|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2025/3740 |
17.9.2025 |
P9_TA(2024)0313
Prasības dalībvalstu budžeta struktūrām – grozījumi Direktīvā
Eiropas Parlamenta 2024. gada 23. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (15396/2023 – C9-0006/2024 – 2023/0136(NLE))
(Apspriešanās)
(C/2025/3740)
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Padomes projektu (15396/2023), |
|
— |
ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 14. punkta 3. daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9-0006/2024), |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 82. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0440/2023), |
|
1. |
apstiprina grozīto Padomes projektu; |
|
2. |
aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā; |
|
3. |
prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt savu projektu; |
|
4. |
uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai. |
Grozījums Nr. 2
EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI (*1)
Padomes projektā
---------------------------------------------------------
PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 14. punkta trešo daļu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1) ,
tā kā:
|
(1) |
Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilda Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteiktos pienākumus budžeta politikas jomā, jo īpaši attiecībā uz pārmērīga valsts budžeta deficīta novēršanu, Padomes Direktīvā 2011/85/ES (2) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par dalībvalstu budžeta struktūru iezīmēm. |
|
(2) |
Pamatojoties uz pieredzi, kas ekonomiskajā un monetārajā savienībā gūta kopš Direktīvas 2011/85/ES stāšanās spēkā, ir jāgroza minētās direktīvas prasības attiecībā uz normām un procedūrām, kas veido dalībvalstu budžeta struktūras. |
|
(3) |
Eiropas Revīzijas palāta 2019. gadā publicēja ziņojumu, kurā skatītas Savienības prasības attiecībā uz valstu budžeta struktūrām un ieteikts Komisijai pārskatīt minētās prasības, ņemot vērā starptautiskos standartus un paraugpraksi. Eiropas Revīzijas palāta ierosināja konkrētu rīcību, lai uzlabotu valstu budžeta struktūru darbības jomu un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz vidēja termiņa budžeta struktūrām un neatkarīgām fiskālajām iestādēm (3) . |
|
(4) |
Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumā (4) norādīts uz ievērojamu, tomēr nevienmērīgu progresu valstu budžeta struktūru izstrādē, ņemot vērā, ka Savienības tiesību aktos ir noteiktas tikai minimālās prasības un ka īstenošana un atbilstība valstu noteikumiem ir bijusi ļoti atšķirīga. Minētajā paziņojumā arī apsvērts, kādā mērā sistēma var atbalstīt ekonomikas, vides un sociālās politikas vajadzības saistībā ar pāreju uz klimatneitrālu, resursu ziņā efektīvu un digitālu Eiropas ekonomiku, papildinot regulatīvās vides un strukturālo reformu galveno lomu. |
|
(5) |
Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu (5) tika aicināts plašāk izmantot zaļās budžeta plānošanas instrumentus, lai publiskās investīcijas, patēriņu un nodokļus novirzītu zaļajām prioritātēm un ne uz kaitīgām subsīdijām. Eiropas Klimata aktā ir noteikts Savienības mēroga klimatneitralitātes mērķis 2050. gadam un ietverta prasība Savienības iestādēm un dalībvalstīm palielināt savu spēju pielāgoties. Komisija apņēmās sadarboties ar dalībvalstīm, lai pārbaudītu un salīdzinātu videi draudzīga budžeta plānošanas praksi. Komisijas 2021. gada 24. februāra paziņojumā par jauno ES klimatadaptācijas stratēģiju (6) tika norādīts uz klimata pārmaiņu makrofiskālo nozīmi un uzsvērta nepieciešamība palielināt Savienības noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Eiropas pusgads nodrošina papildu satvaru šādu centienu atbalstam, un tehniskā atbalsta instruments piedāvā praktisku palīdzību to īstenošanā. |
