.2024. |
No 1.1.2023. līdz 31.12.2023. |
|
Komisijas maksa, kas samaksāta trešām personām par akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem |
– 212 |
–62 |
|
Maksu un komisijas naudas izdevumi kopā |
– 212 |
–62 |
21. Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultāts
Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultāta galvenie komponenti ir šādi:
|
(tūkst. EUR) |
||
|
|
No 1.1.2024. līdz 31.12.2024. |
No 1.1.2023. līdz 31.12.2023. |
|
Neto ieņēmumi |
–4 946 |
130 |
|
Dividenžu ienākumi |
16 548 |
6 555 |
|
Neto patiesās vērtības izmaiņas |
–45 698 |
–15 142 |
|
Akciju un citu mainīgā procenta vērtspapīru neto rezultāts |
–34 096 |
–8 457 |
22. Valūtas maiņas neto rezultāti
Valūtas maiņas neto rezultātu galvenie komponenti ir šādi:
|
(tūkst. EUR) |
||
|
|
No 1.1.2024. līdz 31.12.2024. |
No 1.1.2023. līdz 31.12.2023. |
|
Ārvalstu valūtas pozīciju pārvērtējums |
|
|
|
Nauda un naudas ekvivalenti |
6 821 |
– 123 |
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
– 773 |
86 071 |
|
Aizdevumi un avansi |
78 744 |
–89 458 |
|
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri |
23 199 |
–30 026 |
|
Cits |
–2 231 |
3 479 |
|
Ārvalstu valūtas pozīciju pārvērtējums kopā |
105 760 |
–30 057 |
|
Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu realizētie rezultāti (riska ierobežošanas izmaksas) |
–23 853 |
–37 828 |
|
Valūtas maiņas neto rezultāts |
81 907 |
–67 885 |
23. Vispārējie administratīvie izdevumi
Vispārējie administratīvie izdevumi atspoguļo EIB faktiskās izmaksas par Mehānisma pārvaldīšanu, atskaitot ienākumus no standarta maksas par novērtēšanu, ko EIB saņem tieši no Mehānisma klientiem.
2024. gada 31. decembrī kopējie vispārējie administratīvie izdevumi bija –24,8 miljoni EUR (2023. gada 31. decembrī – –29,7 miljoni EUR).
24. Iesaiste nekonsolidētos strukturētos subjektos (tūkst. EUR)
Strukturēta subjekta definīcija
Strukturēts subjekts ir subjekts, kas veidots tā, ka balsstiesības vai citas līdzīgas tiesības nav noteicošais faktors, nosakot, kas kontrolē šo subjektu. 12. SFPS ir norādīts, ka strukturētam subjektam bieži vien ir dažas vai visas šīs iezīmes:
|
— |
ierobežota darbība, |
|
— |
šaurs, labi definēts mērķis, piemēram, īstenot no nodokļu viedokļa efektīvu nomu, veikt pētniecības un izstrādes darbības, nodrošināt kapitāla vai finansējuma avotu subjektam vai nodrošināt ieguldītājiem iespējas ieguldīt, nododot ar strukturētā subjekta aktīviem saistītos riskus un ieguvumus ieguldītājiem, |
|
— |
pašu kapitāls, kas nav pietiekams, lai strukturētais subjekts varētu finansēt savu darbību bez subordinēta finansiāla atbalsta, |
|
— |
finansējums ieguldītājiem vairāku līgumiski saistītu instrumentu veidā, kas rada kredītriska vai citu risku koncentrāciju (laidieni). |
Nekonsolidēti strukturētie subjekti
Termins “nekonsolidēts strukturēts subjekts” attiecas uz visiem strukturētajiem subjektiem, kurus Mehānisms nekontrolē, un arī uz līdzdalību strukturētos subjektos, kas nav konsolidēti.
