1.   Visus Centra ieņēmumu un izdevumu posteņus iekļauj tāmēs, kas balstās uz gada darba programmu, kurā ir norādītas izmaksas un kuru sagatavo katram finanšu gadam, un norāda budžetā.

2.   Budžeta ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā.

1.   Ieņēmumi ietver EAF līdzfinansējumu, summas, kas iegūtas kā nodokļi par Centra izmaksātajām algām, atalgojumu un citu atlīdzību, un citus neparedzētus ienākumus.

2.   Ieņēmumi ietver citu finansējuma sniedzēju iemaksas Centra budžetā.

3.   Saskaņā ar Centra Statūtu 4. panta 3. punktu un Reglamentu Centrs tāpat var trešo personu vārdā pārvaldīt resursus, kuri paredzēti Nolīgumā tam noteikto darbību īstenošanai. Finanšu noteikumi, kurus piemēro šo resursu pārvaldīšanai, ir izklāstīti šo Finanšu noteikumu 37. pantā.

1.   Finanšu gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

2.   Budžetā iekļautās apropriācijas apstiprina vienam finanšu gadam.

3.   Ja, finanšu gadam sākoties, arvien vēl nav galīgi pieņemts budžets šim gadam, lai nodrošinātu Centra darbības nepārtrauktību, direktors ļauj uzņemties, atļaut un izmaksāt mēneša administratīvos un darbības izdevumus saskaņā ar procedūrām, kas ir noteiktas šajos finanšu noteikumos. Tomēr šādas mēneša izmaksas kārtējam gadam katram pantam nedrīkst pārsniegt vienu divpadsmito daļu no atbilstošajām apropriācijām, kas bija apstiprinātas iepriekšējā gada budžetā.

1.   Budžeta apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tas ir, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

2.   Saimnieciskuma princips prasa, lai resursi, ko Centrs lieto savas darbības veikšanai, būtu pieejami laikus, atbilstīgā apjomā un kvalitātē un par vislabāko cenu.

Lietderības princips saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegto rezultātu.

Efektivitātes princips ir saistīts ar konkrētu izvirzīto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.

3.   Visām darbības nozarēm, uz kurām attiecas budžets, nosaka konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstīgus mērķus ar noteiktiem termiņiem. Šo mērķu sasniegšanu uzrauga pēc darbības rādītājiem katrai darbībai, un direktors sniedz informāciju Valdei. Šo informāciju sniedz katru gadu, vēlākais, dokumentos, kas pievienoti provizoriskajam budžeta projektam, un tā būtu jāsniedz kopā ar dokumentiem, kurus iesniedz Komisijai, lai pamatotu Centra pieprasīto gada finansējumu no EAF.

4.   Lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesu, Centrs regulāri veic programmu vai darbību ex ante un ex post izvērtējumus saskaņā ar daudzgadēju izvērtējuma programmu, kuru nosaka, vienojoties ar Komisiju. Izvērtējuma rezultātus iekļauj dokumentos, kurus iesniedz Komisijai, lai pamatotu Centra pieprasīto gada finansējumu no EAF.

1.   Nepārsniedzot kopējo budžetu, kas Centram iedalīts ar finanšu protokolu un kas palielināts ar citu finansējuma sniedzēju iespējamiem ieguldījumiem, pamatojoties uz pamatnostādnēm, kuras nosaka Komitejas apstiprināta stratēģija, direktors izstrādā gada darba programmas un ar to saistītā budžeta projektu. Šo projektu iesniedz Valdei ne vēlāk kā tā gada 15. jūlijā, kurš ir pirms programmas īstenošanas gada.

Gada darba programmu un ar to saistīto budžetu līdz 31. jūlijam apstiprina Valde un iesniedz to pieņemšanai Vēstnieku komitejā. Budžetu nosūta Eiropas Kopienu Komisijai (turpmāk – “Komisija”), kura sāk spēkā esošās Kopienas procedūras saistībā ar finansējumu, kas pieprasīts no EAF, un pamatojoties uz šim mērķim paredzētu atsevišķu piešķīrumu.

2.   Saistības no budžeta var uzņemties tikai no dienas, kad kompetentā Kopienas iestāde pieņem finansēšanas lēmumu par finansējumu, kas pieprasīts no EAF. Centru informē par šādu lēmumu.