|
(6) |
Komisijas 2022. gada 9. novembra paziņojumā par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzēm (7) ir uzsvērta nepieciešamība stiprināt parāda atmaksājamību un samazināt augsto valsts parāda attiecību pret IKP, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visās dalībvalstīs. Ieviržu galvenie mērķi ir uzlabot valstu atbildību, vienkāršot sistēmu un virzīties uz plašāku skatījumu vidējā termiņā un vienlaikus panākt stingrāku un saskaņotāku izpildi. |
|
(7) |
Lai uzlabotu atbilstību LESD noteikumiem un jo īpaši novērstu pārmērīga valdības budžeta deficīta rašanos LESD 126. panta nozīmē, dalībvalstu tiesību aktos papildus Direktīvas 2011/85/ES prasībām būtu jāparedz īpaši noteikumi ar mērķi stiprināt valstu līdzatbildību saskaņā ar Komisijas 2022. gada 9. novembra paziņojumu par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzēm. Pamatojoties uz pierādījumiem par minētās direktīvas īstenošanu, grozījumos būtu jāietver arī noteikumi par pārredzamību un statistiku, prognozēm un vidēja termiņa budžeta plānošanu, lai novērstu īstenošanas laikā konstatētos trūkumus. |
|
(8) |
Šī direktīva ir daļa no tiesību aktu kopuma, kurā ir arī Parlamenta un Padomes Regula (ES) [XXX] (8) , ar ko aizstāj Regulu (EK) Nr. 1466/97 (9) (Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa), un Padomes Regula [XXX] (10) , ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97 (11) (Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvā daļa). Kopā tās veido reformētu Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmu, ar ko Savienības tiesību aktos iekļauj starpvaldību Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (12) (LSKP) III sadaļas “Budžeta pakts” saturu saskaņā ar tā 16. pantu. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, dalībvalstīm īstenojot LSKP, tiesību aktu kopums saglabā budžeta pakta vidēja termiņa ievirzi kā instrumentu budžeta disciplīnas un izaugsmes veicināšanas panākšanai. Tiesību aktu kopumā ir iekļauta pastiprināta valstu specifikas dimensija, kuras mērķis ir palielināt valstu atbildību, tostarp saglabājot lomu neatkarīgām fiskālajām iestādēm, un kuras pamatā ir budžeta pakta kopējie principi, kurus Komisija ierosinājusi (13) saskaņā ar LSKP 3. panta 2. punktu. Budžeta paktā visaptveroša atbilstības izvērtējuma nolūkiem prasītā izdevumu analīze, neierēķinot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, ir noteikta Regulā [XXX], ar ko aizstāj Regulu (EK) Nr. 1466/97. Tāpat kā budžeta paktā, Regulā [XXX], ar ko aizstāj Regulu (EK) Nr. 1466/97, pagaidu novirzes no vidēja termiņa plāna ir atļautas tikai ārkārtas apstākļos. Līdzīgi, ja ir būtiskas novirzes no vidēja termiņa plāna, būtu jāīsteno pasākumi, lai noteiktā laikposmā koriģētu novirzes. Tiesību aktu kopums stiprina fiskālās uzraudzības un izpildes procedūras, lai izpildītu apņemšanos veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tādējādi ekonomikas pārvaldības sistēmas reforma saglabā LSKP noteiktos budžeta disciplīnas un parāda atmaksājamības pamatmērķus. |
|
(9) |