Līdzdalības strukturētos subjektos definīcija
12. SFPS “līdzdalība” ir definēta plaši, iekļaujot tajā jebkuru vienošanās dokumentā vai citā dokumentā noteiktu iesaistīšanos darbībās ar citu subjektu, kuras rezultātā subjekts ir pakļauts mainīgiem ieņēmumiem, ko rada cita subjekta darbības rezultāti. Šādas līdzdalības piemēri ir arī kapitāla daļu turēšana un cita veida iesaiste, piemēram, finansējuma, likviditātes atbalsta, kredītkvalitātes uzlabojumu un garantiju sniegšana otram subjektam vai saistību uzņemšanās attiecībā pret šo subjektu. 12. SFPS ir noteikts, ka pārskatu sniedzošam subjektam ne vienmēr ir līdzdalība citā subjektā tikai tāpēc vien, ka starp tiem pastāv parastas klienta un piegādātāja attiecības.
Nākamajā tabulā ir raksturoti strukturētu subjektu veidi, kurus Mehānisms nekonsolidē, bet kuros tam ir līdzdalība.
|
Strukturētā subjekta veids |
Raksturs un mērķis |
Mehānisma līdzdalība |
|
Projekta finansēšana – aizdošana īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām (SPV) |
Projekta finansēšanas darījumi (PF operācijas) ir darījumi, kuros Mehānisms uztic parāda apkalpošanu aizņēmējam, kā vienīgais vai galvenais ieņēmumu avots ir viens aktīvs vai neliels skaits aktīvu, kurus finansē no šā parāda vai citiem iepriekš eksistējušiem aktīviem, kas līgumiski piesaistīti projektam. PF operācijas bieži vien finansē ar SPV starpniecību. |
Neto izmaksātās summas; procentu ienākumi. |
|
Riska kapitāla operācijas |
Mehānisms finansē riska kapitāla un ieguldījumu fondus. Riska kapitāla un ieguldījumu fondi apvieno un pārvalda naudas līdzekļus, kas pieder ieguldītājiem, kuri vēlas iegādāties privāta kapitāla daļas mazos un vidējos uzņēmumos ar pārliecinošu izaugsmes potenciālu, kā arī finansēt infrastruktūras projektus. |
Ieguldījumi daļās/akcijās, ko emitē riska kapitāla subjekts; dividendes, kas saņemtas kā ienākumi no dividendēm. |
Nākamajā tabulā ir norādītas to nekonsolidēto strukturēto subjektu uzskaites vērtības, kuros pārskata datumā Mehānismam ir līdzdalība, kā arī Mehānisma maksimālo zaudējumu risks saistībā ar šiem subjektiem. Maksimālais zaudējumu risks ietver uzskaites vērtības un ar tām saistītās neizmaksātās saistības.
|
|
|
31.12.2024. |
31.12.2023. |
||
|
Strukturētā subjekta veids |
Apraksts |
Uzskaites vērtība |
Maksimālā pakļautība zaudējumiem |
Uzskaites vērtība |
Maksimālā pakļautība zaudējumiem |
|
Riska kapitāla fondi |
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri |
655 817 |
667 832 |
693 042 |
725 781 |
|
Kopā |
|
655 817 |
667 832 |
693 042 |
725 781 |
Mehānisms strukturētiem subjektiem nesniedz atbalstu, kas pārsniedz attiecīgo finansējumu.
25. Ietekmes palielināšanas finansējuma programma (tūkst. EUR)
ĀKK un ES kopīgā ministru padome 2013. gada jūnijā apstiprināja jauno finanšu protokolu 11. Eiropas Attīstības fondam (EAF) 2014.–2020. gada periodam.