3.   EAF līdzfinansējumam piemērojamos noteikumus nosaka finansēšanas nolīgumā, kuru paraksta Centrs un Komisija.

4.   Budžetā iekļauj atbilstīgas tāmes par ieņēmumiem no citiem finansējuma sniedzējiem.

1.   Dienas, kad izmaksā EAF līdzfinansējumu, nosaka finansēšanas nolīgumā, kas minēts 7. panta 3. punktā. Atskaita to iepriekšējā finanšu gada līdzfinansējumu, kas ir spēku zaudējušas apropriācijas.

2.   Budžetu iedala sadaļās (budžeta pozīcijās), nodaļās, pantos un posteņos atbilstīgi ieņēmumu vai izdevumu veidam vai mērķim.

1.   Direktors izpilda budžetu uz paša atbildību, saskaņā ar I iedaļā noteiktajiem principiem un nepārsniedzot atļautās apropriācijas. Viņš ziņo Valdei par budžeta administrēšanu.

2.   Atļautās apropriācijas izmanto tikai saskaņā ar principiem un noteikumiem, kas paredzēti šajos finanšu noteikumos, un jo īpaši saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, kā noteikts 6. pantā.

1.   Ir aizliegti ieņēmumi un izdevumi, par ko netiek kreditēts vai debitēts attiecīgs budžeta pants.

Ir aizliegts uzņemties saistības par izdevumiem vai atļaut izdevumus, kas pārsniedz attiecīgajam finanšu gadam atļautās apropriācijas vai apropriācijas, kas ir pārnestas no iepriekšējiem finanšu gadiem.

2.   Ieņēmumus un izdevumus pilnībā iekļauj pārskatos, neizdarot to savstarpējas korekcijas.

1.   Par līdzekļu pārnešanu no vienas sadaļas uz citu lemj direktors, izņemot gadījumus, kad tā attiecas uz budžeta pantiem, kuri saistīti ar darbinieku atalgojumu. Direktors paziņo savus lēmumus Valdei tās tuvākajā sanāksmē.

Par līdzekļu pārnešanu no vienas sadaļas uz citu gadījumos, kad tā attiecas uz budžeta pantiem, kuri saistīti ar darbinieku atalgojumu, lemj Valde, pamatojoties uz direktora priekšlikumu.

2.   Par līdzekļu pārnešanu no vienas nodaļas uz citu un vienas nodaļas robežās lemj direktors, kurš attiecīgi informē Valdi.

1.   Finanšu kontroli īsteno finanšu kontrolieris un, ja vajadzīgs, viens vai vairāki kontroliera palīgi, kuriem ir jābūt pieredzei darbā ar starptautisku organizāciju finanšu noteikumiem.

2.   Administratīvi kontrolieris ir tieši pakļauts direktoram un kontroliera palīgi ir tieši pakļauti kontrolierim.

3.   Kontrolieri un kontroliera palīgus ieceļ Valde. Uz kontrolieri un kontroliera palīgiem attiecas spēka esošie Civildienesta noteikumi. Jebkādi pasākumi, kas saistīti ar saukšanu pie disciplināratbildības, atstādināšanu no amata, darba attiecību pārtraukšanu vai tiesvedību, tomēr ir jāapstiprina Valdei, balstoties uz pilnībā pamatotu direktora priekšlikumu.

4.   Pirms kredītrīkotājs atļauj jebkādu darbību, darbības un finanšu aspektus pārbauda finanšu kontrole. Šīs pārbaudes mērķis ir pārliecināties, ka:

Pārbaudes rezultātā sniedz vai nesniedz apstiprinājumu.

Finanšu kontrole nesniedz savu apstiprinājumu, ja tā uzskata, ka iepriekšminētie nosacījumi nav izpildīti. Katrreiz, kad apstiprinājumu nesniedz, finanšu kontrole sagatavo rakstisku paziņojumu, kurā pilnībā izklāsta nesniegšanas iemeslus, un paziņo par to direktoram.

Izņemot gadījumus, kad ir šaubas par apropriāciju pieejamību, direktors var šo atteikumu atcelt, uz savu atbildību pieņemot lēmumu, kurā minēti visi atcelšanas iemesli. Šis lēmums ir galīgs un saistošs, un to informācijas nolūkā dara zināmu finanšu kontrolei. Par visiem šādiem lēmumiem direktors rakstiski informē Valdi tās tuvākajā sanāksmē.