Pilnīga un uzticama publiskās uzskaites prakse visos vispārējās valdības apakšsektoros ir priekšnosacījums tam, lai sagatavotu labas kvalitātes statistiku, kas ir salīdzināma starp dalībvalstīm. Uz Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS) statistiku balstītu datu pieejamībai un kvalitātei ir būtiska nozīme Savienības fiskālās uzraudzības sistēmas pienācīgas darbības nodrošināšanā. EKS 2010 paļaujas uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar uzkrāšanas principu. Tādēļ ir vēlams uzlabot to, kā tiek vākti uz uzkrājumiem balstīti dati un informācija, kas vajadzīgi, lai iegūtu uz uzkrājumiem balstītu statistiku tādā veidā, kas ir visaptverošs un konsekvents visos vispārējās valdības apakšsektoros. |
|
(10) |
Biežu datu pieejamība var atklāt tendences, kas attaisno ciešāku uzraudzību un uzlabo budžeta prognožu kvalitāti. Dalībvalstīm un Komisijai (Eurostat) būtu jāpublicē ceturkšņa deficīta un parāda dati, piemērojot definīcijas, kas noteiktas 2. pantā Protokolā (Nr. 12) par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD. Lai uzlabotu valstu atbildību, budžeta datu publicēšanas biežums, kas pielāgots valstu budžeta definīcijām, būtu jānosaka, pamatojoties uz valsts prasībām par pārredzamību un lietotāju vajadzībām. |
|
(11) |
Neobjektīvas un nereālistiskas makroekonomiskās un budžeta prognozes gada un daudzgadu budžeta tiesību aktos var ievērojami apgrūtināt fiskālās plānošanas efektivitāti un tādējādi kavēt budžeta disciplīnas ievērošanu. Lai uzlabotu bāzes pieņēmumus, dalībvalstīm būtu jāsalīdzina savas makroekonomiskās un budžeta prognozes ar visjaunākajām Komisijas un attiecīgā gadījumā citu neatkarīgu struktūru prognozēm. |
|
(12) |
Makroekonomiskajām un budžeta prognozēm par vispārējās valdības gada un daudzgadu fiskālo plānošanu būtu jāveic regulāri, objektīvi un visaptveroši ex post izvērtējumi, ko veic neatkarīga struktūra vai citas struktūras, kurām ir funkcionāla autonomija attiecībā pret to dalībvalstu fiskālajām iestādēm, kuras nav tās iestādes, kuras sagatavo prognozes, lai uzlabotu to kvalitāti. Veicot minētos izvērtējumus, būtu rūpīgi jāpārbauda ekonomiskie pieņēmumi, jāveic salīdzinājums ar citu iestāžu sagatavotajām prognozēm un iepriekšējo prognožu izvērtējums. |
|
(13) |
Neatkarīgās struktūras, kam uzticēts uzraudzīt publiskās finanses dalībvalstīs, ir efektīvs budžeta struktūras elements. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 473/2013 (14) ir noteikts, ka dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro, ir jābūt neatkarīgām fiskālajām iestādēm, kuru uzdevums ir apstiprināt vai sagatavot makroekonomikas prognozes, un ir noteikti īpaši aizsardzības pasākumi attiecībā uz to neatkarību un tehniskajām spējām. Neskarot Regulā (ES) Nr. 473/2013 noteiktās prasības, neatkarīgo fiskālo iestāžu uzdevumā sagatavot, novērtēt vai apstiprināt makroekonomiskās prognozes saskaņā ar 8. panta 4. punktu būtu jāņem vērā dalībvalstīs iedibinātās valsts procedūras un prakse, tostarp tās, kas attiecas uz to, kurā brīdī uzdevums tiek veikts. |
|
(14) |
Lai panāktu lielāku atbildību fiskālās politikas jomā, neatkarīgām fiskālajām iestādēm vajadzētu būt augstam darbības neatkarības līmenim, nepieciešamajiem resursiem to uzdevumu veikšanai un plašai un savlaicīgai piekļuvei nepieciešamajai informācijai. Dalībvalstis var izveidot vairāk nekā vienu neatkarīgu fiskālo iestādi, un katra no tām var veikt vienu vai vairākus uzdevumus, kas noteikti šajā direktīvā, ja vien ir skaidrs atbildības sadalījums un to kompetences savstarpēji nepārklājas. Būtu jānovērš pārmērīga institucionālā fragmentācija attiecībā uz pārraudzības uzdevumiem. Veidojot minētās uzraudzības struktūras, būtu jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts esošā institucionālā un administratīvā struktūra. |