Tika panākta vienošanās par jaunu finanšu līdzekļu piešķīrumu ieguldījumu mehānismam 500 miljonu EUR apmērā, kas ir t. s. ietekmes palielināšanas finansējuma programma jeb IFE un dos Mehānismam iespēju atbalstīt projektus ar īpaši lielu potenciālu ietekmi uz attīstību, vienlaikus uzņemoties šādiem ieguldījumiem piemītošus lielākus riskus. Šis finansējums sniedz Mehānismam jaunas iespējas vairāk aizdot privātajam sektoram, veicot ieguldījumus šādos instrumentos:
kapitāla fondi sociālās ietekmes palielināšanai – veidot šādus fondus mudina arvien lielāks skaits tādu privātā kapitāla fondu pārvaldnieku, kuru fondu ieguldījumu stratēģijas pamatuzdevums ir risināt sociālās vai vides problēmas, vienlaikus panākot ilgtspēju gan fondam, gan ieguldījumu saņēmējiem uzņēmumiem;
aizdevumi finanšu starpniekiem (piemēram, mikrofinanšu iestādēm, vietējas nozīmes bankām un krājaizdevu sabiedrībām), kas darbojas ĀKK valstīs, kurās saskaņā ar pašreizējām kredītriska pamatnostādnēm EIB nevar veikt finansēšanu, īpaši vietējā valūtā, tādu faktoru dēļ kā augsts valsts risks, valūtas svārstīgums vai cenu noteikšanas etalona neesība. Šādu aizdevumu galvenais mērķis ir finansēt projektus, kam ir liela ietekme uz attīstību, īpaši tādās jomās kā atbalsts mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem un lauksaimniecībai, kuras parasti nav atbilstīgas IM finansējuma saņemšanai;
instrumenti riska dalīšanas veicināšanai, kuri darbojas kā pirmās kārtas zaudējumu garantijas (“pirmās kārtas zaudējumu daļas”), kas veicina tādas EIB operācijas, kurās risks tiek dalīts ar vietējiem finanšu starpniekiem (galvenokārt komercbankām), lai labumu gūtu MVU un mazi projekti, kuri nesaņem pietiekamus pakalpojumus un atbilst kritērijiem ietekmes palielināšanas finansēšanai, situācijās, kad ir konstatēta tirgus nepilnība, kas kavē MVU / mazo projektu piekļuvi finansējumam. Pirmās kārtas zaudējumu daļas būtu veidotas kā pretgarantija par labu prioritāriem garantiju laidieniem, ko finansē EIB ieguldījumu mehānisma ietvaros un citas starptautiskas finanšu iestādes / attīstības finanšu iestādes, un tādējādi tiks radīts ievērojams sviras efekts;
tieša finansēšana – tiks izmantoti parāda instrumenti (t. i., aizdevumi) vai pašu kapitāla instrumenti projektos, ko virza droši un pieredzējuši virzītāji un kam ir liela ietekme uz attīstību, bet kas tomēr būs arī saistīti ar lielākiem paredzamajiem zaudējumiem un grūtībām atgūt ieguldījumu (tāds kapitāla vērtspapīru risks, ar kuru saistīti lielāki paredzamie zaudējumi nekā parasti). EIB piemēro stingrus atlases un atbilstīguma kritērijus šim instrumentam, jo, neraugoties uz šo projektu lielo ietekmi uz attīstību, tie nevarētu izpildīt pieņemamus finansēšanas kritērijus (t. i., saistībā ar tiem ir maz cerību atgūt ieguldījumu vai kompensēt zaudējumus, izmantojot procentu likmes / kapitāla atdevi).
IFE arī ļauj aizdevumus piešķirt jaunām nozarēm, piemēram, veselības aprūpei un izglītībai, lauksaimniecībai un pārtikas nodrošinājumam, kā arī attīstīt jaunus un inovatīvus instrumentus riska dalīšanai. 2016. gadā IFE finansēšanas spēja tika palielināta līdz 800 miljoniem EUR, kā rezultātā IFE kļuva par daļēji atjaunojamu.
No finanšu un grāmatvedības viedokļa IFE ir IM portfeļa daļa, un to uzskaita vispārējos IM gada finanšu pārskatos.