Finanšu kontrolei ir piekļuve visiem apliecinošajiem dokumentiem un visiem citiem dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudāmajiem izdevumiem un ieņēmumiem. Tā var veikt pārbaudes uz vietas.

5.   Veicot savus pienākumus, kontrolieris un kontroliera palīgi ir pilnīgi neatkarīgi. Viņi nepieņem nekādus norādījumus, un viņi nav ierobežoti, pildot pienākumus, kurus, viņus ieceļot, viņiem ir uzticēts veikt saskaņā ar šiem finanšu noteikumiem.

6.   Direktors var lūgt finanšu kontroles atzinumu par jautājumiem, kas saistīti ar Centra iekšējo procedūru izvērtēšanu, organizēšanu un uzlabošanu. Direktors tāpat var lūgt finanšu kontrolei veikt dokumentu pārbaudes un, ja vajadzīgs, pārbaudes uz vietas, lai pārbaudītu, vai ir pareizi īstenotas no budžeta finansētās darbības.

7.   Katra finanšu gada beigās un ne vēlāk kā nākamā gada 30. aprīlī finanšu kontrole sagatavo darbības ziņojumu, kurā tā sniedz atzinumu par budžeta finanšu pārvaldību un izpildi. Tā iesniedz savu ziņojumu direktoram, kurš – vajadzības gadījumā, ar saviem komentāriem – iesniedz to Valdei tās tuvākajā sanāksmē.

1.   Centra budžetu administrē saskaņā ar principu, ka kredītrīkotāji un grāmatveži ir dažādas personas.

2.   Kredītrīkotāja, kontroliera un grāmatveža pienākumi nav savstarpēji savienojami.

3.   Apropriācijas administrē kredītrīkotājs, kas vienīgais ir pilnvarots uzņemties saistības attiecībā uz izdevumiem, noteikt iekasējamos prasījumus un izdot atgūšanas un maksājuma rīkojumus. Iekasēšanas un maksājumu darbības veic grāmatvedis.

1.   Attiecībā uz visiem pasākumiem, kas var radīt izdevumus Centram, ir nepieciešams iepriekšējs kredītrīkotāja saistību priekšlikums. Priekšlikumu kopā ar apliecinošo dokumentu oriģināleksemplāriem nosūta finanšu kontrolei iepriekšējai pārbaudei.

2.   Attiecībā uz regulāriem izdevumiem var uzņemties provizoriskas saistības.

3.   Saistību un maksājumu rīkojumus uzskaita.

1.   Kredītrīkotāja veiktās izdevumu apstiprināšanas mērķis ir:

2.   Jebkādu izdevumu apstiprināšanai nepieciešams iesniegt apliecinošos dokumentus par kreditora prasījumu un, attiecīgos gadījumos, sniegtajiem pakalpojumiem.

1.   Atļauja ir darbība, kad kredītrīkotājs, izdodot maksājuma rīkojumu, uzdod grāmatvedim samaksāt kādu izdevumu posteni, ko viņš ir apstiprinājis.

2.   Maksājuma rīkojumam pievieno apliecinošo dokumentu oriģināleksemplārus, uz kuriem ir vai kuriem pievienots kredītrīkotāja apliecinājums par maksājamo summu pareizību un par preču vai pakalpojumu saņemšanu.

3.   Dažos gadījumos oriģināleksemplāru vietā var pieņemt attaisnojošo dokumentu kopijas, kuru īstumu apliecinājis kredītrīkotājs.

4.   Maksājuma rīkojumus nosūta finanšu kontrolei iepriekšējai pārbaudei.

1.   Maksājums ir pēdējā darbība, un ar to Centrs izpilda saistības pret kreditoriem.

2.   Maksājumu veic grāmatvedis, nepārsniedzot pieejamos līdzekļus.

3.   Ja ir pieļauta būtiska kļūda, tiek apšaubīts saistību izpildes fakts vai nav ievērotas šajos finanšu noteikumos paredzētās formalitātes, grāmatvedis nekavējoties par to informē kredītrīkotāju un finanšu kontroli. Direktors uz savu atbildību var rakstiski dot rīkojumu izdarīt konkrēto maksājumu. Par visiem šādiem lēmumiem direktors rakstiski informē Valdi tās tuvākajā sanāksmē.

1.   Parasti maksājumus veic no bankas konta, priekšroku dodot bankas pārskaitījumam vai, ja tam ir pamats, čeka maksājumam. Transakcijas ir denominētas euro. Izņēmuma gadījumos un ja tas ir vajadzīgs, var izmantot citu valūtu.