|
(15) |
Lai uzlabotu budžeta plānošanu, pienācīga uzmanība, ciktāl iespējams, būtu jāpievērš klimata pārmaiņu radītajiem makrofiskālajiem riskiem, tostarp to ietekmei uz vidi un distributīvai ietekmei. Veidojot valstu stratēģijas, kuru mērķis ir ierobežot un pārvaldīt fiskālos riskus, ko rada klimata pārmaiņas un ar tām saistītās katastrofas, ir būtiski izprast, kādi ir iespējamie kanāli, caur kuriem ar klimatu saistīti satricinājumi ietekmē publiskās finanses. |
|
(16) |
Lai gan gada budžeta tiesību aktu apstiprināšana ir svarīgs solis budžeta procesā demokrātiskas pārskatatbildības nodrošināšanai, budžeta plānošanas viena gada perspektīva nodrošina ierobežotu pamatu stabilai fiskālajai politikai, jo lielākajai daļai pasākumu ir ietekme, kas ievērojami pārsniedz gada budžeta ciklu. Efektīva vidēja termiņa fiskālā plānošana stiprina fiskālās politikas uzticamību, vienlaikus ņemot vērā parāda atmaksājamību. Tai attiecībā uz vispārējo valdību būtu jābalstās uz skaidru un konsekventu valsts budžeta vidēja termiņa mērķu definēšanu, kas izklāstīti valsts vidēja termiņa plānos. Lai uzlabotu daudzgadu budžeta perspektīvu, gada budžeta tiesību aktu plānošanai būtu jāatbilst valsts budžeta vidējā termiņa mērķiem, kā minēts 2. panta e) punktā. |
|
(17) |
Lai efektīvi veicinātu budžeta disciplīnu un publisko finanšu stabilitāti, budžeta struktūrām vajadzētu pilnībā aptvert publiskās finanses. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš to vispārējās valdības struktūru un fondu darbībām, kuras neietilpst regulārajos budžetos, bet ir daļa no vispārējās valdības, tostarp apakšsektoriem, un kuras rada tūlītēju vai vidēja termiņa ietekmi uz dalībvalstu budžeta pozīcijām. Dalībvalstis publicē arī vērtības, kas atbilst šo struktūru un fondu kopējai ietekmei uz vispārējās valdības bilancēm un parādiem. Būtu jāpublicē detalizēta informācija par nodokļu izdevumu ietekmi uz ieņēmumiem. |
|
(19) |
Zaļās budžeta plānošanas instrumenti var palīdzēt novirzīt publiskos ieņēmumus un izdevumus zaļajām prioritātēm. Šajā sakarā regulāra attiecīgas informācijas paziņošana uzlabo budžeta apspriešanu. Dalībvalstis varētu publicēt informāciju par to, kā to budžeta attiecīgie elementi palīdz izpildīt valsts un starptautiskās saistības klimata un vides jomā, un par izmantoto metodiku. Dalībvalstīm būtu jāpublicē dati un aprakstoša informācija atsevišķi par izdevumiem, nodokļu izdevumiem un ieņēmumu posteņiem. Dalībvalstis varētu publicēt informāciju par budžeta politikas distributīvo ietekmi un zaļās budžeta plānošanas izstrādē ņemt vērā nodarbinātības, sociālos un distributīvos aspektus (15) . |
|
(20) |
Būtu jāpievērš pienācīga uzmanība iespējamām saistībām. Konkrētāk, iespējamās saistības ietver potenciālas saistības, kas atkarīgas no nenoteikta nākotnē iespējama notikuma, vai jau pastāvošas saistības bez gaidāma maksājuma vai ar gaidāmu maksājumu, kura summu nav iespējams ticami aplēst. Tās ir, piemēram, valdības garantijas, ienākumus nenesoši aizdevumi, saistības, kas izriet no publisko sabiedrību darbības, un, ciktāl iespējams, saistības, kas saistītas ar katastrofām un klimatu. |
|
(21) |