Šajā tabulā norādītas uzskaites vērtības un summas, par kurām veikta saistību uzņemšanās, bet kuras vēl nav izmaksātas, dalījumā pa aktīvu veidiem.
|
IFE ieguldījuma veids |
Apraksts |
Novērtējums |
Bruto uzskaites vērtība 31.12.2024. |
Zaudējumu atskaitījums / pat. vērt. kor. summa 31.12.2024. |
Uzskaites vērtība 31.12.2024. |
Neizmaksātā summa 31.12.2024. |
ĀRPUSBILANCES PKZ kor. summa 31.12.2024. |
||
|
Aizdevumi finanšu starpniekiem |
Aizdevumi un avansi |
AC |
59 209 |
— |
59 209 |
5 000 |
– 225 |
||
|
Tiešas aizdevumu operācijas |
Aizdevumi un avansi |
FVTPL |
158 880 |
— |
158 880 |
56 669 |
— |
||
|
Kapitāla fondi sociālās ietekmes palielināšanai |
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri |
FVTPL |
134 595 |
–1 559 |
133 036 |
34 686 |
— |
||
|
Tieša līdzdalība kapitālā |
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri |
FVTPL |
59 843 |
61 686 |
121 529 |
14 |
— |
||
|
Kopā |
|
|
412 527 |
60 127 |
472 654 |
96 369 |
– 225 |
||
|
|||||||||
|
IFE ieguldījuma veids |
Apraksts |
Novērtējums |
Bruto uzskaites vērtība 31.12.2023. |
Zaudējumu atskaitījums / pat. vērt. kor. summa 31.12.2023. |
Uzskaites vērtība 31.12.2023. |
Neizmaksātā summa 31.12.2023. |
ĀRPUSBILANCES PKZ kor. summa 31.12.2023. |
|
Aizdevumi finanšu starpniekiem |
Aizdevumi un avansi |
AC |
73 423 |
–1 522 |
71 901 |
7 749 |
– 334 |
|
Tiešas aizdevumu operācijas |
Aizdevumi un avansi |
FVTPL |
152 155 |
–58 759 |
93 396 |
68 288 |
— |
|
Kapitāla fondi sociālās ietekmes palielināšanai |
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri |
FVTPL |
110 572 |
9 936 |
120 508 |
58 572 |
— |
|
Tieša līdzdalība kapitālā |
Akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri |
FVTPL |
58 889 |
41 490 |
100 379 |
14 |
— |
|
Instrumenti riska dalīšanas veicināšanai |
Izsniegtās garantijas |
augstākās vērtības pieeja (*10) |
— |
— |
— |
44 264 |
— |
|
Kopā |
|
|
395 039 |
–8 855 |
386 184 |
178 887 |
– 334 |
EIB piemēro vispārējo pilnvaru riska principus IFE tiešajām aizdevumu operācijām (izņemot aizdevumus finanšu starpniekiem), kā paredzēts EIB Kredītriska un kapitāla riska pamatnostādnēs, un lai uzraudzītu un paziņotu risku, kas saistīts ar IFE tiešajām aizdevumu operācijām, pamatojoties uz to patieso vērtību. Saskaņā ar šo metodiku Banka veic kvalitatīvu riska novērtējumu (KRN), kura mērķis ir novērtēt ieguldījumu pamatotību un šādu operāciju komerciālās dzīvotspējas ticamību.
26. Informācija par saistītajām pusēm
Mehānisms ir identificējis EIB kā saistītu pusi saistībā ar 24. SGS, jo ES dalībvalstis ir pilnvarojušas EIB pārvaldīt Mehānismu saskaņā ar piemērojamā tiesiskā regulējuma noteikumiem, arī uzraudzīt tā operācijas līdz pilnīgai atmaksāšanai, un tā sniedz galvenā vadības personāla pakalpojumus (EIB Vadības komiteja un EIB Revīzijas komiteja). Šajā saistībā EIB ir tiesīga atgūt savas faktiskās izmaksas, kuras radušās saistībā ar Mehānisma pārvaldīšanu, atskaitot ienākumus no standarta maksas par novērtēšanu, ko EIB saņem tieši no Mehānisma klientiem. Sīkāku informāciju par atlīdzību skatīt 23. skaidrojumā.