2.   Uz čekiem un bankas pārskaitījuma rīkojumiem ir divi paraksti, un vienam no tiem ir jābūt grāmatveža parakstam.

3.   Attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ direktors var atļaut maksājumus skaidrā naudā. Par šādiem maksājumiem ir jāsaņem kvīts.

4.   Ja nav faktisko izmantojamo maiņas kursu, tad nolūkā konvertēt euro veicamos maksājumus vai iekasējamos ieņēmumus, kas denominēti vietējās ĀKK valstu valūtās, izmanto maiņas kursus, kas ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurā iekrīt faktiskais darbības datums, kā reģistrēts Eiropas Centrālajā bankā.

1.   Dažu kategoriju izdevumu maksājumiem var izveidot avansa kontus saskaņā ar Centra paredzētiem nosacījumiem.

2.   Lēmumu par avansa konta atvēršanu pieņem direktors, pamatojoties uz tā darbinieka priekšlikuma, kurš ir atbildīgs par konkrēto lietu. Pirms iesniegšanas direktoram, katrs priekšlikums ir jāapstiprina grāmatvedim un tam ir jāsaņem finanšu kontroles piekrišana.

3.   Katrā lēmumā norāda:

4.   Pirms katra avansa maksājuma ir arī jāuzņemas saistības.

5.   Kredītrīkotājs un grāmatvedis veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atļaujas attiecībā uz piešķirtajiem avansiem izsniedz pareizām summām un piemērotā termiņā.

1.   Direktors ir kredītrīkotājs attiecībā uz apropriācijām, kas ir paredzētas Centra budžetā.

2.   Direktors var deleģēt dažas savas pilnvaras viņa pakļautībā esošajiem darbiniekiem. Katrā lēmumā par pilnvaru deleģēšanu norāda, uz cik ilgu laiku un cik lielā apjomā ir piešķirtas pilnvaras būt par kredītrīkotāju.

3.   Direktors var deleģēt dažas ar izpildi saistītas pilnvaras rūpīgi izvēlētām atbilstīgām trešām personām.

1.   Grāmatvedi ieceļ direktors, saņemot Valdes apstiprinājumu.

2.   Grāmatvedis atbild par:

3.   Visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu pārskatus, kuri dod patiesu priekšstatu par Centra aktīviem un budžeta izpildi, grāmatvedis iegūst no kredītrīkotāja, kas garantē tās ticamību.

4.   Saskaņā ar šā panta 5. punktu un 22. pantu vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt naudas līdzekļus un citus aktīvus. Viņš ir atbildīgs par to drošību.

5.   Grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus saviem padotajiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, ja tas ir vajadzīgs viņa pienākumu izpildei.

6.   Deleģēšanas dokumentā nosaka uzdevumus, ko uztic padotajiem, kā arī viņu tiesības un pienākumus.

1.   Jebkuras summas atgūšanai, kas pienākas Centram, ir vajadzīgs kredītrīkotāja izdots iekasēšanas rīkojums. Iekasēšanas rīkojumus iepriekšējai pārbaudei iesniedz iekšējās kontroles struktūrai.

2.   Grāmatvedis uzņemas atbildību par iekasēšanas rīkojumiem, kurus viņam nodevis kredītrīkotājs.

3.   Par visiem skaidras naudas maksājumiem, ko saņem grāmatvedis vai kredītrīkotājs, izsniedz kvīti.

1.   Uzskaiti veic euro, izmantojot divkāršā ieraksta metodi un pamatojoties uz kalendāro gadu. Tajā uzrāda visus ieņēmumus un izdevumus par katru gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim un iekļauj apliecinājuma dokumentu oriģināleksemplārus.

Kontus slēdz finanšu gada beigās, lai varētu sagatavot Centra finanšu pārskatus.

2.   Ierakstus izdara, pamatojoties uz grāmatvedības sistēmu, kas budžeta posteņu nomenklatūru, kurā skaidri nodala kontus, kuri nodrošina bilances sagatavošanu, no kontiem, kurus izmanto ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošanai. Šos ierakstus var reģistrēt datorizētā sistēmā, ar kuras palīdzību varēs sagatavot vispārēju mēneša bilanci. Visus avansa maksājumus, izņemot pastāvīgos avansa maksājumus, iegrāmato pagaidu kontā, un grāmatojumu noskaidrošanu veic ne vēlāk kā nākamā finanšu gada beigās.