Dabas katastrofas un ekstrēmi laikapstākļu notikumi ir skāruši lielāko daļu dalībvalstu, un paredzams, ka klimata pārmaiņas pastiprinās šādu notikumu biežumu un intensitāti. Valdības iegulda pasākumos, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, un veic pasākumus, lai segtu katastrofu izmaksas, kas saistītas ar ārkārtas palīdzību, atveseļošanu un rekonstrukciju, un dažos gadījumos darbotos kā pēdējās instances apdrošinātājs. Ņemot vērā pašreizējās un turpmākās problēmas publisko finanšu ilgtspējas jomā, īpaša uzmanība būtu jāpievērš valdības saistībām un publisko finanšu riskiem, ko rada dabas katastrofas un ar klimatu saistīti satricinājumi, – jāvāc un jāpublicē informācija par pagātnes notikumu radītajām fiskālajām izmaksām, kā arī informācija par budžeta pasākumiem un finanšu instrumentiem minētajā jomā, cik vien tas iespējams. |
|
(21.a) |
Ziņošana par klimata pārmaiņu radītajiem makrofiskālajiem riskiem, ar klimatu saistītām iespējamām saistībām un katastrofu fiskālajām izmaksām uzlabojas, bet joprojām ir sākuma stadijā, un šādas ziņošanas metodika un rādītāji joprojām tiek izstrādāti. Lai pielāgotos šai ziņošanai, valsts pārvaldes iestādēm būs jāpieliek ievērojamas pūles. Ņemot vērā šīs problēmas un iespēju robežās, ziņošana šajās jomās būtu jāveic un jāattīsta paralēli sasniegumiem šādas metodikas sasniegumiem. |
|
(22) |
Komisijai būtu jāturpina pastāvīgi uzraudzīt Direktīvas 2011/85/ES īstenošanu. Būtu jāapzina un jāizplata minētās direktīvas noteikumu īstenošanas paraugprakse. |
|
(23) |
Tāpēc Direktīva 2011/85/ES būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
Direktīvu 2011/85/ES groza šādi:
|
1) |
direktīvas 2. pantu groza šādi:
|
|
2) |
direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu: “1. Attiecībā uz to publiskās uzskaites sistēmām dalībvalstīm ir tādas publiskās uzskaites sistēmas, kas vispusīgi un konsekventi aptver visus vispārējās valdības apakšsektorus un satur informāciju, kas vajadzīga, lai iegūtu kopsavilkuma datus uz Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas balstītu datu sagatavošanai. Šīs vispārējās valdības publiskās uzskaites sistēmas ir pakļautas iekšējai kontrolei un neatkarīgai revīzijai. 2. Dalībvalstis nodrošina, ka laikus un regulāri ir publiski pieejami fiskālie dati par visiem vispārējās valdības apakšsektoriem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (*3). Konkrētāk, dalībvalstis attiecībā uz centrālo valdību, pavalsts valdību, vietējo valdību un sociālās nodrošināšanas fondiem publicē ceturkšņa datus par parādu un, ja vien tajās nav integrētu, visaptverošu un valsts līmenī saskaņotu uzkrājumu finanšu uzskaites sistēmu, deficīta datus atsevišķi līdz nākamā ceturkšņa beigām vai pēc tam, kad attiecīgos datus ir publicējusi Komisija (Eurostat). 3. Komisija (Eurostat) reizi trijos mēnešos publicē valdības finanšu statistikas ceturkšņa datus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 549/2013 B pielikuma 25., 27. un 28. tabulu. |
|
3) |
direktīvas 4. pantu groza šādi:
|
|
4) |
direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu: “5. pants Katra dalībvalsts atbilstoši savai specifikai izveido savas skaitliskās fiskālās normas nolūkā efektīvi veicināt to vispārējās valdības kopējo pienākumu izpildi, kuri izriet no LESD daudzgadu budžeta politikas jomā. Šādas normas jo īpaši veicina:
(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [ievietot pilnu nosaukumu] [ievietot datumu] (OV L..)”." |
|
5) |
direktīvas 6. pantu groza šādi:
|
|
6) |
direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu: “7. pants Dalībvalstu gada budžeta tiesību akti ir saskanīgi ar spēkā esošajām valstij specifiskajām skaitliskajām fiskālajām normām.” |