27. Turpmākie notikumi
Pašreizējos ģeopolitiskajos un vides apstākļos subjekts turpina cieši uzraudzīt situāciju, jo īpaši turpmāko notikumu pārskatīšanas ietvaros.
Pēc bilances datuma nav bijis būtisku notikumu, kuru dēļ būtu nepieciešamas korekcijas vai informācijas atklāšana finanšu pārskatos par situāciju 2024. gada 31. decembrī.s
(1) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1311/oj).
(2) OV L 83, 1.4.2003., 27. lpp.
(3) Jāņem vērā, ka, tā kā skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, daži finanšu dati šajās budžeta tabulās var nesakrist.
(4) Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās var nesakrist.
(5) Saskaņā ar 53. pantu finanšu regulā, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam, kases līdzekļus uzrāda 11. EAF bilancē. Dažādo bankas kontu būtība ir raksturota 5. nodaļā “Finanšu riska pārvaldība”.
(6) Padomes Lēmums (ES) 2024/2906 (2024. gada 14. novembris) par finanšu iemaksām, kas Eiropas Attīstības fonda pusēm jāveic, lai finansētu minēto fondu, un ar ko norāda maksimālo summu 2026. gadam, gada summu 2025. gadam, pirmās daļas summu 2025. gadam un indikatīvu, nesaistošu prognozi par gaidāmajām gada iemaksu summām 2027. un 2028. gadam (OV L, 2024/2906, 19.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2024/2906/oj).
(7) Padomes Regula (ES) 2016/888 (2016. gada 6. jūnijs), ar ko attiecībā uz daļu maksājumiem groza Regulu (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (OV L 149, 7.6.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/888/oj).
(*1) Atskaitot nākamo periodu izdevumus.
(8) Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz tūkstošiem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās var nesakrist.
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).
(10) Padomes Regula (ES) 2018/1877 (2018. gada 26. novembris) par finanšu regulējumu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam, un ar ko atceļ Regulu (ES) 2015/323 (OV L 307, 3.12.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1877/oj).
(11) Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz tūkstošiem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās var nesakrist.
(12) Regula (ES, Euratom) 2024/2509.
(13) Regula (ES) 2018/1877.
(14) Īpašais ziņojums 17/2024, https://www.eca.europa.eu/lv/publications/SR-2024-17.
(15) Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās var nesakrist.
(16) Padomes Regula (ES) 2018/1877.
(17) Izņemot operācijas Dienvidsudānā.
(18) Padomes Lēmums 2011/315/ES (2011. gada 23. maijs) par to līdzekļu piešķiršanu, kuri paredzēti 9. Eiropas Attīstības fonda un iepriekšējo Eiropas Attīstības fondu projektos un par kuriem saistības atceltas, sadarbībai attīstības jomā dienvidu Sudānā (OV L 142, 28.5.2011., 61. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2011/315/oj).
(19) 1 402,57 miljoni EUR no pagaidu mehānisma (Padomes Lēmums 2015/0246), 200 miljoni EUR (Padomes Lēmums (ES) 2017/1206), 223 miljoni EUR (Padomes Lēmums (ES) 2020/1708), 43 miljoni EUR (Padomes Lēmums (ES) 2021/1941), 42,5 miljoni EUR (Padomes Lēmums (ES) 2022/2242) un 7,8 miljoni EUR (Padomes Lēmums (ES) 2023/2586).
(20) Lēmums (ES) 2024/2906.
(21) OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2001/822(1)/oj.
(22) Padomes Lēmums2007/249/EK (2007. gada 19. marts), ar ko groza Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (OV L 109, 26.4.2007., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2007/249/oj).
(23) Bruto summas (t. i., neieskaitot atceltās saistības un atgūšanas rīkojumus).
(*2) Par gadu, kas beidzās 2024. gada 31. decembrī, procentu un līdzīgi ienākumi ietver 144,3 miljonus EUR (2023. gadā – 118,5 miljonus EUR), kas aprēķināti par aktīviem, kuri uzskaitīti amortizētajās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi.