3.   Ja kredītrīkotājs, kontrolieris un grāmatvedis, savstarpēji vienojoties, nolemj, ka sistēma nodrošina garantijas, kas atbilst drošības prasībām, Centrs var izmantot elektronisku datu apstrādi.

4.   Atsevišķos kontus, kas saskaņā ar 37. pantu tiek turēti līdzekļiem, ko pārvalda trešo personu vārdā, iekļauj Centra bilancē un ieņēmumu un izdevumu pārskatā.

5.   Centrs sagatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu ne vēlāk kā līdz N + 1 gada 31. martam.

Bilancē uzrāda Centra aktīvus un pasīvus N gada 31. decembrī.

Ieņēmumu un izdevumu pārskats ietver:

6.   Katru ceturksni sagatavo pārskatu, kurā atspoguļo situāciju attiecībā uz kārtējā budžeta izpildi un pārnesto apropriāciju izmantošanu; šo pārskatu apstiprina finanšu kontrole, un to nosūta Valdei.

1.   Centra finanšu pārskatu revīzijas veikšanai Valde uz trijiem gadiem ieceļ starptautiski atzītu revīzijas uzņēmumu, ko tā izvēlas no vismaz trīs izvirzītiem uzņēmumiem. Vienu un to pašu revīzijas uzņēmumu tomēr nevar iecelt uz vairāk kā trīs gadiem pēc kārtas.

2.   Revidenti pārbauda Centra grāmatvedības dokumentus un skaidro naudu, pārliecinās par to, vai inventāra saraksti un bilances ir sagatavotas pareizi, kā noteikts atbilstīgās grāmatvedības procedūrās, kā arī nodrošina to, ka informācija par Centra kontiem ir pareiza.

Revīzijas mērķis ir pārliecināties par to, ka visi ieņēmumi ir saņemti un visi izdevumi veikti likumīgi un pareizi, un ka finanšu pārvaldība ir bijusi pareiza.

Revidenti apstiprina, ka finanšu pārskati ir sagatavoti godprātīgi saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības standartiem un ka tie patiesi un godīgi atspoguļo Centra finansiālo stāvokli.

3.   Revidenti konsultē Centru par risku pārvaldību, sniedzot neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti un sniedzot ieteikumus, kā uzlabot operāciju izpildes apstākļus un veicināt pareizu finanšu pārvaldību.

Revidenti atbild par:

4.   Revidenti pilda savus pienākumus attiecībā uz visām Centra veiktajām darbībām un tā struktūrvienībām. Viņiem pilnībā un bez ierobežojumiem ir pieejama visa informācija, kas vajadzīga pienākumu veikšanai.

5.   Pēc finanšu gada slēgšanas, ne vēlāk kā 30. jūnijā, revidenti sagatavo ziņojumu. Ziņojumu nosūta direktoram, kurš to – vajadzības gadījumā, ar saviem komentāriem – pēc tam nosūta Valdei. Valde ziņojumu ar saviem ieteikumiem pēc tam nosūta Komitejai.

Pamatojoties uz šo ziņojumu un finanšu pārskatiem, Komiteja atbrīvo direktoru no atbildības par budžeta izpildi.

1.   Grāmatvedi un grāmatvežu palīgus sauc pie disciplināratbildības un – attiecīgā gadījumā – viņi maksā kompensāciju, ja viņi izdara maksājumus, pārkāpjot 19. pantu.

Viņus sauc pie disciplināratbildības un viņi maksā kompensāciju par viņu glabāšanā esošās naudas, aktīvu un dokumentu zudumu vai bojājumu, ja šāds zudums vai bojājums ir izdarīts tīši vai ja to izraisījusi viņu rupja nolaidība.

Ievērojot tos pašus nosacījumus, viņi atbild par tādu rīkojumu pareizu izpildi, ko viņi saņēmuši attiecībā uz banku kontu izmantošanu un pārvaldību, un jo īpaši:

2.   Avansu pārziņus sauc pie disciplināratbildības un attiecīgajā gadījumā viņi maksā kompensāciju šādos gadījumos:

Avansu pārziņus sauc pie disciplināratbildības un viņi maksā kompensāciju par viņu glabāšanā esošās naudas, aktīvu un dokumentu zudumu vai bojājumu, ja šāds zudums vai bojājums ir izdarīts tīši vai ja to izraisījusi viņu rupja nolaidība.