|
7) |
direktīvas V nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu tekstu: “NEATKARĪGAS FISKĀLĀS IESTĀDES”; |
|
8) |
direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu: “8. pants 1. Dalībvalstis nodrošina, ka ar valsts likumiem, noteikumiem vai saistošām administratīvām procedūrām ir izveidotas neatkarīgas fiskālās iestādes, proti, struktūras, kas ir strukturāli neatkarīgas, vai struktūras, kurām piešķirta funkcionāla autonomija attiecībā uz dalībvalstu budžeta lēmējinstitūcijām. 1.a Dalībvalstis var izveidot vairāk nekā vienu neatkarīgu fiskālo iestādi. 2. Šā panta 1. punktā minētās iestādes sastāv no locekļiem, kurus saskaņā ar pārredzamu procedūru izvirza un ieceļ amatā, pamatojoties uz viņu pieredzi un kompetenci publisko finanšu, makroekonomikas vai budžeta pārvaldības jomā. 3. Šā panta 1. punktā minētā iestāde:
4. Neskarot uzdevumus un funkcijas, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 473/2013 piešķirtas dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, visas dalībvalstis nodrošina, ka viena no 1. punktā minētajām iestādēm veic šādus uzdevumus:
5. Iestādes izdod novērtējumus saistībā ar 4. punkta a), d), e) un f) apakšpunktā minētajiem uzdevumiem, neskarot uzdevumus un funkcijas, kas piešķirtas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 473/2013. Dalībvalstis ievēro šos novērtējumus vai arī paskaidro, kāpēc tās tos neievēro. Paskaidrojums tiek publiskots, un to iesniedz divus mēnešus pēc šādu novērtējumu izdošanas. (*5) Padomes Regula (ES) [ievietot pilnu nosaukumu] [ievietot datumu] (OV L..).”;" |
|
9) |
direktīvas 9. pantu groza šādi:
|
|
(10) |
direktīvas 10. un 11. pantu aizstāj ar šādiem: “10. pants Gada budžeta tiesību akti ir atbilstoši 2. panta e) punktā minētajiem valsts budžeta vidēja termiņa mērķiem. Jebkuru atkāpi pienācīgi izskaidro.”; 11. pants Šī direktīva neliedz jaunai dalībvalsts valdībai atjaunināt savu vidējā termiņa budžeta plānu tā, lai būtu ņemtas vērā jaunās politikas prioritātes. Minētajā gadījumā jaunā valdība norāda iepriekšējā un jaunā vidēja termiņa budžeta plāna atšķirības.” |
|
11) |
direktīvas VI nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “VISPĀRĒJĀS VALDĪBAS FINANŠU PĀRREDZAMĪBA”; |
|
12) |
direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu: “12. pants Dalībvalstis nodrošina, ka visi pasākumi, kas veikti saskaņā ar II, III un IV nodaļu, ir konsekventi visos vispārējās valdības apakšsektoros un pilnībā aptver minētos apakšsektorus. Minētajā nolūkā dalībvalstis jo īpaši paredz konsekventus vispārējās valdības uzskaites noteikumus un procedūras un uzskaites pamatā esošo datu vākšanas un apstrādes sistēmu integritāti.” |
|
13) |
direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu: “14. pants 1. Gada un daudzgadu budžeta procesu sistēmā dalībvalstis publicē informāciju par struktūrām un fondiem, kas nav daļa no parastā budžeta, bet ir daļa no vispārējās valdības, tostarp no vispārējās valdības apakšsektoriem. Dalībvalstis publicē arī summas, kas atbilst šo struktūru un fondu kopējai ietekmei uz vispārējās valdības bilancēm un parādiem. 2. Dalībvalstis dara zināmu atklātībai sīku informāciju par nodokļu izdevumu ietekmi uz ieņēmumiem. 3. Dalībvalstis attiecībā uz visiem vispārējās valdības apakšsektoriem publicē attiecīgu informāciju par iespējamām saistībām, kam ir iespējama liela ietekme uz valsts budžetu, tostarp par valsts garantijām, ienākumus nenesošiem aizdevumiem, saistībām, kas izriet no valsts uzņēmumu darbības, norādot šādu iespējamo saistību apjomu. Dalībvalstis, ciktāl iespējams, publicē arī informāciju par iespējamām saistībām, kas saistītas ar katastrofām un klimatu. Publicētajā informācijā pēc iespējas ņem vērā informāciju par fiskālajām izmaksām, kas radušās katastrofu un ar klimatu saistītu satricinājumu dēļ. Dalībvalstis publicē informāciju par vispārējās valdības īpašumā esošām privāto un valsts uzņēmumu kapitāla daļām, kuru summas ir ekonomiski nozīmīgas.” |