(24) Padomes Lēmums (ES) 2023/2861 (2023. gada 20. jūlijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses (OV L, 2023/2861, 28.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2861/oj).
(25) OV L 437, 28.12.2020., 188. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2020/2233/oj.
(26) ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmums Nr. 3/2021 (2021. gada 26. novembris) grozīt ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmumu Nr. 3/2019 pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu [2021/2175] (OV L 441, 9.12.2021., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2021/2175/oj).
(27) Padomes Lēmums (ES) 2022/970 (2022. gada 16. jūnijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejā attiecībā uz grozījumu ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmumā Nr. 3/2019 pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu (OV L 166, 22.6.2022., 145. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2022/970/oj).
(28) ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmums Nr. 2/2023 (2023. gada 25. oktobris) grozīt ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmumu Nr. 3/2019 pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu [2023/2453] (OV L, 2023/2453, 31.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2453/oj).
(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/947/oj).
(30) Padomes Lēmums (ES) 2021/1764 (2021. gada 5. oktobris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, ietverot attiecības starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (Lēmums par aizjūras asociāciju, ietverot Grenlandi) (OV L 355, 7.10.2021., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2021/1764/oj).
(31) Norēķinu risku definē kā iespējamo zaudējumu risku, ko rada darījumi, par kuriem pēc to izpildes termiņa vēl nav nokārtoti norēķini, un/vai darījumi, par kuriem norēķins nokārtots vēlāk, nekā to nosaka piemērojamais tirgus standarts. Ņemot vērā Mehānisma operāciju veidu, visbūtiskākie instrumenti, ko ietekmē norēķinu risks, ir tie atvasinātie instrumenti, kurus noslēgusi Banka un kuri ietver ārvalstu valūtu maiņu. Norēķinu riska pārvaldība ir ietverta Pamatnostādnēs par finanšu risku.
(32) Aizdevumu operācijas, kas novērtētas FVTPL.
(33) Aizdevumu operācijas, kas novērtētas FVTPL.
(34) Pārstāvniecības vienošanās, kurām pārskata datumā nav pamatā esošu darījumu partneru.
(*3) Pārstāvniecības vienošanās, kurām pārskata datumā nav pamatā esošu darījumu partneru.
(*4) Trešām personām maksājamās summas ietver procentu likmes subsīdijas un TP, kas pienākas dalībvalstīm, bet vēl nav izmaksātas, un to termiņš galvenokārt nav noteikts.
(*5) Paskaidrojumus par sintētisko riska ierobežošanu skatīt 3.4.2.2.2. iedaļā. Pēc sintētiskās riska ierobežošanas stratēģijas 2024. gada pārskatīšanas Kenijas šiliņi (KES), Ugandas šiliņi (UGX) un Ruandas franki (RWF) ir izslēgti no sintētiskās riska ierobežošanas tvēruma.
(*6) Paskaidrojumus par sintētisko riska ierobežošanu skatīt 3.4.2.2.2. iedaļā.
(35) Aizdevumi, kas novērtēti FVTPL, ir norādīti 7. skaidrojumā.
(*7) Ieskaitot pārstāvniecības vienošanās.
(*8) Ieskaitot pārstāvniecības vienošanās.
(36) Ārvalstu valūtas kursa svārstības neiekļauj summās, kas norādītas peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā, kā arī ieguldītāju resursu izmaiņu pārskatā.
(37) Mehānisms saskaņā ar nesen ieviesto vērtēšanas rokasgrāmatu ir mainījis veidu, kā ieguldījums tiek klasificēts kā RKF vai tiešais kapitālieguldījums.
(*9) 2024. gada 14. novembrī Padome noteica finanšu iemaksu summu, kas katrai dalībvalstij jāiemaksā līdz 2025. gada 21. janvārim. 2024. gada 31. decembrī neiemaksātā summa bija 7,5 miljoni EUR.
(*10) Sīkāku informāciju skatīt 2.4.3. skaidrojuma iedaļā “Turpmāka novērtēšana”.
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/4948/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)