1.   Grāmatvedi, grāmatveža palīgus un avansu pārziņus apdrošina pret riskiem, kas saistīti ar viņu pienākumiem.

Centrs sedz ar to saistītās apdrošināšanas izmaksas. Tas skaidri nosaka kategorijas attiecībā uz personālu, kas nodarbināts kā grāmatveži, grāmatveža palīgi un avansu pārziņi, un precizē nosacījumus, saskaņā ar kuriem Centrs segs apdrošināšanas izmaksas, kas minētajiem darbiniekiem radušās, lai aizsargātos pret riskiem, kas saistīti ar viņu pienākumiem.

2.   Grāmatvedim, grāmatveža palīgiem un avansu pārziņiem piešķir īpašus pabalstus. Šo pabalstu apjomu paredz Centra izstrādātos noteikumos. Šiem pabalstiem atbilstošās summas katru mēnesi ieskaita kontā, ko Centrs atvēris katra darbinieka vārdā, lai izveidotu garantiju fondu jebkādu zaudējumu segšanai, par ko attiecīgā persona varētu būt atbildīga, ciktāl šādus zaudējumus nesedz apdrošināšanas sabiedrību kompensācija.

Šo garantijas kontu kredīta atlikumu izmaksā attiecīgajām personām pēc tam, kad tās beidz pildīt grāmatveža, grāmatveža palīga vai avansu pārziņa pienākumus un ir atbrīvotas no atbildības par pienākumu izpildi.

3.   Grāmatvedi, grāmatveža palīgus un avansu pārziņus no atbildības atbrīvo direktors, pamatojoties uz ārējās revīzijas ziņojumu, divos gados pēc attiecīgā finanšu gada slēgšanas.

1.   Par Centram piederošu kustamu un nekustamu īpašumu kārto pastāvīgus inventāra sarakstus. Inventāra sarakstos iekļauj tikai tādu kustamo īpašumu, kura vērtība pārsniedz EUR 350. Inventāra numuru iekļauj katrā faktūrā, pirms tā ir samaksāta.

2.   Katru kustama īpašuma un tādu iekārtu pārdošanu, kuru vienības iepirkuma vērtība pārsniedz EUR 1 000, atbilstīgi izsludina saskaņā ar direktora sagatavotu iekšēju rīkojumu.

3.   Ja kādā inventāra sarakstā iekļautais īpašums vai priekšmets ir atsavināts, izmests, nav atrodams tāpēc, ka pazaudēts vai nozagts, vai citu iemeslu dēļ, tiek sagatavots ziņojums, ko paraksta direktors un persona, kura atbildīga par iekārtām, un šo ziņojumu apstiprina iekšējā kontrole.

4.   Centrs veic inventāra fizisku un grāmatvedības uzskaiti, ko regulāri salīdzina. Šo salīdzināšanu apstiprina iekšējās kontroles struktūra.

1.   Centrs arī trešo personu vārdā var pārvaldīt resursus, kas paredzēti Nolīgumā minēto darbību īstenošanai. Šo resursu sarakstu pievieno Centra budžeta pielikumā.

2.   Šos finanšu noteikumus piemēro šo resursu pārvaldībai.

Tomēr to pārējo resursu pārvaldību, kurus darījusi pieejamus Komisija, reglamentē tādi finanšu noteikumi, par kuriem ar līgumu vienojusies Komisija un Centrs. Ja šādu noteikumu nav, piemēro šos finanšu noteikumus.

3.   To izmaksu atbilstīgu novērtējumu, ko finansēs ar šiem resursiem, arī pievieno Centra budžeta pielikumā. Ir skaidri jānodala darbības izmaksas no intervences izmaksām.

4.   Lai šos resursus pārvaldītu trešo personu vārdā, tiek turēti atsevišķi konti.

5.   Finanšu pārskatos par visiem līdzekļiem, ko Centrs pārvalda trešo personu vārdā, iekļauj bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu, kuros norādīts stāvoklis attiecīgā finanšu gada 31. decembrī. Tos apstiprina saskaņā ar noteikumiem, par kuriem vienojušies Centrs un finansējuma sniedzējs.

Ja nav šādu noteikumu, apstiprināšanu veic Centra finanšu kontrole.

6.   Šis finanšu pārskatus pievieno Centra finanšu pārskatu pielikumā.