|
14) |
direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu: “15. pants 1. Dalībvalstis nodrošina to noteikumu spēkā stāšanos, kuri vajadzīgi, lai līdz 2025. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus. Padome mudina dalībvalstis gan savām vajadzībām, gan Savienības interesēs izstrādāt savas atbilstības tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un darīt tās zināmas atklātībai. 2. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce. 3. Komisija sagatavo starpposma progresa ziņojumu par šīs direktīvas galveno noteikumu īstenošanu, pamatojoties uz attiecīgu informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm un kas ir jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2025. gada 30. jūnijam. 4. Dalībvalstis paziņo Komisijai galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.” |
|
15) |
direktīvas 16. pantu svītro. |
|
16) |
pievieno šādu 16.a pantu: “16.a pants 1. Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam reizi piecos gados ziņo par pašreizējo stāvokli attiecībā uz:
2. Komisija līdz 2030. gada 31. decembrim un pēc tam reizi piecos gados publicē pārskatu par šīs direktīvas efektivitāti.” |
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs / priekšsēdētāja
(*1) Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
(1) OV C 290, 18.8.2023., 17. lpp.
(2) Padomes Direktīva 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.).
(3) Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada īpašais ziņojums “Jāpastiprina ES prasības valstu budžeta struktūrām un labāk jāuzrauga to piemērošana”.
(4) Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojums COM(2020)0055 “Ekonomikas pārvaldības pārskats, ziņojums par Regulu (ES) Nr. 1173/2011, 1174/2011, 1175/2011, 1176/2011, 1177/2011, 472/2013 un 473/2013 piemērošanu un par Padomes Direktīvas 2011/85/ES piemērotību”.
(5) Komisijas paziņojums COM(2019)0640 “Eiropas zaļais kurss”.
(6) Komisijas paziņojums COM(2021)0082 “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”.
(7) Komisijas paziņojums COM(2022)0583 “Par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzēm”.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes [ievietot datumu] Regula (ES) [ievietot pilnu nosaukumu] (OV L..).
(9) Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).
(10) Padomes Regula (ES) [ievietot datumu] [ievietot pilnu nosaukumu] (OV L..).
(11) Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).
(12) 2012. gada 2. marta Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā.
(13) Komisijas 2012. gada 20. jūnija paziņojums COM(2012)0342 “Valsts fiskālās korekcijas mehānismu kopējie principi”.
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.).
(15) Komisijas paziņojums (2022. gada 28. septembris) COM(2022)0494 “Labāka dalībvalstu rīcībpolitiku distributīvās ietekmes novērtēšana” un 6. panta 3. punkta d) apakšpunkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/3740/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)